Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B8-0371/2018Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B8-0371/2018

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Mjanmu, jo īpaši žurnālistu Wa Lone un Kyaw Soe Oo lietu

12.9.2018 - (2018/2841(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B8-0371/2018 (Verts/ALE)
B8-0374/2018 (ECR)
B8-0376/2018 (S&D)
B8-0379/2018 (EFDD)
B8-0380/2018 (GUE/NGL)
B8-0381/2018 (PPE)
B8-0382/2018 (ALDE)

Cristian Dan Preda, Ramona Nicole Mănescu, Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Laima Liucija Andrikienė, Krzysztof Hetman, Eduard Kukan, Patricija Šulin, Tomáš Zdechovský, Marijana Petir, Tunne Kelam, Elisabetta Gardini, Roberta Metsola, Csaba Sógor, Romana Tomc, Željana Zovko, Cristian-Silviu Buşoi, Giovanni La Via, Pavel Svoboda, Ivan Štefanec, Bogdan Brunon Wenta, József Nagy, Adam Szejnfeld, Stanislav Polčák, Tadeusz Zwiefka, Michaela Šojdrová, Joachim Zeller, Sandra Kalniete, Francis Zammit Dimech, David McAllister, Seán Kelly, Ivana Maletić, Deirdre Clune, Dubravka Šuica, Ivo Belet, Andrey Kovatchev, Anna Záborská, László Tőkés, Milan Zver, Tokia Saïfi, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Soraya Post, Neena Gill S&D grupas vārdā
Ryszard Czarnecki, Charles Tannock, Amjad Bashir, Karol Karski, Ruža Tomašić, Monica Macovei, Branislav Škripek, Sajjad Karim, Raffaele Fitto, Pirkko Ruohonen-Lerner, Jan Zahradil, Jana Žitňanská ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Izaskun Bilbao Barandica, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Filiz Hyusmenova, Gérard Deprez, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Patricia Lalonde, Louis Michel, Javier Nart, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Younous Omarjee, Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Barbara Spinelli, Miguel Urbán Crespo GUE/NGL grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Jean Lambert, Judith Sargentini, Ernest Urtasun, Pascal Durand Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi EFDD grupas vārdā

Procedūra : 2018/2841(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B8-0371/2018
Iesniegtie teksti :
RC-B8-0371/2018
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mjanmu, jo īpaši žurnālistu Wa Lone un Kyaw Soe Oo lietu

(2018/2841(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un rohindžu stāvokli, jo īpaši rezolūcijas, kas pieņemtas 2018. gada 14. jūnijā[1], 2017. gada 14. decembrī[2], 2017. gada 14. septembrī[3], 2016. gada 7. jūlijā[4] un 2016. gada 15. decembrī[5],

  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 3. septembra paziņojumu par Wa Lone un Kyaw Soe Oo notiesāšanu un par 2018. gada 9. jūlija paziņojumu par kriminālvajāšanu pret diviem Reuters žurnālistiem Mjanmā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra un 2018. gada 26. februāra secinājumus par Mjanmu,

  ņemot vērā Padomes 2018. gada 26. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2018/655[6] un 2018. gada 25. jūnija lēmumu (KĀDP) 2018/900[7], ar ko paredz turpmākus ierobežojošus pasākumus pret Mjanmu, stiprinot ES ieroču embargo un vēršoties pret Mjanmas armijas un robežsardzes policijas amatpersonām,

  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas 2018. gada 24. augusta ziņojumu par Mjanmu, kas tiks prezentēts ANO Cilvēktiesību padomes 39. sesijā 2018. gada 10.–28. septembrī,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet 2018. gada 3. septembra paziņojumu,

–  ņemot vērā nobeiguma ziņojumu un ieteikumus, ko sagatavojusi Kofi Annan vadītā padomdevēja komisija, par Rakhainas pavalsti,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

  ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības, Ženēvas konvencijas un to protokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) statūtus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes ģenerālsekretāra 2018. gada 23. marta ziņojumu par seksuālu vardarbību, kas saistīta ar konfliktu,

–  ņemot vērā SKT I Pirmstiesas palātas 2018. gada 6. septembra lēmumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 12. decembrī divi žurnālisti — Wa Lone un Kyaw Soe Oo — tika patvaļīgi arestēti un aizturēti saistībā ar apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikuši Tatmadaw (Mjanmas bruņotie spēki) Rakhainas pavalstī;

B.  tā kā pēc tam žurnālisti Wa Lone un Kyaw Soe Oo tika apsūdzēti saskaņā ar 1923. gada likumu par valsts noslēpumu;
tā kā 3. septembrī Mjanmas tiesa viņiem piesprieda septiņu gadu cietumsodu; tā kā šī precedenta lieta vēl vairāk apdraud vārda brīvību, demokrātiju un tiesiskumu Mjanmā;

C.  tā kā Eiropas Savienības un ES dalībvalstu diplomāti ir bijuši to daudzo starptautisko novērotāju vidū, kuri ir piedalījušies katrā tiesas sēdē kopš šo žurnālistu aizturēšanas 2017. gada 12. decembrī un kuri ir pastāvīgi vērsušies ar šo jautājumu pie Mjanmas valdības;

D.  tā kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp žurnālisti, advokāti un cilvēktiesību aizstāvji, kuri izsaka kritiskus viedokļus par Mjanmas iestādēm, jo īpaši Tatmadaw un citiem Mjanmas drošības spēkiem, kā arī to veiktajām darbībām Rakhainas pavalstī, ir patvaļīgi arestēti, apcietināti vai iebiedēti; tā kā Rakhainas pavalstī notiekošās vardarbības atainojumu stingri kontrolē bruņotie spēki un valdība;

E.  tā kā rohindžu cilvēktiesību aktīviste Wai Nu, kura tika ieslodzīta 18 gadu vecumā un atbrīvota 25 gadu vecumā, joprojām ir viens no daudzajiem piemēriem, kas liecina par Mjanmas iestāžu vēršanos pret aktīvistiem;

F.  tā kā bijušais bērns–kareivis Aung Ko Htwe izcieš divus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu saistībā ar interviju plašsaziņas līdzekļos, kurā viņš aprakstīja savu pieredzi Mjanmas militārajā dienestā; tā kā saskaņā ar Mjanmas Kriminālkodeksa 505. panta b) punktu pret viņu tika vērsts neskaidri formulēts noteikums, kas tiek bieži izmantots, lai ierobežotu vārda brīvību;

G.  tā kā tiek ziņots, ka kopš 2016. gada ir apcietināti un aizturēti desmitiem žurnālistu; tā kā Mjanmas iestādes izmanto virkni represīvu tiesību aktu, tostarp likumu par valsts noslēpumu, lai apcietinātu, aizturētu, apklusinātu vai iebiedētu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, žurnālistus, advokātus un cilvēktiesību aizstāvjus, kuri pauž kritiskus viedokļus par Mjanmas valdību vai tās drošības spēkiem; tā kā organizācijas ”Freedom House” 2017. gada preses brīvības reitingā Mjanma ierindojās 159. vietā no 198 valstīm;

H.  tā kā ANO pilnvarotās neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas Mjanmā (IIFFMM) 2018. gada 24. augusta ziņojumā ir secināts, ka vissmagākie cilvēktiesību pārkāpumi un nopietnākie noziegumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, ir veikti Kačinas, Rakhainas un Šanas pavalstīs un tos ir īstenojuši Tatmadaw, Mjanmas policijas spēki, NaSaKa (iepriekš Pierobežas imigrācijas kontroles štābs), Mjanmas robežsardzes policija un nevalstiskas bruņotas grupas;
tā kā šajā ziņojumā ir arī norādīts, ka Arakanas Rohindžu pestīšanas armija veica koordinētus uzbrukumus militārajai bāzei un vairākiem drošības spēku priekšposteņiem visā Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā, izraisot spiedienu uz rohindžu kopienām; tā kā ziņojumā ir arī pausts aicinājums izmeklēt to Mjanmas augstākā ranga militāro komandieru un personu rīcību, kuras ir atbildīgas par nežēlīgiem noziegumiem pret rohindžām, un vērst pret šīm personām kriminālvajāšanu starptautiskā līmenī; tā kā Mjanma šos konstatējumus ir noraidījusi;

I.  tā kā IIFFMM ziņojumā ir norādīts, ka Mjanmas valsts padomniece, Nobela Miera prēmijas un Saharova balvas laureāte Aung San Suu Kyi nav izmantojusi savu faktisko valdības vadītājas statusu vai savu morālo autoritāti, lai apturētu vai novērstu notikumus, kas pašlaik norisinās Rakhainas pavalstī;
tā kā civilās iestādes arī ir veicinājušas nežēlīgu noziegumu veikšanu ar savu rīcību un bezdarbību, jo īpaši izplatot viltus vēstījumus, noliedzot Tatmadaw veiktos pārkāpumus, bloķējot neatkarīgu izmeklēšanu un uzraugot pierādījumu iznīcināšanu;

J.  tā kā 2018. gada 8. septembrī SKT apstiprināja, ka tā var īstenot jurisdikciju attiecībā uz iespējamo rohindžu izraidīšanu no Mjanmas uz Bangladešu;

K.  tā kā Mjanmā sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir izmantotas, lai izplatītu nomelnošanas kampaņas un sazvērestības teorijas, kas orientētas uz rohindžām un musulmaņiem valstī;

L.  tā kā rohindžas ir lielākā musulmaņu grupa Mjanmā un lielākā viņu daļa dzīvo Rakhainas pavalstī; tā kā piesardzīgas aplēses liecina, ka bojāgājušo skaits viņu vidū varētu būt 10 000; tā kā kopš 2017. gada augusta vairāk nekā 700 000 rohindžu, no kuriem aptuveni 500 000 ir bērni, ir devušies droša patvēruma meklējumos uz Bangladešu, un daudzi no šie bērniem ir ceļojuši vieni paši pēc tam, kad viņu vecāki ir nogalināti vai nošķirti no savām ģimenēm,

1.  stingri nosoda žurnālistu Wa Lone un Kyaw Soe Oo patvaļīgo apcietināšanu un notiesāšanu par ziņošanu par situāciju Rakhainas pavalstī;
aicina Mjanmas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem viņus atbrīvot un atcelt visas apsūdzības, kas vērstas pret patvaļīgi aizturētām personām, tostarp politiski ieslodzītajiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, kas ir vienkārši izmantojuši savas tiesības un brīvības;

2.  nosoda visus iebiedēšanas, aizskaršanas vai vārda brīvības ierobežošanas izpausmes, jo īpaši no Mjanmas militāro un drošības spēku puses:
uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un kritiskā žurnālistika ir demokrātijas pamatpīlāri, veicinot labu pārvaldību, pārredzamību un atbildību, un aicina Mjanmas iestādes nodrošināt pienācīgus apstākļus žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, lai viņi varētu veikt savu darbu, nebaidoties no iebiedēšanas vai aizskaršanas, nepamatotas apcietināšanas vai kriminālvajāšanas;

3.  atkārtoti aicina Mjanmas valdību atcelt tās lēmumu pārtraukt sadarbību ar ANO īpašo referentu par stāvokli cilvēktiesību jomā Mjanmā un nodrošināt vietējām un starptautiskām plašsaziņas līdzekļu organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgiem novērotājiem un cilvēktiesību organizācijām, sevišķi ANO īpašajam referentam, pilnīgu un netraucētu piekļuvi Rakhainas pavalstij un garantēt drošumu un drošību plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem;

4.  pauž nopietnas bažas par tādu represīvu tiesību aktu noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuri ierobežo vārda brīvību; aicina Mjanmas iestādes atcelt, pārskatīt vai grozīt visus tiesību aktus, tostarp 1923. gada likumu par valsts noslēpumu, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem un kas nosaka kriminālatbildību par vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanās brīvību un biedrošanās brīvību un pārkāpj tiesības uz tām; aicina Mjanmas valdību nodrošināt, lai visi tiesību akti atbilstu starptautiskajiem standartiem un pienākumiem;

5.  stingri nosoda plaši izplatītos un sistemātiskos uzbrukumus rohindžām Kačinas, Rakhainas un Šanas pavalstīs, ko veikuši Tatmadaw un citi Mjanmas drošības spēki un kas saskaņā ar IIFFMM sniegto informāciju ir uzskatāmi par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, proti, vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; pauž dziļas bažas par aizvien smagākajiem un plašākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko sankcionē Mjanmas valdība;

6.  turpina paust atbalstu rohindžu tautai; vēlreiz aicina Mjanmas valdību un drošības spēkus nekavējoties apturēt esošos pārkāpumus, slepkavības, īpašuma iznīcināšanu un seksuālu vardarbību pret rohindžām un etnisko minoritāšu pārstāvjiem Mjanmā, kā arī nodrošināt, ka Mjanmā, jo īpaši Rakhainas, Kačinas un Šanas pavalstīs, dominē drošība un tiesiskums; atgādina Mjanmas iestādēm par to starptautiskajām saistībām veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības atbildīgās personas; mudina Mjanmas valdību un īpaši valsts padomnieci Aung San Suu Kyi nepārprotami nosodīt jebkādu naida kurināšanu un cīnīties pret sociālo diskrimināciju un vardarbību pret rohindžu minoritāti;

7.  pieņem zināšanai IIFFMM konstatējumus un atbalsta tās ieteikumus; atzinīgi vērtē to, ka SKT savā nesenajā nolēmumā apstiprināja, ka tā var īstenot jurisdikciju attiecībā uz iespējamo rohindžu izraidīšanu no Mjanmas uz Bangladešu; tomēr atzīst, ka joprojām ir nepieciešams ANO Drošības padomes (ANO DP) atzinums, lai SKT varētu veikt cilvēktiesību pārkāpumu pilnīgu izmeklēšanu; aicina SKT virsprokuroru sākt sākotnēju izmeklēšanu šajā sakarībā; aicina ANO DP bez kavēšanās ziņot SKT par stāvokli Mjanmā; atbalsta IIFFMM un ASEAN organizācijas „Parlamentārieši par cilvēktiesībām” (APHR) aicinājumus veikt izmeklēšanu par atbildīgo militārpersonu rīcību un vērst kriminālvajāšanu pret viņiem;

8.  aicina EĀDD un dalībvalstis daudzpusējos forumos censties panākt noziegumu veicēju Mjanmā saukšanu pie atbildības;
aicina ES un dalībvalstis uzņemties iniciatīvu ANO DP vadībā attiecībā uz pieprasījumu ziņot par stāvokli Starptautiskajai Krimināltiesai, kā arī uzņemties vadību ANO Ģenerālajā asamblejā un gaidāmajā ANO Cilvēktiesību padomes 39. sesijā un pastiprināt savus centienus, lai steidzami izveidotu starptautisku, objektīvu un neatkarīgu pārskatatbildības mehānismu, kas palīdzētu izmeklēt iespējamus nežēlīgus noziegumus un saukt pie atbildības vainīgās personas;

9.  atkārtoti aicina ANO Drošības padomi noteikt visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz Mjanmu, apturot visu tiešo un netiešo piegādi, pārdošanu vai nodošanu, tostarp visu ieroču, munīcijas un citu militāro un drošības iekārtu piegādi un pārkraušanu, kā arī apmācības nodrošināšanu vai citu militāro vai drošības palīdzību; mudina ANO DP pieņemt konkrēti vērstas sankcijas, tostarp ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu, pret personām, kuras, šķiet, ir atbildīgas par smagiem noziegumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

10.  aicina Komisiju apsvērt iespēju veikt izmeklēšanu saskaņā ar mehānismiem, kas paredzēti “Viss, izņemot ieročus” nolīgumā, lai pārskatītu tirdzniecības preferences, no kurām gūst labumu Mjanma;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Padome 2018. gada 26. aprīlī pieņēma tiesisku regulējumu attiecībā uz mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem pret amatpersonām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un ES ieroču embargo pastiprināšanu un pirmā sankciju saraksta izveidi 2018. gada 25. jūnijā;

mudina Padomi noteikt ceļošanas aizliegumus, mērķtiecīgas finansiālās sankcijas un līdzekļu iesaldēšanu pret Mjanmas amatpersonām, kuras saskaņā ar IIFFMM datiem ir atbildīgas par nežēlīgiem noziegumiem;

12.  atgādina, ka tūkstošiem rohindžu, no kuriem daudzi ir bērni, ir pārvietoti valsts iekšienē un ka viņiem ir steidzami vajadzīga humānā palīdzība un aizsardzība;

prasa nekavējoties nodrošināt netraucētu iespēju bez šķēršļiem sniegt humāno palīdzību visā valstī; uzskata, ka Mjanmas valdībai pilnīgā ANO uzraudzībā ir jāgarantē to personu droša, brīvprātīga un cieņpilna atgriešanās, kuras vēlas atgriezties savā zemē;

13.  aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību risināt jautājumu par pastiprinātu un ilgtermiņa humāno palīdzību rohindžām Bangladešā un viņu uzņēmējkopienām;

14.  atgādina, ka Kačinas, Rakhainas un Šanas pavalstīs civiliedzīvotāju izvarošana un seksuāla vardarbība pret viņiem ir regulāra parādība;
aicina ES, jo īpaši Komisijas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju departamentu (ECHO), un ES dalībvalstis nodrošināt uzlabojumus cīņā pret dzimumvardarbību, kas vērsta pret rohindžu meitenēm un sievietēm;

15.  atgādina, ka ir nepieciešama medicīniska un psiholoģiska palīdzība bēgļu nometnēs, jo īpaši palīdzība, kas pielāgota neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un bērniem; prasa nodrošināt vairāk atbalsta pakalpojumu personām, kas cietušas no izvarošanas un seksuālas vardarbības;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, valsts padomniecei Aung San Suu Kyi, Bangladešas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajai referentei par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika