Rezolūcijas priekšlikums - B7-0111/2011/REV1Rezolūcijas priekšlikums
B7-0111/2011/REV1

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par tiesiskumu Krievijā

9.2.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Eva-Britt Svensson, Helmut Scholz GUE/NGL grupas vārdā

Procedūra : 2011/2515(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0111/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0111/2011
Pieņemtie teksti :

B7‑0111/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesiskumu Krievijā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš stājās spēkā 1997. gadā un ir pagarināts līdz tā aizstāšanai ar jaunu nolīgumu,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, ar kuru noteiktu jaunu vispārēju sistēmu ES un Krievijas attiecībām,

–   ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem un ANO Deklarāciju par personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un pienākumu veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā organizācijas Human Rights Watch ziņojumā par situāciju pasaulē 2011. gadā ir teikts: „Krievija ir demonstrējusi lielāku atvērtību starptautiskajai sadarbībai cilvēktiesībās, bet vispārējā cilvēktiesību situācija Krievijā joprojām ir ļoti neapmierinoša. Prezidenta Dmitrija Medvedeva retoriskā apņemšanās risināt cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumus nav īstenojusies praktiskā atbalstā pilsoniskajai sabiedrībai. 2010. gadā notika jauni uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem, un iepriekšējā gada nekaunīgo slepkavību veicēji palika nesodīti”;

B.  tā kā pat Krievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins norādīja, ka „patiesa juridiskā apziņa un cieņa pret likumu vēl nav integrējusies vispārēji pieņemamā vērtību sistēmā pat daudzās valsts iestādēs, kur bieži tiek uzskatīts, ka valsts interesēm un valsts īpašumā esošo uzņēmumu interesēm vienmēr jābūt pārākām par parasto iedzīvotāju interesēm”;

C. tā kā daudzas plaši pazīstamas tiesas prāvas, piemēram, M. Hodorkovska un P. Ļebedeva otrreizējā tiesāšana, tiesas process pret HSBC/Hermitage vadītājiem un advokātiem, A. Poļitkovskas slepkavības izmeklēšana, J. Samodurova vajāšana un tiesneses O. Kudeškinas un dažu citu tiesnešu atbrīvošana no amata, rada bažas par tiesiskuma vājināšanos Krievijā;

D. tā kā Eiropas Padome ir kritizējusi to, ka uz tiesnešiem tiek izdarīts arvien lielāks spiediens ar mērķi panākt, ka prokuratūras tiesā celtā apsūdzība gandrīz vienmēr noved pie notiesāšanas; tā kā joprojām tiek meklēti un apcietināti advokāti un notiek cita veida Krievijas likumu un Eiropas Padomes normu pārkāpumi;

E.  tā kā gandrīz 30 % lietu, kas pašlaik iesniegtas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ir saistītas ar Krieviju, kas ir daudz vairāk nekā jebkurai citai valstij; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairāk nekā 150 lietās ir lēmusi, ka Krievija ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā; tā kā Krievija turpina maksāt finansiālu kompensāciju upuriem, bet nepilnvērtīgi pilda spriedumu galveno saturu, proti, veikt efektīvu izmeklēšanu un tiesāt vainīgos nodarījumu izdarītājus;

F.  tā kā Krievija ir noslīdējusi uz 154. vietu (no 178 valstīm) Transparency International valstu sarakstā, ko veido atbilstoši pašas valsts ierēdņu (tostarp policistu un tiesnešu) novērtētajam korupcijas līmenim;

G. tā kā Kremlis ir nepārtraukti uzsvēris NVO normālu darba apstākļu nozīmi, bet cilvēktiesību aizstāvji joprojām ir neaizsargāti pret iejaukšanos viņu darbā un uzbrukumiem, un īpaši apdraudēti ir tie, kas strādā, lai izbeigtu nesodāmību Ziemeļkaukāzā;

H. tā kā NVO un plašsaziņas līdzekļi joprojām ir neaizsargāti neskaidro pret ekstrēmismu vērsto tiesību aktu dēļ; tā kā 2010. gada jūlijā tika pieņemti jauni noteikumi likumā par Federālo drošības dienestu (FDD), ļaujot tam izdod brīdinājumus privātpersonām, organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem; tā kā šajos brīdinājumos personām vai organizācijām tiek prasīts pārtraukt darbības, kurām FDD piedēvē ekstrēmismu vai potenciālu ekstrēmismu;

