KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par aizliegumu rīkot trimdā esošās Tibetas valdības vēlēšanas Nepālā
6.4.2011
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ECR (B7‑0263/2011)
Verts/ALE (B7‑00264/2011)
ALDE (B7‑00266/2011)
S&D (B7‑00268/2011)
PPE (B7‑0270/2011)
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Thomas Mann, Mario Mauro, Cristian Dan Preda, Jarosław Leszek Wałęsa, Csaba Sógor, Bernd Posselt, Tunne Kelam, Filip Kaczmarek, Monica Luisa Macovei, Eija-Riitta Korhola, Elena Băsescu, Sari Essayah, Bogusław Sonik, Tadeusz Zwiefka, László Tőkés PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg S&D grupas vārdā
Kristiina Ojuland, Norica Nicolai, Marielle De Sarnez, Ramon Tremosa i Balcells, Leonidas Donskis, Marietje Schaake, Sonia Alfano ALDE grupas vārdā
Eva Lichtenberger, Heidi Hautala, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Roberts Zīle, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko, Marek Henryk Migalski, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan ECR grupas vārdā
Fiorello Provera
Eiropas Parlamenta rezolūcija par aizliegumu rīkot trimdā esošās Tibetas valdības vēlēšanas Nepālā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par Nepālu[1] un 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par Tibetu[2],
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2010. gada 29. maija paziņojumu par politisko stāvokli Nepālā,
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,
A. tā kā 82 000 tibetiešu, kuri atrodas trimdā visā pasaulē, tika aicināti piedalīties 2011. gada 20. marta vēlēšanās, lai ievēlētu jauno trimdā esošās Tibetas valdības Kalon Tripa (ministru prezidentu);
B. tā kā Ķīnas valdības pieaugošā spiediena dēļ Nepālas varas iestādes neļāva vairākiem tūkstošiem Nepālas tibetiešu balsot Katmandu;
C. tā kā Nepālā vienā no iepriekšējām vēlēšanu kārtām 2010. gada 3. oktobrī Katmandu policija konfiscēja vēlēšanu urnas un slēdza Tibetas kopienas ierīkotos vēlēšanu iecirkņus;
D. tā kā 2011. gada 11. martā Dalailama paziņoja, ka viņš oficiāli atsakās no Daramsalā, Indijā, trimdā esošās Tibetas valdības politiskās vadības, lai pirms vēlēšanām tiktu nostiprināta tibetiešu kustības demokrātiskā struktūra un lai par tibetiešu politiskajiem vadītājiem varētu kļūt jaunās paaudzes pārstāvji;
E. tā kā Nepālas valdība ir paudusi viedokli, ka, piedaloties demonstrācijās, tibetieši pārkāpj politiku „Vienota Ķīna”, un ir atkārtoti apstiprinājusi apņemšanos tās teritorijā nepieļaut pret Pekinu vērstas darbības, un tāpēc, cenšoties nomierināt Ķīnas varas iestādes, tā ir noteikusi vispārēju aizliegumu attiecībā uz tibetiešu grupu kustību;
F. tā kā ir ziņots, ka Nepālas varas iestādes, jo īpaši policija, pārkāpj tādas Nepālā trimdā esošo tibetiešu pamattiesības kā vārda brīvība, pulcēšanās brīvība un biedrošanās brīvība; tā kā starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās, kuru dalībvalsts ir arī Nepāla, kā arī Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir noteikts, ka šīs tiesības ir garantētas visām personām Nepālā;
G. tā kā daudzu bēgļu, jo īpaši tibetiešu, vispārējais stāvoklis Nepālā raisa bažas;
H. tā kā ES, pieņemot Padomes 2009. gada 17. decembra secinājumus par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās, ir atkārtoti apliecinājusi apņemšanos atbalstīt demokrātisku un iesaistošu pārvaldību ES ārējās attiecībās,
1. uzsver, ka tiesības piedalīties demokrātiskās vēlēšanās ir visu pilsoņu pamattiesības, kas jāievēro, jāaizsargā un jānodrošina ikvienā demokrātiskā valstī;
2. aicina Nepālas valdību ievērot tibetiešu demokrātiskās tiesības organizēt demokrātiskas vēlēšanas un piedalīties tajās, ņemot vērā, ka tibetieši rīko unikālas iekšējas vēlēšanas, kas pastāvējušas jau kopš 1960. gada;
3. uzsver miermīlīgu demokrātisku vēlēšanu nozīmi tibetiešu identitātes stiprināšanā un saglabāšanā gan Tibetā, gan ārpus tās teritorijas;
4. mudina Nepālas varas iestādes ievērot Nepālas tibetiešu vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un biedrošanās brīvību, jo starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās, kuru dalībvalsts ir Nepāla, šādas brīvības garantētas visām personām Nepālā;
5. aicina varas iestādes neveikt preventīvus arestus, neaizliegt demonstrācijas un neierobežot vārda brīvību, jo, šādi rīkojoties, tās pārkāpj tibetiešu tiesības leģitīmi un miermīlīgi paust uzskatus un biedroties tibetiešu kopienas organizētajos pasākumos valstī, un mudina Nepālas valdību jaunajā konstitūcijā, kas stāsies spēkā 2011. gada 28. maijā, ietvert šādas tiesības un nodrošināt reliģijas brīvību;
6. aicina Nepālas varas iestādes attiecībās ar tibetiešu kopienu ievērot starptautiskās cilvēktiesību saistības un vietējos valsts tiesību aktus un mudina valdību nepakļauties spēcīgajam Ķīnas valdības spiedienam un prasībai apklusināt tibetiešu kopienu Nepālā, izmantojot ierobežojumus, kuri ir ne tikai nepamatoti, bet arī nelikumīgi saskaņā ar vietējiem un starptautiskajiem tiesību aktiem;
7. uzskata — lai saglabātu ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos un tibetiešu kopienu kontaktu, ir svarīgi, lai Nepālas varas iestādes turpinātu pilnībā īstenot neoficiālo vienošanos jautājumā par tibetiešu bēgļiem;
8. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu ar tā delegācijas Katmandu starpniecību cieši uzraudzīt politisko stāvokli Nepālā, jo īpaši to, kāda ir attieksme pret tibetiešu bēgļiem un vai tiek ievērotas viņu konstitucionālās un starptautiskajos tiesību aktos paredzētās tiesības, un mudina ES augsto pārstāvi pievērst uzmanību problēmām, ko izraisa Nepālas valdības, kā arī Nepālas un Ķīnas varas iestāžu centieni nepieļaut tibetiešu vēlēšanas;
9. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Nepālas valdībai un ANO ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0245.
- [2] OV C 313 E, 20.12.2006., 463. lpp.