KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu
1.7.2011
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ALDE (B7‑0379/2011)
S&D (B7‑0380/2011)
GUE/NGL (B7‑0387/2011)
Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Monika Flašíková Beňová, Kinga Göncz, Csaba Sándor Tabajdi, Cătălin Sorin Ivan S&D grupas vārdā
Renate Weber, Sophia in 't Veld, Sarah Ludford, Sonia Alfano, Cecilia Wikström, Alexander Alvaro, Norica Nicolai, Nathalie Griesbeck, Gianni Vattimo ALDE grupas vārdā
Judith Sargentini, Rui Tavares, Jan Philipp Albrecht, Ulrike Lunacek Verts/ALE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6 un 7. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 56., 114., 167. un 258. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR), kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu,
– ņemot vērā Ungārijas pamatlikumu (turpmāk jaunā konstitūcija), kuru Ungārijas Republikas Nacionālā asambleja pieņēma 2011. gada 18. aprīlī un kurš stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) Atzinumu Nr. CDL(2011)016 un Nr. CDL(2011)001 par jauno Ungārijas Konstitūciju un trim juridiskajiem jautājumiem, kas radušies jaunās Ungārijas Konstitūcijas izstrādes procesā,
– ņemot vērā 2011. gada 25. janvārī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā iesniegto rezolūcijas priekšlikumu Nr. 12490 par nopietniem progresa kavēkļiem tiesiskuma un cilvēktiesību jomā Ungārijā,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Nolēmumu Nr. 30141/04 (Schalk un Kopf pret Austriju) un jo īpaši tās obiter dicta,
- ņemot vērā Eiropas Parlamentā iesniegtos jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, par jauno Ungārijas Konstitūciju, kā arī Padomei un Komisijai iesniegtos paziņojumus par pārskatīto Ungārijas Konstitūciju un 2011. gada 8. jūnijā EP notikušās debates,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā demokrātija un tiesiskums, kā noteikts LES 2. pantā, un cilvēktiesību un brīvību nepārprotamu ievērošanu, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR), un minēto tiesību, brīvību un principu atzīšanu, kuru vēl vairāk demonstrē ES gaidāmā pievienošanās ECHR;
B. tā kā Ungārija ir parakstījusi ECHR, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citus starptautiskus juridiskus instrumentus, kuros izvirzīta prasība tai ievērot un īstenot principus attiecībā uz varas dalījumu, institucionālās kontroles un līdzsvara īstenošanu un demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu;
C. tā kā — lai gan jaunas konstitūcijas izstrāde un pieņemšana ietilpst dalībvalstu kompetencē — dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ES ir pienākums nodrošināt, ka tās saturs un procedūras atbilst ES vērtībām, Pamattiesību hartai, ECHR un ka pieņemtās konstitūcijas burts un gars nav pretrunā šīm vērtībām un instrumentiem; tā kā tam ir skaidrs apliecinājums, jo vairākām pašreizējām ES dalībvalstīm bija jāpārstrādā un jāgroza sava konstitūcija, lai varētu pievienoties ES, vai arī konstitūcija bija jāpielāgo attiecīgā ES līguma prasībām, jo īpaši pēc Komisijas pieprasījuma;
D. tā kā konstitūcijas sagatavošanā trūka pārredzamības un jaunās konstitūcijas izstrāde un pieņemšana notika īpaši īsā termiņā, un tāpēc nebija pietiekami daudz laika, lai rīkotu pārdomātas un nozīmīgas publiskas debates par teksta projektu; un tā kā sekmīgai un leģitīmai konstitūcijai vajadzētu pamatoties uz iespējami lielāko vienprātību;
E. tā kā konstitūciju plaši kritizēja dalībvalsts, Eiropas un starptautiskās NVO un organizācijas, Venēcijas komisija un dalībvalstu valdību pārstāvji un tā kā to pieņēma vienīgi ar valdošo partiju deputātu balsojumu, un tāpēc nebija panākta politiskā un sociālā vienprātība;
F. tā kā Eiropas Parlaments ir vienisprātis ar Venēcijas komisiju, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, atklātību, iesaistīšanos pieņemšanas procedūrā un tās termiņu, kā arī saistībā ar kontroles un līdzsvara sistēmas vājināšanos, jo īpaši noteikumiem, kas attiecas uz Konstitucionālo tiesu, tiesām un tiesnešiem un kas varētu radīt Ungārijas tiesu sistēmas neatkarības apdraudējumu;
