REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Serbijas Eiropas integrācijas procesu
10.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Jelko Kacin Ārlietu komitejas vārdā
B7‑0021/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Serbijas Eiropas integrācijas procesu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kuru pašlaik ratificē dalībvalstis un Eiropas Parlaments, kā arī pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Serbijas Republiku, kas stājās spēkā 2010. gada 1. februārī,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 25. oktobra secinājumus, kuros pausts aicinājums Komisijai sagatavot atzinumu par Serbijas pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā, un Padomes 2010. gada 14. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju, kurā atzīts šī atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Belgradu un Prištinu[1]1,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju, tostarp Kosovu, kā noteikts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK[2],
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada progresa ziņojumu par Serbiju[3] un Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.-2011. gadā”[4],
– ņemot vērā 2010. gada 4. un 5. oktobrī notikušās ES un Serbijas parlamentārās asamblejas kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā 2007. gada 8. novembra ES un Serbijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1244/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas[5][6],
– ņemot vērā 2007.gada 25. oktobra ieteikumu Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju[7] un 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju[8],
– ņemot vērā Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai galvenā prokurora 2010. gada 18. jūnijā iesniegto ziņojumu,
– ņemot vērā augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2010. gada 8. septembra paziņojumu par tālāko ANO rīcību saistībā ar konsultatīvo atzinumu Kosovas jautājumā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes pieņemtajos secinājumos ir dots solījums visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, tiklīdz būs izpildījušas iestāšanās kritērijus, un 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadome un 2010. gada 25. oktobra Padomes secinājumos par Serbiju šo solījumu apstiprināja atjauninātajā konsensā par paplašināšanos;
B. tā kā Rietumbalkānu valstīm ir atšķirīgi ES integrācijas tempi un tie jo īpaši ir atkarīgi no katras valsts apņēmības izpildīt visas prasības un nosacījumus, veikt reformas un pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, kas izvirzīti kā priekšnoteikums iestājai ES;
C. tā kā konstruktīva pieeja reģionālajai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām ir svarīgākie stabilizācijas un asociācijas procesa elementi; tā kā šiem faktoriem ir izšķirīga loma Rietumbalkānu valstu pārejas procesā uz noturīgu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību;
D. tā kā Serbijai varētu būt lielas iespējas nodrošināt drošību un mieru reģionā;
E. tā kā ES ir balstīta uz tādiem principiem kā samierināšana, kompromiss un mierīga līdzāspastāvēšana; tā kā ES politikai Rietumbalkānu valstīs ir tādi paši mērķi, lai uzlabotu šajā reģionā dzīvojošo tautu attiecības; tā kā saskaņā ar šo politiku ES nosoda visus kara noziegumus, kas notikuši bijušajā Dienvidslāvijā, un atbalsta Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai un vietējo kara noziegumu izmeklēšanas iestāžu centienus panākt tiesiskumu un atbildību,
1. apstiprina, ka Serbijas nākotne ir ES, un mudina šo valsti turpināt tiekties uz šī mērķa sasniegšanu; pauž atzinību Serbijai par reformu procesa īstenošanā panākto progresu; atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 14. jūnija lēmumu sākt stabilizācijas un asociācijas nolīguma ar Serbiju ratifikācijas procedūru, kā arī to, ka 11 dalībvalstis jau ir ratificējušas šo nolīgumu; aicina pārējās dalībvalstis nevilcināties ar nolīguma ratifikāciju;
2. atzinīgi vērtē Serbijas 2009. gada 22. decembrī iesniegto pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā un Ministru padomes 2010. gada 25. oktobra lēmumu aicināt Komisiju izskatīt Serbijas pieteikumu; uzskata, ka Padomes lēmums ir pozitīvs signāls Serbijai, un mudina Serbiju paātrināt reformas, kas nepieciešamas, lai valsts varētu izpildīt Kopenhāgenas kritērijus; uzsver, ka Padomes lēmums ir uzskatāms par svarīgu ieguldījumu Rietumbalkānu reģiona stabilitātē; aicina Komisiju sagatavot atzinumu par šo jautājumu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā noteiktajai procedūrai;
3. atzinīgi vērtē Padomes lēmumu par vīzu režīma atvieglošanu, kura rezultātā Serbijas pilsoņiem kopš 2009. gada 19. decembra iebraukšanai Šengenas zonā vairs nav vajadzīga vīza; atzinīgi vērtē Serbijas valdības lēmumu ļaut ES pilsoņiem iebraukt Serbijā ar identitātes kartēm un aicina nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus un cilvēku mobilitāti Rietumbalkānu reģionā; aicina Serbijas iestādes pieņemt piemērotus pasākumus un darīt visu, lai ierobežotu iespējas ļaunprātīgi izmantot bezvīzu režīmu, jo īpaši nodrošinot, ka Serbijas pilsoņi ir pienācīgi informēti par savām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no bezvīzu režīma;
4. ar gandarījumu norāda, ka pirmsiestāšanās palīdzība Serbijā tiek izmantota labi; mudina gan Serbijas valdību, gan ES vienkāršot administratīvās procedūras pirmsiestāšanās palīdzības finansējuma saņemšanai, lai tas būtu pieejamāks mazākiem un necentralizētiem saņēmējiem; uzsver nepieciešamību saglabāt pienācīgu pirmsiestāšanās palīdzības līmeni arī nākamajā pārskatītājā ES finanšu shēmā;
5. atzinīgi vērtē ES un Serbijas kopīgo rezolūciju par Starptautiskās tiesas konsultatīvo atzinumu Kosovas vienpusēji pasludinātās neatkarības likumīguma jautājumā, kas pieņemts ar 9. septembra ANO Ģenerālās asamblejas aklamāciju; atzinīgi vērtē Serbijas valdības vēlmi iesaistīties atsāktajā dialogā ar Kosovu saistībā ar Serbijas centieniem iestāties ES un aicina nekavējoties sākt sarunas; pauž pārliecību, ka varētu izmantot pakāpenisku pieeju, lai labumu gūtu visi Kosovas iedzīvotāji; uzsver, ka dialogs būs sekmīgs tikai tad, ja abas puses piedalīsies tajā ar apņēmību un gatavību rast kompromisus kopīgas Eiropas nākotnes un kopīgo interešu vārdā, izveidojot noturīgu mieru un stabilitāti šajā reģionā un uzlabojot šī reģiona iedzīvotāju labklājību; uzsver, ka spēja veicināt šo procesu ir pārbaudījums visa šī reģiona ticībai ES un politiskajai vīzijai; atgādina, ka labas kaimiņattiecības ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem virzībai uz iestāšanos ES visām Rietumbalkānu valstīm;
6. atzinīgi vērtē uzlaboto sadarbību ar EULEX, taču uzsver nepieciešamību turpināt to paplašināt, jo īpaši informācijas apmaiņas jomā; aicina Serbijas iestādes atvieglināt EULEX sadarbību ar Kosovā dzīvojošajiem serbiem, lai varētu izveidot tiesiskumu Kosovas ziemeļu daļā;
7. mudina Serbijas valdību panākt, ka Serbijas paralēlās varas struktūras Kosovā beidz darbību, jo tās apdraud decentralizācijas procesu un serbu kopienas pilnīgu integrāciju Kosovas iestādēs; tādēļ aicina Serbijas iestādes rīkoties konstruktīvi attiecībā uz iestāžu izveidi un darbību Serbijas multietniskajās pašvaldībās gan Ibāras upes ziemeļu, gan dienvidu krastā;
8. aicina Serbijas iestādes izveidot konstruktīvu attieksmi pret gaidāmajām vispārējām vēlēšanām Kosovā; norāda, ka stabilas un multietniskas iestādes Kosovā ir gan Serbijas, gan pārējo kaimiņvalstu interesēs, un tādēļ uzskata, ka Kosovas serbu dalība vēlēšanu procesā ir būtiski svarīga, lai nepieļautu Kosovas serbu kopienas marginalizāciju;
9. norāda uz Serbijas un Kosovas centieniem atrast personas, kas atrodas bezvēsts prombūtnē kopš 1998.–1999. gada konflikta, izveidojot īpašu darba grupu to personu atrašanai, kuras atrodas bezvēsts prombūtnē kopš Kosovas notikumiem; uzsver to, cik liela nozīme ir šīs problēmas atrisināšanai, lai varētu attālināties no 1998.–1999. gada konflikta; turklāt norāda, ka bezvēsts prombūtnē vēl aizvien atrodas apmēram 1862 cilvēki, un aicina Serbijas un Kosovas iestādes paplašināt jebkāda veida savstarpējo sadarbību, kā arī sadarbību ar ICRC, EULEX un citām organizācijām, lai atrastu šos cilvēkus;
10. uzsver, ka reģionālās attīstības izveide vēl aizvien ir starp svarīgākajām ES prioritātēm un ka tās uzdevums ir būt par katalizatoru samierināšanai, labām kaimiņattiecībām un labākiem cilvēku savstarpējiem kontaktiem Rietumbalkānu reģionā; tādēļ aicina Serbiju īstenot konstruktīvu pieeju integrējošākai reģionālajai sadarbībai, kas ļautu rast praktisku un noturīgu risinājumu Kosovas pārstāvībai reģionālajos forumos; tādēļ atzinīgi vērtē ES un Rietumbalkānu valstu augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2010. gada 2. jūnijā Sarajevā;
