ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

12.6.2007 - (COM(2007)0180 – C6‑0128/2007 – 2007/0062(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Philippe Morillon

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses*

(COM(2007)0180 – C6‑0128/2007 – 2007/0062(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2007)0180)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0128/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumu (A6‑0228/2007),

1.  apstiprina grozīto Padomes regulas priekšlikumu un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kiribati Republikas valdībai un parlamentam.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 3.a pants (jauns)
	3.a pants
	Komisija katru gadu pārbauda, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ievēro 3. pantā norādīto prasību par to ziņot.
Pamatojums
Kuģi, kas neievēro šo pamata prasību ziņot par nozvejoto lomu, nedrīkst saņemt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr. 2 3.b pants (jauns)
	3.b pants
	Protokola spēkā esamības pēdējā gadā, kā arī līdz jauna nolīguma noslēgšanai vai līdz spēkā esošā nolīguma pagarināšanai Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par pašreizējā nolīguma piemērošanu un tā izpildes apstākļiem.
Pamatojums
Šis ziņojums ļaus Komisijai informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par minētā nolīguma novērtējumu. Sarunas par jauna zvejniecības nolīguma noslēgšanu vai spēkā esošā nolīguma pagarināšanu varēs sākties tikai pēc ziņojuma iesniegšanas.
Grozījums Nr. 3 3.c pants (jauns)
	3.c pants
	Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par rezultātiem, kas gūti, pildot protokola 7. panta 2. punktā norādīto nozares daudzgadu programmu.
Pamatojums
Lai noskaidrotu, vai Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu izmanto pareizi un vai tas patiesi veicina zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Kiribati Republikā, Komisijai ik gadu ir jāinformē Parlaments par šo jautājumu.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Eiropas Kopiena un Kiribati Republika ir apspriedušas un 2006. gada 19. jūlijā parafējušas partnerattiecību nolīgumu tunzivju zvejas nozarē.

Šāds nolīgums Kopienas zvejniekiem nodrošina zvejas iespējas Klusā okeāna centrālās un rietumu daļas salu valsts Kiribati zvejas zonā.

EK tunzivju zvejas kuģu piekļuvi zvejai Klusā okeāna centrālajā un rietumu daļā uzskata par būtisku iespēju EK rūpnieciskās tunzivju zvejas ilgtermiņa attīstībai.

Tunzivju šajā zonā ir vairāk nekā jebkur pasaulē, un šis daudzums atbilst 50 % no kopējā tunzivju zvejas apjoma visā pasaulē.

Priekšvēsture zvejai Kiribati zvejas zonā

Mikronēzijas arhipelāgā ir 33 salas, koraļļu atolu grupas, ko apskalo Klusā okeāna ūdeņi.

Lai gan Kiribati Republikas teritorija ir ļoti maza, proti, tikai 810 kvadrātkilometri, tā kontrolē milzīgu ekskluzīvu ekonomikas zonu, kuras platība ir apmēram 3,5 miljoni kvadrātkilometru un kurā ir ļoti bagātīgi zivsaimniecības resursi, kuru galveno daļu veido tunzivis.

Nozvejas ziņā Kiribati ir viena no labākajām un bagātākajām reģiona zvejas zonām.

Kuģi zvejai ar riņķvadiem Kiribati EEZ nozvejo vidēji 1000 tonnu tunzivju gadā.

Zivsaimniecības nozare Kiribati iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs finanšu avots.

Nolīguma saturs

Kiribati Republika bija pirmā valsts, kas izrādīja nopietnu interesi attiecībā uz divpusēja nolīguma slēgšanu ar EK par tunzivju zveju.

Jauno nolīgumu, kā arī tā protokolu un pielikumu noslēdza uz sešiem gadiem, sākot no tā stāšanās spēkā, izņemot, ja kāda no pusēm to denonsē saskaņā ar nolīguma 12. pantu.

Pašreizējais nolīgums atceļ un aizstāj 2003. gada 16. septembra zivsaimniecības nolīgumu.

Šī tabula sniedz pārskatu par dažādajiem noteikumiem, kas reglamentē zivsaimniecības darbības un finansiālo ieguldījumu:

Zvejas iespējas	2002	2006
Kuģi	4 kuģi zvejai ar riņķvadiem 1. gadā 2 kuģi zvejai ar riņķvadiem turpmākajos   gados (ar iespēju saņemt   septiņas papildu licences no   otrā gada) 12 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām	4 kuģi zvejai ar riņķvadiem 12 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām Sākot no 2. gada, kuģiem zvejai ar riņķvadiem piešķirto licenču skaitu varēs palielināt.
Atskaites tonnāža	8400 tonnas tunzivju pirmajā gadā 6400 tonnu turpmākajos gados	6400 tonnu gadā
Finansiālie aspekti
Finansiālais ieguldījums	446 000 eiro pirmajā gadā vismaz 316 000 eiro turpmākajos   gados 65 000 eiro par katru papildu kuģi zvejai   ar riņķvadiem	416 000eiro gadā (gada summa) 62 400 eiro gadā (īpaša summa)
Mērķpasākumi	100 000 eiro gadā

Jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kiribati zvejas zonā.

Nolīguma 3. pants paredz, ka puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību, sadarbojas zivsaimniecības nozares politikas īstenošanas rezultātu uzraudzīšanā un iesaistās politiskā dialogā par vajadzīgajām reformām.

Jaunajā partnerattiecību nolīgumā īpaša uzmanība ir veltīta Kiribati zivsaimniecības politikas atbalstīšanai.

Puses vienojas par prioritārajām jomām un izvirza mērķus, formulē to sasniegšanai vajadzīgās gada un daudzgadu programmas un paredz iegūto rezultātu novērtēšanas kritērijus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību.

Finansiālā ieguldījuma apjoms gadā ir EUR 478 400.

Pirmajā gadā 30 % no šā finansiālā ieguldījuma tiek iedalīti to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izvirzītas saistībā ar Kiribati valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku.

Otrajā gadā tie ir 40 % un turpmāk — 60 %.

Finansiālais ieguldījums tiek maksāts ne vēlāk kā 2007. gada 30. jūnijā par pirmo gadu un ne vēlāk kā 2008., 2009., 2010., 2011. un 2012. gada 30. jūnijā par turpmākajiem gadiem.

Paredzētās zvejas iespējas ļauj zvejot 4 seineriem zvejai ar riņķvadiem un 12 kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām — iepriekšējā nolīgumā šāds skaits bija atļauts tikai no otrā gada.[1]

Pēc Kopienas lūguma un atkarībā no Palau Līguma pušu pieņemtajiem pārvaldības lēmumiem to zvejas licenču skaitu, kas paredzētas seineriem zvejai ar riņķvadiem, var palielināt.

Protokolā noteiktais atskaites daudzums ir 6400 tonnas tunzivju gadā.

Protokolā noteikts arī tas, ka, iedalot zvejas iespējas EK kuģiem, Kiribati jāievēro pārvaldības lēmumi, kas reģionālā līmenī jāpieņem Klusā okeāna centrālās un rietumu daļas valstīm, kā to paredz Palau Līgums par seineru zvejas pārraudzību Klusā okeāna rietumu daļā.

Ir noteikts, ka EK zvejas darbībai Kiribati EEZ jāatbilst pēc zinātniskiem kritērijiem veiktiem pienācīgiem tunzivju krājumu novērtējumiem, tostarp arī pēc zinātniskajiem pārskatiem, kurus ik gadu sagatavo Klusā okeāna kopienas sekretariāts.

Partnerattiecību nolīgumā turklāt paredzēts veicināt ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

• [1]  COM(2002)0692, Protokola pirmais pants, 2002. gada decembris.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (5.6.2007)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses
(COM(2007)0180 – C6‑0128/2007 – 2007/0062(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Josep Borrell Fontelles

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienības sadarbības politikai attīstības jomā un kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) jābūt konsekventām, savstarpēji papildinošām un saskaņotām, veicinot attiecīgo valstu nabadzības līmeņa samazināšanos un ilgstpējīgu attīstību.

ES ir apņēmusies saistības nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecību visā pasaulē, kā to formulēja Apvienoto Nāciju Organizācijas 2002. gada Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmē, un saglabāt vai atjaunot zivju krājumus nolūkā panākt maksimāli ilgtspējīgu nozveju.

ES ir pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zvejas rīcības kodeksu, lai veicinātu zivsaimniecības ilgtermiņa ilgtspēju un apstiprinātu, ka zvejas tiesībās ir ietverts pienākums veikt nozveju atbildīgi, tādējādi nodrošinot ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību.

ES klātbūtne tāljūru zvejas vietās ir likumīgs mērķis, tomēr ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības intereses zivsaimniecības nozarē ir jāaizsargā, ņemot vērā arī ieinteresētību to valstu attīstībā, ar kurām tiek parakstīti zvejniecības nolīgumi.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2006. gada 22. jūnija rezolūciju „Zivsaimniecība un tās sociālie un vides aspekti jaunattīstības valstīs” un jo īpaši tajā pausto nostāju par to, ka ĀKK un ES intereses zivsaimniecības nozarē ir jāsaskaņo ar zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldes uzdevuma ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aizsardzības aspektiem, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt piekrastes rajonos dzīvojošo kopienu iztikas līdzekļus, no otras puses.

Turklāt Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja uzsver ĀKK un ES Zvejniecības partnerattiecību nolīgumā iekļauto norādi par Kotonū nolīguma ievērošanu; vērš uzmanību uz nepieciešamību pienācīgi ņemt vērā Kotonū nolīguma 9. pantu par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem, labu pārvaldi un tiesiskumu, un atzinīgi vērtē to, ka Komisijas dienesti ir snieguši Attīstības komitejai garantijas ievērot 9. panta saturu, veicot sarunas par nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm, tostarp arī ar tām, kas neietilpst ĀKK valstu grupā.

Ieteiktais nolīgums atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Kiribati Republikas nolīgumu, kas stājās spēkā 2003. gada septembrī.

Nolīguma protokols un tā pielikums ir noslēgts uz sešiem gadiem, sākot no atbilstošo pieņemšanas procedūru pabeigšanas datuma. Pusēm izsakot savu piekrišanu klusējot, nolīguma darbības laiku var pagarināt ik pēc sešiem gadiem.

Ieteiktā nolīguma protokols paredz nozvejas iespējas, kopumā izsniedzot 16 atļaujas, četriem Spānijas un Francijas seineriem un divpadsmit Spānijas un Portugāles kuģiem, kas aprīkoti ar āķu jedām.

Finansiālā kompensācija ir noteikta EUR 416 000 apmērā gadā, un tā kompensē 6 400 tonnu nozveju gadā. Īpaša summa EUR 62 400 apmērā gadā ir paredzēta, lai atbalstītu un īstenotu iniciatīvas, kas saistītas ar Kiribati politiku zivsaimniecības nozarē.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē norādīto saistību ar nacionālajām iniciatīvām un cer, ka tajās ir ietverta arī zivju pārstrādes un tirdzniecības vietējās infrastruktūras projektu finansēšana, tādējādi ļaujot vietējiem iedzīvotājiem nozvejot vairāk nekā tas nepieciešams tikai iztikai.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka nolīgums daļēji ir balstīts uz vietējo zivsaimniecību novērtējumiem un ka tas veicina zinātnisko un tehnisko sadarbību ar vietējām iestādēm. Iepriekšminētajā rezolūcijā, kas noslēgta starp ĀKK un ES, ir noteikts, ka zinātnisko resursu novērtējumam ir jābūt priekšnoteikumam, lai piekļūtu zvejai, un ka resursu ikgadējam novērtējumam ir jābūt nosacījumam, lai arī turpmāk saņemtu zvejas atļaujas.

Eiropas Parlamenta Attīstības komiteja neatbalsta procedūru, kas pieņemta saistībā ar šo nolīgumu, jo Parlamentam vajadzēja būt pilnvarotam piedalīties sarunās un informētam par sarunu attīstību, taču Padome šīs pilnvaras piešķīra Komisijai.

Apspriede ar Parlamentu par ieteikto nolīgumu notika tikai 2007. gada aprīlī, deviņus ar pusi mēnešus pēc nolīguma parafēšanas, paredzot, ka tas stāsies spēkā 2006. gada septembrī. Parlamentam ir iebildumi, un tas uzskata šo procedūru par nepieņemamu.

Komisijai un Padomei ir jāpanāk vienošanās par noteikumu, kas sniegtu Parlamentam reālu iespēju tikt uzklausītam. Ja tāda vienošanās netiks panākta, Zivsaimniecības komitejai vajadzētu nodrošināt, ka Parlamenta ietekme saglabā pašreizējo status quo, tostarp iespēju balsot pret zvejniecības nolīgumiem, kurus iesniedz izskatīšanai saskaņā ar pašreizējo procedūru.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns)
	(2a) Kopienas finansiālais atbalsts ir jāizmanto, lai attīstītu piekrastes iedzīvotāju kopienas, kuras pārtiek no zvejniecības, un izveidotu nelielus vietējus zivju saldēšanas un pārstrādes uzņēmumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses
Atsauces	COM(2007)0180 - C6-0128/2007 - 2007/0062(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	PECH
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 24.5.2007
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Josep Borrell Fontelles 3.5.2007
Izskatīšana komitejā	21.5.2007
Pieņemšanas datums	5.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	25 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrete Auken, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Corina Creţu, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Luisa Morgantini, Miguel Portas, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Margrietus van den Berg, Johan Van Hecke, Luis Yañez-Barnuevo García
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Jerzy Kułakowski, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Pasqualina Napoletano, Anne Van Lancker, Ralf Walter

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Kopienas un Kiribati partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē
Atsauces	COM(2007)0180 - C6-0128/2007 - 2007/0062(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	11.5.2007
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 24.5.2007
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 24.5.2007		BUDG 24.5.2007
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	BUDG 23.5.2007
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Philippe Morillon 3.5.2007
Izskatīšana komitejā	5.6.2007
Pieņemšanas datums	11.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	16 2 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jim Allister, Alfonso Andria, Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Joop Post, Luca Romagnoli, Struan Stevenson, Margie Sudre
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Mulder, Carl Schlyter, Thomas Wise