Ziņojums - A6-0053/2007Ziņojums
A6-0053/2007

ZIŅOJUMS par Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikumu par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu (2005/737/EC)

5.3.2007 - (2006/2008(INI))

Juridiskā komiteja
Referente: Katalin Lévai

Procedūra : 2006/2008(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0053/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0053/2007
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikumu par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu (2005/737/EC)

(2006/2008(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikumu par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu (2005/737/EC)[1] (turpmāk „ieteikums”),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. un 151. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas II-77. un II-82. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai III-181. pantu,

–   ņemot vērā spēkā esošos starptautiskos nolīgumus saistībā ar tiesībām uz mūziku, jo īpaši 1961. gada 26. oktobra Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada 20. decembra līgumu par autortiesībām, WIPO 1996. gada 20. decembra līgumu par izpildījumu un fonogrammām, kā arī PTO 1994. gada 15. aprīļa nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem,

–   ņemot vērā ES tiesību kopumu (“acquis communautaire”) autortiesību un blakustiesību jomā saistībā ar tiesībām uz mūziku, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā[2], Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvu 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai[3], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/0116/EEK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem[4] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā[5],

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par autortiesībām un blakustiesībām informācijas sabiedrībā (COM(1995)0382),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 15. maija rezolūciju par audiovizuālo izpildītāju aizsardzību[6],

–   ņemot vērā tā 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par Kopienas pamatnoteikumiem attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma biedrībām autortiesību un blakustiesību jomā[7],

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 16. aprīļa paziņojumu par autortiesību un blakustiesību pārvaldījumu iekšējā tirgū (COM(2004)0261),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 5. jūlija rezolūciju par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu: pētniecības un inovāciju sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja[8],

–   ņemot vērā tā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par vārda brīvību internetā[9],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6‑0053/2007),

A. tā kā Komisija pirms šā ieteikuma pieņemšanas neuzsāka plašu un rūpīgu apspriešanās procesu ar ieinteresētajām pusēm un ar Eiropas Parlamentu; tā kā ir jāapspriežas ar visu veidu tiesību īpašniekiem attiecībā uz jebkurām reglamentējošām darbībām šajā jomā, lai nodrošinātu viņu interešu taisnīgu un proporcionālu pārstāvību;

B.  tā kā Komisijas bezdarbība attiecībā uz Parlamenta oficiālu iesaistīšanu ir nepieņemama, jo īpaši ņemot vērā Parlamenta iepriekšminēto 2004. gada 15. janvāra rezolūcija un to, ka ieteikums acīmredzami attiecas ne tikai uz pastāvošo noteikumu interpretāciju un papildināšanu;

C. tā kā tika izvēlēta tiesiski nesaistoša („soft law”) pieeja, iepriekš nepaspriežoties ar Parlamentu un Padomi un tos oficiāli neiesaistot, tādējādi apejot demokrātisko procesu, jo īpaši tāpēc, ka uzsāktā iniciatīva jau ir ietekmējusi tirgū pieņemtos lēmumus, kaitējot, iespējams, konkurencei un kultūras daudzveidībai;

D. tā kā šā ieteikuma mērķis ir reglamentēt tikai mūzikas ierakstu pārdošanu tiešsaistē, tomēr to varētu — ņemot vērā tā nenoteikto formulējumu —piemērot attiecībā arī uz tiešsaistes pakalpojumiem (piemēram, raidpakalpojumiem), kas ietver mūzikas ierakstus; tā kā nenoteiktība, kas tā rezultātā rodas saistībā ar dažādu licencēšanas sistēmu piemērojamību, izraisa juridisku neskaidrību un rada īpaši nelabvēlīgus apstākļus tiešsaistes raidpakalopjumiem;

E.  tā kā pastāv risks, ka tiesību īpašnieki, kas ievērotu ieteikumu attiecība uz viņu interaktīvās tiešsaistes tiesībām, atņemtu vietējiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem citas tiesības (piemēram, ar raidīšanu ēterā saistītas tiesības), tādējādi liedzot lietotājiem iegādāties no viena un tā paša tiesību kolektīvā pārvaldītāja tiesības izmantot dažādotu repertuāru;

F.  tā kā nav pieļaujams, ka Komisija plāno pieņemt ieteikumu saistībā ar pastāvošo sistēmu, kas paredz taisnīgu atlīdzību par kopēšanu personiskām vajadzībām, kā tas noteikts Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, tādejādi vēl vienu reizi apejot demokrātisko procesu, kas piemērojams, reglamentējot autortiesības un blakustiesības;

G. tā kā ir būtiski izvairīties no iespējamiem draudiem un izveidot saprātīgu līdzsvaru starp dažādu iesaistīto pušu tiesībām un interesēm;

H.  tā kā mūzika nav patēriņa priekšmets un tiesību kolektīvie pārvaldītāji galvenokārt ir bezpeļņas organizācijas, un tā kā tādas sistēmas ieviešana, kuras pamatā būtu regulēta konkurence, atbilstu tiesību īpašnieku interesēm un veicinātu kultūras daudzveidību un radošumu;

F.  tā kā valsts līmeņa tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem arī turpmāk vajadzētu ieņemt būtisku vietu atbalsta sniegšanā, lai veicinātu jaunus un pie mazākuma piederošos tiesību īpašniekus, kultūras daudzveidību, radošumu un vietējos repertuārus, un šim mērķim tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem vajadzētu saglabāt tiesības veikt atskaitījumus kultūras mērķiem;

J.   tā kā esošajam valsts līmeņa tiesību kolektīvo pārvaldītāju tīklam ir svarīga nozīme finansiālā atbalsta sniegšanā, lai veicinātu jaunu un minoritāšu repertuāru Eiropā, un tā kā nedrīkst pieļaut šā tīkla zaudēšanu;

K. tā kā autortiesību un blakustiesību kolektīvās pārvaldības lielāka, bet tomēr regulēta konkurence tiešsaistes mūzikas nozarē var būt izdevīga visām pusēm un stiprināt kultūras daudzveidību ar noteikumu, ka šī konkurence ir godīga un pārredzama un attiecas tikai uz minēto pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un cenu, neietekmējot tiesību vērtību;

L.  tā kā pastāv bažas par ieteikuma atsevišķu noteikumu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vietējiem repertuāriem un kultūras daudzveidību, jo šie noteikumi varētu būt saistīti ar risku sekmēt tiesību koncentrēšanos lielāko tiesību kolektīvo pārvaldītāju rokās, un tā kā jebkura iniciatīva, kuras mērķis ir konkurences ieviešana starp tiesību pārvaldītājiem, lai tādējādi piesaistītu vislielāko peļņu nesošos tiesību īpašniekus, ir jānovērtē un jāapsver, ņemot vērā šādas pieejas ietekmi uz mazākiem tiesību īpašniekiem, maziem un vidējiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem, kā arī uz kultūras daudzveidību;

M. tā kā tiesību īpašnieku un lietotāju iespējām izvēlēties tiesību kolektīvo pārvaldītāju neatkarīgi no kā, kurā dalībvalstī tie atrodas:

-    jābūt saistītām ar attiecīgiem pasākumiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību, tostarp ar vienas un tās pašas autortiesību aģentūras palīdzību piedāvājot lietotājiem plašus un dažādotus repertuārus, arī vietējos un neliela tirgus segmenta repertuārus un jo īpaši pasaules repertuāru raidorganizāciju pakalpojumu sniegšanai;

-   jānodrošina, ka visi tiesību īpašnieki neatkarīgi no to valsts piederības vai pastāvīgās uzturēšanās vietas, vai uzņēmējdarbības modeļa saņem taisnīgu autoratlīdzības daļu pēc iespējas tiešākā un taisnīgākā veidā, kā arī iegūst tiesības piedalīties attiecīgo tiesību kolektīvo pārvaldītāju pārvaldes procesā;

-   jānodrošina, ka vislielāko peļņu nesošie tiesību īpašnieki nenostiprina savu pārsvaru, kaitējot tiesību īpašniekiem, kas saņem mazākus ienākumus, vai arī tiesību īpašniekiem, kas publisko savus darbus saskaņā ar brīva un atklāta satura licencēm;

-     jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem tiesību īpašniekiem;

un tā kā jaunu tehnoloģiju parādīšanās ir bagātinājusi sabiedrību, nodrošinot muzikālo darbu un cita veida satura jaunus izmantošanas un izplatīšanas veidus tiešsaistē, un tā kā tādējādi ir jārada situācija, kas atspoguļotu un ņemtu vērā visu iesaistīto pušu, tostarp tiešo lietotāju, intereses;

N. tā kā ir jāsaglabā esošā savstarpējo līgumu un autoratlīdzības savstarpējās iekasēšanas sistēma, lai tādējādi ieviestu konkurenci, pamatojoties uz tiesību kolektīvo pārvaldītāju piedāvāto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, kā arī administratīvo izmaksu procentuālo daļu, un lai lietotājiem, kas iesaistīti mūzikas ierakstu tiešsaistes pārdošanā, licences tiktu piešķirtas, pamatojoties uz tarifiem, ko piemēro valstī, kur konkrētais lietotājs autortiesības izmantos, un tā kā dalībvalstīm saskaņā Direktīvas 93/83/EEK par satelītu apraidi un kabeļu retranslāciju noteikumiem attiecībā uz pārrobežu apraidi vajadzētu radīt juridisko noteiktību tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kas nenodarbojas ar mūzikas tiešsaistes pārdošanu, un nodrošināt, ka šādi lietotāji var iesniegt prasības, lai saņemtu tiesību aktos noteiktās nepieciešamās piekrišanas, un pienācīgi maksāt visām tiesību īpašnieku kategorijām taisnīgu autoratlīdzību, balstoties uz taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem;

O. tā kā savstarpējas pārstāvības līgumu sistēma ir jāsaglabā, jo tā dod visiem komerclietotājiem un individuālajiem lietotājiem vienlīdzīgas piekļuves iespējas pasaules repertuāram bez jebkādas diskriminācijas, nodrošina labāku tiesību īpašnieku aizsardzību, garantē patiesu kultūras daudzveidību un veicina taisnīgu konkurenci iekšēja tirgū;

P.  tā kā tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem jābūt tiesīgiem brīvi pieņemt lēmumu piešķirt licences Eiropas un daudzrepertuāru pārrobežu un tiešsaistes izmantošanai, kā arī izmantošanai mobilajā telefonijā un citos digitālajos tīklos, ja to stāvoklis ļauj pienācīgi kontrolēt ar licenci piešķirto tiesību lietošanu, un tā kā šādas daudzteritoriju licences vajadzētu piešķirt, pamatojoties uz noteikumiem, vienošanās par kuriem tiek panākta godīgā ceļā, nepieļaujot diskrimināciju lietotāju starpā un nodrošinot sadarbspēju starp dažādām tehnoloģiskajām platformām, lai tiesību kolektīvo pārvaldītāju licencēšanas paņēmieni tādējādi neizraisītu konkurences kropļojumus starp dažādiem tiesību lietotājiem un dažādiem tehnoloģisko pārraižu veidiem, kas nav sadarbspējīgi;

Q. tā kā galvenajam jautājumam tiesību kolektīvo pārvaldītāju ciešajā sadarbībā jābūt tādas pilna apjoma apkalpošanas sistēmas pastāvēšanai, saskaņā ar kuru komerclietotāji var iegūt licences pasaules repertuāram attiecībā uz tiem vajadzīgo teritoriju, vienlaicīgi nodrošinot arī tiesību īpašnieku augsta līmeņa aizsardzību, ko var panākt, nepieļaujot iespējas izvēlēties izdevīgāko pārvaldītāju (lietotāji sameklē tiesību kolektīvo pārvaldītāju, kas piedāvā vislētāko licenci); tā kā pilna apjoma apkalpošanas sistēmas nodrošināšanas nolūkos ir jāsaglabā esošā sistēma, kas paredz savstarpēju autoratlīdzības iekasēšanu, turklāt papildu tam ir jāgarantē tiesību īpašnieku augsta līmeņa aizsardzība, lai tādējādi nepieļautu ienākumu samazināšanos veicinošus faktorus, tajā pašā laikā nodrošinot, ka netiek piešķirtas nevēlamas ekskluzīvas pilnvaras, kuras nelabvēlīgi ietekmē godīgu konkurenci;

R.  tā kā, īpaši ņemot vērā monopola stāvokļa iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, ir nepieciešama tiesību kolektīvo pārvaldītāju labāka vadība, nodrošinot lielāku solidaritāti, pārredzamību, nediskriminēšanu, katras tiesību īpašnieku kategorijas godīgu un līdzsvarotu pārstāvību, kā arī noteikumus par atskaitīšanās pienākumu apvienojumā ar atbilstošiem kontroles mehānismiem dalībvalstīs; tā kā tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem vajadzētu sniegt savus pakalpojumus, pamatojoties uz trim galvenajiem principiem: efektivitāti, taisnīgumu un pārredzamību;

S.  tā kā vienmēr, kad tiesības pārvalda kolektīvi, dalībvalstīs jāievieš objektīvi un efektīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, lai nodrošinātu, ka tiesību īpašniekiem un lietotājiem ir pieejami strīdu izšķiršanas līdzekļi, neierobežojot neviena pārsūdzības tiesības, un tā kā, ņemot vērā iepriekšminēto, dalībvalstīs attiecībā uz visām ieinteresētajām pusēm jāievieš taisnīgi, objektīvi un efektīvi strīdu izšķiršanas mehānismi;

