REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā
25.2.2014 - (2014/2595(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Mairead McGuinness, Jacek Saryusz-Wolski, Roberta Angelilli, Sophie Auconie, Elena Băsescu, Ivo Belet, Jerzy Buzek, Arnaud Danjean, Mário David, Anne Delvaux, Mariya Gabriel, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Gunnar Hökmark, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Jan Kozłowski, Eduard Kukan, Krzysztof Lisek, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Monica Luisa Macovei, Francisco José Millán Mon, Nadezhda Neynsky, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Ria Oomen-Ruijten, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Jacek Protasiewicz, György Schöpflin, Salvador Sedó i Alabart, Davor Ivo Stier, Dubravka Šuica, Inese Vaidere, Laima Liucija Andrikienė PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0219/2014
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[1],
– ņemot vērā 2014. gada 20. februārī Briselē notikušās Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc tam, kad Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu, simtiem tūkstošu cilvēku spontāni izgāja ielās visā valstī, atbalstot izvēli par labu Eiropai; tā kā Kijevā demonstranti miermīlīgi ieņēma Neatkarības laukumu, pieprasot spēcīgas politiskās pārmaiņas, lai piespiestu valdību pārskatīt savu lēmumu;
B. tā kā iestādes prezidenta V. Janukoviča vadībā nepārprotami bija pārkāpušas visas robežas, dodot atļauju drošības spēkiem pret protestētājiem izmantot kaujas munīciju un izvietojot snaiperus uz mājām Neatkarības laukumā un tā apkārtnē, — laukumā, kurš jau no pagājušā gada novembra bija pret valdību vērsto un virzību uz Eiropu atbalstošo protestu centrs; tā kā Kijevas ielās tika nogalināti protestētāji un garāmgājēji, izraisot starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosodījumu;
C. tā kā ES vārdā vizītē uz Kijevu devās Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri, lai darbotos kā starpnieki starp prezidentu V. Janukoviču un opozīciju un palīdzētu rast kompromisa risinājumu; tā kā viņiem izdevās panākt vienošanos par ceļvedi miermīlīgam un demokrātiskam šīs krīzes risinājumam, ar kuru tika pārtraukta aisinsizliešana; tā kā panākt šo vienošanos palīdzēja arī Krievijas īpašais sūtnis, lai gan viņš to neparakstīja;
D. tā kā kopš „Eiromaidana” sākuma ir saņemti daudzi ziņojumi par nežēlīgu apiešanos, nolaupīšanu, spīdzināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā līdz šim personas, kas ir atbildīgas par šiem pārkāpumiem, bauda nesodāmību;
E. tā kā Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija 2014. gada 28.–30. janvārī un pēc tam 22.–24. februārī devās uz Kijevu, lai izvērtētu situāciju uz vietas, tādējādi demonstrējot patiesu interesi un nopietnas bažas par dramatisko stāvokli šajā valstī,
1. uzteic Ukrainas tautu par ātru varas maiņu un pilsonisko izturību aizvadīto mēnešu laikā, un uzsver, ka šis pilsoniskais tautas protests ir paraugs, un tas iezīmē lūzumu Ukrainas vēsturē; uzsver, ka šī demokrātisko, pilsonisko uzvaru nedrīkst apēnot alkas pēc atmaksas, atriebība pretiniekiem vai cīņa par politisko varu;
2. noliec galvu to priekšā, kuri Maidanā zem Eiropas karoga cīnījās par Eiropas vērtībām un gāja bojā, un izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo piederīgajiem; stingri nosoda pret protestētājiem sūtīto drošības spēku brutālās un nesamērīgās darbības, kuru rezultātā Ukrainā notika dramatiska vardarbības eskalācija;
3. atzinīgi vērtē Ukrainas parlamenta lomu politiskā un institucionālā vakuuma novēršanā; ņem vērā parlamenta līdz šim pieņemtos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, lēmumu rīkot prezidenta vēlēšanas 2014. gada 25. maijā, lēmumu atvilkt policijas un drošības spēkus un atbrīvot no cietuma bijušo premjerministri Jūliju Timošenko, kā arī iecelt prezidenta vietas izpildītāju un pagaidu vadītājus iekšlietu ministrijai un drošības spēkiem;
4. aicina ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Starptautisko konsultatīvo komiteju un EDSO izveidot neatkarīgu komisiju demonstrāciju sākumā notikušo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai;
5. aicina Komisiju atrast veidu, kā sniegt visiem cietušajiem ātru, lietderīgu un nepastarpinātu medicīnisko un cita veida humāno palīdzību;
6. atzinīgi novērtē 2014. gada 20. februārī notikušās Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus, jo īpaši lēmumu ieviest mērķtiecīgas sankcijas, tostarp līdzekļu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu, pret tiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, vardarbību un nesamērīga spēka pielietošanu, un lēmumu apturēt eksporta licences tāda aprīkojuma piegādēm, ko varētu izmantot iekšējām represijām; mudina dalībvalstis piemērotu savus tiesību aktus, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai samazinātu nelikumīgi iegūto līdzekļu aizplūšanu no Ukrainas;
