Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0617/2010

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0617/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 24/11/2010 - 8.6

Pieņemtie teksti :


KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 202kWORD 135k
23.11.2010
PE450.447v01-00}
PE450.452v01-00}
PE450.454v01-00}
PE450.455v01-00} RC1
 
B7-0617/2010}
B7-0619/2010}
B7-0620/2010}
B7-0621/2010} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

Verts/ALE (B7‑0617/2010)

ALDE (B7‑0619/2010)

S&D (B7‑0620/2010)

GUE/NGL (B7‑0621/2010)


par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu


Kader Arif, Véronique De Keyser S&D grupas vārdā
Niccolò Rinaldi, Marietje Schaake, Alexander Alvaro, Marielle De Sarnez, Renate Weber, Metin Kazak ALDE grupas vārdā
Carl Schlyter, Eva Lichtenberger, Sandrine Bélier Verts/ALE grupas vārdā
Helmut Scholz, Rui Tavares, Miloslav Ransdorf, Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 8. pantu,

–    ņemot vērā Stratēģiju Eiropas Savienības Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai,

–   ņemot vērā, ka 2010. gada 2. oktobrī noslēdzās pēdējā kārta sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA),

–   ņemot vērā 2010. gada 15. novembrī publiskoto ACTA teksta galīgo redakciju,

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību (2008/2133(INI))(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūciju par pārredzamību un stāvokli sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu(2),

–   ņemot vērā rakstisko deklarāciju 0012/2010 par pārredzama procesa trūkumu saistībā ar viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA),

–   ņemot vērā debates par ACTA 2010. gada 8. septembra un 20. oktobra plenārsēdēs,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgto Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi (2003/C 321/01),

–   ņemot vērā Eiropas ombuda lēmumu attiecībā uz sūdzību Nr. 90/2009/(JD)OV par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar ACTA,

–   ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinumus attiecībā uz pašreizējām Eiropas Savienības sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu un Datu aizsardzības darba grupas vēstuli Komisijai,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Elektroniskās tirdzniecības direktīva)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību komunikāciju nozarē(4), kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK(5),

–   ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par attīstības politikas saskaņotību,

–   ņemot vērā PTO strīdu DS409, kurā iesaistīta Eiropas Savienība un tās dalībvalsts, par ģenērisku zāļu tranzīta kravas arestu,

–   ņemot vērā PTO presei paredzētu paziņojumu par 2010. gada 8. un 9. jūnijā notikušo TRIPS padomes sanāksmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

 

Lisabonas līgums

A.  tā kā ES ir ekskluzīva kompetence kopējās tirdzniecības politikas jomā; tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas jau ir stājies spēkā, Parlamentam vajadzēs sniegt piekrišanu attiecībā uz ACTA tekstu, lai tas varētu stāties spēkā ES;

 

         Vispārīgas piezīmes

      

B.   tā kā pasaules mēroga cīņa pret viltošanu ir nozīmīgs elements ES politikas stratēģijā, lai garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem un darbavietas ES iedzīvotājiem;

 

C.  tā kā 2010. gada 2. oktobrī Tokijā (Japānā) noslēdzās vienpadsmitā un vienlaikus pēdējā kārta sarunās par ACTA; tā kā no 2010. gada 30. novembra līdz -3. decembrim (vai nepieciešamības gadījumā līdz 4. decembrim) Sidnejā notiks tehniska rakstura sanāksme, kuras laikā tiks precizētas teksta juridiskās nianses;

 

D.  tā kā ACTA skar tādus ārkārtīgi svarīgus jautājumus kā pamattiesību ievērošana, privātums un datu aizsardzība, bezmaksas interneta nozīmīgās lomas ievērošana, pakalpojumu sniedzēju neitralitātes un zāļu pieejamības aizsardzība;

 

E.   tā kā Komisija Eiropas Parlamentam ir iesniegusi ACTA kā līdzekli, lai uzlabotu to standartu efektivitātes līmeni, kuri veicinās ES eksportu un aizsargās tiesību īpašniekus, kad tie izvērsīs darbību pasaules tirgū, jo pašlaik viņus negatīvi ietekmē sistemātiski un plaši autortiesību, preču zīmju, patentu, dizainparaugu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumi;

 

F.   tā kā sarunās piedalījās 11 valstis (ES piedalījās valsts statusā) un to vidū bija tikai divas jaunattīstības valstis — Maroka un Meksika;

 

G.  tā kā sarunu dalībnieku mērķis ir paplašināt ACTA, ļaujot ikvienai valstij, kas to vēlas, tostarp jaunattīstības valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, pievienoties šim nolīgumam;

 

H.  tā kā CTA sarunu dalībnieki 2010. gada 6. oktobrī publiskoja teksta konsolidēto versiju un pēc tam Komisija informēja Parlamentu; tā kā Komisija 2010. gada 15. novembrī publiskoja ACTA teksta galīgo redakciju;

 

I.    tā kā pēc stingrām Eiropas Parlamenta prasībām tika uzlabots sarunu pārredzamības līmenis;

 

J.    tā kā ir jāprecizē ACTA juridiskais pamats;

 

K.  tā kā Komisija ir atsaukusies uz Eiropas ombuda lēmumu, lai pamatotu to, ka sarunas par ACTA notiek kā par tirdzniecības nolīgumu, nevis kā par izpildes nolīgumu; tā kā ombuds norādīja, ka „noslēdzot ACTA, ES tiešām var rasties nepieciešamība ierosināt un ieviest tiesību aktus. Šajā gadījumā ACTA būtu vienīgais vai lielākais apsvērums, uz kura pamata šādi tiesību akti tiktu pieņemti, un saņemt informāciju par ACTA acīmredzami būtu pilsoņu interesēs”;

 

L.   tā kā Komisijai kā Līgumu īstenošanas uzraudzītājai ir pienākums nodrošināt acquis communautaire ievērošanu; tā kā tas nozīmē, ka tā nevar izdarīt izmaiņas acquis, apspriežot starptautiskus nolīgumus, kas ietekmē ES tiesību aktus;

 

M.  tā kā Komisija plenārsēdes debatēs atkārtoti ir norādījusi, ka ACTA nolīgumā paredzēti tikai izpildes pasākumi, taču nav ietverti noteikumi, ar ko groza intelektuālā īpašuma tiesību saturu ES;

 

N.  tā kā Direktīvā 2001/29/EK ir paredzēts autortiesību un blakustiesību tiesiskais regulējums, kā arī to aizsardzības sistēma; tā kā šīs direktīvas 5. pantā ir sniegts pilnīgs visu izņēmumu un ierobežojumu saraksts, tādējādi liedzot dalībvalstīm noteikt jaunus izņēmumus un ierobežojumus; tā kā ar ACTA cenšas palielināt tiesību īpašnieku aizsardzību, paredzot plašākas autortiesību īstenošanas pilnvaras, taču neparedz iespēju papildināt pašreizējo izņēmumu un ierobežojumu skaitu, un tas var apgrūtināt valstu tiesu iestāžu rīcības brīvību elastīgi interpretēt pašreizējo izņēmumu piemērošanu; tā kā tehnoloģiskā attīstība ir palielinājusi un dažādojusi radošu darbu izveides, ražošanas un izmantošanas iespējas un tiesību īpašnieku un lietotāju interešu taisnīga līdzsvara nodrošināšanai ir nepieciešamas jaunas pieejas, lai, izmantojot digitālās tehnoloģijas, liberalizētu piekļuvi šiem darbiem; tā kā Komisija gatavo likumdošanas priekšlikumu par nezināmu autoru darbiem, lai veicinātu Eiropā kultūras darbu digitalizāciju un izplatīšanu;

 

O.  tā kā ACTA puses ir apņēmušās saglabāt TRIPS nolīguma 7. pantā paredzētās saistības piedalīties tehnoloģiju attīstības veicināšanā; ā kā ar savietojamību saistīto ES politikas pamatvirzienu pamatā ir acquis communautaire noteikumi, ar kuriem dažos gadījumos ļauj izmantot reverso inženieriju;

 

Patenti

 

P.   tā kā 2010. gada 20. oktobra plenārsēdē Tirdzniecības komisārs aicināja Parlamentu paust viedokli par vēl neizlemto jautājumu, vai nolīguma sadaļā par civiltiesisko līdzekļu piemērošanu iekļaut arī patentus; tā kā ACTA sarunu dalībnieki ir apstiprinājuši, ka „ACTA nekavēs likumīgu ģenērisku zāļu pārrobežu tranzītu”; tā kā Parlaments savā rezolūcijā un rakstiskajā deklarācijā ir norādījis, ka jebkuri pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt pilnvaras attiecībā uz pārrobežu pārbaudi un preču konfiscēšanu, nedrīkst ietekmēt likumīgu, cenas ziņā pieņemamu un drošu medikamentu pieejamību pasaules mērogā; tā kā Padomes Regulā Nr. 1383/2003, kuras noteikumus pašlaik apspriež, izskatot PTO strīdu, ir paredzēti robežapsardzes pasākumi attiecībā uz precēm, kas tiek ievestas tranzīta nolūkos; tā kā daži tirgus dalībnieki, piemēram, farmācijas jomas uzņēmumi, ģenērisko zāļu ražotāji un veselības aprūpes atbalstītāji visā pasaulē ir vērsušies pret patentu iekļaušanu ACTA un brīdinājuši par šādas rīcības iespējami kaitīgo ietekmi uz tehnoloģiju attīstību, zāļu pieejamību un vispārējo konkurenci;

 

Q.  tā kā nav ES tiesību aktu patentu jomā;

 

R.   tā kā patentus var izslēgt no ACTA nolīgumā noteikto civiltiesisko līdzekļu piemērošanas darbības jomas; tā kā patentu iekļaušana šajā sadaļā varētu kavēt likumīgu un cenas ziņā pieņemamu zāļu pieejamību;

 

Zāļu pieejamība

 

S.   tā kā PTO Intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektu padomes sanāksmē daži nozīmīgi tirdzniecības partneri, kas patlaban nav ACTA līgumslēdzējas puses, ir apstiprinājuši, ka ACTA var būt pretrunā TRIPS nolīgumam un citiem PTO nolīgumiem, apdraudēt PTO tiesību normas un to darbību, darbojoties ārpus PTO tiesiskā regulējuma, apgrūtināt tiesību, pienākumu un elastīguma līdzsvaru, par kuru puses bija rūpīgi vienojušās, slēdzot dažādus PTO nolīgumus, traucēt tirdzniecību vai radīt tirdzniecības šķēršļus, kā arī apgrūtināt TRIPS nolīgumā un 2001. gada Dohas deklarācijā par TRIPS un sabiedrības veselību iestrādāto elastīgumu, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselību un ģenērisko zāļu tirdzniecību;

 

Pamattiesības

 

T.   tā kā Komisija 2010. gada 19. oktobra paziņojumā norādīja, ka „Savienības rīcībai pamattiesību jomā jābūt nevainojamai” un ka „Savienībai šajā jautājumā jābūt paraugam”; tā kā Komisija 2010. gada 20. oktobra plenārsēdē norādīja, ka ACTA vēl nav parafēts un ka Komisijas kā sarunu dalībnieka prerogatīva ir noteikt brīdi, kad sarunas būs tehniski pabeigtas un nolīgumu varēs parafēt;

 

U.  ā kā ir obligāti jānodrošina, lai jebkura vienošanās, ko Eiropas Savienība panāk attiecībā uz ACTA nolīgumu, atbilstu ES juridiskajām saistībām, kas paredzētas privātuma un datu aizsardzības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 95/46/EK, Direktīvā 2002/58/EK (kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK), Direktīvā 2009/136/EK un Direktīvā 2009/140/EK par elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā;

 

V.  tā kā Komisijai ar 2010. gada Iestāžu nolīgumu ir paredzētas saistības un tādēļ tā nevar atbalstīt pašregulējuma un kopregulējuma mehānismus gadījumos, ja tiek skartas pamattiesības, piemēram, tiesības uz vārda brīvību;

 

W. tā kā Komisija 2010. gada 19. oktobrī publicēja paziņojumu par ietekmes novērtējumu;

 

X.  tā kā nevienu ACTA nolīguma noteikumu nedrīkst interpretēt tā, ka tas varētu radīt precedentu vai pieļaut pašreizējas vai turpmākas atkāpes no acquis vai acquis grozījumus, kuru rezultātā varētu pavājināties ES tiesību aktos noteiktā pamattiesību aizsardzība, un Komisijai un Padomei ir stingri jāapliecina, ka tās piekrīt šim principam;

 

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

 

Y.  tā kā Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi to, ka ir svarīgi īstenot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzību; tā kā nolīguma puses ir vienojušās, ka ACTA tiks paredzēta ĢIN piemērošana;

 

Komerciāls mērogs

 

Z.   tā kā ACTA 2. panta 14. punkta 1. apakšpunktā jēdziens „komerciālā mērogā” ir definēts šādi: „Šīs sadaļas izpratnē komerciālā mērogā veiktas darbības nozīmē vismaz tādas darbības, ko veic kā komerciālas darbības tieša ekonomiska vai komerciāla labuma gūšanai”;

 

AA. tā kā ACTA zemsvītras piezīmē Nr. 9 ir norādīts: „Visas puses uzskata preču ar viltotām preču zīmēm vai pirātiskas izcelsmes preču apzinātu importu un eksportu komerciālā mērogā par nelikumīgām darbībām, kurām jāpiemēro kriminālsods saskaņā ar šo pantu. Puse var izpildīt savas saistības attiecībā uz pirātiskas izcelsmes preču vai preču ar viltotām preču zīmēm eksportu un importu, paredzot, ka pirātiskas izcelsmes preču un preču ar viltotām preču zīmēm izplatīšana, pārdošana vai piedāvāšana pārdošanai komerciālā mērogā ir nelikumīga un krimināli sodāma”;

 

Krimināltiesisku līdzekļu piemērošana un sankcijas

 

BB. tā kā ACTA sadaļā par krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu ir paredzēti noteikumi par kriminālprocesu, kriminālatbildību, kriminālpārkāpumiem, krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu un sankcijām; tā kā sarunas par ACTA krimināltiesisko līdzekļu piemērošanas noteikumiem dalībvalstu vārdā veda Padomes prezidentūra;

 

Intelektuālā īpašuma tiesības digitālajā vidē

 

CC. tā kā interneta pakalpojumu sniedzējiem par datiem, ko tie, sniedzot savus pakalpojumus, pārsūta vai izvieto internetā, nebūtu jāuzņemas tāda atbildība, kas radītu viņiem nepieciešamību veikt šādu datu iepriekšēju uzraudzību un filtrēšanu; tā kā EDAU savā atzinumā par ACTA brīdina, ka interneta pakalpojumu sniedzēji var iekļaut „līgumos ar klientiem noteikumus, kas ļauj kontrolēt klientu datus un slēgt abonementus”;

 

DD. tā kā nolīguma 1. panta 2. punktā ir teikts, ka „ikviena puse var atbilstīgi savai tiesību sistēmai un praksei brīvi izvēlēties šā nolīguma noteikumu īstenošanai piemērotu metodi”;

 

EE. tā kā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi digitālajā vidē ir dalībvalstu tiesu iestāžu kompetencē;

 

ACTA komiteja

 

FF. tā kā ar ACTA paredzēto institucionālo vienošanos ACTA komitejai tiek piešķirts pilnvarojums, tai skaitā, attiecībā uz nolīguma īstenošanu un darbību, grozījumu izdarīšanu nolīgumā, nevalstisku pušu piedalīšanos un lēmumu pieņemšanu par komitejas noteikumiem un procedūrām; tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā ir noteikts, ka Savienība tiecas veicināt demokrātijas izplatību,

 

Lisabonas līgums

 

1.   norāda, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu EP pilnvaras kopējās tirdzniecības politikas jomā ir būtiski palielinājušās, un jo īpaši norāda, ka EP ir jāsniedz sava piekrišana par visiem tirdzniecības nolīgumiem, kurus slēdz ES;

 

Vispārīgas piezīmes

 

2.   atkārto, ka cīņa pret viltošanu ir prioritāra tā iekšējās un starptautiskās politikas stratēģijā un ka starptautiskajai sadarbībai ir izšķirošā nozīme šā mērķa sasniegšanā;

 

3.   pauž nožēlu par to, ka šā nolīguma globālā ietekme ir ierobežota pēc būtības, jo valstis, kuras ir visvairāk atbildīgas par viltošanu, un liela daļa jaunattīstības valstu nav šā nolīguma puses;

 

4.   norāda, ka ir noslēgusies vienpadsmitā kārta sarunās par ACTA; atzīmē konsolidētā teksta publiskošanu pēc sarunu kārtas, kas notika 2010. gada 2. oktobrī Tokijā, un galīgās teksta redakcijas publiskošanu 2010. gada 15. novembrī;

 

5.   pauž nožēlu, ka netika publiskoti visi to sarunu dokumentu teksti, kuras norisinājās no 2010. gada 10. marta līdz 2010. gada 15. novembrim, kad tika publiskota teksta galīgā redakcija;

 

6.   pauž nožēlu par to, ka šīs sarunas ir notikušas un šis nolīgums noslēgts, neiesaistot pašreizējo daudzpusējo forumu (piem., PTO un PIĪO), kas ir izraisījis to, ka pašreiz tajā piedalās šaurs dalībnieku loks un tajā nepiedalās lielākā daļa jaunattīstības valstu;

 

7.   norāda, ka līdzdalība ACTA nav ekskluzīva un ka tam var pievienoties jaunattīstības valstis un jaunās tirgus ekonomikas valstis; tādēļ aicina Komisiju atturēties no šā nolīguma uzspiešanas jaunattīstības valstīm un aicina citas ACTA puses piekrist tam, ka procedūrām un noteikumiem attiecībā uz pievienošanos ACTA jābūt pietiekami elastīgiem un ka jāņem vērā pievienošanās valstu attīstības līmeņi, kā noteikts Padomes secinājumos par attīstības politikas saskaņotību;

 

8.   aicina Komisiju un Padomi precizēt juridisko pamatu; aicina Komisiju precizēt kompetences dalījumu starp Padomi un Komisiju attiecībā uz ACTA krimināltiesisko līdzekļu piemērošanas sadaļu, tostarp attiecībā uz tā parafēšanu; uzstāj, ka pirms nolīguma parafēšanas Parlamentam ir jāsaņem pierādījumi par to, ka juridiskais pamats sarunām par ACTA pilnībā atbilst Lisabonas līgumam;

      

9.   atzinīgi vērtē Komisijas atkārtotos paziņojumus par to, ka ACTA noteikumu — īpaši noteikumu par autortiesību īstenošanas procedūrām digitālajā vidē — piemērošana pilnībā atbilst acquis communautaire un ka ar šo nolīgumu netiks ieviesta ne personu pārmeklēšana, ne arī tā dēvētā „trīs pārkāpumu” procedūra; neviena no ACTA dalībvalstīm un jo īpaši ES, īstenojot šo nolīgumu, nav pilnvarota ieviest „trīs pārkāpumu” vai līdzīgu režīmu;

 

10. mudina Komisiju apņemties pienācīgā laikā pirms nolīguma parafēšanas sniegt Eiropas Parlamentam rakstiskus pierādījumus, ka ACTA — neapgrūtinās autortiesību un ar tām saistītu tiesību izņēmumu un ierobežojumu saskaņošanu ES; neierobežos darbības jomu turpmākai Direktīvā 2001/29/EK iekļauto izņēmumu un ierobežojumu saraksta paplašināšanai; neradīs šķēršļus turpmākiem politikas variantiem un tiesiskajām darbībām, lai, izmantojot izņēmumus, paplašinātu piekļuvi radošiem darbiem, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību; neierobežos iespējas pieņemt tiesību aktus par nezināmu autoru darbiem vai iespējas novērst to, ka dalībvalstis, vēloties paplašināt piekļuvi autortiesību aizsargātiem nezināmu autoru darbiem, pieņem tiesību aktus, kas ierobežo kompensāciju saņemšanu par šādu darbu autortiesību pārkāpšanu;

 

11. aicina Komisiju apstiprināt, ka ACTA ne tagad, ne arī turpmāk neietekmēs ES tiesību kopumu attiecībā uz pamattiesībām un datu aizsardzību, kā arī to tiesību kopumu, kas atspoguļo pašreizējos ES centienus saskaņot intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumus un Elektroniskās tirdzniecības direktīvu;

 

12  prasa, lai Komisija savlaicīgi pirms Parlamenta piekrišanas procedūras sākšanas skaidri apliecina, ka ACTA noteikumi neietekmēs ne acquis communautaire iekļautos attiecīgos noteikumus, piemēram, Programmatūras direktīvā 91/250/EEK un Informācijas sabiedrības direktīvā 2001/29/EK iekļautos noteikumus, ne arī dalībvalstu tiesību aktus, kas paredzēti šo noteikumu īstenošanai, ar kuriem dažos gadījumos atļauta datorprogrammu reversā inženierija un tehnoloģijas aizsardzības pasākumu apiešana, lai, atļaujot savietojamību, veicinātu konkurenci un jauninājumus;

 

Patenti

 

13. norāda, ka patentus var neiekļaut ACTA civiltiesisko aizsardzības līdzekļu piemērošanas sadaļā, tomēr uzsver, ka to nepārprotama un pilnīga izslēgšana ir vienīgais veids, lai garantētu, ka ACTA nekavēs likumīgu, cenas ziņā pieņemamu un dzīvībai svarīgu zāļu pieejamību;

 

14. apgalvo, ka, ievērojami palielinoties kaitējumu atlīdzināšanai par iespējamiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, varētu tikt nodarīts kaitējums par pieņemamu cenu izplatīto ģenērisko zāļu ražotājiem un to ražošanā, tirdzniecībā vai izplatīšanā iesaistītajām trešām personām, jo īpaši tad, ja šos noteikumus piemēros precēm, kas tiek ievestas tranzītā; pauž bažas, ka, attiecinot uz patentiem ACTA noteikumus par civiltiesisko līdzekļu piemērošanu vai arī piemērojot patentus dzīvām būtnēm, vietējas izcelsmes produktiem un tradicionālām zālēm, varētu tikt nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, var palielināties ieguldījumu risks, tirgus nenoteiktība un var tikt apdraudēti tehnoloģiskie jauninājumi, jo īpaši tajās nozarēs, kurās pārkāpumu noteikšana ir sarežģīta; prasa Komisijai pirms nolīguma parafēšanas pievērsties šajā rezolūcijā minēto plašas ietekmes jautājumiem, kas saistīti ar iespēju piemērot patentiem civiltiesību noteikumus, un attiecīgi vēlāk iesniegt Parlamentam par to ziņojumu;

 

Zāļu pieejamība

 

15. atzīst, ka ACTA teksta preambulā ir norādīts, ka ar to paredzēts „nodrošināt efektīvus un piemērotus līdzekļus intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai, papildinot TRIPS nolīgumu un ņemot vērā atšķirības” ACTA pušu „attiecīgajās tiesību sistēmās un praksē”, atzīst, ka „Dohas deklarācijā attiecībā uz TRIPS un sabiedrības veselību, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Ceturtajā PTO ministru konferencē, kas notika Dohā, Katarā, noteiktie principi” veido pamatu, uz kuru pamatojoties izstrādāts ACTA teksts, un tādēļ uzskata, ka jebkāda veida ACTA īstenošanai būtu jāatbilst šiem principiem;

 

16. atzinīgi vērtē ACTA teksta projektā iekļautos uzlabojumus, paredzot lielāku skaitu privātuma un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu un ietverot dažus no TRIPS nolīgumā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem; aicina Komisiju izvērtēt, vai ACTA paredzētos aizsardzības noteikumus var piemērot tāpat kā izpildes noteikumus; prasa, lai Komisija iesniedz pierādījumus tam, ka ACTA neatturēs dalībvalstis no tādu tiesību aktu ieviešanas, kuri ierobežo kompensāciju saņemšanu par pārkāpumiem, tostarp piekļuves paplašināšanu ar autortiesībām aizsargātiem nezināmu autoru darbiem vai TRIPS nolīgumā paredzētā elastīgums izmantošanu, lai nodrošinātu turpmāko politikas variantu visplašāko diapazonu; prasa, lai Komisija novērtētu, vai ACTA patiešām ir saistošs nolīgums un vai tā 1. panta 2. punktā paredzēts vispārējs elastīgums attiecībā uz jebkuru ACTA elementu, kas varētu būt pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; prasa, lai Komisija izstrādā mehānismus, kas nolīguma pusēm nodrošinātu zināmu rīcības brīvību pieņemt likumīgus nolīguma saistību izņēmumus, kuri atbilstu TRIPS nolīguma un 2001. gada Dohas deklarācijā par intelektuālā īpašuma tiesībām un sabiedrības veselību iekļautajiem mērķiem un principiem;

 

Pamattiesības

 

17. uzsver — kā tas atzīts Eiropas Cilvēktiesību hartas 8. pantā un ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā — privātums un datu aizsardzība ir Eiropas Savienības galvenās vērtības, kuras jārespektē visās politikas jomās un noteikumos, kas pieņemti ES saskaņā ar LESD 16. pantu;

 

18. aicina Komisiju pirms nolīguma parafēšanas iesniegt Parlamentam juridisko analīzi par ACTA iekļaujamo politikas pamatnostādņu nozīmi, likumību un piemērojamību attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbību, kā noteikts 2. panta 18. punkta 3. apakšpunktā, jo īpaši attiecībā uz to, kā uzņēmējdarbības pārstāvju sadarbības centieni neierobežos pilsoņu pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privātumu, tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu;

 

19. atkārtoti aicina Komisiju savlaicīgi pirms nolīguma parafēšanas veikt novērtējumu par to, kā ACTA īstenošana ietekmē pamattiesības un datu aizsardzību, pašreizējos ES centienus saskaņot intelektuālā īpašuma tiesību izpildes pasākumus, kā arī Elektroniskās tirdzniecības direktīvu;

 

20. secina, ka Komisijai savlaicīgi jāinformē Parlaments par šo novērtējumu rezultātiem;

 

21. pauž bažas par 2.X panta 3. daļas saturu, jo tajā teikts, ka nolīgums attiecas arī uz ceļotāju personīgo bagāžu, arī gadījumos, ja tiek pārvadātas nekomerciāla rakstura preces, izņemot gadījumus, ja puses nolemj tās izslēgt no nolīguma darbības jomas; uzskata, ka šis pants pamudinās puses pieņemt stingrākus noteikumus par personīgās bagāžas pārbaudēm uz robežām, bet no Komisijas tika sagaidīts gluži pretējais — starptautiskā līmenī vēl vairāk aizstāvēt cilvēku pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātumu;

 

22. uzstāj, ka Komisijai steidzami jārīkojas saskaņā ar tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumu par ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu;

 

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

      

23. prasa, lai Komisija aktīvi strādā pie tā, lai nodrošinātu ĢIN efektīvas piemērošanas prakses iekļaušanu ACTA; uzsver, cik nozīmīga Eiropas uzņēmumiem un nodarbinātībai ES ir ĢIN aizsardzība; izsaka nožēlu, ka nolīguma 1.X pantā nav definēta „ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu viltošana”, jo šis trūkums varētu radīt neskaidrību vai vismaz sarežģīt pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu uzdevumus, interpretējot un piemērojot ACTA;

 

24. nepiekrīt Komisijas nostājai, kura apgalvo, ka ir nodrošinājusi būtiskus uzlabojumus attiecībā uz ĢIN aizsardzību; uzskata, ka panākumi šajā jomā nebūs apmierinoši, jo ĢIN joprojām būs neaizsargātas visās valstīs, kurās tās nav atzītas šo valstu tiesību aktos;

 

Komerciāls mērogs

 

25. pauž bažas, ka „komerciāla mēroga” definīcija ACTA (2. panta 14. punkta 1. apakšpunktā) ir plašāka, nekā 2007. gada 25. aprīlī pieņemtā definīcija, balsojot par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kriminālsankcijām nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu — 2005/0127 (COD);

 

26. ņem vērā, ka sarunas par ACTA krimināltiesisko līdzekļu piemērošanas noteikumiem dalībvalstu vārdā veda Padomes prezidentūra; prasa Komisijai un Padomei iesniegt Parlamentam precīzu jēdziena „komerciāls mērogs” definīciju, kā noteikts nolīguma 2. panta 14. punkta 1. apakšpunktā; prasa, lai Komisija un Padome no jauna apstiprina, ka saskaņā ar 2. panta 14. punkta 1. apakšpunktu nebūs nepieciešamas nekādas izmaiņas acquis communautaire un jo īpaši attiecībā uz Parlamenta balsojumu par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kriminālsankcijām nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu — 2005/0127 (COD); prasa Padomei un Komisijai pirms nolīguma parafēšanas sniegt juridisku novērtējumu par to, vai ACTA iekļautā „komerciālā mēroga” definīcija ir saskaņā ar PTO spriedumu Ķīnas lietā, pilnīgi atbilst ES proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un neradīs dalībvalstīm ierobežojumus izmantot valsts līmeņa izņēmumus saistībā ar krimināltiesiskās izpildes pasākumiem;

 

27. uzskata, ka nolīguma pusēm nevar uzlikt par pienākumu atzīt par noziedzīgu nodarījumu kopēšanu, izmantojot videokameru, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka nolīguma puses pēc ES uzstājīgas prasības ir vienojušās, ka kopēšanas, izmantojot videokameru, atzīšana par noziedzīgu nodarījumu ir tikai un vienīgi fakultatīva (2. panta 14. punkta 3. apakšpunkts un 15. punkts);

 

Krimināltiesisku līdzekļu piemērošana un sankcijas

 

28. pauž bažas, ka ACTA dod iespēju tiesu iestādēm izdot rīkojumu (t. i., 2.X pantā minēto izpildrakstu) pret pusi vai pret trešo personu; norāda, ka šīs izpildrakstu izdošanas pilnvaras darbojas pretēji Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīvas darbības jomai, kas pieļauj izpildrakstu izdošanu vienīgi, lai novērstu jebkādus „iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus”; turklāt saskaņā ar šo direktīvu, lai pret trešām personām varētu izdot tiesu iestādes rīkojumu, tām jābūt iesaistītām pārkāpuma izdarīšanā;

 

29. pieprasa EDAU iesniegt atzinumu par visjaunāko ACTA teksta redakciju;

 

Intelektuālā īpašuma tiesības digitālajā vidē

 

30. pauž nožēlu par to, ka 2. panta 18. punkta 3. apakšpunktā pusēm ir stingri norādīts (t. i., „tās apņemas”) sadarboties ar uzņēmējiem, lai efektīvi pievērstos pārkāpumu risināšanai; atgādina Komisijai, ka 2003. gada Iestāžu nolīgumā tā piekrita nodrošināt, lai kopregulējums vai pašregulējums vienmēr atbilstu Kopienas tiesību aktiem un “nav piemērojams, ja ir apdraudētas pamattiesības”; prasa Komisijai izvērtēt, vai ACTA kopumā var izmainīt pašreiz ES tiesību aktos panākto līdzsvaru starp interneta pakalpojumu sniedzēju juridiskajiem pienākumiem aizsargāt tiešo lietotāju personas datus un viņu juridiskajiem pienākumiem atklāt šādus datus intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem vai administratīvām un tiesu iestādēm;

 

31. mudina Komisiju nodrošināt, ka nolīguma darbības joma aprobežojas ar patlaban spēkā esošo intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanas sistēmu cīņā pret viltošanu; tāpēc 2.X pantā nav jālieto vārds „nepamatoti”;

 

32. pauž bažas par ļoti plašo „komerciāla mēroga” definīciju (2. panta 14. punkta 1. apakšpunkts) līdztekus prasībai nodrošināt krimināltiesiskās piemērošanas sankcijas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā digitālajā vidē (2. panta 18. punkta 1. apakšpunkts), tostarp par „atbalstīšanu un līdzdalību” (2. panta 14.apakšpunkta 4. punkts), jo tas varētu veicināt to, ka nolīguma puses pieņemtu tiesību aktus, kas praksē novestu pie tā, ka kriminālvajāšana tiktu vērsta pret privātajiem lietotājiem un starpniekiem;

 

ACTA komiteja

 

33. uzskata, ka ACTA komitejai būtu jādarbojas atklāti, iesaistoši un pārredzami; prasa Komisijai sniegt ieteikumus par ACTA komitejas pārvaldību savlaicīgi pirms tam, kad Parlamentam būs jāsagatavo atzinums par piekrišanu, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta piedalīšanos un grozījumu izdarīšanas procedūru nolīgumā;

 

34. uzsver, ka jebkādas izmaiņas nolīgumā ir publiski rūpīgi jāpārbauda visām ieinteresētajām pusēm un Parlamentam tās jāapstiprina; pieprasa Komisijai apspriesties ar Padomi un Eiropas Parlamentu pirms pašreizējā teksta jebkādu grozījumu pieņemšanas vai ierosināšanas ACTA komitejā, veicot šo apspriešanos tā, lai tiktu garantēta pārredzamība, parlamentārā kontrole un sabiedrības līdzdalība;

 

EP nosacījumi piekrišanas sniegšanai

 

35. atgādina, ka ACTA pieņemšanai nepieciešama EP piekrišana un, iespējams, arī dalībvalstu ratifikācija, lai tas varētu stāties spēkā; aicina Komisiju un Padomi neierosināt nekādu nolīguma provizorisku piemērošanu pirms nav saņemta Parlamenta piekrišana; atgādina Komisijai un Padomei, ka Parlaments saglabā savas tiesības nesniegt piekrišanu ACTA; nosaka, ka iespējama piekrišanas saņemšana par ACTA ir pilnībā atkarīga no sadarbības attiecībā uz šo rezolūciju;

 

36. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un ACTA sarunās iesaistīto valstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0634.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0058.

(3)

OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(4)

OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(5)

OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 24. novembraJuridisks paziņojums