Procedūra : 2005/0127(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0073/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0073/2007

Debates :

PV 23/04/2007 - 18
CRE 23/04/2007 - 18

Balsojumi :

PV 25/04/2007 - 11.2
CRE 25/04/2007 - 11.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0145

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 351kWORD 382k
2007. gada 23. marta
PE 378.855v02-00 A6-0073/2007

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

(COM(2006)0168 – C6-0233/2005 – 2005/0127(COD))

Juridiskā komiteja

Referents: Nicola Zingaretti

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS sniegtais atzinums
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Sniegtais atzinums
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

(COM(2006)0168 – C6-0233/2005 – 2005/0127(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0168)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0233/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0073/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

5. apsvērums

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu paredz civiltiesiskus un administratīvus pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus. Minētās direktīvas noteikumi ir jāpapildina ar pietiekami preventīvām krimināltiesību normām, kas piemērojamas visā Kopienas teritorijā. Ir nepieciešams tuvināt dažas krimināltiesību normas, lai efektīvi cīnītos ar viltošanu un pirātismu iekšējā tirgū. Kopienas likumdevējs ir pilnvarots veikt vajadzīgos krimināltiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu tiesību normu efektivitāti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu paredz civiltiesiskus un administratīvus pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus. Minētās direktīvas noteikumi ir jāpapildina ar pietiekami preventīvām krimināltiesību normām, kas piemērojamas visā Kopienas teritorijā. Ir nepieciešams tuvināt dažas krimināltiesību normas, lai efektīvi cīnītos ar viltošanu un pirātismu iekšējā tirgū. Kopienas likumdevējs ir pilnvarots veikt vajadzīgos krimināltiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu tiesību normu efektivitāti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kā tā noteikta šajā direktīvā, izņemot patentus.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu konsekvenci ar turpmākajiem grozījumiem un jau no paša sākuma noteiktu direktīvas darbības jomu.

Grozījums Nr. 2

6.a apsvērums (jauns)

(6a) Eiropas Parlaments 2006. gada 7. septembra rezolūcijā par medikamentu viltošanu pauda viedokli, ka Eiropas Savienībai ir steidzami jāizstrādā līdzekļi, lai efektīvi apkarotu nelikumīgu pirātisma un medikamentu viltošanas praksi.

                                                                Pamatojums                   

Saskaņā ar 2005. gada muitas datu statistiku par viltotu preču aizturēšanu uz Eiropas Savienības robežas viltotu medikamentu aizturēšanas apjoms 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadā aizturēto apjomu bija pieaudzis par 100 %.

Grozījums Nr. 3

8. apsvērums 

(8) Ir jāparedz noteikumi kriminālizmeklēšanas atvieglošanai. Dalībvalstīm ir jāparedz iespēja attiecīgajiem intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem un ekspertiem dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā.

(8) Ir jāparedz noteikumi kriminālizmeklēšanas atvieglošanai. Dalībvalstīm ir jāparedz iespēja attiecīgajiem intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem un ekspertiem dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā. Attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku iesaistīšanai jāveicina minētais darbs, vienlaikus neierobežojot valsts iestāžu izmeklēšanas neitralitāti.

Pamatojums

Ir skaidri jānosaka, ka cietušo pušu iesaistīšana policijas vai prokuratūras veiktā izmeklēšanā nedrīkst apdraudēt šo valsts iestāžu neitralitāti. Objektivitātes un neitralitātes saglabāšana ir tiesiskuma neatņemama daļa.

Grozījums Nr. 4

9.a apsvērums (jauns)

 

(9a) Izmeklēšanas un tiesvedības laikā, kvalificējot kriminālas darbības un paredzot sankcijas, ir pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības.

Grozījums Nr. 5

10. apsvērums

(10) Šī direktīva nekādi neietekmē interneta pakalpojumu sniedzēju atbildības mehānismu, kas noteikts Direktīvas 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību 12. līdz 15. pantā.

(10) Šī direktīva nekādi neietekmē interneta pakalpojumu sniedzēju atbildības mehānismu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū 1.

____________________________

1 OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

Grozījums Nr. 6

10.a apsvērums (jauns)

(10a) Šī direktīva neietekmē īpašu atbildības mehānismu, kāds, piemēram, noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 1.

_____________________________

1 OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

Grozījums Nr. 7

12.a apsvērums (jauns)

 

(12a) Ir svarīgi nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību atbilstošu aizsardzību audiovizuālajā nozarē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvā 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to1.

 

_________________________

1OV L 320, 28.11.1998., 54. lpp.

Pamatojums

Patlaban Direktīva 98/84/EK ir vienīgais Eiropas līmeņa tiesību akts īpašuma tiesību aizsardzībai audiovizuālajā jomā, lai gan pirātisma un viltošanas draudi aizvien pieaug. Šo aizsardzību nodrošina galvenokārt, izmantojot ierobežotu piekļuvi, t.i., tehniskus pasākumus, lai kontrolētu kodētā formātā pārraidīta audiovizuālā satura izmantošanu. Ja šīs direktīvas darbības jomu attiecinātu uz ierobežotas piekļuves pārkāpumiem, iekļaujot tajā atsauci uz Direktīvu 98/84/EK, tas būtiski traucētu kriminālo organizāciju darbību, jo tās pašreiz izmanto dažādās dalībvalstīs piemēroto noteikumu atšķirības, kas ļauj nesodīti pārkāpt audiovizuālās tiesības.

Grozījums Nr. 8

1. panta 1. daļa

Šajā direktīvā noteiktas kriminālsankcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

Šajā direktīvā noteiktas kriminālsankcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu še turpmāk minēto intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ņemot vērā viltošanas un pirātisma praksi.

Pamatojums

Priekšlikumu mērķus varēs labāk sasniegt, ja direktīvā galvenā uzmanība būs pievērsta viltošanai un pirātismam. Direktīvas pašreizējais formulējums varētu paredzēt kriminālatbildību intelektuālā īpašuma tiesību apstrīdēšanas gadījumos, kuriem pamatā ir civiltiesisks raksturs un kuri norisinās likumīgu komercuzņēmumu starpā. Ar šo grozījumu precīzāk nosaka direktīvas darbības jomu, atsaucoties uz definīcijām nākamajā grozījumā.

Grozījums Nr. 9

1. panta 2. daļa

Šīs sankcijas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos un/vai dalībvalstu tiesību aktos.

Šīs sankcijas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos, izņemot patentu tiesības.

Pamatojums

Ar šo grozījumu cenšas no paša sākuma norobežot direktīvas darbības jomu.

Grozījums Nr. 10

1. panta 2.a punkts (jauns)

 

Komerctiesības attiecībā uz patentu izslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

Pamatojums

Direktīvas darbības joma ir jānosaka skaidrāk, lai nodrošinātu labāku, pārskatāmāku un vairāk saprotamu likumdošanas procesu.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa pētniecības projektu ir ļoti sarežģīti, izgudrotāji savā darbā pastāvīgi saskaras ar patentu tiesību pārkāpuma iespēju. Ja patentu tiesību pārkāpumus uzskatītu par kriminālpārkāpumiem, tas atturētu izgudrotājus un akadēmiskās aprindas strādāt pie jauniem izgudrojumiem.

Grozījums Nr. 11

1. panta 2.b punkts (jauns)

 

Īpaši jānosaka, ka šī direktīva neattiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas ir saistīti ar:

 

- patentiem, funkcionāliem modeļiem un papildu aizsardzības sertifikātiem;

 

 

- tādu sākotnējo preču paralēlu ievešanu, kas laistas pārdošanā trešā valstī ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka piekrišanu.

Pamatojums

Šīs direktīvas darbības joma ir jāierobežo.

Grozījums Nr. 12

2. panta virsraksts

Definīcija

Definīcijas

Pamatojums

Ir vēlams noteikt viltošanas jēdzienu, kas ir ļoti svarīgs šā direktīvas priekšlikuma piemērošanai. Sankcijas var piemērot vienīgi tad, ja ir skaidri noteikts viltošanas jēdziens, kas ietver visus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu veidus, tostarp viltotu preču uzglabāšanu.

Grozījums Nr. 13

2. pants

Šajā direktīvā „juridiska persona” ir ikviena juridiska persona, kam tāds statuss ir saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem, izņemot valstis un ikvienu citu publisku struktūru, kura darbojas, īstenojot publiskās varas prerogatīvas, un izņemot publiskas starptautiskās organizācijas.

Šajā direktīvā:

 

a) „intelektuālā īpašuma tiesības” ir vienas vai vairākas šādas tiesības:

 

- autortiesības,

 

- blakustiesības,

 

- datu bāzes izveidotāja sui generis tiesības,

 

- pusvadītāja izstrādājumu topogrāfijas izveidotāja tiesības,

 

- tiesības uz preču zīmi, ciktāl krimināltiesiskās aizsardzības attiecināšana uz tām neierobežo brīvā tirgus noteikumus un pētniecības darbības,

 

- tiesības uz dizainparaugu,

 

- ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,

 

- firmas nosaukums, ciktāl tas attiecīgajos valsts tiesību aktos ir aizsargāts kā ekskluzīvas īpašumtiesības,

 

- un katrā ziņā tiesības, ciktāl tās ir paredzētas Kopienas līmenī, attiecībā uz precēm, kas noteiktas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības1, un katrā ziņā, neattiecinot minēto uz patentu tiesībām;

 

b) „pārkāpumi komerciālā mērogā” ir visi intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, kas izdarīti, lai iegūtu komerciālas priekšrocības; tas neattiecas uz darbībām, ko veic privāti lietotāji personiskā bezpeļņas nolūkā;

 

c) „tīši intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi” ir tīši un apzināti attiecīgo tiesību pārkāpumi, lai iegūtu komerciāla mēroga ekonomiskas priekšrocības;

 

d) „juridiska persona” ir ikviena juridiska persona, kam tāds statuss ir saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem, izņemot valstis un ikvienu citu publisku struktūru, kura darbojas, īstenojot publiskās varas prerogatīvas, un izņemot publiskas starptautiskās organizācijas.

________________________________

1 OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.

Grozījums Nr. 14

3. pants

Dalībvalstis veic visu nepieciešamo, lai kā noziedzīgs nodarījums tiktu kvalificēts ikviens intelektuālā īpašuma tīšs pārkāpums, kas veikts komerciālā mērogā, kā arī šāda pārkāpuma mēģinājums, līdzdalība tajā vai kūdīšana uz to.

Dalībvalstis veic visu nepieciešamo, lai kā noziedzīgs nodarījums tiktu kvalificēts ikviens intelektuālā īpašuma tīšs pārkāpums, kas veikts komerciālā mērogā, kā arī līdzdalība faktiska pārkāpuma izdarīšanā vai kūdīšana uz to.

Grozījums Nr. 15

3. panta 1.a punkts (jauns)

Kriminālsankcijas nav jāpiemēro tādu sākotnējo preču paralēlai ievešanai, kuras laistas pārdošanā trešā valstī ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka piekrišanu.

Pamatojums

Tādu sākotnējo preču paralēlu ievešanu, kas laistas pārdošanā trešā valstī ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka piekrišanu, neuzskata par pirātismu.

Grozījums Nr. 16

3. panta 1.b punkts (jauns)

Dalībvalstis nodrošina, ka aizsargāta darba taisnīga izmantošana, tostarp reproducēšana, sagatavojot kopijas, vai izmantošana audioformātā vai citā veidā ar mērķi sagatavot par to kritisku analīzi, komentāru, ziņas, mācību materiālu (tostarp vairākas kopijas izmantošanai klasē), studijām vai pētniecībai, nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu preses brīvību, minētajos gadījumos ir jāparedz aizsardzība no krimināltiesisku pasākumu piemērošanas. Žurnālisti, zinātnieki un skolu pasniedzēji nav noziedznieki. Laikraksti, pētniecības iestādes un skolas nav kriminālas organizācijas. Taču tas nenozīmē, ka minētās tiesības ir neaizsargātas, jo ir iespējams prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā.

Grozījums Nr. 17

4. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

(a) tādas mantas, ieskaitot materiālus un aprīkojumu, iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības,

Pamatojums

Ar šo grozījumu direktīvas priekšlikuma 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu saskaņo ar izpildes direktīvas 10. pantu.

Grozījums Nr. 18

4. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) uzņēmuma, kas galvenokārt izmantots attiecīgā pārkāpuma veikšanai, pilnīga vai daļēja, galīga vai pagaidu slēgšana;

b) uzņēmuma, kas izmantots attiecīgā pārkāpuma veikšanai, pilnīga vai daļēja, galīga vai pagaidu slēgšana;

Pamatojums

Uz visiem uzņēmumiem, kas izmantoti noziedzīgu nodarījumu veikšanā, jāattiecina vienādas sankcijas.

Grozījums Nr. 19

4. panta 2. punkta ga) apakšpunkts (jauns)

 

(ga) rīkojums, ar ko pārkāpējam prasa apmaksāt konfiscēto preču glabāšanas izdevumus.

Pamatojums

Ir jāspēj piemērot papildu sankcijas viltotājam, prasot tam apmaksāt to preču glabāšanas izdevumus, kuras ir glabātas izmeklēšanas nolūkā, it īpaši tādēļ, ka šādi izdevumi var būt lieli, ja glabātās preces, kaut vai ierobežotā skaitā, ir liela apjoma un izmeklēšanas turpinās ilgi.

Grozījums Nr. 20

5. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka fiziskas personas, kuras ir atbildīgas par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiek sodītas ar maksimālo sodu, kas ir vismaz 4 gadi ieslodzījumā, ja šos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka fiziskas personas, kuras ir atbildīgas par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiek sodītas ar maksimālo sodu, kas ir vismaz 4 gadi ieslodzījumā, ja tie ir nopietni noziedzīgi nodarījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai  1, nozīmē vai ja šos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

_______________

1 OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

Pamatojums

Šā grozījuma pamatā ir tas, ka daudzu valstu tiesību sistēmās jau ir pieņemti stingri pasākumi intektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai neatkarīgi no tā, vai attiecīgie nodarījumi ir veikti kādas kriminālas organizācijas uzdevumā vai ne. Ja stingrākas sankcijas ievieš tikai attiecībā uz nodarījumiem, kuros iesaistītas kriminālas organizācijas, tas var traucēt pienācīgi īstenot valstīs spēkā esošos aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr. 21

5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

(a) maksimālajā apmērā vismaz EUR 100 000 gadījumos, kuri nav smagākie;

a) maksimālajā apmērā vismaz EUR 100 000 gadījumos, kuri nav minēti 1. punktā;

Pamatojums

Ar šo grozījumu paskaidro tekstu, nemainot tā sākotnējo jēgu.

Grozījums Nr. 22

5. panta 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka atkārtotus nodarījumus 3. panta nozīmē, ko fiziskas vai juridiskas personas izdarījušas dalībvalstī, kas nav to izcelsmes vai mītnes valsts, ņem vērā, nosakot sankciju apmēru saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

Pamatojums

Lai sankcijas būtu efektīvas un iedarbīgas, valstu tiesām, nosakot piemērojamo sankciju apmēru, ir jāņem vērā arī tie intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, kuri izdarīti dalībvalstīs, kas nav pārkāpēja izcelsmes valsts.

Grozījums Nr. 23

6. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, vismaz tad, ja noziedzīgus nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, ja tie ir nopietni noziedzīgi nodarījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai 1, 3. panta 5. punkta nozīmē vai ja noziedzīgus nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

______________

1 OV L 309, 25.11.2005, 15. lpp.

Pamatojums

Šā grozījuma pamatā ir tas, ka daudzu valstu tiesību sistēmās jau ir pieņemti stingri pasākumi intektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai neatkarīgi no tā, vai attiecīgie nodarījumi ir veikti kādas kriminālas organizācijas uzdevumā vai ne. Ja stingrākas sankcijas ievieš tikai attiecībā uz nodarījumiem, kuros iesaistītas kriminālas organizācijas, tas var traucēt pienācīgi īstenot valstīs spēkā esošos aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr. 24

6.a pants (jauns)

6.a pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot krimināltiesiskus, civiltiesiskus un procesuālus pasākumus, ir aizliegts ļaunprātīgi izmantot draudus ar krimināltiesiskām sankcijām un par šādiem draudiem var piemērot sankcijas.

 

Dalībvalstis aizliedz procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši gadījumos, ja krimināltiesiskus pasākumus izmanto, lai nodrošinātu civiltiesībās paredzētu prasību izpildi.

Pamatojums

Tiesību subjekta iespējas traucēt potenciāliem pārkāpējem (t.i., konkurentiem) ievērojami palielinās, ja tiesību subjekts var tiem draudēt ar krimināltiesiskām sankcijām. Gan starptautiskās, gan Eiropas Kopienas tiesībās ir iekļauta prasība nodrošināt to, ka intelektuālā īpašuma tiesības neizmanto ļaunprātīgos nolūkos. Ļaunprātīga izmantošana traucē brīvu konkurenci, pārkāpjot EK Līguma 28. un turpmākos pantus, ka arī 81. un turpmākos pantus.

Grozījums Nr. 25

6.b pants (jauns)

6.b pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka pienācīgi tiek aizsargātas un garantētas tiesājamo tiesības.

Grozījums Nr. 26

7. pants

Kopējas izmeklēšanas grupas

Sadarbība ar kopējām izmeklēšanas grupām

Dalībvalstis paredz, ka attiecīgie intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki vai viņu pārstāvji un eksperti var dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki sadarbojas ar kopējām izmeklēšanās grupām saskaņā ar režīmu, kas paredzēts Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām 1.

________________________________

1 OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.

Grozījums Nr. 27

7. panta 1.a punkts (jauns)

 

(1a) Dalībvalstis paredz atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šāda palīdzība neapdraud apsūdzētās personas tiesības, piemēram, ietekmējot pierādījumu precizitāti, viengabalainību un objektivitāti.

Pamatojums

Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku iesaistīšana kopējo izmeklēšanas grupu darbā rada risku attiecībā uz izmeklēšanas un sniegto pierādījumu objektivitāti, kā arī apsūdzētās personas tiesību aizsardzību. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka apsūdzētās puses tiesības ir pienācīgi aizsargātas un tiek ievēroti paredzētie standarti attiecībā uz pierādījumiem kriminālvajāšanā.

Grozījums Nr. 28

7. panta 1.b punkts (jauns)

 

(1b) Izmeklēšanā un tiesvedībā ir pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants par personas datu aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 1.

 

_______________________

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

Pamatojums

Hartas 8. pants paredz, ka „ikvienam ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību” un ka „šādi dati noteiktiem mērķiem ir jāapstrādā godīgi, balstoties uz attiecīgās personas piekrišanu vai likumīgu pamatu, kas noteikts tiesību aktos. Ikvienam ir tiesības piekļūt datiem, kas iegūti par viņu, kā arī tiesības uz šo datu koriģēšanu.” Direktīvas mērķis ir aizsargāt personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, paredzot pamatnostādnes, kas nosaka šādas apstrādes likumību.

Grozījums Nr. 29

7.a pants (jauns)

7.a pants

 

Tiesības saņemt informāciju no tiesībaizsardzības iestādēm

 

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesībaizsardzības iestādes konfiscē neatļautas preces vai iegūst citus pierādījumus par pārkāpumu, šīs iestādes dara šos pierādījumus pieejamus izmantošanai tādā notiekošā vai iecerētā civilā tiesvedībā pret iespējamo pārkāpēju, kas pēc tiesību īpašnieka prasījuma ir uzsākta Eiropas Savienības jurisdikcijā un, ja iespējams, šīs iestādes informē attiecīgo tiesību īpašnieku vai tā pārstāvi par šādu konfiskāciju vai pierādījumiem. Dalībvalstis var prasīt, lai uz šādu pierādījumu sniegšanu tiesību īpašniekam attiecina pienācīgas piekļuves, drošības un citas prasības nolūkā nodrošināt pierādījumu viengabalainību un novērst iespējamu kaitējumu krimināllietai, kas vēlāk var tikt uzsākta.

Pamatojums

Ir jāveicina valsts un privātā sektora sadarbība ES mērogā. Valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm, ir jādod iespēja dalīties ar informāciju un pierādījumiem ar privāto sektoru, lai nodrošinātu, ka civiltiesiskas un krimināltiesiskas darbības īsteno efektīvi un samērīgi, ņemot vērā objektīvus lietiskos pierādījumus pret tiem, kas nodarbojas ar viltošanu un pirātismu. Tas pilnībā atbilst tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, jo īpaši Direktīvai 95/46/EK attiecībā uz datu aizsardzību.

(1)

              OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

I. Ievads: 2005. gada 12. jūlija priekšlikumi

1. 2005. gada 12. jūlijā Komisija nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (2005/0127(COD)); vienlaicīgi tā nosūtīja Padomei priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam nolūkā stiprināt krimināltiesību normas, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (2005/0128(CNS)).

2. Minētajā direktīvas priekšlikumā bija prasība dalībvalstīm nodrošināt, lai visi intelektuālā īpašuma tiesību tīšie pārkāpumi, ja tie ir veikti komerciālā mērogā, un šādu pārkāpumu mēģinājumi, palīdzība vai atbalsts to veikšanā un to provocēšana tiktu uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem. Tajā tika paredzēta virkne sankciju, sākot ar viltoto preču konfiskāciju un beidzot ar brīvības atņemšanas sodiem vainīgajiem. Tajā arī tika noteiktas dažādas papildu sankcijas, tostarp to uzņēmumu slēgšana, kas tiek izmantoti viltošanai, aizliegums veikt komerciālas darbības un tiesas sprieduma publicēšana. Tomēr šajā direktīvas priekšlikumā bija vienkārši prasība dalībvalstīm saukt pie atbildības un sodīt par noteiktām darbībām, taču nebija precizēts piemērojamo sankciju apmērs(1).

3. Vienlaikus pamatlēmuma priekšlikumā bija izteikta prasība stiprināt krimināltiesiskos pasākumus, lai tuvinātu valstu tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un veicinātu dalībvalstu sadarbību cīņai pret attiecīgajiem pārkāpumiem. Pamatlēmuma priekšlikuma mērķis bija papildināt pievienoto direktīvas priekšlikumu un noteikt obligātās sankcijas par attiecīgajiem pārkāpumiem: vismaz četru gadu cietumsodu tādu pārkāpumu gadījumā, kas pastrādāti noziedzīgas organizācijas aizgādībā turpmākā Pamatlēmuma par cīņu pret organizēto noziedzību (2005/0003(CNS)) nozīmē, vai gadījumā, kad šādi pārkāpumi apdraud veselību vai drošību, kopā ar soda naudu vismaz EUR 300 000 apmērā.

II. 2005. gada 13. septembra Tiesas spriedums un Komisijas nostāja

1. Kamēr tika gatavota procedūra iepriekš minēto priekšlikumu pieņemšanai, 2005. gada 13. septembrī Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-176/03 Komisija/Padome, kurā, kopumā atzīstot, ka Kopienas kompetence neattiecas uz krimināltiesībām, norādīja, ka šis secinājums, „ja tas, lai kompetentās valsts iestādes piemērotu efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus, ir pasākums, kas nepieciešams, lai cīnītos pret būtisku kaitējumu videi, neliedz Kopienas likumdevējam ieviest pasākumus, kas saistīti ar dalībvalstu krimināltiesībām un ko tas uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu tā noteikto vides aizsardzības normu pilnīgu efektivitāti” (48. punkts).

2. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka, lai noskaidrotu, vai Kopienas tiesību aktam ir ticis izvēlēts atbilstīgs tiesiskais pamats, ir jāņem vērā šī tiesību akta mērķis un saturs. Tātad, tā kā minētā pamatlēmuma galvenais mērķis un saturs šajā gadījumā(2) bija vides aizsardzība, tā pamatā būtu bijis jābūt EK līguma 175. pantam (pirmais pīlārs), nevis LES VI sadaļai (trešais pīlārs) (51. punkts).

3. Tādēļ Komisija pieņēma paziņojumu(3), kurā izdarīti loģiski secinājumi par Tiesas spriedumu, proti, ka saskaņā ar pirmo pīlāru normu pieņemšana attiecībā uz krimināllietām nav ierobežota nevienā potenciāli svarīgā Kopienas kompetences jomā.

4. Komisijas atzinumā minēts, ka pilnvaras starp pirmo un trešo pīlāru būtu jāsadala šādi: Kopienas tiesību efektīvai īstenošanai vajadzīgās krimināltiesību normas ir pirmajā pīlārā, bet horizontālās krimināltiesību normas (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, krimināltiesību saskaņošanas pasākumi attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu) ietilpst trešajā pīlārā.

5. Ņemot to vērā, Komisija uzņēmās izdarīt vajadzīgās izmaiņas visos vēl izskatāmajos tiesību aktu priekšlikumos.

III. 2006. gada 26. aprīļa priekšlikums

1. Pēc diskusijas par šo jautājumu un jo īpaši pēc Tiesas attiecīgā sprieduma Komisija nolēma, ka tai būtu jāgroza direktīvas priekšlikums un jāatsauc 2005. gada 12. jūlija pamatlēmuma priekšlikums (4).

2. Tātad 2006. gada 26. aprīlī Komisija nosūtīja jaunu priekšlikumu direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, kurā iekļautas, atjauninātas un apvienotas divu iepriekšējo iniciatīvu normas.

3. Jaunajā direktīvas priekšlikumā jo īpaši tika iekļauti tādi priekšlikumi attiecībā uz sankciju līmeni un plaša mēroga konfiskācijas pilnvarām, kas iepriekš bija iekļauti pamatlēmuma priekšlikumā (jo īpaši skatīt 5.–9. pantu). Šis ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad Komisija piemēroja jauno pieeju krimināltiesībām.

4. Īsumā apkopojot, 1. pantā ir noteikts direktīvas priekšmets un darbības joma; 2. pantā ir definēts juridiskās personas jēdziens šīs direktīvas vajadzībām; 3. pantā dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzskatīt noteiktus rīcības veidus par kriminālpārkāpumiem; 4. un 5. pantā attiecīgi noteikts kriminālsodu veids un līmenis; 6. pants attiecas uz konfiskācijas pilnvarām; 7. pantā ir paredzētas kopējas izmeklēšanas komandas cīņai pret viltošanu; 8. pantā dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums nodrošināt to, ka direktīvā noteikto pārkāpumu izmeklēšana un kriminālvajāšana nav jāuzsāk personām, kuru tiesības ir pārkāptas; visbeidzot, 9. un 10. pantā attiecīgi noteikta transponēšana un stāšanās spēkā.

5. Salīdzinot jauno priekšlikumu ar diviem iepriekšējiem, ir skaidrs, ka vienīgās normas, kas nav iekļautas jaunajā priekšlikumā, ir tās, kuras attiecas uz jurisdikciju un tiesvedības koordinēšanu. Komisija plāno īstenot horizontālo pieeju šajā jautājumā saskaņā ar Zaļo grāmatu par jurisdikcijas kolīzijām un non bis in idem principu kriminālprocesā, kas pieņemts 2005. gada 23. decembrī(5). Komisija neuzskata par svarīgu noteikt īpašus pasākumus intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

VI. Problēmas aspekti un referenta nostāja

1. Rast pirmajā pīlārā pamatojumu priekšlikumiem attiecībā uz krimināllietām ir pilnībā atbilstīgi Komisijas plašajai interpretācijai par Tiesas 2005. gada 13. septembra spriedumu. No tā izriet, ka gadījumā, ja šī plašā interpretācija tiek pieņemta, Komisijas pieeja nerada iebildumus. Tomēr joprojām ir atsevišķi problemātiski punkti, kurus grozītais Komisijas priekšlikums, šķiet, nav atrisinājis.

2. Jo īpaši tas attiecas uz šīs direktīvas darbības jomu. Paskaidrojumā minēts, ka priekšlikums direktīvai tāpat kā Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu attiecas uz jebkuriem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos un/vai attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos.

3. Komisijas Paziņojumā (2005/292/EK) par Direktīvas 2004/48/EK 2. pantu ir uzskaitītas attiecīgās īpašumtiesības, lai precīzāk noteiktu konkrētu šīs direktīvas darbības jomu. Šajā sarakstā iekļautas „patentu tiesības, tostarp tiesības, kas izriet no papildu aizsardzības sertifikātiem”.

4. Tomēr tādu kriminālsankciju piemērošana, kas noteiktas patentu tiesību pārkāpumu gadījumos Kopienas līmenī, nešķiet nedz īpaši piemērota pati par sevi, nedz atbilstīga pieejai, kuru pēdējos gados īsteno Kopienas likumdevējs.

5. Nav pierādījumu, ka vajadzētu steidzami iejaukties, piemērojot kriminālsodus, jo daudzas dalībvalstis jau īsteno patentu aizsardzību ar kriminālsodu palīdzību (t.i., piemērojot soda naudas un cietumsodus). Tas attiecas, piemēram, uz Vācijas(6), Austrijas(7), Dānijas(8), Spānijas(9), Francijas(10), Ungārijas(11), Itālijas(12), Nīderlandes(13) un Portugāles(14) tiesību aktiem. Tādēļ, kaut arī būtu jāpievērš uzmanība tam, ka citu tiesību sistēmu krimināltiesībās (piemēram, Anglijas, Beļģijas un Grieķijas tiesību aktos) nav noteikta nekāda aizsardzība, šāda veida normu ieviešana Kopienas līmenī dublētu pašreizējās normas un padarītu sistēmu vēl sarežģītāku, ja vien mēs nepieņemam, ka, iekļaujot šim nolūkam atbilstīgas skaidras normas (ar piemērotu grozījumu palīdzību) attiecīgajā direktīvā vai atzīstot Kopienas tiesību automātisku pārākumu(15), attiecīgie Kopienas tiesību akti varētu pilnībā aizstāt atbilstošos valstu tiesību aktus.

6. Otrkārt, mēģinājums piemērot kriminālsodus patentu tiesību jomā šķiet skaidrā pretrunā Eiropas Parlamenta nostājai, kad tas 2005. gada 6. jūlija plenārsēdē noraidīja Komisijas priekšlikumu Direktīvai par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju (2002/0047(COD)). Ņemot vērā, ka pārliecinošs Eiropas Parlamenta deputātu vairākums(16) toreiz uzskatīja, ka ir nepiemēroti pieņemt tiesību aktu šajā jautājumā, jebkāds mēģinājums šobrīd noteikt kriminālsodus patentu aizsardzības jomā (kam šobrīd nav regulējuma), būtu ierobežota un bīstama iejaukšanās ļoti sarežģītā jomā, kurai šā paša iemesla dēļ ir vajadzīgi pēc iespējas sistemātiskāki un plaši apstiprināti reglamentējošie noteikumi.

7. Ņemot vērā iepriekš minēto, referents ierosina direktīvas priekšlikuma 1. un 2. panta grozījumus, lai norobežotu tās darbības jomu un paredzētu attiecīgās definīcijas. Praktiski mērķis ir izslēgt no direktīvas darbības jomas patentu jautājumu, nosakot, ka līdz turpmākai visaptverošu noteikumu pieņemšanai patentu jomā Kopienas līmenī (piemērotas direktīvas veidā) pašreizējā priekšlikuma normas nav jāattiecina uz patentiem. Tas ļautu izvairīties no pāragras spriešanas par jebkuru turpmāko patentu tiesību aktu saturu (ieskaitot krimināltiesiskos aspektus). Turklāt tas ierobežotu šīs direktīvas darbības jomu, to attiecinot tikai uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos.

8. Visbeidzot, iekšējās atbilstības nodrošināšanai referents ierosina izdarīt nelielus grozījumus 5. apsvērumā un 2. panta tekstā un padarīt 5., 6. un 7. panta formulējumu skaidrāku un racionālāku.

VI. Turpmākā attīstība

1. Referents cer, ka, izstrādājot turpmākas stratēģijas cīņai pret pirātismu un viltošanu un iesoļojot laikmetā, kurā ir lielāka saskaņotība šajā jautājumā, Kopienas likumdevējs izskatīs iespēju rast veidus un līdzekļus, lai sodītu arī tos, kas iegādājas nelikumīgas izcelsmes preces.

(1)

Tiesa (sal. 1989. gada 21. septembra spriedumu lietā C-68/88, Komisija/Grieķijas Republika) parasti tikai atļauj tā saukto asimilācijas metodi, saskaņā ar kuru Kopienas tiesību aktos var noteikt, ka vietējās krimināltiesību normas, kas paredzētas noteiktu valsts interešu aizsardzībai, jāpiemēro arī atbilstīgo Kopienas interešu aizsardzībai, tādējādi apvienojot šos divus normu kopumus jaunā tiesību aktā, kurā noteikts kriminālpārkāpums. Tas nozīmē, ka Kopienas tiesību aktos var noteikt to, ka atsevišķi rīcības veidi jāuzskata par kriminālpārkāpumu, bet šie tiesību akti nedrīkst ierobežot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz sankciju noteikšanu un piemērošanu praksē.

(2)

Padomes 2003. gada 27. janvāra Pamatlēmums 2003/80/TI par vides krimināltiesisko aizsardzību.

(3)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma sekām, COM(2005)0583.

(4)

Sal. EK līguma 250. panta 2. punktu: „Kamēr Padome nav pieņēmusi lēmumu un turpinās Kopienas tiesību akta pieņemšanas procedūra, Komisija var jebkurā laikā grozīt savu priekšlikumu.” Mēs uzskatām, ka šīs pilnvaras grozīt priekšlikumus ietver pilnvaras tos atsaukt; sal. Juridiskās komitejas 2006. gada 22. marta atzinumu par likumdevēja vēl neizlemto tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanas rezultātu (2005/2214(INI)).

(5)

COM(2005)0696.

(6)

Sal. 1980. gada 16. decembra dokumenta „Bekanntmachung der Neufassung des Patentgesetzes” (PatG) 142. punktu.

(7)

Sal. 147. un 149. pantu 1970. gada patentu likumā (Patentgesetz 1970), kas grozīts ar Federālo likumu Nr. I 143.

(8)

Sal. 1967. gada 20. decembra Dānijas Patentu akta Nr. 479 57. iedaļu.

(9)

Sal. Kriminālkodeksa 273. pantu, kurā grozījumi izdarīti ar 1995. gada 23. novembra konstitutīvo likumu Nr. 10/1995.

(10)

Sal. 1990. gada 26. janvāra Intelektuālā īpašuma kodeksa L. 615-14. pantu ar grozījumiem.

(11)

Sal. Kriminālkodeksa 329/D pantu.

(12)

Sal. Kriminālkodeksa 473. un 474. pantu, kas paredz sodu par viltošanas pārkāpumiem, mainot vai izmantojot jaunrades darbu vai rūpniecisku ražojumu atšķirības zīmes un ievedot valstī un tirgojot produktus ar viltotām zīmēm, un 475. pantu, kurā noteiktas papildu sankcijas publicēt spriedumu vai tiesas lēmumu.

(13)

Sal. Nīderlandes 1910. gada Patentu akta (Rijksoctrooiwet) 45. pantu un 1995. gada Patentu akta (Rijksoctrooiwet) 79. panta 1. punktu.

(14)

Sal. Rūpnieciskā īpašuma kodeksa (1995. gada 24. janvāra dekrēta likums Nr. 16/95 ar grozījumiem) 261. un 262. pantu.

(15)

Šis Kopienas tiesību pārākums, protams, izriet no prasības, ka valstu tiesnešiem pilnā mērā jāpiemēro Kopienas tiesību akti un līdz ar to jāignorē jebkuri vietējie tiesību akti, kas ir ar tiem pretrunā, neatkarīgi no tā, vai vietējie tiesību akti tika pieņemti pirms vai pēc attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem (sal. Tiesas 1978. gada 9. marta spriedumu lietā 106/77, Simmenthal, Tiesas 1978. gada ziņojumi, 629. lpp., 24. punkts).

(16)

Ar 648 balsīm par, 14 pret, 18 atturoties.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS sniegtais atzinums  (29.11.2006)

Juridiskajai komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

(KOM(2006)0168 – C6-0233/2005 – 2005/0127(COD))

Atzinumu sagatavoja: David Hammerstein Mintz

ĪSS PAMATOJUMS

Saistībā ar neseno Tiesas spriedumu lietā C-176/03 Komisija ierosina direktīvu par kriminālsankcijām un intelektuālā īpašuma tiesībām saskaņā ar Līguma 95. pantu.

Neskarot Juridiskās komitejas kompetenci, ir vērts atzīmēt, ka pastāv nopietnas bažas par Eiropas Komisijas brīvo sprieduma interpretāciju kā noteikts Paziņojumā KOM (2005) 583; un attiecīgi arī par priekšlikuma juridisko pamatu.

Attiecībā uz jautājumiem, kas ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas kompetencē, par galvenajiem elementiem uzskata:

a) direktīvas jomu;

b) „komerciāla mēroga” definīciju;

c) „apzināta intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma” definīciju;

d) līdzdalības un pamudināšanas atzīšanu par kriminālnoziegumu;

e) apvienotās izmeklēšanas grupas;

f) pamattiesības.

Darbības joma

Šā tiesību akta darbības joma ir cīņa pret viltošanu un pirātismu, jo īpaši attiecībā uz mūziku, luksusprecēm, apģērbu rūpniecību un saistītām nozarēm. Tomēr pastāv nopietnas bažas par iespējamo Direktīvas ietekmi, ja tiks vienkāršoti pieņemts, ka pasākumus viltošanas un pirātisma apkarošanai var vispārīgi piemērot visiem intelektuālā īpašuma veidiem. Ir jāuzsver, ka noteiktu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi atšķiras ar to īpašībām un veidiem un attiecīgi dažādiem šo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanas veidiem. Pastāv atšķirība starp patenta pārkāpumu un parastu komerciālu darbību, piemēram, starp likumīgu produktu attīstīšanu un viltošanu un pirātismu ar krāpniecisku un tīšu nodomu. Pastāv civili tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz patentu pārkāpumiem, un tie nav jāpielīdzina tādiem kriminālnoziegumiem kā pirātisms un viltošana. Uzņēmumam var būt ar nodomu jāpārkāpj patents, lai parādītu, ka šis patents nav derīgs vai tam ir nepieciešami jauninājumi. Šajā gadījumā pārkāpums ir civillieta, ja vien tas būtiski neapdraud sabiedrības veselību un vai drošību.

Komerciāls mērogs

Atsauce uz komerciālu mērogu tika ieviesta ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), taču tā nav tajā definēta. Tomēr TRIPS terminoloģija, šīs frāzes izmantojums visā līgumā un konteksts palīdz interpretēt šo jēdzienu. Tas attiecas vienīgi uz pārkāpumu ar mērķi gūt peļņu, kurš rada būtiskus tiešus zaudējumus intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem; likumīgi iegūta satura apmaiņa bez peļņas gūšanas starp fiziskām personām ir jāizslēdz no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

Tā kā tiesību akta priekšlikums paredz sodīt vienīgi par komerciāla mēroga pārkāpumu, ir īpaši svarīgi ieviest skaidru šāda pārkāpuma definīciju, lai izvairītos no tiesiskas nenoteiktības. Mēs nevaram paļauties uz dalībvalstu praksi šajā jomā, jo tā dažādās dalībvalstīs atšķiras.

Starptautiski intelektuālo īpašumu tiesību pārkāpumi

Vienīgi apzinātus pārkāpumus var sodīt ar kriminālsankcijām: tas attiecas vienīgi uz gadījumiem, kad izdarītājs zina, ka viņš pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības un dara to ar iepriekšēju nodomu. Ir nepieciešams nošķīrums, jo pārkāpums nav jāuzskata par apzinātu tikai tādēļ, ka tas ir daļa no daļa no apzinātas darbības, piemēram, mūzikas klausīšanas vai filmu skatīšanās.

Līdzdalība un pamudināšana

Ir svarīgi atšķirt patenta pārkāpumus parastas komerciālas darbības gadījumā (likumīga produktu attīstīšana) no viltošanas un pirātisma ar krāpniecisku un tīšu nodomu, ko bieži veic kriminālas organizācijas. Ir jāsaglabā kriminālsankcijas par līdzdalību un pamudināšanu attiecībā uz vissmagākajiem noziegumiem; sods par līdzdalību un pamudināšanu ir nesamērīgs intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā. Pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta, it īpaši 49. panta 3. punkts, kas paredz, ka „soda bardzība nedrīkst būs nesamērīga kriminālnodarījumam".

Apvienotās izmeklēšanas grupas

Priekšlikuma 7. pants atļauj ekspertiem un intelektuālā īpašumu tiesību īpašnieku pārstāvjiem palīdzēt izmeklēšanā. Lai gan nešaubīgi identificēt savas preces un produktus var intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, šajā ziņā pieejai ir jābūt rūpīgai .

Pirmkārt, tā kā intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks ir tas, kurš atļauj vai aizliedz sava intelektuālā produkta lietošanu, un tā kā intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks ir jāaizsargā, izmeklēšanas grupai var palīdzēt vienīgi atbilstīgi pilnvaroti pārstāvji. Otrkārt, intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka vai tā pārstāvja sniegtajai palīdzībai jābūt ierobežotai, lai nepieļautu kriminālprocesa „privatizāciju”. plašāka vai aktīvāka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka iesaistīšanās varētu apdraudēt godīgu un objektīvu izmeklēšanu un kriminālprocesu.

Pamattiesības

Konstatējot kriminālnodarījumus un paredzot sankcijas, kā arī izmeklēšanā un tiesas procesos ir pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Īpaša uzmanība ir jāpievērš šādiem hartas pantiem: 8. pantam par datu aizsardzību; 47. pantam par taisnīgu tiesu; un 49. pantam par kriminālnodarījumu un sodu likumību un samērīgumu.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

9. apsvērums

(9) Lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, tā nedrīkst būt atkarīga no noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības.

svītrots

Pamatojums

Kriminālizmeklēšanas iestādes nedrīkst rīkoties pēc savas iniciatīvas pirms tiesību īpašnieka sūdzības, jo nav publicēti licences līgumi. Tiesību īpašnieka pamattiesības paredz iespēju izmantot savas tiesības atbilstīgi savām vēlmēm.

Grozījums Nr. 2

9. a apsvērums (jauns)

 

9.a) Konstatējot kriminālnodarījumus un nosakot sodus, kā arī izmeklēšanu un tiesvedības laikā ir pilnībā jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības.

Grozījums Nr. 3

1. panta 1. punkts

Šajā direktīvā noteiktas kriminālsankcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

Šajā direktīvā noteiktas kriminālsankcijas, kas vajadzīgas, lai apkarotu un nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību apzinātu pārkāpšanu komerciālā mērogā.

Pamatojums

Šis grozījumus atjauno TRIPS līgumā (61. pants) izmantoto terminoloģiju, kas ir šā priekšlikuma pamatā.

Grozījums Nr. 4

1. panta 2. punkts

Šīs sankcijas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos un/vai dalībvalstu tiesību aktos.

Tas saskaņo šīs kriminālsankcijas ES līmenī, ja tas ir nepieciešams, lai apkarotu apzinātus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, kas veikti kriminālas organizācijas uzdevumā, vai arī, ja tie rada draudus personu veselībai un drošībai.

Pamatojums

Šis grozījumus atjauno TRIPS līgumā (61. pants) izmantoto terminoloģiju, kas ir šā priekšlikuma pamatā.

Grozījums Nr. 5

1. panta 2. a punkts(jauns)

 

Neskarot sankcijas, kas jau pastāv dalībvalstīs, šajā direktīvā noteiktās sankcijas attiecas vienīgi uz preču zīmju pārkāpumiem ar iepriekšēju nodomu, tostarp uz viltošanu un autortiesību pārkāpumiem.

Pamatojums

Pastāv atšķirība starp patenta pārkāpumu un parastu komerciālu darbību, piemēram, starp likumīgu produktu attīstīšanu un viltošanu un pirātismu ar krāpniecisku un tīšu nodomu. Pastāv civili tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz patentu pārkāpumiem, un tie nav jāpielīdzina tādiem kriminālnoziegumiem kā pirātisms un viltošana. Patenta pārkāpumu gadījumā tas iejauktos dalībvalstu civiltiesību sistēmās.

Grozījums Nr. 6

1. panta 2. b punkts(jauns)

 

Likumīgi iegūta satura apmaiņa starp fiziskām personām bez peļņas gūšanas ir izslēgta no šīs direktīvas jomas.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir paredzēts sodīt tikai par komerciāla mēroga pārkāpumiem (3. pants).

Grozījums Nr. 7

2. panta, title

Definīcija

Definīcijas

Pamatojums

Ir vēlams noteikt viltošanas jēdzienu, kas ir būtiski, lai piemērotu šo direktīvas priekšlikumu. Sodus var piemērot vienīgi tad, ja ir skaidri noteikts viltošanas jēdziens, kas ietver visus intelektuālā tiesību īpašuma tiesību pārkāpumu veidus, tostarp viltotu preču uzglabāšanu.

Amendment 8

2. panta 1. a punkts(jauns)

 

Šīs direktīvas nolūkā „komerciāla mēroga pārkāpums” ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums peļņas gūšanas nolūkā, kas rada būtiskus tiešus zaudējumus šo tiesību īpašniekam.

Pamatojums

Lai gan ar šo grozījumu ir paredzēts sodīt par komerciāla mēroga pārkāpumiem (3. pants), šis nodoms nav noteikts; ir nepieciešama skaidra definīcija, lai nepieļautu tiesisku nenoteiktību. Lai gan TRIPS līgums nenosaka„komerciāla mēroga” nozīmi, TRIPS konteksts, šīs frāzes lietojums visā tekstā un TRIPS sarunu procesa analīze paskaidro šo definīciju.

Grozījums Nr. 9

2. panta 1. b punkts(jauns)

 

Šīs direktīvas mērķiem „starptautisks intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums” nozīmē tīšu un apzinātu šo tiesību pārkāpumu.

Grozījums Nr. 10

2. panta 1. c punkts(jauns)

 

Šajā direktīvā jēdziens „viltošana” ietver:

 

(a) uzglabāšanu bez likumīga pamata, preču importēšanu vai eksportēšanu ar viltotu preču zīmi jebkādā muitas procedūrā;

 

(b) preču piedāvāšanu pārdošanai vai pārdošanu ar viltotu preču zīmi;

 

(c) preču zīmes, kolektīvās zīmes vai apstiprinātas kolektīvās zīmes pavairošanu, atdarināšanu, izmantošanu, pievienošanu, dzēšanu vai mainīšanu, pārkāpjot tiesības, kas piešķirtas ar to reģistrāciju, un pārkāpjot no tām izrietošos aizliegumus;

 

(d) apzinātu nodrošināšanu ar produktu vai pakalpojumu, kuram ir prasītajam produktam neatbilstīga, atšķirīga reģistrēta preču zīme;

Pamatojums

Ir vēlams noteikt viltošanas jēdzienu, kas ir būtiski, lai piemērotu šo direktīvas priekšlikumu. Sodus var piemērot vienīgi tad, ja ir skaidri noteikts viltošanas jēdziens, kas ietver visus intelektuālā tiesību īpašuma tiesību pārkāpumu veidus, tostarp viltotu preču uzglabāšanu.

Grozījums Nr. 11

3. pants

Dalībvalstis veic visu nepieciešamo, lai kā noziedzīgs nodarījums tiktu kvalificēts ikviens intelektuālā īpašuma tīšs pārkāpums, kas veikts komerciālā mērogā, kā arī šāda pārkāpuma mēģinājums, līdzdalība tajā vai kūdīšana uz to.

Dalībvalstis veic visu nepieciešamo, lai kā noziedzīgs nodarījums tiktu kvalificēts intelektuālā īpašuma tīšs pārkāpums, kas veikts komerciālā mērogā.

Pamatojums

Ir jāsaglabā kriminālsankcijas par līdzdalību un pamudināšanu attiecībā uz vissmagākajiem noziegumiem; sods par līdzdalību un pamudināšanu var būt nesamērīgs intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā.

Grozījums Nr. 12

3. panta 1. a punkts(jauns)

 

Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai šādu pārkāpumu mēģinājumi, palīdzība un līdzdalība tajos un pamudināšana uz tiem tiktu uzskatīta par kriminālnoziegumiem, ja šādus mēģinājumus, palīdzību, līdzdalību vai pamudināšanu:

 

a) īsteno, lai palīdzētu organizētajai noziedzībai, vai

 

b) tie būtiski apdraud veselību vai drošību.

 

Pamatojums

Ir svarīgi atšķirt patenta pārkāpumus parastas komerciālas darbības gadījumā (likumīga produktu attīstīšana), kas var likt atcelt nederīgus patentus, no viltošanas un pirātisma ar krāpniecisku un tīšu nodomu, ko bieži veic kriminālas organizācijas. Ir jāsaglabā kriminālsankcijas par līdzdalību un pamudināšanu attiecībā uz vissmagākajiem noziegumiem; sods par līdzdalību un pamudināšanu var būt nesamērīgs intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā.

Grozījums Nr. 13

3. panta 1. b punkts(jauns)

 

Kriminālsodi nav jāpiemēro tādu oriģinālu preču paralēlam importam, kuras tiek pārdotas trešā valstī ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka piekrišanu.

Grozījums Nr. 14

4. panta 2. punkta introductory sentence

2. 2.    Par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis paredz, ka attiecīgos gadījumos piemērojamas arī šādas sankcijas:

2. 2.    Par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis paredz, ka attiecīgos gadījumos, ja to prasa sabiedrības intereses, ir piemērojamas arī šādas sankcijas:

Pamatojums

Tas nozīmē būtiskus pamattiesību pārkāpumus, kas tādēļ jāpamato ar vispārējām interesēm.

Grozījums Nr. 15

4. panta 2. daļas 2. a punkts

tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

ātra visu preču iznīcināšana, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izņemot paraugus, kuri jāizmanto kā pierādījumi, neuzņemoties par tiem nekādu atbildību;

Pamatojums

Drošības iemeslu dēļ ir ierosināts ātri iznīcināt visas preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izņemot izmeklēšanai nepieciešamās vienības. Šis pasākums arī neparedz dārgus preču uzglabāšanas pasākumus. Krājumu var vizuāli fiksēt, to nofotografējot atklāšanas brīdī. Attiecīgā gadījumā krājumu var iznīcināt bez vainas atzīšanas, ja tam piekrīt vai pret to neiebilst iespējamais izdarītājs un ja viņa darbība ir atklāta šajā posmā.

Grozījums Nr. 16

4. panta 2. daļas 2. f a punkts (jauns)

 

(fa) rīkojums, lai pārkāpējs apmaksātu konfiscēto preču glabāšanas izdevumus;

Pamatojums

Ir jāspēj piemērot papildu sodu viltotājam, paredzot to preču glabāšanas izdevumu apmaksu, kuras ir saglabātas izmeklēšanas nolūkā, it īpaši, ja šādi izdevumi ir ievērojami lielgabarīta saglabāto preču un ilgstošas izmeklēšanas dēļ.

Grozījums Nr. 17

5.panta 2. daļas a un b punkti

(a) maksimālajā apmērā vismaz EUR 100 000 gadījumos, kuri nav smagākie;

(b) maksimālajā apmērā vismaz EUR 300 000 gadījumos, kuri minēti 1. punktā.

