KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

11.7.2007

Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesniedza:

• –Charles Tannock, Bernd Posselt un Eija-Riitta Korhola PPE-DE grupas vārdā,
• –Pasqualina Napoletano un Marc Tarabella PSE grupas vārdā,
• –Annemie Neyts-Uyttebroeck, Marco Cappato, Marios Matsakis un Frédérique Ries ALDE grupas vārdā,
• –Gintaras Didžiokas UEN grupas vārdā,
• –Vittorio Agnoletto GUE/NGL grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –ALDE (B6‑0290/2007)
• –GUE/NGL (B6‑0294/2007)
• –PPE-DE (B6‑0297/2007)
• –PSE (B6‑0301/2007)
• –UEN (B6‑0306/2007)

par Vjetnamu

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Vjetnamu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Vjetnamu,

–  ņemot vērā prezidentūras 2007. gada 15. maija paziņojumu Eiropas Savienības vārdā par cilvēktiesību aizstāvju sodīšanu Vjetnamā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas 1995. gada sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Vjetnama ratificēja 1982. gadā,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  tā kā kopš 2007. gada marta vairāk nekā 15 disidenti ir sodīti ar smagu cietumsodu un mājas arestu,

B.  tā kā šīs represijas ir notikušas pēc 2006. atvērtības gada, kad radās neatkarīgas un demokrātiskas partijas, pēc tam, kad daudzi Vjetnamieši (intelektuāļi, advokāti, žurnālisti, mākslinieki, garīdznieki, pilsoņi) ir pauduši interesi par demokrātiskām vērtībām, kā arī pēc vairākkārtējiem aicinājumiem ievērot demokrātiju,

C.  tā kā lūgumraksts ar aicinājumu stiprināt demokrātiju, kuru publicēja demokrātiju un reformas atbalstošajā tīmekļa žurnālā 8406 un kuru ir parakstījuši 118 aktīvisti, ir iezīmējis īstas demokrātiskas kustības sākumu internetā,

D.  tā kā Vjetnamas valdības iecietīgā attieksme pret šo demokrātiskās opozīcijas pastiprināšanos radīja lielas cerības un ļāva uzņemt Vjetnamas Sociālistisko Republiku Pasaules tirdzniecības organizācijā, to svītrot no Amerikas reliģiskās pārliecības brīvības pārkāpēju saraksta (CPC (Countries of particular concern ) saraksts) un deva iespēju Amerikas kongresam tai noteikt pastāvīgu normālu tirdzniecības attiecību (PNTR) klauzulas piemērošanu,

E.  tā kā, neskatoties uz starptautiskās sabiedrības nepārtrauktiem un atkārtotiem atgādinājumiem, Vjetnamas Apvienotās budistu baznīcas patriarhs Thich Huyen Quang (87 gadi) un viņa vietnieks — Ratafo cilvēktiesību balvas saņēmējs (2006. gadā) Thich Quang Do (79 gadi), ir ieslodzīti klosterī bez lietas ierosināšanas kopš 1982. gada tikai par to, ka viņi pauduši stingru atbalstu reliģiskās pārliecības brīvībai, cilvēktiesībām un demokrātijai; tā kā, tikai pamatojoties piederību Apvienotās budistu baznīcai, šās baznīcas 20 nabadzīgās provincēs ar mērķi palīdzēt visneaizsargātākajiem izveidoto provinču komiteju locekļi ir uzmākšanās, pratināšanu, iebiedēšanas un nepārtrauktu draudu upuri;

F.  tā kā reliģisku kustību atzīšana ar reģistrācijas palīdzību joprojām notiek minimāli un pamatojoties uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, piemēram, no 4 000 pieprasījumu iesniegušām protestantu „mājas baznīcām” ("house churches") atzītas ir tikai 50 un tā kā šo kongregāciju reģistrācija ir jāatkārto katru gadu;

G.  tā kā 2007. gada februārī Sok Trang provincē notikusī 200 khmeru krom budistu demonstrācija ar mērķi paust atbalstu reliģiskās pārliecības brīvībai tika ar vardarbīgi apspiesta; tā kā 10. maijā pieci demonstranti tika sodīti ar 2 līdz 4 gadu ilgu cietumsodu par sabiedrisku nekārtību izraisīšanu un tā kā khmer krom vajāšana viņu reliģiskās pārliecības dēļ ir divkāršota piespiedu asimilācijas dēļ;

H.  tā kā ziemeļu un centrālo augsto plato mazākumtautības vienmēr kļūst par diskriminācijas, zemes konfiskācijas un reliģiskās pārliecības brīvības pārkāpumu upuriem, un ziemeļrietumu reģionos ir atzītas tikai 38 reliģiskās grupas; un tā kā nedz NVO, nedz žurnālisti nevar brīvi piekļūt augstajiem plato, lai gūtu skaidru priekšstatu par patieso stāvokli, kādā atrodas no Kambodžas repatriētie kalnu iedzīvotāji;

I.  tā kā visi kopš 2007. gada marta arestētie opozicionāri ir aizturēti, pamatojoties uz „valsts drošības” tiesību aktu pārkāpumu pamata, piemēram, par „propagandu pret Vjetnamas Sociālistisko Republiku” (Kriminālkodeksa 88. pants) vai par „valdības gāšanas” mēģinājumu (79. pants); tā kā šīs apsūdzības par „valsts drošības" apdraudēšanu ANO Cilvēktiesību komitejas īpašais referents reliģiskās neiecietības jautājumos un darba grupa saistībā ar patvaļīgu aizturēšanu ir atzinusi par starptautiskajām tiesībām neatbilstošām un prasa to atcelšanu vai pārskatīšanu;

J.  tā kā Vjetnama saņem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu finansiālu atbalstu „Tiesību sistēmas attīstības stratēģijas” un „Tieslietu reformas stratēģijas” ietvaros;

K.  tā kā Vjetnama turpina rīkot tiesas prāvas, neievērojot nevainības prezumciju, aizstāvības un tiesnešu neatkarības tiesības kā to apliecināja tiesas prāva pret katoļu garīdznieku Nguyen Van Ly (2007. gada 30. martā), Nguyen Van Dai un Le Thi Cong Nhan (2007. gada 11. maijā);

L.  tā kā 1997. gada „administratīvās aizturēšanas” dekrēta 31/CP atcelšana nav iemesls, lai aizmirstu par joprojām piemēroto rīkojumu 44/2002/PL-UBTVQH10 par „Administratīvo pārkāpumu reglamentu”, kas paplašina iespējas, neierosinot lietu, aizturēt opozicionārus un atjauno seno un cietsirdīgo praksi ievietot viņus psihiatriskās slimnīcās — šā paņēmiena upuris ir Bui Thi Kim Thanh, kurš par palīdzības sniegšanu tiesību aizstāvībā lauksaimniekiem, kas cietuši no netaisnības, ir aizturēts kopš 2006. gada novembra;

M.  tā kā Eiropas Savienība ir nozīmīgākā Vjetnamas tirdzniecības partnere, un tai jau ir piešķirta iespēja izmantot ES vispārējo preferenču sistēmu;

N.  tā kā 2007. gada martā Eiropas Komisija nolēma laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam par 30 % (EUR 304 miljoni) palielināt atbalstu Vjetnamai, kurš lielā mērā ir paredzēts pārvaldībai un cilvēktiesību nodrošināšanai;

1.  pauž dziļas bažas par opozicionāru vajāšanas jauno vilni Vjetnamā;

2.  prasa tāpēc nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas tās personas, kas ir ieslodzītas tikai par miermīlīgu un pilntiesīgu viedokļa, vārda preses un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu, tostarp pieprasa katoļu tēva Nguyen Van Ly (8 gadi ieslodzījumā), Nguyen Phong (6 gadi), Nguyen Binh Thanh (5 gadi), advokātu Nguyen Van Dai (5 gadi) — abi demokrātiju un reformas atbalstošā tīmekļa žurnāla 8406 locekļi — un Progresa partijas pārstāvja Le Thi Cong Nhan (4 gadi), Apvienotās Lauksaimnieku – strādnieku organizācijas pārstāvja Tran Quoc Hien (5 gadi), Demokrātiskās tautas partijas priekšsēdētāja Le Nguyen Sang (5 gadi), Nguyen Bac Truyen (4 gadi), Huynh Nguyen Dao (3 gadi), kā arī budistu Hoa Hao Duong Thi Tron (6 gadi), Le Van Soc (6 gadi) un Nguyen Van Thuy (5 gadi), Nguyen Van Tho (4 gadi), Vjetnamas Apvienotās budistu baznīcas patriarha Thich Huyen Quang, Thich Quang Do, Bui Thi Kim Tanh atbrīvošanu;

3.  aicina valdību izbeigt visu veidu represijas pret tiem, kuri īsteno vārda, domas un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību noteikumiem; atkārtoti aicina varas iestādes nekavējoties pārstrādāt valsts drošības likumu normas un nodrošināt vai nu to atcelšanu, vai atbilstību starptautiskajām tiesībām;

4.  aicina Vjetnamu uzsākt īstas politiskās reformas, lai īstenotu īstu demokrātiju un tiesiskumu, pirmkārt, ieviešot daudzpartiju sistēmu, preses brīvību un arodbiedrību brīvību;

5.  aicina Vjetnamas valdību ievērot reliģiskās pārliecības brīvību un atjaunot visu reliģisko kopienu, bet jo īpaši Vjetnamas Apvienotās budistu baznīcas tiesisko statusu;

6.  aicina Vjetnamas valdību pārtraukt kalnu iedzīvotāju diskrimināciju;

7.  atzinīgi vērtē dekrēta 31/CP atcelšanu kā tieslietu reformas pirmo posmu, un prasa atcelt visus ieslodzīšanas veidus bez tiesiskās aizsardzības, bet jo īpaši 2002. gada rīkojumu Nr.44;

8.  prasa, lai Vjetnamas varas iestādes, atceļot tos tiesību aktus, kuri neatbilst cilvēktiesību principiem, piemēro ANO ieteikumus, bet jo īpaši Cilvēktiesību komitejas 2002. gada secinājumos iekļautos ieteikumus, kā arī lai tās nodrošina pamattiesības Vjetnamas iedzīvotājiem saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ar Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

9.  atgādina, ka dialogam par cilvēktiesībām starp Eiropas Savienību un Vjetnamu ir jāizraisa konkrēti uzlabojumi Vjetnamā; aicina Padomi un Komisiju pārvērtēt sadarbības politiku ar Vjetnamu, ņemot vērā 1995. gada sadarbības nolīguma 1. pantu, kurš par šīs sadarbības pamatu izvirza demokrātijas un pamattiesību principu ievērošanu;

10.  uzdod priekšsēdētājam nodot šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī ASEAN dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, Vjetnamas valdībai un parlamentam.