Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-0281/2018Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-0281/2018

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību stāvokli Bahreinā, jo īpaši Nabeel Rajab lietu

13.6.2018 - (2018/2755(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B8-0281/2018 (Verts/ALE)
B8-0282/2018 (S&D)
B8-0283/2018 (EFDD)
B8-0286/2018 (GUE/NGL)
B8-0287/2018 (ALDE)

Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post S&D grupas vārdā
Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Yana Toom, Ramon Tremosa i Balcells, Viktor Uspaskich, Johannes Cornelis van Baalen, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Alyn Smith, Barbara Lochbihler, Bodil Valero, Ernest Urtasun, Ana Miranda, Jordi Solé, Josep-Maria Terricabras Verts/ALE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Barbara Spinelli, Merja Kyllönen, Kateřina Konečná, Miguel Urbán Crespo, Xabier Benito Ziluaga, Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Younous Omarjee GUE/NGL grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2018/2755(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-0281/2018
Iesniegtie teksti :
RC-B8-0281/2018
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Bahreinā, jo īpaši Nabeel Rajab lietu

(2018/2755(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bahreinu — 2014. gada 6. februāra rezolūciju par Bahreinu, īpaši Nabeel Rajab, Abdulhadi al-Khawaja un Ibrahim Sharif lietu[1], 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Bahreinu, it īpaši Nabeel Rajab lietu[2], 2016. gada 4. februāra rezolūciju par Bahreinu — Mohammed Ramadan lieta[3], 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par Bahreinu[4], 2017. gada 16. februāra rezolūciju par nāvessodu izpildi Kuveitā un Bahreinā[5] un 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par vēršanos pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanos jaunattīstības valstīs[6],

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu par al-Wefaq ģenerālsekretāra Ali Salman notiesāšanu Bahreinā, 2017. gada 11. jūlija paziņojumu par Bahreinas tiesas spriedumu Nabeel Rajab lietā un 2018. gada 6. jūnija paziņojumu par Bahreinas cilvēktiesību aizstāvja Nabeel Rajab notiesāšanu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja 2017. gada 22. novembra paziņojumu,

–  ņemot vērā 2018. gada 15. maijā notikušo ES un Bahreinas neoficiālās cilvēktiesību jautājumu darba grupas sanāksmi,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2017. gada 11. septembra paziņojumu par stāvokli Bahreinā,

–  ņemot vērā ANO Komitejas pret spīdzināšanu 2017. gada 12. maija paziņojumu,

–  ņemot vērā 2002. gada februārī pieņemto Bahreinas Konstitūciju, jo īpaši tās 3. nodaļu, Bahreinas kriminālkodeksa 364. pantu un 1963. gada likumu „Par Bahreinas pilsonību”,

–  ņemot vērā Bahreinas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) 2011. gada novembra ziņojumu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, par cilvēktiesību dialogu ar trešām valstīm, par nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību un cilvēktiesību aizstāvjiem un par vārda brīvu tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Arābu Cilvēktiesību hartu, kuriem Bahreina ir pievienojusies,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2018. gada 5. jūnijā Bahreinas Augstā apelācijas tiesa nolēma atstāt spēkā cilvēktiesību aizstāvim Nabeel Rajab piespriesto piecu gadu cietumsodu par „nepatiesu baumu izplatīšanā kara laikā” (Bahreinas kriminālkodeksa 133. pants), “kaimiņvalsts apvainošanu” (215. pants) un “valsts pārvaldes struktūras apvainošanu” (216. pants) saistībā ar viņa tvītiem par iespējamo spīdzināšanu Bahreinas Džavas pilsētas cietumā un Saūdu Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukumiem Jemenā; tā kā šīs apsūdzības balstās uz noteikumiem, kas paredz kriminālsodu par vārda brīvības izpausmēm, kuras aizsargā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Bahreina ratificēja 2006. gadā, 19. pants; tā kā paredzams, ka N. Rajab iesniegs pēdējo apelāciju Bahreinas Augstākajā kasācijas tiesā;

B.  tā kā šomēnes N. Rajab bija jāatbrīvo, jo viņš bija izcietis par 2015. un 2016. gadā TV sniegtajām intervijām par vārda brīvības ierobežojumiem Bahreinā piespriesto divu gadu cietumsodu, ko viņam nācās izciest ļoti sliktos cietuma apstākļos ar sliktu izturēšanos pret viņu; tā kā pirms patvaļīgās apcietināšanas 2016. gada jūnijā Nabeel Rajab bija aizliegts ceļot un laikā no 2012. līdz 2014. gadam viņš izcieta divu gadu cietumsodu par to, ka bija izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2013. gadā atzina, ka viņš ir ticis patvaļīgi aizturēts tāpēc, ka palīdzējis vadīt un organizēt demonstrācijas Bahreinā; tā kā viņa tiesu procesi nebija taisnīgi;

C.  tā kā bez šī jaunā piecu gadu cietumsoda Nabeel Rajab varētu draudēt arī vēl viens līdz pat 14 gadus ilgs cietumsods par prasībām, ko pret viņu uztur valdība, apsūdzot viņu nepatiesu ziņu un paziņojumu izplatīšanā un tenku izplatīšanā, kas grauj valsts prestižu; tā kā 2017. gada 12. septembrī valdība apsūdzēja viņu nepatiesu ziņu izplatīšanā, naida kurināšanā pret valdošo režīmu un aicināšanu uz nepakļaušanos likuma varai, izmantojot sociālos medijus;

D.  tā kā N. Rajab veselība ir smagi cietusi slikto cietuma apstākļu dēļ; tā kā viņa ģimenes locekļi ziņo, ka daļa no soda ir atrašanās kamerā 23 stundas diennaktī, no kā laika gaitā nopietni cietusi viņa veselība; tā kā tiek ziņots, ka cietuma vadība tīšuprāt liek šķēršļus N. Rajab ārstēšanai;

E.  tā kā Nabeel Rajab ir kļuvis par cilvēktiesību aizstāvju un vārda brīvības ievērošanas simbolu Bahreinā un viņa lietā ir pretrunā Bahreinas valdības saistībām; tā kā viņš ir tikai viens no tiem cilvēkiem, kas pakļauti patvaļīgai aizturēšanai un sodīšanai par to, ka izmantojuši savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību;

F.  tā kā 2017. gada maijā ANO Komiteja pret spīdzināšanu izskatīja daudzas konsekventas sūdzības par apcietinājumā esošu cilvēku, īpaši to, kuri apsūdzēti terorismā, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem un pauda dziļas bažas par Nabeel Rajab, Abdulhadi al-Khawaja, Naji Fateel, Hussain Jawad, Abdulwahab Hussain un Abduljalil al-Singace lietām;

G.  tā kā pēc tam, kad 2017. gada februārī tika pārkāpts septiņus gadus ilgušais moratorijs, ir ievērojami palielinājies izpildīto un piespriesto nāvessodu skaits un turpina pienākt ziņas par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos; tā kā pēc 2017. gada aprīlī pieņemtā grozījuma Konstitūcijā Bahreina ir atsākusi civilpersonu tiesāšanu militārajās tiesās; tā kā valsts iestādes atjaunoja Nacionālās drošības aģentūras arestēšanas un izmeklēšanas pilnvaras, lai gan ir ziņas par to, ka šī iestāde piekopj spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos;

H.  tā kā situācija vārda brīvības, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības jomā Bahreinā ir kļuvusi kritiska; tā kā pieaug represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem un miermīlīgiem opozīcijas aktīvistiem, kas ietver cietumsodus, nosūtīšanu trimdā, ceļošanas aizliegumus, pilsonības atņemšanu un nopietnus draudus un iebiedēšanu viņu miermīlīgo aktivitāšu dēļ;

I.  tā kā Bahreinas Pārstāvju padomes un Shura padomes pieņemtie grozījumi Likumā par politisko tiesību īstenošanu liegs 2018. gada vēlēšanās piedalīties neatkarīgiem politiķiem;

J.  tā kā 2016. gadā Bahreinas valdošais režīms pārtrauca Bahreinas politiskās opozīcijas biedrības Al-Wefaq darbību, iesaldēja tās līdzekļus un bloķēja piekļuvi tās tīmekļa vietnei Bahreinas teritorijā; tā kā šīs biedrības telpās tika veikts reids, kā rezultātā tā tika apsūdzēta pastāvīgā Karalistes Konstitūcijas pārkāpšanā un Konstitūcijas leģitimitātes apšaubīšanā, aicinājumos iejaukties ārvalstīm, kā arī vardarbības un teroristu organizāciju popularizēšanā;