7. uzsver, ka patlaban ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas puses izrādītu atbildību, savaldību un apņemšanos sākt patiesu dialogu un samierināšanos, izvairoties no atriebības; mudina visus politiskos spēkus šajā Ukrainai kritiskajā brīdī sadarboties un virzīties uz miermīlīgu politisko pāreju, mērķtiecīgu un plašu reformu programmu un valdību, kas orientēta uz Eiropas standartiem, saglabāt valsts vienotību un teritoriālo integritāti un veicināt kompromisa risinājumus Ukrainas nākotnei;
8. ņem vērā lēmumu prezidenta vēlēšanas rīkot 2014. gada 25. maijā; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka šīs vēlēšanas būs brīvas un godīgas un saskaņā ar Eiropas standartiem; pauž gatavību atbalstīt to pienācīgu norisi un nosūtīt stingru novērošanas misiju;
9. atzinīgi novērtē bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no cietuma;
10. norāda, ka plaši izplatītā korupcija ir būtiska problēma, kurai ir negatīva ietekme uz Ukrainas tautsaimniecību, kavē tās attīstību un grauj iedzīvotāju uzticību savai valstij un tās institūcijām; rosina jauno valdību cīņu ar korupciju un patiesi neatkarīgas un objektīvas tiesu sistēmas izveidošanu tāpēc uzskatīt par tās darbības augstāko prioritāti;
11. atkārtoti pauž savu nostāju, ka asociācijas nolīgums ir gatavs parakstīšanai ar jauno valdību, tiklīdz ir atrisināta politiskā krīze un jaunā valdība ir tam gatava;
12. atzinīgi novērtē to, ka no trijiem Ārlietu padomes 2012.gadā noteiktajiem kritērijiem viens — selektīva tiesiskuma izbeigšana (cietumsods Jūlijai Timošenko) tagad ir izpildīts, savukārt attiecībā uz pārējiem diviem — tiesiskumu un par vēlēšanu sistēmu, kas bija protesta kustības galvenās prasības, jau notiek dziļas pārmaiņas un reforma, kuru, cerams, drīzumā pabeigs jaunā koalīcijas valdība un atbalstīs jaunā parlamenta vairākums;
13. turklāt aicina Komisiju sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai atrastu veidu, kā kompensēt Maskavas veikto pretpasākumu un, iespējams, jaunu pasākumu ietekmi, kuru mērķis ir apturēt asociācijas nolīguma parakstīšanu; atzinīgi novērtē ES komisāra ekonomikas un monetāro lietu un euro jautājumos Olli Rēna paziņojumu par ES gatavību sniegt ievērojamu un tālejošu (īstermiņa un ilgtermiņa) finansiālās palīdzības paketi, tiklīdz būs rasts politisks risinājums, kura pamatā ir demokrātiski principi, apņēmība veikt reformas un izveidot leģitīmu valdību;
14. sagaida, ka Padome un Komisija kopā ar SVF, Pasaules banku, ERAB un EIB nāks klajā ar īstermiņa finansiālās palīdzības un maksājumu bilances stabilizācijas instrumentu, kā arī ar makroekonomiskā atbalsta ilgtermiņa paketi, lai palīdzētu Ukrainai tās risināt ekonomisko un sociālo situāciju, kas kļūst arvien sliktāka, un sniegtu ekonomisku atbalstu, lai sāktu Ukrainas ekonomikas dziļas un visaptverošas reformas, kas ir ilgi gaidītas, kā arī organizētu starptautisku palīdzības sniedzēju konferenci par Ukrainu; izsaka cerību, ka valdība būs gatava turpināt virzību uz nepieciešamajām reformām, jo īpaši ekonomiskajām reformām;
15. aicina Padomi pilnvarot Komisiju paātrināt dialogu par vīzām ar Ukrainu; uzsver, ka ātri panākta galīgā vienošanās par vīzu liberalizācijas nolīgumu pēc Moldovas parauga starp ES un Ukrainu ir labākais veids, kā atbildēt uz Ukrainas pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes cerībām; prasa pa to laiku nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību ES un dalībvalstu līmenī, kādā bez maksas būtu iespējams saņemt vīzu;
16. aicina Krieviju ieņemt konstruktīvu nostāju un atturēties no pretpasākumiem un nepamatota spiediena, kura mērķis ir graut tās kaimiņvalsts suverēnās tiesības brīvi noteikt savu nākotni, lai Ukrainai radītu apstākļus, kuros tā varētu gūt labumu no divpusējām attiecībām gan ar ES, gan ar Krieviju; mudina ES un dalībvalstis, runājot ar Krieviju, paust vienotu viedokli, atbalstot Ukrainas un citu to Austrumu partnerības valstu centienus integrēties Eiropā, kuras pašas vēlas veidot ciešākas attiecības ar ES;
17. uzskata, ka dziļa un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma (DCFTA) noteikumi nerada nekādas tirdzniecības problēmas Krievijas Federācijai un ka asociācijas nolīgums neapdraud Ukrainas labās attiecības ar tās austrumu kaimiņu; uzsver, ka kopīgu kaimiņvalstu nestabilitāte nav ne ES, ne Krievijas interesēs; uzsver, ka, izdarot politisku, ekonomisku un citādu spiedienu, tiek pārkāpts Helsinku nobeiguma akts un Budapeštas 1994. gada memorands attiecībā uz Ukrainas drošību;
18. uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. un 49. pantu visām Eiropas valstīm, tostarp tām, uz kurām attiecas Austrumu partnerība, ir pieejama ilgtermiņa iespēja iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0098.