Procedūra : 2017/2593(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0237/2017

Iesniegtie teksti :

B8-0237/2017

Debates :

PV 05/04/2017 - 6
CRE 05/04/2017 - 6

Balsojumi :

PV 05/04/2017 - 7.1

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 509kWORD 55k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0237/2017
29.3.2017
PE598.577v01-00
 
B8-0237/2017

iesniegts, noslēdzot debates par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))


Guy Verhofstadt ALDE koordinators un priekšsēdētājs
Manfred Weber PPE grupas priekšsēdētājs
Gianni Pittella S&D grupas priekšsēdētājs
Philippe Lamberts, Ska Keller Verts/ALE grupas līdzpriekšsēdētāji
Danuta Maria Hübner Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (2017/2593(RSP))  
B8-0237/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu, 4. panta 3. punktu un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. un 218. pantu,

–  ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sniegto Apvienotās Karalistes premjerministres 2017. gada 29. marta paziņojumu Eiropadomei,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Apvienotās Karalistes referendums(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūcijas par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2), par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(3) un par eurozonas budžeta kapacitāti(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ar Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei tiek sākts process, kura rezultātā Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts un Līgumi uz to vairs neattieksies;

B.  tā kā šis būs bezprecedenta un nožēlu raisošs notikums, jo līdz šim neviena dalībvalsts nav izstājusies no Eiropas Savienības; tā kā izstāšanās kārtībai ir jābūt pārdomātai, lai negatīvi neietekmētu Eiropas Savienību, tās pilsoņus un Eiropas integrācijas procesu;

C.  tā kā Eiropas Parlaments pārstāv Eiropas Savienības pilsoņus un visa Apvienotās Karalistes izstāšanās procesa laikā rīkosies kā viņu interešu aizstāvis;

D.  tā kā — lai gan dalībvalstij ir suverēnas tiesības izstāties no Eiropas Savienības — visu pārējo dalībvalstu pienākums ir rīkoties vienoti, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses un integritāti; tā kā tāpēc notiks sarunas starp Apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Komisiju, kas sarunās piedalīsies Eiropas Savienības un tās pārējo 27 dalībvalstu (ES 27) vārdā, no otras puses;

E.  tā kā sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības sāksies pēc tam, kad Eiropadome pieņems minēto sarunu pamatnostādnes; tā kā šī rezolūcija atspoguļo Eiropas Parlamenta nostāju par minētajām pamatnostādnēm un arī veidos pamatu Parlamenta veiktam sarunu procesa un jebkāda līguma starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti novērtējumam;

F.  tā kā līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, tai jāizmanto visas tiesības un jāpilda visas Līgumos noteiktās saistības, tostarp jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips;

G.  tā kā Apvienotā Karaliste savā 2017. gada 29. marta paziņojumā ir darījusi zināmu savu nodomu nepakļauties Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai;

H.  tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā paziņojumā ir norādījusi, ka tās turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību neietvers dalību iekšējā tirgū vai dalību muitas savienībā;

I.  tā kā tomēr turpmāka Apvienotās Karalistes dalība iekšējā tirgū, Eiropas Ekonomikas zonā un/vai muitas savienībā būtu bijis optimāls risinājums gan Apvienotajai Karalistei, gan ES 27; tā kā šis risinājums nav iespējams, jo Apvienotās Karalistes valdībai joprojām ir iebildumi pret četrām brīvībām un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju, tā atsakās veikt Savienības budžetā vispārēju ieguldījumu un vēlas veidot pati savu tirdzniecības politiku;

J.  tā kā pēc referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra sanāksmes secinājumiem pievienotais lēmums par jaunu regulējumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti Eiropas Savienībā jebkurā gadījumā ir zaudējis spēku un neviens no tā noteikumiem nav spēkā;

K.  tā kā sarunas ir jārīko, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, ierobežotu pārtrauktību nodrošinātu pilsoņiem un juridiskajām personām skaidrību par nākotni;