11. atgādina, ka sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai ir pamatnosacījums Serbijas virzībai uz iestāšanos ES; norāda, ka Serbija aizvien pienācīgi reaģē uz Starptautiskā kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai palīdzības pieprasījumiem, un aicina Serbijas valdību turpināt cieši sadarboties ar Tiesu, tostarp bez kavēšanās nodot Tiesas rīcībā visus pieprasītos dokumentus un laikus izskatīt lietas, ko Tiesa iesniegusi atkārtotai izskatīšanai; uzsver, ka tikai atlikušo divu bēgļu notveršana un nodošana Hāgas tiesai uzskatāma par pārliecinošu īstenas sadarbības pierādījumu un rīkoties sistemātiskāk, lai arestētu šīs personas un Tiesa varētu pilnībā īstenot savu mandātu; jo īpaši mudina atbilstīgi ICTY ieteikumiem pārskatīt pašreizējo pieeju;
12. atzinīgi vērtē Serbijas parlamenta pieņemto rezolūciju par Srebreņicu, kas uzskatāma par nozīmīgu soli sabiedrības informēšanā par nesenā pagātnē pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem un virzību reģionālās samierināšanas procesā; pauž gandarījumu par prezidenta B. Tadić lēmumu piedalīties Srebreņicas genocīda 15 gadu atceres pasākumā, kas uzskatāms par nākamo soli šajā virzienā, kā arī to, ka prezidents apmeklēja Vukovaru, kur pieminēja Ovčaras 1991. gada slaktiņa upurus un atvainojās par šo incidentu, tādējādi dodot jaunu stimulu labu kaimiņattiecību izveidei starp Serbiju un Horvātiju; atzinīgi vērtē kara noziegumu īpašā prokurora biroja apņēmību un profesionalitāti, tostarp ātro reakciju uz Peručakas ezera notikumu izmeklēšanu;
13. norāda uz tiesu sistēmas reformu un aicina enerģiski turpināt to, lai nodrošinātu tiesnešu neatkarīgumu un objektivitāti un palielinātu tiesu darba efektivitāti; atzinīgi vērtē politisko lēmumu sākt tiesnešu atkārtotas iecelšanas procedūru, tomēr uzsver, ka jāievēro pārredzamība, nodrošinot tiem tiesnešiem, kas nav atkārti iecelti amatā, iespēju efektīvi pārsūdzēt lēmumu un brīdina par šī procesa politizāciju; vērš uzmanību uz kavēšanos vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanā un aicina valdību nekavējoties iesniegt atlikušos tiesību aktu projektus parlamentam; aicina nodrošināt tiesvedībā pilnīgu pārredzamību; turklāt aicina tiesām, tostarp Konstitucionālajai tiesai, atvēlēt vairāk finansiālu un administratīvu resursu, lai uzlabotu to darbību un tās varētu tikt galā ar neizskatītajām lietām; šā iemesla dēļ par svarīgu prioritāti uzskata īpašumu atdošanu to bijušajiem īpašniekiem; uzsver, ka nevainīguma prezumpcija ir viens no svarīgākajiem juridiskajiem principiem tiesiskuma nodrošināšanai; aicina iestādes – īpaši izpildvaras iestādes – stingri ievērot šo principu;
14. atgādina, ka centieniem nodrošināt tiesiskumu ir jābūt valsts iestāžu galvenajai prioritātei; atzinīgi vērtē panākto progresu cīņā pret korupciju, ko cita starpā atspoguļo nesenās plašu rezonansi izraisījušās apsūdzības un piemērotas juridiskās sistēmas izveide, kā arī to, ka 2010. gada janvārī darbu sāka Pretkorupcijas aģentūra, taču uzsver, ka korupcija valstī vēl aizvien ir izplatīta un aicina darīt vairāk, lai to izskaustu; jo īpaši norāda uz to, cik liela nozīme ir kontrabandai, un uz šīs un citu nelikumīgo darbību ietekmei uz organizētās noziedzības tīklu spēju darboties; vērš uzmanību uz izplatīto praksi ieņemt vairākus amatus, kas ir riska faktors interešu konfliktiem, tādēļ šī jautājuma risināšana uzskatāma par prioritāti; šajā sakarībā pauž bažas par nesenajiem Pretkorupcijas aģentūras likuma grozījumiem, kas liecina par sliekšanos pretējā virzienā, un norāda uz Aģentūras Konstitucionālajā tiesā iesniegto prasību izskatīt šo noteikumu atbilstību Konstitūcijai; aicina iestādes sniegt visu vajadzīgo politisko un administratīvo atbalstu Pretkorupcijas aģentūras darbībai un uzsver nepieciešamību nekavējoties izmeklēt Aģentūras atklātos korupcijas gadījumus; aicina pieņemt Likuma par politisko partiju finansēšanu grozījumus, lai nodrošinātu partiju finansēšanas pilnīgu pārredzamību un efektīvu uzraudzību; mudina valsts iestādes pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiek efektīvi nodrošināta aizsardzība cilvēkiem, kas ziņo par pārkāpumiem; uzsver, ka īpašumu atgūšana ir nozīmīgs solis tiesiskuma virzienā; uzsver, ka ir svarīgi stingri ievērot izveidotās procedūras, lai nostiprinātu sabiedrības uzticību tiesvedības objektivitātei;
15. atzinīgi vērtē valsts pārvaldes reformas gaitu; uzsver, ka jādara vairāk, lai izveidotu neatkarīgu civildienestu, un šajā sakarībā aicina ieviest uz sasniegumiem balstītu karjeras sistēmu, tostarp profesionālu un pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, un efektīvu cilvēkresursu pārvaldību un vērš uzmanību uz riskanto praksi pieņemt darbiniekus, apejot Likumu par valsts ierēdņiem, nereti pieņemot darbā cilvēkus, balstoties uz politiskiem sakariem; vērš uzmanību uz to, ka valsts pārvaldē, tiesās un valsts uzņēmumos nav pietiekami pārstāvētas mazākumtautības; vērš uzmanību uz to, ka vēl aizvien ir svarīgi veidot valsts pārvaldes kapacitāti gan valsts, gan pašvaldību līmenī, aicina vēl vairāk nostiprināt valsts pārvaldes kapacitāti un darbības koordināciju ES integrācijas jomā un aicina Komisiju sadarbībā ar citiem līdzekļu devējiem turpināt sniegt palīdzību iestādēm šī jautājuma risināšanai;
16. atzinīgi vērtē policijas reformu un aizvien ciešāko policijas sadarbību ar kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm; jo īpaši atzinīgi vērtē nolīgumu par policijas iestāžu sadarbību, kas noslēgts ar Horvātiju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu; atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts rīcības plāns sadarbībai ar Eiropolu, lai noslēgtu sadarbības nolīgumu ar ES Tiesībaizsardzības iestādi; tomēr uzsver, ka ir jādara vairāk, lai izpildītu darbības plāna mērķus, īpaši jomās, kas saistītas ar personas datu un slepenas informācijas aizsardzību, kas ir būtiski svarīgi priekšnoteikumi arī sadarbības nolīgumam ar Eurojust;
17. vērš uzmanību uz gadījumiem, kad policijas darbinieki pārkāpuši savas pilnvaras, tostarp uz nepamatotu varas izrādīšanu un vardarbību pret iedzīvotājiem, un aicina arī turpmāk aktīvi rīkoties, lai sodītu pilnvaru pārkāpējus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē policijas sadarbību ar neatkarīgām uzraudzības iestādēm un šo iestāžu ieteikumu īstenošanu; uzskata, ka policijas spēku un citu tiesībsargājošo iestāžu neitralitāte attiecībā pret jebkādu minoritāšu pārstāvjiem ir svarīgākā prioritāte un aicina iestādes uzlabot attiecīgo iestāžu darbinieku apmācību šajā jomā; atzinīgi vērtē centienus palielināt policistu sieviešu skaitu;
18. atzinīgi vērtē līdz šim paveikto, lai atbrīvotos no drošības dienestu pagātnē veikto darbību mantojuma; šajā sakarībā norāda, ka ir jāturpina drošības dienestu reforma, jo īpaši panākot drošības dienestu pagātnes mantojuma seku novēršanu un parlamenta uzraudzību un kontroli pār drošības spēkiem; atgādina iestādēm, ka slepeno dienestu arhīvu publiskošana ir svarīga samierināšanās procesam reģionā, īpaši attiecībā uz nežēlīgajiem notikumiem, kas tika pastrādāti Otrā pasaules kara laikā un pēc tam; vērš uzmanību uz to, ka netiek pietiekami aizsargātas tiesības uz privāto dzīvi, un aicina turpināt reformas šajā jomā;
19. atzinīgi vērtē policijas un prokuratūru sadarbību, kas palīdz cīnīties pret organizēto noziedzību un narkotiku kontrabanda, kas ir kļuvusi par problēmu gan ES, gan Serbijai; norāda uz to, ka ir parakstīts sadarbības memorands ar Latīņamerikas valstīm, lai efektīvāk cīnītos pret pārrobežu narkotiku tirdzniecību; aicina uzlabot valsts policijas un tiesu varas iestāžu kapacitāti, uzsverot, ka narkotiku kontrabanda no Serbijas un caur to vēl aizvien ir nopietna ES problēma;
20. atzīst, ka pienācīgi funkcionējošs parlaments ir būtiski svarīga demokrātiskas sistēmas iestāde, un atzinīgi vērtē procesuālos uzlabojumus, kas ieviesti, pieņemot Likumu par nacionālo asambleju; aicina nekavējoties izskaust „tukšo mandātu” praksi, kas ļauj politiskajām partijām ietekmēt parlamenta deputātu darbību; aicina arī pārtraukt patvaļīgo vietu piešķiršanu parlamentā; aicina politiskās partijas pēc iespējas drīz un jau šī parlamenta sasaukuma laikā pieņemt piemērotus un Eiropas demokrātijas standartiem atbilstošus noteikumus; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts jauns parlamenta reglaments, aicina nostiprināt valdības darbības kontroles funkciju un pauž gandarījumu par to, ka reglamentā ir oficiāli iekļauta publiska uzklausīšana; atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi parlamenta reglamentā ir iekļauti noteikumi, kas ļauj pārraudzīt neatkarīgu iestāžu darbību, taču pauž bažas par iespējamu parlamenta iejaukšanos šo iestāžu darbībā; aicina izstrādāt jaunus noteikumus atbilstīgi Venēcijas Komisijas ieteikumiem, ar kuriem izveido tiesisko regulējumu tām iestādēm, kas darbojas neatkarīgi;
