KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Filipīnām
18.4.2018 - (2018/2662(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B8-0198/2018)
S&D (B8-0202/2018)
ECR (B8-0203/2018)
ALDE (B8-0205/2018)
Verts/ALE (B8-0206/2018)
GUE/NGL (B8-0208/2018)
Cristian Dan Preda, Tomáš Zdechovský, Patricija Šulin, Francis Zammit Dimech, Milan Zver, Csaba Sógor, Mairead McGuinness, Romana Tomc, Ivan Štefanec, Eduard Kukan, Elisabetta Gardini, Giovanni La Via, Adam Szejnfeld, Michaela Šojdrová, Tunne Kelam, Bogdan Andrzej Zdrojewski, David McAllister, Lars Adaktusson, Krzysztof Hetman, Željana Zovko, Bogdan Brunon Wenta, Sandra Kalniete, Elmar Brok, Dubravka Šuica, Pavel Svoboda, Ivana Maletić, Laima Liucija Andrikienė, Seán Kelly, Deirdre Clune, Andrey Kovatchev, Julia Pitera, Marijana Petir, Inese Vaidere, László Tőkés, Stanislav Polčák, Jiří Pospíšil PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Neena Gill S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Notis Marias, Valdemar Tomaševski, Branislav Škripek, Pirkko Ruohonen-Lerner, Raffaele Fitto, Ruža Tomašić, Monica Macovei, Anna Elżbieta Fotyga ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans ALDE grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Ernest Urtasun, Jakop Dalunde, Davor Škrlec, Heidi Hautala, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Miguel Urbán Crespo, Anne-Marie Mineur, Merja Kyllönen, Patrick Le Hyaric, Tania González Peñas, Dimitrios Papadimoulis, Xabier Benito Ziluaga, Estefanía Torres Martínez, Malin Björk, Stelios Kouloglou, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Filipīnām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas situāciju Filipīnās, jo īpaši 2016. gada 15. septembra rezolūciju[1] un 2017. gada 16. marta rezolūciju[2],
– ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2018. gada 16. marta paziņojumu par Filipīnām un Starptautisko Krimināltiesu,
– ņemot vērā ES delegācijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas paziņojumus,
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses,
– ņemot vērā dienestu 2018. gada 19. janvāra kopējo dokumentu par ES īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS +) īstenošanas novērtējumu Filipīnās laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam (SWD(2018)0032),
– ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein paziņojumus par Filipīnu valdības apsūdzībām, ka ANO īpašā referente pirmiedzīvotāju tautu tiesību jautājumos un citi cilvēktiesību aizstāvji bija iesaistīti terora aktos;
– ņemot vērā rezultātus, kas panākti ASEAN un ES samitā par godu 40. gadadienai, kopš izveidots ASEAN un ES attiecību dialogs, un ņemot vērā ASEAN un ES rīcības plānu (2018-2022),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas (DROI) priekšsēdētāja 2018. gada 23. februāra paziņojumu, ka senatores Leila De Lima paturēšana cietumā bez apsūdzības ir nepieņemama,
– ņemot vērā diplomātiskās attiecības starp Filipīnām un ES (iepriekš Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK)), kuras tika izveidotas 1964. gada 12. maijā līdz ar Filipīnu vēstnieka Eiropas Ekonomikas kopienā iecelšanu,
– ņemot vērā Filipīnu statusu, kura ir Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dibinātāja,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesībām,
– ņemot vērā Romas statūtus,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Filipīnām un ES jau sen ir nodibinātas diplomātiskās, ekonomiskās, kultūras un politiskās attiecības; tā kā ar partnerības un sadarbības nolīguma ratifikāciju Eiropas Savienība un Filipīnas ir no jauna apstiprinājušas savu kopīgo apņemšanos sekmēt labas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma principus, cilvēktiesības, sociālo un ekonomisko attīstību un mieru un drošību reģionā;
B. tā kā tiek ziņots, ka kopš 2016. gada 1. jūlija Filipīnās notiekošajā narkotiku apkarošanas kampaņā, kas starptautiski pazīstama kā prezidenta R. Dutertes „karš pret narkotikām”, ir nogalināti aptuveni 12 000 cilvēku, tostarp sievietes un bērni; tā kā prezidents R. Duterte ir solījis turpināt narkotiku apkarošanas kampaņu līdz prezidenta pilnvaru termiņa beigām 2022. gadā; tā kā ES joprojām pauž dziļas bažas par daudzajām slepkavībām, kuras ir saistītas ar kampaņu pret nelikumīgajām narkotikām Filipīnās;
C. tā kā Filipīnu valstspiederīgā, ANO īpašā referente jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām Victoria Tauli-Corpuz tiek apsūdzēta terorismā un kopā ar 600 citām personām, tostarp pirmiedzīvotāju līderiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, ir iekļauta teroristisku organizāciju sarakstā, ko 2018. gada martā izveidoja Filipīnu valdība; tā kā uz ANO ekspertiem attiecas tiesiskā imunitāte; tā kā pret V. Tauli-Corpuz tika izvirzītas apsūdzības pēc tam, kad viņa nosodīja armijas uzbrukumus lumadu pirmiedzīvotājiem Mindanao; tā kā V. Tauli-Corpuz norādīja, ka pret pirmiedzīvotājiem, kuri miermīlīgi aizsargāja savu īpašumu, tika izmantota iebiedēšana, spīdzināšana un aresti;
D. tā kā senatore Leila De Lima, cilvēktiesību aktīviste un augsta ranga Filipīnu prezidenta R. Dutertes narkotiku apkarošanas kampaņas kritiķe 2016. gada 19. septembrī tika atcelta no Senāta Tieslietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājas amata un 2017. gada 23. februārī — arestēta; tā kā senatore Leila de Lima vadīja izmeklēšanu par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma Davao pilsētā laikā, kad prezidents R. Duterte bija šīs pilsētas mērs; tā kā pastāv nopietnas bažas, ka noziegumi, par kuriem apsūdz senatori Leila De Lima, ir gandrīz pilnībā safabricēti un politiski motivēti;
E. tā kā Filipīnas iestāžu vēršanās pret pirmiedzīvotājiem rada nopietnas bažas; tā kā decembra beigās ANO brīdināja par lumadu pirmiedzīvotāju masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Filipīnu salā Mindanao; tā kā ANO eksperti lēš, ka kopš 2017. gada oktobra ir pārvietoti vismaz 2500 lumadi; tā kā pastāv bažas, ka dažus no šiem uzbrukumiem motivēja nepamatotas aizdomas, ka lumadi ir iesaistīti teroristu grupējumos vai ka tie pretojas ieguves darbībām uz savas senču zemes;
F. tā kā Filipīnas 2000. gada 28. decembrī parakstīja Romas Statūtus un 2011. gada 30. augustā tos ratificēja; tā kā Starptautiskās Krimināltiesas prokurors (SKT) ir uzsācis sākotnēju izmeklēšanu par situāciju Filipīnās, lai analizētu noziegumus, kuri, iespējams, pastrādāti valstī vismaz kopš 2016. gada 1. jūlija saistībā ar narkotiku apkarošanas kampaņu, ko uzsāka Filipīnu valdība;
G. tā kā 2018. gada 19. martā ANO oficiāli paziņoja SKT, ka Filipīnas 2018. gada 17. martā iesniedza rakstisku paziņojumu par izstāšanos no Romas Statūtiem;
H. tā kā Filipīnu Pārstāvju palāta 2017. gada 7. martā apstiprināja likumprojektu par nāvessoda atjaunošanu; tā kā likumprojektam vēl ir vajadzīga senāta piekrišana pirms prezidents var to parakstīt un tādējādi tas kļūst par likumu; tā kā prezidents R. Duterte ir izvērsis aktīvu kampaņu par nāvessoda atjaunošanu; tā kā nāvessoda atjaunošana būtu nepārprotams Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) otrā fakultatīvā protokola pārkāpums, kuru Filipīnas parakstīja 2007. gadā;
I. tā kā „Transparency International“ ikgadējā korupcijas reitingā Filipīnas ieņem 111. vietu no 180 valstīm;
J. tā kā aizvien vairāk samazinās pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; tā kā tiek ziņots, ka cilvēktiesību aizstāvji aizvien biežāk Filipīnās saskaras ar naidīgu vidi; tā kā prezidents R. Duterte ir izplatījis paziņojumus, kuros pausts mudinājums policijai uzbrukt cilvēktiesību grupām un aizstāvjiem;
