Rezolūcijas priekšlikums - B8-0221/2015Rezolūcijas priekšlikums
B8-0221/2015

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā

4.3.2015 - (2015/2573(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Geoffrey Van Orden, Beatrix von Storch, Charles Tannock, Daniel Hannan, Marcus Pretzell, Hans-Olaf Henkel ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0215/2015

Procedūra : 2015/2573(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0221/2015
Iesniegtie teksti :
B8-0221/2015
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0221/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā

(2015/2573(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūciju par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–       ņemot vērā Rīgā pieņemto kopīgo paziņojumu pēc tieslietu un iekšlietu ministru neformālās sanāksmes, kas notika Rīgā 2015. gada 29. un 30. janvārī,

–       ņemot vērā Maltas komunikē, kas pieņemts pirmajā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmē (Maltā, 2008. gada 11. februārī),

–       ņemot vērā ES un Arābu valstu līgas koordinācijas biroja Maltā veiktos pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dialogu starp Komisiju un Arābu valstu līgu,

–       ņemot vērā Kairas deklarāciju, kas pieņemta otrajā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmē (Kairā, 2012. gada 13. novembrī),

–       ņemot vērā Atēnu deklarāciju, kas pieņemta trešajā Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas ārlietu ministru sanāksmē (Atēnās, 2014. gada 10. un 11. jūnijā),

–       ņemot vērā saprašanās memorandu, kas noslēgts starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Arābu valstu līgas Ģenerālsekretariātu (Briselē, 2015. gada 19. janvārī),

–       ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem[1],

–       ņemot vērā 2015. gada 15. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē[2],

–       ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu[3],

–       ņemot vērā 2014. gada 2. aprīļa rezolūciju par Stokholmas programmas termiņa vidusposma pārskatīšanu[4],

–       ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.     tā kā nesenie Francijā notikušie teroristu uzbrukumi, Beļģijā un Vācijā īstenotie terorisma apkarošanas pasākumi un pieaugošie draudi, ko visā pasaulē rada ārvalstu teroristiskie kaujinieki, ir skaidrs un spēcīgs signāls, ka terorisma apkarošanas pasākumi ir jāpastiprina gan dalībvalstu, gan ES līmenī;

B.     tā kā Arābu valstu līgai, kurā ir 22 arābu valstis un kura dibināta 1945. gadā, ir potenciāli konstruktīva nozīme pārejas atbalstīšanā Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs;

C.     tā kā ES un tās dalībvalstis vēlas veidot ciešākas attiecības ar Arābu valstu līgu, izveidojot darba struktūru un regulāru politisko dialogu, lai risinātu kopīgās problēmas — cīnītos pret terorismu un uzlabotu partnerību drošības jomā;

D.     tā kā tuvākajos gados kaujinieki no Eiropas, visticamāk, turpinās braukt uz dažādām vietām, lai piedalītos džihādā, kā arī saglabāsies drošības apdraudējums, ko viņi atgriežoties var radīt ES iekšienē;

E.     tā kā galvenā atbildība par cīņu pret terorismu ir jāuzņemas dalībvalstīm un Eiropas Savienība var uzņemties un tai būtu jāuzņemas atbalsta sniegšanas pienākums, kas palīdzētu risināt problēmas saistībā ar draudu pārrobežu aspektu;

F.     tā kā ES ir apņēmusies veicināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem un ES ārējās darbības kontekstā risina ar krīzi saistītas problēma un veic agrīnu brīdināšanu;

G.     tā kā 2008. gadā, kas tika pasludināts par Eiropas starpkultūru dialoga gadu, arābu pasaule bija galvenais temats, kam tika veltītas vairākas sanāksmes un pasākumi, kurus kopīgi organizēja Eiropas Parlaments un Arābu valstu līga;

H.     tā kā Eiropas Parlaments ir pastiprinājis parlamentāro sadarbību ar pastāvīgo Arābu parlamentu, kuru veido valstu parlamentu pārstāvji;

I.      tā kā ar šo saprašanās memorandu ir paredzēts atbalstīt un nostiprināt ES dalībvalstu un Arābu valstu līgas dalībnieku attiecības, lai uzlabotu dialogu nolūkā sasniegt kopīgos mērķus un izpildīt uzdevumus savstarpējo interešu jomās;

J.      tā kā saskaņā ar šo saprašanās memorandu ir paredzēts, ka dialogs un sadarbība veicinās informācijas apmaiņu, sekmēs savstarpējo sapratni, apspriešanos un kontaktpunktu izveidošanu, kā arī atbalstīs un nostiprinās attiecības starp abiem partneriem,

1.      pauž absolūtu sašutumu par nepieredzētajiem cilvēku ciešanu un zaudēto dzīvību apmēriem teroristu uzbrukumu dēļ un pauž solidaritāti ar visu nevainīgo cietušo cilvēku ģimenēm; stingri nosoda visus teroristu uzbrukumus, jo īpaši uzbrukumus ebreju kopienām, kurus izdarījuši ES dalībvalstu pilsoņi, kas atgriezušies no konflikta zonām arābu pasaulē;

2.      atkārtoti apstiprina, ka ir jāsaglabā līdzsvars starp brīvību un drošību, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, un ka visi īstenojamie pasākumi jāapsver, ņemot vērā to atbilstību tiesiskumam un pamattiesību prasībām;

3.      atzinīgi vērtē 2015. gada 19. janvārī parakstīto ES un Arābu valstu līgas saprašanās memorandu sadarbībai terorisma apkarošanas jomā;

