Procedūra : 2015/2635(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1092/2015

Iesniegtie teksti :

B8-1092/2015

Debates :

PV 28/10/2015 - 13
CRE 28/10/2015 - 12

Balsojumi :

PV 29/10/2015 - 10.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0388

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 436kWORD 113k
23.10.2015
PE570.926v01-00
 
B8-1092/2015

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-0769/2015 un B8-0770/2015, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ES pilsoņu elektronisko masveida novērošanu (2015/2635(RSP))


Claude Moraes Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ES pilsoņu elektronisko masveida novērošanu (2015/2635(RSP))  
B8-1092/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tiesisko regulējumu, kas noteikts ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 3., 4., 5., 6., 7., 10. un 21. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 1., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 20., 21., 42., 47., 48. un 52. pantu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tās 6., 8., 9., 10. un 13. pantu, un Eiropas tiesu judikatūru par drošību, privātumu un vārda brīvību,

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA) novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(1) (turpmāk “rezolūcija”),

–  ņemot vērā 2015. gada 19. janvāra darba dokumentu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar LIBE komitejas veikto izmeklēšanu par ES pilsoņu masveida elektronisko novērošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2015. gada 21. aprīļa rezolūciju par masveida novērošanu,

–  ņemot vērā Padomei un Komisijai uzdotos jautājumus par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ES pilsoņu elektronisko masveida novērošanu (O-000114/2015 – B8-0769/2015 un O‑000115/2015 – B8-0770/2015),

–  ņemot vēra Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā savā rezolūcijā Parlaments aicināja ASV iestādes un dalībvalstis aizliegt vispārējās masveida novērošanas darbības un pilsoņu datu apstrādi lielos apjomos un nosodīja zināmās izlūkošanas dienestu darbības, kas ir smagi ietekmējušas ES pilsoņu uzticību un viņu pamattiesības; tā kā rezolūcijā tika minēta citu motīvu iespējama esamība, piemēram, politiska un ekonomiska spiegošana, ņemot vērā zināmo masveida novērošanas programmu darbības spēju;

B.  tā kā rezolūcijā tika nolemts sākt plānu “Eiropas digitālā personas neaizskaramība — pamattiesību aizsardzība digitālajā laikmetā”, kurā iekļauti astoņi konkrēti pasākumi, un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai tika uzdots viena gada laikā informēt Parlamentu, novērtējot ieteikumu ievērošanas līmeni;

C.  tā kā 2015. gada 19. janvāra darba dokumentā tika ziņots par notikumiem pēc rezolūcijas pieņemšanas un ir neskaitāmi pierādījumi tam, ka iespējamās elektroniskās masveida novērošanas darbības turpinās, kā arī ziņots par ierosinātā plāna “Eiropas digitālā personas neaizskaramība — pamattiesību aizsardzība digitālajā laikmetā” īstenošanu, norādot, ka atsaucība no rīkoties aicināto iestāžu, dalībvalstu un ieinteresēto personu puses ir neliela;

D.  tā kā savā rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju un citas ES iestādes, struktūras, birojus un aģentūras rīkoties, ņemot vērā saskaņā ar LESD 265. pantu (“bezdarbība”) izstrādātos ieteikumus;

E.  tā kā “Wikileaks” nesen paziņoja, ka ir notikusi mērķtiecīga vismaz triju Francijas prezidentu, kā arī Francijas Ministru kabineta ministru un Francijas vēstnieka ASV sarunu noklausīšanās; tā kā NDA vismaz desmit iepriekšējos gados ir veikusi šo plaša mēroga stratēģisko un ekonomisko spiegošanu visās Francijas valsts struktūrās un lielākajos Francijas uzņēmumos;

F.  tā kā īpašā referenta vārda brīvības veicināšanas un aizsardzības jautājumos ziņojumā ir teikts, ka šifrēšana un anonimitāte nodrošina tādu privātuma un drošības līmeni, kāds nepieciešams, lai digitālajā laikmetā īstenotu tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; tā kā minētajā ziņojumā teikts arī tas, ka šifrēšanas un anonimitātes ierobežojumi ir stingri jāierobežo atbilstoši likumības, nepieciešamības, proporcionalitātes un mērķa leģitimitātes principiem,

1.  atzinīgi vērtē Vācijas Bundestāga, Eiropas Padomes, ANO un Brazīlijas Senāta veiktās izmeklēšanas, debates vairākos citos parlamentos un daudzu pilsoniskās sabiedrības aktīvistu darbu, kas ir veicinājis vispārēju informētības palielināšanos par elektronisko masveida novērošanu;

2.  tomēr pauž ārkārtīgu neapmierinātību par to, ka lielākajai daļai dalībvalstu un ES iestāžu nav vispārējas izpratnes par steidzamību un tās nevēlas risināt rezolūcijā norādītos jautājumus un īstenot tajā minētos konkrētos ieteikumus, kā arī par pārredzamības un dialoga trūkumu attiecībās ar Parlamentu;

3.  pauž bažas par dažās dalībvalstīs nesen pieņemtajiem tiesību aktiem, kas paplašina izlūkošanas iestādēm piešķirtās novērošanas pilnvaras, tostarp par jauno izlūkošanas likumu, kuru Francijas Nacionālā asambleja pieņēma 2015. gada 24. jūnijā un kurā vairākas normas Komisijas skatījumā rada būtiskas tiesiska rakstura problēmas, par Apvienotajā Karalistē 2014. gadā pieņemto Datu saglabāšanas un izmeklēšanas pilnvaru aktu, par kuru vēlāk tiesa pieņēma nolēmumu, nosakot, ka daži tā panti ir pretlikumīgi un tos jāpārtrauc piemērot, kā arī par priekšlikumiem ierosināt jaunus tiesību aktus, lai atjauninātu Nīderlandē 2002. gadā pieņemto Izlūkošanas un drošības aktu; atkārtoti aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka to pašreizējie un turpmākie tiesiskie regulējumi un uzraudzības mehānismi, ar kuriem tiek reglamentēta izlūkošanas aģentūru darbība, atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktajiem standartiem un visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem; aicina Komisiju nekavējoties sākt visu Francijas izlūkošanas likuma noteikumu novērtēšanu un sniegt atzinumu par tā atbilstību Eiropas primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem;

4.  atzinīgi vērtē Vācijas Bundestāga veikto izmeklēšanu par masveida novērošanu; pauž dziļas bažas par atklātībā nonākušo informāciju par telesakaru un interneta plūsmas masveida novērošanu Savienībā, ko veikusi Vācijas ārējās izlūkošanas aģentūra “BND” sadarbībā ar NDA; uzskata to par LES 4. panta 3. punktā noteiktā lojālas sadarbības principa pārkāpumu;

5.  lūdz Parlamenta priekšsēdētājam aicināt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru sākt ECTK 52. pantā paredzēto procedūru, saskaņā ar kuru “saņemot pieprasījumu no Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse sniedz paskaidrojumus par veidu, kādā tās iekšējie tiesību akti nodrošina efektīvu jebkura šīs Konvencijas nosacījuma īstenošanu”;

6.  uzskata, ka līdz šim Komisijas reakcija uz rezolūciju ir bijusi neadekvāta, ņemot vērā pierādījumu skaitu; aicina Komisiju reaģēt uz rezolūcijā paustajiem aicinājumiem, vēlākais, līdz 2015. gada decembrim; patur tiesības celt prasību par bezdarbību vai iekļaut Komisijai paredzētos konkrētos budžeta resursus rezervē, līdz pienācīgi tiks īstenoti visi ieteikumi;

7.  uzsver Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 8. aprīļa nolēmuma nozīmi, kurā Direktīva 2006/24/EK par datu saglabāšanu atzīta par spēkā neesošu; atgādina, ka Tiesa ir atzinusi, ka šā tiesību akta iejaukšanās pamattiesībās uz privātumu ir jāierobežo līdz strikti nepieciešamajam minimumam;

Datu aizsardzības tiesību aktu kopums

8.  atzinīgi vērtē to, ka ir sāktas neformālas iestāžu sarunas par Vispārīgās datu aizsardzības regulas projektu un ka Padome ir pieņēmusi vispārēju pieeju attiecībā uz Datu aizsardzības direktīvu; atkārtoti apliecina savu nodomu sarunas par datu aizsardzības tiesību aktu kopumu pabeigt 2015. gadā;

9.  atgādina Padomei par Komisijas priekšlikumu grozījumos ietverto tās apņemšanos ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; jo īpaši atgādina, ka piedāvātajam aizsardzības līmenim nevajadzētu būt zemākam par to, kas jau noteikts Direktīvā 95/46/EK;

10.  uzsver, ka gan Datu aizsardzības regula, gan direktīva ir vajadzīga, lai aizsargātu cilvēku pamattiesības, un tādēļ tās jāuzskata par kopumu, kas jāpieņem vienlaikus, lai nodrošinātu, ka visas ES datu aizsardzības darbības jebkuros apstākļos nodrošina augstu aizsardzības līmeni; uzsver, ka, pieņemot šo kopumu, ir jāsasniedz mērķis nostiprināt personu tiesības un aizsardzības līdzekļus attiecībā uz viņu personas datu apstrādi;

ES un ASV visaptverošais nolīgums

11.  norāda, ka pēc rezolūcijas pieņemšanas ir pabeigtas sarunas ar ASV par ES un ASV pamatnolīgumu par personas datu aizsardzību, tos pārsūtot un apstrādājot tiesībaizsardzības nolūkos (turpmāk “jumta nolīgums”), un ka ir parafēts nolīguma projekts;

12.  atzinīgi vērtē ASV pārvaldes iestāžu centienus ar jumta nolīguma palīdzību atgūt uzticību, kā arī to, ka Kongresam ir iesniegts 2015. gada Likums par tiesisko aizsardzību; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt jebkuros apstākļos tādas pašas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiem ES pilsoņiem/ fiziskām personām, kuru personas dati tiek apstrādāti ES un pārsūtīti uz ASV, bez jebkādas diskriminācijas starp ES un ASV pilsoņiem; aicina Kongresu pieņemt tiesību aktu, kas garantē minētās tiesības; uzsver, ka viens no jumta nolīguma parakstīšanas un noslēgšanas priekšnoteikumiem ir Likuma par tiesisko aizsardzību pieņemšana Kongresā;

Privātuma “drošības zonas” principi

13.  atgādina, ka rezolūcijā pausts aicinājums nekavējoties atcelt lēmumu par privātuma “drošības zonu”, jo tas neparedz ES pilsoņu personas datu pienācīgu aizsardzību;

14.  atgādina, ka Komisija savā 2013. gada 27. novembra paziņojumā iekļāva ASV paredzētus 13 ieteikumus par privātuma “drošības zonas” principu darbību, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni;

15.  atzinīgi vērtē Tiesas 2015. gada 6. oktobra nolēmumu, kurā Komisijas Lēmums Nr. 2000/520/EK par pienācīgu aizsardzību, kas noteikta ar privātuma “drošības zonas” principiem, ir atzīts par spēkā neesošu; uzsver, ka ar šo nolēmumu ir apstiprināta Parlamenta ilgstoši ieturētā nostāja par to, ka šis instruments nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni; aicina Komisiju nekavējoties īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka visi Amerikas Savienotajām Valstīm pārsūtītie personas dati tiek efektīvi aizsargāti tādā pašā līmenī, kāds tiek garantēts Eiropas Savienībā;

16.  iebilst pret to, ka Parlaments nav saņēmis nekādu oficiālu Komisijas paziņojumu par 13 ieteikumu īstenošanas stāvokli, lai gan Komisija bija apņēmusies to izdarīt līdz 2014. gada vasarai; uzsver, ka pēc Tiesas nolēmuma, ar kuru Lēmums Nr. 2000/520/EK atzīts par spēkā neesošu, tagad ir steidzami nepieciešams, lai Komisija sniegtu rūpīgi sagatavotu jaunāko informāciju par līdzšinējo sarunu gaitu un minētā nolēmuma ietekmi uz turpmākajām paziņotajām sarunām; aicina Komisiju nekavējoties apsvērt privātuma “drošības zonas” alternatīvas un nolēmuma ietekmi uz visiem pārējiem Direktīvas 95/46/EK instrumentiem, kas paredzēti personas datu pārsūtīšanai uz ASV, un ziņot par šo jautājumu līdz 2015. gada beigām;

17.  norāda, ka Komisija ir ierosinājusi izskatīt lēmuma par privātuma “drošības zonu” atcelšanu kā iespēju tad, ja netiks panākts pieņemams konstatēto problēmu risinājums; aicina Komisiju apsvērt privātuma “drošības zonas” alternatīvas un ziņot par šo jautājumu līdz 2015. gada beigām;

Demokrātiskā uzraudzība

18.  pilnībā ievērojot to, ka nacionālo izlūkošanas dienestu uzraudzība ir vispārējā valstu parlamentu kompetencē, aicina visus tos valstu parlamentus, kuri to vēl nav izdarījuši, rūpīgi novērtēt izlūkošanas darbības, izveidot to jēgpilnu uzraudzību un nodrošināt šādām uzraudzības komitejām/struktūrām pietiekamus resursus, tehnisko zinātību un juridiskus līdzekļus, kā arī piekļuvi visiem attiecīgajiem dokumentiem, lai tās spētu efektīvi un neatkarīgi uzraudzīt izlūkošanas dienestu darbu un apmainīties ar informāciju ar ārvalstu izlūkošanas dienestiem; atkārtoti pauž apņemšanos cieši sadarboties ar valstu parlamentiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības mehānismu izveidi, tostarp daloties ar paraugpraksi un kopējiem standartiem;

19.  plāno sekot līdzi notikumu virzībai pēc 2015. gada 28. un 29. maijā notikušās konferences “Izlūkošanas dienestu demokrātiskā uzraudzība Eiropas Savienībā” un turpināt īstenot centienus nodrošināt paraugprakses apmaiņu par izlūkošanas dienestu uzraudzību ciešā sadarbībā ar valstu parlamentiem; atzinīgi vērtē šīs konferences līdzpriekšsēdētāju kopīgās noslēguma piezīmes par viņu nodomu pēc diviem gadiem sasaukt nākamo konferenci;

20.  uzskata, ka būtu jāatbalsta pašreizējie uzraudzības iestāžu sadarbības instrumenti, piemēram, Eiropas tīkls valstu izlūkošanas pārraugiem (ENNIR), un būtu jāpalielina to izmantošana, iespējams, ar IPEX potenciāla palīdzību atbilstoši tā darbības jomai un tehniskām iespējām, lai apmainītos ar informāciju starp valstu parlamentiem;

21.  uzsver, ka ES un dalībvalstīm ir nepieciešama vienota jēdziena “valsts drošība” definīcija, lai nodrošinātu juridisko noteiktību; norāda, ka precīzas definīcijas trūkums ļauj izpildu un izlūkošanas struktūrām Eiropas Savienībā rīkoties patvaļīgi un ļaunprātīgi izmantot pamattiesības un tiesiskumu;

22.  mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut turpināmības un pagarināšanas noteikumus tajos tiesību aktos, kuri ļauj vākt Eiropas pilsoņu personas datus vai veikt viņu novērošanu; uzsver, ka šādi noteikumi ir būtiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas nodrošina, ka demokrātiskā sabiedrībā instruments, kas ietekmē privātumu, tiek regulāri pārbaudīts tā nepieciešamības un proporcionalitātes ziņā;

Uzticības atjaunošana

23.  uzsver, ka labu ES un ASV attiecību saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga abām pusēm; norāda, ka pierādījumi par novērošanu ir mazinājuši sabiedrības atbalstu šīm attiecībām, un uzsver, ka ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu uzticības atjaunošanu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo steidzamo nepieciešamību sadarboties vairākos abām pusēm svarīgos jautājumos, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju; šajā kontekstā uzsver, ka sarunās starp ASV un visu ES ir jārod risinājums, kas ievēro pamattiesības;

24.  atzinīgi vērtē normatīvos un tiesu lēmumus, kas nesen pieņemti ASV, lai ierobežotu NDA veikto masveida novērošanu, tostarp, abu palātu un divpusēja kompromisa rezultātā bez jebkādiem grozījumiem Kongresa pieņemto ASV Brīvības aktu un Otrās instances apelācijas tiesas nolēmumu par NDA telefonsarunu ierakstu vākšanas programmu; taču pauž nožēlu par to, ka šie lēmumi attiecas galvenokārt uz ASV pilsoņiem un ka ES pilsoņu situācija nav mainījusies;

25.  uzskata, ka visi lēmumi par novērošanas tehnoloģiju izmantošanu būtu jāpieņem, pamatojoties uz rūpīgu nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējumu; atzinīgi vērtē pētniecības projekta “SURVEILLE” rezultātus, kurš piedāvā metodoloģiju novērošanas tehnoloģiju novērtēšanai, ņemot vērā juridiskus, ētiskus un tehnoloģiskus apsvērumus;

26.  uzsver, ka ES ANO līmenī būtu jāveicina starptautisku standartu/principu izstrāde atbilstīgi ANO Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, lai izveidotu globālu datu aizsardzības sistēmu, ietverot īpašus ierobežojumus attiecībā uz datu vākšanu nacionālās drošības vajadzībām;

27.  pauž pārliecību par to, ka izvairīties no bruņošanās sacensības ar novērošanas līdzekļiem var tikai tad, ja pasaules līmenī tiks noteiktas ticamas normas;

Privāti uzņēmumi

28.  atzinīgi vērtē IKT nozares privātuzņēmumu iniciatīvas izstrādāt kriptogrāfijas drošības risinājumus un piedāvāt interneta pakalpojumus, kas uzlabo privātuma aizsardzību; mudina turpināt izstrādāt lietotājdraudzīgus lietojumprogrammu iestatījumus, kas palīdz lietotājiem izlemt, kādu informāciju kopīgot, kam to darīt zināmu un kā; norāda, ka, reaģējot uz pierādījumiem par masveida novērošanu, dažādi uzņēmumi ir arī paziņojuši par plāniem, kas ļaus īstenot galšifrēšanu;

29.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktu dalībvalstis nedrīkst pakalpojuma sniedzējiem noteikt vispārējas saistības pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī nedrīkst noteikt pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību; jo īpaši atgādina, ka Tiesa savos spriedumos lietās C-360/10 un C-70/10 atzina par nelikumīgiem pasākumus “aktīvi pārraudzīt” gandrīz visus attiecīgo pakalpojumu lietotājus (pirmajā lietā — pieejas internetam nodrošinātājus, otrajā — sociālos tīklus) un precizēja, ka ir aizliegts ikviens rīkojums, kas nosaka mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt vispārēju pārraudzību;

30.  atzinīgi vērtē IT un telesakaru uzņēmumu publicētos pārredzamības ziņojumus par valdības pieprasījumiem saņemt lietotāju datus; aicina dalībvalstis publicēt statistiku par tādiem gadījumiem, kad privāti uzņēmumi saņem pieprasījumus sniegt privātu lietotāju datus,

TFTP nolīgums

31.  pauž neapmierinātību par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta nepārprotamo prasību atcelt TFTP nolīgumu, ņemot vērā, ka netika sniegta skaidra informācija, kas precizētu, vai kāda cita ASV valdības struktūra varētu būt piekļuvusi SWIFT datiem ārpus TFTP; plāno šo aspektu ņemt vērā, spriežot par piekrišanas sniegšanu turpmākajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

Cita personas datu apmaiņa ar trešām valstīm

32.  uzsver savu nostāju, ka Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai ir rūpīgi jāuzrauga visi nolīgumi, mehānismi un atbilstības lēmumi par personas datu apmaiņu ar trešām valstīm un nekavējoties jāīsteno turpmākie pasākumi;

33.  atzinīgi vērtē Rīgā 2015. gada 3. jūnijā pieņemto ES un ASV paziņojumu par ciešāku transatlantisko sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un šā paziņojuma parakstītājpušu pausto apņemšanos uzlabot ASV un ES Savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīguma (STPN) īstenošanu, pabeigt tā pārskatīšanu, kā paredzēts šajā nolīgumā, un organizēt seminārus, lai minētos jautājumus pārrunātu ar kompetentajām valsts iestādēm; uzsver, ka STPN ir tāds instrumenta veids, uz kuru pamatojoties dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāsadarbojas ar trešo valstu iestādēm; šajā saistībā aicina ES dalībvalstis un ASV valdību ievērot iepriekš minētās saistības ātri pabeigt ASV un ES STPN pārskatīšanu;

34.  aicina Komisiju līdz 2015. gada beigām Parlamentam ziņot par trūkumiem, kas attiecībā uz trešo valstu tiesībaizsardzības un izlūkošanas dienestu piekļuvi ir konstatēti starptautiskajā personas datu pārsūtīšanā, kā arī par līdzekļiem šo trūkumu risināšanai, lai nodrošinātu trešām valstīm pārsūtīto ES personas datu aizsardzībai nepieciešamā pienācīgā līmeņa saglabāšanu;

Tiesiskuma un ES pilsoņu pamattiesību aizsardzība / pastiprināta ziņotāju un žurnālistu aizsardzība

35.  uzskata, ka ES pilsoņu pamattiesības joprojām ir apdraudētas un ka pārāk maz ir paveikts, lai nodrošinātu pilnīgu aizsardzību elektroniskās masveida novērošanas gadījumā; pauž nožēlu par nelielo progresu ziņotāju un žurnālistu aizsardzības nodrošināšanā;

36.  pauž nožēlu par to, ka daudzas masveida un liela mēroga izlūkošanas programmas tiek virzītas tādu uzņēmumu ekonomiskajās interesēs, kuri izstrādā un vada šīs programmas, kā tas bija gadījumā, kad NDA programma “Thinthread” tika pārtraukta un aizstāta ar plaša mēroga novērošanas programmu “Trailblazer”, kuras izstrāde 2001. gadā tika uzticēta SAIC;

37.  atkārtoti pauž nopietnas bažas par darbu Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem komitejā saistībā ar to, kā tiek interpretēts 2001. gada 23. novembra Konvencijas par kibernoziegumiem (Budapeštas konvencijas) 32. pants par pārrobežu piekļuvi datorā uzglabātiem datiem ar piekrišanu vai ja tie ir publiski pieejami, un iebilst pret to, ka tiek noslēgta vienošanās par papildu protokolu vai norādījumiem, kuru mērķis ir paplašināt šā noteikuma piemērošanas jomu, kas ir noteikta atbilstoši pašreizējam šajā konvencijā paredzētajam režīmam, kas jau tā ir nozīmīgs teritorialitātes principa izņēmums, jo tas varētu radīt situāciju, ka tiesībaizsardzības iestādes var brīvi attālināti piekļūt serveriem un datoriem, kuri atrodas citās jurisdikcijās, neatsaucoties uz savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumiem vai citiem tiesiskās sadarbības instrumentiem, kas ir paredzēti, lai garantētu, ka tiek ievērotas cilvēka pamattiesības, tostarp datu aizsardzība un tiesību aktos paredzētā kārtība; uzsver, ka ES ir īstenojusi savu kompetenci kibernoziedzības novēršanas jomā un tādēļ būtu jāievēro gan Komisijas, gan Parlamenta prerogatīvas;

38.  pauž nožēlu, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta lūgumu pārbaudīt visaptverošas Eiropas ziņotāju aizsardzības programmas īstenošanas iespējas, un aicina Komisiju, vēlākais, līdz 2016. gada beigām sniegt paziņojumu šajā jautājumā;

39.  atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2015. gada 23. jūnijā pieņemto rezolūciju par ziņotāju aizsardzības uzlabošanu un jo īpaši tās 9. punktu par ziņošanas nozīmīgumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti novērošanai noteiktie juridiskie ierobežojumi, un 10. punktu, kurā ES tiek aicināta ieviest ziņotāju aizsardzības likumus, attiecinot tos arī uz valsts drošības vai izlūkošanas dienestu darbiniekiem un uz šajā jomā darbojošos privātu uzņēmumu darbiniekiem, un, ciktāl tas iespējams saskaņā ar valsts likumiem, piešķirt patvērumu tiem ziņotājiem, kuriem viņu dzīvesvietas valstīs draud atriebība, ar nosacījumu, ka par informācijas izpaušanu viņiem var piemērot aizsardzību saskaņā ar principiem, kurus atbalsta asambleja;

 

40.  uzsver, ka masveida novērošana būtiski mazina profesionālās konfidencialitātes saglabāšanas iespējas reglamentētu profesiju pārstāvjiem — ārstiem, žurnālistiem un advokātiem; jo īpaši uzsver ES pilsoņu tiesības būt aizsargātiem pret viņu konfidenciālās saziņas ar advokātiem novērošanu, jo tādējādi tiek pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta, galvenokārt tās 6., 47. un 48. pants, kā arī Direktīva 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību; aicina Komisiju, vēlākais, līdz 2016. gada beigām sniegt paziņojumu par saziņas konfidencialitātes aizsardzību profesijās, kurās konfidencialitāte ir likumīgi noteikta par profesionālu privilēģiju;

41.  aicina Komisiju sagatavot dalībvalstīm paredzētas pamatnostādnes par to, kā nodrošināt visu instrumentu, kas saistīti ar personas datu vākšanu nolūkā novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem, atbilstību Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumam par datu saglabāšanu; jo īpaši atzīmē minētā sprieduma 58. un 59. punktu, kurā skaidri prasīta nevis visaptveroša, bet drīzāk mērķtiecīga datu vākšanas pieeja;

ES stratēģija lielākas IT neatkarības jomā

42.  pauž neapmierinātību par Komisijas rīcības trūkumu attiecībā uz rezolūcijā minētajiem detalizētajiem ieteikumiem, kas paredzēti, lai palielinātu ES IT drošību un privātumu tiešsaistē;

43.  atzinīgi vērtē līdz šim veiktos Parlamenta IT drošības nostiprināšanas pasākumus, kuri ietverti ITEC ĢD sagatavotajā rīcības plānā par EP IKT drošību; aicina turpināt šos centienus un pilnībā un ātri īstenot rezolūcijā minētos ieteikumus; prasa iedibināt jaunu domāšanas veidu un nepieciešamības gadījumā izdarīt izmaiņas iepirkuma tiesību aktos, lai ES iestādēs uzlabotu IT drošību; prasa sistemātiski aizstāt patentētu programmatūru ar visām ES iestādēm vienu revidējamu un pārbaudāmu atklāto pirmkoda programmatūru un ieviest obligātus atklātā pirmkoda atlases kritērijus visās turpmākajās IKT iepirkuma procedūrās, kā arī prasa nodrošināt šifrēšanas līdzekļu efektīvu pieejamību;

44.  stingri atkārto savu prasību tādā jaunu iniciatīvu sistēmā kā digitālais vienotais tirgus attīstīt Eiropas stratēģiju, kas palielinās IT neatkarību un privātumu tiešsaistē un veicinās ES IT nozari;

45.  pamatojoties uz neseno STOA pētījumu par IT lietotāju masveida novērošanu, plāno iesniegt papildu ieteikumus šajā jomā pēc konferences “Privātuma aizsardzība tiešsaistē, palielinot IT drošību un ES IT autonomiju”, kura plānota 2015. gada beigās;

Demokrātiska un neitrāla interneta pārvaldība

46.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi panākt, ka ES kļūst par paraugu interneta pārvaldības jomā, un tās ieceri par daudzpusējo interneta pārvaldības modeli, par kuru tika atgādināts vispasaules daudzpusējā sanāksmē par nākotnes interneta pārvaldību (NETMundial), kas notika Brazīlijā 2014. gada aprīlī; ar nepacietību gaida pašreizējā starptautiskā darba rezultātus šajā jomā, tostarp Interneta pārvaldības foruma sistēmā;

47.  brīdina par acīmredzamu lejupslīdi pamattiesību uz privātumu un personas datu aizsardzības jomā gadījumos, kad jebkāda informācija par cilvēka uzvedību tiek uzskatīta par iespējami noderīgu cīņā pret turpmākiem noziedzīgiem nodarījumiem, un tādējādi neizbēgami veidojas masveida novērošanas kultūra, kad ikviens pilsonis tiek uzskatīts par iespējamu noziedznieku, kā rezultātā tiek šķelta sabiedrības saliedētība un uzticība;

48.  plāno ņemt vērā secinājumus, kas ietverti Pamattiesību aģentūras veiktajā padziļinātajā pētījumā par pamattiesību aizsardzību novērošanas kontekstā, un jo īpaši secinājumus par fizisko personu pašreizējo tiesisko stāvokli attiecībā uz viņām pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar minēto praksi;

Turpmākie pasākumi

49.  uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai turpināt uzraudzīt notikumus šajā jomā un veikt rezolūcijā minēto ieteikumu ievērošanas pārbaudi;

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.

(2)

PE546.737v01-00.

Pēdējā atjaunošana - 2015. gada 28. oktobraJuridisks paziņojums