REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Islandes 2011. gada progresa ziņojumu (2011/2884(RSP))

29.2.2012

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Cristian Dan Preda Ārlietu komitejas vārdā

B7‑0125/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Islandes 2011. gada progresa ziņojumu (2011/2884(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Islandi,

–   ņemot vērā 2010. gada 27. jūnijā, 2011. gada 27. jūnijā un 12. decembrī notikušo ministru līmeņa pievienošanās konferenču ar Islandi rezultātus, kā arī 2011. gada 19. oktobrī notikušās deputātu konferences par Islandes pievienošanos rezultātus,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” (COM(2011)o666) un Islandes 2011. gada progresa ziņojumu, kas pieņemts 2011. gada 12. oktobrī (SEC(2011)1202 galīgā redakcija),

–   ņemot vērā atbilstības izvērtēšanas procesa rezultātus,

–   ņemot vērā 2011. gada oktobrī pieņemto valsts IPA programmu Islandei, kuras budžets ir EUR 12 miljoni,

–   ņemot vērā 2010. gada 7. jūlija rezolūciju par Islandes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā[1] un 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Islandes 2010. gada progresa ziņojumu[2],

–   ņemot vērā ES un Islandes Apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmes,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Islande ir izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus un pievienošanās sarunas ar Islandi tika uzsāktas 2010. gada 27. jūlijā pēc Padomes piekrišanas;

B.  tā kā ES acquis izvērtēšana ir gandrīz pabeigta;

C. ņemot vērā, ka līdz šim pievienošanās sarunās ir atvērtas un uz laiku slēgtas astoņas sadaļas (2. sadaļa — darba ņēmēju brīva pārvietošanās, 6. sadaļa — uzņēmējdarbības tiesības, 7. sadaļa — intelektuālā īpašuma tiesību akti, 20. sadaļa — uzņēmējdarbības un rūpniecības politika, 21. sadaļa — Eiropas komunikāciju tīkli, 23. sadaļa — tiesu vara un pamattiesības, 25. sadaļa — zinātne un pētniecība un 26. sadaļa — izglītība un kultūra) un ir atvērtas trīs jaunas sadaļas (5. sadaļa — publiskais iepirkums, 10. sadaļa — informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi un 33. sadaļa — finanšu un budžeta noteikumi);

D. tā kā — kā uzsvērts atjaunotajā konsensā par paplašināšanos — jebkuras valsts panākumi ceļā uz dalību Eiropas Savienībā balstās uz nopelniem;

E.  tā kā Islande jau cieši sadarbojas ar ES kā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Šengenas līgumu un Dublinas II regulas dalībniece un jau ir pārņēmusi ievērojamu daļu acquis communautaire;

F.  tā kā Islandes pievienošanās procesā būtu pilnībā jāaizsargā ES principi un acquis communautaire;

G. tā kā Islande sekmē Eiropas kohēzijas procesu un solidaritāti, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) paredzēto finanšu mehānismu, un sadarbojas ar ES miera uzturēšanas un krīžu pārvaldības operācijās;

H. tā kā ekonomiskā un fiskālā konsolidācija notiek pareizā virzienā, Islandes ekonomika pamazām uzlabojas un tiek prognozēts, ka IKP lēni pieaugs,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka Kopenhāgenas kritēriji un Savienības integrācijas spējas ir pievienošanās ES vispārējs pamats;

2.  atzinīgi vērtē Islandes gūtos panākumus pievienošanās procesā; atzinīgi vērtē 11 sarunu sadaļu atvēršanu un to, ka astoņas no šīm sadaļām pievienošanās sarunās ir provizoriski noslēgtas; uzskata, ka ir svarīgi radīt nosacījumus, lai pabeigtu Islandes pievienošanās procesu un nodrošinātu sekmīgu šīs valsts pievienošanos;

Politiskie kritēriji

3.  atzinīgi vērtē perspektīvu uzņemt ES jaunu dalībvalsti ar vēsturiski senām un spēcīgām demokrātiskām tradīcijām un pilsonisko kultūru;

4.  norāda uz Islandes ciešajām vēsturiskajām saitēm ar Ziemeļeiropu un veiksmīgo vairāk nekā 60 gadus ilgo eiroatlantisko sadarbību;

5.  pauž gandarījumu par Konstitucionālās padomes izveidi un pašlaik notiekošo Islandes konstitūcijas pārskatīšanas procesu, kura mērķis ir nostiprināt demokrātiskos aizsargmehānismus, stiprināt kontroles un līdzsvara sistēmas, uzlabot valsts iestāžu darbu un labāk noteikt to attiecīgās funkcijas un pilnvaras; atzinīgi vērtē centienus stiprināt Islandes Parlamenta (Altinga) lomu un efektivitāti, paplašinot tā pārraudzības funkcijas, kā arī palielinot likumdošanas procesa pārredzamību;

6.  norāda uz 2011. gada 31. decembrī notikušajām izmaiņām Islandes valdībā; pauž pārliecību, ka jaunā valdība turpinās sarunas ar vēl ciešāku un neatlaidīgāku apņēmību attiecībā uz pievienošanās procesu;

7.  pauž atzinību Islandei par tās gūtajiem panākumiem cilvēktiesību aizsardzības jomā un augsta līmeņa sadarbības nodrošināšanā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem; uzsver, ka Islandes pievienošanās ES turpinās stiprināt Eiropas Savienības kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicinātājas un aizstāves lomu visā pasaulē;

8.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus, stiprinot tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti, kā arī korupcijas apkarošanas politikas sistēmu, kas atzīts, provizoriski slēdzot 23. sadaļu;

9.  turklāt atzinīgi vērtē jauno plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu, ko Altings pieņēma 2011.gada 20. aprīlī; mudina 2011. gada vasarā ieceltās attiecīgās parlamentārās komitejas turpināt darbu attiecībā uz tiesisko regulējumu šajā jomā, īpašuma koncentrāciju Islandes plašsaziņas līdzekļu tirgū un Islandes valsts apraides uzņēmuma ietekmi uz reklāmas tirgu;

10. atkārtoti aicina Islandes iestādes nodrošināt saskaņotību ar ES pilsoņu tiesībām attiecībā uz tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās Islandē;

11. ņem vērā to, ka Islandes valdībā, Altingā un visos svarīgākajos politiskajos spēkos ir atšķirīgi politiskie uzskati par dalību Eiropas Savienībā; mudina pieņemt visaptverošas pievienošanās Eiropas Savienībai stratēģijas noteiktās jomās, jo īpaši jomās, uz kurām neattiecas EEZ;

12. pauž gandarījumu par to, ka ievērojama daļa Islandes iedzīvotāju atbalsta pievienošanās sarunu turpināšanu; atzinīgi vērtē valdības atbalstu uz pienācīgu informāciju balstītām un līdzsvarotām debatēm par pievienošanās procesu un Islandes sabiedrības iesaistīšanos publiskās diskusijās par dalību ES; uzskata, ka ES informācijas centra atvēršana Islandē ir ES iespēja sniegt Islandes iedzīvotājiem visplašāko informāciju par dalības ES sekām gan pašai valstij, gan Eiropas Savienībai;

13. uzskata, ka ir īpaši svarīgi sniegt ES pilsoņiem skaidru, visaptverošu un faktiem balstītu informāciju par Islandes pievienošanās ES ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot centienus šajā nolūkā un uzskata, ka ir vienlīdz svarīgi uzklausīt pilsoņu bažas un jautājumus un rast tiem risinājumu, kā arī reaģēt uz pilsoņu uzskatiem un interesēm;

Ekonomiskie kritēriji

14. atzinīgi vērtē Islandes ciešās ekonomiskās attiecībās ar ES un to, ka Islandei kopumā ir apmierinoši rezultāti EEZ pienākumu īstenošanā un spējā izturēt konkurences un tirgus spēku spiedienu ES vidējā termiņā, ja tā turpina novērst pašreizējos trūkumus ar atbilstīgu makroekonomisko politiku un strukturālajām reformām; tomēr atgādina nepieciešamību pilnībā īstenot pienākumus saistībā ar EEZ, kā to noteikusi EBTA Uzraudzības iestāde;

15. aicina Islandes iestādes novērst joprojām būtisko valsts iejaukšanos banku sektorā; mudina Islandes iestādes pakāpeniski veikt reformas un atvērt tādas nozares kā enerģētika, gaisa transports un zivsaimniecība, kuras joprojām tiek sargātas no ārvalstu konkurences, pienācīgi ņemot vērā šīs valsts īpašās iezīmes šajā sakarībā atbalsta centienus noskaidrot Islandes ekonomiskās un finanšu sistēmas sabrukuma iemeslus; uzsver, ka protekcionisma izbeigšana ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

16. atzinīgi vērtē to, ka Islande sadarbībā ar SVF ir pabeigusi ekonomikas atveseļošanas programmu, kuras mērķis bija fiskālā un ekonomiskā konsolidācija;

17. ar gandarījumu norāda uz jau panākto ekonomikas progresu un finanšu sektorā veikto plašo restrukturizāciju un reformām; mudina Islandes iestādes turpināt veikt pasākumus, lai samazinātu bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū;

18. atzinīgi vērtē Islandes 2020. gada politisko deklarāciju un mudina valdību stimulēt mazo un vidējo uzņēmumu darbību valstī, atvieglojot to līdzdalību starptautiskajā tirgū un nodrošinot tiem pienācīgu piekļuvi finanšu resursiem;

19. pieņem zināšanai to, ka Altings ir apstiprinājis Islandes iestāžu kopā ar SVF sagatavoto pārskatīto stratēģiju atcelt kapitāla kontroles pasākumus, un Islandes un SVF konstruktīvo dialogu šajā jomā; atzinīgi vērtē kapitāla kontroles atcelšanu kā būtisku prasību valsts spējai pievienoties ES;

20. atgādina, ka strīds saistībā ar uzņēmumu Icesave joprojām nav atrisināts; uzskata, ka Icesave jautājums ir jāatrisina ārpus pievienošanās sarunām un ka tas nedrīkst būt šķērslis Islandes pievienošanās procesā; pieņem zināšanai EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu nodot Icesave lietu EEZ Tiesai un Islandes Augstākās tiesas nolēmumu atstāt spēkā 2008. gada 6. oktobra Ārkārtas situācijas aktu; atzinīgi vērtē Islandes iestāžu noturīgo apņēmību risināt šo strīdu un pauž gandarījumu par Landsbanki Íslands hf likvidācijas gaitā veiktajiem pirmajiem daļējiem maksājumiem prioritārajiem kreditoriem, ņemot vērā to, ka gandrīz viena trešdaļa ir atzīta par prioritāriem prasījumiem;

Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus

21. aicina Islandi pastiprināt sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis, jo īpaši jomās, ko neskar EEZ, un līdz pievienošanās datumam nodrošināt tā īstenošanu un izpildi;

22. pieņem zināšanai izvērtēšanas procesa rezultātus; atzinīgi vērtē Islandes pausto apņēmību atvērt visas sarunu sadaļas Dānijas prezidentūras laikā; pauž cerību, ka pievienošanās sarunas pašreizējās prezidentūras laikā notiks veiksmīgi, vienlaikus uzsverot nepieciešamību izpildīt sākuma kritērijus, kas paredzēti 11. sadaļā (lauksaimniecība un lauku attīstība) un 22. sadaļā (reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija), un noslēguma kritērijus, kas paredzēti 5. sadaļā (valsts iepirkums), 10. sadaļā (informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļi) un 33. sadaļā (finanšu un budžeta noteikumi);

23. atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo ministriju konsolidēšanu, atzīst Islandes administrācijas efektivitāti un profesionalitāti un atbalsta kopējo mērķi pastiprināt Islandes ministriju administratīvās un koordinācijas spējas;

24. atzinīgi vērtē turpmākos centienus novērst finanšu nozares institucionālās nepilnības un gūtos panākumus, stiprinot banku regulatīvo un uzraudzības praksi;

25. ņemot vērā to, ka patlaban tiek pārskatīta gan kopējā zivsaimniecības politika, gan Islandes zivsaimniecības politika, mudina Islandi un ES konstruktīvi risināt sarunas par šo sadaļu, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un izmantošanai saskaņā ar piemērojamo acquis;

26. uzskata, ka ir būtiski veikt sagatavošanās darbus, lai nepieciešamās administratīvās struktūras tiktu pietiekami pielāgotas Islandes pilnīgai līdzdalībai KLP no pievienošanās dienas, tajā pašā laikā atzīstot Islandes lauksaimniecības īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz valsts pašreizējo saimniecisko patstāvību pārtikas jomā, un pašlaik notiekošo kopējās lauksaimniecības politikas reformu;

27. aicina Islandi un citas piekrastes valstis turpināt sarunas, lai panāktu risinājumu strīdam par makreļu zveju, pamatojoties uz īstenojamiem priekšlikumiem, kuri atbilst vēsturiskām tiesībām un Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ieteikumiem un nodrošina zivju krājumu ilgtspējību, darbavietu aizsardzību un saglabāšanu pelaģiskās zvejas nozarē, kā arī ilgtermiņa un ilgtspējīgu zveju;

28. uzskata, ka Islande, kas gandrīz visu statisko enerģiju iegūst no atjaunojamiem avotiem, ar savu pieredzi atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas izmantošanas, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumu jomā, var sniegt vērtīgu ieguldījumu ES politikā; pauž arī pārliecību, ka ciešāka sadarbība šajā jomā var veicināt ieguldījumus un līdz ar to uzlabot ekonomisko un nodarbinātības situāciju Islandē un ES;

29. tomēr norāda, ka saglabājas atšķirības starp ES un Islandi jautājumos, kas attiecas uz jūras dzīves pārvaldību, jo īpaši vaļu medībām; norāda, ka vaļu medību aizliegums ir daļa no ES acquis, un aicina rīkot plašākas diskusijas par vaļu medību un vaļu produktu tirdzniecības aizliegumu;

30. atzinīgi vērtē Islandes pastāvīgo atbalstu civilām KDAP operācijām un nodrošināto atbilstību lielākajai daļai deklarāciju un lēmumu KĀDP jomā; uzsver — tiek sagaidīts, ka Islande pirmspievienošanās procesa ietvaros saskaņos nostāju ar ES un visiem starptautiskajiem forumiem, tostarp PTO;

Reģionālā sadarbība

31. uzskata, ka Islandes pievienošanās ES būtiski stiprinās Savienības perspektīvas uzņemties aktīvāku un konstruktīvāku lomu Ziemeļeiropā un Arktikā, sniedzot ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā un ilgtspējīgas politikas risinājumos reģionā, jo uzdevumi attiecībā uz Arktikas vidi ir svarīgi abām pusēm; uzskata, ka Islande varētu kļūt par stratēģisku placdarmu reģionā, un tās pievienošanās ES turpmāk nostiprinātu Eiropas klātbūtni Arktikas Padomē;

32. pozitīvi vērtē Islandes līdzdalību Ziemeļu padomē, Baltijas jūras valstu padomē, kā arī ES Ziemeļu dimensijas politikā, Barenca Eiro-Arktiskajā padomē, Arktikas Padomē un Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu sadarbībā (NB8); uzskata, ka Altinga 2011. gada martā pieņemtā rezolūcija „Tālo ziemeļu politika” nostiprināja Islandes apņēmību aktīvi līdzdarboties Arktikas reģionā kopumā;

33. uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka un saskaņotāka Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku, un pauž viedokli, ka Islandes pievienošanās ES pastiprinās gan ES ietekmi Arktikā, gan Savienības ārpolitiku Ziemeļatlantijas dimensijā,

 

°

° °

 

34. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Altinga priekšsēdētājam un Islandes valdībai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA (2010)0278.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0150.