Procedūra : 2012/2512(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0019/2012

Iesniegtie teksti :

B7-0019/2012

Debates :

OJ 01/02/2012 - 59

Balsojumi :

PV 02/02/2012 - 12.8
CRE 02/02/2012 - 12.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0024

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 135kWORD 84k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0017/2012
25.1.2012
PE479.457v01-00
 
B7-0019/2012

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Irānu un tās kodolprogrammu (2012/2512(RSP))


María Muñiz De Urquiza, Ana Gomes, Pino Arlacchi S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu un tās kodolprogrammu (2012/2512(RSP))  
B7‑0019/2012

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES ārlietu ministri ir vienojušies par papildu ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu enerģētikas jomā, tostarp pakāpenisku Irānas jēlnaftas importa embargo uz ES, finanšu jomā, tostarp vēršoties pret Irānas Centrālo banku, un transporta nozarē, kā arī nosakot vēl stingrākus eksporta ierobežojumus, īpaši attiecībā uz zeltu, un ar īpašu piesardzību divējādi izmantojamām precēm un tehnoloģijām, kā arī par personu vai organizāciju, tostarp vairāku, kuras kontrolē Islāma Revolucionārās gvardes spēki (IRGC), papildu noteikšanu, pret kurām arī jāvērš ierobežojoši pasākumi;

 

 

B.  tā kā pieņemtie ierobežojošie pasākumi atspoguļo nopietnās un pieaugošās bažas attiecībā uz Irānas kodolprogrammas militārajām dimensijām, kā tas norādīts pēdējā SAEA ziņojumā; tā kā nesen sāktās darbības, lai bagātinātu urānu līdz pat 20 % līmenim Fordow iekārtā, Komas tuvumā, vēl vairāk dod pamatu bažām par Irānas kodolprogrammas iespējamām militārām dimensijām tā kā, tomēr SAEA nav skaidri deklarējusi, ka Irāna ir sākusi izgatavot kodolieročus;

 

C. tā kā Padome ir atkārtoti apstiprinājusi apņemšanos strādāt, lai panāktu diplomātisku risinājumu Irānas kodolenerģētikas jautājumiem, izmatojot duālo pieeju;

D. tā kā Padome ir atkārtoti apstiprinājusi, ka ES mērķis ir un paliek panākt visaptverošu un ilgtermiņa risinājumu, kas veicinātu starptautisko uzticēšanos tam, ka Irānas kodolprogramma ir paredzēta vienīgi miermīlīgiem mērķiem, vienlaikus ievērojot Irānas likumīgās tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar Neizplatīšanas līgumu;

 

 

E.  tā kā nav noticis patiess dialogs starp Rietumiem un Irānu un šī situācija izraisījusi bīstamu saspīlējuma eskalāciju Persijas līča reģionā, tostarp Teherānas vadības draudus slēgt Ormuzas šaurumu, ja tiktu bloķēts šīs valsts naftas eksports,

1.  atbalsta Padomes pieņemtos papildu ierobežojošos pasākumus pret Irānu enerģētikas un finanšu jomā, kā arī papildu sankcijas pret personām un organizācijām, tostarp tām, kuras kontrolē Islāma Revolucionārās gvardes spēki (IRGC);

2.  aicina Padomi un Komisiju pieņemt nepārprotamus pasākumus, lai brīdinātu visus privātos un valsts uzņēmumus, kas darbojas Eiropā, par to, ar kādām juridiskām sekām tām jārēķinās, ja tās jebkādā veidā mēģinās pārkāpt vai apiet pret Irānu pieņemtos ierobežojošos pasākumus;

3.  pauž nopietnas bažas par pieaugošo starptautisko saspīlējumu un abpusēju draudu pastiprināšanos saistībā ar Irānas kodolprogrammu;

4. pauž dziļu nožēlu par to, ka Irāna intensificējusi bagātināšanas darbības, pārkāpjot ANO Drošības padomes sesto rezolūciju un SAEA padomes vienpadsmito rezolūciju, kuras izpaužas urāna bagātināšanā līdz pat 20 % līmenim Fordow pazemes iekārtā, Komas tuvumā;

