Procedūra : 2006/2133(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0471/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0471/2006

Debates :

PV 12/03/2007 - 18
CRE 12/03/2007 - 18

Balsojumi :

PV 13/03/2007 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0062

ZIŅOJUMS     
PDF 257kWORD 219k
2006. gada 21. decembris
PE 380.802v02-00 A6-0471/2006

par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība

(2006/2133(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Richard Howitt

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
 SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAs aTZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība

(2006/2133(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā divus visautoritatīvākos starptautiski pieņemtos uzņēmumu rīcības standartus: Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) „Trīspusējā deklarācija par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālajai politikai piemērojamiem principiem” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) „Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem”, kā arī rīcības kodeksus, ko pieņēmušas tādas starptautiskas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (PLO), Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Pasaules Banka, un ANO Konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) aizgādībā veiktos pasākumus attiecībā uz uzņēmumu darbību jaunattīstības valstīs,

–   ņemot vērā SDO 1998. gada 18. jūnija Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās nolīgumus par universālām darba tiesību pamatnormām: piespiedu darba atcelšana (29. un 105. konvencija), biedrošanās brīvība un tiesības slēgt darba koplīgumus (87. un 98. konvencija), bērnu darba atcelšana (138. un 182. konvencija) un nediskriminācija darba tirgū (100. un 111. konvencija),

–   ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši pantu, kurā visi pilsoņi un visas sabiedrības struktūras aicinātas atbalstīt cilvēktiesību ievērošanu, 1966. gada Starptautisko paktu par politiskajām un civilajām tiesībām, 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1994. gada ANO pamatiedzīvotāju tiesību deklarācijas projektu un 1989. gada ANO Konvenciju par bērnu tiesībām,

–   ņemot vērā ESAO Konvenciju pret kukuļdošanu (1997),

–   ņemot vērā 1997. gadā uzsākto Globālo ziņošanas iniciatīvu(1) un atjauninātās G3 Ilgtspējības ziņošanas vadlīnijas, kas publicētas 2006. gada 5. oktobrī,

–   ņemot vērā 2000. gada septembrī uzsākto ANO Globālo paktu,

–   ņemot vērā ANO Globālā pakta un Globālās ziņošanas iniciatīvas 2006. gada 9. oktobra paziņojumu par stratēģiskas alianses izveidi,

–   ņemot vērā ANO normatīvu projektu par transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu atbildību saistībā ar cilvēktiesībām (2003. gada decembris),

–   ņemot vērā ANO 2002. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību Johannesburgā rezultātus, it īpaši aicinājumu sākt starpvaldību iniciatīvas uzņēmumu atbildības jomā un Padomes 2002. gada 3. decembra secinājumus par turpmākajiem pasākumiem pēc augstākā līmeņa sanāksmes,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2005. gada 10. augusta ziņojumu par Globālā pakta grupas darbu „Ceļā uz globālām partnerībām — ciešāka sadarbība starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un visiem attiecīgajiem partneriem, it īpaši privātajā sektorā” (05-45706 (E) 020905),

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja uzņēmējdarbības un cilvēktiesību lietās iecelšanu, viņa 2006. gada 22. februāra starpposma ziņojumu (E/CN.4/2006/97) un reģionālās apspriedes 2006. gada 26.–27. jūnijā Bangkokā un 2006. gada 27.–28. martā Johannesburgā,

–   ņemot vērā tā 1999. gada 15. janvāra rezolūciju par ES standartiem Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas jaunattīstības valstīs „Ceļā uz Eiropas Rīcības kodeksu”(2), kurā tika ieteikts izveidot Eiropas Rīcības kodeksa paraugu, ko atbalstītu Eiropas uzraudzības platforma,

–   ņemot vērā 1968. gada Briseles Konvenciju, kas konsolidēta Padomes 2000. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)(4),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 3. decembra rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas par uzņēmumu sociālo atbildību(5),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 30. maija rezolūciju par Zaļo grāmatu par uzņēmumu sociālās atbildības sistēmas veicināšanu Eiropā(6),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 13. maija rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību: uzņēmējdarbības ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā(7),

–   ņemot vērā Komisijas 2001. gada 30. maija ieteikumu par vides jautājumu iekļaušanu, novērtēšanu un publiskošanu uzņēmumu gada ziņojumos un gada pārskatos (izziņots ar dokumenta numuru C(2001)1495)(8),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 4. jūlija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Darba tiesību pamatnormu sekmēšana un sociālās vadības uzlabošana globalizācijas kontekstā”(9),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 6. februāra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību(10),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārvaldība un attīstība” (COM(2003)0615),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK par noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem(11),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(12),

–   ņemot vērā 2004. gada 29. jūnija Eiropas Ieinteresēto personu foruma (IPF) par korporatīvo sociālo atbildību (KSA) galīgo ziņojumu, tostarp 7. ieteikumu par atbalstu darbībām, lai panāktu pareizu tiesisko regulējumu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Globalizācijas sociālā dimensija — ES politikas ieguldījums, lai labumu gūtu visi” (COM(2004)0383),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 („Negodīgas komercprakses direktīva”),

–   ņemot vērā 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomi, kas atjaunoja Lisabonas stratēģiju, akcentējot šajā ES un dalībvalstu partnerībā „kopīgu darbu nodarbinātībai un izaugsmei”,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 5. jūlija rezolūciju par ekspluatāciju un bērnu darbu jaunattīstības valstīs,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Par Noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu. Rīcības platforma” (COM(2005)0658), kā arī Padomes 2006. gada 9. jūlijā pieņemto atjaunināto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,

–   ņemot vērā Eiropas Konsensu attīstības jomā, ko Komisija, Padome un Eiropas Parlaments parakstīja 2005. gada 20. decembrī,

–   ņemot vērā jauno Vispārējo preferenču sistēmu (VPS+), kas ir spēkā kopš 2006. gada 1. janvāra un nodrošina beznodokļu piekļuvi vai tarifu pazemināšanu lielākam produktu skaitam, kā arī ietver jaunu stimulu nestabilām valstīm, kurām ir īpašas vajadzības tirdzniecības, finanšu un attīstības jomā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem. Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” (COM(2006)0249),

–   ņemot vērā 2006. gada 3. maija Zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par godīgu tirdzniecību un attīstību(13),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu vadības uzlabošana — plāns virzībai uz priekšu” (ES rīcības plāns uzņēmumu vadībā, COM(2003)0284),

–   ņemot vērā uzklausīšanu „Uzņēmumu sociālā atbildība — vai pastāv Eiropas pieeja?”, ko Eiropas Parlaments rīkoja 2006. gada 5. oktobrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0471/2006),

A. tā kā uzņēmumi nevar uzņemties sabiedrisko iestāžu lomu gadījumos, kad tās nespēj nodrošināt atbilstību sociālajiem un vides standartiem,

1.  pauž pārliecību, ka uzņēmumu pieaugošā sociālā un vides atbildība, kas saistīta ar korporatīvās atbildības principu, ir būtisks elements Eiropas sociālajā modelī, Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un sociālo uzdevumu risināšanā saistībā ar ekonomikas globalizāciju;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kas dod jaunu impulsu ES debatēm par korporatīvo sociālo atbildību, tomēr atzīmē, ka dažas nozīmīgas ieinteresētās puses pauž bažas par pārredzamības un līdzsvarotības trūkumu konsultācijās, kas veiktas pirms publikācijas;

3.  atzīmē, ka starp dažādām ieinteresēto personu grupām turpinās debates par atbilstošu KSA definīciju un ka koncepcija par “atbilstības neattiecināšanu” dažiem uzņēmumiem var ļaut paziņot par sociālo atbildību, vienlaikus neievērojot vietējos vai starptautiskos tiesību aktus; uzskata, ka ES palīdzība trešo valstu valdībām, lai tās varētu īstenot sociālo un vides regulējumu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, un efektīvi inspekciju režīmi ir nepieciešams papildinājums, lai Eiropas uzņēmumu KSA varētu nodrošināt visā pasaulē;

4.  uzskata, ka KSA politika ir jāveicina atsevišķi, nevis kā aizstājējs atbilstīgam regulējumam attiecīgās jomās vai kā slēpta pieeja šādu tiesību aktu pieņemšanai; aicina debates par KSA Eiropas līmenī veikt, neatbalstot tikai brīvprātīgu vai tikai obligātu pieeju; atkārtoti atbalsta pēc būtības brīvprātīgu pieeju, tomēr pieļaujot neobligātus pētījumus, kas pamatojas uz skaidriem sociāliem un vides mērķiem un neizslēdz turpmāku dialogu un pētījumus par obligātām saistībām;

5.  atzīmē, ka brīvprātīgo KSA iniciatīvu izplatīšanu var uzskatīt par šķērsli, kas traucē uzņēmumiem, it īpaši maziem uzņēmumiem, pieņemt KSA politikas, kā arī par šķērsli uzņēmumiem ieviest ievērojamākus KSA pasākumus, vienlaikus demonstrējot šim jautājumam piešķirto nozīmi un vajadzību radīt stimulus ambiciozākām KSA politikām; aicina Komisiju veicināt brīvprātīgās KSA iniciatīvas labas prakses izplatīšanu; uzskata, ka Komisijai jāizskata arī iespēja izveidot sarakstu ar kritērijiem, kas uzņēmumiem jāievēro, lai varētu paziņot par sociālo atbildību;

6.  uzskata, ka brīvprātīgu KSA iniciatīvu uzticamība joprojām ir atkarīga no apņemšanās izmantot starptautiski pieņemtos standartus un principus, kā arī no pieejas, kas izmanto dažādas ieinteresētās personas, kā ierosināja ES Ieinteresēto personu forums, kā arī no neatkarīgas uzraudzības un pārbaudes; iesaka šādu mehānismu izveidot Eiropas līmenī;

7.  uzskata, ka ES debates par KSA ir sasniegušas stadiju, kad uzsvars jāpārvieto no procesiem uz rezultātiem, nonākot pie izmērāma un pārredzama uzņēmumu ieguldījuma cīņā pret sociālo atstumtību un vides degradāciju Eiropā un visā pasaulē;

8.  atzīst, ka daudzi uzņēmumi jau pašlaik daudz dara un turpina palielināt centienus īstenot sociālo atbildību;

9.  atzīmē, ka Eiropā tirgus un uzņēmumu attīstības pakāpe dažādās vietās ir atšķirīga; tādēļ uzskata, ka vienveidīga metode, kas mēģinātu ieviest vienu korporatīvās darbības modeli, būtu neatbilstoša un neveicinātu KSA pienācīgu ieviešanu uzņēmumos; turklāt uzskata, ka jāakcentē pilsoniskās sabiedrības attīstība un it īpaši — patērētāju informētība par atbildīgu ražošanu, lai veicinātu ilgtermiņa korporatīvās atbildības uzņemšanos atbilstoši attiecīgajiem nacionālajiem vai reģionālajiem apstākļiem;

10. norāda, ka KSA ir jāpievēršas tādām jaunām jomām kā mūžizglītībai, darba organizēšanai, vienlīdzīgām iespējām, sociālajai integrācijai, ilgtspējīgai attīstībai un ētikai, lai tā darbotos kā papildu instruments rūpniecības pārmaiņu un restrukturizācijas pārvaldīšanā;

ES debates par KSA

11. atzīmē Komisijas lēmumu sadarbībā ar vairākiem uzņēmējdarbības tīkliem izveidot Eiropas Korporatīvās sociālās atbildības aliansi; iesaka Komisijai nodrošināt vienotu koordinācijas punktu, kas uzturētu informāciju par alianses dalībniekiem un aktivitātēm, kā arī palīdzētu vienoties par skaidriem mērķiem, grafikiem un stratēģisko virzienu informēt par savu darbību; mudina gan lielus, gan mazus Eiropas uzņēmumus un citus Eiropā strādājošus uzņēmumus atbalstīt šo iniciatīvu, kā arī stiprināt aliansi ar citu ieinteresēto pušu dalību;

12. uzskata, ka sociālais dialogs ir bijis efektīvs līdzeklis KSA iniciatīvu veicināšanai un ka arī Eiropas darba padomēm ir bijusi konstruktīva loma labākās prakses attīstīšanā saistībā ar KSA;

13. iesaka, ka alianses darbības panākumu galvenie rādītāji varētu būt būtisks palielinājums KSA prakses ieviešanā ES uzņēmumiem, jaunu labākās prakses modeļu attīstīšana, ko attiecībā uz dažādiem KSA aspektiem veiktu labākie uzņēmumi un uzņēmumu arodbiedrības, KSA atbalstam vajadzīgu specifisku ES darbību un normatīvo pasākumu noskaidrošana un veicināšana un novērtējums par šādu iniciatīvu ietekmi uz vidi, cilvēktiesībām un sociālajām tiesībām, kā arī noteikt divu gadu termiņu darbgrupu, kas šim nolūkam tika izveidotas pēc CSR Europe ieteikuma, darba pabeigšanai;

14. atzīmē, ka ES Ieinteresēto pušu foruma (IPF) atkārtota sasaukšana paziņojumā tika iekļauta vēlāk un ka jāveic pasākumi, lai palielinātu dažādu ieinteresēto pušu pārliecību, ka notiks patiess dialogs, kura rezultātā tiešām tiks ietekmēta ES politika un programmas KSA veicināšanai un ieviešanai ES uzņēmējdarbībā; uzskata, ka jāņem vērā pieredze, kas gūta saistībā ar IPF darbības iepriekšējiem diviem gadiem, kā pozitīvu atzīmējot tolerantu attieksmi un it īpaši neatkarīgu referentu izmantošanu; tomēr norāda, ka ir jāveic uzlabojumi saistībā ar konsensa sasniegšanu; turklāt mudina Komisijas pārstāvjus aktīvāk iesaistīties debatēs;

15. aicina Komisiju lūgt pārstāvjus no dažādām valdībām un reģionālām un vietējām pašvaldībām, kuras var izmantot iepirkumus un citus politiskus instrumentus KSA veicināšanai, izveidot aliansē savas darbgrupas un integrēt darba rezultātus turpmākajā darbībā;

16. atbalsta Komisijas centienus paplašināt IPF dalību, aptverot investorus, izglītības sektoru un valsts iestādes, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā iespēja uzturēt dialogu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;

17. aicina Komisiju, pārraugot KSA attīstību, veicināt sieviešu lielāku līdzdalību Ieinteresēto pušu forumā, kā arī informācijas un labas prakses apmaiņu attiecībā uz dzimumu līdztiesību;

18. atbalsta aicinājumus noteikt prasību uzņēmumu un citiem lobijiem izpaust informāciju un izveidot uzņēmumu grupējumiem un citām ieinteresēto pušu grupām līdzsvarotu piekļuvi ES politikas veidošanai;

Saikne starp KSA un konkurētspēju

19. atzinīgi vērtē Komisijas mērķi saistīt KSA ar Lisabonas programmas ekonomiskajiem, sociālajiem un vides mērķiem, jo uzskata, ka uzņēmumu nopietna attieksme pret KSA var veicināt nodarbinātību, darba apstākļu uzlabošanu, darba ņēmēju tiesību ievērošanu un tehnoloģisko jauninājumu pētniecību un izstrādi; atbalsta „atbildīgas konkurētspējas” principu kā Komisijas Jauninājumu un konkurētspējas programmas integrālu daļu; aicina Eiropas uzņēmumus informēt par to, kā tie veicina Lisabonas mērķu sasniegšanu;

20. atzīst, ka efektīvi konkurences noteikumi Eiropā un ārpus tās ir būtisks elements atbildīgas uzņēmējdarbības prakses nodrošināšanā, it īpaši veicinot taisnīgu attieksmi un piekļuvi vietējiem MVU;

21. atkārtoti pauž uzskatu, ka KSA ietvaros īstenota atbildīgas un nediskriminējošas darbā pieņemšanas prakse, kas veicina sieviešu un invalīdu nodarbinātību, sekmē Lisabonas mērķu sasniegšanu;

22. atzīmē pretrunu starp konkurētspējīgām piegādes stratēģijām uzņēmumos, kuri pastāvīgi cenšas uzlabot elastību un mazināt izmaksas, un brīvprātīgām KSA saistībām, kuru mērķis ir novērst ekspluatējošas nodarbinātības praksi un veicināt ilgtermiņa attiecības ar piegādātājiem; atzinīgi vērtē dialoga turpināšanu šajā jautājumā;

23. šajā sakarā iesaka par atbildīgiem atzīto Eiropas uzņēmumu novērtējumus un uzraudzību paplašināt, aptverot to darbību un to apakšuzņēmēju darbību arī ārpus ES, lai nodrošinātu, ka KSA sniedz labumu arī trešām valstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm, saskaņā ar SDO konvencijām it īpaši par brīvību dibināt arodbiedrības, bērnu un piespiedu darba aizliegumu un konkrētāk attiecībā uz sievietēm, migrantiem, pamatiedzīvotājiem un minoritātēm;

24. atzīst KSA par svarīgu uzņēmējdarbības stimulu un aicina integrēt sociālās politikas, piemēram, darba ņēmēju tiesību ievērošanu, taisnīga atalgojuma politiku, diskriminācijas novēršanu, mūžizglītību utt., kā arī vides jautājumus, kas īpaši saistīti ar ilgtspējīgas attīstības dinamisku veicināšanu, ar ES jauninājumu un tirdzniecības politikām atbalstot jaunus produktus un procesus, kā arī veidojot nozaru, subreģionālas un pilsētu konkurētspējas stratēģijas;

25. uzsver, ka sociāli atbildīgi uzņēmumi sniedz svarīgu ieguldījumu, lai novērstu darba tirgū pastāvošo nevienlīdzību, kas jo īpaši skar sievietes un personas nelabvēlīgos apstākļos, tostarp invalīdus, kā arī nevienlīdzību, kas pastāv attiecībā uz nodarbinātību, sociālo labklājību, apmācību, karjeras izaugsmi un taisnīgu algu politiku; uzsver, ka uzņēmumiem darbā pieņemšanas politika jāīsteno saskaņā ar Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem(14);

KSA instrumenti

26. atzinīgi vērtē pēdējo gadu tendenci lielākiem uzņēmumiem brīvprātīgi publicēt sociālos un vides ziņojumus; atzīmē, ka šādu ziņojumu skaits kopš 1993. gada ir audzis, tomēr pašlaik vairs nepalielinās, un ka tikai nelielā ziņojumu daļā izmantoti starptautiski pieņemti standarti un principi, tiek pilnībā aplūkota uzņēmuma piegādes ķēde un ir veikta neatkarīga uzraudzība un verifikācija;

27. atkārtoti pauž Parlamenta atbalstu uzņēmumu integrētiem sociāliem, vides un finanšu ziņojumiem, kas pamatojas uz tiesību aktu un, iespējams, nosaka minimālo slieksni, lai novērstu neproporcionālas izmaksas mazākiem uzņēmumiem; aicina veikt padziļinātu pētījumu par to, kā tiek īstenotas obligātās prasības par ziņošanu sociālajā un vides jomā saskaņā ar 2001. gada Komisijas ieteikumu par vides informācijas izpaušanu, 2003. gada pārskatu modernizācijas direktīvu un 2003. gada prospektu direktīvu, atbalstot efektīvu transponēšanu visās dalībvalstīs un apspriežot iespējas šīs prasības pastiprināt, kad notiks to nākamā pārskatīšana, tostarp attiecībā uz sociālā un vides riska iespējamības interpretāciju saskaņā ar spēkā esošajām informācijas izpaušanas prasībām;

28. atzīst pašreizējo KSA ierobežotību attiecībā uz uzņēmuma darbības novērtēšanu, sociālo auditu un sertifikāciju, it īpaši attiecībā uz izmaksām, salīdzināmību un neatkarību, un pauž pārliecību, ka šajā jomā būs jāizstrādā profesionāla sistēma, tostarp specifiska kvalifikācija;

29. iesaka Komisijai paplašināt direktoru atbildību uzņēmumos, kuru darbinieku skaits pārsniedz 1000, iekļaujot pienākumu direktoriem minimizēt jebkādu uzņēmuma darbības nelabvēlīgu sociālo un vides ietekmi;

30. atkārtoti pauž atbalstu ES vides vadības un audita shēmai, it īpaši tajā ietvertajai prasībai par ārēju verifikāciju un pienākumam dalībvalstīm veicināt šo shēmu, un pauž pārliecību, ka ir iespējams izstrādāt līdzīgas shēmas attiecībā uz darba un sociālo tiesību un cilvēktiesību aizsardzību;

31. atbalsta Starptautiskās Sociālās un vides akreditācijas un marķēšanas alianses Labas prakses kodeksu, kas ir labākais piemērs pašreizējo marķējuma iniciatīvu sadarbības veicināšanai, iesakot valstu vai Eiropas līmenī ieviest jaunus sociālos marķējumus;

32. uzskata, ka patērētājiem, klientiem, darba ņēmējiem un investoriem jādod iespēja izvēlēties vai noraidīt produktus/piegādātājus, darbavietas un uzņēmumus atkarībā no to atbildīguma attiecībā uz vidi un sociālajiem aspektiem;

33. mudina ES pieņemt produktu marķēšanā Eiropas standartu, kurā cilvēktiesību un darba ņēmēju pamattiesību ievērošana būtu iekļauta kā daļa no marķējuma shēmas;

34. aicina Komisiju ieviest mehānismu, kas ļautu upuriem, tostarp trešo valstu pilsoņiem, dalībvalstu tiesās pieprasīt kompensāciju no Eiropas uzņēmumiem;

35. pauž nožēlu, ka paziņojumā nav aplūkots jautājums par sociāli atbildīgiem ieguldījumiem, atbalsta ieguldītāju kā ieinteresētās puses pilnīgu līdzdalību KSA Eiropas līmeņa debatēs, tostarp IPF, un atbalsta nozares aicinājumus uzlabot pārskatāmību, nevis ieviest Eiropas mērogā noteikumus par „interešu principu paziņojumu” investīciju fondiem;

36. norāda, ka patērētājiem ir svarīga loma, lai stimulētu atbildīgu ražošanu un atbildīgas uzņēmējdarbības praksi; tomēr uzskata, ka pašlaik situācija patērētājiem ir nesaprotama, ņemot vērā pretrunas starp dažādiem valstu produkcijas standartiem un produkcijas marķējuma shēmām, kas traucē pašreizējiem sociālās produkcijas marķējumiem; pievērš uzmanību tam, ka vienlaikus uzņēmumiem ievērojamas izmaksas izraisa daudzu atšķirīgu nacionālo prasību un standartu izmantošana; norāda arī, ka produktu sociālā marķējuma uzraudzības mehānismu izveide ir dārga, it īpaši mazākām valstīm;

37. aicina Komisiju reglamentēt vispārīgo vai galveno uzņēmumu kopīgo un individuālo atbildību, lai novērstu pārkāpumus apakšlīgumu un ārpakalpojumu līgumu slēgšanā ar darba ņēmējiem, un izveidot pārredzamu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu visiem uzņēmumiem;

38. atbalsta Eurostat centienus saistībā ar ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādāt rādītājus KSA mērīšanai, kā arī Komisijas nodomu izstrādāt jaunus rādītājus, lai mērītu ES ekoloģiski marķētās produkcijas patēriņu un informētību par to, kā arī EMAS reģistrēto uzņēmumu produkcijas daļu;

39. atgādina iepriekšējās debates par ES ombuda iecelšanu KSA jomā, lai pēc uzņēmumu vai citu ieinteresēto pušu pieprasījuma veiktu neatkarīgu izmeklēšanu par jautājumiem saistībā ar KSA; aicina turpināt diskusijas par šo jautājumu un līdzīgiem priekšlikumiem;

Labāks regulējums un KSA

40. uzskata, ka KSA politiku var veicināt, uzlabojot informētību par spēkā esošajiem juridiskajiem instrumentiem un to īstenošanu; aicina Komisiju organizēt un veicināt informācijas kampaņas un uzraudzīt, kā tiek īstenota ārvalstu tiešās atbildības piemērošana saskaņā ar Briseles konvenciju un kā tiek piemērota direktīva par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi saistībā ar to, kā uzņēmumi ievēro brīvprātīgos KSA rīcības kodeksus;

41. atgādina, ka, mudinot uzņēmumus ieviest KSA, jāizmanto vienkārša un viegli uztverama valoda;

42. atkārto, ka Komisijai un ES valdībām jāpieliek ievērojamas pūles valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai publiskā iepirkuma direktīvu 2004. gada pārskatīšanas radītās iespējas izmantotu KSA atbalstam, saviem līgumiem piemērojot sociālos un vides noteikumus, attiecīgos gadījumos diskvalificējot uzņēmumus, tostarp korupcijas gadījumā, un ka Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai visām privātā sektora uzņēmumiem piešķirtajām dotācijām un aizdevumiem jāpiemēro strikti sociālie un vides kritēriji, turklāt jānosaka skaidri apstrīdēšanas mehānismi, ņemot vērā piemēru, kā publiskais iepirkums Nīderlandē saistīts ar atbilstību SDO pamatkonvencijām un ESAO vadlīnijām, bet vairākās Itālijas provincēs — ar atbilstību SA8000 KSA standartam; atgādina, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas eksporta kredītu garantijas atbilst augstākajiem vides un sociālajiem kritērijiem un ka tās nedrīkst izmantot projektiem, kas darbojas pretēji pieņemtajiem ES politikas mērķiem, piemēram, saistībā ar enerģētiku vai bruņojumu;

43. atkārto, ka labs regulējums un tiesību akti ir izstrādāti nesaistošo tiesību normu jomā un ka šāda likumdošana stimulē KSA principiem atbilstošus uzņēmumus, vienlaikus dodot KSA principus vēl neieviesušajiem uzņēmumiem nepieciešamo laiku, lai tie varētu piemēroties;

KSA integrēšana ES politikās un programmās

44. atzinīgi vērtē paziņojumā atkārtotās saistības Komisijai visās darbības jomās atbalstīt un veicināt KSA un aicina īstenot ievērojamus centienus, lai šīs saistības pārvērstu konkrētā rīcībā visās darbības jomās;

45. uzskata, ka KSA debates nedrīkst atdalīt no jautājumiem par korporatīvo atbildību un ka jautājumi par uzņēmējdarbības ietekmi sociālajā un vides jomā, attiecībām ar ieinteresētajām pusēm, mazākumdalībnieku tiesību aizsardzību un uzņēmumu direktoru pienākumiem šajā sakarā ir pilnībā jāintegrē Komisijas Korporatīvās pārvaldības rīcības plānā; norāda, ka šie jautājumi jāiekļauj debatēs par KSA; aicina Komisiju ņemt vērā šos jautājumus un izvirzīt konkrētus priekšlikumus to risināšanai;

46. atzinīgi vērtē Komisijas sniegto tiešo finansiālo atbalstu KSA iniciatīvām, it īpaši lai veicinātu jauninājumus, ļautu ieinteresētajām pusēm iesaistīties un palīdzētu iespējamo upuru grupām saistībā ar aizdomām par nepareizu rīcību, tostarp nāves gadījumiem uzņēmumos; mudina Komisiju it īpaši izstrādāt mehānismus, kas nodrošina Eiropas uzņēmumu ietekmēto kopienu tiesības uz godīgu un pieejamu tiesas procesu; uzsver ES budžeta pozīcijas B34000 nozīmību izmēģinājumprojektiem, piemēram, saistībā ar darba ņēmēju kopienas iesaistīšanu, hipotekārajiem līdzekļiem KSA Komisijas konkurētspējas un jauninājumu programmas atbalstam un 3 % no sociālo un humanitāro zinātņu pētījumiem, kas saskaņā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu jāvelta uzņēmējdarbībai sabiedrībā; aicina Komisiju, izmantojot ārējās palīdzības programmas, ievērojami palielināt centienus KSA atbalstam saistībā ar ES uzņēmumiem, kuri darbojas trešās valstīs;

47. atzinīgi vērtē apņemšanos padarīt izglītību par vienu no astoņām prioritārajām rīcības jomām; aicina dziļāk integrēt KSA Socrates programmā, topošajā Eiropas mācību resursu centrā nodrošināt KSA materiālu plašu izvēli un izveidot tiešsaistē pieejamu sarakstu ar Eiropas uzņēmējdarbības skolām un universitātēm, kas pievērsušās KSA un ilgtspējīgai attīstībai;

48. mudina ES un dalībvalstu līmenī īstenot iniciatīvas, lai Eiropas uzņēmējdarbības skolās uzlabotu atbildīgas pārvaldības un ražošanas mācīšanu;

49. norāda, ka sociālā un vides atbildība vienādā mērā attiecas gan uz valsts un nevalstiskajām organizācijām, gan uzņēmējdarbību, un aicina Komisiju izpildīt tās apņemšanos publicēt ikgadēju ziņojumu par savas tiešās darbības sociālo un vides ietekmi, kā arī attīstīt politikas, kas mudinātu ES iestāžu darbiniekus uzņemties brīvprātīgi iesaistīt sabiedrību;

50. uzskata, ka KSA ietvaros uzņēmumi varētu sponsorēt kultūras un izglītības pasākumus, kas sniedz pievienoto vērtību Eiropas politikai kultūras un mūžizglītības jomā;

51. aicina Komisiju labāk integrēt KSA savā tirdzniecības politikā, vienlaikus ievērojot PTO noteikumus un neradot nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, censties iekļaut visos divpusējos, reģionālos un daudzpusējos nolīgumos saistošus pantus saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem KSA standartiem, piemēram, ESAO vadlīnijām, SDO Trīspusējo deklarāciju un Riodežaneiro principiem, kā arī izmantot reglamentējošās pilnvaras jautājumos saistībā ar cilvēktiesībām un sociālo un vides atbildību; atzinīgi vērtē atbalstu, kas šiem mērķiem pausts Paziņojumā par pienācīgu darbu; atkārto aicinājumu Komisijas delegācijām trešās valstīs, rīkojoties saskaņā ar Komisijas pilnvarām, būt par kontaktpunktiem saistībā ar ESAO Daudznacionāla uzņēmuma vadlīnijām un atbalstīt tās; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot nacionālo kontaktpunktu darbību, it īpaši saistībā ar specifiskiem gadījumiem, kad radušās aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas uzņēmumu darbībā un piegādes ķēdēs visā pasaulē;

52. atzīmē starptautiskās godīgas tirdzniecības kustības ieguldījumu atbildīgas uzņēmējdarbības prakses izstrādē jau sešdesmit gadus un šādas prakses dzīvotspējas un ilgtspējas nodrošināšanā visā piegādes ķēdē; aicina Komisiju ņemt vērā godīgas tirdzniecības kustības pieredzi un sistemātiski izpētīt, kā šo pieredzi varētu izmantot saistībā ar KSA;

53. aicina Komisiju nodrošināt, ka ES transnacionālie uzņēmumi, kuru ražošanas iekārtas atrodas trešās valstīs, it īpaši tajās, kuras piedalās VPS+ shēmā, ievēro SDO pamatstandartus, sociālos un vides paktus un starptautiskos nolīgumus, lai panāktu globālu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

54. atzinīgi vērtē Eiropas Konsensā attīstības jomā noteiktās saistības atbalstīt KSA kā prioritāru darbību; aicina veikt praktiskus pasākumus, lai Attīstības ģenerāldirektorāts aktīvi iesaistītos debatēs, izpētītu darba apstākļus un dabas resursu izmantošanas apstākļus jaunattīstības valstīs, sadarbotos ar vietējiem uzņēmumiem, kā arī ar ārvalstīs strādājošiem ES uzņēmumiem, uzņēmumiem, kuri izmanto apakšuzņēmējus, un to ieinteresētajām pusēm, lai novērstu pārkāpumus un nelikumīgas darbības piegādes ķēdēs, novērstu nabadzību un nodrošinātu taisnīgu izaugsmi;

55. iesaka Komisijai veicināt MVU līdzdalību KSA, sadarbojoties ar starpniekiestādēm, ar profesionālo asociāciju starpniecību īpaši atbalstot kooperatīvu / sociālās ekonomikas uzņēmumu dalību un izmantojot Eiropas informācijas centru tīklu tiešam KSA iniciatīvu atbalstam, un apsvērt iespēju iecelt KSA pārstāvi, kas darbotos līdzīgi MVU pārstāvim Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorātā;

56. iesaka Komisijai veikt padziļinātu Eiropas mēroga pētījumu par dažādiem veidiem, kā MVU varētu piedalīties KSA, un par stimuliem, lai tie brīvprātīgi un patstāvīgi ieviestu KSA principus, kā arī pienācīgi ņemt vērā šajā jomā gūto pieredzi un labu praksi;

57. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt darba ņēmēju un arodbiedrību dalību KSA un atkārtoti aicina Komisiju un sociālos partnerus pamatoties uz veiksmīgajām sarunām par pašreizējiem 50 starptautiskajiem pamatnolīgumiem un 30 Eiropas pamatnolīgumiem par galvenajiem darba standartiem atsevišķos uzņēmumos vai nozarēs un izmantot to kā pieeju, lai veicinātu uzņēmumu atbildību Eiropā un pasaulē; norāda uz Eiropas darba padomēm, kas ir īpaši piemērotas KSA veicināšanai un it sevišķi darba ņēmēju pamattiesību ievērošanas uzlabošanai starptautiskos uzņēmumos;

58. uzsver sociālo partneru lomu sieviešu nodarbinātības veicināšanā un diskriminācijas apkarošanā; mudina viņus KSA jomā īstenot iniciatīvas, lai palielinātu sieviešu līdzdalību uzņēmumu valdēs, darba padomēs un sociālā dialoga iestādēs;

59. iesaka turpmākos KSA pētījumus veikt plašāk, nevis kā parastu „KSA uzņēmējdarbības plānu”, pievēršoties saiknei starp konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību makrolīmenī (ES un dalībvalstis), vidējā līmenī (atsevišķas nozares un piegādes ķēdes) un mikrolīmenī (MVU) un šo līmeņu savstarpējai ietekmei, kā arī pašreizējo KSA iniciatīvu ietekmei un iespējamiem KSA principu pārkāpumiem; šajā ziņā atbalsta Eiropas akadēmijas „Uzņēmējdarbība sabiedrībā” vadošo lomu; aicina Komisiju publicēt autoritatīvu ikgadējo ziņojumu par KSA, kas izstrādāts sadarbībā ar neatkarīgiem ekspertiem un pētniekiem, kuri apkopo informāciju par pašreizējo situāciju, apraksta jaunas tendences un sniedz ieteikumus par turpmākajiem pasākumiem;

Eiropas ieguldījums globālajā korporatīvajā sociālajā atbildībā

60. uzskata, ka KSA politikai joprojām vislielākās ietekmes iespējas ir, izmantojot uzņēmumu globālās piegāžu ķēdes, veicināt atbildīgus uzņēmumu ieguldījumus, lai palīdzētu novērst nabadzību jaunattīstības valstīs, sekmētu pienācīgus darba apstākļus, atbalstītu godīgu tirdzniecību un labu pārvaldību, kā arī mazinātu gadījumus, kad uzņēmumi pārkāpj starptautiskos standartus valstīs, kurās regulatīvais režīms ir vājš vai neeksistē;

61. aicina Komisiju uzsākt speciālu pētījumu par šo ietekmi un izvirzīt priekšlikumus, kā palielināt uzņēmumu atbildību un veicināt atbildīgus ieguldījumus;

62. atzīmē, ka daudzas starptautiskas KSA iniciatīvas ir labi pamatotas un nobriedušas, par ko liecina Globālās ziņošanas iniciatīvas nesen publicētās G3 vadlīnijas, no ANO Globālā pakta saraksta svītrotie 200 uzņēmumi un ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja iecelšana uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;

63. aicina Komisiju uzņemties vadību saistībā ar globālajiem aicinājumiem reformēt uzņēmējdarbības tiesības, kas ir būtisks priekšnosacījums patiesai un plaši ieviestai KSA;

64. pauž vilšanos, ka Komisija paziņojumā nepiešķīra lielāku prioritāti globālo iniciatīvu veicināšanai, un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām attīstīt stratēģisku redzējumu un ieguldījumu KSA iniciatīvu pilnveidošanā globālā līmenī, kā arī palielināt centienus ievērojamai ES uzņēmumu līdzdalības uzlabošanai šajās iniciatīvās;

65. aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt un veicināt SDO pamatstandartu ievērošanu kā uzņēmumu KSA faktoru to darbības jomās;

66. uzskata, ka KSA starptautiskajai dimensijai ir jāstimulē tādu vadlīniju izstrāde, kas veicinātu šāda veida politiku attīstīšanu visā pasaulē;

67. aicina Komisiju sadarbībā ar citiem attiecīgiem partneriem 2007. gadā organizēt lielu starptautisku iniciatīvu, lai atzīmētu piekto gadadienu pēc pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību panāktās vienošanās īstenot starpvaldību iniciatīvas korporatīvās atbildības jomā;

68. aicina Komisiju izmantot pieredzi, kas 1990. gados gūta sekmīgajā transatlantiskajā uzņēmumu dialogā par KSA, un organizēt līdzīgu pasākumu starp ES un Japānu;

69. mudina turpināt attīstīt starptautiskās iniciatīvas saistībā ar Eiropas uzņēmumu ieņēmumu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz darbību trešās valstīs, lai atbalstītu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, darbojoties konfliktu zonās un novērstu lobēšanu, ieskaitot „nolīgumus ar mītnes zemēm”, kurus uzņēmumi izstrādā, lai vājinātu attiecīgo valstu normatīvās prasības vai izvairītos no tām;

70. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un stiprināt ESAO vadlīnijas, it īpaši pārskatot Eiropas nacionālo kontaktpunktu efektivitāti un to lomu efektīvā starpniecībā starp ieinteresētajām pusēm, lai atrisinātu konfliktus; aicina izstrādāt Eiropas nacionālo kontaktpunktu paraugu, noskaidrojot labāko praksi attiecībā uz to institucionālo uzbūvi, redzamību, pieejamību visām ieinteresētajām pusēm un sūdzību izskatīšanu; aicina ESAO vadlīniju piemērošanā ieguldījuma definīciju interpretēt plaši, lai nodrošinātu, ka īstenošanas procedūras tiek attiecinātas uz jautājumiem par piegādes ķēdēm;

71. aicina atbalstīt Globālās ziņošanas iniciatīvas attīstību, uzaicinot vadošos ES uzņēmumus izmantot jauno pieeju tādās nozarēs kā būvniecība, ķīmiskā rūpniecība un lauksamniecība; aicina pastiprināt pētījumus par MVU dalību, lai uzlabotu sniegumu it īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, un izstrādāt ilgtspējības indeksus saistībā ar biržām jaunajos tirgos;

72. aicina Komisiju turpmāk sadarbības nolīgumos ar jaunattīstības valstīm iekļaut nodaļas par pētniecību, uzraudzību un palīdzību sociālo, humanitāro un vides problēmu novēršanā ES uzņēmumu darbībā un piegādes ķēdēs trešajās valstīs;

73. principā atzinīgi vērtē Starptautiskajā Standartu organizācijā notiekošās diskusijas par sociālās atbildības standarta izveidi un aicina Eiropas pārstāvjus nodrošināt rezultāta atbilstību starptautiskajiem standartiem un nolīgumiem, kā arī iespējai paralēli attīstīt ārēja novērtējuma un sertifikācijas metodes;

°

°         °

74. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un visām šeit minētajām iestādēm un organizācijām.

(1)

www.globalreporting.org

(2)

OV C 104, 14.4.1999., 180. lpp.

(3)

OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(4)

OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.

(5)

OV C 86, 10.4.2002., 3. lpp.

(6)

OV C 187 E, 7.8.2003., 180. lpp.

(7)

OV C 67 E, 17.3.2004., 73. lpp.

(8)

OV L 156, 13.6.2001., 33. lpp.

(9)

OV C 271 E, 12.11.2003., 598. lpp.

(10)

OV C 39, 18.2.2003., 3. lpp.

(11)

OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.

(12)

OV L 134, 30.04.2004., 114. lpp.

(13)

Pieņemtie teksti, 6.7.2006, P6_TA(2006)0320.

(14)

OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) nozīmē uzņēmējdarbību, kurā uzņēmumi uzņemas lielāku atbildību par to ietekmes uz vidi un sabiedrību pārvaldību, uzņemoties atklātāku atbildību ne tikai pret darba ņēmējiem un viņu arodbiedrībām, bet arī pret daudz plašāku ieinteresēto personu loku, tostarp investoriem, patērētājiem, vietējām kopienām, vides un citām interešu grupām.

KSA aizsākšanu var uzskatīt par reakciju uz pēdējās divās desmitgadēs notikušajiem skandāliem, kuros iesaistītas lielākoties ASV korporācijas, kā arī par uzņēmēju kopienas un ārpus tās esošo ieinteresēto personu reakciju, lai tieši iesaistītos tādu problēmu kā klimata pārmaiņas, sociālā atstumtība un pasaules nabadzība risināšanā, kas ekonomiskās globalizācijas laikmetā ir kļuvušas par arvien aktuālākām problēmām.

Šis ir mans kā referenta trešais Eiropas Parlamenta ziņojums un rezolūcija, ko esmu par šo jautājumu sagatavojis kopš 1999. gada. Satiekot neskaitāmi daudz dalībnieku KSA „kustībā”, esmu bijis pārsteigts par to, kā šīs iesaistītās personas ar aizrautību un entuziasmu risina jaunās ēras radītās problēmas, radot citādu priekšstatu par uzņēmējdarbību sabiedrībai, esmu bijis pārsteigts par viņu vēlmi riskēt, izkopjot jaunas attiecības un neapmierinoties ar tradicionālajām robežām, tā dodot patiesu ieguldījumu sarežģītajā un grūtajā pasaulē. Izņemot atbalstītājus un kritiķus, vēl ir arī citi, kas KSA uzskata par svarīgu sabiedrisko attiecību instrumentu, ko izmantot, lai apietu vai aizkavētu uzņēmējdarbības atbildību par sociālajām un vides problēmām. Turklāt uzņēmēju aprindās daudzi praktizē KSA, taču nesaista to ar šo nozari, kas nu jau kļuvusi par patstāvīgu nozari ar savām tiesībām, žargonu un aparātu. Taču KSA ir pierādījusi, ka tas, ka gan uzņēmējdarbības, gan politiskie līderi atzīst, ka mūsu pienākums ir to attīstīt, nav nedz iedoma, nedz mode.

ES reakcija uz diskusijām par KSA izpaudās kā Komisijas aicinājums uzņēmumiem palīdzēt apkarot sociālo atstumtību 1990. gadu vidū, Eiropas Parlamenta 1999. gada rezolūcija, kurā tika aicināts izveidot saistošu rīcības kodeksu, kas regulētu ES uzņēmumu vides, darba un cilvēktiesību atbilstību visā pasaulē līdztekus 2000. gada ES valstu vadītāju aicinājumam uzņēmumiem atbalstīt KSA kā Lisabonas programmas daļu.

Ar Komisijas Zaļo un Balto grāmatu par KSA 2000. gada sākumā to iekļāva ES iestāžu darba kārtībā un, izveidojot Eiropas Ieinteresēto personu forumu, nodrošināja patiesas diskusijas starp daudzām ieinteresētajām personām, kaut arī bieži pievīla sociālo partneru tradicionālie pieņēmumi un darba metodes ES līmenī. Šie procesi sekmēja diskusijas par KSA visā ES, taču lielākoties tās nespēja izšķirt, ko varētu veikt pati ES, lai šīm diskusijām dotu pievienoto vērtību vai lai veiktu konkrētas darbības atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanā.

Pēc tam Komisija divus gadus kavējās publicēt atbildi, ko radīja nevēlēšanās stāties pretī būtiskai polarizācijai starp uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, kuras vēlējās, lai KSA piemērotu pārredzamības prasības, ko noteiktu ārējā kontrole un/vai tiesību akti, kuros liela nozīme paredzēta ieinteresētajām pusēm un tiem, kuri vēlējās, lai KSA būtu vienīgi uzņēmējdarbības uzdots uzdevums, kam jāattīstās bez valsts politikas ieguldījuma ar runām, preses konferencēm un balvu pasniegšanas ceremonijām.

Visbeidzot Komisija nolēma atturēties no diskusijām, sagatavojot paziņojumu, kurā skaidri atbalsta pieeju „bez regulējuma”. Komisāri ar izraudzītu uzņēmumu pārstāvjiem tikās vairākās privātās sanāksmēs, lai apspriestu paziņojuma tekstu, pēc tam to raksturoja kā ar uzņēmējiem „saskaņotu” un tikās vienīgi ar ieinteresētajām NVO, lai apspriestu tā saturu pēc publikācijas. Galvenā par KSA atbildīgā Komisijas amatpersona, šķiet, tika atstādināta no šī darba, iespējams, lai dotu ceļu šai jaunajai „vienprātībai”. Noklīdusi Eiropas darba devēju organizācijas UNICE piezīme šo paziņojumu raksturoja kā „īstu veiksmi”, jo „piekāpšanās citām ieinteresētajām personām... neizraisīs reālu ietekmi”. Tas radīja šaubas par KSA Ieinteresēto personu foruma atjaunošanas pēdējā brīža izmaiņu patiesumu un vedināja uz domām, ka Komisija varētu būt pieļāvusi pārlieku uzņēmumu lobēšanu pretrunā savai 2005. gada novembra Pārredzamības iniciatīvai.

Tādēļ Eiropas Parlamentam bija jāveic dažas stratēģiskas izvēles, lai formulētu savu reakciju uz paziņojumu.

Kaut arī būtu viegli nopelt visu procesu, tā rezultātā, iespējams, ES būtu jāpārtrauc diskusijas par KSA kopumā, taču kā gan lai nodrošina tā darbību?

Pirmkārt, „Aliansei uzņēmumiem” pašai ir jāsasniedz tāds organizācijas un pārredzamības minimuma līmenis, kādu tās dalībnieki uzņēmumi paši sagaidītu no jebkura sava uzņēmējdarbības pasākuma. Jāmācās arī no Ieinteresēto personu foruma procesuālajiem sarežģījumiem, un tam jābūt spējīgam izpētīt un apspriest regulatīvās reakcijas, lai „depolarizētu” diskusijas par brīvprātīgajām un par obligātajām pieejām.

Komisijai ir jākļūst par pilntiesīgu dalībnieku abos diskusiju kopumos, un ieteikumi īpašiem pasākumiem ES politikās un programmās būtu no jauna jākoncentrē uz visiem dalībniekiem, lai īstenotu dažādos KSA aspektus.


ES politikas veidošanā ir jāizmanto iespēja nostiprināt obligātās prasības uzņēmumiem un citiem lobijiem, lai parādītu Parlamenta ieguldījumu vispusīgās, saskaņotās un pārredzamās diskusijās.

Eiropas Parlamentam nav jānoraida Komisijas koncentrēšanās uz saikni starp konkurētspēju un KSA gan tādēļ, ka tas piedāvā jaunu politisku redzamību, gan daļēji arī tādēļ, lai rīkotos saskaņā ar Komisijas ierosināto „bez regulējuma” pieeju, ja tiek vājināta „vērtības radīšanas” pieeja KSA, ko nosaka uzņēmumu iespējas jaunu inovatīvu produktu attīstīšanā sociālajā un vides jomā un ES procesi.

Taču Parlamentam ir jāatzīst, ka uzņēmumi saskaras ar konkurentiem, kas mēģina pieņemt mazāk stingrus KSA standartus, mazi uzņēmumi saskaras ar daudzām piegādātāju uzņēmumu, investoru un patērētāju, kuri atrod informāciju, par kuru tie vēlas ētiskās izvēles padarīt neskaidras un nenoteiktas, pretrunīgām prasībām — tas viss nozīmē, ka mums ir jānoraida Komisijas pieņemtā „būs jau labi” pieeja KSA un jāatgriežas pie viņu iepriekš atbalstītā „konverģences” jēdziena. Atbalstot vienkāršu brīvprātīgu pieeju, izraugoties labākās no KSA iniciatīvām (kaut arī ne atsevišķiem uzņēmumiem) un noraidot visiem vienādu pieeju, mēs varam atrast daudz atbilstošāku pieeju šodienas diskusijām, kas vēl joprojām gūst lielu atbalstu uzņēmēju aprindās.

Lai „depolarizētu” mūsu pašu diskusijas par obligātu pieeju pretstatā brīvprātīgai pieejai, Eiropas Parlamentam ir jāaprobežojas, atkārtojot mūsu 2002. un 2003. gada nostāju par vienotiem jauniem tiesību aktiem par uzņēmumu sociāliem, vides un finanšu ziņojumiem, vismaz attiecībā uz lielākajiem uzņēmumiem. Ne vairāk, ne mazāk. Tas ir beidzamais „atbilstošais regulējums”, kurš vienkārši prasa pārskatāmību, lai iespējamie uzņēmumu darbinieki, investori un patērētāji varētu atbildēt ar brīvprātīgām un tirgus pamatotām reakcijām.

Tā vietā, lai atbalstītu jaunu papildu tiesību aktu radīšanu, Parlaments var uzlabot ES ieguldījumu KSA attīstībā, izmantojot esošos ES tiesību aktus, politikas un programmas. Paziņojumā šie mērķi ir atbalstīti, taču Parlaments var palīdzēt izveidot atsevišķas detaļas, no kurām Komisija izvēlas izvairīties.

Uzņēmumi tiek aicināti risināt jautājumus par ietekmi uz sabiedrību un vidi uzņēmējdarbības pārskatos kā daļu no trijiem atsevišķiem ES uzņēmumu vadības noteikumiem. Mums ir jāprasa pielikt lielākas pūles, lai vairotu izpratni par šiem noteikumiem, atbalstītu to efektīvu transponēšanu visā ES un apspriestos par nozīmīgiem jautājumiem, kā arī atbalstītu citus veidus, kā turpmāk stiprināt šos noteikumus. KSA un jautājumi par uzņēmumu atbildību un vadību nav mākslīgi jānodala.

Svarīga un patiesa ES līmeņa iniciatīva KSA sekmēšanai norit, pilnībā ievērojot starptautiski noteiktos standartus un ieinteresēto personu pieeju, un tas ir jāatbalsta. Parlamentam ieteiktais rezolūcijas projekts seko pēc detalizētas diskusijas ar CSR Europe, Eiropas Sociālo investīciju forumu, Eiropas Uzņēmējdarbības sabiedrībā akadēmiju, kā arī ar daudziem citiem.

Komisija ir aicināta gan vairot izpratni, gan tieši piemērot esošās politikas par maldinošu reklāmu, ārzemju tiešu atbildību un valsts iepirkumiem, tostarp izveidojot sabiedroto laboratoriju, lai raidītu spēcīgus signālus par labu atbildīgai uzņēmējdarbībai. Tas pilnībā atbilst Ieinteresēto personu foruma 7. ieteikumam, ko pilnībā atbalsta uzņēmumu pārstāvji, atbalstot „tiesisko regulējumu..., lai ļautu uzņēmumiem, kas vēlas turpināt darbību, ievērojot KSA, gūt no tā labumu tirgū gan ES, gan pasaulē”.

Institucionālajā līmenī piemērs ir par KSA atbildīgā ES ombuda iecelšana un ziņojums par „Ikgadējo situāciju KSA jomā”, taču Parlaments neatbalsta ātru Eiropas sociālā marķējuma izveidi, kas varētu radīt uzticamības problēmas, taču atbalsta pieaugošu sadarbību un saskaņu starp esošajiem marķējumiem, kas ir vēl viens konverģences piemērs.

Visbeidzot es vēlos ierosināt veidu, kā ES diskusijas par KSA, kurām pārāk bieži raksturīgas nesaskaņas, kavēšanās un aizdomas, pārveidot par aizraujošām, entuziasma pilnām un tādām, kas dod ieguldījumu, kā to aprakstīju sākumā.

Eiropas Parlaments varētu mēģināt šīs diskusijas daudz vairāk ievirzīt pasaules KSA stratēģiju kontekstā. Uzņēmumi daudz labprātāk atbalsta šo pieeju, lai pārvarētu bažas, ka ES darbība varētu viņus nostādīt neizdevīgā situācijā attiecībā pret konkurentiem starptautiskā līmenī. Arodbiedrības visā pasaulē arvien vairāk apspriež starptautiskas pamatvienošanās, atzīstot pasaules tirgus, kuros darbojas ES uzņēmumi. Aktīvisti atzīst, ka lielākie vides, darba vai cilvēktiesību pārkāpumu piemēri notiek „ziemeļu” uzņēmumu pasaules piegādes ķēdē „dienvidu” jaunattīstības valstu tirgos un ka galīgajam mērķim ir jābūt saistošas starptautiskas konvencijas par uzņēmumu atbildību pieņemšanai, kā to norādīja pasaules augstākā līmeņa sanāksme par ilgtspējīgu attīstību Johannesburgā.

Komisijai ir jāatzīst, ka šāda pieeja nevar nozīmēt atturēšanos veikt pasākumus ES līmenī un patiesi paredz lielu izaicinājumu dalībvalstīs panākt politisku viedokli par labu izšķirošai darbībai starptautiskā līmenī. Vācijas, Portugāles un Francijas ES prezidentūras nākamajos divos gados ar entuziasmu apņemas veikt pasākumus šajā jomā, un Parlamentam ir jāierosina, lai Eiropa vada starptautiskās diskusijas, organizējot starptautisku konferenci, lai pārskatītu un attīstītu Johannesburgas apņemšanos īstenot „starpvaldību iniciatīvas uzņēmumu atbildības jomā”, lai atzīmētu tās piekto gadadienu. Es ierosinu arī veikt divpusēju ES un Japānas dialogu šajā jomā.

Šāda pieeja nozīmē arī saskaņotus centienus integrēt KSA ES attīstības un tirdzniecības politikā, paredzot solīto, bet nekad neīstenoto ESAO pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pilnīgu realizāciju.

Ja ANO īpašais pārstāvis uzņēmumu un cilvēktiesību lietās atklāti izskata regulatīvās reakcijas uz diskusijām par KSA, atjaunotā Globālās ziņošanas iniciatīva, kas rodas no ANO vides programmām, atklāti mēģina panākt KSA instrumentu konverģenci ar uzņēmumiem, kad ANO Globālajā līgumā par nepakļaušanos prasībām no iniciatīvas dalībnieku saraksta ir svītroti 200 uzņēmumi — arī Komisija saskarsies ar realitāti, ka tās paziņojuma „būs jau labi” pieeja ir gan novecojusi, gan vecmodīga.

Taču, ja Eiropas Parlaments var gūt sekmes, sagatavojot rezolūciju, kas ES palīdz izveidot efektīvus un pārredzamus mehānismus dialogam par KSA, mudinot Komisiju pildīt tās solījumus par konkrētu darbību, kas esošajās ES politikās un programmās uzskatāmi parāda Eiropas pieejas pievienoto vērtību un kas tajā pašā laikā aptur Eiropas atpalicību no diskusijām par KSA starptautiskā līmenī un mūsu pašu diskusijās iedveš globālās KSA kustības redzējumu un garu, tad Eiropas diskusijas par KSA var ievirzīt uz pareizā ceļa.


RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (29.11.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība

(2006/2133(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gunnar Hökmark

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.    uzsver, ka korporatīvā sociālā atbildība (KSA) sniedz ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un Lisabonas stratēģijā, piemēram, attiecībā uz dabas resursu racionālāku izmantošanu, jauninājumu rezultātu uzlabošanu, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību ievērošanu;

2.   atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot forumu dialogam ar ieinteresētajām pusēm dalībvalstu un ES līmenī, kas atvieglotu apmaiņu ar labākajām praksēm un paaugstinātu informētību par KSA Eiropas līmenī; tomēr uzsver, ka Komisijai nav jāuzsāk iniciatīvas, lai izveidotu jaunus nevajadzīgus reglamentējošus noteikumus, ieviešot normas, kas nepastāv dalībvalstīs;

3.    uzsver, ka uzņēmumu iesaistei KSA darbībās vienmēr ir jābūt brīvprātīgai un ka ir jāņem vērā pašreizējais tirgus attīstības stāvoklis visās dalībvalstīs, kā arī to uzņēmējdarbības kultūra, sociālās partnerības principa ievērošana un politiskie aspekti; uzsver arī, ka KSA darbības nevar aizvietot valsts sektora pasākumus, ja šādi pasākumi ir pienācīgi pamatoti, un ka šīm darbībām ir jābūt neatkarīgām no reglamentējošiem noteikumiem, kas attiecas uz valsts sektora dalībniekiem;

4.    norāda, ka KSA ir jāpievēršas tādām jaunām jomām kā mūžizglītībai, darba organizēšanai, vienlīdzīgām iespējām, sociālajai integrācijai, ilgtspējīgai attīstībai un ētikai, lai darbotos kā papildu instruments rūpniecības nozares pārmaiņu un restrukturizācijas pārvaldīšanā;

5.    mudina uzņēmumus pašus noteikt pamatkritērijus KSA risinājumiem; uzskata, ka KSA darbības, kas nav pašu uzņēmumu iniciatīva, bet ir noteiktas no ārpuses, var negatīvi ietekmēt uzņēmumu vēlmi ieguldīt citās valstīs un tirgoties ar šīm valstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm, un tādējādi samazināt ekonomiskās attīstības iespējas un centienus izskaust nabadzību;

6.    uzsver, cik svarīgi ir radīt uzticību, vienprātību un atbalstu attiecībā uz starptautiski atzītiem principiem, piemēram, ESAO vadlīnijām starpvalstu uzņēmumiem, ņemot vērā to, ka nepastāv vispārēja atzīta KSA darbību novērtēšanas sistēma;

7.    atzinīgi vērtē dialogu, kas mudina uzņēmumus radīt saprātīgu līdzsvaru starp ētiskiem apsvērumiem, peļņas gūšanu un konkurētspēju; noraida pieņēmumu, ka centieni palielināt ienākumus nav ētiska rīcība un atzīst, ka atvērts un konkurētspējīgs tirgus uzlabo labklājību un ilgtspējību; uzsver, ka ētiska un komerciāla atbildība nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt cilvēka pamattiesības un brīvības, kas jāņem vērā visiem Eiropas uzņēmumiem, kuri darbojas trešās valstīs; atgādina arī par pozitīvo ietekmi uz Eiropas uzņēmumu darba apstākļiem un vidi, kā arī par zinātības nodošanas un tehnoloģiju nozīmi saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem un saimniecisku darbību uzņēmējvalstīs; uzsver arī to uzņēmumu atbildību, kuri kā darba devēji vai iesaistītās puses darbojas šajās valstīs, nekādā gadījumā neizmantot savā labā tur notiekošo pilsoņu apspiešanu; piekrīt viedoklim, ka patērētājiem ir būtiska loma ekonomikā;

8.    uzskata, ka KSA starptautiskajai dimensijai ir jāstimulē vadlīniju izstrāde, kas veicinātu šādu politikas virzienu attīstīšanu visā pasaulē.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Korporatīvā sociālā atbildība: jauna partnerība

Procedūras numurs

2006/2133(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

EMPL

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE
15.6.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Gunnar Hökmark
20.6.2006

Aizstātais atzinuma sagatavotājs

 

Izskatīšana komitejā

10.10.2006

28.11.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

27

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Březina, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Giles Chichester, Den Dover, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Eugenijus Maldeikis, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar Ayuso, Gunnar Hökmark, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 


SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAs aTZINUMS (27.11.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par uzņēmumu sociālo atbildību: jauna partnerība

(2006/2133(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marie Panayotopoulos-Cassiotou

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt un veicināt Starptautiskās darba organizācijas (SDO) galveno prasību ievērošanu attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību (USA), kas atrodas to kompetencē;

2.   atgādina par nepieciešamību veicināt sociāli un ekoloģiski atbildīgu uzņēmējdarbību, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus; mudina Komisiju un dalībvalstis šajā jomā veicināt un pilnībā izmantot sieviešu potenciālu, tomēr uzskata, ka uzņēmums būs sociāli atbildīgs vienīgi tad, ja tas ievēros visas darbinieku tiesības;

3.   norāda uz uzņēmumu būtisko lomu Eiropas Savienības vērtību ievērošanā; mudina uzņēmumus noteikt atbilstīgu un nediskriminējošu darbā pieņemšanas praksi, lai saskaņā ar valsts un Eiropas Savienības tiesību aktiem veicinātu sieviešu nodarbinātību (atbilstīgi Lisabonas stratēģijas mērķiem paaugstinātu sieviešu nodarbinātību vismaz līdz 60 %) un personu bez priekšrocībām, tostarp invalīdu, nodarbinātību; aicina dalībvalstis un Komisiju izteikt atzinību par uzņēmumu atzītu praksi šajā jomā, jo īpaši piešķirot godalgas vai citus apbalvojumus;

4.   aicina noteikt atbildīgu darbā pieņemšanas praksi attiecībā uz diskriminētajām iedzīvotāju grupām vai grupām, kas atrodas sociāli neizdevīgā stāvoklī, kā arī personām ar ierobežotu darba spēju invaliditātes dēļ;

5.   prasa dalībvalstīm un Komisijai uzņemties USA veicināšanu visos Eiropas uzņēmumos Eiropas Savienībā un ārpus tās; aicina Komisiju apsvērt domu jaunās Eiropas uzņēmumu sociālās atbildības alianses darba uzdevumos iekļaut hartas izstrādi par atzītu praksi, ko varētu pieņemt Eiropas uzņēmumi;

6.   uzsver to, ka sociāli atbildīgs uzņēmums sniedz būtisku ieguldījumu darba tirgū pastāvošās nevienlīdzības novēršanā, kas jo īpaši skar sievietes un personas bez priekšrocībām, tostarp invalīdus, un ne mazāk tās nevienlīdzības novēršanā, kas pastāv attiecībā uz darba, sociālās apdrošināšanas, apmācības, karjeras izaugsmes iespējām un taisnīgu algu politiku; uzsver to, ka uzņēmumiem vajadzētu īstenot darbā pieņemšanas politiku saskaņā ar Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem(1);

7.   norāda, ka sociāli atbildīga rīcība nozīmē arī atbilstību valsts un Kopienas tiesību aktiem par vienlīdzību un nediskrimināciju visās uzņēmuma darbībās, tostarp attiecībā uz pārvietošanu;

8.   uzsver sociālo partneru lomu sieviešu nodarbinātības veicināšanā un diskriminācijas apkarošanā; mudina viņus USA jomā uzņemties iniciatīvu, lai veicinātu sieviešu pastiprinātu dalību uzņēmumu valdēs, rūpnīcu padomēs un sociālā dialoga iestādēs;

9.   uzsver to, ka USA jāietver tādas politikas pieņemšanu, ar kuru varētu radīt kvalitatīvu darba vidi saskaņā ar valsts un Eiropas tiesību aktiem, un kura ļautu pēc iespējas labāk apvienot darba un ģimenes dzīvi;

10. uzskata, ka USA ietvaros uzņēmumiem vajadzētu sponsorēt kultūras un izglītojošus pasākumus, kas sniedz pievienotu vērtību Eiropas politikas virzieniem kultūras un mūžizglītības jomā;

11. aicina Komisiju, pārraugot USA attīstību, veicināt lielāku sieviešu līdzdalību Ieinteresēto pušu forumā, kā arī informācijas un atzītas prakses apmaiņā attiecībā uz dzimumu līdztiesību;

12. aicina uztvert USA kā visaptverošu jēdzienu, jo uzņēmuma sociālā atbildība neattiecas tikai uz tiešām darba attiecībām, bet arī ietver citas dzīves jomas.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Uzņēmumu sociālā atbildība: jauna veida partnerība

Procedūras numurs

2006/2133(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

EMPL

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
15.6.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Marie Panayotopoulos-Cassiotou
11.7.2006

Aizstātie referenti

 

Izskatīšana komitejā

5.10.2006

23.11.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

23.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

15

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Lívia Járóka, Pia Elda Locatelli, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Anna Hedh, Sophia in 't Veld, Heide Rühle

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

(1)

OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).


PROCEDŪRA

Virsraksts

Korporatīvā sociālā atbildība: jauna partnerība

Procedūras numurs

2006/2133(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

EMPL
15.6.2006

Komitejas, kurām lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE
15.6.2006

ECON
15.6.2006

ITRE
15.6.2006

IMCO
15.6.2006

JURI
15.6.2006

 

FEMM
15.6.2006

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

DEVE
11.7.2006

ECON
5.9.2006

IMCO
4.9.2006

JURI
11.9.2006

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents
  Iecelšanas datums

Richard Howitt
19.4.2006

 

Aizstātie referenti

 

 

Izskatīšana komitejā

13.9.2006

4.10.2006

22.11.2006

18.12.2006

 

Pieņemšanas datums

19.12.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

25

15

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Emine Bozkurt, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Thomas Mann, Mario Mantovani, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Struan Stevenson, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Udo Bullmann, Françoise Castex, Richard Howitt, Jamila Madeira, Claude Moraes, Roberto Musacchio, Elisabeth Schroedter, Patrizia Toia

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Pierre Audy

Iesniegšanas datums

20.12.2006

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 10. janvārisJuridisks paziņojums