KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
9.11.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B7‑0608/2010)
S&D (B7‑0609/2010)
Verts/ALE (B7‑0611/2010)
Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Francisco José Millán Mon, Elena Băsescu, Karl-Heinz Florenz, Romana Jordan Cizelj PPE grupas vārdā
Adrian Severin, Hannes Swoboda, Peter Skinner S&D grupas vārdā
Sarah Ludford, Lena Ek, Sharon Bowles, Olle Schmidt, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
Reinhard Bütikofer, Eva Lichtenberger, Indrek Tarand, Jan Philipp Albrecht Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs[1],
– ņemot vērā rezolūcijas par Transatlantisko ekonomikas padomi un 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi[2],
– ņemot vērā 2009. gada 3. novembrī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu,
– ņemot vērā 2009. gada 27. oktobrī pieņemto progresa ziņojumu, Transatlantiskajā likumdevēju dialogā (TLD) pieņemto kopīgo paziņojumu un 2009. gada 4.–9. decembrī Ņujorkā un 2010. gada 4.–6. jūnijā Madridē notikušās sanāksmes,
– ņemot vērā ES un ASV 2009. gada 28. oktobrī pieņemto kopīgo paziņojumu par transatlantiskās sadarbības uzlabošanu tieslietu, brīvības un drošības jomā,
– ņemot vērā ES un ASV 2010. gada 3. jūnijā pieņemto kopīgo deklarāciju par terorisma apkarošanu,
– ņemot vērā G20 valstu sanāksmēs 2010. gada 26. un 27. jūnijā Toronto un 2010. gada 21.–23. oktobrī Seulā pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā ANO 2010. gada 20.–22. septembra augsta līmeņa plenārsēdi par Tūkstošgades attīstības mērķiem un šīs plenārsēdes secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā transatlantiskās attiecības ir unikāla un plaša darbības joma, kurā ietilpst savstarpējas saistības attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, terorisma apkarošanu un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanu; ņemot vērā kopējās intereses un vērtības, norāda, ka ES un ASV ir jāieklausās vienai otrā, un ka Eiropas Parlaments ir gatavs uzklausīt ASV prezidentu un ASV Kongresa pārstāvjus,
B. tā kā Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis kopīgi strādā pasaules mērogā, lai īstenotu vienotu rīcības programmu, kas pamatojas uz kopīgu vēsturi, kultūru, interesēm un vērtībām, un tā kā ES un ASV attiecībām ir jāieņem būtiska loma, lai nodrošinātu, ka globālus jautājumus un jaunas problēmas risinātu, ņemot vērā starptautiskās tiesību normas un izmantojot daudzpusējās institūcijas, jo īpaši ANO, EDSO un NATO;
C. tā kā šie divi transatlantiskie partneri kopā aizņem pusi no pasaules ekonomikas, un ES partnerība ar ASV 4,28 triljonu ASV dolāru apjomā ir lielākā, integrētākā un ilglaicīgākā ekonomiskā partnerība pasaulē un galvenais pasaules ekonomiskās labklājības dzinējspēks, un tā kā pašlaik transatlantisko attiecību stiprumam un saistībām ir vēl lielāka nozīme, ņemot vērā pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;
D. tā kā abi partneri ir apņēmušies sadarboties, lai savā ekonomikā veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, un tā kā Eiropas Parlaments turpina iestāties par transatlantiskā tirgus pabeigšanu līdz 2015. gadam, kura sasniegšanai līdz ar ES vienotā tirgus pabeigšanu būs īpaši būtiska nozīme, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu tās atveseļošanu;
E. tā kā jaunattīstības valstis ir vismazāk vainīgas cilvēka darbības radīto klimata pārmaiņu izraisīšanā, tomēr tām nākas ciest no smagām sekām; un tā kā klimata pārmaiņu negatīvās izpausmes apdraud ieguldījumus starptautiskajās nabadzības mazināšanas programmās, tādējādi kavējot Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu; ņemot vērā arī nepieciešamību pēc nepārtraukta dialoga par iniciatīvu transatlantiskās partnerības attīstības jomā,
ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme
1. uzstāj, ka ir svarīgi, lai ES un ASV administrācija pastiprinātu stratēģisko dialogu, sadarbību un koordināciju globālo problēmu un reģionālo konfliktu risināšanā;
2. aicina abus partnerus par politikas prioritāti noteikt cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas sekmēšanu pasaulē; uzsver, ka ir jāpastiprina koordinēšana preventīvās un krīžu diplomātijas jomā; vēlreiz aicina ASV administrāciju ratificēt un pieņemt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; atkārtoti aicina pasaulē atcelt nāvessodu;
3. uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abi partneri uzņemtos vadošo lomu attiecībā uz G20 valstu saistību īstenošanu;
4. uzsver ES un ASV sadarbības nozīmi, vienojoties par konkrēti izpildāmiem mērķiem, lai beidzot varētu panākt starptautisku vienošanos ANO Klimata pārmaiņu konferencē (16. pušu konference) Kankūnā, kas pamatotos uz zinātniski pamatotiem faktiem un ietvertu pienācīgu starptautisku palīdzību klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem jaunattīstības valstīs;
5. atzinīgi vērtē ASV administrācijas jauno pieeju Izraēlai un aicina atjaunināt ES un ASV partnerību izraēliešu un palestīniešu konflikta risināšanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2010. gada 2. septembrī Vašingtonā paziņoto tiešu sarunu uzsākšanu starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi; norāda, ka ir jāveic turpmākas sarunas, kas norādītajā termiņā novedīs pie risinājuma par divu valstu izveidi — Izraēlas Valsti un neatkarīgu, demokrātisku un dzīvotspējīgu Palestīnas Valsti, abām līdzāspastāvot mierā un drošībā; uzsver, ka attiecīgā reģiona pusēm un ES būtiski svarīgais vispārējais miers ir jāpanāk, pamatojoties uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, Madrides principiem, tostarp „zemi par mieru„ principu, Ceļvedi, pušu iepriekš panāktajām vienošanām, un akcentē, ka Tuvo Austrumu Kvartetam ir aktīvi jāpiedalās miera procesā, atzīstot Arābu miera iniciatīvas un nepārtrauktas sadarbības ar arābu partneriem nozīmību; mudina Izraēlas valdības atjaunot moratoriju attiecībā uz apmetņu būvniecību; aicina Eiropu daudz aktīvāk sadarboties ar Sīriju un Libānu;
6. uzsver, ka neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem apdraud ieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; pauž vilšanos par to, ka Irāna turpina atteikties pilnībā sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA), traucējot SAEA darbību, liedzot piekļuvi galvenajām kodoliekārtām un ar veto palīdzību kavējot inspektoru iecelšanu; aicina Irānas vadītājus nodrošināt, ka Irāna ievēro tai LKN noteiktās saistības; aicina Irānas valdību ratificēt un īstenot drošības pasākumu nolīguma papildprotokolu un aicina ASV un ES koordinēt ārlietu politiku, lai sasniegtu šo mērķi;
7. aicina uzlabot sadarbību starp ES un ASV Afganistānā un Pakistānā, lai reģionā sekmētu mieru un stabilitāti, demokrātiju, cilvēktiesības un izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir kaimiņvalstu un citu reģiona vadošo pārstāvju piedalīšanās šajā procesā, kas var būtiski sekmēt reģionālo stabilizāciju;
8. lai gan apzinās, ka klasificētas militāras informācijas noplūde var apdraudēt militāro personālu, pauž nopietnas bažas par nesen izplatītajiem nopietnajiem pieņēmumiem, ka Irākā tiek attaisnotas spīdzināšanu veikušās personas; prasa izskatīt šo jautājumu ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, lai veiktu neatkarīgu transatlantiskā līmeņa izmeklēšanu;
