REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nigērijā (2012/2550(RSP))

7.3.2012

ar prasību iekļaut darba kārtībā apspriešanai cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpšanas gadījumus
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Charles Tannock, Peter van Dalen, Tomasz Piotr Poręba, Konrad Szymański, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0131/2012

B7‑0131/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nigērijā (2012/2550(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju, īpaši 2010. gada 6. maija rezolūciju par nežēlīgajiem slaktiņiem Džosā, Nigērijā,

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton un viņas preses sekretāru paziņojumus, īpaši tos, kas pausti 2011. gada 26. decembrī un 2012. gada 22. janvārī,

–   ņemot vērā Nigērijas Federālās Republikas Konstitūciju un it īpaši tās noteikumus par reliģiskās pārliecības brīvības aizsardzību (IV nodaļa „Tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību”),

–   ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu, īpaši tā 8. pantu;

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 1999. gadā viena trešā daļa no 36 Nigērijas štatiem ieviesa islāma sodu sistēmu, kā rezultātā šariata likumi kļuva par augstāko tiesību instanci un valsts de facto kļuva par reliģisku valsti, pārkāpjot tās sekulāro Konstitūciju; tā kā šariata sodu sistēmā ir paredzēts nāves sods par „seksuāliem pārkāpumiem”, kā arī locekļu amputācija un pēršana; tā kā šo tiesu procedūras neatbilst pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem par pienācīgu procesu un ir diskriminējošas pret sievietēm;

B.  tā kā saskaņā ar cilvēktiesību ziņojumiem 2012. gadā reliģisku motīvu izraisītas vardarbības dēļ Nigērijas ziemeļu daļā ir gājuši bojā aptuveni 1000 cilvēki;

C. tā kā nesen vardarbība ir izpaudusies kā bumbu sprādzieni ANO ēkā Abudžā 2011. gada 26. augustā, uzbrukumi baznīcām un reliģiskiem simboliem visā Nigērijā 2011. gada Ziemsvētku laikā, vairāki uzbrukumi valsts ziemeļu daļas pilsētā Kano, kuros gāja bojā vairāk nekā 150 iedzīvotāji, 20. janvārī un spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukums baznīcai Džosā 2012. gada 26. februārī;

D. tā kā teroristu organizācija Boko Haram ir atbildīga par lielāko daļu pēdējos gados notikušās vardarbības un turpina pastiprināt savus uzbrukumus;

E.  tā kā militāri grupējumi no valsts dienvidu daļas ir draudējuši atriebībā vērsties pret dienvidos dzīvojošajiem musulmaņiem, ja netiks izbeigti uzbrukumi kristiešiem valsts ziemeļu daļā;

F.  tā kā šīs vardarbības cēloņi ir ne tikai etniskas un reliģiskas nesaskaņas, bet arī plaši izplatītā nabadzība, nevienlīdzība, aizbildniecības sistēmas un postošas politiskas nesaskaņas; tā kā, neskatoties uz to, ka Nigērija ir astotā lielākā naftas ieguves valsts pasaulē, lielākā daļa tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

G. tā kā 2012. gads Nigērijā sākās ar streikiem un masveida demonstrācijām visā valstī, kas bija vērstas pret valdības korupciju un degvielas cenu pieaugumu pēc subsīdiju samazināšanas;

H. tā kā ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Nigērijai un tā kā Eiropas Komisija un Nigērijas federālā valdība 2009. gada 12. novembrī parakstīja Nigērijas un EK stratēģisko dokumentu un valsts indikatīvo programmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar kuru ES finansēs tādus projektus, kuru mērķis cita starpā ir panākt mieru, drošību un cilvēktiesību ievērošanu,

1.  asi nosoda pret kristiešu kopienām, viņu iedzīvo un simboliem vērstos terora aktus un vardarbīgās sadursmes, kurā iet bojā cilvēki; pauž solidaritāti ar cietušajiem un viņu tuviniekiem un izsaka līdzjūtību bojāgājušo piederīgajiem;

2.  aicina federālo valdību un štatu valdības darīt vairāk, lai aizsargātu neaizsargātās kopienas, īpaši valsts ziemeļu daļā un vidienē, bet jo īpaši Jobes un Bauči štatos, palielinot tajos policijas spēku regulāro patruļu skaitu;

3.  atzinīgi vērtē federālā un štatu līmenī veiktos pasākumus, kuru rezultātā ir arestētas personas, par kurām ir zināms, ka tās varētu būt bijušas iesaistītas vardarbīgos uzbrukumos vai kuras šādos uzbrukumos ir piedalījušās; aicina Nigērijas iestādes izbeigt nesodāmību un nodrošināt, ka vainīgie tiek sodīti un ka cilvēki nesāk paši ķerties pie tiesas spriešanas;

4.  aicina Nigērijas iestādes ne tikai censties novērst turpmāku vardarbību, bet novērst arī tādus tās cēloņus kā musulmaņu internātskolu (almajiri) sistēma, plaši izplatītā nabadzība, ekonomiska nevienlīdzība, iedzīvotāju nespēja piekļūt auglīgai lauksaimniecības zemei un citiem resursiem, korupcija, policijas īstenota vardarbība un naidpilni izteikumi;

5.  aicina Nigērijas valdību iejaukties gadījumos, kad cilvēkus tiesā pēc šariata likumiem un viņiem tiek piespriesti tādi soda mēri kā nāvessods, locekļu amputācija, pēršana vai cita veida necilvēciska un cilvēka cieņu pazemojoša apiešanās, kas ir pretrunā Nigērijas Konstitūcijai un neatbilst starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem;

6.  mudina ES saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu turpināt politisko dialogu ar Nigēriju un tajā risināt jautājumus, kas saistīti ar domas, apziņas, reliģiskās pārliecības un ticības brīvību, kura ir noteikta vispārējos, reģionālos un valsts cilvēktiesību instrumentos;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Nigērijas valdībai un parlamentam.