 

Finansiālu sankciju gadījumā katras dalībvalsts tiesa nosaka naudas soda apjomu, ņemot vērā nodarīto kaitējumu un kontrafakta preču vērtību vai no tām gūtos ienākumus, un visos gadījumos kā galveno elementu ņemot vērā pārkāpēja ekonomisko stāvokli, par ko liecina viņa līdzekļi, ienākumi, ģimenes saistības, apgādājamo esamība un citi personīgi apstākļi.

Pamatojums

Noteiktu naudas sodu piemērošana šajā pantā paredzētajiem intelektuālā īpašuma pārkāpumiem ir pārāk neelastīga un, iespējams, pārāk sarežģīta, lai to saskaņotu ar subsidiaritātes principu. Šis grozījums paredz nodrošināt atbilsmi starp šo principu un grozījumā ietverto saskaņošanas mērķi.

Grozījums Nr. 18

6. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, vismaz tad, ja noziedzīgus nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

Dalībvalstis, nepārkāpjot pamattiesības, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, vismaz tad, ja noziedzīgie nodarījumi ir smagi, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

Pamatojums

Tas ir problemātiski, ka 6. pants attiecas tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem sakarā ar „organizēto noziedzību”. Šis pants var būt noderīgs vienīgi tad, ja tie attiecas uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir radījuši būtisku komerciālu kaitējumu tiesību īpašniekiem neatkarīgi no tā, vai pārkāpumi ir veikti saistībā ar organizēto noziedzību. Tādēļ pamatlēmuma priekšlikuma 6. pantā ir jāsvītro atsauce uz „organizēto noziedzību” un tā jāaizstāj ar terminu „smagi noziegumi”.

Grozījums Nr. 19

7. pants

Dalībvalstis paredz, ka attiecīgie intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki vai viņu pārstāvji un eksperti var dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Dalībvalstīm jānodrošina, lai attiecīgie intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki vai viņu atbilstīgi pilnvaroti pārstāvji un eksperti sniegtu informāciju apvienotajām izmeklēšanās grupām, kas izmeklē 3. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus.

Pamatojums

Šā panta formulējums ir pārāk neskaidrs: Tiesa var likumīgi atļaut visām pusēm izmantot ekspertu pakalpojumus. Tomēr intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka pārstāvju tiešai līdzdalībai ir jābūt ierobežotai; citādi tiesību īpašnieki varētu pakļaut riskam kriminālprocesu, apdraudot objektīvu un godīgu izmeklēšanu. Komisijas ierosinātais teksts ir nesamērīgs; un tas būtu jāinterpretē tiesām.

Grozījums Nr. 20

7. panta 1. a punkts (jauns)

 

Izmeklēšanās un tiesvedībā tiek pilnībā ievērots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants par personas datu aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1.

 

_______________________

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

Pamatojums

Hartas 8. pants paredz, ka „ikvienam ir tiesības uz savu datu aizsardzību” un ka „šādi dati noteiktiem mērķiem ir jāapstrādā godīgi, balstoties uz attiecīgās personas piekrišanu vai likumīgu pamatu, kas noteikts tiesību aktos. Ikvienam ir tiesības piekļūt datiem, kas iegūti par viņu, kā arī tiesības uz šo datu koriģēšanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, paredzot vadlīnijas, kas nosaka šādas apstrādes likumību.

Grozījums Nr. 21

8. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka iespēja uzsākt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atkarīga no noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības, vismaz tad, ja darbības ir izdarītas dalībvalsts teritorijā.

Dalībvalstis nodrošina, ka iespēja uzsākt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem var uzsākt pat bez noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības, vismaz tad, ja darbības ir izdarītas dalībvalsts teritorijā.

Pamatojums

Šis grozījums, paskaidrojot nosacījumus kriminālizmeklēšanas vai kriminālvajāšanas uzsākšanai, saglabā ierosinātā noteikuma elastīgumu. Īpaši gadījumos, kad ir apdraudēta sabiedrības veselība un nav iespējams noteikt tiesību īpašnieku, ir ļoti svarīgi spēt uzsākt šādus pasākumus bez noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

Atsauces

COM(2006)0168 – C6-0233/2005 – 2005/0127(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE
6.9.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

David Hammerstein Mintz
5.10.2005

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

11.9.2006

10.10.2006

23.11.2006

28.11.2006

 

Pieņemšanas datums

28.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

31

4

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Březina, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Giles Chichester, Den Dover, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Vincenzo Lavarra, Nils Lundgren, Eugenijus Maldeikis, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar Ayuso, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Lambert van Nistelrooij, Francisca Pleguezuelos Aguilar

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

(1)

OV vēl nav publicēts.


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Sniegtais atzinums (12.12.2006)

Juridiskajai komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

(COM(2006)0168 – C6-0233/2005 – 2005/0127(COD))

Atzinumu sagatavoja: Rainer Wieland

ĪSS PAMATOJUMS

Ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 13. septembra spriedumu (Lieta C 176/03 Komisija/Padome), Eiropas Komisija grozīja tās sagatavoto priekšlikumu direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

Jautājums par intelektuālā īpašuma aizsardzību ir īpaši svarīgs uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuriem nepieciešama drošība par to, ka to ieguldījumi nesīs peļņu. Ja netiks nodrošināta šāda veida intelektuālā īpašuma aizsardzība, ieguldījumi un rezultātā arī jauninājumu ieviešana Eiropā var samazināties.

Atsevišķi vispārēji pamati jādefinē Eiropas Savienības līmenī tā, lai efektīvāk apkarotu viltošanu un pirātismu — tādēļ šajā priekšlikumā tiek ieviestas vienotas definīcijas un vienots sankciju līmenis. Šajā priekšlikumā ir paredzēta kriminālizmeklēšanas pastiprināšana saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta direktīvas priekšlikumu, tomēr vērš uzmanību uz to, ka direktīvā precīzi jādefinē svarīgi jēdzieni, jo īpaši, ja tiem ir svarīga nozīme nodarījuma definēšanā;

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

8. apsvērums

(8) Ir jāparedz noteikumi kriminālizmeklēšanas atvieglošanai. Dalībvalstīm ir jāparedz iespēja attiecīgajiem intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem un ekspertiem dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā.

svītrots

Pamatojums

Tas, kas varētu šķist kriminālvajāšanas privatizēšana par labu iesaistīto pušu personīgo interešu aizstāvībai, būtu jānoraida vispārēju juridiski politisku iemeslu dēļ. Demokrātiskās sabiedrībās, kurām ir saistošs tiesiskuma princips, valstij ar likumu ir piešķirts monopols pielietot piespiedu pasākumus. Privātpersonām nav tiesību īstenot kriminālvajāšanas pasākumus, lai apkarotu likumpārkāpumus, kurus izdarījuši līdzpilsoņi.

Grozījums Nr. 2

9. a apsvērums (jauns)

 

(9. a) Tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kvalificējot kriminālas darbības un nosakot sodus izmeklēšanas un tiesas procesa laikā, jāievēro pilnībā.

Grozījums Nr. 3

1. panta 2. punkts

Šīs sankcijas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos un/vai dalībvalstu tiesību aktos.

Šī direktīva attiecas vismaz uz šādām intelektuāla īpašuma tiesībām:

 

a) autortiesības;

 

b) blakustiesības;

 

c) datu bāzes izveidotāja sui generis tiesības;

 

d) pusvadītāja izstrādājumu topogrāfijas izveidotāja tiesības;

 

e) preču zīmju tiesības;

 

f) dizainparaugu aizsardzības tiesības;

 

g) funkcionālo modeļu tiesības;

Pamatojums

The material scope of the directive must be defined more precisely, in order to achieve the objective of better, more transparent and more readily comprehensible legislation.

It cannot be the task of the Commission to bypass - through the publication of opinions - the legislature in defining the way in which directives are to be interpreted, with such far-reaching implications.

The list based on Article 2 of Directive 2004/48/EC will, moreover, make it easier for the committee responsible to exclude specific areas of law from the scope of the provisions, if it considers this to be necessary, through separate votes.

Grozījums Nr. 4

1. panta 2. a punkts (jauns)

 

Jo īpaši šī direktīva neattiecas uz jebkādiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas ir saistīti ar:

 

- patentiem, funkcionāliem modeļiem un papildu aizsardzības sertifikātiem;

 

 

- oriģinālpreču paralēlu importēšanu, kas tiek laistas pārdošanā saskaņā ar vienošanos ar intelektuālā īpašuma tiesību subjektu kādā trešā valstī.

Pamatojums

Šīs direktīvas darbības joma ir nepieciešams ierobežot.

Grozījums Nr. 5

2. panta 1. a punkts (jauns)

 

„Komerciālā mērogā” nozīmē darbības, kas veiktas ar nodomu gūt tiešu saimniecisku vai komerciālu peļņu, vai darbības, kas veiktas tik lielā apjomā, ka tās varētu radīt šo tiesību subjektam ievērojamus tiešus zaudējumus.

Pamatojums

Jēdzienam „komerciāls mērogs“ ir galvenā nozīme noziedzīgā nodarījuma definēšanā, un tas precīzi jānosaka. Tajā jāiekļauj ne tikai darbības, kuras ir veiktas ar saimniecisku vai komerciālu nodomu, bet arī pirātisms lielā apmērā, tas ir, lielākā apmērā nekā būtu nepieciešams individuālām vai personiskām vajadzībām, kas varētu neradīt ekonomisku labumu nodarījuma subjektam, bet kurš varētu radīt ļoti būtisku kaitējumu tiesību subjektam.

Grozījums Nr. 6

3. panta 1. a punkts (jauns)

 

Dalībvalstis veic visu nepieciešamo, lai visi tīši preču zīmju tiesību pārkāpumi, kas izdarīti komerciālā mērogā, izmantojot zīmi, kas ir identiska preču zīmei attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, saistībā ar kuriem preču zīme ir reģistrēta, tiktu kvalificēti kā noziedzīgi nodarījumi.

Pamatojums

Atbilstošāk būtu atsevišķi formulēt autortiesību un preču zīmju tiesību pārkāpumus.

Grozījums Nr. 7

4. panta 2. punkts

2. Par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis paredz, ka attiecīgos gadījumos piemērojamas arī šādas sankcijas:

2. Par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis attiecīgos gadījumos turklāt paredz nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz juridisko vai fizisko personu, kas saucamas pie atbildības, var piespriest efektīvas, samērīgas un iebiedējošas sankcijas, piemēram:

a) tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

a) aizliegums saņemt valsts atbalstu un subsīdijas;

b) uzņēmuma, kas galvenokārt izmantots attiecīgā pārkāpuma veikšanai, pilnīga vai daļēja, galīga vai pagaidu slēgšana;

b) galīgs vai pagaidu aizliegums veikt komerciālas darbības;

c) galīgs vai pagaidu aizliegums veikt komerciālas darbības;

c) tiesneša pārraudzības noteikšana;

d) tiesneša pārraudzības noteikšana;

d) darbības izbeigšana ar tiesas lēmumu;

e) darbības izbeigšana ar tiesas lēmumu;

e) uzņēmuma, kas galvenokārt izmantots attiecīgā pārkāpuma veikšanai, pagaidu vai galīga slēgšana;

f) aizliegums saņemt valsts atbalstu un subsīdijas;

f) tiesas nolēmumu publicēšana;

g) tiesas nolēmumu publicēšana.

g) tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

Pamatojums

Skat. pamatojumu 1. grozījuma priekšlikumam. Papildus ir jāizskaidro, ka arī šajā gadījumā sakarā ar katru juridisku tekstu no jauna nav „jāizgudro“ konkrēts sankciju katalogs gan attiecībā uz saturu, gan tekstu. Tādēļ ierosinātās sankcijas no a) apakšpunkta līdz e) apakšpunktam ir pārņemtas no jau minētā pamatlēmuma juridiskā teksta par organizētās noziedzības apkarošanu (2005/003 (CNS) 8496/1/06) un papildinātas ar specifiskiem priekšlikumiem no konkrētā sākotnēja teksta.

Grozījums Nr. 8

4. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

 

a) tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, un attiecīgos gadījumos to materiālu vai elementu konfiscēšana vai iznīcināšana, kas tiek galvenokārt izmantoti šādu preču izveidošanai vai ražošanai.

Pamatojums

Precizējums.

Grozījums Nr. 9

6. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, vismaz tad, ja noziedzīgus nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

Gadījumos, kas paredzēti šīs direktīvas 5. pantā, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju.

 

Pamatojums

Paplašinātas pilnvaras izdarīt konfiskāciju jāattiecina uz tiem pašiem pārkāpumiem un nodarījumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Grozījums Nr. 10

6. a pants (jauns)

 

6.a pants

Ļaunprātīga pilnvaru izmantošana

Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai krimināltiesību, civiltiesību un procesuālajās tiesību normās var aizliegt un pakļaut sodīšanai krimināltiesisko sankciju draudu ļaunprātīgu izmantošanu.

 

Dalībvalstis aizliedz procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši gadījumos, ja krimināltiesiskus pasākumus izmanto, lai izpildītu civiltiesībās noteiktās prasības.

Pamatojums

Perspektīva, ka tiesību subjekts var iebiedēt iespējamos pārkāpējus (piemēram, konkurentus), ievērojami palielinās, ja viņi var draudēt pārkāpējiem ar krimināltiesībās paredzētiem sodiem. Gan starptautiskās, gan Eiropas Kopienas tiesībās ir iekļauta prasība nodrošināt aizsardzību pret ļaunprātīgu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu. Ļaunprātīga izmantošana traucē brīvu konkurenci, pārkāpjot EK līguma 28. un sekojošos pantus, ka arī 81. un sekojošos pantus.

Grozījums Nr. 11

6. b pants (jauns)

 

6.b pants

Tiesājamo tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka pienācīgi tiek aizsargātas un garantētas tiesājamo tiesības.

Grozījums Nr. 12

7. pants

7. pants

Apvienotās izmeklēšanas grupas

Dalībvalstis paredz, ka attiecīgie intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki vai viņu pārstāvji un eksperti var dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

svītrots

Pamatojums

Tas, kas varētu šķist kriminālvajāšanas privatizēšana par labu iesaistīto pušu personīgo interešu aizstāvībai, būtu jānoraida vispārēju juridiski politisku iemeslu dēļ. Demokrātiskās sabiedrībās, kurām ir saistošs tiesiskuma princips, valstij ar likumu ir piešķirts monopols pielietot piespiedu pasākumus. Privātpersonām nav tiesību īstenot kriminālvajāšanas pasākumus, lai apkarotu likumpārkāpumus, kurus izdarījuši līdzpilsoņi.

Grozījums Nr. 13

8. a pants (jauns)

 

8.a pants

 

Personas datu aizsardzība

 

Izmeklēšanas un tiesvedības gaitā pilnībā tiek ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants, kurā ir paredzēta personas datu aizsardzība, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1.

_______________________

1 OJ L 281, 23.11.1995, p. 31.

Pamatojums

Hartas 8. pants paredz, ka „ikvienam ir tiesības uz savu datu aizsardzību” un ka „šādi dati noteiktiem mērķiem ir jāapstrādā godīgi, balstoties uz attiecīgās personas piekrišanu vai likumīgu pamatu, kas noteikts tiesību aktos. Ikvienam ir tiesības piekļūt datiem, kas iegūti par viņu, kā arī tiesības uz šo datu koriģēšanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, paredzot vadlīnijas, kas nosaka šādas apstrādes likumību.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

Atsauces

COM(2006)0168 – C6-0233/2005 – 2005/0127(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

6.9.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Rainer Wieland

13.10.2005

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

6.11.2006

11.12.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.12.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

23

17

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Johannes Blokland, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Giusto Catania, Carlos Coelho, Fausto Correia, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Elly de Groen-Kouwenhoven, Adeline Hazan, Ewa Klamt, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Sarah Ludford, Edith Mastenbroek, Hartmut Nassauer, Martine Roure, Luciana Sbarbati, Inger Segelström, Ioannis Varvitsiotis, Donato Tommaso Veraldi, Manfred Weber, Stefano Zappalà, Tatjana Ždanoka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Richard Corbett, Panayiotis Demetriou, Camiel Eurlings, Ignasi Guardans Cambó, Jeanine Hennis-Plasschaert, Sophia in 't Veld, Javier Moreno Sánchez, Bill Newton Dunn, Hubert Pirker, Marie-Line Reynaud, Kyriacos Triantaphyllides, Rainer Wieland

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Kartika Tamara Liotard

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

(1)

OV vēl nav publicēts.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kriminālsankcijas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

Atsauces

COM(2006)0168 - COM(2005)0276 - C6-0233/2005 - 2005/0127(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

26.4.2006

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.9.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

6.9.2005

IMCO

6.9.2005

LIBE

6.9.2005

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

IMCO

21.11.2005

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Nicola Zingaretti

15.9.2005

 

 

Izskatīšana komitejā

28.11.2005

12.9.2006

20.11.2006

27.2.2007

 

20.3.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.3.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

22

3

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlo Casini, Marek Aleksander Czarnecki, Cristian Dumitrescu, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mogens N.J. Camre, Janelly Fourtou, Jean-Paul Gauzès, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Michel Rocard, Gabriele Stauner, József Szájer, Jacques Toubon, Nicola Zingaretti

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Toine Manders, Umberto Guidoni

Iesniegšanas datums

23.3.2007

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 13. aprīļaJuridisks paziņojums