T.  tā kā Komisijai, pilnībā ņemot vērā kultūras, ekonomiskos un sociālos aspektus, jāveic detalizēts ietekmes novērtējums, balstoties uz precīziem un pilnīgiem datiem par nolīgumu un pasākumu izstrādi un ieviešanu, lai tādejādi uzlabotu iespējamos rezultātus un novērtētu riskus saistībā ar daudzteritoriju un daudzrepertuāru licencēšanu tiešsaistes pakalpojumu jomā;

U. tā ka ir nepieciešami vienoti mehānismi un salīdzināmi parametri, kā arī tiesību kolektīvo pārvaldītāju darbības jomu saskaņošana, lai tādējādi uzlabotu sadarbību starp tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem un ņemtu vērā informācijas sabiedrības attīstību;

V. tā kā ir vēlami jebkāda veida pasākumi, kas vērsti uz to, lai ierosinātu konkurenci iekšēja tirgū un veicinātu Eiropas muzikālo darbu starptautisku izplatīšanu neatkarīgi no tā, kurš tiesību kolektīvais pārvaldītājs pārvalda autortiesības, paturot prātā, ka attieksmei pret ikvienu repertuāru jābūt vienlīdzīgai, neatkarīgi no tā, vai tas ir plaši pazīstams vai nē;

W. tā kā, lai gan ieteikumam ir jāattiecas tikai uz mūzikas ierakstu pārdošanu tiešsaistē, tā plašā formulējuma dēļ tas attiecas arī uz citiem tiešsaistes pakalpojumiem (piemēram, raidorganizāciju pakalpojumiem), kuros ietilpst arī mūzika no tādiem ierakstiem, bet kurus nelabvēlīgi ietekmētu ieteikuma radītā juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, kāds licencēšanas režīms ir piemērojams, un tā ka tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas piemērojami iekšējā tirgū, ir jāveicina atvērtība un sadarbspēja, lai tādējādi aizsargātu patērētājus un tiesību īpašniekus;

X. tā kā autortiesību un blakustiesību kolektīvās pārvaldības lielāka konkurence mūzikas industrijā var aizsargāt autoru stāvokli Eiropā (tostarp vietējos autorus un minoritāšu repertuāru) un veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, ja vien šī konkurence ir taisnīga un pārredzama un notiek pareizos apstākļos;

Y. aicina Komisiju novērtēt attiecīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un plašu sabiedrības piekļuvi repertuāriem, tostarp vietējiem un nelieliem repertuāriem, ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ņemot vērā digitālā laikmeta īpatnības, kā arī tiešo un netiešo ietekmi, kāda tām būs attiecībā uz autoru vispārējo stāvokli un kultūras daudzveidību,

1.  aicina Komisiju precizēt, ka 2005. gada ieteikums attiecas tikai uz mūzikas ierakstu pārdošanu tiešsaistē un pēc iespējas ātrāk un pēc nopietnām apspriedēm ar ieinteresētajām pusēm iesniegt priekšlikumu par elastīgu pamatdirektīvu, ko Parlamentam un Padomei jāpieņem koplēmuma procedūras rezultātā, ar mērķi regulēt autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldību saistībā ar pārrobežu tiešsaistes mūzikas pakalpojumiem, ņemot vērā digitāla laikmeta īpatnības un aizsargājot Eiropas kultūras daudzveidību, kā arī nelielos tiesību īpašniekus un vietējo repertuāru, ievērojot vienādas attieksmes principu;

2.  uzsver, ka Komisijas konsultāciju ar ieinteresētajām pusēm pamatam jābūt pēc iespējas plašākam, diskusijā iekļaujot visas citas iespējas un neaprobežojoties tikai ar tām, kas izklāstītas ieteikumā un Komisijas 2005. gada 7. jūlija iekšēja darba dokumentā „Pētījums par Komisijas iniciatīvu saistībā ar autortiesību pārrobežu kolektīvu pārvaldību”;

3.  saprot un atbalsta noteikumus attiecībā uz tiesību īpašniekiem sniegto iespēju izvēlēties tiesību kolektīvo pārvaldītāju, noteikt uzticēto tiešsaistes tiesību apjomu un to teritoriālo darbības jomu, kā arī tiesības atsaukt tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem piešķirtās tiesības vai nodot tās citiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem, un uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā tiesību kolektīvo pārvaldītāju sadarbības efektivitāti, lai aizsargātu mazāku un vietējo tiesību īpašnieku intereses un tādējādi nodrošinātu kultūras daudzveidību;

4.  turklāt uzskata, ka autoru intereses un tādējādi arī kultūras daudzveidība Eiropā vislabāk tiks nodrošināta, ieviešot taisnīgu un pārredzamu konkurētspējīgu sistēmu, kura ļaus izvairīties no autoru ienākumu samazināšanos veicinošiem faktoriem;

5.  aicina dalībvalstis un tiesību kolektīvos pārvaldītājus nodrošināt visu tiesību īpašnieku kategoriju taisnīgu pārstāvību tiesību kolektīvajā pārvaldībā un tādējādi viņu proporcionālu līdzdalību iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā;

6.  uzsver, ka ieteiktajai direktīvai nevajadzētu nekādā veidā nelabvēlīgi ietekmēt radošo uzņēmumu konkurētspēju, tiesību kolektīvo pārvaldītāju sniegto pakalpojumu efektivitāti vai lietotāju uzņēmumu, jo īpaši nelielo tiesību īpašnieku un lietotāju, konkurētspēju, un šai direktīvai vajadzētu:

-    nodrošināt tiesību īpašniekiem augstu aizsardzības līmeni un vienlīdzīgu attieksmi;

-    nodrošināt, ka, ievērojot Eiropas tiesisko regulējumu vai acquis communautaire intelektuālā īpašuma tiesību jomā, tiesību normu ietekme uz visu tiesību īpašnieku kategoriju efektīvu aizsardzību ir reāla, ievērojama un atbilstoša, to regulāri novērtējot un nepieciešamības gadījumā pārskatot;

- būt balstītai uz solidaritāti un adekvātu, taisnīgu līdzsvaru starp tiesību īpašniekiem tiesību kolektīvajā pārvaldē;

-    uzsvērt konfliktu risināšanas alternatīvas, lai tādējādi sniegtu visām iesaistītajām pusēm iespēju izvairīties no ilgiem un dārgiem tiesas procesiem, vienlaicīgi nodrošinot taisnīgu attieksmi pret īpašniekiem un lietotājiem;

-   nodrošināt demokrātisku, pārredzamu un atbildīgu tiesību kolektīvo pārvaldītāju vadību, ieviešot minimālos standartus attiecībā uz organizatoriskajām struktūrām, pārredzamību, pārstāvību, autortiesību sadales noteikumiem, uzskaiti un tiesisko aizsardzību;

-    nodrošināt tiesību kolektīvajā pārvaldē visaptverošu pārredzamību, jo īpaši saistībā ar aprēķinu pamatu, administratīvajām izmaksām un piegādes struktūrām, un šim nolūkam nepieciešamības gadījuma paredzēt noteikumus tiesību kolektīvo pārvaldītāju regulēšanai un uzraudzībai;

-    veicināt radošumu un kultūras daudzveidību;

-    pieļaut tikai godīgu un regulētu konkurenci bez teritoriāliem ierobežojumiem, tomēr nosakot nepieciešamus un atbilstošus kvalitatīvus kritērijus attiecībā uz autortiesību kolektīvo pārvaldību un tiesību vērtības saglabāšanu;

-    nepieļaut autoratlīdzību samazinošus faktorus, nodrošinot, ka licences lietotājiem tiek piešķirtas, pamatojoties uz tarifiem, ko piemēro valstī, kur ar autortiesībām aizsargāto darbu izmantos (tā sauktajā „galamērķa valstī”), un palīdzēt tiesību īpašniekiem panākt adekvātu autoratlīdzības līmeni;

-    saglabāt tiesību kolektīvo pārvaldītāju kultūras un sociālo lomu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tie pārvalda tiesību īpašnieku līdzekļus un sniedz pakalpojumus tiesību lietotājiem un tiesību īpašniekiem tā, lai pēc iespējas vairāk garantētu viņu aizsardzību;

-    efektivitātes nolūkos veicināt informācijas apmaiņu un ietvert prasību, saskaņā ar kuru komerclietotājiem un ražotājiem uz brīvas piekļuves pamata jāsniedz tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem tik pilnīga un precīza informācija, cik tas nepieciešams, lai tie varētu noteikt tiesību īpašniekus un atbilstoši pārvaldīt to tiesības;

-    nodrošināt lietotājiem augstu juridiskās noteiktības līmeni un saglabāt pasaules repertuāra pieejamību, izmantojot licences, kuras var izsniegt jebkurš tiesību kolektīvais pārvaldītājs Eiropas Savienībā, un sadarbspējīgas tehnoloģiskās platformas;

-    ņemt vērā lietotāju un tirgus intereses un jo īpaši nodrošināt, ka mazie un vidējie lietotāji ir tiesiski pietiekami aizsargāti un ka konfliktu gadījumā ir pieejami efektīvi un nedārgi strīdu izšķiršanas mehānismi, kas nerada lietotājiem nesaprātīgas tiesas izmaksas;

-    veicināt tiesību īpašnieku spējas izstrādāt tādu kolektīvās licencēšanas modeļu jaunu paaudzi attiecībā uz mūzikas izmantošanu tiešsaistē visā ES, kas būtu vairāk piemēroti tiešsaistes videi, pamatojoties uz savstarpējiem līgumiem un autoratlīdzības savstarpēju iekasēšanu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tiesību īpašnieki ļaunprātīgi neizmanto savu stāvokli, lai kavētu tādu kolektīvo licencēšanu saistībā ar pasaules repertuāru, kuras pamatā būtu pilna apjoma apkalpošanas sistēma;

-    veicināt to, ka tirgū vairāk izmanto tādus atvērtus, sadarspējīgus tehnoloģiskus pasākumus un platformas, kas spēj aizsargāt tiesību īpašniekus, tajā pašā laikā ļaujot patērētājiem normāli izmantot likumīgi iegādāto sastāvu un izstrādājot jaunus komercdarbības modeļus informācijas sabiedrībai;

-    atbilstoši apmierināt turpmāko nepieciešamību pēc pilnveidota tiešsaistes tirgus, kas neapdraudētu godīgu konkurenci un kultūras daudzveidību, vai arī mūzikas vērtību;

- ņemt vērā tiešsaistes mūzikas likumīgo pakalpojumu dažādās formas un izveidot īpašus noteikumus, lai veicinātu to attīstību;

-    nodrošināt licencēšanas sistēmu efektivitāti un saskaņotību (piemēram, ļaujot raidorganizācijām iegādāties tiesības saskaņā ar tās dalībvalsts likumdošanu autortiesību jomā, kurā attiecīgā programma tiek radīta) un vienkāršot pašreizējo kolektīvo līgumu paplašināšanu, iekļaujot esošā satura interaktīvu izplatīšanu tiešsaistē (piemēram, lejupraidīšanu (podcasting));

-    nepieļaut tirgus ietekmes un repertuāru pārlieku centralizāciju, nodrošinot, ka lielākie tiesību īpašnieki nepiešķir ekskluzīvas pilnvaras vienam vai nedaudziem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem, tādējādi garantējot, ka licenču piešķiršanas lietotājiem nolūkos pasaules repertuārs ir pieejams visiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem;

-    ļaut lietotājiem iegūt pasaules repertuāru nosedzošas visas Eiropas licences no jebkura tiesību kolektīvā pārvaldītāja;

-    saglabāt sistēmu, kad tiesību kolektīvie pārvaldītāji savstarpēji iekasē autoratlīdzību to locekļiem;

-    ieviest konkurenci, kuras pamatā būt to pakalpojumu, ko var piedāvāt tiesību kolektīvie pārvaldīji, efektivitāte un kvalitāte, nevis tiesību īpašniekiem nodrošinātā atlīdzība;

7.   turklāt uzskata, ka, lai nodrošinātu pilnīgu un neierobežotu savstarpīguma sistēmas darbību, kā rezultātā labumu gūtu visi tiesību īpašnieki, ir būtiski svarīgi aizliegt jebkāda veida ekskluzīvas pilnvaras starp nozīmīgākajiem tiesību īpašniekiem un tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem attiecībā uz autoratlīdzības tiešu iekasēšanu visās dalībvalstīs, jo tas izraisītu strauju valsts līmeņa tiesību kolektīvo pārvaldītāju izzušanu un negatīvi ietekmētu minoritāšu repertuāru stāvokli, kā arī mazinātu kultūras daudzveidību Eiropā;

8.   atbalsta ideju, ka ikvienam tiesību kolektīvajam pārvaldītājam jābūt tiesīgam brīvi piešķirt komerclietotājiem Eiropas un daudzrepertuāra licences izmantošanai tiešsaistē (tostarp izmantošanai mobilajā telefonijā) neatkarīgi no tā, kur šie lietotāji atrodas, pamatojoties uz taisnīgiem noteikumiem, par kuriem vienošanās panākta katrā atsevišķā gadījumā, un nediskriminējot lietotājus; aicina Komisiju novērtēt vispārēju licenču piešķiršanas pakalpojumiem tiešsaistē ietekmi, kā arī sekas attiecībā uz autoru ekonomisko un sociālo stāvokli;

9.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

  • [1]  OV L 276, 21.10.2005., 54. lpp.
  • [2]  OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.
  • [3]  OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.
  • [4]  OV L 372, 27.12.2006., 12. lpp.
  • [5]  OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
  • [6]  OV C 67 E, 17.3.2004., 293. lpp.
  • [7]  OV C 92 E, 16.4.2004., 425. lpp.
  • [8]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0301.
  • [9]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0324.

PASKAIDROJUMS

Pirms diskusijas uzsākšanas par sagaidāmajiem ieguvumiem referente gribētu norādīt, ka viņa pilnībā atbalsta Kultūras un izglītības komitejas atzinumā izteiktos ierosinājumus, no dažus kuriem viņa ir iekļāvusi savā ziņojuma projektā.

Ievads

Aptuveni 5–7% no ES IKP veido preces un pakalpojumi, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības. Tas uzsver šo tiesību pareiza pārvaldījuma milzīgo nozīmi, kā arī to piemērošanas svarīgumu, jo īpaši šajā digitālajā laikmetā.

Eiropas Komisija 2005. gada 18. oktobrī pieņēma ieteikumu par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību pārrobežu pārvaldījumu, pamatojoties uz EK līguma 211. pantu. Komisārs Ch. McCreevy aprakstīja ieteikumu kā „tiesiski nesaistošu dokumentu” („soft-law instrument”), kas paredzēts tam, lai dotu tirgum iespēju virzīties pareizā virzienā”[1].

Ieteikumam ir tālejošas sekas attiecībā uz autortiesību tirgu, un nozīmīgākie tirgus dalībnieki jau tagad darbojas uz tā pamata. Tas viennozīmīgi attiecas ne tika uz pašreizējo noteikumu interpretāciju un papildināšanu, un tā ietekmei ir visas pilnīgas regulatīvās iniciatīvas iezīmes.

Ieteikuma galvenais mērķis ir pielāgot mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību kolektīvo pārvaldījumu to jauno tehnoloģiju attīstībai, kas ir radījušas jaunu autortiesību pārrobežu komerclietotāju paaudzi (t.i., tiešsaistes mūzikas pakalpojumu sniedzējus).

Taču ir jāuzsver, ka tos pašus principus, ko piemēro attiecībā uz tiešsaistes mūzikas pakalpojumu autortiesību pārvaldījumu, var piemērot un tos droši vien ar laiku piemēros arī ārlīnijas vidē, piemēram, attiecībā uz raidīšanu ēterā. Tādējādi precedenti, kas noteikti attiecībā uz tiešsaistes vidi, ir kritērijs plašāka autortiesību tirgus novērtēšanai nākotnē. Tas vēlreiz uzsver ikvienas iniciatīvas nozīmi šajā jomā.

Lai sniegtu līdzsvarotu ainu, ir jāatzīmē, ka pastāv mazāko tiesību kolektīvo pārvaldītāju un tiesību īpašnieku bažas, ka praksē ieteikums tiek uztverts kā skaidrs signāls nozīmīgākajiem izdevējiem izņemt tā saucamo starptautisko repertuāru, ko viņi kontrolē, no valsts līmeņa tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem un nodot to viena vai nedaudzu lielu tiesību kolektīvo pārvaldītāju rokās ar ekskluzīvām pilnvarām pārstāvēt šīs tiesības visā ES.

Pretēji ieteikumā atzītajam mērķim veicināt godīgu konkurenci šāda darbība ir potenciāli vērsta pret konkurenci, jo tā var iespējami radīt de facto oligopoliju ar tirgus ietekmes koncentrēšanos nedaudzu nozīmīgāko tiesību īpašnieku un līdzīga skaita lielo tiesību kolektīvo pārvaldītāju rokās. Tas arī rada nopietnus draudus kultūras daudzveidības labai attīstībai un dzīvīgumam Eiropā, jo starptautiskā repertuāra izņemšana no valstu tiesību kolektīvo pārvaldītāju tīkla var izraisīt daudzu valsts tiesību kolektīvo pārvaldītāju darbības izbeigšanos, radot kaitējumu vietējam un minoritāšu repertuāram.

Komisijas pieņemtais ieteikums ir liedzis Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm iespēju veikt apsvērtu ieguldījumu pārmaiņu procesā, kuram nākotnē būtu nozīmīgas sekas attiecībā uz konkurenci šajā jomā un kultūras daudzveidību Eiropā. Šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai Eiropas Parlaments netiktu oficiāli iesaistīts.

Parlamentam ir jābūt tiesīgam piedalīties demokrātiskajā procesā. Tādēļ Komisija ir jāaicina pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu par tāda piemērota saistoša tiesību instrumenta izveidi šajā jomā, ko pieņemtu Parlaments un Padome koplēmuma procedūrā.

Tirgus darbība

Autortiesību aģentūras ir autoru un citu tiesību īpašnieku, piemēram, izdevniecību, asociācijas. Tās dibina, lai uz kolektīva pamata iekasētu un sadalītu autoratlīdzību tiesību īpašniekiem. Praksē tiesību kolektīvie pārvaldītāji bauda (dabisku) monopola stāvokli valsts līmenī. Tiesību īpašniekus šajā teritorijā tieši pārstāv tiesību kolektīvie pārvaldītāji, un trešajās valstīs to īsteno ar tādu savstarpēju līgumu starpniecību, kas noslēgti divpusēji starp to izvēlētajiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem un visiem pārējiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem Eiropā un pasaulē.

Jau vairākus gadu desmitus Eiropas un starptautiskais mūzikas autortiesību tirgus ir darbojies uz šādu divpusēju līgumu tīkla pamata. Šī „savstarpējo līgumu sistēma” sniedz pilna apjoma apkalpošanu autortiesību lietotājiem (t.i., no viena tiesību kolektīvā pārvaldītāja lietotāji var iegūt licenci vispasaules repertuāra izmantošanai tās valsts teritorijā, kur atrodas tiesību kolektīvais pārvaldītājs), nodrošina pasaules tirgus pareizu pārvaldījumu tā, lai tiesību īpašnieki tiktu pienācīgi atalgoti, un sniedz efektīvu tiesību izpildīšanas mehānismu visiem iesaistītajiem valsts un starptautiskajiem tiesību īpašniekiem.

Šī sistēma nodrošina, ka ne tikai lielie tiesību īpašnieki, bet arī mazie un vietējie autori ir labi pārstāvēti tirgū un saņem viņu taisnīgu daļu no iegūtās autoratlīdzības.