K. tā kā pastāv risks, ka personām, kuras publiski izsakās par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, tiks aizliegs ieceļot Filipīnās;
L. tā kā prezidents R. Duterte vairākkārt ir noniecinoši un pazemojoši izteicies par sievietēm un ir atkārtoti attaisnojis izvarošanu un aicinājis nošaut sievietes;
M. tā kā pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un aktīvistiem regulāri tiek vērsti draudi, iebiedēšana un vardarbība, jo viņi cenšas nodot atklātībai iespējamu sodīšanu bez tiesas sprieduma vai citus iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus Filipīnās; tā kā LGTBI kopiena saskaras ar pastāvīgu iebiedēšanu;
N. tā kā Filipīnas ir Eiropas Savienības Vispārējās preferenču shēmas (VPS+) saņēmējvalsts;
O. tā kā ES un Filipīnu partnerības un sadarbības nolīgumā pausts aicinājums izveidot jēgpilnu dialogu par cilvēktiesībām, ko īstenotu Darba grupa jautājumos par cilvēktiesībām,
1. aicina Filipīnu valdību nekavējoties izbeigt sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, aizbildinoties ar „karu pret narkotikām“; stingri nosoda daudzos gadījumus, kad notiek sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, un bruņoto spēku un kārtības grupējumu darbību, kas saistītas ar narkotiku apkarošanas kampaņu; izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; pauž dziļas bažas par saņemtajiem ticamajiem ziņojumiem par to, ka Filipīnu policija vilto pierādījumus, lai attaisnotu sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, un ka tas galvenokārt skar ārkārtīgi nabadzīgos pilsētu iedzīvotājus;
2. norāda, ka valdība nesen ir uzsākusi iniciatīvas, lai nodrošinātu vienotāku un iekļaujošāku pieeju narkotiku apkarošanai, pamatojoties uz izpildi, tiesiskumu, interešu aizstāvēšanu un rehabilitāciju un integrāciju; atzinīgi vērtē Filipīnās 2017. gada 25. septembrī iesniegto Senāta Rezolūciju Nr. 516, kurā pausts mudinājums iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus, lai „izbeigtu slepkavību virkni, īpaši mūsu bērnu slepkavības“; aicina valdību par prioritāti noteikt cīņu pret narkotiku tirdzniecības tīkliem un ievērojamiem narkotiku baroniem, tā vietā, lai vajātu maza mēroga patērētājus; uzsver, ka Filipīnu iestādēm ir jāturpina cīņa pret nelikumīgajām narkotikām, pievēršot uzmanību sabiedrības veselībai un pilnīgi ievērojot likumā paredzēto kārtību saskaņā ar valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem; prasa valdībai pieņemt konkrētu nevardarbīgu politiku;
3. aicina iestādes pilnībā sadarboties saskaņā ar ANO īpašām procedūrām; aicina Filipīnu iestādes nekavējoties veikt objektīvas un pamatotas izmeklēšanas par šādiem gadījumiem, kad notiek sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, sākt kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības visus vainīgos; aicina ES un dalībvalstis atbalstīt ANO vadīto izmeklēšanu par slepkavībām Filipīnās un saukt pie atbildības vainīgos;
4. atkārto aicinājumu Filipīnu iestādēm atbrīvot senatori Leila De Lima un nodrošināt viņai atbilstošus drošības un sanitāros apstākļus, kamēr viņa atrodas apcietinājumā; tāpat atkārto aicinājumu iestādēm garantēt taisnīgu tiesu un atsaukt visas pret viņu izvirzītās politiski motivētās apsūdzības; aicina ES arī turpmāk cieši uzraudzīt senatores Leila De Lima lietu;
5. aicina Filipīnu iestādes svītrot cilvēktiesību aizstāvjus no teroristu saraksta, atsaukt visas pret viņiem vērstās apsūdzības un ļaut viņiem mierīgi veikt savus pienākumus; atgādina Filipīnu iestādēm, ka uz Victoria Tauli-Corpuz attiecas imunitāte saskaņā ar 1946. gada Konvenciju par privilēģijām un imunitāti;
6. atzinīgi vērtē SKT iniciatīvu izmeklēt iespējamus noziegumus pret cilvēci saistībā ar slepkavībām, kas notika „karā pret narkotikām“; aicina Filipīnu valdību pilnībā sadarboties ar Starptautiskās Krimināltiesas Prokuratūru, kura veic sākotnēju izmeklēšanu par Filipīnām; pauž dziļu nožēlu par Filipīnu valdības lēmumu uzsākt izstāšanos no Romas Statūtiem; aicina valdību atcelt šo lēmumu;
7. atkārto dziļas bažas par Pārstāvju palātas lēmumu atjaunot nāvessodu; no jauna aicina Filipīnu iestādes nekavējoties apstādināt notiekošās procedūras nāvessoda atjaunošanai; atgādina, ka ES nāvessodu uzskata par nežēlīgu un necilvēcīgu sodu, kas nedarbojas kā līdzeklis atturēšanai no noziedzīgas rīcības; aicina Filipīnu valdību atturēties no minimālā vecuma pazemināšanas, kuru sasniedzot iestājas kriminālatbildība;
8. pauž satraukumu par aizvien lielāko korupciju pašreizējās Filipīnu valdības laikā; aicina Filipīnu iestādes pastiprināt pūliņus efektīvā korupcijas apkarošanā; uzsver, cik svarīgi šajā ziņā ir ievērot demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus;
9. nosoda draudus, pazemošanu, iebiedēšanu un vardarbību, kas vērsta pret tiem, to vidū pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un aktīvistiem, kuri cenšas nodot atklātībai iespējamu sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma vai citus iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus Filipīnās; mudina Filipīnu valdību nodrošināt, ka cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un aktīvisti var veikt savu darbu labvēlīgā vidē un nebaidoties no represijām;
10. mudina Filipīnas vairs nenoteikt aizliegumu ieceļot valstī personām, kuras tiek uzskatītas par prezidenta R. Dutertes politikas kritiķēm;
11. mudina Filipīnas ievērot starptautiskajās tiesībās noteiktos pienākumus aizsargāt pirmiedzīvotāju cilvēktiesības, tostarp arī bruņota konflikta laikā;
12. nosoda visu veidu vardarbību pret sievietēm un atgādina, ka šāda vardarbība ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums un iedragā sieviešu un meiteņu cieņu; stingri nosoda prezidenta R. Dutertes pazemojošos un naidīgos izteikumus par sievietēm cīnītājām; atgādina prezidentam, ka valdības bruņoto spēku kūdīšana uz seksuālu vardarbību bruņota konflikta laikā ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; aicina prezidentu izturēties pret sievietēm ar cieņu un atturēties no kūdīšanas uz vardarbību pret sievietēm;
13. mudina ES un tās dalībvalstis apsvērt Filipīnu Republikas izslēgšanu no Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes pirms tam, kad 2018. gada beigās beidzas tās pašreizējais dalības termiņš;
14. atgādina Filipīnu iestādēm par tās pienākumiem, kas noteikti starptautiskajās tiesībās, VPS+ shēmā un PSN, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, un par sekām šo pienākumu neizpildes gadījumā; uzsver — kaut gan VPS+ konvenciju īstenošanas progress lielā mērā ir bijis pozitīvs, joprojām pastāv bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotiku apkarošanu; šajā sakarībā atgādina tā iepriekšējo 2017. gada 16. marta rezolūciju par Filipīnām un aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp PSN, lai pārliecinātu Filipīnas izbeigt sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma saistībā ar narkotiku apkarošanas kampaņu, un, ja netiek panākti būtiski uzlabojumi, uzsākt procesuālas darbības, kuru rezultātā varētu uz laiku atcelt VPS+ preferences; aicina ES izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palīdzētu Filipīnu valdībai ievērot savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Filipīnu prezidentam, valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ASEAN dalībvalstu valdībām.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0349.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0088.