9. neatlaidīgi mudina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) pildīt savas saistības, ko tā uzņēmusies sešu pušu sarunās, tostarp pilnībā un pierādāmā veidā atteikties no visiem kodolieročiem un pašreizējām kodolprogrammām; aicina KTDR pilnībā ievērot savas attiecīgās kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās saistības; atkārtoti apliecina savu atbalstu sešu pušu sarunām un joprojām ir pārliecināts, ka ir jāpanāk iekļauto jautājumu apmierinošs un visaptverošs risinājums, izmantojot diplomātiskos līdzekļus;
10. atzinīgi vērtē 2010. gada aprīlī notikušā Kodolieroču drošības samita rezultātus, kur tika uzsvērts, cik svarīgi ir pasaulē novērst kodolterorismu un četros gados panākt visu nedrošo kodolmateriālu drošību un vienoties par darba plānu pašreizējo kodoldrošības nolīgumu un programmu uzlabošanai un vispārējai piemērošanai; atbalsta atsevišķu valstu sāktās iniciatīvas, ar kurām uzlabo iekšējo drošību valstī, un mudina citas valstis pievienoties šim procesam;
11. uzsver NATO nozīmību, jo tas ir transatlantiskās drošības pamats, un mudina īstenot stratēģisku sadarbību starp ASV un ES dalībvalstīm, lai risinātu globālas drošības problēmas; ņem vērā paveikto darbu, lai panāktu vienošanos par jaunu stratēģijas koncepciju; uzskata, ka attiecīgās izmaiņas plašākā drošības struktūrā ir jārisina arī dialogā ar Krieviju un EDSO iesaistītajām valstīm, kas nav ES dalībvalstis; uzsver, cik svarīga transatlantiskās drošības stiprināšanā ir KDAP un Eiropas aizsardzības spēju uzlabošana;
12. norāda, ka gan ES, gan ASV līdzīgi saskaras ar dažādām problēmām, kuru skaits arvien palielinās; mudina partnerus sākt īstenot visaptverošu kopīgu procesu, saskaņā ar kuru izvērtē un pilnveido visus transatlantiskās politikas pasākumus, lai izveidotu vienotu saskaņotu un plaša mēroga stratēģiju šo jautājumu efektīvai risināšanai;
13. atzinīgi vērtē to, ka ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs 2010. gada 8. aprīlī Prāgā ir parakstījuši jaunu līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu, un sagaida, ka abas puses to ratificēs;
14. mudina ES un ASV dubultot centienus attiecībā uz Turciju, Grieķiju un Kipru, lai dotu ieguldījumu ANO centienos panākt ilgtspējīgu Kipras problēmas risinājumu, pamatojoties uz divu teritoriju un divu kopienu federālo konstitūciju no jauna apvienotai salai; uzsver Turcijas stratēģisko nozīmību saistībā ar ES un ASV attiecībām;
15. atzīst, ka pārklājas ES un ASV tirdzniecības un politiskās intereses Latīņamerikā, kur ES ir stratēģiska partnerība ar Meksiku un Brazīliju un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Čīli un Meksiku, kā arī tiek vestas sarunas ar Kolumbiju par šāda nolīguma noslēgšanu;
Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme un tās pilnvaru nostiprināšana
16. ir pārliecināts, ka TEP ir vispiemērotākais mehānisms transatlantisko ekonomikas attiecību pārvaldībai; mudina partnerus pilnībā izmantot Transatlantiskās ekonomikas padomes iespējas, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus ekonomikas integrācijai un līdz 2015. gadam panāktu transatlantisko tirgu, kas būtu pozitīva atbilde pašreizējai ekonomikas un sociālajai krīzei;
17. mudina TEP darboties daudz stratēģiskāk, lai risinātu visu iesaistīto pušu problēmas; atkārtoti aicina laikus izplatīt TEP sanāksmju grafikus, darba kārtības, plānus un progresa ziņojumus, kas ieinteresētajām personām jādara pieejami labu laiku pirms sanāksmēm un vēlāk jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību;
18. atzinīgi vērtē to, ka TEP padomdevēji ir daudzas ieinteresētās personas, tostarp uzņēmējdarbības pārstāvji, un vēlreiz aicina zināmu ietekmi atvēlēt arodbiedrību pārstāvjiem katrā Atlantijas okeāna pusē; aicina padomdevēju grupā iekļaut Transatlantiskā nodarbinātības dialoga un Transatlantiskā enerģētikas dialoga vadītājus;
19. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi oficiāli pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm, uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma, kā arī kopā ar ASV iestādēm izskatīt standartizācijas jautājumus, sākt apaļā galda sarunas par standartiem, galveno uzmanību pievēršot novatoriskiem risinājumiem, un koordinēt šo procesu starptautiski; uzskata, ka inovatīvas rīcības partnerībā jāiekļauj ne tikai intelektuālā īpašuma tiesību izpilde, bet ir jārisina arī stratēģisks dialogs par konkurences politiku, tehnoloģiju nodošanu un standartu konverģenci;
20. uzskata, ka vissvarīgākā nozīme TEP sanāksmē ir dialogam par jauno pārtiku un jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā; uzsver bažas par klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā;
21. prasa saistībā ar TEP sekmēt sadarbību visos jautājumos, kas skar ES un ASV rūpniecības regulatīvo vidi, jo īpaši MVU, atbilstoši ES pieejai saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, ar ko, apsverot tiesību aktus ar transatlantisku ietekmi, paredz principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;
22. atzinīgi vērtē ES un ASV aviācijas nolīguma „Atvērtās debesis” otrās kārtas noteikumu parakstīšanu 2010. gada jūnijā un uzskata to par efektīvas sadarbības pamatu, kā arī atzinīgi vērtē Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) jaunākā nolīguma parakstīšanu 2010. gada 8. oktobrī, kas ir vērā ņemams progress transatlantiskajā aviācijas tirgū; tomēr aicina ASV iestādes un Komisiju censties aviopārvadātājiem nodrošināt lielāku ieguldījumu brīvību un to līdzdalību visā Atlantijas reģionā neatkarīgi no reģistrācijas valsts;
23. uzsver, cik svarīgi ir izmantot TEP arī kā struktūru partneru makroekonomiskajai sadarbībai, ņemot vērā partneru vēl nebijušo sadarbību krīzes laikā, un mudina kompetentās monetārās iestādes nostiprināt partneru sadarbību, jo īpaši uzraudzības un sistēmiskā riska novēršanas jomā; atzīst svarīgo lomu, kāda ES un ASV bijusi starptautiskajās finanšu iestādēs, tostarp SVF, Pasaules Bankā un Starptautisko norēķinu bankā;
Transatlantiskā likumdevēju dialoga loma TEP
24. vēlreiz aicina ES un ASV vadību, kā arī TEP līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā izšķirošo nozīmi, kāda ir likumdevējiem, lai nodrošinātu TEP sekmīgu darbību; mudina viņus TEP darbā pilnībā un tieši iesaistīt transatlantiskā likumdevēju dialoga pārstāvjus, jo likumdevēji kopīgi ar savām attiecīgajām izpildstruktūrām ir atbildīgi par daudzu TEP lēmumu ieviešanu un pārraudzību;
25. uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai likumdevēju dialogā un TEP darbā tiktu iesaistīti kompetentākie Kongresa un Eiropas Parlamenta deputāti nolūkā nepieļaut tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuri netīši ietekmē transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumus; cer, ka pašreizējo TLD var pārveidot par transatlantisku parlamentāru asambleju saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā minētajiem ieteikumiem;
Divpusējā un starptautiskā tirdzniecība
26. pauž apņēmību arī turpmāk aicināt ASV likumdevēja iestādes — un mudina Komisiju TEP sanāksmes laikā darīt to pašu — vēlreiz apsvērt konteineru 100 % skenēšanas prasību, kā arī paplašināt sadarbību ar ASV, pamatojoties uz riska pārvaldību, tostarp ES un ASV Tirdzniecības partnerattiecību programmu savstarpējo atzīšanu saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas noteikto SAFE standartu kopumu;
27. uzsver, ka steidzami nepieciešams pēc iespējas drīz pabeigt Dohas attīstības sarunu kārtu; aicina izstrādāt kopīgu pieeju attiecībā uz daudzpusējās tirdzniecības noteikumu izstrādi un sarunu gaitu, iesaistot jaunās tirgus ekonomikas valstis, tādas kā Ķīna, Indija un Brazīlija;
28. pauž pārliecību, ka TEP ir svarīga nozīme kopīgas pieejas veicināšanā jautājumā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm, vienlaikus risinot tirgus piekļuves problēmas;
Attīstība
29. atgādina, ka starptautiskās saistības, kas noteiktas attiecībā uz TAM (daudzus no tiem joprojām nav izdevies sasniegt), varēs izpildīt tikai tad, ja rūpnieciski attīstītās valstis pildīs savas saistības un līdz 2015. gadam 0,7 % no sava IKP ieguldīs OAP; tādēļ aicina ES un ASV, kā arī citus starptautiskos līdzekļu devējus ievērot savas saistības un veikt pasākumus, lai pasteidzinātu TAM sasniegšanu līdz 2015. gadam;
Ekonomikas un finanšu krīze
30. atgādina, ka „Bāzele II” nolīgums un tā gaidāmā pārskatītā versija ir pasākumi, kam jākļūst par globālu standartu, un mudina ASV steidzami īstenot „Bāzele II” vienošanos; tādēļ pauž dziļu satraukumu par to, ka, reaģējot uz krīzi, dažādos pieņemtos valstu tiesību aktos iekļautie ierobežojumi (it īpaši tie, kas iekļauti ASV t. s. „Volstrītas reformā” un Patērētāju aizsardzības likumā, ierobežojot ārējo reitingu atzīšanu), varētu nopietni apdraudēt šā vispasaules standarta vienotu piemērošanu; turklāt norāda, ka vienoti starptautiski grāmatvedības noteikumi ir būtiski vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidei, un aicina ASV pieņemt starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS);
31. norāda, ka krīze bija vissmagākā globālā recesija kopš Lielās depresijas un ka, reaģējot uz to, valdības visā pasaulē, jo īpaši ES un ASV, sadarbojās līdz šim nepieredzētā veidā, lai reformētu finanšu tirgus un iestādes; mudina ES un ASV finanšu tirgu regulatīvajā dialogā, izmantojot savas pilnvaras koordinēt regulatoru pieejas, noteikt trūkumus un panākt konverģences uzlabošanos;
32. uzskata, ka ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras, kādas darbojās krīzes sākumā — kā pasaules mērogā, tā ASV vai Eiropas Savienībā — nenodrošināja pietiekamu globālās finanšu sistēmas stabilitāti; uzskata, ka, palielinoties ekonomikas un finanšu tirgus savstarpējai atkarībai, ir jāpastiprina sadarbība makroekonomikas politikas un vadošo ekonomiku uzraudzības jomā; turklāt atzīst, ka ES jārisina jautājums par tās pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā;
33. aicina Eiropas Savienību un ASV sadarboties ar Ķīnu, lai izšķirtu globālo strīdu par ārzemju valūtu maiņas kursiem, neveicot protekcionisma vai pretdarbības pasākumus; uzskata, ka salīdzinājumā ar ASV uz ES dalībvalstīm attiecas dažādu veidu tirgus slogs, jo īpaši saistībā ar valsts obligācijām un ar to, ka pastāv monetāra savienība;
34. norāda, ka gan t. s. „Volstrītas reforma” (Frank-Dodd Bill), gan ES īstenotā regulējuma reformas programma atbilst G20 iniciatīvām, un uzskata, ka šo sadarbību ir svarīgi turpināt visā tiesību aktu izstrādes procesā; norāda, ka tā ir it sevišķi vajadzīga saistībā ar tiesību aktiem par ārpusbiržas atvasinājumu tirgiem; uzsver, ka daudzas novirzes rodas tādēļ, ka pēc būtības atšķirīgi ir gan tiesību akti, gan uzraudzītāju funkcija likumdošanas procesā;
Enerģija, vide, transports, rūpniecība, pētniecība un zinātne
35. atzinīgi vērtē ES un ASV Enerģētikas padomes izveidi, lai nodrošinātu jaunu pamatu transatlantiskā dialoga padziļināšanai par tādiem stratēģiskiem enerģijas jautājumiem kā energoapgādes drošība vai par politikas pamatnostādnēm, lai izmantotu zemu oglekļa emisiju enerģijas avotus, vienlaikus stiprinot patlaban īstenoto zinātnisko sadarbību enerģijas tehnoloģiju jomā; atzinīgi vērtē to, ka parafēts jauns ES un ASV Energy Star nolīgums par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, kā arī sadarbību enerģijas tehnoloģiju izstrādes jomā;
36. mudina TEP attīstīt sadarbību, lai kopīgi realizētu ārējo energoresursu un izejmateriālu stratēģiju, kas atbalsta avotu, piegādes veidu un infrastruktūras dažādošanu un veicina energoefektīvu ekonomiku nolūkā palielināt energoapgādes drošību un sekmēt neatkarību no energoresursu piegādes; mudina TEP palīdzēt rast kopīgus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz energoavotu sadalījumu un intensificēt pētniecību un izstrādi, tostarp biodegvielas jomā; uzskata, ka būtiska nozīme ir atbilstīgai izejmateriālu un retzemju metālu politikai, kuras mērķis ir samazināt atkarību no šo materiālu piegādes;
37. norāda, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kurai nav vienota politiska un tehniska risinājuma, bet ka esošo iespēju apvienošana un krasa efektivitātes palielināšana visās ekonomikas un sabiedrības jomās attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs palīdzētu atrisināt resursu un sadalījuma problēmu un sagatavotu ceļu trešajai industriālajai revolūcijai;
38. mudina ES prezidentūru parūpēties, lai ASV pieņemtu vērienīgas saistības gaidāmajā Kankūnas augstākā līmeņa sanāksmē un lai ASV sadarbotos, popularizējot saiknes starp ES Emisiju tirdzniecības sistēmu un ASV reģionālajām vai federālajām tirdzniecības sistēmām; šajā sakarībā norāda, cik svarīgi ir nodrošināt kopīgus standartus un etalonus visos jaunveidojamos emisiju tirdzniecības sistēmu tirgos, lai novērstu liekus regulējošos šķēršļus šajā jaunajā tirgū;
39. aicina, lai ASV ļautu pilnība un efektīvi īstenot pirmā posma ES un ASV aviācijas nolīgumu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu; atgādina Komisijai un ASV iestādēm, ka tad, ja neizdotos noslēgt otra posma nolīgumu, tas novestu pie tā, ka dažas dalībvalstis anulē pirmā posma nolīgumu;
40. mudina TEP veicināt sadarbību pētniecības jomā, lai varētu labāk izpētīt nesen pagarinātā ES un ASV Zinātnes un tehnoloģijas nolīguma potenciālu, jo īpaši izvēršot pieeju, ar ko koordinētā veidā aicina izteikt priekšlikumus jomās, kurās abām pusēm ir stratēģiska interese, un pastiprinot sadarbību enerģētikas pētījumos;
Intelektuālais īpašums un patērētāju aizsardzība
41. uzsver ciešas transatlantiskas sadarbības nozīmi attiecībā uz digitālās jomas plāniem, piemēram, digitālais tirgus, interneta brīvība pasaulē, neitralitāte, tiesības uz privātumu, kopīgi standarti, pārredzamība un tiesiskums attiecībā uz viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu;
42. uzskata par būtisku izstrādāt kopīgu ES un ASV stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai ar mērķi cīnīties pret nelikumīgo globālo tirdzniecību ar kontrabandas un pirātiskajām precēm; aicina izveidot transatlantisku darba grupu cīņai ar kontrabandu, jo tas būtu sevišķi būtisks signāls, apliecinot politisko gribu cīnīties ar nelegālajām darbībām, kuras mazina inovatīvu un radošu uzņēmumu konkurētspēju, un vienlaikus tiktu ievērotas pilsoniskās brīvības, vārda brīvība, privātums un pareiza procesuālā kārtība;