Tirgus pārmaiņas un konkurences ieviešana

Esot daļai no Eiropas mūzikas tirgus tālākās attīstības, regulētas konkurences ieviešana ir vajadzīga, lai atspoguļotu pārmaiņas Eiropas vienotajā tirgū, tehnoloģiju attīstību, jaunu uzņēmējdarbības modeļu rašanos, kā arī no tiem izrietošās patērētāju izvēles un rīcības pārmaiņas.

Ieteikums paredz, ka tiesību īpašniekiem būtu jābūt lielākai brīvībai, izvēloties tiesību kolektīvo pārvaldītāju, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Citiem vārdiem, konkurencei starp tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem būtu jāpamatojas uz individuālu tiesību kolektīvo pārvaldītāju sacensību tiesību īpašnieku piesaistīšanā. Pavirši vērtējot, tas, šķiet, nāk par labu tiesību īpašniekiem.

Praksē tomēr individuālie autori jau var uzticēt savas tiesības izvēlētajam tiesību kolektīvajam pārvaldītājam. Tiešām, ir vairāki gadījumi, kad sekmīgākie autori izmanto šīs tiesības un izvēlas, piemēram, strādāt ar tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem ārpus savas mītnes valsts. Taču tas parasti nav viegli izdarāms maziem tiesību īpašniekiem.

Turklāt referente ir novērojusi, ka mazie tiesību kolektīvie pārvaldītāji un tiesību īpašnieki ir nobažījušies, ka nozīmīgākie izdevēji interpretē ieteikumu kā iespēju izņemt viņu kontrolētās tiesības no visiem valsts tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem un nodot tās nedaudziem lielākajiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem. Pēdējie tad var apiet savstarpējo līgumu tīklu un piešķirt licences visā Eiropas tirgū un šim tirgum, tādējādi atbilstīgi samazinot valstu tiesību kolektīvo pārvaldītāju apgrozījumu.

Valstu tiesību kolektīvo pārvaldītāju apgrozījuma zudumi autoratlīdzībā, kas ieņemta saistībā ar starptautisko repertuāru, apgrūtina valsts tiesību kolektīvo pārvaldītāju efektīvu darbību, jo viņu darbības izmaksas uzņemas mazāks skaits vietējo tiesību īpašnieku. Ja kādas valsts tiesību kolektīvais pārvaldītājs ir spiests pārtraukt savu darbību, ir maz ticams, ka mazais tiesību īpašnieks saņems tāda paša līmeņa pakalpojumus no alternatīva tiesību kolektīvā pārvaldītāja citā valstī, kur, piemēram, runā citā valodā.

Šī pieeja tiesību pārvaldījumam acīmredzami atbalsta lielos un veiksmīgos komerciālos tiesību īpašniekus uz vietējā un/vai minoritāšu repertuāra autoru rēķina. Praksē šāda veida konkurence patiesībā iedragā vairuma tiesību īpašnieku pozīcijas, kas, šķiet, nav saskaņā ar Komisijas nodomu.

Un tomēr, tā kā internets darbojas pāri valstu robežām, tiešsaistes mūzikas piedāvātājiem ir jābūt iespējai iegūt Eiropas licences, kas darbojas divu vai vairāku Eiropas kontinenta valstu teritorijās. Un viņiem ir jābūt tiesīgiem izvēlēties, kur saņemt šīs licences uz tā pamata, kur viņi saņem viskonkurētspējīgākos pakalpojumus. Šis ir viens no darbības veidiem, kādā tiesību kolektīvie pārvaldītāji sacenšas, piesaistot lietotājus.

Taču šādu sistēmu drauds ir tas, ka valstu tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem būtu jāsacenšas ar mērķi piesaistīt jaunus uzņēmumus, izdarot spiedienu uz to autoratlīdzību līmeni, ko maksā tiesību īpašniekiem. Ir pat ļoti iespējams, ka rezultātā autoru ieņēmumi pakāpeniski samazināsies. Tas atkal nav tiesību īpašnieku interesēs, un tam neapšaubāmi būs negatīva ietekme uz kultūras daudzveidību Eiropā, jo mazākie tiesību īpašnieki piedzīvos tādu ienākumu samazināšanos, ka viņi nevarēs turpināt savu darbību.

Kultūras daudzveidība pret konkurenci

Konkurences ieviešana ar „lielajam sprādzienam” līdzīgām metodēm autortiesību kolektīvā pārvaldījuma jomā nebūtu vēlama, jo tas varētu radīt neatgriezeniska kaitējumu kultūras daudzveidībai Eiropā. Drīzāk konkurence būtu jāievieš tā, lai jau sākotnēji nodrošinātu vienādus noteikumus, panākot, ka visi tiesību kolektīvie pārvaldītāji var konkurēt uz līdzīgiem noteikumiem.

Tādēļ ir jāmeklē kompromisa risinājums šai īpašajai Eiropas problēmai. Taisnīga un regulēta konkurence ir jāievieš tādā veidā, lai novērstu nelabvēlīgus faktorus, kas samazina autoru ienākumus, vienlaikus ļaujot mūzikas lietotājiem iegūt Eiropas licences, kas ir saskaņā ar jaunajiem nākotnes uzņēmējdarbības modeļiem.

Šim nolūkam labākā garantija ir tādas sistēmas ieviešana, kurā autoru atlīdzību nosaka tās valsts likmes, kurā patērētājs pērk (lejupielādē) noteiktu muzikālu darbu. „Galamērķa valsts” tarifa piemērošanas rezultāts ir konkurence, kas pamatojas uz to pakalpojumu efektivitāti, ko piedāvā tiesību kolektīvie pārvaldītāji (īpaši samazinot administratīvos izdevumus), nevis uz konkurenci, kas pamatojas uz tās autoratlīdzības samazināšanu, ko maksā tiesību īpašniekiem.

Turklāt daži uzskata, ka ir būtiski nepieļaut, ka nozīmīgākie tiesību īpašniekiem slēdz ekskluzīvus līgumus ar vienu vai nedaudziem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem, tādējādi izņemot starptautisko repertuāru no vispārējās sistēmas.

2006. gada 20. jūlija ziņojumā Kultūras un izglītības komiteja pauda bažas par ieteikuma iespējamo negatīvo ietekmi uz kultūras daudzveidību Eiropā, jo tas varētu ietekmēt savstarpējās sistēmas darbību un tādējādi izraisīt tiesību koncentrēšanos lielākajās tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijās. Tas graus mazāko tiesību kolektīvo pārvaldītāju darbību un tādēļ apdraudēs mazo un vietējo autoru pozīcijas visā Eiropā. Tāpēc ir būtiski svarīgi, lai divpusējo līgumu tīkls paliktu, kāds tas ir, nepieļaujot repertuāra izņemšanu no šā tīkla. Tādēļ nedrīkstētu pieļaut, ka tiesību īpašnieki un tiesību kolektīvie pārvaldītāji vienojas par ekskluzīvajām pilnvarām.