4.      stingri mudina ES dalībvalstis un Arābu valstu līgas dalībniekus uzlabot savstarpējo dialogu un sadarbību nolūkā veicināt ES un Arābu valstu līgas stratēģisko dialogu, rīkojoties šādi:

a)      palielinot savu izpratni par politiskajiem un drošības jautājumiem ar dažādu pastāvīgu un ad hoc apmaiņu palīdzību;

b)     sadarbojoties savā kompetences jomā, lai sekmētu stratēģiskā dialoga progresu un jautājumu risināšanu citās sanāksmēs, piemēram, ES un Arābu valstu līgas ministru sanāksmēs un citās pārstāvju sanāksmēs;

c)      pastiprinot sadarbību un apspriežot politiskos un drošības jautājumus agrās brīdināšanas un reaģēšanas uz krīzi jomās, apkarojot terorismu un transnacionālo organizēto noziedzību un cīnoties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu;

d)     nosakot uzdevumus, kopīgus mērķus un iespējamos pasākumus kopējo interešu jomās;

5.      atzīst, ka Arābu valstu līga ir nozīmīga reģionāla organizācija Tuvo Austrumu plašākā teritorijā, un aicina EĀDD un dalībvalstis pastiprināt gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbību ar arābu valstīm un Vidusjūras reģiona valstīm, pirmām kārtām sadarbību ar Arābu valstu līgu;

6.      uzsver, ka liela nozīme ir drošības iekšējo un ārējo aspektu saskaņotībai; uzskata, ka, pilnībā ievērojot LES 2., 3., 6. un 21. pantā noteiktos principus, būtu maksimāli jāpalielina sinerģijas starp kopējās ārpolitikas un drošības politikas un tieslietu un iekšlietu līdzekļiem, tostarp informācijas apmaiņa un policijas un tiesu iestāžu sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši izmantojot nolīgumus par savstarpēju tiesisko palīdzību; šajā kontekstā uzsver, ka visiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp ES terorisma apkarošanas koordinatoram, būtu jāsadarbojas ciešāk, ietverot iekšējos un ārējos aspektus;

7.      aicina ES nepieļaut nekontrolētu imigrācijas plūsmu dalībvalstīs, uzraugot ES ārējās robežas;

8.      stingri mudina dalībvalstis veicināt regulārus kontaktus starp izlūkdienestu amatpersonām, lai uzlabotu sadarbību drošības un terorisma apkarošanas jautājumos, un uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES aģentūrām saistībā ar tiem islāmistu ārvalstu kaujiniekiem, kuri atgriežas mājās, radot nepieredzētu drošības apdraudējumu;

9.      aicina ES, Arābu valstu līgu un dalībvalstis konkrēti reaģēt uz terorisma ideoloģijas draudiem un apdraudējumu, ko rada tie, kas šo ideoloģiju popularizē, kā arī nepieļaut iedzīvotāju iesaistīšanu terorismā un nodrošināt, ka viņi saņem atbilstošas konsultācijas un atbalstu; aicina arī sadarboties ar visām attiecīgajām nozarēm un iestādēm, ja ir konstatēts radikalizācijas risks, kas jānovērš;

10.    atkārtoti pauž nostāju par to, ka cīņā pret terorismu ir svarīgi pievērsties ne tikai sekām, bet arī radikalizāciju veicinošiem apstākļiem, un uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša starpnozaru pieeja, kas garantē visu attiecīgo politikas virzienu iesaisti, un ka ir svarīgi, piemēram, ar izglītības, sociālas un reģionālas politikas palīdzību, sekmēt iekļaušanas un iecietības kultūru;

11.    atkārtoti pauž nostāju par to, ka reliģisko minoritāšu tiesības ir nesaraujami saistītas ar citu cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošanu, piemēram, tiesībām uz brīvību, drošību, līdztiesību un vārda brīvību, un aicina Arābu valstu līgu, EĀDD un dalībvalstis aizsargāt reliģiskās minoritātes arābu pasaulē un pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību;

12.    atkārtoti pauž nostāju par to, ka terorisma apkarošanas pasākumi jāvērš pret visu veidu terorismu un ne tikai pret Al Qa’ida un atsevišķām personām, kas nodarbojas ar minētās organizācijas vardarbīgās islāma ideoloģijas izplatīšanu, un ka resursu piešķīrumam jābūt samērīgam ar draudiem, ar kuriem saskaras dalībvalstis;

13.    atkārtoti pauž nostāju par to, ka Saūda Arābija ir galvenā valsts, kas finansē, izplata un visā pasaulē popularizē īpaši ekstrēmistisku islāma interpretāciju, un šis sektantiski radikālākais skatījums uz islāmu ir iedvesmojis teroristu organizācijas, piemēram, tā dēvēto Islāma valsti un al Qaeda;

14.    atkārtoti pauž prasību vispārīgi izvērtēt situāciju, kad jauni eiropieši dodas uz Sīriju piedalīties džihādā, gūt labāku priekšstatu par dažādiem Sīrijā karojošiem grupējumiem, un īstenot pasākumus, lai nepieļautu jauniešu došanos uz Sīriju, vai piedāvāt palīdzību, kad viņi atgriežas no Sīrijas, noteikt ceļošanas maršrutus un piemērot krimināltiesiskās normas, kā arī sadarboties ar trešām valstīm;

15.    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Arābu valstu līgai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.