21. pauž gandarījumu par ombuda paveikto, lai aizsargātu pilsoņu tiesības attiecībā uz pienācīgu valsts iestāžu darbību, tostarp atbalstu valsts un pašvaldību līmenī bērnu un mazākumtautību tiesību ievērošanai; aicina valsts iestādes atvieglināt šo darbību un nodrošināt, ka ombuda ieteikumi tiek pienācīgi ņemti vērā; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidoti trīs vietējie ombuda biroji Preševā, Bujanovacā un Medvedjā;
22. atgādina, ka spēcīgiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme demokrātijā un aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka plašsaziņas līdzekļi ir neatkarīgi no politiskā spiediena un cita veida ietekmes; atzinīgi vērtē Serbijas valdības centienus izveidot tiesisko regulējumu, ar kuru tiek nodrošināta vārda brīvība, tomēr pauž bažas par mēģinājumiem kontrolēt plašsaziņas līdzekļus un iejaukties to darbībā; pauž nožēlu par pretrunām, kas saistītas ar dienas laikraksta „Večernje novosti” privatizāciju un aicina valdību nodrošināt, ka pret visiem ārvalstu un pašmāju investoriem ir vienāda attieksme; nosoda uzbrukumus un draudus, kas vērsti pret Serbijas žurnālistiem, un aicina valsts iestādes pilnībā izmeklēt šādus gadījumus un saukt pie atbildības vainīgos; vērš uzmanību uz to, ka plašsaziņas līdzekļu nozarē notiek īpašuma tiesību koncentrācija un nav pietiekama pārredzamība; vērš uzmanību uz to, ka ir bijuši gadījumi, kad publicēti personas dati, un uzsver nepieciešamību panākt žurnālistu paškontroli un ievērot ētikas kodeksu; norāda, ka internets vēl aizvien ir pieejams nelielam skaitam iedzīvotāju, norāda uz interneta nozīmi plašsaziņas līdzekļu brīvības nodrošināšanā un mudina iestādes veikt pasākumus situācijas uzlabošanai šajā jomā;
23. uzsver, cik nozīmīgs ir decentralizācijas process, kas uzlabo valsts darbību, tuvinot to pilsoņiem, tajā pašā laikā ievērojot provinču tiesības uz autonomiju un vietējo pašpārvaldi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Likums par mazākumtautību padomēm, ar kuru reglamentē mazākumtautību padomju darbības jomas un ievēlēšanu tā, lai tiktu ievēroti starptautiskie standarti; atzīst progresu, kas panākts, īstenojot 2006. gada novembra Konstitūciju, pieņemot Vojvodinas statūtus un likumu par tās kompetencēm; aicina turpināt varas nodošanas procesu, pieņemot Likumu par valsts sektora ieņēmumiem un Likumu par valsts īpašumiem Vojvodinā un pašvaldībās, kas ļautu Vojvodinas iestādēm sākt īstenot savas pilnvaras saskaņā ar jaunajiem statūtiem; turklāt prasa turpināt politiskus centienus, lai ņemtu vērā albāņu mazākumtautības vēlmes Preševas ielejā panākt vietējo pašpārvaldi, ātri piešķirot pienācīgus līdzekļus pēc apspriešanās ar koordinācijas organizācijām Preševas, Bujanovacas un Medvedjas pašvaldībās; tajā pašā laikā uzsver albāņu minoritātes pārstāvju pienākumus un mudina viņus atturēt šīs kopienas pārstāvjus no klaju nacionālistisku un separātisku izteikumu paušanas, kas ir pilnīgi pretrunā Eiropas pamatvērtībām; tāpat uzsver, cik liela nozīme ir serbu integrācijai šajās pašvaldību iestādēs;
24. atzinīgi vērtē Serbijas centienus mazākumtautību aizsardzības jomā; tomēr uzsver, ka vajadzētu palielināt iespējas iegūt informāciju un izglītību mazākumtautību valodās, īpaši bosniešu, bulgāru, buņevcu un rumāņu valodā;
25. atzinīgi vērtē vairākuma nacionālo padomju izveidi, ļaujot tām pieņemt lēmumus izglītības, kultūras, mazākumtautību valodu lietošanas un sabiedrības informēšanas jomā; norāda uz to, ka ir svarīgi pilnībā īstenot šo mazākumtautību pašpārvalžu kompetenci, kā arī uz nepieciešamību Likumā par mazākumtautību padomēm paredzēt tām pienācīgas budžeta subsīdijas; pieņem zināšanai sūdzības par pārkāpumiem sagatavošanas procesā un par tiesiskajām prasībām attiecībā uz padomju izveidošanu, kā arī norāda uz sūdzībām par to, ka daži ministri un pašvaldības neļauj padomēm īstenot tām nodrošinātās pilnvaras, un aicina valsts iestādes atbildēt uz šīm sūdzībām; pauž bažas saistībā ar bosniešu nacionālās padomes veidošanu un aicina ātri pabeigt procedūru saskaņā ar tiesību normām un atļaut bosniešu likumīgu pārstāvību padomē; pauž bažas par saspīlējuma palielināšanos Sandžakas reģionā, ko cita starpā apstiprinājuši nesenie vardarbīgie starpgadījumi, un stingri prasa politisku strīdu atrisināšanu ar dialoga starpniecību demokrātisku institūciju struktūrā;
26. atzinīgi vērtē progresu, kas panākts saistībā ar dzimumu līdztiesības veicināšanu, īpaši to, ka ir pieņemts Dzimumu līdztiesības akts un valsts rīcības plāns sieviešu stāvokļa uzlabošanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai; taču atgādina, ka šie pasākumi vēl nav īstenoti un ka sievietes vēl arvien tiek diskriminētas, jo īpaši darba tirgū; tādēļ aicina Serbijas iestādes nekavējoties izveidot jaunu tiesisko regulējumu, lai varētu ieviest praksē dzimumu līdztiesību un cīnīties pret citām problēmām, kas saistītas ar diskrimināciju dzimuma dēļ, piemēram, vardarbību ģimenē;
27. prasa pieņemt turpmākus pasākumus, kas jāveic, lai pilnībā īstenotu tiesību aktu par diskriminācijas novēršanu un atzinīgi vērtē šajā joma panākto, jo īpaši pilnvarotā amata izveidošanu, kurš atbildīgs par līdztiesīguma aizsardzību, kas ir nozīmīgs pasākums, lai Serbijā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem;
28. atgādina, ka vārda un pulcēšanās brīvība ir Eiropas pamatvērtības, un atzinīgi vērtē 10. oktobrī Belgradā notikuši Gay Pride gājienu; uzskata, ka šim notikumam ir būtiska nozīme, lai veidotu atvērtu, tolerantu un dažādotu sabiedrību, un ka tas liecina par valdības apņēmību ievērot ES tolerances standartus un aizsargāt neaizsargātās sabiedrības minoritātes; pauž gandarījumu par to, ka gājiena dalībnieku aizsardzībai tika veikti pienācīgi drošības pasākumi;
29. tomēr pauž nožēlu par to, ka geju gājiena rezultātā izraisījās vardarbīgi konflikti, kas radīja lielu skaitu savainoto, jo īpaši policijas pārstāvju; vērš uzmanību uz to, ka incidentā iesaistītos ekstrēmistus netieši atbalsta atsevišķas politiskās partijas un ietekmīgi reliģisko kustību līderi; aicina Serbijas iestādes nodrošināt tiesiskumu, saucot pie atbildības tos, kuri vainojami vardarbībā, kas aizēnoja gājienu, kā arī aizliegt to ekstrēmistisko organizāciju darbību, pie kurām pieder pārkāpēji; norāda, ka šīs organizācijas ir atbildīgas par nopietnas vardarbības gadījumiem iepriekš, jo īpaši par 2008. gada 17. februāra notikumiem un vardarbību vairāku sporta spēļu laikā; šajā sakarībā norāda, ka vairākus šādus gadījumus drīzumā izskatīs Konstitūcijas tiesa; aicina pieņemt piemērotus pasākumus, lai efektīvi apkarotu sabiedrībā jebkāda veida ekstrēmismu un nacionālismu;
30. uzsver, ka daudzi romi vēl aizvien dzīvo dziļā trūkumā, kas jo īpaši negatīvi ietekmē romu jauniešu izredzes nākotnē; turklāt norāda, ka viņi tiek diskriminēti darba tirgū un ka tikai 5 % romu ir pastāvīgs darbs; aicina iestādes nekavējoties veikt pasākumus, lai uzlabotu romu stāvokli, nodrošinot viņiem identitātes kartes, kā arī uzlabojot piekļuves iespējas pienācīgiem mājokļiem, darba tirgum, izglītībai un veselības aprūpei; vērš uzmanību uz to, ka turpinās romu tautības iedzīvotāju diskriminācija un ka nesen bijuši pret viņiem vērstas vardarbības gadījumi, kā arī to, ka bijuši gadījumi, kad Serbijas iestādes piespiedu kārtā pārvieto romus;
31. norāda uz to, ka Serbija ir valsts ar vislielāko bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu skaitu Eiropā: uzsver, ka šie cilvēki dzīvo nepiemērotos apstākļos un trūkumā, un aicina Serbijas iestādes pārskatīt valsts bēgļu stratēģiju; atzinīgi vērtē Serbijas iniciatīvas atdzīvināt reģionālo procesu, ar kuru tiek meklēts ilgtspējīgs risinājums bēgļu problēmai, un aicina Sarajevas deklarāciju parakstījušās valstis panākt lielāku progresu šīs problēmas risināšanā; aicina Komisiju izmantot politiskā līdzsvara mehānismus, lai nodrošinātu, ka šī reģiona kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs tiek pārvarēti šķēršļi, kas kavē bēgļu atgriešanos; turklāt atgādina, ka atpakaļuzņemšanas nolīgumu rezultātā ar ES valstīm ir paredzams, ka Serbijā atgriezīsies līdz 150 000 cilvēku un ka viņu veiksmīga reintegrācija prasīs nopietnus sagatavošanās pasākumus, jo īpaši vietējo valsts pārvaldes iestāžu līmenī; uzsver, ka liela nozīme šajā procesā būs pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
32. uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir liela ietekme uz politisko prioritāšu noteikšanu; uzsver, ka liela nozīme ir dialogam ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un uzsver pilsoniskās sabiedrības aktīvistu lielo nozīmi labākas reģionālās sadarbības sociālo un politisko aspektu veidošanā; atzinīgi vērtē jauno, 2009. gadā pieņemto Likumu par asociācijām, kurā precizēts NVO juridiskais statuss, un to, ka ir uzlabojusies Serbijas iestāžu sadarbība ar pilsonisko sabiedrību; atzīst, ka valdība cenšas apspriesties ar pilsonisko sabiedrību; aicina valsts iestādes veikt turpmākos pasākumus, lai padarītu oficiālu un palielinātu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu politikas apspriešanas procesā un iestāžu darbības uzraudzībā; uzsver nepieciešamību nodrošināt atbalstu un aizsardzību cilvēktiesību aizstāvjiem, īpaši geju, lesbiešu, biseksuāļu un transseksuāļu aktīvistiem, kā arī tiem, kas izmeklē kara noziegumus un cenšas uzlabot Serbijas un Kosovas attiecības;
33. šajā sakarībā pauž atbalstu RECOM (Reģionālā komisija patiesības noskaidrošanai un patiesības paušanai attiecībā uz kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā) iniciatīvai, kuras mērķis ir virzīt notikumu apzināšanās un samierināšanas procesu visā Rietumbalkānu reģionā, un aicina Serbijas un citu attiecīgo šī reģiona valstu iestādes atbalstīt šo iniciatīvu;
34. uzsver, cik ārkārtīgi svarīga nozīme ir izglītības sistēmai gan valsts jaunatnes izaugsmei, gan turpmākajām ekonomikas perspektīvām; uzsver, ka moderna un augstiem standartiem atbilstoša izglītība, kas nodrošina augsti kvalificētu strādnieku paaudzes, ir viens no galvenajiem sociālās un ekonomikas attīstības priekšnoteikumiem; pauž nožēlu par augsto bezdarba līmeni valstī, īpaši jauniešu vidū, un procentuāli nelielo universitātes absolventu skaitu; aicina valsts iestādes pilnībā īstenot Boloņas procesa rezultātā pieņemtos noteikumus un saskaņot Serbijas izglītības sistēmu ar Eiropas standartiem; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts zinātnes un pētniecības jomā, taču uzsver, ka ir jādara vairāk, ja Serbija vēlas pievienoties Eiropas Pētniecības telpai; turklāt aicina iestādes palielināt finansējumu valsts pētniecības iestādēm, lai izvairītos no tā, ka Serbijas pētniecības standarti un iespējas atpaliek no Eiropas līmeņa;
35. atzīst paplašināto vispārējo kolektīvo līgumu, ko Serbijas valdība 2008. gada novembrī parakstīja ar arodbiedrībām un darba ņēmēju asociācijām; mudina Serbijas valdību pārtraukt pašreizējo līguma izpildes moratoriju; uzsver, ka arodbiedrībām vēl aizvien ir stipri ierobežotas tiesības, neraugoties uz konstitucionālajām garantijām, un aicina Serbiju vēl vairāk palielināt darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības; pauž bažas par to, ka sociālais dialogs vēl aizvien ir vājš un ka apspriedes ar sociālajiem partneriem notiek neregulāri; atzīst, ka sociālo un ekonomikas lietu padomes sanāksmes ir bijušas biežākas un ka tagad darbojas visas specializētās iestādes, tomēr pauž bažas par to, ka šo iestāžu kapacitāte ir zema; aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nostiprinātu sociālo un ekonomikas lietu padomi un nodrošinātu, ka tā var aktīvi iesaistīties uzlabotā sociālajā dialogā un ka ar to biežāk apspriežas, pieņemot tiesību aktus;
36. aicina pievērst uzmanību sarežģītajai situācijai brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā un prasa pieņemt pasākumus, lai novērstu to, ka cietumi ir pārpildīti, uzlabotu nožēlojamos apstākļus tajos un paredzētu ieslodzītajiem attiecīgas rehabilitācijas programmas un apmācību;
37. uzsver, cik negatīvi šo valsti ietekmējusi finanšu krīze; pieņem zināšanai nesen veikto pārskatīšanu attiecībā uz gatavojamo nolīgumu ar SVF, kurā iekļauts pozitīvs valsts makroekonomikas politikas novērtējums, un atzinīgi vērtē Rietumbalkānu investīciju sistēmas izveidi, ar kuru ir paredzēts veicināt reģiona integrāciju un ekonomikas atveseļošanu, padarot pieejamus aizdevumus svarīgākajiem infrastruktūras projektiem; aicina paplašināt šo sistēmu, lai no tās atbalstu varētu gūt arī mazie un vidējie uzņēmumi, un aicina Serbiju izmantot šos jaunos finanšu resursus, kā arī iespējas, ko sniedz pirmsiestāšanās palīdzība arī tam, lai efektīvāk aizsargātu pret krīzes ietekmi visvairāk apdraudētās iedzīvotāju grupas;
38. atgādina, ka monopoli ir nopietns šķērslis pilnībā funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidei; tādēļ aicina valdību rīkoties aktīvi, lai nodrošinātu konkurences politikas efektīvu piemērošanu un monopolu aizliegšanu; uzsver, ka vēl aizvien ir ārkārtīgi lieli šķēršļi mazo un vidējo uzņēmumu izveidei; atzinīgi vērtē regulatoru izveidi vairākās tirgus jomās un aicina iestādes nodrošināt, ka šīs iestādes var darboties neatkarīgi un ka tās nenonāk uzraugāmo tirgus dalībnieku kontrolē;
39. turklāt norāda, ka valsts un tās tautsaimniecības statistikas sistēmu vajadzētu uzlabot, un aicina iestādes modernizēt statistikas sistēmu;
40. aicina Serbijas iestādes un politiskās kustības ciešāk apņemties īstenot nodarbinātības politiku un radīt vidi, kas stimulē demokrātijas, tiesiskuma un brīvā tirgus ekonomikas izveidi, kā arī cilvēktiesību ievērošanu;
41. aicina turpināt centienus, lai izveidotu ilgtspējīgu sabiedriskā transporta tīklu Serbijā un visā Rietumbalkānu reģionā un uzlabotu ceļu infrastruktūru, tostarp lai ātri pabeigtu X transporta koridora izveidi, lai gan arī dzelzceļa un iekšzemes ūdens transports ir tikpat svarīgs; uzsver integrētas transporta sistēmas nozīmīgumu gan Serbijas reģionu ekonomikas attīstībā, gan reģionālās tirdzniecības izvēršanā; pauž īpašu ieinteresētību Donavas stratēģijas izstrādē, lai ar tās palīdzību uzlabotu savienojumu un komunikāciju sistēmas (jo īpaši aptverot transporta nozari, enerģētiku un informācijas sabiedrības aspektus), saglabātu vidi, novērstu dabas katastrofu riskus un uzlabotu sociāli ekonomisko attīstību;
42. šajā sakarībā pauž nožēlu par sabiedriskā transporta, īpaši dzelzceļa, slikto stāvokli; aicina Serbijas valdību pilnībā izmantot pirmsiestāšanās palīdzības līdzekļus, lai attīstītu, uzlabotu un modernizētu dzelzceļa tīklu un uzlabotu savienojumus ar kaimiņvalstīm gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā;
43. pauž gandarījumu par Serbijas progresu vides aizsardzības jomā; taču mudina pastiprināt centienus atjaunojamās enerģijas izmantošanas un energoefektivitātes jomā, norādot uz to, ka vēl aizvien nav transponēti svarīgākie tiesību akti atjaunojamās enerģijas jomā un ka vēl aizvien nav pieņemts tiesiskais regulējums energoefektivitātes jomā;
44. atzinīgi vērtē to, ka Ķimikāliju aģentūra ir pieņēmusi noteikumus, ar kuriem ierobežo vai aizliedz tādu ķīmisku vielu ražošanu, kas apdraud cilvēku veselību un vidi, pietuvinot ķimikāliju ražošanas nozari ES prasībām; tomēr pauž nožēlu par to, ka atsevišķu noteikumu piemērošanai ir vajadzīgas mūsdienīgas tehnoloģijas un attiecīgas investīcijas, kas vēl aizvien nav pieejamas, jo nozares pārstāvji apgalvo, ka, piemērojot šos noteikumus, uzņēmumiem Serbijā rastos darbības traucējumi un zaudējumi; aicina nekavējoties un pilnībā piemērot 2009. gada tiesību aktus vides aizsardzības jomā;
45. atzinīgi vērtē nolīgumus ar Melnkalni un Horvātiju, ar kuriem atļauta šo valstu pilsoņu izdošana, kurus tur aizdomās līdzdalībā organizētās noziedznieku grupās, kā arī plānotās sarunas par robežu demarkāciju starp Serbiju un Horvātiju; mudina Serbijas valdību noslēgt līdzīgus nolīgumus ar citām kaimiņvalstīm un atzinīgi vērtē pasākumus, ko šajā sakarībā veikušas Serbija un Melnkalne; visnotaļ mudina Serbiju arī turpmāk dalīties ar kaimiņvalstīm ar izlūkdatiem un pierādījumiem par pārrobežu noziedzīgajiem tīkliem, īpaši tiem tīkliem, kas ir saistīti ar narkotiku kontrabandu, lai efektīvi cīnītos pret organizēto pārrobežu noziedzību Balkānu reģionā;
46. uzsver, ka Serbijai ir svarīga loma visa Rietumbalkānu reģiona stabilitātē, īpaši Bosnijas un Hercegovinas stabilitātē un saliedēšanā; tādēļ aicina Serbijas iestādes aktīvi atbalstīt visas nepieciešamās izmaiņas Konstitūcijā, kas nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas valsts pārvaldes iestādēm iespējas veikt reformas, kas saistītas ar Eiropas integrācijas procesu; jo īpaši aicina Belgradu atbalstīt Bosnijas valsts pārvaldes iestāšu konsolidāciju, integrāciju un nostiprināšanu;
47. aicina Serbijas iestādes turpināt savu tiesību aktu tuvināšanu ES vides aizsardzības tiesību aktiem un standartiem un piemērot un īstenot pieņemtos tiesību aktus;
48. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Serbijas valdībai un parlamentam.