Procedūra : 2004/2221(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0067/2004

Iesniegtie teksti :

A6-0067/2004

Debates :

PV 14/12/2004 - 17

Balsojumi :

PV 15/12/2004 - 4.6

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2004)0101

ZIŅOJUMS     
PDF 253kWORD 103k
2004. gada 7. decembra
PE 347.270v03-00 A6-0067/2004

Priekšlikums Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.)

(2004/2221(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Giusto Catania

PR_INI_art114.3

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMAM PADOMEI
 PASKAIDROJUMS
 IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI (B6-0070/2004)
 PROCEDŪRA

PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMAM PADOMEI

par Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.)

(2004/2221(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, kuru PSE grupas vārdā iesniedza Rosa Díez González, attiecībā uz Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) (B6-0070/2004),

–   ņemot vērā ES līguma V sadaļu,

–   ņemot vērā ES līguma VI sadaļu un jo īpaši tā 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 252. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Konstitucionālo līgumu un jo īpaši tā I-16., I-40., II-94., II-95., III-271., III-278., III-305. pantu, kā arī citus pantus,

–   ņemot vērā starptautiskus, Eiropas un valsts līmeņa instrumentus cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un it īpaši tiesību uz dzīvību un veselību aizsardzībai,

–   ņemot vērā Šengenas acquis integrēšanu attiecīgi ES līgumā un EK līgumā,

–   ņemot vērā šādas ANO konvencijas: 1961. gada 30. marta Konvenciju par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada 25. marta Ženēvas Protokolu; 1971. gada 21. februāra Konvenciju par psihotropām vielām; 1988. gada 19. decembra Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību,

–   ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 302/93, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (1),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES rīcības plānu narkotiku apkarošanai (1995.–1999. g.) (KOM(94)0234),

–   ņemot vērā politisko deklarāciju par narkotikām un ANO Ģenerālās asamblejas 1998. gada 8. un 10. jūnija īpašajā sesijā (UNGASS) pieņemtās rezolūcijas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 102/97/EK, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu narkomānijas profilaksei saskaņā ar rīcības plānu sabiedrības veselības jomā (2),

–   ņemot vērā Padomes 1996. gada 17. decembra Vienoto rīcību 96/750/JAI par dalībvalstu tiesību aktu un prakses tuvināšanu, lai apkarotu narkomāniju, kā arī novērstu un apkarotu narkotiku nelegālu tirdzniecību (3),

–   ņemot vērā Padomes 1997. gada 16. jūnija Vienoto rīcību 97/396/JAI par informācijas apmaiņu, risku izvērtēšanu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli (4),

–   ņemot vērā Padomes 1997. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2046/97 par ziemeļu un dienvidu sadarbību cīņā pret narkotikām un narkomāniju (5),

–   ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra gadskārtējos ziņojumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 1998. gada decembrī Vīnes sanāksmē pieņemto Padomes un Komisijas rīcības plānu par to, kā vislabāk piemērot Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi 4, un jo īpaši tā 13., 14., 44., 47. un 51. punktu,

–   ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes Tamperes sanāksmes secinājumus, jo īpaši to 43., 48., 50., 59., 60., 61. un 62. punktu,

–   ņemot vērā 1999. gada 10. un 11. decembra Eiropadomes Helsinku sanāksmes secinājumus, jo īpaši 51. secinājumu, kurā noteica Eiropas stratēģiju cīņai pret narkotikām (2000.–2004. g.),

–   ņemot vērā 2000. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes Santamarijas de Feiras sanāksmes secinājumus, jo īpaši to 51. punktu, ar kuru pieņēma ES rīcības plānu narkotiku apkarošanai (2000.–2004. g.),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvu Nr. 2001/97/EK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas mazgāšanai) 5,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam par ES rīcības plāna narkotiku apkarošanai 2000.–2004. g. piemērošanu (KOM(2001)0301 un KOM(2002)0599),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru groza 1993. gada 8. februāra Padomes Regulu (EEK) Nr. 302/93, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (KOM(2003)0808 – 5085/04 CORDROGUE 7 SAN 3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 6,

–   ņemot vērā Padomes pieņemto pamatlēmumu par narkotiku tirdzniecību,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0067/2004),

A. tā kā narkotiku lietošana un tirdzniecība ir sasniegusi ārkārtīgi augstu līmeni visās dalībvalstīs un šo problēmu nevar atrisināt katra valsts atsevišķi, kas nozīmē, ka ES ir svarīgi pieņemt īstu Eiropas mēroga politiku narkotiku apkarošanai un īstenot to saskaņoti un vispārēji, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus, lai novērstu un atrisinātu narkotiku radītās cilvēku veselības un sociālās atstumtības problēmas, kā arī labotu kaitējumu, ko sabiedrībai nodara ar narkotikām saistītā organizētā noziedzība;

B.  tā kā, neraugoties uz starptautisko, Eiropas un dalībvalstu pašreizējo politiku, neatļautu, Apvienoto Nāciju organizācijas trīs konvencijās uzskaitītu vielu izgatavošana un patēriņš ir sasniedzis sevišķi augstu līmeni visās dalībvalstīs, un, saskaroties ar šo neveiksmi, ir svarīgi, lai ES pārskatītu savu stratēģiju cīņai ar narkotiskām vielām;

C. tā kā Tieslietu un iekšlietu padome 2004. gada 8. jūnija sanāksmē nolēma, ka laikā no 2005. līdz 2012. gadam ir jāīsteno jauna ES stratēģija narkotiku apkarošanai, pamatojoties uz diviem ES rīcības plāniem narkotiku apkarošanai, kuri katrs ilgst trīs gadus (2005.–2007. g. un 2009.–2011. g.) un kuriem katram seko vienu gadu ilgs izvērtēšanas laiks (2008. un 2012. g.), un ka šī stratēģija būtu jāpieņem Eiropadomes sanāksmē 2004. gada decembrī;

D. tā kā 2004. gada 6. jūlijā Padomes prezidējošā valsts Nīderlande, ņemot vērā 2004. gada 10. un 11. maija Dublinas konferences secinājumus par ES stratēģiju narkotiku apkarošanai (CORDROGUE 36), iesniedza Horizontālajai pretnarkotiku grupai Eiropas stratēģijas projektu narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) (CORDROGUE 53); tā kā šo projektu pēc tam apsprieda 2004. gada 7. un 8. septembra, 30. septembra un 1. oktobra sanāksmēs;

E.  tā kā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCD) un Komisija vēl nav iesnieguši savus attiecīgos tehniskā un politiskā vērtējuma ziņojumus, kuros izvērtētu, kādā mērā ir sasniegti vienpadsmit vispārējie mērķi un seši galvenie mērķi, kas noteikti Eiropas stratēģijā narkotiku apkarošanai (2000.–2004. g.);

F.  tā kā Padome ved sarunas ar Horizontālo pretnarkotiku grupu un CAT (komiteju, kas minēta ES līguma 36. pantā) par ES stratēģijas narkotiku apkarošanai (2005.–2012.g.) projekta saturu, nezinot ne ES stratēģijas narkotiku apkarošanai (2000.–2005. g.), ne ES rīcības plāna narkotiku apkarošanai (2000.–2005. g.) īstenošanas novērtējumu, kuru jāizstrādā EMCD un Komisijai, rezultātus iesniedzot 2004. gada novembrī; un tā kā ES dalībvalstu koordinatoru sanāksmēm ir jāpārrauga, kā Horizontālā pretnarkotiku grupa veic savu uzdevumu;

G. tā kā Apvienoto Nāciju organizācijas Pretnarkotiku komisija 2008. gadā uzsāks gatavošanos ANO īpašajai sesijai par narkotikām, 10 gadus pēc 1998. gada augstākā līmeņa sanāksmes par narkotikām;

H. tā kā ir nepieciešams izstrādāt precīzus, izmērāmus darbības mērķus, lai spētu noteikt, vai un kādā mērā iepriekšējās stratēģijas mērķi un līdzekļi ir devuši rezultātus;

I.   uzskatot, ka nolūkā izvairīties no pārāk vienkāršotas plaša spektra narkotiku problēmas analīzes, risks, ko rada narkotikas, ir jāanalizē cita starpā no zinātniska, socioloģiska un kultūras viedokļa, ne tikai detalizēti analizējot objektīvus un salīdzināmus datus, bet arī rūpīgi izsverot visus citus faktus un kaitējumu sabiedrības attīstībai, un aicinot publicēt šīs analīzes un novērtējumus;

J.   tā kā valsts narkotiku apkarošanas politikai jābalstās uz zinātniskiem datiem par katru narkotiku veidu un nevis uz emocionālu attieksmi, jo ikviena ar narkotikām saistīta problēma prasa individuālu pieeju; tā kā vispārēja pieeja grauj uzticību narkotiku apkarošanas politikas visiem aspektiem;

K. tā kā ir arī ļoti svarīgi uz šo novērtējumu un analīžu pamata sākt pārskatīt narkotiku politikas, lai tās padarītu efektīvākas un produktīvākas sasniedzamo mērķu izteiksmē, īpašu uzmanību pievēršot alternatīvajām politikām, kuras jau uzrāda labākus rezultātus daudzās dalībvalstīs, piemēram, ar narkotiskām vielām saistītu nāves gadījumu skaita samazināšanā, pasargājot veselību un nodrošinot narkomānu sociālo un ekonomisko reintegrāciju,

1.  iesaka Eiropadomei un Padomei, formulējot nākamo Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.), kā arī vispārēji atsaucoties uz ES politiku attiecībā uz narkotikām:

a)  pārskatīt Eiropas sadarbību narkotiku politikas jomā, kas vērsta uz pārrobežu un liela mēroga narkotiku tirdzniecības novēršanu, ņemot vērā visas problēmas izraisītās sekas un balstoties uz zinātnisku pieeju, pilsoņu un politisko tiesību ievērošanu, kā arī cilvēku dzīvības un veselības aizsardzību;

b)  nospraust skaidrus, precīzus, izmērāmus mērķus un prioritātes, ko turpmākajos rīcības plānos iespējams izteikt darbības rādītājos un pasākumos, ļoti skaidri nosakot atbildību un izpildes termiņus, kā arī ievērojot subsidiaritātes principu; Lai sekmētu īstenošanu, jāizmanto multidisciplināra pieeja Eiropas līmenī attiecībā uz šiem skaidri noteiktajiem mērķiem (koordinācija, informācija, novērtēšana un starptautiska sadarbība);

c)  ņemt vērā faktu, ka ES stratēģijā narkotiku apkarošanai (2000.–2004.g.) noteikto sešu galveno mērķu novērtējums parādīja, ka neviens no tiem nesasniedza labvēlīgus rezultātus, un no tā izdarīt politiskus un juridiskus secinājumus, izstrādājot Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai 2005.–2012. g. un ar to saistītos rīcības plānus;

d)  ņemt vērā ES stratēģijā narkotiku apkarošanai noteikto sešu galveno mērķu izpildes novērtējumu;

e)  jauno stratēģiju vairāk balstīt uz zinātnisko pētniecību un pamatīgu, strukturētu apspriešanos ar dalībvalstīs šajā jomā iesaistītajiem cilvēkiem;

f)   balstīt jauno ES stratēģiju narkotiku apkarošanai uz juridiskiem, institucionāliem un finansiāliem pamatiem, kurus veido efektīva darbība pagātnē un labas prakses sasniegumi;

g)  palielināt sociālo un zinātnisko pētniecību par nelegālām vielām attiecīgu medicīnisku un sociālu mērķu dēļ;

h)  izstrādāt alternatīvu pašreizējai finansiālajai sadrumstalotībai, radot jaunu budžeta pozīciju, kas ir cieši saistīta ar visiem pasākumiem, kurus vajadzēs paredzēt turpmākajos rīcības plānos, kas Komisijai jāpieņem, jo citādi nebūs iespējams sasniegt narkotiku apkarošanas stratēģijā noteiktos mērķus;

i)   radīt īpašu budžeta pozīciju, lai sekmētu pastāvīgu apspriešanās procesu ar atbilstošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem profesionāliem ekspertiem par narkotiku politikas ietekmi pilsoņu līmenī;

j)   veikt detalizētu iepriekšējās stratēģijas īstenošanas efektivitātes novērtējumu, īpaši pievēršot uzmanību:

· lietošanas un atkarības novēršanai,

· nelegālo narkotiku piegādes un pieprasījuma samazināšanai,

· kaitējuma sabiedrībai (marginalizācija) ierobežošanai,

· kaitējuma veselībai ierobežošanai,

· ar narkotikām saistītu sīko noziegumu un organizētās noziedzības mazināšanai,

un tādēļ nepieņemt Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.), nezinot faktiskos iepriekšējās stratēģijas sasniegtos rezultātus, ko noteiktu attiecīgi tehniski, zinātniski, likumdošanas un politiski novērtējumi;

k)  saskaņā ar demokrātiskas likumības, pārredzamības un sadarbības starp iestādēm principiem regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu virzību Padomē saistībā ar Eiropas stratēģiju narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.);

l)   savlaicīgi apspriesties ar EP pirms Eiropas stratēģijas narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.) pieņemšanas, lai varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli;

m) ierosināt pasākumus, kas pilnībā atšķiras no tiem, kas pašreiz izvēlēti vispārējā ES stratēģijas narkotiku apkarošanai mērķa sasniegšanai, kā prioritāti nosakot nelegālo vielu lietotāju dzīvības un veselības aizsardzību, viņu labklājības uzlabošanu un aizsardzību, šo problēmu risinot līdzsvaroti un integrēti, jo attiecīgie priekšlikumi ir neatbilstoši;

n)  pastiprināt Eiropas sadarbības mehānismus, jo 25 dalībvalstu ES robežas atrodas tuvāk narkotiku izcelsmes valstīm, lai novērstu narkotiku ieplūšanu Eiropas Savienībā, kā arī skaidri definētu un paplašinātu jauno Eiropas sadarbības mehānismu narkotiku politikas jomā, cita starpā iesaistot Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru ar mērķi integrēti, multidisciplināri un sabalansēti risināt narkotiku problēmu, kas šobrīd pēc desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās ir nepieciešams vairāk nekā jebkad;

o)  noteikt obligātus standartus, lai uzlabotu intervences un rehabilitācijas pasākumu efektivitāti, kas balstīti uz dalībvalstu paraugpraksi, ar mērķi samazināt narkotiku lietošanas ietekmi uz sabiedrību;

p)  pienācīgi ņemt vērā jauno situāciju, kas izveidojusies pēc desmit jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai, kurai ir nepieciešama intensīvāka sadarbība ar jaunajām robežvalstīm;

q)  paaugstināt kaitējuma samazināšanas programmu pieejamību (īpaši, lai nepieļautu HIV un citu ar asinīm pārnēsājamu slimību izplatīšanos) starp narkotiku lietotajiem;

r)   izveidot obligātus rehabilitācijas pasākumu standartus, kas balstīti uz dalībvalstu paraugpraksi, tā vietā, lai pārāk koncentrētos uz ārstēšanu ar narkotiku aizstājējiem; šajā sakarā īpaši jācenšas veicināt sabiedrības rehabilitāciju;

s)  daudz vairāk uzsvērt kaitējuma samazināšanu, informēšanu, profilaksi, aprūpi un uzmanības vēršanu uz to cilvēku dzīvības un veselības aizsardzību, kuru problēmas ir izraisījusi nelikumīgu vielu lietošana un kuri bieži vien ir pazemoti, norobežoti un atstumti no sabiedrības, tā vietā, lai izmantotu represīvu stratēģiju, kas bieži noved pie cilvēka pamattiesību pārkāpumiem;

t)   izveidot rehabilitācijas programmas likuma pārkāpējiem/narkotiku lietotājiem kā alternatīvu cietumam, jo šādas programmas valstīs, kas tās ieviesušas, bijušas ļoti efektīvas;

u)  uzsvērt informācijas pasākumu, kas nepieciešami cīņā pret narkotiku lietošanu, it īpaši skolas, pastiprināšanu un pienācīgu finansēšanu, kā nosaka 2000.–2004. gada rīcības plāns, un pastiprināt informēšanu par narkotiku lietošanas negatīvajām sekām;

v)  likt uzsvaru uz informācijas līdzekļu pastiprināšanas, kuriem vajadzētu būt balstītiem uz zinātnisku kompetenci attiecībā uz dažādu veidu narkotiku konsekvencēm (vairāk par visām sintētiskajām narkotikām), tā, lai būtu iespējams brīdināt visus cilvēkus skaidrā un stingrā veidā;

w) definēt un pastiprināt narkomānu un nelikumīgo vielu lietotāju, pilsoniskas sabiedrības, NVO, brīvprātīgo un pārejas sabiedrības iesaistīšanos un dalību ar narkotikām saistītu problēmu risināšanā, it īpaši iesaistot organizācijas, kas darbojas šajā sfērā, Horizontal Drugs grupas darba un organizējot ikgadējo Eiropas profilakses iniciatīvu, ka arī eksperimentālā kārtā izveidojot viegli pieejamus informācijas centrus, kuri izmantotu neaizliedzošu kaitējuma novēršanas stratēģiju;

x)  radīt īpašu budžeta pozīciju, lai sekmētu notiekošo apspriešanas procesu ar atbilstošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem profesionāliem ekspertiem par narkotiku politikas ietekmi pilsoņu līmenī;

y)    izveidot novērtēšanas pasākumus, kas ļautu pareizi noteikt un izlabot ES Stratēģijā narkotiku apkarošanai noteiktajos mērķos atklātos trūkumus, ka arī noteiktu lietderīgākus pasākumus un resursus šo mērķu sasniegšanai;

z)     spert pienācīgus soļus, lai nepieļautu peļņas gūšanu no nelegālas narkotiku tirdzniecības, kas tiek izmantota starptautiskā terorisma finansēšanai un piemērot pašreizējo likumdošanu, lai konfiscētu preces un apkarotu naudas atmazgāšanu;

aa)   visos starptautiskajos nolīgumos, jo īpaši jaunajos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm, iekļaut īpašu klauzulu par sadarbību cīņā pret narkotikām un piešķirot tai “būtiskas klauzulas” statusu;

ab)  narkotiku ražošanas valstīm būtiski palielināt palīdzību attīstības jomā, šim nolūkam izmantojot alternatīvo kultūru programmas un iespējas krasi samazināt nabadzību, izpētot arī iespējas veicināt un nodrošināt ražošanu medicīniskiem un zinātniskiem nolūkiem, piemēram, opiātu ražošanu, un ņemt vērā iespēju izvērst pilotprojektus likumīgo produktu ražošanai, kas iegūti atbilstoši 1961. gada Konvencijai no tādiem augiem kā, piemēram, kokas koka lapas un kaņepes;

ac)   paredzēt un nodrošināt pieeju narkotiku aizstāšanas programmām, sevišķi atsaucoties uz cietuma vidi, mudinot ieslodzījuma vietā piemērot nelikumīgu vielu lietotājiem vai par viegliem un neagresīviem ar narkotikām saistītiem likumpārkāpumiem alternatīvu soda veidu;

ad)  attīstīt pētījumus to augu, piemēram, kaņepju, opija vai kokas koka lapu, kas pašlaik ir nelegāli vai daļēji atļauti, izmantošanā medicīnā, pārtikas drošībā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā, alternatīvo enerģijas avotu radīšanā, koku vai eļļas bāzes produktu aizstāšanā un citiem derīgiem mērķiem;

ae)   pārskatīt pamatlēmumu par nelegālu tirgošanos ar narkotiskajām vielām, ņemot vērā Parlamenta izteikto viedokli, pienācīgi ievērojot Dibināšanas Līgumos ietvertos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

af)   veikt zinātnisku pētījumu par pašreizējās narkotisko vielu kontroles politikas izmaksām un priekšrocībām, tai skaitā it īpaši: analīzi par kaņepēm un tās dažādajiem likumīgajiem un nelikumīgajiem derivatīviem, lai novērtētu cita starpā to iedarbību, terapeitisko potenciālu un kriminilizācijas politikas rezultātus un iespējamās alternatīvas; efektivitātes analīzi programmai, kuras ietvaros medicīniskā personāla uzraudzībā terapeitiskiem nolūkiem tiek izsniegts heroīns, lai mazinātu narkotiku izraisītu nāves gadījumu skaitu; aizlieguma politikas ekonomisko, juridisko, sociālo un vides izmaksu analīze, novērtējot, kādi cilvēkresursi un naudas resursi ir nepieciešami likuma piemērošanai; un analīze par pašreizējās politikas ietekmi un trešām valstīm gan Eiropas stratēģijas, gan arī globālās narkotiku kontroles sistēmas līmenī;

ag)   aicināt valdības un dalībvalstu spert nopietnus soļus, lai novērstu narkotiku nonākšanu cietumos;          

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un Eiropadomei, kā arī informēšanas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1)

OV L 36, 12.02.1993., 1. lpp.

(2)

OV L 19, 22.01.1997., 25. lpp.

(3)

OV L 342, 31.12.1996., 6. lpp.

(4)

OV L 167, 25.06.1997., 1. lpp.

(5)

OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

ES pret narkotikām vērstajai stratēģijai jābūt pamatotai nevis uz ideoloģiskiem, bet gan uz zinātniskiem apsvērumiem, kuriem jātiek izmantotiem kā jebkuras politikas pamatam, kura paredzēta narkotiku izplatības un ar to saistīto nelikumīgo darbību apkarošanai.

Narkotiku lietošana Eiropā aizvien pieaug, un tas skaidri liecina, ka ES dalībvalstu piemērotās represīvās, aizliedzošās stratēģijas nespēj aizkavēt narkotiku tirdzniecību, kas vēl aizvien ir viens no vissvarīgākajiem organizētās noziedzības un teroristu organizāciju ienākumu avotiem.

Kā liecina Komisijas uzdevumā Eirobarometra aprīlī un maijā veiktais pētījums, kurš aptvēra 7600 jaunus cilvēkus (vecumā starp 15 un 24 gadiem), visās Eiropas valstīs iegūt narkotikas ir ļoti vienkārši, un galvenie iemesli šādu vielu lietošanai ir ziņkāre, kā arī vēlme graut sabiedrībā pastāvošos likumus.

Konkrēti Lisabonas Uzraudzības centra 2003. gada atskaitē ietvertie dati norāda, ka ES vēl aizvien visizplatītākā narkotika ir marihuāna, daudzas valstis norāda tās izplatību vairāk nekā 20 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Izmantojot piesardzīgus aprēķinus, izrādītos, ka vismaz katrs piektais ES pieaugušais iedzīvotājs kaut reizi ir pamēģinājis narkotikas. Fakti liek domāt, ka marihuānas lietošana ir izplatījusies ārpus ES, lai gan šis pieaugums dažās valstīs šķiet stabilizējies, kaut arī sasniegtais līmenis ir uzskatāms par vēsturiski augstu līmeni.

Tā kā visām narkotiskajām vielām nav vienāda ietekme un, kā zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ne visas vielas (īpaši tas attiecas uz tā sauktajām “vieglajām narkotikām”) izraisa pieradumu, klasificējot narkotikas, ir jāizvairās no vispārināšanas.

Papildus narkotiku lietošanas pieaugumam otrs faktors, kurš jāņem vērā ES stratēģijā, ir ar narkotiku lietošanu saistītā mirstība: nāves gadījumu skaits AIDS rezultātā ir samazinājies, turpretī nāves gadījumu skaits narkotiku pārdozēšanas rezultātā ir palicis nemainīgs vai pat ir pieaudzis.

Šis ir otrs statistikas veids, kurš skaidri ilustrē šobrīd spēkā esošās stratēģijas nespēju sasniegt tādus mērķus kā iedzīvotāju aizsardzība un sabiedrības labklājības celšana.

Šobrīd pastāvošā pret narkotikām vērstā stratēģija samērā netraucēti ļauj dzīvot kriminālajiem elementiem, mafijas teroristiem un organizācijām; starp citu, gūstot peļņu no narkotiku tirdzniecības, viņu ikgadējais apgrozījums nemitīgi pieaug. Saskaņā ar Eiropola sniegto vispārējo statistiku, narkotiku konfiscēšana koncentrējas tikai dažās valstīs, uz kuru sirdsapziņas ir aptuveni 75% no visas pasaulē veiktās jebkāda veida nelikumīgo narkotiku konfiskācijas. Saskaņā ar Eiropola ziņojumu par organizēto noziedzību, vēl joprojām ES noziedzīgo grupu galvenā darbība ir narkotiku ražošana un pārvadāšana. Neviena cita organizētās noziedzības sfēra nav tik ienesīga.

Var uzskatīt, ka ar narkotikām saistītie noziegumi ietver narkotiku likumdošanas pārkāpumus, pārkāpumus, kas veikti narkotiku iedarbībā, un pārkāpumus, kas veikti atkarības no narkotikām dēļ ar mērķi iegūt līdzekļus šīs atkarības apmierināšanai (galvenokārt ielaušanos un veikalu zādzības), kopā ar 'sistemātiskiem' noziegumiem, kuru izdarīšana saistīta ar nelikumīgo tirgu pastāvēšanu ('turf kari', amatpersonu uzpirkšana, utt.).

Minēto iemeslu dēļ Kopienas projekta izvēršanas mērķis vajadzētu būt alternatīvu aizkavēšanas formu ieviešanai tā, lai narkotiku apkarošana pārstātu fokusēties vienīgi uz ieslodzīšanu cietumā. Pret-narkotiku stratēģijai vajadzētu tikt uztvertai kā sociālās iejaukšanās formai, koncentrējot uzmanību uz sociālā nemiera cēloņiem un meklējot veidu, kā aizkavēt narkotiku lietošanu, pilnveidojot represīvo stratēģiju, kura šobrīd ir vērsta tikai pret narkotiku lietotājiem.

Tādējādi prioritāte jāpiešķir kaitējuma samazināšanas stratēģijai. Par daudzu dalībvalstu pret-narkotiku stratēģiju neatņemamu sastāvdaļu un daudzu valstu izteiktu politisku prioritāti ir kļuvuši pasākumi, kas vērsti uz to, lai samazinātu narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, samazinātu nāves gadījumu skaitu un apspiestu jebkurus sabiedriskās kārtības pārkāpumus. Kaitējuma samazināšanai paredzēto iniciatīvu ieviešana ir aprakstīta dalībvalstu literatūrā ar norādēm 'ļoti svarīgi', 'augstākajā mērā nozīmīgi', 'būtiski', ' prioritāte' un 'mūsu nacionālās narkotiku stratēģijas pamataspekts'.


IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI (B6-0070/2004)

saskaņā ar Reglamenta 114. panta 1. punktu

iesniegusi Rosa M. Díez González PSE grupas vārdā

ES stratēģija narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2004. gada 2. un 3. decembra sanāksmi, kurā jāizskata projekts ES stratēģijai narkotiku apkarošanai 2005.–2012. gadam,

–  ņemot vērā 2004. gada 17. decembra Eiropadomes sanāksmi, kurā jāpieņem projekts ES stratēģijai narkotiku apkarošanai 2005.–2012. gadam,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

A. tā kā jaunajā ES stratēģijā narkotiku apkarošanai noteiktajai struktūrai un prioritātēm ir jākalpo par pamatu diviem secīgiem ES trīsgadu rīcības plāniem narkotiku apkarošanai (2005.–2007. gadam un 2009.–2011. gadam), kuriem abiem sekos viena gada novērtēšanas periods (2008. un 2012. gads),

B.  tā kā būtisks ES narkotiku apkarošanas politikas aspekts ir sadarbības uzlabošana starp ES iestādēm,

C. tā kā ir svarīgi izmantot šo izdevību, lai izveidotu un attīstītu efektīvu un vispusīgu politiku narkotiku apkarošanai,

1.  sniedz Padomei šādus ieteikumus:

a)  izveidot Eiropā reālu narkotiku apkarošanas politiku, kura ir vērsta uz piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanu, kā arī uz informācijas un novērtējuma nodrošināšanu;

b)  veicināt un attīstīt kaitējuma samazināšanas politiku dalībvalstīs, netraucējot atsevišķām dalībvalstīm paredzē pasākumus vai īstenot izmēģinājuma projektus šajā jomā;

c)  stingri pārbaudīt starptautiskos nolīgumos iekļautās narkotiku apkarošanas klauzulas ievērošanu un šajā nolūkā prasīt, lai tai piešķir “būtiskas klauzulas” statusu;

d)  uzraudzīt, lai Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, EMCDDA un Eiropolu, kā arī apspriežoties ar atbilstīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izstrādātu rīcības plānu projektus narkotiku apkarošanai (2005.–2007. g. un 2009.–2011. g.;

2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei, kā arī informēšanas

nolūkā Eiropadomei un Komisijai.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas stratēģija narkotiku apkarošanai (2005.–2012. g.)

Atsauces

(2004/2221(INI))

Juridiskais pamats

114. panta 3. punkts

Atbildīgā komiteja
Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE
28.10.2004

Komitejas, kurām lūgti atzinumi
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI
8.10.2004

 

 

 

 

Atzinumu(-s) nesniedza
  Lēmuma pieņemšanas datums

ENVI
20.9.2004

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Rezolūcijas priekšlikums, kas iekļauts ziņojumā

B6-0070/2004

Referents
  Iecelšanas datums

Giusto Catania
13.09.2004

Referenta aizstājēji

 

Apspriests komitejā

22.09.2004

2.12.2004

 

 

 

Pieņemts

2.02.2004

Balsojuma rezultāti

par:        20

pret:       19

atturas:   0

Deputāti, kas piedalījās

Alexander Nuno Alvaro, Edit Bauer, Johannes Blokland, Mario Borghezio, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maria Carlshamre, Michael Cashman, Giusto Catania, Charlotte Cederschiöld, António Costa, Carlos Coelho, Rosa Díez González, Patrick Gaubert, Adeline Hazan, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Edith Mastenbroek, Jaime Mayor Oreja, Claude Moraes, Bogdan Pęk, Martine Roure, Michele Santoro, Luciana Sbarbati, Inger Segelström, Ioannis Varvitsiotis, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas piedalījās

Frederika Brepoels, Panayiotis Demetriou, Cristina Gutiérrez-Cortines, Sophia in 't Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Javier Moreno Sánchez, Béatrice Patrie, Gitte Seeberg, Antonio Tajani, Rainer Wieland

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas piedalījās

 

Iesniegšanas datums

7.12.2004 A6-0067/2004

Piezīmes

...

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 10. augustaJuridisks paziņojums