5.  atgādina, ka Irāna ir KNL dalībniece, un līdz ar to tai jāļauj SAEA veikt inspekcijas kodoliekārtās, par kuru esību tā ir paziņojusi; aicina Irānu pilnībā sadarboties ar SAEA, tostarp saistībā ar tās ģenerāldirektora vietnieka drošības pasākumu jautājumos paredzēto vizīti;

6.  uzsver, ka ir jānovērš militāra konfrontācija un ar visiem līdzekļiem būtu jāpanāk kodolkrīzes diplomātisks risinājums;

7.  atgādina, ka sankcijas pašas par sevi nav mērķis; atgādina par AP/PV Catherine Ashton un Padomes saistībām attiecībā uz duālo stratēģiju; uzstājīgi mudina E3+3 un Irānu atgriezties pie sarunu galda un aicina sarunu dalībniekus neatlaidīgi censties panākt savstarpēji pieņemamu kompromisu, lai mainītu Irānas mazbagātinātā urāna pielietošanu, izmantojot to kā degvielu medicīnas pētījumiem paredzētajā reaktorā;

8.  uzsver, ka būtu pamatīgi jānovērtē un jāpārrauga, kā papildus sankcijas pret Irānu ietekmēs tās iedzīvotājus; ir nobažījies par iespējamām negatīvajām konsekvencēm, ko izjutīs Irānas iedzīvotāji un kuras Irānas valdība izmantos oportūnistiskas propagandas kampaņu kurināšanai;

9.  izrāda pilnīgu solidaritāti visiem tiem Irānas iedzīvotājiem, kas drosmīgi pretojas rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem no Irānas iestāžu puses, un aicina AP/PV un Padomi rast jaunas un racionālas iespējas, lai nodrošinātu konkrētu atbalstu cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvības aktīvistiem Irānā;

10. ir nobažījies par apcietināšanu vilni, kas vērstas pret Irānas žurnālistiem un emuāru autoriem, jo īpaši gadījumus ar Parastoo Dokouhaki un Marzieh Rasouli, par kuriem saņemta informācija, ka viņi tiek turēti vieninieku kamerās Evinas cietumā Teherānā; uzskata, ka šīs darbības ir nepārprotams Irānas valdības mēģinājums ar jebkādiem līdzekļiem pārtraukt informācijas brīvu apriti neilgi pirms parlamenta vēlēšanām 2012. gada martā;

11. nosoda visus agresijas, slepkavības un provokācijas aktus, tādus kā Irānas kodolzinātnieku pasūtījuma slepkavības (no kurām pēdējā bija Mostafa Ahmadi Roshan lieta) un atsevišķus neizskaidrojamus sprādzienus, kas notikuši Irānā, kā arī nosoda to, ka Irānas drošības spēki ir apcietinājuši un sodījuši ar nāvi ārvalstu pilsoņus nolūkā palielināt politisko spriedzi, kā tas bija nesenajā ASV pilsoņa Amir Mirzaei Hekmati lietā;

12. mudina Irānas parlamentu un valdību ratificēt un īstenot papildu protokolu un pilnībā īstenot visaptverošā drošības nolīguma noteikumus;

13. uzskata — lai mazinātu saspīlējumu attiecībās ar Irānu, tās nevajadzētu ierobežot, izvēršot tikai kodoljomā; tālab aicina īstenot ilgstošus un neatlaidīgus centienus AP/PV un Padomes uzdevumā tādas plašākas pasākumu programmas īstenošanai, kura aptvertu arī citus jautājumus, piemēram, stāvokli Irākā un Afganistānā, reģionālo drošību un cilvēktiesības, un kas varētu izvērsties plašākā sadarbībā, kad kodoljautājums tiktu pienācīgi atrisināts;

14. uzskata, ka valstīs, kurām ES piemēro ierobežojošus pasākumus, ES klātbūtne ir īpaši svarīga, lai dalībvalstis, kā arī ES delegācijas vadītāji cieši iesaistītos ierobežojošo pasākumu un to ietekmes plānošanā, mērķu noteikšanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, cik vien iespējams samazinot ietekmi uz Irānas iedzīvotājiem; tālab uzstāj, ka ES nepieciešama delegācija Teherānā;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, SAEA ģenerāldirektoram, Mašrikas valstu valdībām un parlamentiem, Persijas līča sadarbības padomei, Izraēlai, Palestīnai, Irākai, Turcijai un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

 

Pēdējā atjaunošana - 2012. gada 27. janvāraJuridisks paziņojums