Rezolūcijas priekšlikums - B7-0437/2012Rezolūcijas priekšlikums
B7-0437/2012

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem Krievijā

10.9.2012 - (2012/2789(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Guy Verhofstadt, Kristiina Ojuland, Leonidas Donskis, Marielle de Sarnez, Robert Rochefort, Sonia Alfano, Sarah Ludford, Edward McMillan-Scott, Marietje Schaake, Graham Watson, Jelko Kacin ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0427/2012

Procedūra : 2012/2789(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0437/2012
Iesniegtie teksti :
B7-0437/2012
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0437/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem Krievijā

(2012/2789(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[1],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu[2], kurš stājās spēkā 1997. gadā un pagarināts līdz tā aizstāšanai ar jaunu nolīgumu;

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 17. augusta paziņojumu par pankroka grupas „Pussy Riot” dalībnieču notiesāšanu Krievijā,

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 10. jūlija un 12. jūnija paziņojumus par grozījumiem Krievijas NVO likumā un Krievijas pulcēšanās tiesībās,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem;

 ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem un ANO Deklarāciju par personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un pienākumu veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības,

 ņemot vērā Modernizācijas partnerību un Krievijas vadošo amatpersonu apņemšanos nodrošināt tiesiskuma ievērošanu kā pamatu Krievijas modernizācijai,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība turpina pildīt apņemšanos padziļināt un uzlabot attiecības ar Krieviju saskaņā ar principiem, kas iekļauti Modernizācijas partnerībā, kuras pamatā ir ciešas saistības ievērot demokrātiskos principus, pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī tiesiskumu;

B.  tā kā, būdama Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts un ANO deklarāciju parakstītājvalsts, Krievija ir uzņēmusies saistības aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu;

C. tā kā pēdējo triju gadu laikā pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, žurnālistiem un politisko opozīciju ierosinātie vairāki tiesas procesi un prāvas lika apšaubīt Krievijas federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti;

D. tā kā pirmstiesas process, tiesvedība un spriedums „Pussy Riot” lietā ir viesuši šaubas starptautiskajā sabiedrībā, tostarp Eiropas Savienībā;

E.  tā kā joprojām tiek juridiski izmeklētas redzamu opozīcijas pārstāvju lietas, pēc tam, kad viņi organizēja miermīlīgas demonstrācijas un aktīvi piedalījās tajās 2012. gada 6. maijā un 2012. gada 12. jūnijā;

F.  tā kā neatkarīgie žurnālisti, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, advokāti un cilvēktiesību aizstāvji bieži cieš no draudiem un vardarbības aktiem;

G. tā kā jaunie NVO jomā pieņemtie tiesību akti un tiesību akti, kas reglamentē pulcēšanās brīvību, tiek izmantoti, lai apspiestu pilsonisko sabiedrību, neļautu paust politiskās opozīcijas uzskatus un tiek izmantoti, lai represētu NVO, demokrātisko opozīciju un mēdijus;

H. tā kā Krievijas iestādes vēl nav atrisinājušas žurnālistu Annas Poļitkovskas, Natālijas Estemirovas un Anastasijas Baburovas lietas un advokāta Sergeja Magņitska slepkavības lietu;

I.   tā kā pretēji prezidenta Putina un premjerministra Medvedjeva paziņojumiem un solījumiem pieaug vēršanās pret Krievijas pilsoņu politiskajām brīvībām;

J.   tā kā vairākās demonstrācijās kopš 2011. gada 4. decembra Valsts domes vēlēšanām Krievijas iedzīvotāji ir pauduši vēlmi pēc lielākas demokrātijas, tostarp brīvām un godīgām vēlēšanām un vēlēšanu sistēmas visaptverošas reformas;

K. tā kā Valsts domes loceklim Genādijs Gudko drīzumā var tikt atņemts Valsts domes deputāta statuss bez nekāda juridiska pamata vai pienācīga politiska procesa;

L.  tā kā izpausmes brīvība, pulcēšanās brīvība un politiskais plurālisms ir demokrātijas un modernās sabiedrības stūrakmeņi un politiskās leģitimitātes avots,

1.  uzsver, ka turpmākās ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijā; uzsver, ka vidēja un ilga termiņa politiskā un ekonomiskā stabilitāte un attīstība Krievijā ir atkarīga no tiesiskuma iedibināšanas un patiesas demokrātiskās izvēles rašanās;

2.  ir īpaši nobažījies par tiesiskumu Krievijā un acīmredzami vājo valsts tiesu sistēmu; aicina Krievijas iestādes aktīvāk īstenot tiesu sistēmas un administratīvo reformu, lai izbeigtu politisku iejaukšanos tiesu darbā;

3.  pauž nožēlu par joprojām pastāvošo tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem, lai represētu pilsoniskās sabiedrības nepiekrišanu, politisko opozīciju un brīvus mēdijus Krievijā;

4.  atgādina Krievijas iestādēm, ka tām ir pienākums ievērot cilvēktiesības, aizsargāt pamatbrīvības un nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību atbilstoši Krievijas Federācijas konstitūcijai, valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām;

5.  pauž gandarījumu par pieaugošo pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos Krievijā; uzsver, ka šī tendence ir politiski jāatbalsta un jāsekmē; uzskata, ka grozītie tiesību akti par nevalstiskajām organizācijām un tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos ir pretēji sabiedrībā novērojamām tendencēm un kaitē demokrātiskas un plurālistiskas Krievijas izveides iecerei.

