Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B6-0092/2008Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B6-0092/2008
Eiropas Parlaments

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

19.2.2008

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesniedza:
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas: par ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) septīto sesiju

Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B6-0092/2008
Iesniegtie teksti :
RC-B6-0092/2008
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) septīto sesiju

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, kas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komisiju ir pieņemtas kopš 1996. gada, it īpaši 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) piekto sesiju[1], kā arī 2006. gada 16. marta rezolūcijas par iznākumu sarunām par Cilvēktiesību padomi un ANO Cilvēktiesību komisijas 62. sesiju[2], 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un ANO[3], 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par ANO reformu[4], 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO 2005. gada 14.–16. septembra Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu[5], 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā un ES politiku šajā jomā[6],

– ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. A/RES/60/251 par Cilvēktiesību padomes (UNHRC) izveidošanu,

– ņemot vērā UNHRC iepriekšējās kārtējās un īpašās sesijas, it īpaši sesto kārtējo sesiju, kā arī 2008. gada 23.–24. janvārī notikušo sesto īpašo sesiju par “Cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izraisa Izraēlas militārie uzbrukumi okupētajās palestīniešu teritorijās, jo īpaši Gazas sektorā”,

– ņemot vērā 2008. gada martā gaidāmo UNHRC septīto sesiju,

– ņemot vērā vispārējā regulārā pārskata (VRP) 1. un 2. kārtu, kas notiks 2008. gada 7.–18. aprīlī un 5.–16. maijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.  tā kā UNHRC nodrošina efektīvu pamatu cilvēktiesību labākai aizsardzībai un veicināšanai ANO sistēmā;

C.  tā kā UNHRC septītajai sesijai būs izšķiroša nozīme, jo tā būs pirmā sesija, kurā saskaņā ar jaunajām darba metodēm izskatīs daudzus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar 2006. un 2007. gadā pieņemtajām iestāžu veidošanas reformām, un kurā precizēs vispārējā regulārā pārskata noteikumus;

D.  tā kā uzticēšanās UNHRC ir atkarīga no šo reformu un mehānismu īstenošanas tādā veidā, kas stiprinās tās spēju novērst cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē;

E.  tā kā tiks izveidota Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija, kas piedalīsies UNHRC septītajā sesijā tāpat kā divos iepriekšējos gados un pirms tam, kad tā piedalījās UNHRC priekšgājējas — ANO Cilvēktiesību komisijas — sesijās,

ANO Cilvēktiesību padomes darbība

1.  uzsver ANO Cilvēktiesību padomes būtisko nozīmi vispārējā ANO sistēmā; atkārtoti atgādina par to, ka tai jārisina galvenokārt jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu, jo jautājumus par vispārējo politisko situāciju risina citas ANO struktūras; uzsver UNHRC specifiku — īpašo procedūru būtisko nozīmi, īpašās sesijas, VRP, interaktīvo dialogu un spējas steidzami risināt krīzes;

2.  atzīmē UNHRC darba rezultātus; atzinīgi vērtē UNHRC pieņemto vērienīgo programmu, kurā ir paredzēts pārskatīt tās izmantotās procedūras un darba metodes, it īpaši vispārējā regulārā pārskata pilnveidošanu un īstenošanu, kā arī pārskatīt īpašās procedūras;

3.  apliecina cieņu pozitīvajiem UNHRC sasniegumiem un jo īpaši — tās sekmīgajai sadarbībai ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju (OHCHR); aicina ES, nodrošinot augstus integritātes standartus, sniegt vienādu atbalstu pretendentiem jaunā UNHRC priekšsēdētāja vēlēšanās, kas notiks 2008. gada 23. jūnijā;

4.  atzinīgi vērtē īpašo sesiju rīkošanu, jo tās nodrošina būtisku saikni starp smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un neatkarīgu ekspertu slēdzieniem; tomēr ir nobažījies par UNHRC nespēju rīkoties, lai rastu steidzamu risinājumu daudziem situācijas saasinājumiem cilvēktiesību jomā pasaulē;

5.  atzīmē, ka īpašās sesijas rīko, lai steidzami risinātu krīzes, savukārt kārtējās sesijās risina pastāvīgi notiekošus cilvēktiesību pārkāpumus, veicot padziļinātu analīzi un nodrošinot ilgtermiņa risinājumus;

6.  uzsver, ka ir jāveic īpašo sesiju sagatavošanas darbs un tajās jāizmanto strukturētas darba metodes, lai panāktu pozitīvu rezultātu; šajā sakarā atzīmē galveno ES iniciatīvu panākumus;

7.  atzīmē tiešo ietekmi, kāda bija 2007. gada oktobrī Ženēvā notikušajai īpašajai sesijai par Mjanmu, jo šajā sesijā izteica nosodījumu valdības veiktajām represijām un tajā piedalījās īpašais referents jautājumā par cilvēktiesību situāciju Mjanmā; pauž nožēlu par to, ka nav veikti turpmākie pasākumi un nav pārraudzīta īpašā referenta ieteikumu īstenošana, jo situācija Mjanmā cilvēktiesību aizsardzības jomā pasliktinās;

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas jaunu UNHRC locekļu vēlēšanas

8.  prasa 2008. gada maijā rīkot uz konkurenci balstītas vēlēšanas visos reģionos, lai ANO dalībvalstīm dotu reālas izvēles iespējas; pauž nožēlu, ka nevainojamas reputācijas dēļ padomē ir ievēlētas dažas valstis, kurās ir fiksētas cilvēktiesību ievērošanas problēmas;

9.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk stingri pieprasīt kritēriju izveidi dalībai UNHRC vēlēšanās, tostarp pastāvīgu uzaicinājumu izsniegšanu dalībai īpašajās procedūrās, kā arī ANO dalībvalstu vēlēšanu solījumu faktiskās izpildes pārraudzību; pirms šādas reformas īstenošanas minētais noteikums ir jāpiemēro, nosakot ES dalībvalstu sniegto atbalstu UNHRC kandidātvalstīm;

Procedūras un mehānismi

Vispārējais regulārais pārskats (VRP)

10.  uzskata VRP mehānismu par potenciālu līdzekli, lai visā pasaulē uzlabotu cilvēktiesību ievērošanas saistību vispārējo pārraudzību un uzraudzītu praktiskās metodes, pret visām ANO dalībvalstīm attiecoties vienlīdzīgi un pakļaujot tās vienādai pārbaudei;

11.  norāda, ka VRP uzdevums ir nodrošināt objektīvu pārskatu par situāciju valstī, lai noteiktu jomas, kurās notiek cilvēktiesību pārkāpumi, un šo situāciju varētu uzlabot, veicot pieredzes apmaiņu un sekmējot sadarbību ieteikumu un secinājumu veidošanā; šajā sakarā aicina ES dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā minētos ieteikumus un secinājumus, lai noteiktu ES palīdzības programmu mērķus un prioritātes;

12.  prasa VRP norises 1. un 2. kārtā, kas notiks 2008. gada 7.–18. aprīlī un 5.–16. maijā, piepildīt līdz šim izteiktās cerības; aicina ES dalībvalstis veikt VRP pārskatāmi un objektīvi, ņemot vērā Rezolūciju Nr. 60/251; aicina tās ES dalībvalstis, par kurām veiks VRP, būt paškritiskām un neaprobežoties tikai ar valsts pozitīvo sasniegumu atspoguļošanu;

13.  atzīmē, ka vēl jārisina vairāki jautājumi, piemēram, tā sauktās “VRP trijotnes” izraudzīšanās, kura veicinās pārskatu par cilvēktiesību ievērošanu ANO dalībvalstīs; šajā sakarā mudina ES dalībvalstis nepiekrist iespējai, ka valstis, par kurām veic pārskatu, konfidenciāli atsakās no valstīm, kuras izraudzītas par to pārskata atbildīgajām valstīm;

