REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vārda brīvības pārkāpšanu un ar seksuālo orientāciju saistīto diskrimināciju Lietuvā
12.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Renate Weber, Sophia in 't Veld, Leonidas Donskis, Cecilia Wikström, Alexander Alvaro, Sonia Alfano, Gianni Vattimo, Sarah Ludford, Ramon Tremosa i Balcells, Elizabeth Lynne ALDE grupas vārdā
Raül Romeva i Rueda, Ulrike Lunacek, Marije Cornelissen, Emilie Turunen, Franziska Keller, Isabella Lövin, Nicole Kiil-Nielsen, Jan Philipp Albrecht Verts/ALE grupas vārdā
Claude Moraes, Monika Flašíková Beňová, Michael Cashman, Vilija Blinkevičiūtė, Catherine Trautmann S&D grupas vārdā
Cornelis de Jong, Nikolaos Chountis, Eva-Britt Svensson, Cornelia Ernst, Rui Tavares GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0031/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vārda brīvības pārkāpšanu un ar seksuālo orientāciju saistīto diskrimināciju Lietuvā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā starptautiskos instrumentus, kas garantē cilvēktiesības un pamatbrīvības un aizliedz diskrimināciju, proti, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantu, kas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm uzliek par pienākumu aizstāvēt cilvēktiesības un pamatbrīvības un nodrošināt Eiropas līmeņa līdzekļus diskriminācijas un cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanai,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 11. pantu, kurā ir garantēta vārda brīvība, un tās 21. pantu, kas aizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ,
– ņemot vērā Lietuvas Republikas administratīvā kodeksa grozījumu projektu (Nr. XIP-2595),
– ņemot vērā Lietuvas Republikas Tieslietu ministrijas atzinuma projektu (Nr. 11-30-01),
– ņemot vērā ar seksuālo orientāciju un homofobiju saistītas diskriminācijas izskaušanai paredzētos Eiropas pasākumus,
– ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2010. gada ziņojumu „Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ”,
– Ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūciju par situāciju Lietuvā pēc nepilngadīgo personu aizsardzības likuma pieņemšanas[1],
– ņemot vērā Parlamenta agrāk pieņemtās rezolūcijas par homofobiju, par minoritāšu aizsardzību un par diskriminācijas novēršanas politikas virzieniem, jo īpaši rezolūcijas par homofobiju Eiropā[2],
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2010. gada 16. decembrī Saeima atlika balsojumu par tiesību akta projektu, ar kuru grozītu administratīvo pārkāpumu kodeksu, par “homoseksuālu attiecību publisku veicināšanu” paredzot sodanaudu, kuras apmērs būtu no LTL 2000 līdz 10 000 (no EUR 580 līdz EUR 2900);
B. tā kā 2010. gada 8. decembrī Seima Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja arī svītroja seksuālo orientāciju no izglītības likuma iespēju vienlīdzības normās iekļautā aizsardzības pamatojumu saraksta (5. panta 1. punkts);
C. tā kā administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekts ir pretrunā ar Lietuvas Republikas konstitūcijas 25. pantu, kurā paredzēts, ka „ cilvēkam nedrīkst likt šķēršļus informācijas un ideju meklēšanā, saņemšanā un tālāknodošanā” un 29. pantu, kurā norādīts, ka „likuma, tiesas un citu valsts iestāžu un amatpersonu priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Nedrīkst ne ierobežot cilvēka tiesības, ne arī viņam piešķirt kādas priekšrocības uz dzimuma, rases, valstspiederības, valodas, izcelsmes, sociālā statusa, ticības, pārliecības vai uzskatu pamata”;
D. tā kā Lietuvas Republikas Tieslietu ministrs ir paudis viedokli, ka administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekts ir pretrunā ar saistībām, kas izriet no tās konstitūcijas, Eiropas Pamattiesību hartas, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;
E. tā kā Pamattiesību aģentūra aktuālākajā ziņojumā (2010. gada novembris) „Par homofobiju, transfobiju un diskrimināciju saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti” secina, ka „šie grozījumi varētu padarīt par noziegumu gandrīz jebkādu publisku homoseksualitātes paušanu, attēlošanu vai informēšanu par to”;
F. tā kā Seims 2009. gada jūnijā ar lielu vairākumu nobalsoja par Likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, liedzot nepilngadīgajām personām piekļuvi informācijai par homoseksualitāti;
G. tā kā joprojām nav skaidra frāzes „seksuālās orientācijas paušana vai veicināšana” nozīme reklāmas likumā;
H. tā kā šai rezolūcijai ierosmi deva vairāki bažas raisoši notikumi, piemēram, tika pieņemts Likums par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, pašvaldības mēģināja aizliegt līdztiesības aizstāvju un geju kopienas gājienus un vadoši politiķi un deputāti lietoja aizvainojošus, draudošus vai naidīgus izteikumus;
I. tā kā 2010. gada 17. maijā, Starptautiskajā dienā pret homofobiju, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviane Reding, Eiropas Savienības augstā pārstāve Catherine Ashton, Eiropadomes priekšsēdētājs Herman van Rompuy un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jerzy Buzek vienprātīgi nosodīja jebkādas homofobijas un ar seksuālo orientāciju saistītas diskriminācijas izpausmes;
J. tā kā 1990. gadā Pasaules Veselības organizācija izslēdza homoseksualitāti no psihisko slimību klasifikatora, tā kā nav ticamu pētījumu, kas liecinātu, ka bērnu un jauniešu izglītošana par seksualitāti var ietekmēt viņu seksuālo orientāciju, un tā kā izglītošana par seksuālo daudzveidību veicina iecietību un atšķirību pieņemšanu,
1. vēlreiz apstiprina, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, aizsargāšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, Eiropas Pamattiesību hartai un Līguma par Eiropas Savienību 6. pantam, nešķirojot pēc seksuālās orientācijas;
2. aicina Seimu noraidīt administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projektu, seksuālo orientāciju iekļaut izglītības likumā norādītajā aizsardzības pamatojumu sarakstā, pavērt nepilngadīgajām personām brīvu piekļuvi informācijai par seksuālo orientāciju un paskaidrot reklāmas likumā norādītā aizlieguma nozīmi;
3. atzīst Lietuvas Republikas prezidentes Dalia Grybauskaitė vairākkārt izrādīto stingro nostāju, nosodot homofobisko tiesību akta projektu kā Lietuvas pilsoņiem un Lietuvas tēlam nelabvēlīgu, un aicina prezidenti uzlikt veto administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, ja tie tiks apstiprināti;
4. atzinīgi vērtē, ka homofobija nesen ir atzīta par nozieguma vainu pastiprinošu apstākli;
5. atzinīgi vērtē Komisijas līdzšinējo divpusējo rīcību; aicina Komisiju juridiski izvērtēt ierosinātos administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, gadījumā, ja balsojuma rezultāts būs pretrunā ar ES tiesību aktiem un līgumiem, nekavējoties sākt pārkāpumu tiesvedību un publicēt ES darba plānu ar konkrētiem pasākumiem, kas būtu vērsti pret homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;
6. uzdod Prezidentam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Lietuvas Republikas prezidentei un parlamentam, ES Pamattiesību aģentūrai un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram.