Procedūra : 2005/0240(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0079/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0079/2007

Debates :

PV 24/04/2007 - 11
CRE 24/04/2007 - 11

Balsojumi :

PV 25/04/2007 - 11.4
CRE 25/04/2007 - 11.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0147

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 231kWORD 174k
2007. gada 27. marta
PE 378.593v02-00 A6-0079/2007

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

(COM(2005)0590 – C6-0056/2006 – 2005/0240(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Jaromír Kohlíček

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PAMATOJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

(KOM(2005)0590 – C6-0056/2006 – 2005/0240(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0590)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0056/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0079/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

11. apsvērums

(11) Negadījumu un starpgadījumu izmeklēšana, kurā iesaistīti jūras kuģi vai citi ostā vai citā ierobežotas piekļuves jūras zonā esoši kuģi, jāveic vai jākontrolē neatkarīgai iestādei vai organizācijai, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.

(11) Negadījumu un notikumu izmeklēšana, kurā iesaistīti jūras kuģi vai citi ostā vai citā ierobežotas piekļuves jūras zonā esoši kuģi, jāveic vai jākontrolē iestādei vai organizācijai, kurai piešķirtas pastāvīgas pilnvaras pēc saviem ieskatiem pieņemt lēmumus, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta, izveidojot šo iestādi un organizāciju, par galveno kritēriju uzskata neatkarību.

Pamatojums

Par neatkarību nevar būt runa, ja struktūrai ir jābūt pakļautai iestādei, kas to iecēlusi, vai jāapspriežas ar to. Tai jābūt pilntiesīgai ieviest savus lēmumus.

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt tās iestādes vai organizācijas neatkarību, kura veic izmeklēšanu.

Grozījums Nr. 2

17. apsvērums

(17) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai jāveicina sadarbība, sniedzot atbalstu dalībvalstīm tādu pasākumu veikšanā, kas saistīti ar nopietnu jūras negadījumu izmeklēšanu un izmeklēšanas pārskatu analīzi.

(17) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai jāveicina sadarbība, sniedzot atbalstu dalībvalstīm tādu pasākumu veikšanā, kas saistīti ar nopietnu jūras negadījumu izmeklēšanu un izmeklēšanas pārskatu analīzi. Ņemot vērā analīžu rezultātus, aģentūrai kopējā metodoloģijā jāievieš arī ar tiem saitīti elementi, kuriem varētu būt liela nozīme turpmāku katastrofu novēršanā un jūras drošības uzlabošanās Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Kopējas metodoloģijas izstrādei jūrniecības negadījumu izmeklēšanas jomā saskaņā ar Aģentūras regula (EK) Nr. 1406/2002 vajadzētu dot Aģentūrai iespēju tajā ietvert jaunus elementus, kas iegūti, analizējot veiktās izmeklēšanas secinājumus, un varētu pozitīvi ietekmēt jūras drošību.

Grozījums Nr. 3

17. A APSVĒRUMS (jauns)

 

(17.a) SJO vadlīniju par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījumā mērķis nav vainot noziegumā kapteini un apkalpi. Tās var sniegt viņiem lielāku paļāvību uz izmeklēšanas metodēm, un tāpēc dalībvalstīm tās jāizmanto.

Pamatojums

Šīs SJO jūnijā pieņemtās vadlīnijas (Apkārtraksts 2711) pēc jūsu referenta domām var noderīgi papildināt šo regulu. Tās tika izstrādātas ņemot vērā to, ka pēc negadījumiem aizvien vairāk noziegumos tika vainotas kuģa apkalpes Šī direktīva tieši neattiecas uz jautājumiem par atbildību un kriminālo atbildību, bet SJO vadlīnijās ir atrodami arī saprātīgi principi tehniskai izmeklēšanai.

Grozījums Nr. 4

18. apsvērums

(18) Dalībvalstīm pienācīgi jāievēro drošības ieteikumi, kas izstrādāti pēc negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanas.

(18) Dalībvalstīm un Kopienai pienācīgi jāievēro drošības ieteikumi, kas izstrādāti pēc negadījuma vai starpgadījuma drošības izmeklēšanas.

Pamatojums

Juridisks precizējums.

Grozījums Nr. 5

1. PANTA 2. DAĻA

Saskaņā ar šo direktīvu veiktā izmeklēšana nav saistīta nedz ar atbildības, nedz vainas pakāpes noteikšanu, izņemot ciktāl vajadzīgs šīs direktīvas mērķa sasniegšanai.

Saskaņā ar šo direktīvu veiktā izmeklēšana nav saistīta nedz ar atbildības, nedz vainas pakāpes noteikšanu.

Pamatojums

Ir skaidri jānodala un jānosaka atšķirība starp tehnisko izmeklēšanu un kriminālizmeklēšanu.

Optimālus izmeklēšanas rezultātus var iegūt tikai strikti nodalot neatkarīgu izmeklēšanu, lai uzlabotu drošību jūrniecības nozarē vai šo priekšlikumu, no vienas puses, un vainas pakāpes noteikšanu, no otras puses.

Grozījums Nr. 6

2. PANTA 1. PUNKTA IEVADDAĻA

1. Šī direktīva attiecas uz jūras negadījumiem, starpgadījumiem un briesmu signāliem,

1. Saskaņā ar dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti ANO Konvencijā par Jūras tiesībām (UNCLOS), šī direktīva attiecas uz jūras negadījumiem, starpgadījumiem un briesmu signāliem,

Pamatojums

Darbības jomā ir jāuzsver vispārējais ANO tiesiskais pamatojums.

Grozījums Nr. 7

3. PANTA 8. PUNKTS

8. „Drošības ieteikums” ir jebkurš priekšlikums, ko ierosina:

8. „Drošības ieteikums” ir jebkurš priekšlikums, tostarp reģistrācijas un kontroles nolūkā, ko ierosina:

a) tās valsts, kura veic vai vada jūras negadījuma vai starpgadījuma izmeklēšanu, izmeklētāja iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai vajadzības gadījumā,

(a) tās valsts, kura veic vai vada jūras negadījuma vai starpgadījuma izmeklēšanu, izmeklētāja iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai vajadzības gadījumā,

b) Komisija, kas rīkojas pamatojoties uz teorētisku datu analīzi.

b) Komisija, kas rīkojas ar Aģentūras palīdzību un pamatojoties uz teorētisku datu analīzi un veiktās izmeklēšanas rezultātiem.

Pamatojums

Dalībvalstu sadarbība jūras drošības jomā uzlabo visas sistēmas darbību, jo informācijas un priekšlikumu apmaiņa uzlabo elastību un efektivitāti attiecībā uz karoga valsts veiktajām kontrolēm apstiprināšanas stadijā un pārbaudēm valstī, kuras ostā kuģis iebrauc dokā.

Šī direktīva paredz to korektīvo pasākumu pilnīgu izmantošanu, kas ir iespējami, tikai pamatojoties uz dažādas izmeklēšanas analīzi.

Grozījums Nr. 8

4. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

a) ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic paralēli, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi, un

a) ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi, pieļaujot, ka secinājumi vai ieteikumi, kas radušies saistībā ar izmeklēšanu, kas uzsākta saskaņā ar šo direktīvu, var dot ieguldījumu citās paralēlās izmeklēšanās, un

Grozījums Nr. 9

4. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA (jauna)

 

Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka šādas izmeklēšanas gaitā liecinieki tiek aizsargāti tā, lai viņu sniegtās liecības vai cita informāciju neiegūtu trešo valstu pārvaldes iestādes un tā netiktu izmantota kriminālnoziegumu izmeklēšanā attiecīgajās valstīs.

Pamatojums

To personu neaizskaramībai, kas sniedz liecību tehniskā negadījuma izmeklēšanas lietā, jābūt aizsargātai no kriminālvajāšanas saistībā ar sniegto liecību. Nopietnas bažas rada tas, ka tehniskās izmeklēšanas nolūkā brīvprātīgi sniegtu apgalvojumu varētu izmantot kriminālizmeklēšanā, kas varētu mazināt personas vēlmi sniegt noderīgu informāciju ar drošību saistītā izmeklēšanā.

Grozījums Nr. 10

4.  PANTA 2.  PUNKTA BA) APAKŠPUNKTS (jauns)

 

(ba) ātras trauksmes pasākumi saistībā ar negadījumu vai starpgadījumu.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt izmeklēšanas paaugstinātu efektivitāti.

Grozījums Nr. 11

5. PANTA 4. PUNKTS

4. Drošības izmeklēšanā ievēro jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2.e pantu. Par šādas metodoloģijas pieņemšanu vai pārveidošanu šīs direktīvas nolūkā lemj saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto procedūru.

4. Drošības izmeklēšanā ievēro jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2.e pantu. . Par šādas metodoloģijas pieņemšanu, atjaunināšanu vai pārveidošanu šīs direktīvas nolūkā lemj saskaņā ar 18. panta 2.a punktā noteikto procedūru

Pamatojums

Kopējā metodoloģija ir regulāri jāatjaunina, ieviešot secinājumus, kas iegūti negadījumu izmeklēšanā un varētu uzlabot jūras drošību.

Grozījums Nr. 12

5. PANTA 5. PUNKTS

5. Drošības izmeklēšanu uzsāk tik drīz pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma, cik vien tas ir praktiski iespējams.

5. Drošības izmeklēšanu uzsāk tik drīz pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma, cik vien tas ir praktiski iespējams, taču ne vēlāk kā divus mēnešus pēc notikuma.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka izmeklēšanu uzsāk noteiktā laikā. Tādēļ punkts ir juridiski precizēts.

Grozījums Nr. 13

7. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA

Notiekot nopietnam vai ļoti nopietnam negadījumam, kurā pamatoti ieinteresētas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis ātri vienojas par to, kura no tām ir vadošā izmeklētāja dalībvalsts.

Notiekot nopietnam vai ļoti nopietnam negadījumam, kurā pamatoti ieinteresētas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis ātri vienojas par to, kura no tām ir vadošā izmeklētāja dalībvalsts. Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj noteikt, kurai dalībvalstij ir jāvada izmeklēšana, tās nekavējoties īsteno Komisijas ieteikumu šajā jautājumā, kas pamatots ar Eiropas Jūras drošības aģentūras atzinumu.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir piedāvāt risinājumu gadījumā, ja rodas strīds par to, kura dalībvalsts vadīs izmeklēšanu, turklāt nodrošinot pilnīgu daļas efektivitāti.

Grozījums Nr. 14

8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA

Dalībvalstis nodrošina, ka par jūras negadījumu drošības izmeklēšanu ir atbildīga objektīva pastāvīga izmeklēšanas iestāde vai struktūra (turpmāk tekstā – ‘izmeklēšanas iestāde’) un piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti jūras negadījumu un starpgadījumu jautājumos.

Dalībvalstis nodrošina, ka par jūras negadījumu drošības izmeklēšanu ir atbildīga izmeklēšanas iestāde vai struktūra (turpmāk tekstā – ‘ izmeklēšanas iestāde’), kurai pastāvīgi piešķirtas nepieciešamās pilnvaras un kuras sastāvā ir atbilstoši kvalificēti izmeklētāji jūras negadījumu un notikumu jautājumos.

Pamatojums

Par neatkarību nevar būt runa, ja struktūrai ir jābūt pakļautai iestādei, kas to iecēlusi, vai jāapspriežas ar to. Tai jābūt pilntiesīgai ieviest savus lēmumus.

Grozījums Nr. 15

8. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA

Šī izmeklēšanas iestāde ir funkcionāli neatkarīga, jo īpaši no tām valsts iestādēm, kas atbild par kuģu peldētspēju, sertifikāciju, inspicēšanu, apkalpes komplektāciju, drošu navigāciju, tehnisko apkopi, jūras satiksmes kontroli, ostas valsts kontroli, jūras ostu darbību, kā arī vispārīgi no jebkuras citas puses, kuras intereses varētu nonākt konfliktā ar tai uzticēto uzdevumu.

Šī izmeklēšanas iestāde ir funkcionāli neatkarīga, jo īpaši no tām valsts iestādēm, kas atbild par kuģu peldētspēju, sertifikāciju, inspicēšanu, apkalpes komplektāciju, drošu navigāciju, tehnisko apkopi, jūras satiksmes kontroli, ostas valsts kontroli, jūras ostu darbību un no iestādēm, kas veic izmeklēšanu atbildības noteikšanas un kriminālvajāšanas nolūkā, kā arī vispārīgi no jebkuras citas puses, kuras intereses varētu nonākt konfliktā ar tai uzticēto uzdevumu.

Pamatojums

To personu neaizskaramībai, kas sniedz liecību tehniskā negadījuma izmeklēšanas lietā, jābūt aizsargātai no kriminālvajāšanas saistībā ar sniegto liecību. Nopietnas bažas rada tas, ka tehniskās izmeklēšanas nolūkā brīvprātīgi sniegtu apgalvojumu varētu izmantot kriminālizmeklēšanā, kas varētu mazināt personas vēlmi sniegt noderīgu informāciju ar drošību saistītā izmeklēšanā.

Grozījums Nr. 16

9. PANTA IEVADDAĻA

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētās ziņas neļauj izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana, ja vien atbilstīga tiesu varas iestāde šajā valstī nenosaka, ka ieguvums no šo ziņu izpaušanas pārsniedz negatīvo ietekmi dalībvalstī un ārvalstīs, kādu šī rīcība var radīt konkrētajā vai turpmākajos izmeklēšanas gadījumos:

Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētās ziņas neļauj izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana:

Pamatojums

Iepriekš minēto informāciju drīkst izmantot tikai drošības izmeklēšanas vajadzībām. Ja iegūto informāciju izmanto juridiskiem mērķiem, tas var kaitēt izmeklēšanai nākotnē.

Grozījums Nr. 17

14. PANTA 2. PUNKTS

2. Izmeklēšanas iestādes dara visu, lai ziņojums būtu publiski pieejams 12 mēnešos pēc negadījuma vai starpgadījuma dienas. Ja nav iespējams laikus sagatavot galīgo ziņojumu, 12 mēnešos pēc negadījuma vai starpgadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu.

2. Izmeklēšanas iestādes dara visu, lai ziņojums būtu publiski pieejams, īpaši visai jūrniecības nozarei, kas saņem konkrētus secinājumus un ieteikumus, kad tas nepieciešams 12 mēnešos pēc negadījuma vai starpgadījuma dienas. Ja nav iespējams laikus sagatavot galīgo ziņojumu, 12 mēnešos pēc negadījuma vai starpgadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu.

Pamatojums

Ja ir svarīgi izmeklēšanas rezultātā iegūtos ziņojumus padarīt publiski pieejamus, vēl svarīgāk ir, lai tie būtu pieejami jūrniecības nozarei, kurai būs jāīsteno tajos minētie ieteikumi.

Grozījums Nr. 18

14. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)

 

3.a Reizi trīs gados Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam informāciju ziņojuma formātā par īstenošanas līmeni un atbilstību šai direktīvai, kā arī par turpmākajiem pasākumiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem atbilstīgi ziņojumā paustajiem ieteikumiem.

Pamatojums

Paskaidrojumā EP ir minēts kā direktīvas priekšlikuma virzošais spēks, taču turpmāk tas tiek aizmirsts.

Grozījums Nr. 19

15. PANTA 1. PUNKTS

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka adresāti ievēro drošības ieteikumus, kurus dod izmeklēšanas iestādes, un attiecīgos gadījumos īsteno tos saskaņā ar Kopienas un starptautisko tiesību aktu noteikumiem.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka adresāti ievēro drošības ieteikumus, kurus dod izmeklēšanas iestādes, un attiecīgos gadījumos īsteno tos saskaņā ar Kopienas un starptautisko tiesību aktu noteikumiem. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību, kopīgajā metodoloģijā iekļauj ziņojumos par negadījumiem izdarītos secinājumus un tajos ietvertos drošības ieteikumus.

Pamatojums

Ir būtiski neaizmirst Komisijas uzdevumu ar Eiropas Jūras drošības aģentūras starpniecību izstrādāt un atjaunināt kopēju metodoloģiju.

Grozījums Nr. 20

15. PANTA 2. PUNKTS

2. Vajadzības gadījumā izmeklēšanas iestāde vai Komisija dod drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi.

2. Vajadzības gadījumā izmeklēšanas iestāde vai Komisija, darbojoties ar Aģentūras palīdzību, dod drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi un jebkuras veiktās izmeklēšanas rezultātiem.

Pamatojums

Šī direktīva paredz to korektīvo pasākumu pilnīgu izmantošanu, kas ir iespējami, tikai pamatojoties uz dažādas izmeklēšanas analīzi. Šie pasākumi loģiski pieder pie tiem Komisijas jautājumiem, kas tai jārisina ar Aģentūras starpniecību.

Grozījums Nr. 21

15. PANTA 2. PUNKTS

2. Vajadzības gadījumā izmeklēšanas iestāde vai Komisija dod drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)

Grozījums Nr. 22

17.A PANTS (jauns)

 

17.a pants

 

Taisnīga rīcība attiecībā pret jūrniekiem

 

Dalībvalstis ievēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnes par taisnīgu rīcību attiecībā pret jūrniekiem, kas nonākuši kuģošanas negadījumā.

Pamatojums

Šīs SJO jūnijā pieņemtās vadlīnijas (Apkārtraksts 2711) pēc jūsu referenta domām var noderīgi papildināt šo regulu. Tās tika izstrādātas ņemot vērā to, ka pēc negadījumiem aizvien vairāk noziegumos tika vainotas kuģa apkalpes Šī direktīva tieši neattiecas uz jautājumiem par atbildību un kriminālo atbildību, bet SJO vadlīnijās ir atrodami arī saprātīgi principi tehniskai izmeklēšanai.

Grozījums Nr. 23

18. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)

 

2.a Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā šā lēmuma 8. panta noteikumus.

Grozījums Nr. 24

20. PANTS

Nekas no šajā direktīvā ietvertā neattur dalībvalsti no tādu kuģošanas drošības papildu pasākumu veikšanas, uz kuriem šī direktīva neattiecas, ja vien ar šādiem pasākumiem nepārkāpj šo direktīvu vai jebkādā veidā negatīvi neietekmē tās mērķu sasniegšanu.

Nekas no šajā direktīvā ietvertā neattur dalībvalsti no tādu kuģošanas drošības papildu pasākumu veikšanas, uz kuriem šī direktīva neattiecas, ja vien ar šādiem pasākumiem nepārkāpj šo direktīvu vai jebkādā veidā negatīvi neietekmē tās mērķu sasniegšanu vai neapdraud Eiropas Savienības mērķu īstenošanu.

Pamatojums

Juridisks precizējums.

(1)

OV vēl nav publicēts.


PAMATOJUMS

1. Sākotnējās piezīmes un konteksts

Šis priekšlikums ir 3. likumdošanas pasākumu paketes kuģu satiksmes drošības sastāvdaļa. Ar šo direktīvu Kopienas līmenī ir jānosaka pamatnostādnes saistībā ar tehniskajām pārbaudēm un pieredzes apmaiņu pēc smagiem negadījumiem jūrā.

Jau Baltajā grāmatā „Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam — laiks izlemt” Komisija saistībā ar visiem transporta veidiem norādīja uz nepieciešamību veikt neatkarīgu tehnisko izmeklēšanu. Pēc Komisijas domam, šāda veida izmeklēšana būtu jāveic valstu līmenī, tomēr saskaņā ar Eiropas metodiku: pirmkārt, tās pamatā jābūt negadījumu cēloņu analīzei un, otrkārt, tās rezultāti būtu jāizmanto risku novēršanā un likumdošanas uzlabošanā.

Kas attiecas uz kuģu satiksmi, pēdējā laikā notikušās katastrofas ir skaidri apliecina nepieciešamību rīkoties: dalībvalstīm tas ne vienmēr ir pašsaprotami, ka smagu kuģošanas negadījumu tehniskā izmeklēšana ir jāveic ātri un ir jāiegūst skaidri un turpmāk lietojami rezultāti.

Eiropas Parlaments pēc kuģa Prestige katastrofas izveidoja pagaidu komiteju kuģu satiksmes drošības uzlabošanai (MARE komiteju). Savā rezolūcijā Parlaments arī uzver , ka ir nepieciešams Komisijas priekšlikums par jūrā notikušu negadījumu izmeklēšanu.

Parlaments norāda, ka ar Komisijas priekšlikuma palīdzību ir jāievieš sistēma, kas nodrošinātu optimālu izmeklēšanā iegūto rezultātu apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Jūras drošības aģentūru (EJDA), kā arī garantētu šīs izmeklēšanas neatkarību.

Spēkā esošie tiesību akti šajā jomā:

ES līmenī jau pastāv tiesību „stūrakmeņi“ negadījumu izmeklēšanas jomā:

Direktīva 1999/35/EK nosaka tādu jūrā notikušu negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus, kuros iesaistīti ro-ro prāmji vai ātrgaitas pasažieru kuģi.

Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, ir iekļauti noteikumi par reisa datu ieraksta sistēmu lietošanu.

Regula (EK) Nr.°1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu uztic Aģentūrai dažus uzdevumus saistībā ar jūrā notikušiem negadījumiem, proti,

· veicināt dalībvalstu un Komisijas sadarbību kopējas metodikas izstrādē jūras negadījumu izmeklēšanai;

· atbalstīt dalībvalstis smagu jūrā notikušu negadījumu izmeklēšanā;

· un analizēt sagatavotos negadījumu izmeklēšanas ziņojumus.

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) līmenī 1997.°gadā pieņēma Rezolūciju (A.849(20)) par jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksu. Tomēr tajā ir iekļauti tikai ieteikumi karoga valstīm.

Izņemot šos noteikumus, kuģu satiksmē nepastāv saistošas starptautiskās tiesību normas, kas nosaka izmeklēšanu pēc smagiem starpgadījumiem, savukārt gaisa satiksmes jomā Kopienā kopš 1994.°gada ir atbilstīgs tiesiskais regulējums: Direktīva 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus, ir izstrādāta pēc principiem, ko var atrast arī šajā priekšlikumā.

Dzelzceļa jomā Direktīvas 2004/49/EK par dzelzceļu drošību V°nodaļā ir iekļauti noteikumi, kas līdzinās šim Komisijas priekšlikumam par kuģu satiksmi.

2. Priekšlikuma saturs

Vispirms ir svarīgi noteikt, ka šajā priekšlikumā aplūkotās izmeklēšanas mērķis nav noteikt civiltiesisko vai kriminālatbildību. Šī direktīvas projekta priekšmets ir tehniskā izmeklēšana, kuras mērķis ir noteikt jūrā notikušo negadījumu cēloņus, lai gūtu mācību kuģu satiksmes drošības uzlabošanai.

Priekšlikumam ir jāveicina kuģu satiksmes drošības uzlabošana, izveidojot sistēmu, kas nodrošina:

· ātru drošības izmeklēšanu;

· rūpīgu jūras negadījumu/starpgadījumu analīzi;

· atbilstīgu ziņojumu un attiecīgajā gadījumā priekšlikumu sagatavošanu trūkumu novēršanai.

Darbības joma:

Šī direktīva attiecas ne tikai uz jūras negadījumiem/starpgadījumiem, kuros iesaistīti kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, bet arī negadījumiem/starpgadījumiem, kuri notikuši teritorijā, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā (2.°pants).

Priekšlikuma svarīgākā daļa ir 4. un 5.°pants:

Saskaņā ar tiem dalībvalstīm ir jāpieņem noteikumi jūras negadījumu vai starpgadījumu drošības izmeklēšanas veikšanai. Šāda izmeklēšana ir jāveic neatkarīgi no kriminālizmeklēšanas vai civiltiesiskās atbildības/vainas pakāpes noteikšanas, un to nedrīkst aizliegt vai kavēt šādas kriminālizmeklēšanas dēļ. Turklāt dalībvalstij ir jānodrošina, ka smagos vai ļoti smagos jūras negadījumos izmeklēšanu veic izmeklēšanas iestāde. Tas attiecas ne tikai uz negadījumiem, kuros ir iesaistīts kuģis, kas peld ar šīs valsts karogu, bet arī tad, ja negadījums ir noticis šīs dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai arī par to šai dalībvalstij ir pamatota interese.

Izmeklēšanas iestāde (8.°pants):

Direktīva nosaka dalībvalstu pienākumu rūpēties par to, lai par minēto izmeklēšanu atbildīga būtu objektīva pastāvīga izmeklēšanas iestāde. Šai iestādei ir jābūt funkcionāli neatkarīgai no tām valsts iestādēm, kas atbild par jūrasspēju, sertifikāciju, ostas valsts kontroli utt. 12 Izmeklēšanas rezultātus publicē 12 mēnešu laikā pēc negadījuma, sagatavojot direktīvā noteiktajai formai atbilstošu ziņojumu (14.°pants).

Sadarbības aspekti:

Direktīva paredz vairākus norādījumus par sadarbību: nosaka dalībvalstu sadarbības pamatprincipus rīcībai (ļoti) nopietnos negadījumos (7.°pants), kā arī struktūru pastāvīgai dalībvalstu sadarbībai (10.°pants). Turklāt ir skaidri noteikts, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar trešām valstīm un tām arī jādod iespēja piedalīties izmeklēšanā (12.°pants).

Direktīvas 9.°pants regulē izmeklēšanā iegūtās informācijas izmantošanu: parasti to nedrīkst izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana. Svarīgi dati ir jāsaglabā atbilstīgi 13.°panta noteikumiem.

Komisija izveidos Eiropas mēroga elektronisko datubāzi ar nosaukumu „Eiropas Jūras negadījumu informācijas platforma” (17.°pants), kurā dalībvalstu izmeklēšanas iestādes standartizētā formā sniegs informāciju par jūras negadījumiem un pasākumiem.

Dalībvalstīm, protams, netiek liegta iespēja īstenot kuģošanas drošības papildu pasākumus, ja vien ar šādi pasākumi nav pretrunā ar šo priekšlikumu. Tām ir jānosaka iedarbīgas un piemērotas sankcijas par to valsts noteikumu, kas ir saskaņā ar šo priekšlikumu, neievērošanu.

3. Jūsu referenta piezīmes

Jūsu referents uzskata, ka šim priekšlikumam noteiktais virziens ir pareizs un vairākums elementu ir nepārprotami skaidri.

Jūsu referentam šķiet svarīgi īpaši šie punkti:

· Kaut arī ir saprotama sabiedrības reakcija pēc jūrā notikuša negadījuma uzdot jautājumu par atbildību, no drošības viedokļa raugoties, drošības un kriminālizmeklēšanas jautājumu nodalīšana priekšlikumā ir būtisks tās elements, lai no negadījumiem būtu iespējams gūt mācību. Tomēr referents arī uzskata, ka Komisija 1.°pantā ir radusi atbilstīgu formulējumu, saskaņā ar ko šeit minētā izmeklēšana drīkst skart atbildības vai vainas pakāpes jautājumus tad – un tikai tad -, ja tas ir vajadzīgs šīs direktīvas mērķa sasniegšanai. Pilnīga šādas iespējas atcelšana, kā to ieteikušas Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (ECSA) un Starptautiskā kuģošanas palāta (ICS), pēc referenta domām, būtu pārmērīgs līdzeklis un pārāk ierobežotu izmeklēšanas iestādes.

To pašu var teikt arī par 9.°pantu (Ziņu neizpaušana), saskaņā ar kuru šeit noteikto informāciju drīkst izmantot citiem nolūkiem kā drošības izmeklēšana tikai tad, ja atbilstīga tiesu varas iestāde šajā valstī nosaka, ka ieguvums no šo ziņu izpaušanas pārsniedz negatīvo ietekmi, kādu šī rīcība var radīt konkrētajā vai turpmākajos izmeklēšanas gadījumos. Arī šajā gadījumā ECSA un ICS atbalsta šīs atrunas svītrošanu.

Jūsu referents nepievienojas bažām par iespējamu tiesu iestādes nolēmumu; Komisijas sniegtais formulējums ietver saprātīgu interešu līdzsvaru.

· Otrs svarīgs jautājums ir pastāvīgas izmeklēšanas iestādes izveidošana un tās nodalīšana no tām valsts iestādēm, kuru kompetencē ir citas kuģniecības jomas. Jūsu referentam ir pilnīgi skaidrs, ka tikai pastāvīga iestāde var garantēt ātrus un uzticamus rezultātus; ad hoc iejaukšanās daudzos gadījumu varētu būt nepietiekams risinājums. Tāpat, pēc Jūsu referenta domām, nedrīkst apšaubīt šīs iestādes stingras funkcionālās neatkarības nozīmi.

Referents uzskata, ka negadījumu tehniskā izmeklēšana ir obligāta visās rūpniecības un satiksmes jomās, tāpēc viņš norāda, ka atbilstīgi noteikumi ir vajadzīgi arī iekšzemes kuģu satiksmes jomā.

Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par Komisijas priekšlikumā iekļautajiem aspektiem, referents cita starpā sazinājās arī ar EMSA, kā arī vairākām dalībvalstīm. Arī EMSA uzsver šī direktīvas priekšlikuma nepieciešamību.

Kas attiecas uz dalībvalstīm, referents guva iespaidu, ka tajās par šo priekšlikumu nostāja vēl tikai veidojas. No dalībvalstīm Jūsu referentam neizdevās saņemt konkrētus komentārus par Komisijas priekšlikumu. Iespējams, šeit vainojams fakts, ka dalībvalstīm, tāpat kā Padomei šobrīd prioritāri ir pārējie kuģošanas drošības paketes dokumenti. Ir saprotams, ka dalībvalstis nevar paralēli vienlīdz intensīvi strādāt pie visiem septiņiem kuģošanas drošības paketes priekšlikumiem. Tomēr Jūsu referents cer, ka šī iemesla dēļ priekšlikums par jūrā notikušu negadījumu izmeklēšanu netiks ilgstoši pakārtots pārējiem priekšlikumiem. Būtu vēlams, ka šo dokumentu izskatītu Somijas un Vācijas prezidentūras laikā.

Jūsu referents uzskata, ka būtu bijis lietderīgi veltīt nedaudz vairāk laika apspriedēm ar ieinteresētajām personām. Tomēr referents uzskata, ka ir svarīgi, ka šis Komisijas priekšlikums tiek diskutēts vienlaicīgi ar pārējām kuģošanas drošības paketes daļām. Tādēļ Jūsu referents iesniedz šo ziņojumu tagad un tikai ar dažiem grozījumiem, jo viņš Komisijas priekšlikumā līdz šim nav atklājis būtiskas nepilnības.

Grozījumi, no vienas puses, attiecas uz darbības jomu: Pretēji Komisijas priekšlikumam, Jūsu referents uzskata, ka nebūtu ieteicams no darbības jomas izslēgt zvejas kuģus, kuru garums nepārsniedz 24°metrus, un nepārvietojamas iekārtas urbšanas darbiem jūrā – jo tieši zvejniecība ir bīstama, un negadījumi nenotiek reti – skat. 2. un 3.°grozījumu.

Referents ir iesniedzis divus grozījumus saistībā ar nesen pieņemtajām SJO pamatnostādnēm par godīgu rīcību attiecībā pret apkalpi, kas nonākusi kuģošanas negadījumā. Šie ieteikumi piekrastes un karoga valstīm, kuģu īpašniekiem utt. ietver arī būtiskus principus attiecībā uz tehnisko izmeklēšanu un tie var palielināt jūrnieku uzticēšanos šāda veida izmeklēšanai, tādā veidā atvieglojot izmeklēšanas iestādes un apkalpes sadarbību (skatīt 1. un 4.°grozījumu).

Jūsu referents turpinās apspriesties un neizslēdz iespēju nedaudz vēlāk iesniegt papildu grozījumus.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Negadījumu izmeklēšana jūras transporta nozarē

Atsauces

COM(2005)0590 - C6-0056/2006 - 2005/0240(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.11.2005

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

16.2.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

16.2.2006

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

ENVI

21.2.2006

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Jaromír Kohlíček

21.3.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

19.4.2006

10.10.2006

22.11.2006

27.2.2007

Pieņemšanas datums

27.2.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

43

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Lars Wohlin, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Jeanine Hennis-Plasschaert, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos, Corien Wortmann-Kool

Iesniegšanas datums

27.3.2007

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 12. aprīļaJuridisks paziņojums