Rezolūcijas priekšlikums - B7-0453/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0453/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju arābu valstīs un Ziemeļāfrikā

4.7.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Willy Meyer, Patrick Le Hyaric, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā

Procedūra : 2011/2756(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0453/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0453/2011
Pieņemtie teksti :

B7‑0453/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju arābu valstīs un Ziemeļāfrikā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā vairākās Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Arābijas pussalas valstīs ir izveidojušās un joprojām rodas vērā ņemamas darbinieku kustības un pilsoņi prasa labākus dzīves apstākļus un pasākumus pret netaisnību, bezdarbu un korupciju, kā arī vairāk demokrātijas un tiesību, sociālo taisnīgumu un izbeigt izmantošanu, apspiešanu un karadarbību;

B.  tā kā iedzīvotāji skaidri noraida sistēmu, kas atņēmusi cilvēkiem pamattiesības un izdarījusi vairākus nopietnus pārkāpumus, tostarp plaši piemēro spīdzināšanu;

C. tā kā dažādie SVF un starptautisko organizāciju gadu desmitiem noteiktie strukturālo pielāgojumu politiskie risinājumi (pārtikas cenu liberalizācija, privatizācija un taupības pasākumi) ir bijuši nozīmīgi, lai risinātu tādas sociālas un ekonomiskas problēmas kā bezdarbs un nabadzība (40 % Ēģiptes iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa);

D. tā kā Eiropas Savienība un jo īpaši atsevišķu dalībvalstu valdības un ASV gadu desmitiem ir atbalstījušas šos nedemokrātiskos režīmus un ir īpaši atbildīgas par pašreizējo krīzi,

1.  pauž solidaritāti cīņām un iedzīvotāju protestiem Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Arābijas pussalas valstīs par uzlabotiem dzīves apstākļiem, sociālajām un darba tiesībām un brīvību un demokrātiju;

2.  atgādina apņemšanos aizstāvēt brīvību, demokrātiju un ANO hartu, proti, tajā paustos principus par konfliktu miermīlīgu noregulēšanu, tautu suverenitātes tiesību ievērošanu un valstu neatkarību un teritoriālo integritāti;

3.  nosoda ārvalstu militāro iejaukšanos, kas izraisījusi karu Lībijā, un prasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Lībijas iedzīvotajiem un NATO dalībvalstu un citu sabiedroto visu veidu militāro darbību; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības iesaistīšanos; aicina visas Lībijas iekšējā konfliktā iesaistītās puses vienoties par tūlītēju pamieru un to īstenot, uzskatot to par priekšnoteikumu jaunam sarunu kopumam, ar kuru varētu panākt miermīlīgu politisko risinājumu, garantējot visu Lībijas iedzīvotāju cilvēktiesību un brīvības ievērošanu un valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti;

4.  uzsver Gaddafi režīma lielo atbildību iekšējā konflikta veidošanā;

5.  kategoriski nosoda to, ka režīmi pret miermīlīgiem demonstrantiem izmanto vardarbību un pauž nožēlu par to, ka liels skaits cilvēku ir nogalināti vai ievainoti; izsaka līdzjūtību upuru un ievainoto ģimenēm; aicina nekavējoties izbeigt asinsizliešanu un atbrīvot arestētos; prasa veikt izmeklēšanu par nogalināšanas faktiem, arestiem, kā arī saistībā ar aizdomām par spīdzināšanām;

6.  nosoda to, ka Eiropas Savienība un jo īpaši dažas dalībvalstu valdības gadu desmitiem ir atbalstījušas šos režīmus; tāpēc stingri iestājas pret jebkādiem mēģinājumiem Ēģiptes lietās iejaukties no ārienes un jebkādiem centieniem destabilizēt pašreizējo demokrātijas procesu;

7.  norāda, ka šīs sacelšanās izgaismojušas Eiropas kaimiņattiecību politikas trūkumus un steidzamu nepieciešamību pārskatīt ES ārējo politiku; aicina Eiropas Savienību izveidot jaunu attiecību sistēmu sadarbībai ar šīm valstīm un reģioniem, pamatojoties uz neiejaukšanos valsts iekšējās lietās un šo valstu suverenitātes ievērošanu, cenšoties atbalstīt kaimiņreģionu attīstību, sekmējot nodarbinātību un izglītību, nevis slēdzot asociācijas nolīgumus, kuru pamatā ir galvenokārt brīvas tirdzniecības zonu veidošana Eiropas uzņēmumu interesēs;

8.  aicina Bashar Al Assad un viņa iestādes nekavējoties pārtraukt spēka piemērošanu pret civilajiem iedzīvotajiem un miermīlīgām demonstrācijām un veikt visas nepieciešamās darbības, lai apmierinātu taisnīgas un legālas sabiedrības prasības; norāda uz draudiem šīs valsts neatkarībai un teritoriālajai integritātei, brīdinot par manevriem, ko veic vairāki ārvalstu spēki, tādējādi izraisot nopietnas bažas par ārvalstu intervences riskiem;

9.  aicina sasaukt Sīrijas nacionālo konferenci, kurā piedalītos visas politiskās partijas, tostarp opozīcijas partijas, arodbiedrības un civilās sabiedrības pārstāvji ar mērķi panākt vienošanos, lai izbeigtu konfliktu un veiktu pasākumus legālu sabiedrības prasību apmierināšanai un valsts vienotības saglabāšanai;

10. pauž nopietnas bažas par situāciju Bahreinā, jo īpaši par līdzekļiem, kurus izmanto opozīcijas apklusināšanai, saistībā ar apgalvojumiem par spīdzināšanu un ievainoto ārstēšanu; pauž bažas par Persijas līča Sadarbības padomes un galvenokārt Saūda Arābijas lomu;

11. aicina karali Hamad bin Isa Al Khalifa un tā valdību izbeigt kriminālvajāšanu un sasaukt visu pušu forumu, lai rastu iespējas konflikta miermīlīgam, politiskam risinājumam, apmierinot pamatotas iedzīvotāju prasības;

12. prasa, lai ASV 5. flote, kas izvietota Bahreinā, atstāj šo vietu; prasa nojaukt visas ārvalstu militārās bāzes;

13. atzinīgi vērtē iedzīvotāju kustības Jemenā, kas prasa labākus dzīves apstākļus, prezidenta Ali Abdullah Saleh atkāpšanos, demokrātiskas reformas, preses brīvību un par savu uzskatu paušanu ieslodzīto personu atbrīvošanu; šajā sakarībā atbalsta demonstrācijas un nometnes laukumā pie Sanas universitātes; nosoda to, ka šāda mobilizēšanās tika izmantota, lai sāktu civilo karu starp dažādam ciltīm un veidotu Ali Abdallah Saleh režīmu; prasa nekavējoties beigt vardarbību un sarunās rast politisku risinājumu;

14. nosoda reliģisko atšķirību izmantošanu politiskas krīzes uzkurināšanā;

15. stingri kritizē ES dalībvalstu intensīvo ieroču tirdzniecību ar dažādām valstīm šajā reģionā; šajā sakarībā aicina Padomi pārbaudīt, vai nav pārkāpts ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu, un pieņemt stingrākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis pilnībā ievēro šo kodeksu;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Vidusjūras Savienības Parlamentārajai asamblejai un XXX valdībai un parlamentam, Āfrikas Savienībai un Persijas līča Sadarbības padomei.