KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

28.9.2005

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesnieguši:

• –María Esther Herranz García, Christa Klaß, Astrid Lulling un Giuseppe Castiglione PPE-DE grupas vārdā,
• –María Isabel Salinas García, Vincenzo Lavarra un Katerina Batzeli PSE grupas vārdā,
• –Anne Laperrouze, Niels Busk, Willem Schuth, Jorgo Chatzimarkakis un Ignasi Guardans Cambó ALDE grupas vārdā,
• –Marie-Hélène Aubert un Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf Zaļo/ALE grupas vārdā,
• –Ilda Figueiredo un Marco Rizzo GUE/NGL grupas vārdā,
• –Sergio Berlato, Roberta Angelilli un Sebastiano (Nello) Musumeci UEN grupas vārdā

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PPE-DE (B6‑0489/2005)
• –PSE (B6‑0511/2005)
• –ALDE (B6‑0514/2005)
• –Zaļie/ALE (B6‑0515/2005)
• –UEN (B6‑0516/2005)
• –GUE/NGL (B6‑0517/2005)

par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu vīnkopības jomā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu vīnkopības jomā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto valstu 2005. gada 14. septembra abpusējo nolīgumu par vīna tirdzniecību;

–  ņemot vēra lauksaimniecības jautājuma iekļaušanu Pasaules Tirdzniecības Organizācijas programmā;

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu 1493/1999 par kopējo vīna tirgus organizāciju;

–  ņemot vērā Komisijas un Parlamenta pamatnolīgumu, kas nosaka, ka saistībā ar starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem Komisija nodrošina Parlamentu ar savlaicīgu un skaidru informāciju gan nolīgumu sagatavošanas fāzē, gan risinot un noslēdzot starptautiskas sarunas, tostarp sarunu direktīvas projektu, pieņemtās sarunu direktīvas, turpmākās sarunas un sarunu noslēgumu;

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā politiskās un ekonomiskās attiecības ir ES un ASV attiecību pamatā, kuru darbības apjoms arvien pieaug;

B.  tā kā pirmajam nolīgumam starp ES un ASV, ko noslēdza pēc divām neveiksmīgām pārrunu desmitgadēm, ir tikai neliela nozīme un tajā nav pienācīgi aplūkots viss jautājumu kopums, kas saistīts ar divpusējo vīna tirdzniecību, kas būs nolīguma otrās kārtas objekts;

C.  tā kā šo divpusējo nolīgumu jāratificē arī Amerikas Savienoto Valstu kongresam;

D.  tā kā neierobežota savstarpējo enoloģijas procedūru atzīšana negatīvi iespaido Eiropas vīna nozari;

E.  tā kā trešās pasaules valstis uzurpē ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir pretrunā ar intelektuālā īpašuma tiesībām un izraisa ekonomiskus kaitējumu;

F.  tā kā ģeogrāfisko faktoru juridiskais pamats ir svarīga ES politikas jomu elements, kas atzīst daudzfunkcionālās lauksaimniecības nozīmi un sociālo un vides ietekmi uz vīna ražošanu kalnu apgabalos un lauksaimniecībai nelabvēlīgos reģionos

G.  tā kā bieži vien viltotās izcelsmes vietas norādes rada asu konkurenci īstajām izcelsmes vietas norādēm un to, ka Amerikas Savienotās Valstis neievēro to vīnu aizsardzību, kuriem šāda norāde ir, un iekšējā tirgū tos uzskata tikai par daļēji patentētiem produktiem;

H.  tā kā Eiropas vīna nozare ir galvenais nodarbinātības un ienākumu avots mazās ģimenes saimniecībās un mazos vīna uzņēmumos, kas balstās uz Eiropas vīna politikas teritoriālo pieeju;

I.  tā kā ir jāņem vērā novirze no iepriekšējo divpusējo nolīgumu virziena un idejas par starptautisko vīna un tā ražošanas standartu, ar ko nodarbojas starptautiskā vīnogulāju un vīna organizācija (OIV);

J.  tā kā lielākā daļa vīnu, kuriem ir izcelsmes vietas norādes, tiek ražoti izmantojot dārgas tradicionālās metodes un ievērojot kvalitātes rādītājus un ka šie procesi nav salīdzināmi ar rūpnieciskās ražošanas procesiem, kurus izmanto, ražojot amerikāņu vīnus, kuri atrodas līdzās vīniem, kuriem ir Eiropas izcelsmes vietas norāde;

K.  tā kā šis nolīgums varētu būt precedents, pamatojoties uz klauzulu par valsti, kurai PTO piešķīrusi vislabvēlīgāko statusu;

L.  ā kā ir jāņem vērā grūtības, ko izraida termina „vīns” definēšana īpašiem vīniem Eiropas vīna tirgū,

1.  uzskata, ka šis divpusējais nolīgums, kas pārtrauca 20 gadu ilgas sarunas, ir nepieciešams, lai nodrošinātu eksportu uz ASV, kas ir svarīgākais ES vīndaru tirgus, un atgūtu uzticību un nodrošinātu komerciālās tirdzniecības plūsmu;

2.  uzsver ES un ASV divpusējā nolīguma vīnkopības jomā nepieciešamību un pauž cerību, ka sarunu nākoša kārta dos tradicionālajai ražošanai, vīnkopības ģimenes uzņēmumiem un vīnu kvalitātei labvēlīgus rezultātus; uzskata, ka šis nolīgums ir tikai pirmais pilnīgi nepietiekamais un neapstiprinātais solis ceļā uz Eiropas Savienības aizsargātu tradicionālo norāžu atzīšanu starptautiskajā līmenī;

3.  kritizē Komisiju par to, ka tā piekritusi divpusējam darījumam ar ASV, laicīgi neinformējot Parlamentu, lai tas varētu izteikt viedokli un lai Komisija varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli, kā minēts Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām 19. pantā (2005/2076(ACI));

4.  vērš uzmanību uz sekām, kādas jaunais nolīgums varētu atstāt uz Eiropas Savienības politiku vīnkopības tirdzniecības jomā, kā arī uz tradicionālajām ražošanas metodēm, uz kurām balstās kopienas kvalitātes atzīšanas politika;

5.  pauž nožēlu par to, ka šis nolīgums turpmāk pasliktinās ES pozīciju sarunās par lauksaimniecību PTO mērogā, jo tas grauj teritoriālo un uz kvalitāti vērsto pieeju, ko pielieto vīna nozares lielā daļā;

6.  aicina Komisiju turpināt dialogu ar ASV un citiem PTO partneriem, lai noteiktu starptautiski atzītu ģeogrāfisko rādītāju reģistru par prioritāti daudzpusējās lauksaimniecības sarunās, izveidotu apvienoto komiteju vīna jautājumos, kā arī noskaidrotu vīna ražošanas praksi, sertificēšanu un tradicionālo izteicienu lietošanu, gaidot otrās kārtas sarunas;

7.  prasa Komisijai paātrināt nākošās sarunu kārta uzsākšanu, kas paredzēta nolīgumā ar ASV, lai īpaši atzītu 17 izcelsmes vietas norādes, kas iekļautas tā 2. pielikumā, lai ASV valsts iestādes pienācīgi aizsargātu visas Eiropas izcelsmes vietas norādes vīnam savā iekšējā tirgū visīsākajā laikā;

8.  uzskata par nepieciešamu galīgas vienošanās parakstīšanu vēlākais divu gadu laikā, kas norādīta divpusējā nolīgumā, lai vienreiz izbeigtu nelegālu to kopienas norāžu izmantošanu ASV, kuras aizsargā Kopienas tiesību akti, ņemot vēra to pievienoto vērtību, kādu tie dod Eiropas vīnkopībai;

9.  prasa izstrādāt pozitīvās tirdzniecībā pieņemtās enologijas prakses sarakstu kopā ar trešām valstīm, OIV mērogā un, lai veiktu iepriekšējus novērtējumus turpmākajām jaunajām atļaujām;

10.  neatlaidīgi prasa Eiropas Komisiju veicināt starptautiska līmeņa pārrunas par vīna definīciju, kas traucē noteiktas enoloģijas prakses attīstību, lai aizsargātu Eiropas Savienības kvalitātes centienus, un izvairītos no negodīgas konkurences, kas vērsta pret Kopienas ražotājiem, kā arī, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības;

11.  atzīst, ka ir nepieciešams pamats, lai turpinātu pārrunas vīna nozarē, īpaši saistībā ar turpmāko kopējo vīna un vīnkopības tirgus organizācijas reformu, kas paredzēta 2006. gadā;

12.  uzskata par nepieciešamu pastiprināt Kopienas pasākumus, lai uzlabotu un veicinātu Kopienas produktu kvalitāti saistībā ar nākamo kopienas tirgus organizācijas reformu, lai pārvarētu pieaugošo trešo valstu konkurenci;

13.  uzskata, ka būtu lietderīgi saņemt juridisku atzinumu par šī divpusējā nolīguma savienojamību ar Kopienas tiesību aktiem;

14.  uzdod Prezidentam nosūtīt šo rezolūciju, tostarp parakstītāju vārdus, Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un Amerikas Savienoto Valstu kongresam.