Tiesas un policijas sadarbība; vīzas
43. uzstāj, ka sarunās par piekļuvi ASV bezvīzu režīma programmai ES jāuzstājas kā vienam veselumam, lai nodrošinātu, ka tās četras dalībvalstis — Bulgārija, Kipra, Polija un Rumānija —, kuras nav iekļautas bezvīzu režīma programmā, neslēgtu ar ASV divpusējus nolīgumus nolūkā iegūt bezvīzu režīma statusu; atgādina, ka Komisijai politiskā un tehniskā līmenī sarunās ar ASV ir jāturpina pastiprināt nozīmi, ko ES piešķīra šo četru ES dalībvalstu iespējami drīzai piekļuvei bezvīzu režīma programmai;
44. uzsver sadarbības gaisotni starp ES un ASV cīņā ar globālo terorismu un mudina ES un ASV kopīgi turpināt darbu, lai pastiprināti vērstos pret jaunajiem terora draudiem; atkārtoti apliecina apņēmību šajā jomā un ir cieši pārliecināts par vajadzību nodrošināt, ka drošības pasākumi nemazina pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, kā arī maksimāli tiek ievērots privātums un datu aizsardzība; atkārtoti apstiprina, ka nepieciešamība un samērīgums ir galvenie principi, bez kuriem cīņa pret terorismu nekad nebūs efektīva;
45. atzinīgi vērtē to, ka ES un ASV Nolīgumā par bankas datu nodošanu ir atspoguļota ASV gatavība konstruktīvi reaģēt uz prasībām par datu aizsardzību, kuras Eiropas Parlaments izvirzīja SWIFT ziņojumā;
46. aicina Padomi drīzumā vienoties par vērienīgu sarunu mandātu attiecībā uz ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu; mudina Savienības sarunu vedējus panākt progresu sarunu gaitā, lai pilnībā nodrošinātu pamattiesību aizsardzību; atbalsta Komisijas pieeju, kas paredz noslēgt šādu pamatnolīgumu, ko piemērotu visiem pašlaik un turpmāk noslēgtajiem ES vai dalībvalstu nolīgumiem ar ASV par personas datu pārsūtīšanu un apstrādi saistībā ar tiesu iestāžu un policijas sadarbību;
47. aicina gan ASV, gan ES ierobežot datu vākšanu un apstrādi līdz absolūtam minimumam, kāds patiešām ir nepieciešams drošības mērķiem, lai līdz minimumam samazinātu draudus brīvībai un pilsoniskajām brīvībām, un mudina, lai datu nosūtīšanas pieprasījumi, ka arī citi tieslietu un iekšlietu pasākumi parasti tiktu iekļauti daudzpusējā ASV un ES sistēmā un lai tos neizskatītu divpusējā kārtā ar konkrētu ES dalībvalsti;
48. uzsver, ka ir ļoti nobažījies par tā dēvēto Ceļojumu veicināšanas likumu (Travel Promotion Act) un tā diskriminējošo iedarbību, jo tas attiecas tikai uz ceļotājiem ASV bezvīzu režīma programmā, kā arī ir nobažījies par datu aizsardzību saistībā ar to, ka maksājumus var veikt tikai ar kādu no četrām nozīmīgākajām kredītkartēm, kuru uzņēmumi visi atrodas ASV; aicina jautājumu par ceļošanas atļauju elektroniskās sistēmas (ESTA) maksu izvirzīt nākamajā ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kura notiks decembrī;
49. ņemot vērā nesenos notikumus abpus Atlantijas okeānam, kuri izvirza uzdevumus saskanīgām, daudzveidīgām sabiedrībām, aicina uz atvērtu dialogu starp mūsu valdībām un sabiedrībām par to, kā mēs varam censties panākt lielāku iecietību un daudzveidības ievērošanu savās kopienās nolūkā nodrošināt vispārēju cilvēku pamattiesību ievērošanu;
50. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga līdzpriekšsēdētājiem un Transatlantiskās Ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājiem un sekretariātam.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0193.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0058.