G. tā kā jaunajā konstitūcijā Ungārijai nav izdevies nepārprotami deklarēt vairākus principus, kas izriet no tās juridiski saistošajām starptautiskajām saistībām, kuri tai ir jāievēro un jāveicina, piemēram, nāvessoda aizliegums, mūža ieslodzījuma bez iespējas atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa aizliegums, diskriminācijas dzimumorientācijas dēļ aizliegums un pamattiesību apturēšanas vai ierobežošanas atbilstoši īpašai tiesiskai kārtībai aizliegums;
H. tā kā jaunā konstitūcija, kurā norādītās vērtības un neskaidri formulētie pamatjēdzieni, piemēram, „ģimene” un tiesības uz dzīvību no ieņemšanas brīža, varētu radīt diskriminācijas risku attiecībā uz atsevišķām sabiedrības grupām, proti, etnisko, reliģisko vai seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, vienvecāka ģimenēm, cilvēkiem, kuri dzīvo civilās partnerattiecībās, un sievietēm;
I. tā kā preambulas neskaidrie formulējumi, jo īpaši tajās daļās, kas attiecas uz Ungārijas valsts saistībām pret ārvalstīs dzīvojošiem etniskajiem ungāriem, varētu radīt juridisku pamatu darbībām, kuras kaimiņvalstis uzskatītu par iejaukšanos viņu iekšējās lietās, un tas varētu izraisīt spriedzi reģionā;
J. tā kā jaunajā konstitūcijā noteikts, ka preambulai ir juridisks spēks, un tā kā tam varētu būt juridiska un politiska ietekme, un tas varētu izraisīt juridisku nenoteiktību;
K. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas iestrāde jaunajā konstitūcijā varētu radīt kompetenču pārklāšanos starp Ungārijas un starptautiskajām tiesām, kā norādīts Venēcijas komisijas publicētajā atzinumā;
L. tā kā jaunajā konstitūcijā paredzēta plaša galveno tiesību aktu izmantošana, kuru pieņemšanā arī nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums un kuri attieksies uz plašu jautājumu loku saistībā ar Ungārijas institucionālo sistēmu, pamattiesību ievērošanu un svarīgiem sabiedrības dzīves jautājumiem; tā kā praktiski tas padara šo aktu pieņemšanu par Ungārijas konstitucionālās procedūras daļu;
M. tā kā saskaņā ar jauno konstitūciju vairākus jautājumus, piemēram, īpašus ģimeņu tiesību un nodokļu un pensijas sistēmu aspektus, kuri parasti attiecas uz valdības kompetenci vai likumdevēja pilnvarām pieņemt pastāvīgos lēmumus, arī regulēs galvenie tiesību akti, un tas nozīmē, ka mazināsies turpmāko vēlēšanu nozīmīgums un radīsies plašāka darbības joma valdībai, kurai ir divu trešdaļu balsu vairākums, lai nostiprinātu savas politiskās prioritātes; tā kā specifisku un detalizētu noteikumu izveides procedūra, izmantojot galvenos tiesību aktus, var tāpēc apdraudēt demokrātijas principu;
N. tā kā politikas virzienus kultūras, reliģijas, sociālekonomikas un finanšu jomā nevajadzētu nostiprināt ar galveno tiesību aktu starpniecību, kā to uzsvērusi Venēcijas komisija;
O. tā kā Budžeta padomei, kura nav parlamentāra struktūrvienība un kurai ir ierobežota demokrātiskā leģitimitāte, tiks dotas veto tiesības vispārējā budžeta pieņemšanā un tā kā šādā gadījumā valsts vadītājs var Nacionālo asambleju atlaist, tādējādi nopietni ierobežojot demokrātiski ievēlēta likumdevēja darbības jomu;
P. tā kā efektīvā sistēma, kurā darbojās četri parlamentārie komisāri, tiks mainīta, samazinot sastāvu līdz vienam galvenajam ombudam un diviem deputātiem, ar ko nebūtu iespējams panākt tādu pašu tiesību aizsardzības līmeni un kuru pilnvarās nebūs iekļautas iepriekšējā komisāra personas datu un informācijas brīvības jautājumos pilnvaras; tā kā minētā komisāra pilnvaras tiks pārceltas uz iestādi, kuras modus operandi nav precizēts;
Q. tā kā vienlaikus ar jaunās konstitūcijas pieņemšanu Ungārijas valdība un valdošās partijas lielā apjomā no jauna veica daudzu personu iecelšanu galvenajos amatos, piemēram, ieceļot ģenerālprokuroru, Valsts kontroles biroja vadītāju, Budžeta padomes priekšsēdētāju; tā kā nesen Ungārijas parlaments ievēlēja tiesnešus jaunajā Ungārijas Konstitucionālajā tiesā, kā paredzēts jaunajā konstitūcijā; tā kā kandidatūru izvirzīšanas procedūra un vēlēšanas nepamatojās uz kopēju politisko vienošanos;
R. tā kā jaunajā konstitūcijā ir paredzēti ļoti vispārīgi noteikumi, kas nosaka tiesu sistēmu, un nav skaidrs, vai Augstākā tiesa, kurai mainīts nosaukums, turpinās strādāt tās pašreizējā priekšsēdētāja vadībā;
S. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir nolēmusi sagatavot ziņojumu par jauno Ungārijas Konstitūciju, pamatojoties uz Venēcijas komisijas atzinumu;
T. tā kā jaunas konstitūcijas izstrāde un pieņemšana nebija minēta valdošo partiju vēlēšanu manifestā;
U. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki-moon paziņoja, ka viņš atzinīgi vērtētu, ja Ungārijas valdība lūgtu konsultācijas un ieteikumus savā valstī, Eiropas Padomē vai Apvienoto Nāciju Organizācijā, un pauda viedokli, ka Ungārijai kā ES dalībvalstij vajadzētu vērsties Eiropas iestādēs, lai saņemtu konsultācijas un pārskatītu jauno konstitūciju,
1. aicina Ungārijas varas iestādes risināt Venēcijas komisijas atzinumā konstatētās problēmas un īstenot tās ieteikumus, vai nu grozot jauno konstitūciju, vai pieņemot turpmākus galvenos un parastos tiesību aktus, lai jo īpaši:
a – aktīvi rīkotos vienprātības panākšanai, nodrošinātu lielāku pārredzamību un veicinātu patiesu politisko un sociālo integrāciju un plašu sabiedrisko apspriešanu saistībā ar turpmāko konstitūcijā paredzēto galveno tiesību aktu izstrādi un pieņemšanu;
b – attiecībā uz nodokļu un pensiju sistēmu, ģimeņu politiku, politiku kultūras, reliģijas un sociālekonomikas jomā galvenajos tiesību aktos noteiktu vienīgi pamatdarbības jomu un to skaidri definētu, ļaujot turpmākajām valdībām un demokrātiski ievēlētam likumdevējam pieņemt patstāvīgus lēmumus šajās politikas jomās; pārskatītu Budžeta padomes pašreizējās pilnvaras;
c – saskaņā ar Pamattiesību hartas 21. pantu Konstitūcijā un tās preambulā nodrošinātu ikvienam pilsonim savu tiesību vienlīdzīgu aizsardzību neatkarīgi no tā, kādai reliģiskai, dzimumorientācijas, etniskai vai citai sabiedrības grupai ir piederīgs;
d – Konstitūcijā, tostarp tās preambulā, nepārprotami garantētu to, ka Ungārija ievēros citu valstu teritoriālo integritāti, kad vērsīsies pēc atbalsta pie ārvalstīs dzīvojošiem etniskajiem ungāriem;
e – atkārtoti apstiprinātu tiesu neatkarības principu, atjaunojot Konstitucionālās tiesas tiesības bez izņēmumiem pārskatīt ar budžetu saistītus tiesību aktus, kā to prasa tiesību akti, kas pamatojas uz ECHR, pārskatot noteikumu par zemāko obligāto pensionēšanās vecumu tiesnešiem un skaidri garantējot tiesu sistēmas pārvaldības neatkarību;
f – jaunajā konstitūcijā nepārprotami aizsargātu visas pilsoņu pamattiesības un sociālās tiesības atbilstīgi Ungārijas starptautiskajām saistībām, aizliegtu nāvessodu, mūža ieslodzījumu bez iespējām atbrīvot pirms termiņa un diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ, sniegtu pietiekamas garantijas attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, kā arī skaidri paziņotu, ka Ungārijas pilsoņi piedzimstot iegūst savas pamattiesības bez nosacījumiem;
g – nodrošinātu, ka parlamentāro komisiju sistēmas reorganizācija nepazemina pašreizējās garantijas attiecībā uz tiesību aizsardzību un veicināšanu tādās jomās kā mazākumtautību aizsardzība, personas datu aizsardzība un sabiedrības interesēm atbilstošas informācijas pārredzamība, kā arī nodrošinātu to attiecīgo struktūrvienību neatkarību, kuras ir atbildīgas šajās jomās;
h – pārliecinātos, ka Pamattiesību hartas iekļaušana jaunajā konstitūcijā nerada interpretācijas un kompetenču pārklāšanās problēmas starp vietējām tiesām, jauno Ungārijas Konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesu;
2. aicina Komisiju veikt pamatīgu jaunās konstitūcijas pārskatīšanu un analīzi, kā arī turpmāk pieņemto galveno tiesību novērtēšanu, lai pārbaudītu, ka tie atbilst acquis communautaire un jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī Līgumu burtam un garam;
3. uzdod EP attiecīgajām komitejām sadarbībā ar Venēcijas komisiju un Eiropas Padomi sekot pasākumu izpildes gaitai un novērtēt, vai un kā ieteikumi tiek īstenoti;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pamattiesību aģentūrai, EDSO un ANO ģenerālsekretāram.