ZIŅOJUMS par Padomes un Komisijas lēmuma priekšlikumu par Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses
24.3.2006 - (5144/1999 – C5 ‑ 0338/1999 – 1998/0304(CNS)) - *
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Daniel Caspary
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes un Komisijas lēmuma priekšlikumu par Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses
(5144/1999 – C5‑0338/1999 – 1998/0304(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (5144/1999)[1],
– ņemot vērā tā 2001. gada 15. marta rezolūciju par situāciju Turkmenistānā[2],
– ņemot vērā tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par Turkmenistānu un Vidusāziju[3],
– ņemot vērā EK līguma 133. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C5-0338/1999),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6‑0085/2006),
1. apstiprina nolīguma slēgšanu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Turkmenistānas valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Vēsture
Eiropas Kopienu un Turkmenistānas attiecības pašreiz reglamentē 1989. gada nolīgums starp Kopienām un agrāko PSRS par tirdzniecību un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Sarunas par Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Turkmenistānu pabeidza 1997. gada 24. maijā. Par šo nolīgumu ar Parlamentu konsultējās 1998. gada sākumā (atbildīgā komiteja: AFET, referente C. Lalumière), bet tika pieņemts lēmums negatavot ziņojumu, jo nebija uzlabojumu cilvēktiesību situācijā. Šajā sasaukumā Ārlietu Komiteja ir atsākusi darbu pie nolīguma (referents: P. Beglitis) un Starptautiskās tirdzniecības komiteja ir iecēlusi ziņojuma projekta autoru, kuram jāsagatavo šis atzinums.
1998. gada 24. februārī tika uzsākts darbs pie Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem laika posmam, līdz Partnerības un sadarbības nolīgums stājas spēkā. Ārlietu komiteja pieņēma atzinumu par pagaidu nolīgumu 2000. gada 26. maijā (referents: Ioannis Souladakis), bet ITRE, kā atbildīgā komiteja, atkal cilvēktiesību jautājumu dēļ nolēma neturpināt darbu pie ziņojuma. Lēmumu apstiprināja ar plenārsēdes rezolūcijām 2001. gada martā un 2003. gada oktobrī.
Notikumu gaita kopš darba uzsākšanas pie nolīguma
Nozīmīgs iemesls, kādēļ darbs pie nolīguma tika pārtraukts, bija 1999. gada decembra lēmums atcelt jebkādus ierobežojumus S. Niyazov pilnvaru termiņam, radot viņam iespēju būt par prezidentu uz mūžu. Pēc prezidenta šķietamā slepkavības mēģinājuma 2002. gada novembrī valsti pārņēma arestu un paraugprāvu vilnis pret tiem, kurus vainoja par saistību ar šo uzbrukumu, un no kuriem daudzus savukārt apsūdzēja par sakariem ar trimdas opozīciju. Tika uzsākti arī jauni drakoniski kontroles pasākumi, lai ierobežotu pārvietošanās un pulcēšanās brīvību, tostarp striktas prasības par jelkāda veida sabiedriskas pulcēšanās reģistrāciju, kā arī jauni reģistrēšanās noteikumi reliģiskām un pilsoniskām sabiedrības grupām.
Vēlāk Turkmenistāna izsludināja likumu, kas aizliedz bērnu darbu, un atļāva apmeklēt valsti EDSO referentam mazākumtautību jautājumos. Tomēr tai vēl jāratificē un jāīsteno daudzas SDO konvencijas.
Stāvoklis cilvēktiesību un demokrātijas jomā nav apmierinošs, lai gan ir jūtama vēlme runāt par šiem jautājumiem.
Turkmenistānas ekonomika
Turkmenistānā ir vislēnākais pārejas perioda progress no visām šī reģiona valstīm. Privatizēti ir tikai nedaudzi valsts uzņēmumi, un valdība turpina stingri kontrolēt gāzes, naftas un kokvilnas ražošanu un eksportu, kā arī dažas citas rūpniecības nozares. Vācijas Siemens un Francijas Alcatel ir iesaistīti valsts telefona sakaru modernizācijā. Tomēr tiešo ārvalstu ieguldījumu apjoms ir un paliek viszemākais, salīdzinājumā ar citām enerģijas resursiem bagātām Vidusāzijas valstīm.
Saskaņā ar BP Pasaules enerģijas resursu statistisko pārskatu 2002. gada beigās Turkmenistānas zināmās dabasgāzes rezerves ieņēma 15. vietu pasaulē, kas nozīmēja 1,3% no vispārējā apjoma. No bijušajām padomju republikām Turkmenistānu apsteidza vienīgi Krievija. 2002. gada beigās zināmās naftas rezerves bija 500 miljoni barelu, jeb 0,1% no pasaules kopapjoma. Ienākumi par naftu un gāzi sastāda aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts ieņēmumiem par eksportu.
Lauksaimniecība ir otra nozīmīgākā ekonomikas nozare — gandrīz 30% no IKP. Kokvilnas ražošanas jauda ir palielinājusies, aptuveni 30% no kokvilnas šķiedras apjoma pārstrādā uz vietas (salīdzinot ar 3% 1992. gadā). Valdība pievēršas arī petroķīmijas nozares attīstīšanai.
Pagaidu nolīguma saturs
Pagaidu nolīgumā ir iekļautas klauzulas par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem no Partnerības un sadarbības nolīguma. Tostarp:
· vislielākās labvēlības režīms un kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana (atbilstīgi drošības klauzulām);
· Turkmenistānas apņemšanās piecu gadu laikā sasniegt līdzīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, kāds tas ir Kopienā;
· savstarpējās administratīvās palīdzības protokols muitas lietās.
Demokrātijas, pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana ir aprakstīta kā „būtiska šī nolīguma sastāvdaļa” un tajā ir noteikums, kas paredz nolīguma atcelšanu, brīdinot par to sešus mēnešus iepriekš.
Vai Nolīgums būtu jāratificē?
Lai gan ir skaidrs, ka stāvoklis cilvēktiesību jomā Turkmenistānā nebūt nav apmierinošs, šī jautājuma izskatīšana nav Starptautiskās tirdzniecības komitejas kompetencē. Taču nevar ignorēt to, ka ES ir noslēgusi Partnerības un sadarbības nolīgumus ar četrām citām Vidusāzijas republikām un katrā no šiem nolīgumiem ir paredzēta iespēja to vienpusēji apturēt, ja tiek pārkāpts kāds no pamatprincipiem. Pateicoties šim nosacījumam, ES varēja apturēt dažu Partnerības un sadarbības nolīguma ar Uzbekistānu sadaļu darbību, reaģējot uz notikumiem Andidžanā 2005. gada 13. maijā.
Domājot par tirdzniecību, spēkā esošā nolīguma ar PSRS aizstāšana patiesi uzlabos situāciju. Pat apšaubot to, vai praktiski iespējams, ka Turkmenistāna piecos gados pēc nolīguma stāšanās spēkā sasniegtu ES intelektuālā īpašuma aizsardzības standartus, nevar noliegt, ka šāda apņemšanās vismaz izvirzīs skaidrus, PTO prasībām atbilstīgus mērķus, pēc kuriem varēs novērtēt sasniegto.
Un pats nozīmīgākais aspekts — tas, ka pēdējos gados starp ES un Turkmenistānu nenotika ekonomiska integrācija, nekādā veidā neuzlaboja Turkmenistānas iedzīvotāju dzīvi. Pagaidu nolīguma parakstīšana ir jāuztver kā ES solis Turkmenistānas virzienā un kā centieni ar tirdzniecības palīdzību vairot iedzīvotāju labklājību. ES sagaida, ka šis solis Turkmenistānā garantēs būtiskus sasniegumus. Partnerības un sadarbības nolīguma parakstīšanu varētu apsvērt tikai pēc tam, kad būs panākti efektīvi uzlabojumi demokrātijas un cilvēktiesību jomā, kā arī ekonomisko reformu jomā.
Ārlietu komitejaS ATZINUMS (22.3.2006)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam attiecībā uz pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses un Turkmenistānu no otras puses
(5144/1999 - C5-0338/1999 - 1998/0304(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Panagiotis Beglitis
ĪSS PAMATOJUMS
The draftsman proposes to recommend to the Committee on International Trade that it give its approval to the conclusion of the Interim Agreement with Turkmenistan on trade and trade-related matters for the following reasons.
1. What is the Interim Agreement?
Relations between the EU and Turkmenistan are still governed by the 1989 Agreement on Trade and Commercial Cooperation between the erstwhile European Communities and the USSR. In 1997, a decision was taken to progress to a Partnership and Cooperation Agreement (PCA) with Turkmenistan, in order to update these relations and reflect the changed political situation. The PCA is a 'mixed' agreement, establishing a political dialogue and covering trade in goods, investment-related questions, and cooperation, in a wide range of areas.
Given the normally protracted time-scale for ratification of a PCA, the Commission also negotiated and initialled an Interim Agreement with Turkmenistan in 1997. This would provide - as its name suggests - for provisional implementation of the part of the PCA which deals with trade-related matters, thereby greatly facilitating trade between the two parties. The Council is required to conclude the Agreement on behalf of the European Community, and Parliament (lead committee: Committee on International Trade) is consulted. (It should be noted that, while INTA is the lead committee on trade matters, AFET is the competent committee on the PCA). While the Interim Agreement is more restrictive in scope than the PCA, it also contains a clause allowing for suspension in cases of breaches of respect for democracy or human rights.
2. Brief Background
In 2000, Parliament was consulted on the Interim Agreement. AFET's draftsman at the time, Mr Souladakis, had recommended approval, with the proviso that the committee would expect to see improvements in the human rights situation before drawing up its report on the PCA. However, the lead committee on the Interim Agreement decided not to move ahead with its report. Today, the dossier is again before the two relevant committees.
3. The situation now
As AFET's draftsman on the Interim Agreement - and rapporteur on the forthcoming PCA - I repeat the recommendation made by my predecessor, basing my judgement on the new willingness shown by the Turkmen side to engage with the EU in a dialogue on several issues, including individual human rights cases, and a strongly-held view that, by isolating Turkmenistan even further than it is already, the possibility of democratisation and improvements in human rights will be made much more remote.
The abolition of the death penalty, the announcement of a general amnesty whereby a number of prisoners will be released next year, the recently introduced law against child labour, and visits from the OSCE rapporteur on national minorities, are all steps in the right direction. The fact that new business and political classes are emerging, albeit very tentatively, may well be a precursor to a strengthened civil society sector and, eventually, to the emergence of political parties.
But let us be under no illusions - the Turkmen regime is still a repressive one, run by a president who in 1999 extended his term of office indefinitely and was elected, without opposition, with 99.5% of the vote.
President Niyazov (or "Turkmenbashi" - great leader of the Turkmens) has stated he will leave office in 2010, making way for multi-party elections. By definition, in this single-party state formal opposition parties are outlawed and the clampdown on freedom of movement and association following the 2002 attempt on the president's life still continues. There is strict censorship, repression of political dissent, ill-treatment of prisoners, and an all-pervasive "cult of personality". The authorities control virtually all aspects of civil life, to the extent that opera, ballet and even car radios are banned!
While Turkmenistan has some of the world's largest natural gas reserves and important oil reserves and is a major cotton exporter, half the population live in poverty; it still has to ratify/implement many ILO conventions. Turkmenistan is neutral and is recognised by the UN as such. It maintains good relations with Iran and Turkey as well as with Russia, which could be helpful in the region. It should also be noted that Turkmenistan's foreign policy is closely linked with energy and that access to external markets is one of its main objectives. While the EU clearly has energy needs, it should be at the same time cautious about subsuming its human rights principles to commercial considerations.
4. Conclusion
The above-mentioned willingness to engage in dialogue is welcome and a step in the right direction towards the next stage.
This committee believes that a stimulus for improvement in Turkmenistan must be provided and that is why, 7 years after the Interim Agreement was first proposed, we think it is time to approve it.
What we now expect to see from Turkmenistan - before any further discussion on the PCA is possible - is significant progress on human rights.
The Interim Agreement is an indication of the EU's goodwill; now it is up to Turkmenistan to take this opportunity to respond
.IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pamatojoties uz virkni rūpīgi apdomātu apsvērumu un ar noteikumu, ka turpmākos tirdzniecības un ekonomiskos darījumus ar Turkmenistānas valdību Padome saistīs ar uzlabojumiem daudzās, galvenokārt cilvēktiesību, jomās, atbalsta pagaidu nolīguma noslēgšanu ar Turkmenistānu par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem;
2. uzsver, ka reformu trūkums un pārmērīgā valsts kontrole Turkmenistānā ir radījusi ārlietu politiku, kas izolē valsti no tādu demokrātisku valstu kopienas, kurās pastāv brīvā tirgus ekonomika un tiek ievērotas cilvēktiesības; atzīmē, ka Turkmenistānas ekonomika nav balstīta uz brīvā tirgus mehānismiem un ka privātā uzņēmējdarbība šai valstī ir neattīstīta, turklāt valsts iejaukšanās ekonomikā izraisa nopietnas bažas;
3. atzīst, ka, neskatoties uz to, ka stāvoklis cilvēktiesību jomā un Turkmenistānas izolācija vēl aizvien izraisa nopietnas bažas, tomēr ir novērojamas pārmaiņu sākuma iezīmes, tostarp, nāvessoda atcelšana un ieslodzīto vispārēja amnestija; plāno atbalstīt šīs pārmaiņas; aicina Turkmenistānas valdību veikt pārmaiņas, kas atbilstu EDSO referenta Turkmenistānas jautājumos un ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos rekomendācijām; uzskata, ka, ja vien šīs pārmaiņas notiek, pagaidu nolīgums ir nozīmīgs pirmais solis, lai iedrošinātu Turkmenistānu arī turpmāk — un vēl straujāk — uzlabot stāvokli cilvēktiesību jomā, kā arī uzsākt dialogu par cilvēktiesībām ar ES;
4. atzīmē, ka varas iestādes diemžēl turpina pasludināt par nelikumīgām konkurējošās politiskās partijas, apspiest jebkāda veida oponējošus viedokļus un kritiku, aizliegt oficiāli nesankcionētos reliģiskos grupējumus un NVO, kontrolēt praktiski visus pilsoniskās dzīves jomas, kā arī aktīvi izolēt valsts pilsoņus no starptautiskās sabiedrības; atkārtoti aicina pilnībā un nekavējoties pārtraukt politisko oponentu spīdzināšanu, atbrīvot personas, kas ieslodzītas viņu pārliecības dēļ, veikt objektīvu izmeklēšanu attiecībā uz visiem tiem ieslodzījumā esošo personu nāves gadījumiem, par kuriem ticis ziņots, kā arī ļaut neatkarīgajiem novērotājiem uzraudzīt tiesas procesus;
5. mudina Turkmenistānu piešķirt 1992. gada konstitūcijai patiesu jēgu un pilnībā ievērot pienākumus, kas izriet no tiem galvenajiem nolīgumiem cilvēktiesību jomā, kurus šī valsts ir parakstījusi;
6. atzinīgi vērtē to, ka 2005. gada 28. jūlijā Padome iecēla Jan Kubis par pirmo ES īpašo pārstāvi Vidusāzijā, un tas atspoguļo ES aizvien lielāko iesaistīšanos šajā nozīmīgajā reģionā; izsaka cerību, ka ES īpašais pārstāvis veicinās efektīvas un saskaņotākas starptautiskas nostājas izveidi attiecībā uz Turkmenistānu;
7. uzsver, ka Turkmenistānas neitrālo statusu oficiāli atzina ANO, un ka tai ir labas attiecības ar Irānu un Turciju, kā arī ciešas savstarpējas saites ar Krieviju; apzinās, ka, ņemot vērā Turkmenistānas dabasgāzes rezerves, kas ir vienas no lielākajām pasaulē, kā arī ievērojamās naftas rezerves, Turkmenistānas ārpolitika ir cieši saistīta ar energoresursiem;
8. uzsver, ka, lai gan nolīgums galvenokārt attiecas uz tirdzniecības jautājumiem, demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana ir nozīmīga daļa no sadarbības stratēģijas, kas paredzēta gan pagaidu nolīguma, gan iespējamās Partnerības un sadarbības nolīguma ratifikācijas nākotnē nolūkos, un ka šis līgums ir saistīts ar cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas beznosacījumu piemērošanu; vērš Turkmenistānas uzmanību uz to, ka ES ir gatava daļēji apturēt daļas no nolīgumiem, kas noslēgti ar valstīm, kuras neievēro attiecīgo klauzulu, kā tas notika gadījumā ar Uzbekistānu 2005. gada oktobrī;
9. uzsver, ka pirms ieteikšanas ratificēt Partnerības un sadarbības nolīgumu tā arī turpmāk vēlas saņemt reālus pierādījumus tam, ka stāvoklis cilvēktiesību jomā ir uzlabojies;
10. atkārtoti lūdz Komisiju sniegt informāciju par stāvokli cilvēktiesību jomā vēlākais līdz 2006. gada martam.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes un Komisijas lēmumam attiecībā uz pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses un Turkmenistānu no otras puses | |||||
Atsauces |
5144/1999 - C5-0338/1999 - 1998/0304(CNS) | |||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
INTA | |||||
Atzinumu sniedza |
AFET | |||||
Atzinumu sagatavoja |
Panagiotis Beglitis | |||||
Izskatīšana komitejā |
23.11.2005 |
20.3.2006 |
|
|
| |
Pieņemšanas datums |
21.3.2006 | |||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
40 7 1 | ||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Angelika Beer, Panagiotis Beglitis, André Brie, Elmar Brok, Philip Claeys, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Jana Hybášková, Toomas Hendrik Ilves, Michał Tomasz Kamiński, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Cem Özdemir, Alojz Peterle, João de Deus Pinheiro, Mirosław Mariusz Piotrowski, Hubert Pirker, Paweł Bartłomiej Piskorski, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Marek Maciej Siwiec, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Ari Vatanen, Karl von Wogau, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec | |||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Irena Belohorská, Alexandra Dobolyi, Patrick Gaubert, Jaromír Kohlíček, Ģirts Valdis Kristovskis, Miguel Angel Martínez Martínez, Aloyzas Sakalas, Tatjana Ždanoka | |||||
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| |||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Padomes un Komisijas lēmuma priekšlikums par Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses | |||||
Atsauces |
5144/1999 – C5-0338/1999 – 1998/0304(CNS) | |||||
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
13.12.1999 | |||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
INTA 16.9.2004 | |||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
AFET 16.9.2004 |
|
|
|
| |
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
| |
Ciešāka sadarbība |
No |
|
|
|
| |
Referents(-e/-i/-es) |
Daniel Caspary 18.1.2005 |
| ||||
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| ||||
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums |
| |||||
Juridiskā pamata apstrīdēšana |
|
|
| |||
Finansējuma grozījumi |
|
|
| |||
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums |
| |||||
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums |
| |||||
Izskatīšana komitejā |
12.7.2005 |
22.2.2006 |
|
|
| |
Pieņemšanas datums |
21.3.2006 | |||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
14 2 1 | ||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jean-Pierre Audy, Enrique Barón Crespo, Daniel Caspary, Giulietto Chiesa, Sajjad Karim, Caroline Lucas, David Martin, Javier Moreno Sánchez, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski | |||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Antolín Sánchez Presedo, Frithjof Schmidt | |||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
Iesniegšanas datums |
24.3.2006 |
| ||||
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| |||||