Rezolūcijas priekšlikums - B7-0342/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0342/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ASV Nacionālās Drošības aģentūras īstenotajām novērošanas programmām, novērošanas struktūrām vairākās dalībvalstīs un to ietekmi uz ES pilsoņu privātumu

1.7.2013 - (2013/2682(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Sophia in ‘t Veld, Sarah Ludford, Renate Weber, Cecilia Wikström, Nathalie Griesbeck, Leonidas Donskis, Ramon Tremosa i Balcells, Marielle de Sarnez, Andrea Zanoni, Hannu Takkula, Michael Theurer, Gianni Vattimo ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0336/2013

Procedūra : 2013/2682(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0342/2013

B7‑0342/2013

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ASV Nacionālās Drošības aģentūras īstenotajām novērošanas programmām, novērošanas struktūrām vairākās dalībvalstīs un to ietekmi uz ES pilsoņu privātumu

(2013/2682(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, īpaši tā 2. un 3. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, īpaši tā 6., 7. un 16. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju Nr. 108 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi un šai konvencijai pievienoto 2011. gada 8. novembra papildprotokolu, un Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumus dalībvalstīm, jo īpaši Ieteikumu Nr. R (87) 15 , kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas vajadzībām un Ieteikumu CM/Rec(2010)13 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi datu profilu veidošanas kontekstā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7. un 8. pantu, un ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECPK), īpaši tās 8. pantu par tiesību aizsardzību attiecībā uz privāto un ģimenes dzīvi un 13. pantu par efektīvas aizsardzības nodrošinājumu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, Pamatlēmumu 2008/977/TI par to personas datu aizsardzību, ko apstrādā iekšlietu un tiesu sadarbības ietvaros attiecībā uz krimināllietām, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti;

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumus regulai un direktīvai par datu aizsardzības režīmu ES,

–   ņemot vērā ES un ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumu, ar kuru tiek atļauta datu apmaiņa, lai novērstu un izmeklētu krimināla rakstura darbības, Konvenciju par kibernoziegumiem (CETS Nr. 185), ES un ASV nolīgumu par drošības principiem un jo īpaši tā 3. pantu, un nolīguma dalībnieku sarakstu, kā arī joprojām aktuālās sarunas par ES un ASV nolīgumu attiecībā uz to personas datu aizsardzību, ar kuriem apmainās tiesībaizsardzības nolūkos, un patlaban notiekošo drošības principu shēmas pārskatīšanu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, jo īpaši 2001. gada 5. septembra rezolūciju par tādas globālas sistēmas darbību, ar kuru pārtver privātu un komerciāla rakstura saziņu (Echelon pārtveršanas sistēma)[1]; ņemot mērā ES un ASV PVR (pasažieru vārdu reģistrs) un TFIP (teroristu finansēšanas izsekošanas programma) nolīgumus;

–   ņemot vērā Pamatnostādnes par elektroniskām personas datu datnēm, kuras 1990. gadā izdevusi ANO Ģenerālā asambleja,

–   ņemot vērā ASV Patriotisma likumu un Ārvalstu izlūkošanas novēršanas likumu (ĀINL), tostarp 2008. gada ĀIN grozīšanas likuma (ĀINGL) 702. sadaļu;

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

ASV PRISM programma un Nacionālā Drošības aģentūras īstenotā ES dalībvalstu un ES novērošana

A. tā kā 2013. gada 6. jūnijā plašsaziņas līdzekļi informēja par PRISM — slepenu elektroniskās uzraudzības programmu, ko ASV Nacionālā Drošības aģentūra (NDA) izmanto kopš 2007. gada; tā kā PRISM ietvaros tiek izstrādāta noklausīšanas programma, kuras izmantošanu nekontrolē neviena tiesu iestāde, par ko plašsaziņas izdevumi informēja 2005. gadā un kura tika legalizēta 2007. gadā, pieņemot Amerikas aizsardzības aktu un ĀINGL, kuros tika atļauta elektroniskās sarakstes, sarunu internetā, videomateriālu, fotogrāfiju, datņu pārraides, sociālo tīklu datu un citu datu masveida novērošana — tostarp arī attiecībā uz ES iedzīvotājiem[2]; tā kā saskaņā ar ASV iestāžu teikto tiek īstenotas divas programmas — viena par telefonsakaru metadatiem un otra par internetu un elektronisko saraksti, attiecībā uz kurām ir noteikts aizliegums tās apzināti piemērot ASV pilsoņiem vai ASV legāli dzīvojošiem ārvalstniekiem[3], un līdz ar to var teikt, ka tās piemēro citiem subjektiem, tostarp arī ES iedzīvotājiem;

 

B.  tā kā privātie uzņēmumi, kuriem atrodas ASV valdības jurisdikcijā, piemēram, Microsoft, Yahoo, Google, Facebook, PalTalk, YouTube, Skype, AOL, Apple un Verizon, NDA slepeni nodeva ar elektronisko saziņu saistītus personas datus; tā kā dažu šo privāto uzņēmumu bijušie darbinieki pašreiz ir NDA darbinieki;

C. tā kā ASV ir novērojusi ES iestādes un attiecībā uz tām veikusi izlūkošanas darbības, tostarp ES diplomātiskajās pārstāvniecībās Vašingtonā un ANO telpās Ņujorkā izlikusi slepenas noklausīšanās ierīces, ir iekļuvusi datoru tīklos (lai piekļūtu elektroniskajai sarakstei un iekšējiem dokumentiem), no NATO kompleksa ir veikusi kiberuzbrukumus ES iestādēm Briselē — galvenokārt ES Padomei un Eiropadomei, kurus īstenoja NDA eksperti[4]; tā kā Parlamenta priekšsēdētājs par minētajiem faktiem ir pieprasījis sīkāku informāciju[5]; tā kā ASV iestādes ir spiegojušas arī Francijas, Itālijas un Grieķijas misijas ANO[6];

D. tā kā Komisija ASV iestādēm 2013. gada 10.  jūnijā nosūtīja vēstuli, kurā pauda eiropiešu bažas un uzdeva detalizētus jautājumus par programmu priekšmetu un tiesību aktiem, kuros tās ir paredzētas[7], un tā kā šo jautājumu apsprieda 2013. gada 14. jūnija ES un ASV tikšanās reizē Dublinā, kad tika nolemts izveidot „ekspertu transatlantisku grupu”, lai apspriestu PRISM un privātuma jautājumu;

E.  tā kā transatlantiskā partnerība ir principiāli svarīga gan ES, gan ASV un tā kā šādu attiecību pamatā vajadzētu būt lojalitātei, paļāvībai un vienādai to valstu sadarbībai, kuras ievēro pamattiesības, demokrātiju un tiesiskas valsts principus;

 

F.  tā kā ASV administrācija apgalvo, ka demokrātiska un tiesiskā kontrole ir nodrošināta saskaņā ar ASV konstitūciju, jo Kongresa kompetentās struktūras ir lietas kursā par izlūkošanu un ĀINL tiesa ir tā, kas izdod atļauju veikt elektronisko sakaru novērošanu;

G. tā kā abu partiju ASV Senāta 26 deputātu grupa NDA nosūtīja vēstuli, kurā viņi sūdzējās, ka „ASV Patriotisma likuma norma ir slepeni interpretēta no jauna, lai valdība varētu iegūt liela skaita iedzīvotāju privātos datus”, un ka administrācija atsaucas uz „slepena likuma tekstu”, lai vāktu iedzīvotāju privātos pamatdatus, nevis vēršas parastā tiesā nolūkā iegūt orderi vai atļaujas ārkārtas situācijās[8];

H. tā kā ASV tiesību sistēma nenodrošina to pilsoņu aizsardzību, kas nav ASV pilsoņi, piemēram, ES pilsoņu aizsardzību; tā kā ar ceturto konstitūcijas grozījumu tiek aizsargāti tikai ASV pilsoņi un netiek aizsargāti ES pilsoņi vai citi pilsoņi, kas nav ASV pilsoņi;

ES dalībvalstis sadarbība ar ASV izlūkošanas jomā

I.   tā kā pēc plašsaziņas līdzekļos teiktā citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande un AK, ir apmainījušās ar PRISM programmas īstenošanas ceļā no privātiem uzņēmumiem iegūto informāciju kopš vismaz 2010. gada;

 

Dalībvalstu programmas un citu dalībvalstu, ES un trešo valstu novērošana

J.   tā kā AK iestādes, galvenokārt VSCP un (Valdības Sakaru centrālā pārvalde) un MI6, esot izspiegojušas ārvalstu politiķus un amatpersonas, kas piedalījās G20 augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gadā, ko apmeklēja Komisijas priekšsēdētājs, Padomes prezidējošās valsts pārstāvji un virkne dalībvalstu premjerministri[9], piekļūstot informācijai viņu datoros, noklausoties un kartējot tālruņu zvanus, kurus delegāciju locekļi veica, sazinoties savā starpā un ar viņu valdību pārstāvjiem, lai nodrošinātu labvēlīgu iznākumu gan no AK valdības viedokļa, gan šīs sanāksmes viedokļa, tostarp izmantojot NDA darbinieku palīdzību, kas tika norīkoti darbā VSCP Menvizhilā, AK;

K. tā kā VSCP, kas ir atbildīga par Tempora programmu, informāciju iegūstot tieši no zemūdens transatlantiskajiem kabeļiem, pa kuriem tiek nodrošināti elektroniskie sakari; tā kā tiek iegūts milzīgs apjoms visu veidu datu, tie tiek glabāti 30 dienu laikā, apstrādāti un analizēti, un nodoti tālāk citām ASV iestādēm;

L.  tā kā Komisijas locekle Viviane Reding ir rakstījusi AK iestādēm, lai paustu bažas par ziņām plašsaziņas līdzekļos, kas attiecas uz Tempora programmu, un prasītu paskaidrojumus par tās piemērošanas jomu un darbību[10]; tā kā AK iestādes ir aizstāvējušas VSCP īstenoto novērošanu un apgalvoja, ka šī iestāde rīkojas, stingri ievērojot likumīgas pamatnostādnes; tā kā citas dalībvalstis ir paudušas bažas un kritiku un ir vaicājušas, vai novērošana ir skārusi arī šo valstu pilsoņus un vai programmu kontrolē tiesu iestādes[11];

M. tā kā citas dalībvalstis pēc iegūtās informācijas drīkst pieslēgties elektronisko sakaru līdzekļiem, neprasot parastu orderi, bet gan vēršoties īpašā tiesā, apmainās datiem (Zviedrija) ar citām valstīm un var pastiprināt to novērošanas spējas (Nīderlande, Vācija); tā kā citās dalībvalstīs ir paustas bažas par slepeno dienestu pārtveršanas pilnvarām (Polija)[12];

N. tā kā Parlamenta un Eiropas Padomes ziņojumos par CIP ārkārtas nodošanas tiesai un slepeno cietumu programmu tiek izgaismoti fakti par ES dalībvalstu aktīvu un pasīvu sadarbību ar ASV slepeno dienestu līmenī; tā kā virknē valstu slepenos dienestus un to aģentus apsūdz strādāšanā pozīcijas spēku labā, izspiegojot opozīcijas pārstāvjus un žurnālistus[13] vai veicot tiesības pārkāpjošas operācijas[14];

 

ES un ASV tiesības un ES tiesības, kas jāpiemēro dalībvalstīm, un sadarbība ar ASV

O. tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāaizsargā savu iedzīvotāju pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, pamatojoties uz ECPK, Pamattiesību hartu, starptautiskām konvencijām, konstitūcijām, ES un valstu tiesībām un ES un tās dalībvalstu suverenitāti un jurisdikciju;

P.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izstrādājusi stingru tiesas praksi, saskaņā ar kuru, valstīm novērojot fiziskas personas, ir jāievēro saistoši kritēriji un kurā ir noteikts, ka demokrātiskā sabiedrībā pamattiesību uz privātumu ierobežošanai ir jābūt samērīgai un nepieciešamai un ka tai ir jābūt paredzētai tiesību aktos, kā arī tā ir jāuzrauga no demokrātisko un tiesu iestāžu puses, jo pretējā gadījumā šādas darbības „var kaitēt demokrātijai vai pat iznīcināt to, kaut arī formāli tiek veiktas, lai to aizstāvētu”;

Q. tā kā saskaņā ar nolīgumu par drošības principiem attiecībā uz datu aizsardzību dalībvalstīm un Komisijai ir uzdots garantēt personas datu drošību un integritāti; tā kā saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu Komisijai ir pienākums gadījumā, ja šā nolīguma noteikumi netiek ievēroti, anulēt vai apturēt šo nolīgumu; tā kā starptautiskajā presē minētie uzņēmumi visi ir parakstījuši nolīgumu par drošības principiem;

R.  tā kā ASV ir parakstījusi un ratificējusi Konvenciju par kibernoziegumiem, kas stājās spēkā 2007. gadā, un tā kā tās klauzulas un principi tādējādi tika iestrādāti ASV valsts tiesību aktos; tā kā šajā konvencijā ir noteikts, ka veicot visus „elektroniska formāta pierādījumu vākšanas” pasākumus saistībā ar jebkuru kriminālpārkāpumu (14. pants), ir jānodrošina pamattiesību pienācīga aizsardzība, jo īpaši to pamattiesību, kas izklāstītas ECPK (8. pants, privātums), jānodrošina atbilstība „proporcionalitātes principam”, kā arī jāpiemēro aizsardzības pasākumi, pie kuriem pieder arī tiesu iestāžu īstenota kontrole vai cita neatkarīga uzraudzība, šie pierādījumu vākšanas pasākumi jāpiemēro vienīgi pamatotos gadījumos un jāierobežo to darbības joma un ilgums (15. pants);

S.  tā kā Savienības un ASV Kongresa ratificētais ES un ASV nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību nosaka kārtību, kādā apkopojama informācija un veicama tās apmaiņa, kā arī pieprasāma un sniedzama palīdzība, lai vienā valstī iegūtu pierādījumus un tādējādi palīdzētu kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai citā valstī;

T.  tā kā datu aizsardzības regulas projekts attiecībā uz dienestu apspriešanos vienam ar otru paredz normu, ka personas datus trešo valstu iestādēm var atklāt tikai tad, ja pastāv tiesiskais pamats, piemēram, nolīgums par savstarpēju juridisko palīdzību vai starptautisks nolīgums un datu aizsardzības iestāžu sniegta atļauja[15]; tā kā šī norma nav iekļauta Komisijas galīgajā priekšlikumā,

1.  prasa saskaņā ar Reglamenta 185. pantu izveidot Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteju par novērošanas programmām;

2.  prasa uzaicināt ASV prezidentu, lai viņš par šo jautājumu uzstātos plenārsēdē;

ASV PRISM programma un Nacionālās Drošības aģentūras īstenotā ES dalībvalstu un ES novērošana

3.  pauž bažas par PRISM programmu, ko slepeni īsteno ASV iestādes sadarbībā ar privātiem uzņēmumiem, jo tā būtu uzskatāma par nopietnu ES iedzīvotāju pamattiesību uz privātumu un datu aizsardzību pārkāpumu, ja apstiprināsies patlaban pieejamā informācija;

4.  aicina ASV iestādes ES partneriem gan ES, gan dalībvalstu līmenī sniegt pilnu informāciju par minēto programmu un par ES iestāžu un dalībvalstu novērošanu un aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis rīkoties tāpat; aicina privātos uzņēmumus sniegt informāciju par to sadarbību ar ASV drošības dienestiem;

5.  aicina ASV iestādes apturēt un pārskatīt visu to tiesību aktu un novērošanas programmu īstenošanu, ar kurām tiek pārkāptas ES iedzīvotāju pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, ES un tās dalībvalstu suverenitāte un jurisdikcija un Konvencija par kibernoziegumiem; aicina ASV iestādes pieņemt normatīvus aktus, lai nodrošinātu ES iedzīvotājiem vismaz tādas pašas tiesības, kādas ir ASV pilsoņiem attiecībā uz privātumu, datu aizsardzību un efektīviem tiesībaizsardzības līdzekļiem;

6.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis izmantot visus līdzekļus, kas ir to rīcībā, diskutējot un risinot sarunas ar ASV — gan politiskā, gan ekspertu līmenī, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, tostarp neparakstīt ES un ASV tirdzniecības nolīgumu, pirms nav atrisināti novērošanas jautājumi, kā arī apturēt PVR un TFIP nolīgumu darbību;

ES dalībvalstu sadarbība ar ASV izlūkošanas jomā

7.  pauž bažas par informāciju, saskaņā ar kuru dalībvalstis PRISM ietvaros un citos novērošanas nolūkos esot slepeni sadarbojušās ar ASV iestādēm;

8.  aicina dalībvalstis par to informēt citas dalībvalstis un ES iestādes un apturēt šādu sadarbību ar ASV iestādēm, ja tā attiecas uz iedzīvotāju masveida novērošanu, jo pretēja rīcība būtu kvalificējama par dalībvalstu savstarpējas un dalībvalstu un ES iestāžu lojālas sadarbības pārkāpumu un par iedzīvotāju pamattiesību uz privātumu un datu aizsardzību pārkāpumu;

Dalībvalstu programmas un citu dalībvalstu, ES un trešo valstu novērošana

9.  pauž nopietnas bažas, uzzinot par iespējamo novērošanu un spiegošanu, ko AK iestādes īsteno pret citu dalībvalstu līderiem un ES iestādēm, jo īpaši tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar valsts drošību, piemēram, G20 augstākā līmeņa sanāksmju laikā; pauž norūpētību par Tempora programmu un AK un ES iedzīvotāju pamattiesību uz privātumu pārkāpumiem;

10. aicina AK iestādes saviem iedzīvotājiem, ES iedzīvotājiem, citām dalībvalstīm un ES iestādēm sniegt informāciju par iepriekš minētajām darbībām un programmām un nekavējoties apturēt to īstenošanu;

11. aicina dalībvalstis pārbaudīt savu novērošanas jomā īstenoto tiesību, pasākumu un programmu atbilstību šajā nozarē izstrādātajai Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksei un starptautiskajiem un Eiropas standartiem, lai garantētu atbilstošu demokrātisko un tiesu iestāžu uzraudzību un iedzīvotāju to pamattiesību un Eiropas vērtību ievērošanu, kas ir noteiktas LES 2. pantā;

12. aicina Komisiju un Padomi nākamajā tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē apspriest šajā rezolūcijā aplūkotos jautājumus; aicina tās pārskatīt ES terorisma apkarošanas politiku un iekšējās drošības stratēģijas, ņemot vērā prasību Parlamenta ziņojumā un nesen atklātībā nonākušo informāciju;

13. aicina Eiropola kibernoziegumu vienību izmeklēt spiegošanu, kas vērsta pret ES un ko īsteno ASV un citas ārvalstis;

14. prasa, lai ES Izlūkošanas analīzes centrs (IZCEN) tiktu iekļauts atbilstošā institucionālā sistēmā, ievērojot aizsardzības garantijas un īstenojot kontroli;

15. pauž nožēlu, ka Komisija Datu aizsardzības regulā ir svītrojusi bijušo 42. pantu (pret ĀINL vērstu normu) un prasa publiski un izsmeļoši paskaidrot šā lēmuma iemeslus; aicina Padomi no jauna iekļaut līdzīgu normu un pats apņemas rīkoties tāpat; aicina Padomi paātrināt tās darbu pie Datu aizsardzības regulas;

16. uzsver, ka demokrātiskās un atklātās valstīs, kas ir tiesiskas valstis, iedzīvotājiem ir tiesības zināt par nopietniem savu pamattiesību pārkāpumiem, kā arī informēt par tiem, tostarp par savas valsts valdības izdarītiem pārkāpumiem; uzsver nepieciešamību pieņemt procedūru, saskaņā ar kuru informētāji varētu darīt zināmus nopietnus pamattiesību pārkāpumus, un vajadzību sniegt šīm personām nepieciešamo aizsardzību, tostarp starptautiskā līmenī; pauž savu nezūdošo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un plašsaziņas līdzekļu brīvībai;

17. aicina ES iestādes pārskatīt savu praksi liegt iedzīvotājiem tiesības iepazīties ar dokumentiem, kas ir garantētas līgumos, Pamattiesību hartā un Regulā 1049/2001, aizliegumu pamatojot ar iespējamo kaitējumu starptautiskām attiecībām un tādējādi ārvalstīm attiecībā uz ES dokumentiem piešķirot faktiskas veto tiesības, kā tas notika saistībā ar ASV, kas bija minēta otrajā Eiropola Apvienotās uzraudzības struktūras ziņojumā par ES un ASV TFIP nolīguma īstenošanu;

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas Savienoto Valstu iestādēm un Apvienoto Nāciju Organizācijai.