Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0467/2012Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0467/2012

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vēlēšanām Gruzijā

24.10.2012 - (2012/2816(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B7‑0467/2012)
PPE (B7‑0468/2012)
ECR (B7‑0469/2012)
S&D (B7‑0470/2012)
ALDE (B7‑0473/2012)

José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Elena Băsescu, Krzysztof Lisek, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Rafał Trzaskowski, Corien Wortmann-Kool, Jacek Protasiewicz, Cristian Dan Preda, Lena Kolarska-Bobińska, Anna Ibrisagic, Eduard Kukan, Monica Luisa Macovei, Marietta Giannakou, Inese Vaidere, Andrzej Grzyb, Filip Kaczmarek, Paweł Zalewski, Jacek Saryusz-Wolski, Laima Liucija Andrikienė, Roberta Angelilli, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Michael Gahler PPE grupas vārdā
Libor Rouček, Kristian Vigenin, Mojca Kleva, Minodora Cliveti, Teresa Riera Madurell, Evgeni Kirilov, Richard Falbr, Edit Herczog S&D grupas vārdā
Norica Nicolai, Graham Watson, Marietje Schaake, Sonia Alfano, Robert Rochefort, Leonidas Donskis, Ramon Tremosa i Balcells, Izaskun Bilbao Barandica, Kristiina Ojuland, Gerben-Jan Gerbrandy, Johannes Cornelis van Baalen, Hannu Takkula, Jelko Kacin, Alexander Graf Lambsdorff ALDE grupas vārdā
Ulrike Lunacek, Indrek Tarand, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Marek Henryk Migalski ECR grupas vārdā

Procedūra : 2012/2816(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0467/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vēlēšanām Gruzijā

(2012/2816(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, jo īpaši 2011. gada 17. novembra rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments ir izteicis rekomendācijas Padomei, Komisijai un EĀDD par sarunām ar ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu[1],

–   ņemot vērā Gruzijas un Eiropas Savienības Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā ES un Gruzijas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) kopīgo rīcības plānu, ko apstiprināja ES un Gruzijas sadarbības padomes sanāksmē 2006. gada 14. novembrī un kas nosaka stratēģiskos mērķus, kuru pamatā ir kopīgu vērtību iedzīvināšana un politisko, ekonomisko un institucionālo reformu efektīva īstenošana,

–   ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par pamieru, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton un komisāra Štefan Füle 2012. gada 2. oktobra kopīgo paziņojumu par Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem,

–   ņemot vērā starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumu par sākotnējiem novērojumiem un secinājumiem attiecībā uz Gruzijas parlamenta vēlēšanām 2012. gada 1. oktobrī,

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumus par Gruziju,

–   ņemot vērā 2012. gada 15. maijā publicēto progresa ziņojumu par EKP īstenošanu Gruzijā,

–   ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā aktīva Gruzijas iesaistīšanās un apņemšanās īstenot kopīgas vērtības un principus, tostarp demokrātiju, likumību, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu, ir svarīga, lai varētu veicināt Eiropas integrācijas procesu un nodrošināt sekmīgu sarunu un pēc tam arī asociācijas nolīguma īstenošanu; tā kā Gruzijas iekšējā politiskā stabilitāte un pastāvīga pievēršanās iekšējām reformām ir priekšnosacījums turpmākai ES un Gruzijas attiecību attīstībai;

B.  tā kā Gruzija ir viena no Austrumu partnerības dibinātājvalstīm; tā kā Varšavā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē Eiropas Savienības un Austrumu partnerības pārstāvji atkārtoti apstiprināja, ka Austrumu partnerība balstās uz kopīgām vērtībām un brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskas valsts principiem;

C. tā kā pēdējās Gruzijas parlamenta vēlēšanas, kas notika 2012. gada 1. oktobrī, bija brīvas un taisnīgas un to rīkošanā tika ievēroti starptautiski atzīti standarti; tā kā kopumā tika ievērota biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvība un Gruzijas tauta brīvi pauda savu gribu, neraugoties uz ārkārtīgi polarizēto priekšvēlēšanu kampaņu;

D. tā kā Padome un Eiropas Parlaments ņēma vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) sākotnējo novērtējumu par 2012. gada 1. oktobra Gruzijas parlamenta vēlēšanu norisi;

E.  tā kā vēl joprojām ir jāpievēršas dažiem vēlēšanu kodeksa jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz dažiem svarīgiem agrākiem EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem, piemēram, iedzīvotāju skaita atšķirības viena mandāta vēlēšanu apgabalos;

F.  tā kā Gruzija kā svarīgs ES partneris šajās parlamenta vēlēšanās pauda stingru apņemšanos ievērot demokrātiskos standartus,

G. tā kā no Gruzijas atšķēlušās teritorijas — Dienvidosetijā un Abhāzijā — joprojām de facto okupē Krievijas militārie spēki; tā kā, neraugoties uz sešu punktu karadarbības pārtraukšanas nolīgumu, ko 2008. gadā parakstīja Krievijas Federācija un Gruzija, Eiropas Savienības Uzraudzības misijai Dienvidosetijā un Abhāzijā joprojām ir liegtas piekļuves tiesības,

H. tā kā ES pildīja savas saistības un turpināja pilnībā atbalstīt Gruzijas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kā arī Gruzijā notiekošo konfliktu mierīgu atrisināšanu,

I.   tā kā tika pārraidīti video materiāli, kuros bija nofilmēta ieslodzīto spīdzināšana Gruzijas cietumos, kas radīja plašus protestus un atklāja to valdības iestāžu izdarītus smagus pārkāpumus, kas ir atbildīgas par tiesiskumu un kārtības uzturēšanu; tā kā šā skandāla dēļ no amata atkāpās divi ministri,

1.  sveic Gruzijas iedzīvotājus ar šo svarīgo soli pretī demokrātijas stiprināšanai valstī; atzinīgi vērtē 2012. gada 1. oktobra demokrātiskās parlamenta vēlēšanas, kas notika atbilstoši EDSO un Eiropas Padomes prasībām, lai gan daži jautājumi joprojām būtu jārisina; uzsver, ka šīs vēlēšanas bija svarīgs solis virzībā uz Gruzijas demokrātisku attīstību un valsts politisko nākotni; atzinīgi vērtē pirmo varas pārejas gadījumu, Gruzijā īstenojot demokrātiskas, brīvas un godīgas vēlēšanas;

2.  uzsver, ka viens no ES ārpolitikas mērķiem ir stiprināt un sekmēt attiecības ar Gruziju;

3.  atzinīgi vērtē ES un Gruzijas attiecībās vērojamo attīstību un atkārtoti apstiprina savas vērtības, principus un saistības, kurās ietilpst demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tirgus ekonomika, ilgtspējīga attīstība un laba pārvaldība;

4.  mudina visas Gruzijas politiskās partijas konstruktīvi sadarboties gaidāmajā pārejas periodā un pēc tā, lai nodrošinātu stabilitāti, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un labu pārvaldību, pilnībā ievērojot Gruzijas iedzīvotāju demokrātiski pausto gribu;

5.  aicina visus politiskos spēkus izrādīt savaldību un pauž pārliecību par to, ka līdzāspastāvēšanas laikā izpildvaras un likumdevējas varas pārstāvji Gruzijā veidos konstruktīvu sadarbību; konstatē, ka konstitucionālās līdzāspastāvēšanas periodā būs vajadzīgi saskaņoti pūliņi, cenšoties rast politisku kompromisu un vienprātību un pilnībā ievērojot Gruzijas konstitūciju un tās galvenos tiesību aktus; uzsver, ka konstruktīvas prezidenta, valdības un parlamenta attiecības ir svarīgas no Gruzijas demokrātiskās reputācijas un pārvaldības viedokļa;

6.  atzinīgi vērtē prezidenta M. Saakašvili paziņojumu, kurā viņš atzina savas partijas sakāvi vēlēšanās, un uzsver, ka šis paziņojums, ar kuru M. Saakašvili nāca klajā tik drīz pēc vēlēšanām, ir pozitīvs signāls attiecībā uz demokrātiju Gruzijā; uzskata, ka tas ir neparasts notikums valstī un visā reģionā, jo citu bijušo padomju valstu līderi bieži vien atstāj amatu tikai piespiedu kārtā un masu protestu vai pilsoņu kara draudu ietekmē;

7.  aicina Gruzijas iestādes pilnībā pievērsties jautājumam par visiem trūkumiem, ko ir konstatējusi Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija, tostarp ieteikumiem, ko sniedza EDSO/ODIHR un Venēcijas komisija attiecībā uz vēlēšanu kodeksu;

8.  atzinīgi vērtē to, ka tika īstenoti apraides pienākuma un programmu retranslācijas principi kabeļtelevīzijā, kas laikā pirms vēlēšanām ievērojami uzlaboja plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

9.  norāda, ka, neraugoties uz polarizētu un saspringtu vēlēšanu vidi, visur tikai ievērotas vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības izpausmes; tomēr ir zināms, ka dažkārt kampaņu vidi pasliktināja partiju aktīvistu un atbalstītāju rīkotās vajāšanas un iebiedēšanas gadījumi;

10. uzsver, cik būtiska nozīme ir pilnībā funkcionējošai demokrātijai un stingru un efektīvu tiesību aktu īstenošanai attiecībā uz partiju finansēšanu, kā arī likumam par iespējamiem un faktiskiem interešu konfliktiem, lai stingri nodalītu personīgās un valsts intereses personām, kas ieņem publisku amatu;

11. mudina Gruzijas iestādes veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par visiem nežēlīgas apiešanās un spīdzināšanas gadījumiem Gruzijas cietumos un aicina veikt dziļu un efektīvu cietumu sistēmas reformu; saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu atzinīgi vērtē par cietumiem atbildīgā Gruzijas ministra lēmumu izveidot uzraudzības grupu, lai cilvēktiesību aktīvisti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji iekļūtu soda izciešanas vietās un pārliecinātos par situāciju;

12. uzstāj, ka jaunajai valdībai vajag turpināt cīņu pret korupciju un īstenot pašreizējās valdības uzsāktās politiskās reformas;

13. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt jaunajai administrācijai nepieciešamo atbalstu un turpināt iesākto dialogu, lai garantētu nepārtrauktību un progresu sarunās par asociācijas nolīgumu, un apsvērt iespēju, ņemot vērā principu „jo vairāk, jo vairāk”, divkāršot centienus, lai pabeigtu sarunas par bezvīzu režīmu starp Gruziju un Eiropas Savienību uz padziļināta un vispusīga brīvās tirdzniecības līguma fona;

14. atkārtoti apstiprina ES atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; pauž cerību, ka Gruzija un Krievija aktīvi turpinās bez priekšnosacījumiem risināt konfliktu; pauž cerību, ka Gruzija arī turpmāk iesaistīsies Ženēvas starptautiskajās apspriedēs un īstenos efektīvu politiku attiecību veidošanā ar separātiskajiem reģioniem;

15. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi pielikt lielākas pūles, lai mudinātu Krieviju ievērot N. Sarkozī sešu punktu plānu nolūkā stabilizēt situāciju Gruzijā un panākt konflikta atrisinājumu; šajā sakarībā aicina Krieviju izvest tās militāro kontingentu no separātiskajām Gruzijas teritorijām — Abhāzijas un Dienvidosetijas — un nodrošināt neierobežotas iespējas Eiropas Savienības Uzraudzības misijai (EUMM) darboties šajās divās provincēs;

16. uzsver to, ka jaunajai valdībai ir jāsaglabā Gruzijas konstruktīvā līdzdalība Ženēvas starptautiskajās diskusijās; šajā saistībā pauž nožēlu par lēno sarunu gaitu un būtiska progresa trūkumu abu pušu starpā Ženēvas diskusijās par drošību un stabilitāti Dienvidkaukāzā un aicina ciešāk iesaistīties, lai pilnībā izpildītu visus sešus punktus 2008. gada septembra pamiera nolīgumā; konstatē koalīcijas „Gruzijas sapnis” pārstāvju uzaicinājumu piedalīties starptautiskās starpniecības ceļā notiekošo miera sarunu par Gruzijas konfliktiem 21. kārtu, ko rīkos Ženēvā;

17. sagaida, ka sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu starp ES un Gruziju tiks noslēgtas atbilstoši šīs valsts vēlmēm saistībā ar Eiropu, un uzsver, cik būtiska nozīme ir Gruzijas Eiropas integrācijas procesam ekonomisko, sociālo un politisko reformu veikšanā; atzinīgi vērtē ES apņemšanos attiecībā uz mērķi — bezvīzu režīmu un sagaida, lai puses panāktu būtisku progresu šajā ziņā;

18. sagaida, ka jaunais politiskais vairākums un jaunā valdība turpinās sadarbību ar ES un NATO, un cer, ka ES un Gruzijas attiecības joprojām būs tikpat spēcīgas; atzinīgi vērtē jaunās Gruzijas valdības pausto apņemšanos nodrošināt nemitīgu eiro-atlantisko integrāciju un tās apņēmību balstīties uz iepriekšējo varas īstenotāju labā darba augļiem;

19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Gruzijas prezidentam, valdībai un parlamentam, NATO ģenerālsekretāram un EDSO.