14.  aicina Cilvēktiesību padomes locekļus iecelt neatkarīgus ekspertus par to pārstāvjiem darba grupā, kas būs atbildīga par VRP īstenošanu; aicina ES dalībvalstis pieņemt kopīgas pamatnostādnes saistībā ar VRP noteikumiem, tādējādi uzņemoties iniciatīvu šādas pieejas veicināšanā;

15.  atzīmē, ka liela nozīme ir pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, cilvēktiesību aizstāvjiem un īpašajām procedūrām; atkārtoti pauž uzskatu, ka to secinājumiem un ieteikumiem jābūt neatkarīga un ticama pārskata pamatā;

Mandātu pārskatīšana un īpašo procedūru pilnvaroto pušu iecelšana

16.  uzskata, ka īpašās procedūras ir ANO cilvēktiesību mehānisma pamats un ka tām ir izšķiroša nozīme, it īpaši Cilvēktiesību padomē; vēlreiz apliecina, ka UNHRC dalībvalstīm ir jāpilda pienākums pilnībā sadarboties attiecībā uz īpašajām procedūrām;

17.  uzsver, ka uzticēšanās UNHRC būs atkarīga no tā, ko 2008. gada martā iecels par īpašo procedūru jaunajām pilnvarotajām pusēm;

18.  aicina par pilnvarotajām pusēm iecelt neatkarīgas, objektīvas, godīgas un cilvēktiesību jomā kompetentas personas, kurām ir atbilstoša pieredze un ievērojamas zināšanas par īpašo procedūru sistēmu;

19.  mudina valdības, nevalstiskās organizācijas un attiecīgās profesionālās apvienības nosūtīt prasībām atbilstošo pretendentu vārdus, lai tos varētu iekļaut prasībām atbilstošo pretendentu publiskā sarakstā, kurš būs Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja pārziņā;

20.  aicina konsultatīvo grupu, kas ir atbildīga par kandidatūru izskatīšanu īpašo procedūru mandātiem un iesaka Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam personas, kuras iecelt par pilnvarotajām pusēm, objektīvi un pārredzami īstenot pilnvaras un izvēlēties pretendentus, pamatojoties uz profesionālisma un godīguma kritērijiem;

21.  nosoda Cilvēktiesību padomes lēmumu neatjaunot mandātus īpašajiem referentiem par situāciju Baltkrievijā un Kubā;

22.  atzinīgi vērtē valsts mandātu atjaunošanu īpašajam referentam par situāciju Sudānā un neatkarīgajiem ekspertiem par Libēriju, Haiti un Burundi;

23.  pauž nožēlu par to, ka ES atbalsta Cilvēktiesību padomes lēmumu pārtraukt ekspertu grupas darbu par situācijas izpēti Dārfūrā; atzīmē, ka īpašā referenta par Sudānu pilnvarās ir ietverta ekspertu grupas darba turpināšana; tāpēc pauž bažas par to, ka palielinātā darba slodze var vājināt īpašā referenta pilnvaras;

24.  mudina nākotnē rūpīgāk izvērtēt ekspertu grupu pilnvaru pārtraukšanu, ņemot vērā šo grupu radīto nozīmīgo pievienoto vērtību;

25.  atzinīgi vērtē līdz šim pārskatīto tematisko mandātu atjaunošanu;

26.  aicina ES dalībvalstis nodrošināt īpašā referenta par Mjanmu un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku mandāta atjaunošanu un neatkarīgo ekspertu par Somāliju un Kongo Demokrātisko Republiku mandātu pagarināšanu;

27.  atzinīgi vērtē no pieciem neatkarīgiem locekļiem sastāvoša ekspertu mehānisma izveidi darbam saistībā ar pamatiedzīvotāju cilvēktiesībām;

28.  mudina 2008. gadā rīkot diskusijas par dažāda veida vardarbību pret sievietēm visās tās izpausmēs un noteikt prioritātes, lai atbilstoši Ģenerālās asamblejas 2006. gada 19. decembra Rezolūcijai Nr. 61/143 šīs problēmas risinājumu ietvertu turpmākajos pasākumos un darba programmās;

