Rezolūcijas priekšlikums - B8-0558/2018Rezolūcijas priekšlikums
B8-0558/2018

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vienotā tirgus pasākumu kopumu

5.12.2018 - (2018/2903(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Andreas Schwab PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0557/2018

Procedūra : 2018/2903(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0558/2018
Iesniegtie teksti :
B8-0558/2018
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-0558/2018

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vienotā tirgus pasākumu kopumu

(2018/2903(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs” (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijas priekšsēdētājam “Jauna vienotā tirgus stratēģija — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā[1],

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada septembra pētījumu “Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2016. gada janvāra pētījumu “Vienotā tirgus izveides pabeigšanas stratēģija: triljona euro bonuss”,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū[2], kas balstījās uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju[3], kas balstījās uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija paziņojumu par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu “Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” (COM(2017)0228),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. novembra paziņojumu “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē — unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības” (COM(2018)0772),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā vienotais tirgus līdz šim ir bijis un joprojām ir pamats Eiropas ekonomikas panākumiem, Eiropas integrācijas stūrakmens un izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks;

B.  tā kā vienotais tirgus pilnībā neizmanto savu potenciālu;

C.  tā kā saskaņā ar Parlamenta pētījumu paredzamais ieguvums no vienotā tirgus izveides pabeigšanas ir 1 triljons EUR;

D.  tā kā ir nepieciešama stratēģiska pieeja un tā kā, reaģējot uz izvirzītajiem uzdevumiem, ir jāveic vienādā mērā gan politiski, gan tehniski pasākumi,

1.  atzinīgi vērtē vispārējos mērķus Komisijas paziņojumā par vienoto tirgu mainīgā pasaulē — tikai dažus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām 2019. gadā un vienotā tirgus 25. gadadienas;

2.  uzsver, ka, lai gan ekonomikas elements vien nevar būt pietiekams, labi funkcionējošs vienotais tirgus ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības pamatiem un tādēļ vienotā tirgus padziļināšana būtu atkal jāizvirza par politiskās darba kārtības prioritāti, jo tā nodrošina Eiropas brīvību, iespējas un labklājību un sniedz ieguvumus vairāk nekā 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju un vairāk nekā 21 miljonam MVU;

3.  uzsver, ka nekavējoties ir jāizskauž atlikušie šķēršļi vienotajam tirgum, lai strauji gūtu taustāmus rezultātus tādās jomās kā izaugsme, inovācija, darbvietu radīšana, izvēles nodrošināšana patērētājiem un jauni uzņēmējdarbības modeļi;

4.  uzskata, ka dziļākai integrācijai ir nepieciešama lielāka politiskā drosme un apņēmība nekā pirms 25 gadiem un lielāki centieni novērst atšķirību starp retoriku un rezultātiem;

5.  ir pārliecināts, ka, lai panāktu dziļāku integrāciju vienlīdzīgos konkurences apstākļos, ir svarīgi nodrošināt vienādus noteikumus visiem dalībniekiem visās dalībvalstīs;

6.  konstatē, ka tikai 7 % MVU piedāvā preces un pakalpojumus tiešsaistē klientiem citās dalībvalstīs un tikai 15 % patērētāju izmanto šo iespēju, un norāda, ka, pabeidzot digitālā vienotā tirgus izveidi, varētu iegūt vairāk nekā 415 miljardus EUR un varētu radīt daudz darbvietu, ja ES izmantotu savu potenciālu šajā jomā;

7.  mudina izbeigt digitālā vienotā tirgus novecojušo nodalīšanu no bezsaistes vienotā tirgus, jo digitālie risinājumi ir mūsdienu ekonomikas un tās sniegto produktu un pakalpojumu neatņemama daļa un ikvienam vienotā tirgus aspektam vajadzētu būt digitāli piemērotam;

8.  uzskata, ka, lai aizsargātu un padziļinātu vienoto tirgu, ir būtiski stingri aizstāvēt četras brīvības, proti, personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, produktu un kapitāla brīvu apriti — gan fiziski, gan tiešsaistē, un uzsver, ka visiem ES dalībniekiem ir jāievēro kopīgi saskaņotie noteikumi;

9.  norāda, ka jaunajiem tiesību aktiem būtu konsekventi jāatspoguļo vērienīgais tirgus integrācijas mērķis, nepieciešamība samazināt regulatīvos un administratīvos šķēršļus un nepieciešamība ņemt vērā nākotnes vajadzības;

10.  atgādina, ka viens saskaņots ES līmeņa noteikums samazina administratīvo slogu visās dalībvalstīs, jo aizstāj 28 atšķirīgus noteikumus vienotajā tirgū; uzsver, ka, tāpat kā ES ir jācīnās pret protekcionismu ārpus ES, tai būtu arī jāpretojas sadrumstalotībai savās robežās;

11.  norāda, ka uz vienoto tirgu arvien vairāk izdara spiedienu valstu noteikumi, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, jo īpaši valsts līmeņa noteikumi, kuri ietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti (piemēram, ar pārmērīgu reglamentēšanu);

12.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai noteikumi praksē tiktu īstenoti: iedzīvotāji un uzņēmumi var baudīt daudzās vienotā tirgus sniegtās priekšrocības tikai tad, ja kopīgi pieņemtie noteikumi faktiski darbojas praksē;

13.  mudina Komisiju labāk izmantot esošos instrumentus, lai vērstos pret tādiem valstu noteikumiem, kas apgrūtina vienoto tirgu;

14.  atzīst, ka vienotā tirgus pārvaldības struktūra noteikti ir jāstiprina, lai nodrošinātu efektīvus uzraudzības mehānismus un atklātu vienotā tirgus tiesību aktu neatbilstīgu transponēšanu vai neatbilstīgu īstenošanu un piemērošanu, tādējādi nodrošinot, ka vajadzības gadījumā tiek piemērotas pienākumu neizpildes procedūras;

15.  stingri atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropadomei veltīt valstu vai valdību vadītāju līmenī padziļinātu diskusiju par vienoto tirgu visās tā dimensijās, lai noteiktu kopīgas prioritātes rīcībai un piemērotus mehānismus, kas atbilstu tik ļoti vajadzīgajām jaunajām politiskajām saistībām attiecībā uz vienoto tirgu;

16.  mudina nākamo Komisiju, ņemot vērā gaidāmo politisko pilnvaru termiņu 2019.–2024. gadā, vērienīgi plānot vienotā tirgus darbības un savlaicīgi iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai abiem likumdevējiem būtu pietiekami daudz laika tos izskatīt un attiecīgā gadījumā pieņemt;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika