Tradicionālo Eiropas nacionālo un lingvistisko minoritāšu un viņu valodu aizsardzība

9.1.2014

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000008/2014
Komisijai
Reglamenta 115. pants
Eric Andrieu, Ivo Vajgl, László Tőkés, Alain Cadec, Jean-Jacob Bicep, Hannu Takkula, Nils Torvalds, Izaskun Bilbao Barandica, Ramon Tremosa i Balcells, Catherine Grèze, Jill Evans, François Alfonsi, Tatjana Ždanoka, Alojz Peterle, Edit Bauer, Alajos Mészáros, Kinga Göncz, Herbert Dorfmann, Maria Badia i Cutchet, Iñaki Irazabalbeitia Fernández, Nicole Kiil-Nielsen, Raül Romeva i Rueda, Edit Herczog, Milan Zver, Valdemar Tomaševski, Janusz Wojciechowski, Bernd Posselt, Iuliu Winkler, Anna Hedh, Kinga Gál, László Surján, György Schöpflin, Giommaria Uggias, Csaba Sándor Tabajdi, Ryszard Czarnecki, Danuta Jazłowiecka, Mirosław Piotrowski, Jarosław Kalinowski, Czesław Adam Siekierski, Arkadiusz Tomasz Bratkowski, Zbigniew Ziobro, Marek Henryk Migalski, Paweł Robert Kowal

Apmēram 8 % ES iedzīvotāju pieder pie tradicionālajām nacionālajām minoritātēm, bet reģionālās valodās vai mazākumtautību valodās runā gandrīz 50 miljoni cilvēku; tas ir 10 % no visiem ES iedzīvotājiem. Kaut arī minoritāšu tiesības ir viena no vērtībām, uz kurām dibināta ES un kas ir nostiprināta Lisabonas līgumā un ES Pamattiesību hartā, pašlaik ES nav visaptverošu minoritāšu tiesību standartu. Turklāt minoritāšu tiesību ievērošanas nodrošināšana ir būtiski svarīga prasība, kas saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem tiek izvirzīta kandidātvalstīm.

Tradicionālo etnisko un lingvistisko minoritāšu un viņu valodu aizsardzība ES ir būtiski svarīga saistībā ar stabilitāti, drošību, labklājību, iekšējo un ārējo leģitimitāti, kultūras un valodu daudzveidību un uzticamību.

- Kādēļ ES izvirza šādas stingras prasības kandidātvalstīm, iekļaujot Kopenhāgenas kritērijos prasību ievērot minoritāšu tiesības, bet tai nav efektīvu instrumentu, ar kuriem uzraudzīt šo tiesību ievērošanu pēc tam, kad valstis ir pievienojušās ES?

- Kad Komisija plāno izveidot Eiropas satvaru valstu stratēģijām tradicionālo nacionālo minoritāšu aizsardzībai (kas balstītos uz esošo ES satvaru valstu romu integrācijas stratēģijām), kurā būtu iekļauts Kopenhāgenas kritērijiem līdzīgs uzraudzības mehānisms, esošās ES pretdiskriminācijas direktīvas un ES Pamattiesība harta?

- Kā Komisija ir iecerējusi nodrošināt reģionālo un mazākumtautību valodu aizsardzību atbilstīgi tās daudzvalodības politikai?

- Vai Komisija piekrīt, ka saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmā 2013.–2017. gadam uzsvērto ES Pamattiesību aģentūrai būtu vairāk jāuzrauga nacionālo minoritāšu diskriminācija dalībvalstīs un kandidātvalstīs?