Papildu pasākumi

Lai Eiropas autortiesību tirgus pienācīgi attīstītos, ir svarīgi, lai valsts varas iestādes veiktu adekvātus papildu pasākumus. Šajā saistībā Komisijai, cik drīz vien iespējams, ir jāveic tiešsaistes mūzikas pakalpojumu daudzteritoriālas un daudzrepertuāra licencēšanas ietekmes novērtējums kopumā un tās ietekmes novērtējums uz kultūras daudzveidību un tiesību īpašnieku ekonomisko un sociālo situāciju.

Turklāt Komisijai ir jāveic tiesību pārvaldījuma horizontālās koncentrēšanās dažos sektoros kritiska analīze un šādas koncentrēšanās iespējamās ietekmes novērtējums uz tiesību lietotājiem un tiesību īpašniekiem. Vajadzības gadījumā jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu, ka Eiropas tiešsaistes mūzikas pakalpojumu tirgus nezaudē spēju attīstīties labvēlīgā virzienā, neietekmējot negatīvi Eiropas kultūras daudzveidību.

Tiesiskais regulējums

Gatavojot šo ziņojuma projektu Eiropas Parlamenta rezolūcijai, ir pilnībā ievērots Eiropas tiesiskais regulējums un ar to saistītās politikas veidošanas iniciatīvas, acquis communautaire autortiesību un blakustiesību jomā attiecībā uz mūzikas tiesībām, kā arī attiecīgie starptautiskie nolīgumi. To pilns saraksts ir ietverts rezolūcijas priekšlikuma preambulā.

Ir ņemts vērā arī pētījums „Tiesību kolektīvais pārvaldījums Eiropā – efektivitātes meklējumi”, kuru ierosinājusi Juridiskā komiteja un kuru komitejai izklāstīja 2006. gada 11. septembrī.

  • [1]  SPEECH/05/588.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (20.7.2006)

Juridiskajai komitejai

par Komisijas 2005. gada 18. maija Ieteikumu par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu
(2005/737/EC)

Atzinumu sagatavoja: Manolis Mavrommatis

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu un aicina to iespējami īsā laika pēc apspriešanās pabeigšanas ar ieinteresētajām pusēm un pēc rūpīgas tirgus izpētes iesniegt atbilstošu normatīvu priekšlikumu, lai varētu efektīvi regulēt autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldību mūzikas rūpniecībā, ņemot vērā digitāla laikmeta īpatnības un nepieciešamību panākt līdzsvaru starp Eiropas kultūras daudzveidības garantēšanu, vietējas nozīmes repertuāra aizsargāšanu, radošuma veicināšanu, kā arī gan tiesību īpašnieku, gan tiesību tādu lietotāju interešu aizsardzību, kas šīs tiesības izmanto komerciāliem mērķiem;

2.  izsaka nožēlu, ka Komisija pirms šā ieteikuma pieņemšanas neuzsāka plašu un rūpīgu apspriešanās procesu ar ieinteresētajām pusēm un ar Eiropas Parlamentu, un uzsver nepieciešamību attiecīgi apspriesties ar visu veidu tiesību īpašniekiem attiecībā uz jebkurām regulējošām darbībām šajā procesā, lai nodrošinātu viņu tiesību taisnīgu un proporcionālu pārstāvību;

3.  atzīst, ka autortiesību un blakustiesību kolektīvās pārvaldības lielāka konkurence mūzikas rūpniecībā, ja šī konkurence ir taisnīga un pārredzama un notiek pareizos apstākļos, var aizsargāt autoru stāvokli Eiropā (tostarp vietējos autorus un minoritāšu repertuāru) un atbalstīt kultūras daudzveidību Eiropā;

4.  aicina Komisiju novērtēt attiecīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un plašu sabiedrības piekļuvi repertuāriem, tostarp vietējiem un nelieliem repertuāriem, ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ņemot vērā digitālā laikmeta īpatnības, kā arī tiešo un netiešo ietekmi, kāda tai būs attiecībā uz autoru vispārējo stāvokli un kultūras daudzveidību;

5.  apstiprina, ka mūzika nav patēriņa priekšmets un ka tiesību kolektīvie pārvaldītāji (CRM) galvenokārt ir bezpeļņas organizācijas, un ka tādēļ sistēmas ieviešana, kas pamatotos uz neierobežotu konkurenci, nevarētu būt autoru interesēs un neveicinātu Eiropā kultūras daudzveidību un radošumu;

6.  saprot un atbalsta noteikumus attiecībā uz tiesību īpašniekiem sniegto iespēju izvēlēties tiesību kolektīvos pārvaldītājus, lai noteiktu uzticēto tiešsaistes tiesību apjomu un to teritoriālo darbības jomu, kā arī tiesības atsaukt tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem piešķirtās tiesības vai nodot tās citiem tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem, un uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā tiesību kolektīvo pārvaldītāju sadarbības efektivitāti, lai sargātu mazāku un vietējo tiesību īpašnieku intereses un tādējādi nodrošinātu kultūras daudzveidību;

7.  izsaka bažas par ieteikuma atsevišķu noteikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz vietējiem repertuāriem un kultūras daudzveidību, jo šie noteikumi varētu būt saistīti ar risku sekmēt tiesību koncentrēšanos lielāku tiesību kolektīvo pārvaldītāju rokās; uzskata, ka jānovērtē ikvienas tādas iniciatīvas ietekme, kuras mērķis ir konkurences ieviešana starp tiesību pārvaldītājiem vislielāko peļņu nesošo tiesību īpašnieku piesaistīšanā;

8.  uzskata, ka jāpatur spēkā savstarpējas pārstāvības nolīgumu sistēma, jo tā dod visiem komerciāliem un individuāliem lietotājiem vienlīdzīgas piekļuves iespējas pasaules repertuāram bez jebkādas diskriminācijas, nodrošina labāku tiesību īpašnieku aizsardzību, garantē patiesu kultūras daudzveidību un ierosina taisnīgu konkurenci iekšēja tirgū;

9.  uzskata, ka tiesību īpašniekiem piešķirtajai iespējai izvēlēties tiesību kolektīvu pārvaldītāju neatkarīgi no kā, kurā dalībvalstī tas atrodas, ierosinot konkurenci iekšējā tirgū:

– jābūt saistītai ar attiecīgiem pasākumiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību, īpaši piedāvājot lietotājiem plašus un dažādotus repertuārus, it īpaši vietējos repertuārus,

– jānodrošina, ka visi tiesību īpašnieki, neatkarīgi no to valsts piederības un pastāvīgās uzturēšanās vietas, saņem taisnīgu autoratlīdzības daļu bez liekas kavēšanās,

– nedrīkst pieļaut, ka vislielāko peļņu nesošie tiesību īpašnieki nostiprina savu pārsvaru, kaitējot tiesību īpašniekiem, kas saņem mazākus ienākumus,

– un ka tādēļ rūpīgi jāizvērtē sekas;

10. turklāt uzskata, ka autoru intereses un tādējādi arī kultūras daudzveidība Eiropā vislabāk tiks nodrošināta, ieviešot taisnīgu un pārredzamu konkurētspējīgu sistēmu, kura ļaus izvairīties no grūtībām, kas samazina autoru ienākumus;

11. atzinīgi vērtē jebkurus pūliņus, kas vērsti uz to, lai ierosinātu konkurenci iekšēja tirgū, kā arī īstenotu mērķi par Eiropas muzikālo darbu starptautiskās izplatīšanas veicināšanu, neatkarīgi no tā, kurš tiesību kolektīvais pārvaldītājs pārvalda autortiesības, ņemot vērā, ka attieksmei pret ikvienu repertuāru jābūt vienlīdzīgai, neatkarīgi no tā, vai tas ir plaši pazīstams,;

12. ir pārliecināts, ka esošajai valsts līmeņa tiesību kolektīvo pārvaldītāju sistēmai būs svarīga nozīme sociālā atbalsta sniegšanā autoriem no minoritātēm un kultūras daudzveidības veicināšanā, kaut arī tas notiks lielākas konkurences apstākļos;

13. norāda, ka esošajam valsts līmeņa tiesību kolektīvo pārvaldītāju tīklam ir svarīga nozīme finansiālā atbalsta sniegšanā, lai veicinātu jaunu un minoritāšu repertuāru Eiropā, un ka nedrīkst pieļaut šā tīkla zaudēšanu;

14. turklāt uzskata, ka, lai nodrošinātu pilnīgu un neierobežotu savstarpējības sistēmas darbību, kā rezultātā labumu gūtu visi tiesību īpašnieki, ir būtiski svarīgi aizliegt jebkāda veida ekskluzīvas pilnvaras starp nozīmīgākajiem tiesību īpašniekiem un tiesību kolektīvajiem pārvaldītājiem attiecībā uz autoratlīdzības tiešu iekasēšanu visās dalībvalstīs, jo tas izraisītu strauju valsts līmeņa tiesību kolektīvo pārvaldītāju izzušanu un negatīvi ietekmētu stāvokli attiecībā uz minoritāšu repertuāru, kā arī mazinātu kultūras daudzveidību Eiropā;

15. atzinīgi vērtē aicinājumu noteikt labāku tiesību kolektīvu pārvaldītāju vadību, nodrošinot uzlabotu pārredzamību, nediskriminēšanu un noteikumus par atskaitīšanās pienākumu;

16. aicina dalībvalstis un tiesību kolektīvos pārvaldītājus nodrošināt godīgu tiesību īpašnieku pārstāvību tiesību kolektīvajos pārvaldītājos un tādējādi viņu līdzsvarotu dalību iekšēju lēmumu pieņemšanā;

17. uzskata, ka jāsaglabā esošā sistēma, kas paredz savstarpēju autoratlīdzības iekasēšanu, tā lai ieviestu konkurenci, kuras pamatā ir pakalpojumi, ko tiesību kolektīvie pārvaldītāji var piedāvāt, un kura paredz, ka tie pieprasa komisijas naudu un ka lietotājiem tiek piešķirta licence, pamatojoties uz tarifiem, ko piemēro tiesību kolektīvie pārvaldītāji valstī, kurā mūziku izmantos; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt, lai lietotāji, kas tiesības izmanto komerciāliem mērķiem, lūgtu nepieciešamo, atbilstoši tiesību aktiem doto piekrišanu un attiecīgi maksātu tiesību īpašniekiem taisnīgu autoratlīdzību;

18 uzskata, ka vienmēr, kad tiesības pārvalda kolektīvi, dalībvalstīs jāievieš objektīvi un efektīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, lai nodrošinātu, ka tiesību īpašniekiem un lietotājiem ir pieejami strīdu izšķiršanas līdzekļi, neierobežojot neviena pārsūdzības tiesības;

19. atbalsta ideju par to, ka ikvienam tiesību kolektīvajam pārvaldītājam, kas atrodas Eiropas Savienībā, jānodrošina brīva izvēle piešķirt visā ES spēkā esošas licences visdažādāko repertuāru izmantošanai tiešsaistē (tostarp izmantošanai mobilajā telefonijā), pamatojoties uz taisnīgiem noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās katrā atsevišķā gadījumā, un nediskriminējot lietotājus; aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kāda ietekme ir vispārēju licenču piešķiršanai attiecībā uz pakalpojumiem tiešsaistē un tās sekām attiecībā uz autoru ekonomisko un sociālo stāvokli;

20. uzskata, ka vienas institūcijas tāda apstiprinājuma pastāvēšanai, saskaņā ar kuru komerciālie lietotāji var iegūt licences pasaules mēroga repertuāram attiecībā uz tiem vajadzīgo teritoriju, savienojumā ar tiesību īpašnieku augsta līmeņa aizsardzību, izvairoties no iespējas izvēlēties izdevīgāko pārvaldītāju (lietotāji sameklē tiesību kolektīvo pārvaldītāju, kas piedāvā vislētāko licenci), jābūt galvenajam jautājumam tiesību kolektīvo pārvaldītāju ciešajā sadarbībā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Atzinums par Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikumu par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu

Procedūras numurs

2006/2008(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT
19.1.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Manolis Mavrommatis
13.2.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

27.4.200

29.05.2006

21.6.2006

 

 

Pieņemšanas datums

13.7.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

26

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Badia I Cutchet, Ivo Belet, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Věra Flasarová, Hanna Foltyn-Kubicka, Milan Gaľa, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Ljudmila Novak, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Nikolaos Sifunakis, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Henri Weber, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Erna Hennicot-Schoepges, Nina Škottová

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

Piedalījās divi PPE–DE grupas aizstājēji, bet tikai viena balss tika ņemta vērā galīgajā balsojumā

PROCEDŪRA

Virsraksts

Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikums par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu (2005/737/EC)

Procedūras numurs

2006/2008(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

JURI
19.1.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT
19.1.2006

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Katalin Lévai
12.12.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

21.3.2006

19.4.2006

11.9.2006

20.11.2006

27.2.2007

Pieņemšanas datums

27.2.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

21

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Wolfgang Bulfon, Bert Doorn, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mladen Petrov Chervenyakov, Adeline Hazan, Barbara Kudrycka, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt, József Szájer, Jacques Toubon

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Toine Manders

Iesniegšanas datums

5.3.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)