29.  atzīmē, ka 2007. gada 18. jūnijā pieņēma īpašo procedūru pilnvaroto pušu rīcības kodeksu; aicina UNHRC šo rīcības kodeksu īstenot, ņemot vērā Rezolūciju Nr. 60/251 un ievērojot neatkarības principu saistībā ar īpašajām procedūrām;

30.  atbalsta īpašo procedūru koordinācijas komitejas centienus, izstrādājot kārtību, kādā pēc iespējas labāk varētu ieviest rīcības kodeksu un citus svarīgus dokumentus, tostarp īpašo procedūru rokasgrāmatu, tādējādi stiprinot to spēju aizsargāt un veicināt cilvēktiesības; aicina īpašo procedūru koordinācijas komiteju darboties efektīvi un pārredzami, nepieļaujot tādas debates, kuras saistītas ar tehniskiem jautājumiem un kuras varētu aizkavēt debates par būtiski svarīgiem jautājumiem, kā arī kavēt īpašo procedūru pilnvaru īstenošanu;

Sūdzību procedūra

31.  atzīmē, ka UNHRC iestāžu veidošanas gaitā izstrādātā sūdzību procedūra ir ļoti līdzīga bijušajai 1503. procedūrai; prasa izstrādāt jaunu procedūru, kas ļautu efektīvāk noteikt, novērst un risināt situācijas, kad nepārprotami un nopietni tiek pārkāptas cilvēktiesības;

ES līdzdalība

32.  atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir aktīvi iesaistījušās UNHRC pirmajā darba gadā;

33.  atzinīgi vērtē ES iesaistīšanos sestās kārtējās sesijas sarežģītajās sarunās, lai panāktu pozitīvu iznākumu, it sevišķi attiecībā uz pilnvaru atjaunošanu saistībā ar īpašajām procedūrām;

34.  norāda, ka ES vajadzētu ieņemt vienotu nostāju saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem, tomēr svarīgi ir arī tas, lai katra ES dalībvalsts paustu ES nostāju, tādējādi tai piešķirot lielāku nozīmi;

35.  aicina ES piedāvāt risinājumu vienprātības panākšanai jautājumā par pašreizējiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Gazas sektora blokādi un raķešu uzbrukumiem Izraēlai;

36.  prasa ciešāk sadarboties ar Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un nodrošināt šā biroja neatkarību, piešķirot atbilstošus līdzekļus;

37.  prasa arī turpmāk atbalstīt īpašās procedūras attiecībā uz finansēm un personālu; atbalsta Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR), jo tā ir nozīmīgs īpašo procedūru finansēšanas avots; atzinīgi vērtē Padomes Cilvēktiesību darba grupas (PCDG) priekšsēdētāja iniciatīvas, lai uzlabotu sadarbību ar īpašajiem referentiem, piemēram, regulāri aicinot īpašos referentus apmeklēt svarīgas sanāksmes;

38.  aicina Komisiju un Padomi pieņemt kopēju nostāju, lai tādējādi nodrošinātu, ka ES dalībvalstis automātiski paraksta un ratificē visus starptautiskos dokumentus cilvēktiesību jomā;

39.  atzīmē ES darbu, kas veltīts tam, lai rezolūcijas pieņemtu vienprātīgi; aicina ES dalībvalstis arī turpmāk censties sadarboties ar citu reģionālo grupu valstīm, lai tādējādi nodrošinātu vispārēju atbalstu rezolūcijām, kuras aicina stiprināt un veicināt cilvēktiesību aizsardzību; aicina ES aktīvāk sniegt palīdzību un politisko atbalstu trešām valstīm, lai tās mudinātu sadarboties ar UNHRC;

40.  pilnvaro Eiropas Parlamenta pārstāvju delegāciju UNHRC septītajā sesijā paust šajā rezolūcijā izklāstītās bažas; aicina šo delegāciju sniegt Cilvēktiesību apakškomitejai ziņojumu par savu vizīti un uzskata, ka ir lietderīgi arī turpmāk sūtīt Eiropas Parlamenta pārstāvju delegāciju uz attiecīgajām UNHRC sesijām;

o

o o

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 61. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, kā arī Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika