REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par plūdiem Centrāleiropas valstīs
26.6.2013 - (2013/2683(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Lambert van Nistelrooij, Richard Seeber, Ildikó Gáll-Pelcz, Marie‑Thérèse Sanchez-Schmid, Tamás Deutsch, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Zofija Mazej Kukovič, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Marian-Jean Marinescu PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0319/2013
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 349. pantu,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) (COM(2005)0108), un Parlamenta 2006. gada 18. maija nostāju par to[1],
– ņemot vērā EP 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā[2], 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā[3], 2006. gada 18. maija rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausuma periodiem, plūdiem) — lauksaimniecības aspekti, reģionālās attīstības aspekti un vides aspekti[4], 2006. gada 7. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem un plūdiem[5] un 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par plūdiem Centrāleiropas valstīs, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Ungārijā un Rumānijā, kā arī Francijā[6],
– ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147) un Komisijas paziņojumu „Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (COM(2009)0082),
– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. februāra paziņojumu par lielo dabas katastrofu Madeiras autonomajā apgabalā un Parlamenta 2010. gada 11. marta rezolūciju par lielajām dabas katastrofām Madeiras autonomajā apgabalā un vētras „Ksintija” izraisītajām sekām Eiropā[7],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Centrāleiropas valstis, jo īpaši Vāciju, Austriju, Čehijas Republiku, Slovākiju un Ungāriju, kā arī Franciju un Spāniju ir skārusi liela dabas katastrofa plūdu veidā;
B. tā kā 2012. gada rudenī pārmērīgās lietusgāzes un pēc tām plūdu katastrofa piemeklēja Slovēniju, Horvātiju un Austriju, taču līdz šim Padomei nav izdevies pieņemt nostāju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF);
C. tā kā šī katastrofa ir izraisījusi smagus postījumus, tostarp infrastruktūrai, uzņēmumiem un aramzemei, ir iznīcinājusi dabas un kultūras mantojuma daļas un, iespējams, radījusi apdraudējumu sabiedrības veselībai;
D. tā kā ir jāveic noturīga atjaunošana katastrofas iznīcinātajās vai izpostītajās teritorijās, lai labotu situāciju un mazinātu ekonomiskos un sociālos zaudējumus;
E. tā kā dabas un cilvēka izraisīto katastrofu biežums, smagums, sarežģītība un ietekme visā Eiropā pēdējo gadu laikā strauji pieaug,
1. pauž empātiju un solidaritāti ar to Eiropas reģionu iedzīvotājiem, kurus skārusi katastrofa, ņem vērā iespējamās smagās ekonomiskās un izsaka līdzjūtību;
2. atzinīgi vērtē aizsardzības vienību neatlaidīgos centienus, lai glābtu cilvēkus un mazinātu postījumus plūdu skartajās teritorijās;
3. pauž gandarījumu par to dalībvalstu rīcību, kuras sniegušas palīdzību katastrofas skartajām teritorijām, jo Eiropas solidaritāte ir jāapliecina kā savstarpēja palīdzība nelabvēlīgos apstākļos;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt plūdu kontroles un nosusināšanas infrastruktūras jaudu, lai ierobežotu postījumus, ko izraisa ārkārtējas lietusgāzes;
5. aicina Komisiju pēc tam, kad valstu un reģionālās iestādes iesūtījušas attiecīgos atjaunošanas plānus, nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka nepieciešamos finanšu resursus ESSF piešķir iespējami ātri, efektīvi un elastīgi;
6. uzskata, ka steidzami nepieciešams šīm dabas katastrofas skartajām valstīm piešķirt finanšu palīdzību, izmantojot ESSF; aicina Padomi steidzamības kārtā pieņemt nostāju, kā tas skaidri paredzēts 4. pantā Līgumam pievienotajā protokolā Nr. 1;
7. aicina Komisiju izstrādāt jaunu vienkāršotu ESSF regulu, ar ko varētu arī dot attiecīgajām valstīm iespēju, ja nepieciešams, saņemt priekšfinansējumu atjaunošanas plānu izpildei;
8. aicina dalībvalstis un reģionus izstrādāt pārrobežu riska pārvaldības stratēģijas, ietverot struktūrfondu atbalstu saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības veicināšanas mērķa īstenošanu; aicina attiecīgās dalībvalstis un reģionus riska pārvaldību izvirzīt par ieguldījumu prioritāti nākamajam plānošanas periodam, par kuru patlaban notiek sarunas;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tam, kā tiek plānota un pārskatīta zemes ilgtspējīgas izmantošanas politika, ekosistēmu absorbcijas spējas un paraugprakse saistībā ar paaugstināto plūdu risku, kas tieši atkarīgs no zemes, biotopu un nosusināšanas sistēmu apsaimniekošanas veida; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt plūdu kontroles un nosusināšanas infrastruktūras jaudu, lai ierobežotu postījumus, ko izraisa ārkārtējas lietusgāzes; uzsver, ka efektīva plūdu novēršana ir jābalsta uz pārrobežu stratēģijām;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām, kā arī plūdu skarto teritoriju reģionālajām un vietējām pašvaldībām.