I.   tā kā pieaug to gadījumu skaits, kur ir konstatējami pulcēšanās brīvības tiesību patvaļīgi ierobežojumi un arvien smagāki sodi, ko varas iestādes nosaka miermīlīgiem protestētājiem; tā kā visu 2010. gadu policija lielajās pilsētās turpināja izkliedēt, dažreiz vardarbīgi, sabiedrības demonstrācijas, kas tika organizētas katra mēneša 31. datumā, lai paustu atbalstu konstitūcijas 31. pantam, kurā tiek garantēta pulcēšanās brīvība; tā kā demonstrāciju organizētāji bieži saskaras ar iejaukšanos viņu darbībā un iebiedēšanu, tostarp no tiesībaizsardzības darbinieku un valdību atbalstošo organizāciju puses;

J.   tā kā Krievijā viesstrādnieki cieš no ļaunprātīgas izmantošanas, tostarp, pasu konfiskācijas, darba līgumu slēgšanas atteikumiem, algas neizmaksāšanas vai novēlotas izmaksāšanas un nedrošiem darba apstākļiem; tā kā maijā pieņemtie likumu grozījumi viesstrādniekus vairāk sasaista ar darba devējiem un var atturēt viņus no darba attiecību ar ļaunprātīgu darba devēju pārtraukšanas; tā kā šī situācija ir īpaši satraucoša saistībā ar liela mēroga būvniecības projektiem Krievijā, lai 2014. gadā Sočos sarīkotu Ziemas Olimpiskās spēles,

1.  uzsver, ka tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir svarīgi stabilitātei reģionā; uzskata, ka ES un Krievijai tāpat kā visām citām valstīm ir aktīvi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka šie principi tiek ievēroti pret visiem iedzīvotājiem; uzstāj, ka tas ir nopietns kritērijs, lai attīstītu ES un Krievijas attiecības;

2.  vēlreiz uzsver, ka demokrātijai un cilvēktiesībām jābūt jaunā vispusīgā pamatnolīguma ar Krievijas Federāciju pašā centrā, jo īpaši formulējot un iekļaujot tajā efektīvu un funkcionējošu cilvēktiesību klauzulu;

3.  atkārtoti prasa panākt progresu ES un Krievijas dialogā cilvēktiesību un tiesiskuma jomā un efektīvi iesaistīt šajā dialogā Eiropas Parlamentu, Krievijas Federācijas Valsts Domi, pilsonisko sabiedrību, NVO un cilvēktiesību organizācijas;

4.  uzsver, ka visā Eiropā liela nozīme ir kriminālās tiesvedības sistēmu aizsardzībai no politiski motivētas iejaukšanās, lai nodrošinātu tiesiskumu un aizsargātu privātpersonu brīvību; pauž nopietnas bažas par gadījumiem, kad Krievija nav ievērojusi šo principu; uzsver, ka nedrīkst izmantot atsauces uz valsts unikālo vēsturisko mantojumu, tiesu iestāžu vai pārvaldības tradīcijām, lai attaisnotu starptautisko tiesību vai demokrātisko normu, cilvēktiesību un cilvēka cieņas neievērošanu vai — vēl ļaunāk — ļaunprātīgu izmantošanu;

5.  pauž līdzjūtību un solidaritāti ar visu to personu draugiem un ģimenēm, kas kļuva par upuriem nesenajā spridzināšanā Domodedovo lidostā Maskavā un citos uzbrukumos civiliedzīvotājiem Krievijas Federācijā; uzsver, ka cīņa pret šādiem teroristu uzbrukumiem nedrīkst novest pie vēl stingrākiem pilsonisko pamattiesību ierobežojumiem; šajā sakarībā ir ļoti nobažījies par FDD jaunajām pilnvarām;

6.  pauž dziļas bažas par vardarbības un terora aktu atsākšanos Krievijas Federācijā un īpaši Ziemeļkaukāzā; aicina pārtraukt terora aktus un aicina Krievijas varas iestādes pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumu vispārējo nesodīšanu un tiesiskuma trūkumu reģionā;

7.  aicina Krieviju pilnībā ievērot saistības, ko tā uzņēmusies kā EDSO un Eiropas Padomes dalībvalsts, tostarp ievērot tiesības apvienoties un tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām;

8.  aicina Krievijas varas iestādes pārtraukt notiekošo plaši izplatīto nesodāmību par vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī aizsargāt un garantēt viņu fizisko integritāti saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību instrumentiem; aicina jo īpaši Krievijas varas iestādes veikt preventīvus aizsardzības pasākumus cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, piemēram, sākt izmeklēšanu uzreiz pēc tam, kad prokuroram un tiesu sistēmai ir kļuvuši zināmi fakti par draudiem šīm personām;

9.  prasa Krievijas iestādēm — gadījumos, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi pret Krievijas Federāciju, — atsākt izmeklēšanu un pārskatīt tiesību sistēmu, lai turpmāk izvairītos no starptautisko tiesību pārkāpumiem;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, EDSO un Eiropas Padomei.