L.  tā kā paziņojuma atsaukšanai jāpiemēro visu ES 27 dalībvalstu noteiktie nosacījumi tā, lai to nevarētu izmantot kā procesuālu līdzekli vai lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgi centienos uzlabot pašreizējos noteikumus par Apvienotās Karalistes dalību;

M.  tā kā bez vienošanās par izstāšanos Apvienotā Karaliste automātiski izstātos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā, taču tas notiktu haotiski;

N.  tā kā liels skaits Apvienotās Karalistes pilsoņu, tostarp vairākums Ziemeļīrijā un Skotijā, nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā;

O.  tā kā Eiropas Parlaments ir jo īpaši nobažījies par sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radīs Ziemeļīrijai un tās turpmākajām attiecībām ar Īriju; tā kā šajā sakarā ir būtiski saglabāt mieru un tādēļ ir jāievēro visi Lielās piektdienas vienošanās noteikumi, atgādinot, ka šī vienošanās tika panākta ar Savienības līdzdalību, kā uzsvēra Eiropas Parlaments savā 2014. gada 13. novembra rezolūcijā par miera procesu Ziemeļīrijā(5);

P.  tā kā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, ES 27 un Savienības iestādēm vajadzētu labāk risināt pašreizējās problēmas un apsvērt nākotni, kā arī centienus padarīt Eiropas projektu efektīvāku, demokrātiskāku un tuvāku pilsoņiem; atgādina par 2016. gada 16. septembra Bratislavas ceļvedi, kā arī par Eiropas Parlamenta rezolūcijām šajā jautājumā, Eiropas Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni, 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju un Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos 2017. gada 17. janvāra priekšlikumiem, kas var noderēt par pamatu šai apsvēršanai,

1.  atzīst Apvienotās Karalistes valdības paziņojumu Eiropadomei, kurā tā oficiāli apstiprina Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības;

2.  prasa iespējami drīz sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktā;

3.  atkārtoti norāda uz izstāšanās līguma un visu to iespējamo pārejas perioda līgumu nozīmi, kuri stāsies spēkā krietni pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā;

4.  atgādina, ka izstāšanās līgumu, tāpat kā ikvienu iespējamu turpmāku līgumu par Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes attiecībām, kā arī jebkādus iespējamus pārejas perioda līgumus, var noslēgt tikai ar Eiropas Parlamenta piekrišanu;

Vispārējie sarunu principi

5.  sagaida, ka sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti noritēs labticīgi un pilnībā pārredzami, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājas koordinēti; atgādina, ka Apvienotā Karaliste turpinās izmantot tiesības kā Eiropas Savienības dalībvalsts līdz brīdim, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, un tādēļ tai joprojām jāpilda ar dalību saistītie pienākumi un saistības;

6.  šajā sakarā atgādina, ka Apvienotās Karalistes sarunu sākšana par iespējamiem tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm pirms tās izstāšanās būtu pretrunā ar Savienības tiesību aktiem; uzsver, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu un ka šādai rīcībai būtu sekas, tostarp Apvienotās Karalistes izslēgšana no Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā noteiktajām procedūrām saistībā ar tirdzniecības sarunām; uzsver, ka tas pats būtu jāievēro citās politikas jomās, kurās Apvienotā Karaliste turpinātu ietekmēt Savienības tiesību aktus, rīcības, stratēģijas vai kopējās politikas tādā veidā, ka tā drīzāk nodrošinātu savas intereses kā dalībvalsts, kas izstājas, nevis Eiropas Savienības un ES 27 intereses;

7.  brīdina, ka pretrunā ar Līgumiem būtu arī jebkādi tādi divpusēji nolīgumi starp vienu vai vairākām palikušajām dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti, par kuriem nav vienojušās visas ES 27 dalībvalstis un kuri ir saistīti ar jautājumiem, kas ietverti izstāšanās līguma darbības jomā, un/vai kuri skar Eiropas Savienības turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti; turklāt brīdina, ka tas jo īpaši attiecas uz ikvienu divpusēju nolīgumu un/vai regulatīvu vai uzraudzības praksi, kas būtu saistīta, piemēram, ar Apvienotās Karalistes finanšu iestāžu privileģētu piekļuvi iekšējam tirgum uz Savienības regulatīvās sistēmas rēķina vai ar ES 27 pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē vai otrādi;

8.  uzskata, ka sarunu mandātā un norādēs visa sarunu procesa laikā ir pilnībā jāatspoguļo ES 27 pilsoņu, tostarp Īrijas pilsoņu, viedokļi un intereses, jo minēto dalībvalsti jo īpaši ietekmēs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

9.  cer, ka saskaņā ar šiem nosacījumiem Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste spēs izveidot tādas turpmākās attiecības, kas būs godīgas, iespējami ciešas un līdzsvarotas tiesību un pienākumu ziņā; pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties iekšējā tirgū, Eiropas Ekonomikas zonā vai muitas savienībā; uzskata, ka valsts, kas izstājas no Savienības, nevar izmantot tādas pašas priekšrocības, kādas ir Savienības dalībvalstij, un tādēļ paziņo, ka tas nepiekritīs nevienam līgumam, kas būtu pretrunā ar šo principu;

10.  atkārtoti apstiprina, ka priekšnoteikums dalībai iekšējā tirgū un muitas savienībā ir četru brīvību un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas atzīšana, vispārējs ieguldījums budžetā un Eiropas Savienības kopējās tirdzniecības politikas ievērošana;

11.  uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro visi tās juridiskie, finansiālie un budžeta pienākumi, tostarp saistības saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, kuri tai jāpilda līdz un pēc izstāšanās dienai;

12.  norāda uz ierosināto sarunu organizēšanas kārtību, kas norādīta 27 dalībvalstu valsts vai valdības vadītāju, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju 2016. gada 15. decembra paziņojumā; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iecelšanu par Savienības pārstāvi sarunās un Komisijas izraudzīto galveno sarunu pārstāvi Michel Barnier; norāda, ka Eiropas Parlamenta pilnīga iesaistīšanās ir nepieciešams priekšnoteikums, lai tas sniegtu savu piekrišanu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti;

Sarunu gaita

13.  uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu sarunās jāapspriež Apvienotās Karalistes izstāšanās kārtība, vienlaikus ņemot vērā Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības turpmāko attiecību iespējas;

14.  piekrīt tam, ka, panākot būtisku progresu attiecībā uz izstāšanās līgumu, varētu sākt sarunas par iespējamiem pagaidu perioda līgumiem, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības plānotajām turpmākajām attiecību iespējām;

15.  norāda, ka līgumu par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti kā trešo valsti var noslēgt tikai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

Izstāšanās līgums

16.  paziņo, ka izstāšanās līgumam jāatbilst Līgumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un, ja tas netiks nodrošināts, Eiropas Parlamenta piekrišana netiks saņemta;

17.  uzskata, ka izstāšanās līgumā būtu jārisina šādi jautājumi:

Apvienotajā Karalistē pašreiz vai iepriekš dzīvojošo ES 27 pilsoņu un citās dalībvalstīs pašreiz vai iepriekš dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu juridiskais statuss, kā arī citi ar viņu tiesībām saistīti noteikumi;

finansiālo saistību nokārtošana starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību;

Eiropas Savienības ārējās robežas;

precizējums par to kāds statuss ir Apvienotās Karalistes starptautiskajām saistībām, ko tā apņēmusies pildīt kā Eiropas Savienības dalībvalsts, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības 27 dalībvalstis būs Eiropas Savienības 28 dalībvalstu tiesību pēctece;

juridisko personu, tostarp uzņēmumu, juridiskā noteiktība;

Eiropas Savienības Tiesas iecelšana par kompetento iestādi, kas interpretēs un īstenos izstāšanās līgumu;

18.  prasa taisnīgi izturēties pret Apvienotajā Karalistē pašreiz vai iepriekš dzīvojošiem ES 27 pilsoņiem un ES 27 pašreiz vai iepriekš dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un uzskata, ka viņu attiecīgajām interesēm sarunās ir jābūt prioritārām; tāpēc prasa attiecināt uz Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES 27 pilsoņu un ES 27 dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu statusu un tiesībām savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus un prasa arī aizsargāt Savienības tiesību, tostarp Pamattiesību hartas, integritāti un īstenošanas sistēmu; uzsver, ka jebkāda ar pārvietošanās brīvību saistītu tiesību ierobežošana, tostarp ES pilsoņu diskriminācija uzturēšanās tiesību pieejamībā, pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtu pretrunā ar Savienības tiesībām;

19.  uzsver, ka atsevišķā finanšu norēķinā ar Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas auditētajiem Eiropas Savienības gada pārskatiem, jāiekļauj visas juridiskās sekas, ko rada Apvienotās Karalistes neizpildītās saistības, kā arī ir jāparedz nodrošinājums ārpusbilances posteņiem, iespējamām saistībām un citām finanšu izmaksām, ko tieši rada Apvienotās Karalistes izstāšanās;

20.  atzīst, ka izstāšanās līgumā ir jārisina Īrijas salas unikālā situācija un īpašie apstākļi, ar kuriem tai jāsaskaras; mudina izmantot visus Eiropas Savienības tiesībām un 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās dokumentam atbilstošos līdzekļus un pasākumus, lai mazinātu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju; šajā kontekstā uzstāj uz absolūtu nepieciešamību nodrošināt Ziemeļīrijas miera procesa turpināmību un stabilitāti un nepieļaut fiziskas robežas atkārtotu izveidošanu;

Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības

21.  atzīst 2017. gada 29. marta paziņojumu un Apvienotās Karalistes valdības 2017. gada 2. februāra Balto grāmatu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un jaunu partnerību ar Eiropas Savienību;

22.  uzskata, ka turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti vajadzētu būt līdzsvarotām un visaptverošām un tās būtu jāveido abu pušu pilsoņu interesēs, un tāpēc sarunām par šīm attiecībām vajadzēs pietiekami daudz laika; uzsver, ka sarunās būtu jāietver kopīgu interešu jomas, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesisko kārtību un Savienības pamatprincipus un vērtības, tostarp iekšējā tirgus integritāti, kā arī Savienības lēmumu pieņemšanas spēju un autonomiju; norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 8. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pants, kurā noteikts, ka “var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru”, varētu būt piemērots pamats šādām turpmākām attiecībām;

23.  paziņo, ka neatkarīgi no tā, kāds būs sarunu par turpmākajām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībām rezultāts, abas puses nedrīkst mēģināt vienoties par kompromisu attiecībā uz iekšējo un ārējo drošību, tostarp aizsardzības sadarbību, no vienas puses, un turpmākajām ekonomiskajām attiecībām, no otras puses;

24.  uzsver, ka jebkāda turpmāka līguma starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti noslēgšana ir atkarīga no to, vai Apvienotā Karaliste turpinās ievērot Savienības tiesību aktos un politikā noteiktos standartus arī tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un cīņa pret nodokļu apiešanu, godīga konkurence, tirdzniecība un sociālā politika;

25.  iebilst pret jebkādu tādu turpmāku līgumu starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, kas ietvertu pakāpeniskus noteikumus vai nozaru noteikumus, tostarp attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot Apvienotās Karalistes uzņēmumiem preferenciālu piekļuvi iekšējam tirgum un/vai muitas savienībai; uzsver, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās tai tiks piemērots Savienības tiesību aktos paredzētais trešās valsts režīms;

26.  norāda — ja Apvienotā Karaliste vēlēsies piedalīties noteiktās Eiropas Savienības programmās, tā tiks uzskatīta par trešo valsti, uz kuru attieksies atbilstoši budžeta ieguldījumi un uzraudzība, ko nodrošina spēkā esošā jurisdikcija; šajā kontekstā atzinīgi vērtētu Apvienotās Karalistes nepārtrauktu dalību vairākās programmās, piemēram, Erasmus;

27.  norāda, ka daudzi Apvienotās Karalistes pilsoņi ir pauduši stingrus iebildumus pret to, ka viņi varētu zaudēt tiesības, kuras viņi pašlaik izmanto saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu; ierosina, ka ES 27 varētu pārbaudīt, kā to nepieļaut, pamatojoties uz Savienības primārajiem tiesību aktiem, vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus;

Pārejas noteikumi

28.  uzskata, ka par tādiem pārejas noteikumiem, kas nodrošina juridisko noteiktību un turpināmību, Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste var vienoties tikai tad, ja tajos ir paredzēts pareizais abu pušu tiesību un pienākumu līdzsvars un ir saglabāta Eiropas Savienības tiesiskās kārtības integritāte, un ja Eiropas Savienības Tiesa ir atbildīga par jebkādu juridisku problēmu risināšanu; turklāt uzskata, ka šādiem noteikumiem jābūt arī stingri ierobežotiem gan laika ziņā (tie nedrīkst pārsniegt trīs gadu termiņu), gan darbības jomas ziņā, jo ar tiem nekad nevarēs aizstāt dalību Eiropas Savienībā;

ES 27 un Savienībai risināmi jautājumi

29.  prasa iespējami ātri panākt vienošanos par Eiropas Banku iestādes un Eiropas Zāļu aģentūras pārcelšanu un sākt pārcelšanas procesu, tiklīdz tas ir iespējams;

30.  norāda, ka Savienības tiesību pārskatīšana un pielāgošana varētu būt nepieciešama, lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos;

31.   uzskata, ka pārskatīt pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas iepriekšējos divus gadus nav nepieciešams, taču, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru, būtu jāpievēršas Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmei; uzsver, ka Savienības iestādēm un ES 27 nekavējoties būtu jāsāk darbs pie jaunas daudzgadu finanšu shēmas, tostarp pašu resursu jautājuma;

32.  apņemas laikus pabeigt likumdošanas procedūras attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. panta 2. punktu un attiecībā uz vēlēšanu procedūru, pamatojoties uz 2015. gada 11. novembra rezolūcijai pievienoto priekšlikumu par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. pantu(6); turklāt, ņemot vērā šīs rezolūcijas P apsvērumu, uzskata, ka sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos un jaunu attiecību veidošanu ar Apvienoto Karalisti pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm un ES iestādēm ir jāstiprina pašreizējā Savienība, izmantojot plašas publiskas debates, un jāsāk padziļinātas starpiestāžu sarunas par Savienības nākotni;

Nobeiguma noteikumi

33.  patur tiesības skaidrot savu nostāju Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunās un nepieciešamības gadījumā pieņemt papildu rezolūcijas, tostarp par konkrētiem jautājumiem vai nozaru jautājumiem, ņemot vērā minēto sarunu progresu vai citādu virzību;

34.  sagaida, ka Eiropadome ņems vērā šo rezolūciju, pieņemot pamatnostādnes, kurās tiks noteikts sarunu satvars un ietvertas vispārējās nostājas un principi, ko sarunās ievēros Eiropas Savienība;

35.  apņemas pieņemt savu galīgo nostāju attiecībā uz līgumu(-iem), pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši šīs rezolūcijas saturam un jebkurai citai turpmākai Eiropas Parlamenta rezolūcijai;

°

°  °

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0294.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0048.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0049.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0050.

(5)

OV C 285, 5.8.2016., 9. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0395.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 6. aprīļaJuridisks paziņojums