6.  pieņem zināšanai miermīlīgas demonstrācijas, kas notika Maskavā 2012. gada 6. maijā un 12. jūnijā, atbalstot godīgas vēlēšanas; pauž nožēlu, ka pret miermīlīgajiem protestētājiem tika lietots nesamērīgi liels spēks; pauž nožēlu, ka pēc tam tika piešķirtas augstākas pakāpes un atalgojums tiem policijas darbiniekiem, kas piedalījās spēka lietošanā un opozīcijas līderu tiesiskā vajāšanā par „masu nekārtību” organizēšanu;

7.  aicina Krievijas iestādes ievērot pulcēšanās brīvību un izbeigt demokrātiskās opozīcijas līderu nepārtraukto vajāšanu; uzskata, ka pašreiz notiekošais process pret Alekseju Navaļniju, Iļju Jašinu un citiem aktīvistiem ir tiesu sistēmas izmantošanas politiskiem mērķiem piemēri;

8.  pauž nopietnas bažas par spriedumu nesenajā lietā un par to, ka tika notiesātas pankroka grupas „Pussy riot” dalībnieces Naģežda Tolokoņņikova, Marija Aļohina un Jekaterina Samusēviča; pauž nožēlu par slikto izturēšanos pret grupas locekļiem pirmstiesas aizturēšanā un fiksētajiem tiesas procesa pārkāpumiem; uzskata, ka spriedums ir nesamērīgs par uzskatu miermīlīgu, kaut arī strīdīgu, paušanu; aicina Krievijas iestādes pārskatīt spriedumu, ņemot vērā Krievijas starptautiskās saistības attiecībā uz vārda brīvības ievērošanu;

9.  paužas par joprojām pastāvošo politisko vajāšanu un iespējamo deputāta statusa atņemšanu Valsts domes loceklim Genādija Gudkovam; ir nobažījies par gaidāmo balsojumu saistībā ar Genādija Gudkova Valsts domes deputāta statusa atcelšanu, jo nepastāv atbilstoša procedūra un ir nākuši klajā fakti par valdošās elites politisko motivāciju;

10. pauž nožēlu par to, ka tiek vajāti pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji un neatkarīgie žurnālisti, ierosinot nepamatotu kratīšanu dzīvokļos, izsaucot uz policiju, konfiscējot privātīpašumu un publiski kaitējot indivīdiem un viņu ģimenēm;

11. aicina Krievijas iestādes panākt tiesiskumu Sergeja Magņitska lietā, saukt pie atbildības noziegumu izdarītājus Annas Poļitkovskas un Natālijas Estemirovas slepkavības lietā; prasa rīkot sprieduma Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebeģeva lietā neatkarīgu juridisko pārskatīšanu;

12. nosoda nesen dažādos Krievijas reģionos pieņemtos lēmumus kriminalizēt publisko informāciju par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti un līdzīgas ieceres to darīt federālajā līmenī; atgādina Krievijas iestādēm par tās saistībām ievērot vārda brīvību un LGBT cilvēku tiesības;

13. uzsver, ka sistemātiskā Krievijas nespēja ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un pamattiesības ir jāatspoguļo Eiropas Savienības nostājā sarunās saistībā ar darbu pie jaunā partnerības un sadarbības nolīguma;

14. norāda, ka Krievija kā Eiropas Padomes dalībvalsts ir apņēmusies pilnībā ievērot Eiropas standartus attiecībā uz demokrātiju, pamattiesībām un cilvēktiesībām un tiesiskumu; aicina Krievijas varas iestādes pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un īstenot pasākumus, lai novērstu pārkāpumus atsevišķās lietās, tostarp nodrošinot, ka tiek veikta efektīva izmeklēšana un pārkāpuma izdarītāji ir saukti pie atbildības, kā arī pieņemt vispārējus spriedumu īstenošanas pasākumus, tostarp politikas un tiesību aktu grozījumus, lai nepieļautu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos;

15. aicina Eiropas Padomi un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju novērtēt, kā Krievija izpilda pienākumus, kuri izriet no šīs valsts dalības minētajās organizācijās;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.