K.  tā kā 2017. gada 31. maijā Bahreinas tiesa lika izformēt Bahreinas opozīcijas grupu Nacionālā demokrātiskās rīcības biedrība (Waad); tā kā 2017. gada 26. oktobrī Bahreinas Augstākā apelācijas tiesa paturēja spēkā tiesas lēmumu par Waad izformēšanu;

L.  tā kā 2018. gada 15. maijā Bahreinas Augstā krimināltiesa atņēma pilsonību 115 cilvēkiem masveida tiesas procesā, par kuru ir ziņas, ka izmantota spīdzināšana un pieļauti procesuāli pārkāpumi; tā kā draudi atņemt pilsonību un pilsonības atņemšana ir politisku represiju izpausme; tā kā daudziem Bahreinas iedzīvotājiem, ieskaitot bērniem, galvenokārt šiītiem, ir atņemta pilsonība, kas ir tiešs Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. panta un Bērna tiesību konvencijas 7. panta pārkāpums;

M.  tā kā kopš 2011. gada protestiem un BICI ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir izveidotas vairākas starptautiskas struktūras, lai uzraudzītu valdības pārkāpumus, taču tās nav nedz pietiekami efektīvas, nedz neatkarīgas; tā kā šo struktūru neatkarības trūkums varētu veicināt pārskatatbildības trūkumu Bahreinas valdībā un drošības spēkos; tā kā tas ir veicinājis nesodāmības izplatīšanos, apgrūtinājis mēģinājumus veikt demokrātiskas reformas un vēl vairāk destabilizējis valsti;

N.  tā kā ES uzskata, ka ciešai sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem (HRD) trešās valstīs ir jākļūst par vienu no tās galvenajām prioritātēm cilvēktiesību veicināšanā un cīņā ar cilvēktiesību pārkāpumiem,

1.  prasa nekavējoties atbrīvot visus tos, kas aizturēti tikai par to, ka miermīlīgi izmantojuši savas cilvēktiesības un iesaistījušies politiskajā darbībā; prasa pārtraukt visu veidu vardarbības aktus, vajāšanu un iebiedēšanu, tostarp tiesu iestāžu līmenī, kā arī cenzūru, ko pret cilvēktiesību aizstāvjiem, politiskajiem oponentiem, protestētājiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un viņu ģimenes locekļiem vērš valsts iestādes, drošības spēki un dienesti; pauž nopietnas bažas par to, ka Bahreinā joprojām tiek ierobežotas demokrātiskās pamattiesības, proti, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, politiskais plurālisms, miermīlīga opozīcija un tiesiskums;

2.  aicina nekavējoties un bez nosacījumu izvirzīšanas atbrīvot N. Rajab, atcelt viņam izvirzītās apsūdzības un iestādēm nodrošināt, ka līdz atbrīvošanai viņš netiek pakļauts spīdzināšanai un sliktai attieksmei un ka viņam ir iespēja regulāri satikt ģimenes locekļus, izvēlēties savus juristus un ir pieejama veselības aprūpe; nosoda Nabeel Rajab aizturēšanu, kas citu starpā ir viņa vārda brīvības un pārvietošanās brīvības pārkāpums;

3.  aicina Bahreinas iestādes ievērot savas starptautiskās saistības un apņemšanās ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un nodrošināt drošu un labvēlīgu vidi cilvēktiesību aizstāvjiem un varas iestāžu kritizētājiem, tostarp saistībā ar 2018. gada vēlēšanām, kurās jānodrošina tiesības uz vārda brīvību, kā arī biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību; atgādina Bahreinas valdībai par tās pienākumu garantēt drošību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, politiskās piederības vai konfesijas;

4.  pauž nožēlu par sliktajiem apstākļiem cietumos un Bahreinas drošības dienestu un cietumu darbinieku piekopto spīdzināšanu; mudina Bahreinas varas iestādes atturēties no spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās pret aizturētajiem, pilnībā izmeklēt visus apgalvojumus par pamattiesību pārkāpumiem un ieslodzīto spīdzināšanu un saukt vainīgos pie atbildības;

5.  atgādina Bahreinas iestādēm, ka Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu 15. pantā ir aizliegts izmantot jebkādus spīdzināšanas rezultātā reģistrētus izteikumus kā pierādījumus tiesvedības procesos; aicina Bahreinas iestādes nekavējoties ratificēt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu;

6.  stingri nosoda lielo valstī piespriesto nāvessodu skaitu un aicina noteiktu oficiālu moratoriju visu piespriesto nāvessodu izpildei; prasa pārskatīt visus piespriestos nāvessodus, lai nodrošinātu, ka to tiesas prāvas atbilst starptautiskajiem standartiem;

7.  aicina valsts iestādes grozīt Konstitūciju, lai izbeigtu civiliedzīvotāju tiesāšanu militārās tiesās;

8.  nosoda to, ka masveidā tiek atņemta pilsonība, kas ir viens no represiju veidiem, un mudina Bahreinas varas iestādes atcelt šo lēmumu un ievērot starptautiskās saistības un normas;

9.  aicina Bahreinas iestādes nekavējoties atcelt ceļošanas aizliegumu, kas noteikts cilvēktiesību aizstāvjiem, un uzstāj uz to, lai valsts iestādes jebkuros apstākļos garantētu, ka Bahreinas cilvēktiesību aizstāvji bez apgrūtinājumiem, iebiedēšanas un vajāšanas var veikt savas leģitīmās darbības cilvēktiesību jomā gan valstī, gan starptautiski;

10.  mudina Bahreinas valdību censties panākt stabilitāti, veicot reformas, un panākt iekļaujošu izlīguma vidē, kurā leģitīmus un miermīlīgus politiskos iebildumus var paust brīvi, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās Pārstāvju padomes vēlēšanas, kas paredzētas 2018. gada oktobrī; tādēļ nosoda uzbrukumus Bahreinas opozīcijai un pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp opozīcijas biedrības Al-Wefaq darbības apturēšanu, opozīcijas grupas Waad izformēšanu un aizliegumu šo grupu locekļiem piedalīties gaidāmajās vēlēšanās; uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā demokrātiska plurālisma un brīvu un godīgu vēlēšanu principiem un Bahreinas noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem un Konstitūcijai; aicina visas puses iesaistīties patiesā visas valsts mēroga dialogā, lai atsāktu miermīlīgu un jēgpilnu izlīguma procesu;

11.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Padomi un dalībvalstis sistemātiski vērst uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem Bahreinā un apsvērt iespēju noteikt starptautiskas sankcijas pret tiem, kas atbildīgi par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.  mudina ES un tās dalībvalstis nākamajās ANO Cilvēktiesību padomes sesijās turpināt iekļaut Bahreinu ES un dalībvalstu 4. punkta paziņojumos;

13.  aicina Bahreinas valdību sadarboties ar ANO īpašajiem referentiem (proti, spīdzināšanas, pulcēšanās brīvības, reliģijas un ticības brīvības, tiesnešu un juristu neatkarības un cilvēktiesību aizstāvju jautājumos) un izsniegt viņiem derīgu uzaicinājumu ierasties valstī; aicina Bahreinas varas iestādes ļaut starptautiskajām NVO un žurnālistiem brīvi iekļūt Bahreinā, lai cita starpā satiktu aizturētos cilvēktiesību aizstāvjus;

14.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas uzņēmumi eksportē uz Bahreinu novērošanas tehnoloģijas, un uzsver, ka ES eksporta kontroles iestādēm, pirms izsniegt licenci eksportam uz trešām valstīm, ir jāņem vērā cilvēktiesību kritēriji; aicina visām ES dalībvalstis stingri ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, sevišķi pārtraukt jebkādu tādu ieroču, novērošanas un izlūkošanas aprīkojuma un materiālu piegādi, ko Bahreinas iestādes var izmantot cilvēktiesību apspiešanai;

15.  pauž nožēlu, ka Bahreina atkārtoti atteikusies uzņemt Cilvēktiesību apakškomitejas oficiālo delegāciju; aicina Bahreinas varas iestādes atļaut oficiālai Eiropas Parlamenta deputātu delegācijai apmeklēt šo valsti, lai satiktos ar sabiedriskajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

16.  pauž nožēlu, ka ES delegācijas Chaillot balva par cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu Persijas līča sadarbības padomes reģionā 2014. gadā tika piešķirta Bahreinas Valsts cilvēktiesību institūtam, kas vairākkārt attaisnojis Bahreinas valdības īstenotos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp Nabeel Rajab apcietināšanu;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, kā arī Persijas līča sadarbības padomes locekļiem; aicina šo rezolūciju pārtulkot arābu valodā.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. jūnijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika