REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par SWIFT nolīguma darbības apturēšanu Nacionālās drošības aģentūras veiktās novērošanas dēļ
16.10.2013 - (2013/2831(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Kyriacos Triantaphyllides, Cornelia Ernst, Willy Meyer, Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Nikolaos Chountis, Jacky Hénin, Jean-Luc Mélenchon, Younous Omarjee GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0481/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par SWIFT nolīguma darbības apturēšanu Nacionālās drošības aģentūras veiktās novērošanas dēļ
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantu,
– ņemot vērā LESD 87. pantu,
– ņemot vērā LESD 218. pantu,
– ņemot vērā LESD 225. pantu,
– ņemot vērā LESD 314. pantu,
– ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu,
– ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām vairākās dalībvalstīs un to ietekmi uz ES pilsoņu privātumu[1],
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 13. jūlija Lēmumu 2010/412/EU par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu[2], un ņemot vērā šim lēmumam pievienotās Komisijas un Padomes deklarācijas,
– ņemot vērā 2009. gada 17. septembra rezolūciju par iecerēto starptautisko nolīgumu, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu maksājumu ziņojumu datus, novēršot un apkarojot terorismu un teroristu finansēšanu[3],
– ņemot vērā 2010. gada 11. februāra rezolūciju attiecībā uz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu[4],
– ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par Komisijas ieteikumu Padomei atļaut sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu ziņojumapmaiņas datus terorisma un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai[5],
– ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu[6], un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7‑0224/2010),
– ņemot vērā 2011. gada 30. marta (SEC(2011)0438) un 2012. gada 14. decembra (SWD(2012)0454) ziņojumus attiecībā uz kopīgo pārskatīšanu par to, kā tiek īstenots Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu,
– ņemot vērā 2011. gada 1. marta ziņojumu par pārbaudi, ko 2010. gada novembrī veica Eiropola Apvienotā uzraudzības iestāde attiecībā uz to, kā Eiropols īsteno TFTP (Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas) nolīgumu,
– ņemot vērā Eiropola Apvienotās uzraudzības iestādes 2012. gada 14. marta publisko paziņojumu par TFTP nolīguma īstenošanu,
– ņemot vērā Eiropola Apvienotās uzraudzības iestādes 2013. gada 18. marta novērtējumu, kurā analizēti trešās pārbaudes rezultāti, ko tā veikusi attiecībā uz TFTP nolīgumā paredzēto Eiropola uzdevumu izpildi,
– ņemot vērā Nīderlandes Datu aizsardzības iestādes pārstāvja Paul Breitbarth 2011. gada 18. aprīļa vēstuli TFTP nolīguma kopīgās pārskatīšanas ekspertu grupas ES delegācijas vadītājam,
– ņemot vērā 2011. gada 7. jūnija vēstuli, ko Jacob Kohnstamm saskaņā ar 29. pantu izveidotās Datu aizsardzības darba grupas vārdā nosūtījis ASV Valsts kases departamenta vadītāja palīga vietniecei Melissa A. Hartman,
– ņemot vērā 2012. gada 21. decembra vēstuli, ko Jacob Kohnstamm saskaņā ar 29. pantu izveidotās Datu aizsardzības darba grupas vārdā nosūtījis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam Juan Fernando López Aguilar,
– ņemot vērā komisāres C. Malmström 2013. gada 12. septembra vēstuli par terorisma un finanšu izmeklēšanu atbildīgajam ASV Valsts kases departamenta vadītāja vietniekam David Cohen un atbildi, ko viņš sniedzis 2013. gada 18. septembrī,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojumu „Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēma: pieejamie risinājumi” (COM(2011)0429),
– ņemot vērā rakstiskos jautājumus E-11200/2010, E-2166/2011, E-2762/2011, E-2783/2011, E-3148/2011, E-3778/2011, E-3779/2011, E-4483/2011, E-6633/2011, E-8044/2011, E‑8752/2011, E-617/2012, E-2349/2012, E-3325/2012, E-7570/2012 un E-000351/2013,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2010. gada 1. augustā stājās spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (turpmāk — Nolīgums);
B. tā kā pēc pagaidu TFTP nolīguma noraidīšanas Eiropas Parlamenta deputātu vairākums deva piekrišanu esošajam TFTP nolīgumam tādēļ, ka tas nodrošina spēcīgākus pasākumus, kuri nodrošina ES pilsoņu personas datu un tiesību uz privāto dzīvi aizsardzību;
C. tā kā ASV Valsts kase lielu ar šo nolīgumu saistītās informācijas apjomu ir klasificējusi kā slepenu ES informāciju („EU Secret”);
D. tā kā saskaņā ar 29. pantu izveidotā Datu aizsardzības darba grupa uzskata, ka kārtība, kādā pašlaik tiek īstenotas piekļuves tiesības, iespējams, nav atbilstoša un ka varētu būt neiespējami īstenot tiesības labot, dzēst vai bloķēt attiecīgo informāciju;
E. tā kā Eiropola Apvienotā uzraudzības iestāde savā 2012. gada īstenošanas ziņojumā uzsvēra, ka Nolīguma tekstā ir nepilnības, skaidri norādot: „Eiropols ik mēnesi saņem vidēji vienu pieprasījumu. Parasti katrs pieprasījums laika ziņā aptver vienu mēnesi. Tādēļ pieprasījumi — tos skatot kā kopumu — pēc būtības aptver nepārtrauktu laika posmu. Konkrētāk, tas nozīmē, ka viens no pašlaik īstenotā Nolīguma aspektiem ir šāds: datus, kas attiecas uz noteiktiem finanšu darījumiem, izraudzītais pakalpojumu sniedzējs sniedz ASV uz laika posmu, kas aptver ikvienu gada dienu, gadu no gada. Ja izrādītos, ka faktiski, saīsinot pieprasīto laika posmu vai nepieprasot dažām valstīm/teritorijām veikt datu pārrobežu pārsūtīšanu, minētie dati nebūtu izmantojami, ņemot vērā programmas būtību, tas varētu liecināt par to, ka nav iespējams veikt visus 4. pantā paredzētos aizsardzības pasākumus”;
F. tā kā Komisija bija aicināta ne vēlāk kā 2011. gada 1. augustā iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu par juridisku un tehnisku sistēmu datu ieguvei ES teritorijā un ne vēlāk kā 2013. gada 1. augustā iesniegt progresa ziņojumu par līdzvērtīgas ES sistēmas veidošanu, ņemot vērā Nolīguma 11. pantu;
G. tā kā 2011. gada 13. jūlijā Komisija iesniedza nevis priekšlikumu par juridisku un tehnisku sistēmu datu ieguvei ES teritorijā, bet gan pārskatu par dažādām darbībām, ko tā veikusi, cenšoties veidot šādu juridisku un tehnisku sistēmu, un paziņoja sākotnējos rezultātus un dažus teorētiskus Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas variantus, tos sīkāk neanalizējot,
H. tā kā progresa ziņojums par līdzvērtīgas ES sistēmas veidošanu saskaņā ar Nolīguma 11. pantu tā arī nav iesniegts;
I. tā kā publikācijas presē liecina, ka ASV Nacionālās drošības aģentūrai (National Security Agency — NSA) ir bijušas tieši pieejamas vairāku privātu uzņēmumu IT sistēmas un tā ir netraucēti ieguvusi finanšu maksājumu ziņojumus par finanšu pārvedumiem un citus saistītus datus, kas bijuši to starptautisko finanšu maksājumu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzēja rīcībā, uz kuriem attiecas Nolīgums;
J. tā kā konfidenciālās sarunas starp Komisijas dienestiem un ASV administrāciju nevar uzskatīt par izmeklēšanu un par izmeklēšanu nav uzskatāma arī vienkārša paļaušanās uz ASV paziņojumiem,
1. atkārtoti noraida tādu liela apjoma datu apmaiņu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un visām trešām valstīm kopumā, ko veic, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu;
2. noraida nepareizo drošības un brīvības pretstatījumu; uzskata, ka personiskā brīvība un pamattiesību ievērošana ir ikvienas sabiedrības drošības pamats;
3. atgādina, ka ikviens drošības pasākums, tostarp terorisma novēršanas pasākumi, būtu jāveic kā personiskās brīvības garantiju atbalsta pasākumi un ka tiem pilnībā jāatbilst tiesiskuma principam un pienākumiem ievērot pamattiesības, kā arī tiesības, kas saistītas ar privātuma un datu aizsardzību;
4. uzsver, ka pārbaudot to, cik pamatots un samērīgs ir tāds pasākums, kas ierobežo pamattiesības un pamatbrīvības, ir jāņem vērā visi pret terorismu un smagiem noziegumiem vērstie drošības pasākumi, kuri jau tiek īstenoti; tādēļ uzskata, ka ikvienam ierosinātajam papildu juridiskajam pasākumam, kas paredzēts cīņai pret terorismu un smagiem noziegumiem, jāatbilst arvien augstākiem un stingrākiem nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijiem; šajā sakarībā iebilst pret tendenci nepamatoti attaisnot drošības pasākumu īstenošanu, vispārīgi atsaucoties uz terorisma vai smagu noziegumu apkarošanu;
5. atkārtoti norāda, ka ikvienam nolīgumam par datu kopīgu lietošanu jāpamatojas uz saskaņotu datu aizsardzības tiesību sistēmu, kas ietver juridiski saistošus personas datu aizsardzības standartus attiecībā uz nolūka ierobežojumu, datu minimizāciju, informāciju, piekļuvi, labošanu, dzēšanu un tiesisko aizsardzību;
6. pauž lielas bažas par preses pārstāvju ziņojumiem par NSA darbībām un iespējamo ielaušanos SWIFT serveros;
7. prasa uz vietas veikt pilnīgu un neatkarīgu tehnisku izmeklēšanu jautājumā par ASV iestāžu iespējamu neatļautu piekļuvi vai šo iestāžu izveidoto sistēmu datu neatļautai ieguvei no SWIFT serveriem; uzsver, ka šāda izmeklēšana būtu jāuztic tikai neatkarīgiem IT un kiberdrošības ekspertiem;
8. uzskata — tas, ka NSA ir pārtvērusi SWIFT datus, nepiemērojot Nolīgumu, jau pats par sevi liecina par iespējamu Nolīguma 4. panta pārkāpumu, un tādēļ automātiski vajadzētu pieprasīt Nolīguma laušanu;
9. ir pārliecināts, ka kopumā Nolīgums nav īstenots atbilstoši noteikumiem, jo īpaši tā 4., 12., 13., 15. un 16. pantam, un līdz ar to tas nav nodrošinājis, ka tiek ievēroti datu aizsardzības principi attiecībā uz mērķa ierobežojumu, nepieciešamību un proporcionalitāti;
10. prasa Komisijai darīt visu, kas vajadzīgs, lai nekavējoties lauztu Nolīgumu;
11. neatlaidīgi mudina visas trīs iestādes rūpīgi apsvērt ietekmi uz cilvēktiesībām, ko varētu radīt jauni alternatīvi datu apmaiņas mehānismi, un pilnībā ņemt vērā vispārējos datu aizsardzības principus, jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes kritērijus;
12. prasa nekavējoties iesniegt dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam izvērtēšanai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, tostarp ar tiem saistītos izlūkošanas datus, ar kuriem notikusi apmaiņa starp Komisiju, dalībvalstu valdībām un ASV administrāciju;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropolam.