ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi

20.9.2007 - (COM(2005)0391 – C6‑0266/2005 – 2005/0167(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Manfred Weber

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi

(COM(2005)0391 – C6‑0266/2005 – 2005/0167(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0391)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 63. panta 3. punkta (b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0266/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6‑0339/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1.a atsauce (jauna)
	Ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2005. gada 4. maijā pieņemtās 20 vadlīnijas par piespiedu atgriešanos (CM(2005)40).
Grozījums Nr. 2 -1. apsvērums (jauns)
	(-1) Tamperes Eiropadome 1999. gada 15. un 16.  oktobrī noteica saskaņotu pieeju imigrācijas un patvēruma politikas jomā līdztekus ar kopējas patvēruma piešķiršanas sistēmas izveidi, legālas imigrācijas politiku un cīņu pret nelegālo imigrāciju.
Grozījums Nr. 3 -1.a apsvērums (jauns)
	(-1a) Lai veicinātu atgriešanās procesu, ir nepieciešami divpusēji un daudzpusēji atpakaļuzņemšanas nolīgumi starp ES un trešām valstīm.
Grozījums Nr. 4 1.a apsvērums (jauns)
	(1a) Ir atzīts, ka, nosūtot atpakaļ cilvēkus, valstis rīkojas likumīgi. Šī pieņēmuma priekšnosacījums nozīmē to, ka ir ieviestas taisnīgas un efektīvas patvēruma sistēmas, kas pilnībā ievēro nerepatriācijas principu.
Grozījums Nr. 5 1.b apsvērums (jauns)
	(1b) Saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā pieņemtās Konvencijas par bēgļu statusu 33. pantu dalībvalstis nekādā veidā nedrīkst bēgli izraidīt vai nosūtīt atpakaļ uz pierobežas teritorijām, kur viņa dzīvība vai brīvība varētu tikt apdraudēta. Nerepatriācijas princips attiecas arī uz personām, kas atrodas tranzīta zonās.
Grozījums Nr. 6 2.a apsvērums (jauns)
	(2a) Starptautiskā sadarbība ar izcelsmes valstīm visos atgriešanās procesa posmos ir priekšnosacījums, lai panāktu šo valstu pilsoņu ilgspējīgu atgriešanos.
Grozījums Nr. 7 2.b apsvērums (jauns)
	(2b) Šīs direktīvas īstenošana ir jāpapildina ar sadarbību starp iestādēm, kuras ir iesaistītas visos atgriešanās procesa posmos, kā arī ar pieredzes apmaiņu par labāko praksi un labākās prakses sekmēšanu, un ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība.
Grozījums Nr. 8 4. apsvērums
(4) Dalībvalstīm jānodrošina, ka nelikumīgu uzturēšanos pārtrauc, izmantojot taisnīgu un pārskatāmu procedūru.	(4) Dalībvalstīm jānodrošina, ka trešo valstu pilsoņu nelegālu uzturēšanos ES pārtrauc, izmantojot taisnīgu un pārskatāmu procedūru. Saskaņā ar ES tiesību aktu pamatprincipiem lēmumi atbilstoši šai direktīvai jāpieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ņemot vērā noteiktus un objektīvus kritērijus.
Grozījums Nr. 9 6. apsvērums
(6) Piespiedu izraidīšanas vietā priekšroka dodama brīvprātīgas atgriešanās iespējai, un ir jāatvēl laiks brīvprātīgas atgriešanās īstenošanai, ja nav pamata uzskatīt, ka tas varētu negatīvi ietekmēt atgriešanās procedūras mērķi.	(6) Piespiedu izraidīšanas vietā priekšroka dodama brīvprātīgas atgriešanās iespējai, un ir jāatvēl laiks brīvprātīgas atgriešanās īstenošanai.
Pamatojums
Teksts ir neskaidrs, un galvenokārt vajadzētu paredzēt brīvprātīgu atgriešanos.
Amendement 10 11. apsvērums
(11) Pagaidu apcietinājuma izmantošana ir jāierobežo, un tai ir jābūt saistītai ar proporcionalitātes principu. Pagaidu apcietinājumu var izmantot tikai tad, ja nepieciešams novērst aizbēgšanas risku un ja vājāku piespiedu līdzekļu izmantošana nebūtu pietiekama.	(11) Ieslodzījuma izmantošana ir jāierobežo, un tai ir jābūt saistītai ar proporcionalitātes principu. Ieslodzījumu var izmantot tikai tad, ja nepieciešams novērst aizbēgšanas risku un ja vājāku piespiedu līdzekļu izmantošana nebūtu pietiekama.
	(Grozījumu piemēro visam normatīvajam tekstam).
Pamatojums
Termins „pagaidu apcietinājums” ir jānomaina ar „ieslodzījums”, jo patiesībā tas ir ieslodzījums, ko izmanto, ņemot vērā brīvības atņemšanu, kā arī tās ilgumu līdz sešiem mēnešiem, un tas ir ilgāks par pagaidu termiņu. Šīs izmaiņas terminoloģijā attiecas arī uz visu IV nodaļu.
Grozījums Nr. 11 11.a apsvērums (jauns)
	(11a) Ir jāizskata visas iespējas, lai trešās valsts pilsonim, kurš atrodas pagaidu apcietinājumā, nodrošinātu turpmākās iespējas vai lietderīgu nodarbošanos.
Pamatojums
Tas ir tās personas interesēs, uz kuru attiecas atgriešanās, ka pagaidu apcietinājumā pavadīto laiku ir iespējams izmantot, lai izglītotos, lietderīgi nodarbotos vai veiktu jebkuru citu aktivitāti. Šāds noteikums arī ir svarīgs, lai samazinātu agresivitāti un uzlabotu perspektīvu veiksmīgi atgriezties.
Grozījums Nr. 12 1. pants
Šajā direktīvā ir noteikti kopīgi standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelegāli uzturošos trešo dalībvalstu pilsoņu atgriešanos saskaņā ar pamattiesībām kā galvenajiem Kopienas tiesību, kā arī starptautisko tiesību principiem, tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.	Šajā direktīvā ir noteikti kopīgi standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz to trešo dalībvalstu pilsoņu atgriešanos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst legālas uzturēšanās nosacījumiem, saskaņā ar pamattiesībām kā galvenajiem Kopienas tiesību, kā arī starptautisko tiesību principiem, tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.
Grozījums Nr. 13 2. panta 1. punkta (b) apakšpunkts
(b) kuri citādi nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.	(b) kuri citādi neatbilst vai vairs neatbilst legālas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalsts teritorijā.
Grozījums Nr. 14 2. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kuriem ieceļošana dalībvalsts tranzīta zonā ir atteikta. Tomēr tām ir jānodrošina, ka attieksme pret minētajiem trešo valstu pilsoņiem, kā arī viņu aizsardzība nav mazāk labvēlīga par 8., 10., 13. un 15. pantā noteikto.	2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kuriem ieceļošana dalībvalsts pierobežas zonā vai tranzīta zonā ir atteikta saskaņā ar Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu1, 35. pantu. Tomēr tām ir jānodrošina, ka attieksme pret minētajiem trešo valstu pilsoņiem, kā arī viņu aizsardzība nav mazāk labvēlīga par šīs direktīvas 8., 10., 13. un 15. pantā noteikto. _______________________ 1 OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.
Grozījums Nr. 15 2. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Direktīva neietekmē atkārtotas ieceļošanas aizliegumus, kuri izdoti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 16 3. panta (a a) apakšpunkts (jauns)
	(aa) „tranzīta zona” ir skaidri norādīta un ierobežota zona lidostā, ostā vai pie dalībvalsts ārējās robežas tās teritorijā, kurā pagaidām atrodas trešās valsts pilsonis, kas nav izgājis robežkontroli un nav šķērsojis kontrolpunktu, kamēr attiecīgās valsts kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par atļauju vai aizliegumu šai personai iebraukt minētās dalībvalsts teritorijā;
Grozījums Nr. 17 3. panta (b) apakšpunkts
(b) „nelikumīga uzturēšanās” ir tāda trešās valsts pilsoņa atrašanās dalībvalsts teritorijā, kurš neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par uzturēšanos vai pastāvīgu uzturēšanos minētajā dalībvalstī;	(b) „nelegāla uzturēšanās” ir tādu trešās valsts pilsoņu atrašanās dalībvalsts teritorijā, kuri neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par legālu pastāvīgu uzturēšanos minētajā dalībvalstī;
Grozījums Nr. 18 3. panta (c) apakšpunkts
(c) „atgriešanās” ir došanās atpakaļ uz personas izcelsmes, tranzīta valsti vai citu trešo valsti brīvprātīgi vai piespiedu kārtā;	(c) „atgriešanās” ir došanās atpakaļ uz personas izcelsmes vai tranzīta valsti, kurā trešās valsts pilsonim ir izveidojušās ciešas saiknes;
Grozījums Nr. 19 3. panta (g a) apakšpunkts (jauns)
	(ga) „aizbēgšanas risks” nozīmē, ka, pamatojoties uz noteiktiem un objektīviem kritērijiem, ir nopietni iemesli uzskatīt, ka trešās valsts pilsonis, uz kuru jau attiecas atgriešanās lēmums vai izraidīšanas rīkojums, var aizbēgt.
	Aizbēgšanas risku nevar automātiski secināt no fakta, ka trešās valsts pilsonis nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā;
Grozījums Nr. 20 3. panta (g b) apakšpunkts (jauns)
	(gb) „pagaidu apcietinājuma telpas” nozīmē īpašas telpas, kurās tiek turēti trešās valsts pilsoņi, uz kuriem attiecas atgriešanās lēmums vai izraidīšanas rīkojums, lai novērstu šo personu aizbēgšanu, kamēr veic sagatavošanos izraidīšanai;
Grozījums Nr. 21 3. panta (g c) apakšpunkts (jauns)
	(gc) „mazāk aizsargātas personas” ir nepilngadīgie, nepilngadīgie bez pavadības, invalīdi, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar mazgadīgiem bērniem un personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida smagu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.
Pamatojums
Šī priekšlikuma noteikumos jāiekļauj mazāk aizsargātas personas definīcija. Šīs definīcijas pamatā ir Padomes Direktīvas 2003/9/EK 17. panta 1. punktā izmantotais formulējums, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Grozījums Nr. 22 5. panta virsraksts
Ģimenes attiecības un bērna intereses	Nerepatriācija, ģimenes attiecības, bērna intereses un veselības stāvoklis
Grozījums Nr. 23 5. pants
Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm ir pienācīgi jāievēro trešās valsts pilsoņa ģimenes attiecību specifika un noturība, viņa uzturēšanās ilgums dalībvalstī un to, vai pastāv ģimenes, kultūras un sociālās saites ar savu izcelsmes valsti. Turklāt tām ir jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.	Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm ir pienācīgi jāievēro:
	(a) nerepatriācijas princips;
	(b) ģimenes attiecībās saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu, kas attiecas uz trešās valsts pilsoņa ģimenes attiecību specifiku un noturību un pastāvošajām ģimenes saitēm ar izcelsmes valsti, un personas uzturēšanās ilgumu dalībvalstī; ģimenes, kurās ir viens vai vairāki mazgadīgi bērni, nedrīkst pakļaut nekādam piespiedu pasākumam un prioritāte ir jāpiešķir citiem alternatīviem pasākumiem, kas aizvieto pagaidu apcietinājumu;
	(c) bērna intereses — bērna intereses aizsargā attiecīgā sociālā nodaļa vai advokāts, kuru ieceļ ne vēlāk kā pagaidu apcietinājuma vai izraidīšanas rīkojuma izdošanas laikā. Nepilngadīgos bez pavadības nedrīkst izraidīt vai turēt apcietinājumā. Šo punktu nepiemēro notiesātajiem kriminālnoziedzniekiem.
	(d) veselības stāvoklis — personām, kuras ir smagi slimas, dalībvalstis piešķir atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu apstiprinājumu par tiesībām uzturēties, lai saņemtu pienācīgu medicīnisko aprūpi, ja vien nevar pierādīt, ka attiecīgā persona var saņemt atbilstošu ārstēšanu un medicīnisko aprūpi savā izcelsmes valstī.
Grozījums Nr. 24 6. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis izdod atgriešanās lēmumu ikvienam trešās valsts pilsonim, kas nelegāli uzturas minēto valstu teritorijā.	1. Neskarot 1.a, 4. un 5. punktos paredzētos izņēmumus, dalībvalstis izdod atgriešanās lēmumu ikvienam trešās valsts pilsonim, kas nelegāli uzturas minēto valstu teritorijā.
Grozījums Nr. 25 6. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Trešo valstu pilsoņiem, kuri dalībvalsts teritorijā uzturas nelegāli un kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja vai cita veida atļauja uzturēties, ko izsniegusi kāda cita dalībvalsts, pieprasa nekavējoties atgriezties šīs dalībvalsts teritorijā. Šādā gadījumā atgriešanās lēmumu dalībvalsts var neizdot.
Grozījums Nr. 26 6. panta 2. punkts
2. Atgriešanās lēmumā brīvprātīgai aizbraukšanai ir paredzēts pienācīgs laika posms, ne ilgāks par četrām nedēļām, ja nav pamata uzskatīt, ka attiecīgā persona minētajā laika posmā varētu aizbēgt. Minētajam laika posmam var noteikt dažus pienākumus, kuru mērķis ir novērst aizbēgšanas risku, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozītu, dokumentu iesniegšanu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.	2. Parasti atgriešanās lēmumā brīvprātīgai aizbraukšanai ir paredzēts pienācīgs, vismaz četras nedēļas ilgs, laika posms, ja kompetentajai iestādei vai tiesu iestādei nav objektīva pamata uzskatīt, ka attiecīgā persona minētajā laika posmā varētu aizbēgt vai šī persona apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai valsts drošību.
	Dalībvalstis var pagarināt brīvprātīgas izbraukšanas termiņu uz atbilstošu laika posmu vai arī nenoteikt šādu termiņu, ņemot vērā konkrētos apstākļus katrā atsevišķā gadījumā.
	Minētajam laika posmam var noteikt dažus pienākumus, kuru mērķis ir novērst aizbēgšanas risku, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozītu, dokumentu iesniegšanu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā. Lai garantētu faktisku atgriešanos, dalībvalstij ir jānodrošina materiālā palīdzība un konsultācijas, ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un katru gadījumu izskatot atsevišķi.
Grozījums Nr. 27 6. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Attiecībā uz personām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2003/9/EK, pirms atgriešanās lēmuma pieņemšanas jāspēj nodrošināt, ka tiks turpināti tie paši uzņemšanas nosacījumi, kādusminētās personas ir tiesīgas saņemt saskaņā ar šo direktīvu.
Pamatojums
Šis grozījums ir līdzīgs grozījumiem Nr. 112. un 113., kuru mērķis ir atvieglot brīvprātīgu atgriešanos.
Grozījums Nr. 28 6. panta 4. punkts
4. Ja uz dalībvalstīm attiecas pienākumi, kas atvasināti no pamattiesībām, kuras izriet jo īpaši no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, piemēram, tiesības uz nerepatriēšanu, tiesības uz izglītību un tiesības uz ģimenes vienotību, atgriešanās lēmumu neizdod. Ja atgriešanās lēmums jau ir izdots, to atceļ.	4. Dalībvalstis jebkurā laikā var pieņemt lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju līdzjūtības, humānu vai citu iemeslu dēļ, kas dod uzturēšanās tiesības trešās valsts pilsonim, kurš nelegāli uzturas to teritorijā. Tādā gadījumā atgriešanās lēmumu neizdod, bet, ja atgriešanās dokuments jau ir izdots, to atceļ. Dalībvalstīm ir jāpaziņo par katru šādu atcelšanu, izmantojot savstarpējas informācijas apmaiņas mehānismu, kas paredzēts Padomes 2006. gada 5. oktobra Lēmumā  2006/688/EK, ar ko izveido mehānismu, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju par dalībvalstu pasākumiem patvēruma un imigrācijas jomā1. __________________ 1 OV L 283, 14.10.2006., 40. lpp.
Grozījums Nr. 29 6. panta 5. punkts
5. Dalībvalstis var katrā laikā pieņemt lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības uzturēties trešās valsts pilsonim, kas nelikumīgi uzturas to teritorijā, ar līdzjūtību saistītu iemeslu, humānu vai citu iemeslu dēļ. Tādā gadījumā atgriešanās lēmumu neizdod, bet, ja atgriešanās dokuments jau ir izdots, to atceļ.	5. Ja trešās valsts pilsoņa, kas nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā, uzturēšanās atļaujas vai jebkādas citas uzturēšanās atļaujas, kas dod tiesības uzturēties, atjaunošanas procedūra vēl nav pabeigta, dalībvalsts nedrīkst izdot atgriešanās lēmumu, kamēr nav pabeigta atļaujas atjaunošanas procedūra.
Grozījums Nr. 30 6. panta 5. punkta 1.a) apakšpunkts (jauns)
	Ja dalībvalsts trešās valsts pilsonim piešķir uzturēšanās atļauju, tā ir derīga tikai šīs dalībvalsts teritorijā.
Grozījums Nr. 31 6. panta 6. punkts
6. Ja trešās valsts pilsonim, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru izsniegusi cita dalībvalsts, pirmā dalībvalsts atturas no atgriešanās lēmuma izdošanas, ja minētā persona brīvprātīgi dodas atpakaļ uz tās dalībvalsts teritoriju, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju.	svītrots
Grozījums Nr. 32 6. panta 8. punkts
8. Ja trešās valsts pilsoņa, kas nelegāli uzturas tās teritorijā, uzturēšanās atļaujas vai citas ar uzturēšanās tiesībām saistītas atļaujas atjaunošanas procedūra vēl nav pabeigta, dalībvalstis nepieņem lēmumu par atgriešanos līdz minētās procedūras beigām.	8. Ja trešās valsts pilsoņa, kas nelegāli uzturas tās teritorijā, uzturēšanās atļaujas vai citas ar uzturēšanās tiesībām saistītas atļaujas atjaunošanas procedūra vēl nav pabeigta, dalībvalstis nepieņem lēmumu par atgriešanos līdz minētās procedūras beigām.
Pamatojums
Tas būtu likumsakarīgi un saprotami nepieņemt atgriešanās lēmumus līdz nav pabeigta uzturēšanās pieteikuma vai patvēruma pieteikuma izskatīšana. Attiecīgajā valstī tam vajadzētu būt nevis izvēles, bet gan obligāts pasākums.
Grozījums Nr. 33 7. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis izdod izraidīšanas rīkojumu attiecībā uz trešās valsts pilsoni, uz kuru attiecas atgriešanās lēmums, ja pastāv aizbēgšanas risks vai ja brīvprātīgai izbraukšanai paredzētajā laika posmā, kas piešķirts saskaņā ar 6. panta 2. punktu, nav izpildīts atgriešanās pienākums.	1. Dalībvalstis izdod izraidīšanas rīkojumu attiecībā uz trešās valsts pilsoni, uz kuru attiecas atgriešanās lēmums, ja nav paredzēts periods brīvprātīgai izbraukšanai, jo attiecīgā persona varētu aizbēgt, rada draudus sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai valsts drošībai, vai ja brīvprātīgai izbraukšanai paredzētajā laika posmā, kas piešķirts saskaņā ar 6. panta 2. punktu, nav izpildīts atgriešanās pienākums.
Grozījums Nr. 34 7. panta 2. punkts
2. Izraidīšanas rīkojumā precizē termiņu, kurā izraidīšana tiks īstenota, un atgriešanās valsti.	2. Dalībvalstis var izdot atgriešanās lēmumu kopā ar izraidīšanas rīkojumu attiecībā uz trešās valsts pilsoni, uz kuru attiecas atgriešanās lēmums. Ja dalībvalsts saskaņā ar 6. panta 2. punktu ir piešķīrusi noteiktu laiku posmu brīvprātīgai aizbraukšanai, izraidīšanas rīkojumu var piemērot tikai pēc šī laika posma beigām.
Grozījums Nr. 35 7. panta 3. punkts
3. Izraidīšanas rīkojumu izdod kā atsevišķu aktu vai lēmumu vai kopā ar atgriešanās lēmumu.	3. Dalībvalsts, kura neievēro 2. punktā izklāstīto procedūru, izraidīšanas rīkojumu izdod kā atsevišķu aktu vai lēmumu.
Grozījums Nr. 36 8. panta 2. punkta (a) apakšpunkts
(a) trešās valsts pilsoņa nespēja ceļot vai tikt transportētam uz atgriešanās valsti viņa vai viņas fiziskā stāvokļa vai psihisko spēju dēļ;	(a) trešās valsts pilsoņa nespēja ceļot vai tikt transportētam uz atgriešanās valsti viņa vai viņas medicīniskā ekspertīzē noteiktā fiziskā stāvokļa vai psihisko spēju dēļ;
Pamatojums
Vienīgi pilnvarots ārsts var būt tiesīgs noteikt, ka trešās valsts pilsonis nespēj ceļot vai pārciest transportēšanu viņa vai viņas fiziskā vai psihiskā stāvokļa dēļ. Tas nevar būt tikai administratīvs lēmums.
Grozījums Nr. 37 8. panta 2. punkta (c a) apakšpunkts (jauns)
	(ca) ja pastāv svarīgs iemesls uzskatīt, ka izraidīšana vai izraisīt kolektīvu izraidīšanu, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. protokola 4. pantu, kurā ir aizliegta kopīga izraidīšana.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir novērst jebkādus cilvēktiesību, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, pārkāpumus kolektīvas izraidīšanas gadījumā. Kā to ir noteikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2002. gada 5. februāra lēmumā par Conka lietu, ir nepietiekami ar to, ka personas apstākļi tiek izskatīti individuāli. Ir jāņem vērā veids, kādā izraidīšana tiek organizēta (reklāma, liels skaits vienas tautības cilvēku, uz stereotipiem pamatoti lēmumi utt.), lai nodrošinātu, ka izraidīšana neizraisīs kolektīvu izraidīšanu. Ja tomēr ir šaubas, izraidīšana ir jāatliek.
Grozījums Nr. 38 9. panta 1. punkta 1. daļa
1. Izraidīšanas rīkojumos ir ietverts atkārtotas ieceļošanas aizliegums uz laiku, ne ilgāku par 5 gadiem.	1. Izraidīšanas rīkojumos var ietvert atkārtotas ieceļošanas aizliegumu uz laiku, ne ilgāku par 5 gadiem.
Grozījums Nr. 39 9. panta 2. punkta 1. daļas (d) apakšpunkts un 2. daļa
(d) apdraud sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību.	(d) ir pierādīts, ka apdraud sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību.
Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu var izdot uz laiku, ilgāku par 5 gadiem, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai.	Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu var izdot uz laiku, ilgāku par 5 gadiem, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis rada nopietnus pierādītus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai.
Grozījums Nr. 40 9. panta 3. punkta ievaddaļa
3. Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu var atcelt, jo īpaši gadījumos, kad attiecīgais trešās valsts pilsonis:	3. 3. Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu jebkurā laikā var atcelt, jo īpaši gadījumos, kad attiecīgais trešās valsts pilsonis:
Grozījums Nr. 41 9. panta 3. punkta (b a) apakšpunkts (jauns)
	(ba) ja attiecīgā trešās valsts pilsoņa dzīvība ir apdraudēta izmaiņu dēļ, kas skārušas viņa vai viņas atgriešanās valsti un kuras ir saistītas ar vajāšanas risku; dalībvalsts pieņemtais atcelšanas lēmums ir spēkā visā Eiropas Savienībā.
Pamatojums
Skaidri sasaistot atkārtotas ieceļošanas aizliegumu ar atgriešanās procedūras izmaksu atlīdzināšanu, varētu rasties acīmredzama nepamatota diskriminācija vairāk nodrošinātu personu vai pat labi apgādātu kontrabandistu tīklu labā.
Ir jābūt iespējai robežpunktos un ārvalstīs esošajos konsulātos pieprasīt atkārtotas ieceļošanas aizlieguma atcelšanu, kā arī ņemt vērā personas apstākļu maiņu viņa vai viņas atgriešanās valstī.
Grozījums Nr. 42 9. panta 3. punkta (c) apakšpunkts
(c) ir atlīdzinājis visas savas iepriekšējās atgriešanās procedūras izmaksas.	svītrots
Grozījums Nr. 43 9. panta 3. punkta 1.a) daļa (jauna)
	Atkārtotas iebraukšanas aizliegumu var arī atcelt, ja pastāv citi tam labvēlīgi iemesli.
Grozījums Nr. 44 9. panta 4. punkts
4. Attiecīgos atsevišķos gadījumos atkārtotas ieceļošanas aizlieguma darbību var apturēt izņēmuma kārtā un uz laiku.	4. Attiecīgos atsevišķos gadījumos atkārtotas ieceļošanas aizlieguma darbību var apturēt vai pilnībā atcelt izņēmuma kārtā un uz laiku.
Grozījums Nr. 45 9. panta 5. punkts
5. Šā panta 1. līdz 4. punktu piemēro, neierobežojot tiesības pieprasīt patvērumu kādā no dalībvalstīm.	5. Šā panta 1. līdz 4. punktu piemēro, neierobežojot tiesības pieprasīt patvērumu vai starptautisko aizsardzību kādā no dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 46 9. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Humanitāras katastrofas gadījumā atkārtotas ieceļošanas aizliegumu var atcelt personu grupai vai reģionam saskaņā ar šādā nolūkā izdotu Padomes lēmumu.
Pamatojums
Ir skaidrs, ka humanitāras katastrofas gadījumā atkārtotas ieceļošanas aizlieguma atcelšanas procedūras piemērošana ir pārāk ilga un nav pieļaujama. Tāpēc, ja Padome ir izdevusi lēmumu, ka tā ir globāla katastrofa, tad atkārtotas ieceļošanas aizliegums tiek automātiski atcelts.
Grozījums Nr. 47 10. panta 1. punkts
1. Ja dalībvalstis izmanto piespiedu līdzekļus, lai veiktu tāda trešās valsts pilsoņa izraidīšanu, kas pretojas izraidīšanai, minētie līdzekļi ir proporcionāli un nepārsniedz saprātīgi nepieciešamu spēku. Tos piemēro saskaņā ar pamattiesībām, pienācīgi ievērojot attiecīgā trešās valsts pilsoņa cieņu.	1. Ja dalībvalstīm ārkārtas gadījumā ir jāizmanto piespiedu līdzekļus, lai veiktu tāda trešās valsts pilsoņa izraidīšanu, kas pretojas izraidīšanai, minētie līdzekļi ir proporcionāli un nepārsniedz saprātīgi nepieciešamu spēku. Gan trešās valsts pilsoņa, uz kuru attiecas izraidīšanas procedūra, gan drošības darbinieku, kuri veic izraidīšanu, interesēs šādus piespiedu līdzekļus piemēro saskaņā ar pamattiesībām, pienācīgi ievērojot attiecīgā trešās valsts pilsoņa cieņu, un Eiropas Padomes Ministru komitejas 2005. gada 4. maijā pieņemtās 20 vadlīnijas par piespiedu izraidīšanu. Ir jābūt iespējai šos līdzekļus pārbaudīt. Jāizvairās no piespiedu līdzekļu izmantošanas, izraidot mazāk aizsargātas personas.
Grozījums Nr. 48 10. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka izraidīšanas procedūru procesā tiek iesaistītas attiecīgās starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, lai garantētu atbilstošu tiesisko procedūru ievērošanu.
Pamatojums
Nevalstiskās organizācijās ir nepieciešams iesaistīt visā atgriešanās procedūras procesā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu procedūru un ņemtu vērā izraidāmās personas intereses.
Grozījums Nr. 49 11. panta 1. punkta 2. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumā un/vai rīkojumā tiek minēti faktiskie un juridiskie iemesli un ka attiecīgais trešās valsts pilsonis tiek rakstveidā informēts par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.	Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumā un/vai rīkojumā tiek minēti faktiskie un juridiskie iemesli tādā valodā, kuru attiecīgais trešās valsts pilsonis ir spējīgs saprast un ka trešās valsts pilsonis tiek rakstveidā informēts par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valodā, kuru trešās valsts pilsonis saprot, vai viņam vajadzētu saprast.
Grozījums Nr. 50 11. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina rakstisku vai mutisku tulkojumu galvenajām atgriešanās lēmuma un/vai izraidīšanas rīkojuma sastāvdaļām valodā, kuru, paredzams, trešās dalībvalsts pilsonim vajadzētu saprast.	2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina rakstisku vai mutisku tulkojumu galvenajām atgriešanās lēmuma un/vai izraidīšanas rīkojuma sastāvdaļām valodā, kuru, paredzams, trešās dalībvalsts pilsonis saprot vai viņam vajadzētu saprast.
Grozījums Nr. 51 12. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli tiesā vai tribunālā, lai pārsūdzētu vai lūgtu izskatīt atgriešanās lēmumu un/vai izraidīšanas rīkojumu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli tiesā vai tribunālā, lai pārsūdzētu vai lūgtu izskatīt atgriešanās lēmumu, izraidīšanas rīkojumu, pagaidu apcietinājuma rīkojumu vai atkārtotas ieceļošanas aizliegumu.
Pamatojums
Jebkurai ieslodzījumā turētai personai jāļauj iesniegt pārsūdzību, uz kuru pamatojoties tiesai ir jānosaka, vai šīs personas ieslodzījums ir likumīgs, un jāizdod rīkojums par šīs personas atbrīvošanu, ja šis ieslodzījums ir nelikumīgs.
Līdzīgā veidā ir jābūt iespējai iesniegt pārsūdzību par atkārtotas ieceļošanas aizliegumu, jo tam var būt smagas sekas.
Grozījums Nr. 52 12. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir iespēja saņemt juridiskas konsultācijas, pārstāvību un, ja nepieciešams, palīdzību saistībā ar valodu. Juridiskā palīdzība ir pieejama, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir iespēja saņemt juridiskas konsultācijas, pārstāvību un palīdzību saistībā ar valodu. Juridiskā palīdzība ir pieejama tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvas 2002/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos1, 3. pantu. _______________________ 1OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.
Grozījums Nr. 53 13. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzturēšanās apstākļi trešo valstu pilsoņiem, attiecībā uz kuriem atgriešanās lēmuma izpilde ir atlikta vai kuri nevar atgriezties to iemeslu dēļ, kas minēti šīs direktīvas 8. pantā, nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas noteikti Direktīvas 2003/9/EK 7. līdz10., 15. un 17. līdz 20. pantā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzturēšanās apstākļi trešo valstu pilsoņiem, attiecībā uz kuriem atgriešanās lēmuma izpilde ir atlikta vai kuri nevar atgriezties to iemeslu dēļ, kas minēti šīs direktīvas 8. pantā, nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas noteikti Direktīvas 2003/9/EK 7. līdz10., 15. un 17. līdz 20. pantā. Šādus pašus noteikumus piemēro trešo valstu pilsoņiem brīvprātīgas izbraukšanas periodā, kā arī trešo valstu pilsoņiem, kuri gaida apelācijas tiesvedības lēmumu.
Grozījums Nr. 54 13. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis sniedz 1. punktā minētajām personām rakstisku apstiprinājumu, ka atgriešanās lēmuma izpilde ir atlikta uz noteiktu laiku vai ka izraidīšanas rīkojums noteiktu laiku netiks izpildīts.	2. Dalībvalstis sniedz 1. punktā minētajām personām rakstisku apstiprinājumu tādā valodā, kuru šīs personas saprot vai viņām vajadzētu saprast, ka atgriešanās lēmuma izpilde ir atlikta uz noteiktu laiku vai ka izraidīšanas rīkojums noteiktu laiku netiks izpildīts.
Grozījums Nr. 55 14. panta 1. punkts
1. Ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka pastāv aizbēgšanas risks, un ja vājāku piespiedu līdzekļu, piemēram, regulāra reģistrēšanās attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozīts, dokumentu iesniegšana, pienākums uzturēties noteiktā vietā vai citu līdzekļu izmantošana minētā riska novēršanai nebūtu pietiekama, dalībvalstis piemēro pagaidu apcietinājumu trešās valsts pilsonim, uz kuru attiecas vai attieksies izraidīšanas rīkojums vai atgriešanās lēmums.	1. Ja tiesu iestādei vai kompetentajai iestādei ir nopietns pamats uzskatīt, ka pastāv aizbēgšanas risks vai draudi sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai valsts drošībai, un ja vājāku piespiedu līdzekļu, piemēram, regulāra reģistrēšanās attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozīts, dokumentu iesniegšana, pienākums uzturēties noteiktā vietā vai citu līdzekļu izmantošana minētā riska novēršanai nebūtu pietiekama, dalībvalstis var piemērot pagaidu apcietinājumu trešās valsts pilsonim, uz kuru attiecas vai attieksies atgriešanās lēmums vai izraidīšanas rīkojums.
Grozījums Nr. 56 14. panta 2. punkts
2. Rīkojumus par pagaidu apcietinājumu izdod tiesu iestādes. Steidzamos gadījumos tos var izdot pārvaldes iestādes; tādā gadījumā tiesu iestādes 72 stundu laikā no pagaidu apcietinājuma sākuma apstiprina rīkojumu par pagaidu apcietinājumu.	2. Rīkojumus par pagaidu apcietinājumu izdod pārvaldes vai tiesu iestādes. Ja tos ir izdevušas pārvaldes iestādes, tiesu iestādes 48 stundu laikā no pagaidu apcietinājuma sākuma pārskata rīkojumu par pagaidu apcietinājumu.
Grozījums Nr. 57 14. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Pagaidu apcietinājuma rīkojumos norāda faktiskos un tiesiskos iemeslus, un šos dokumentus izdod atsevišķi no atgriešanās un izraidīšanas lēmumiem.
Pamatojums
Šī ir vispārēja norma valsts administratīvajās tiesībās, un tas novērš patvaļīgu rīkojumu izdošanu un automātisku dokumentu izsniegšanu.
Grozījums Nr. 58 14. panta 4. punkts
4. Tiesu iestādes var pagarināt apcietinājumu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.	svītrots
Grozījums Nr. 59 14. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Pagaidu apcietinājumu piemēro uz laiku, kas nepieciešams, lai nodrošinātu izraidīšanu. Pagaidu apcietinājums ir attaisnojams tikai izraidīšanas pasākumu laikā. Ja izrādās, ka izraidīšana nav praktiski īstenojama pienācīgā laika posmā juridisku vai citu apsvērumu dēļ, pagaidu apcietinājums vairs nav pamatots.
Grozījums Nr. 60 14. panta 4.b punkts (jauns)
	4.b Dalībvalstis paredz trīs mēnešu periodu, pēc kura beigām pagaidu apcietinājums vairs nav pamatots. Dalībvalstis var saīsināt vai pagarināt šo periodu līdz 18 mēnešiem, ja izraidīšanas process būs ilgāks, lai arī tiek veikti visi iespējamie pasākumi, jo attiecīgās trešās valsts pilsonis nesadarbojas vai ir aizkavējusies nepieciešamo dokumentu saņemšana no trešām valstīm, vai arī attiecīgā persona rada pamatotus draudus sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai valsts drošībai.
Grozījums Nr. 61 14. panta 4.c punkts (jauns)
	4.c Pagaidu apcietinājumu atceļ, ja izraidīšana nav iespējama. Šo pantu nepiemēro notiesātajiem kriminālnoziedzniekiem.
Grozījums Nr. 62 15. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina humānu un cieņpilnu attieksmi pret pagaidu apcietinājumā esošajiem trešo valstu pilsoņiem, ievērojot viņu pamattiesības, un atbilstoši starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem. Pēc pieprasījuma tiem nekavējoties atļauj nodibināt sakarus ar likumīgiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentām konsulārām institūcijām, kā arī ar attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.	1. Dalībvalstis nodrošina humānu un cieņpilnu attieksmi pret pagaidu apcietinājumā esošajiem trešo valstu pilsoņiem, ievērojot viņu pamattiesības, un atbilstoši starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem. Pēc ierašanās pagaidu apcietinājuma telpās viņus nekavējoties informē, ka viņi var nodibināt sakarus ar likumīgiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentām konsulārām institūcijām, kā arī ar attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām. Pagaidu apcietinājuma apstākļus pārrauga tiesu iestādes.
Grozījums Nr. 63 15. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka trešo valstu pilsoņi pagaidu apcietinājumā tiek turēti apstākļos, kuri nav sliktāki par tiem, kas izklāstīti Direktīvas 2003/9/EK 8. līdz 10. pantā, 15. pantā un 17. līdz 20. pantā.
Pamatojums
Tas ir papildu aizsardzības princips, nodrošinot tiesības saglabāt ģimenes vienotību. Tiek arī garantētas tiesības saņemt medicīnisko palīdzību, kā arī tiesības bērniem saņemt izglītību. Minētajā direktīvā arī ir norādītas un izklāstītas tiesības izglītoties un mācīties. Tāpat šajā direktīvā ir nodrošināti un sīki izklāstīti mazāk aizsargātu personu aizsardzības principi. Referents uzskata, ka ir nepieciešams pievienot precīzas garantijas, lai nodrošinātu un paredzētu skaidrus aizsardzības principus un tiesības trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas atgriešanās. Direktīvā ir iekļauts arī tas, ka spīdzināšanas upuriem nodrošina pienācīgu aprūpi un izturēšanos. Referents uzskata, ka ir nepieciešams sīki uzskaitīt šos pantus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas un garantētas personas intereses, uz kuru attiecas atgriešanās lēmums.
Amendement 64 15. panta 2. punkts
2. Pagaidu apcietinājumu īsteno speciālās pagaidu apcietinājuma telpās. Ja dalībvalsts nespēj nodrošināt uzturēšanos speciālā pagaidu apcietinājuma telpā un ir spiesta izmantot brīvības atņemšanas iestādes telpas, tā nodrošina, ka pagaidu apcietinājumā esošie trešo valstu pilsoņi pastāvīgi ir fiziski nošķirti no parastajiem ieslodzītajiem.	2. Ieslodzījumu īsteno speciālās ieslodzījuma telpās. Ja dalībvalsts nespēj nodrošināt uzturēšanos speciālā ieslodzījuma telpā un ja tai ir pienākums izmantot brīvības atņemšanas iestādes telpas ieslodzījuma telpu trūkuma dēļ, tā nodrošina, ka ieslodzījumā esošie trešo valstu pilsoņi pastāvīgi, pat atpūtas laikā, ir fiziski nošķirti no parastajiem ieslodzītajiem.
Pamatojums
Ja tiek izmantotas brīvības atņemšanas iestādes telpas, ir būtiski ieslodzītās personas nošķirt no parastajiem ieslodzītajiem.
Grozījums Nr. 65 15. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskām un nevalstiskām organizācijām ir iespēja apmeklēt pagaidu apcietinājuma telpas, lai novērtētu pagaidu apcietinājuma apstākļu atbilstību. Var noteikt, ka šādiem apmeklējumiem nepieciešama atļauja.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstošām valsts, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām, piemēram, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos (UNHCR) un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM) atļauj apmeklēt pagaidu apcietinājuma telpas, lai novērtētu pagaidu apcietinājuma apstākļu atbilstību un atbalstītu apcietinātās personas saskaņā ar starptautiskajiem un valstu noteikumiem.
Grozījums Nr. 66 15. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Dalībvalstis valsts līmenī nosaka un publicē vispārēja prakses kodeksa minimālos standartus, kas attiecas uz pagaidu apcietinājuma telpās piemērojamajām procedūrām.
Grozījums Nr. 67 15.a pants (jauns)
	15.a pants
	Pagaidu apcietinājuma noteikumi attiecībā uz bērniem un ģimenēm
	1. Ģimenes ar bērniem tur pagaidu apcietinājumā tikai ārkārtas gadījumos un pēc iespējas īsāku laiku.
	2. Ģimenes ar bērniem, kas tiek turētas pagaidu apcietinājumā izraidīšanas nokārtošanas laikā, izmitina atsevišķi, garantējot pienācīgu privātumu.
	3. Bērniem, kas atrodas vai arī neatrodas pagaidu apcietinājuma telpās, ir tiesības uz izglītību un brīvo laiku, tostarp tiesības rotaļāties un iesaistīties vecumam atbilstošās izklaidēs. Izglītības nodrošināšana ir atkarīga no uzturēšanās ilguma.
	4. Bērniem bez pavadības nodrošina izmitināšanu iestādēs, kurās ir viņu vecumam un vajadzībām atbilstošs personāls un telpas.
	5. Turot bērnus pagaidu apcietinājumā izraidīšanas nokārtošanas laikā, galvenā vērība jāpievērš bērna interešu ievērošanai.
Grozījums Nr. 68 V.a nodaļas virsraksts (jauns)
	V.a nodaļa Eiropas Parlamenta iecelts ombuds atgriešanās procesa uzraudzībai
Grozījums Nr. 69 16.a pants (jauns)
	16.a pants
	Eiropas Parlaments – ombuda iecelšana atgriešanās procesa uzraudzībai
	1. Lai nodrošinātu trešās valsts pilsoņu atgriešanos, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, Eiropas Parlamentam ir jāieceļ ombuds atgriešanās procesa uzraudzībai.
	2. Eiropas Parlamenta ieceltajam ombudam atgriešanās procesa uzraudzībai ir šādas tiesības:
	(a) jebkurā laikā veikt nepieteiktas pārbaudes;
	(b) apkopot informāciju un ziņojumus par kolektīvu izraidīšanu un atbilstošos gadījumos sagatavot ieteikumus;
	(c) lūgt dalībvalstīm jebkurā laikā sniegt informāciju par paskaidrojumu par atgriešanās procesu.
Grozījums Nr. 70 17. panta 2. daļa
Pirmo ziņojumu Komisija sniedz vēlākais četrus gadus pēc datuma, kas minēts 18. panta 1. punktā.	Pirmo ziņojumu Komisija sniedz vēlākais divus gadus pēc datuma, kas minēts 18. panta 1. punktā, un turpmāk ik pēc diviem gadiem.
Pamatojums
Ņemot vērā šīs direktīvas nozīmi un tās ietekmi uz lielu sabiedrības daļu, ir svarīgi, lai novērtējumus veiktu regulārāk.
Grozījums Nr. 71 17. panta 2.a daļa (jauna)
	Eiropas Pamattiesību aģentūrai īpaša uzmanība jāpievērš šīs direktīvas noteikumu ievērošanai laikā, kad dalībvalstis to īsteno.
Pamatojums
Cilvēktiesību un atsevišķu starptautisku konvenciju ievērošana ir ļoti būtisks jautājums saistībā ar šo direktīvu, un tāpēc visa uzmanība ir jāpievērš topošajai Eiropas Pamattiesību aģentūrai.
Grozījums Nr. 72 17. panta 2.b daļa (jauna)
	Lai novērtētu atgriešanās politikas ietekmi uz attiecīgajām personām, kā arī uz valsti un sabiedrību, kurā šīs personas atgriežas, visus atgriešanās gadījumus reģistrē un uzrauga, lai apkopotu statistiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību1 . ___________________ 1 OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.
Grozījums Nr. 73 18. panta 1. punkta 1. daļa
1. Vēlākais līdz (24 mēneši pēc datuma, kad direktīva publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī) dalībvalstīs stājas spēkā likumi, noteikumi un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto tiesību aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.	1. Vēlākais līdz (18 mēneši pēc datuma, kad direktīva publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī) dalībvalstīs stājas spēkā likumi, noteikumi un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šo direktīvu Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto tiesību aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Komisija iesniedza EP priekšlikumu par dalībvalstīm kopīgu procedūru attiecībā uz to trešo valstu atpakaļnosūtīšanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli. Eiropas Parlaments šo priekšlikumu par kopēju direktīvu attiecībā uz atpakaļnosūtīšanu pirmoreiz izskatīja, izmantojot koplēmuma procedūru. Ziņojuma sagatavotājs atzīst lietas sarežģītību un apzinās iespējamās grūtības, lai vienotos par kopējiem pamatnosacījumiem jautājumā par nelegālo ieceļotāju atpakaļnosūtīšanu.

Ir zināms, ka Eiropā dzīvo miljoniem nelegālo ieceļotāju. Nelegālu dzīvošanu kādā valstī var uzskatīt par mūsdienīgu verdzības formu un tāpēc tā ir jāizbeidz. Nelegālajiem iedzīvotājiem, piemēram, nav iespējams izmantot veselības aprūpes sistēmas priekšrocības un viņi nevar aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tāpat viņiem ir jāsamierinās ar necilvēcīgiem apstākļiem darba .tirgū. Par nelegālajiem iedzīvotājiem nerunā, jo viņi ir vajadzīgi darba tirgū, lai arī darba mūža beigās tiem nebūs tiesības saņemt pensiju. Tas nav humānai attiecībā pret šiem iedzīvotājiem un galu galā attiecīgajai dalībvalstij var radīt nozīmīgas finansiālās problēmas. Eiropas politiķiem ir jāpieņem lēmums par to, vai piešķirt nelegālajiem iedzīvotājiem legālu statusu vai arī nosūtīt atpakaļ uz dzimteni. Kopumā tas ir pašu nelegālo iedzīvotāju interesēs — atrisināt savu nelegālā iedzīvotāja statusu.

Direktīvā ir skaidri noteikts, ka nelegālajiem iedzīvotājiem ir jāatstāj Eiropa. Turklāt šīs direktīvas uzdevums ir nevis noteikt nelegālo statusu, bet gan nodrošināt pārredzamu atpakaļnosūtīšanas procesu. Turklāt pirmoreiz atpakaļnosūtīšanas procedūrā ir noteikti obligātie standarti, lai nodrošinātu operatīvu atpakaļnosūtīšanu. Izraidīšanas procesa visos posmos uzlabosies dalībvalstu un dalībvalstu iestāžu sadarbība. Turklāt tā būs Eiropas pievienotā vērtība. Varētu noteikt visā Eiropā derīgu atkārtotas ieceļošanas aizliegumu. Tas paaugstinās stipras un vienotas Eiropas pievienoto vērtību. Tomēr starp visām darbībām galvenā prioritāte ir brīvprātīga atgriešanās. Dalībvalstīm ir jāizveido struktūras, kas atbalsta brīvprātīgu atgriešanos.

Ziņojuma sagatavotāja nolūks, iesniedzot grozījumus, bija stiprināt Parlamenta nozīmi, aizstāvot cilvēktiesības un humānismu. Tādēļ ziņojuma sagatavotāja mērķis bija izveidot humānu izraidīšanas procesu un paplašināt Komisijas priekšlikumā noteiktos standartus. Šajā sakarā ziņojuma sagatavotājs grozījumos ir iekļāvis tranzīta zonas definīciju, tādējādi novēršot iespēju patvaļīgi definēt tiesiski brīvu telpu.

Pagaidu apcietinājuma maksimālais ilgums ir 12 mēneši. Bet šo maksimālo termiņu dalībvalstis var neizmantot pilnīgi. Saistībā ar nelegālajiem iedzīvotājiem, kā arī pagaidu apcietinājuma vai izraidīšanas gadījumos, dalībvalstīm ir jānosaka saistoši obligātie standarti humānai attieksmei pret šīm personām. Tas ir izraidāmās personas interesēs, kā arī atgriešanās procesā iesaistīto amatpersonu drošībai. Tādējādi tiek apstiprināta abu pušu tiesiskā drošība, kas izriet no Komisijas sagatavotā teksta.

Tiek arī pastiprināta nevalstisko organizāciju pārraudzības funkcija. Šīs organizācijas uzskata par partneriem izraidīšanas procesā un tās tiek attiecīgi iesaistītas. Salīdzinājumā ar Komisijas tekstu tiek paplašināta šo organizāciju nozīme. Humanitāras katastrofas gadījumā varētu atcelt iebraukšanas aizliegumu noteiktiem reģioniem vai personu grupām.

Nedrīkst aizturēt nelegālos ieceļotājus, kuri paši nav vainojami, ka viņu mītnes valsts nevēlas sadarboties un izraidīšanu nevar panākt.

Izraidīšanas nosacījumi ir būtiski uzlaboti. Aizturēto personu pagaidu apcietinājuma vietām ir jābūt nodalītām parastā cietuma.

Pēc ziņojuma sagatavotāja domām kolektīvas izraidīšanas nepieļaušana ir vēl viens svarīgs jautājums. Ir skaidri noteikts, ka lēmums par izraidīšanu ir jāpieņem, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

Eiropas Parlaments ieceļ Eiropas ombudu atgriešanās procesa uzraudzībai. Ombuda uzdevumi ir skaidri noteikti un viņam ir piešķirtas tiesības, kas to padara par pilntiesīgu partneri atpakaļatgriešanās procesā.

Lai rīkotos saskaņā ar direktīvas priekšlikumu, atpakaļnosūtīšana praktiski ir jāveic dalībvalstu iestādēm. Tādēļ ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka šie grozījumi nozīmīgi uzlabo pašreizējo situāciju.

Ir definēts iespējamās bēgšanas risks, kuru nosakot seko pagaidu apcietinājums. Ja pastāv draudi sabiedrības drošībai, ir jāparedz iespēja izmantot pagaidu apcietinājumu. Aizliegumu iebraukt Eiropā var apgarināt, ja joprojām pastāv draudi sabiedrības drošībai. Aizliegumam iebraukt Eiropā ir jēga tikai tad, ja atbildīgās iestādes tiek par to informētas. Tādēļ ir obligāta prasība ievadīt šādu informāciju sistēmās SIS un VIS. Tas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī atvieglo un praktiski uzlabo iesaistīto amatpersonu darbu.

Direktīvas mērķis un nosaukums attiecas uz nelegālo ieceļotāju atpakaļnosūtīšanu. Tādēļ tika pieņemts izņēmuma kārtā izslēgt no šīs direktīvas pašreizējās robežprocedūras. Vienā no šīm robežprocedūrām ir izklāstīts jautājums par ieceļošanas atļaujas piešķiršanu, kas noraidījuma gadījumā nav jāsaprot kā atpakaļnosūtīšana.

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus un tādēļ, ka ziņojuma sagatavotājs atbalsta kopēju un saskaņotu izraidīšanas procesu, kas dotu pievienoto vērtību visai Eiropai un visām iesaistītajām pusēm, viņš atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest direktīvu. Minēto mērķu sasniegšanai ir saprātīgi ieviest kopēju tiesisko regulējumu.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS (12.9.2007)

saskaņā ar Reglamenta 48. panta 3. punktu

Giusto Catania

Mēs noraidām M. Weber ziņojumu, jo trešo valstu pilsoņiem kā kopienas iedzīvotājiem par administratīvu pārkāpumu nevajadzētu piemērot personiskās brīvības ierobežojumus vai cietumsodu.

Trešo valstu pilsoņiem pagaidu apcietinājumu varētu piemērot tikai tad, ja šie pilsoņi ir pakļauti tiesas procesam par Eiropas Savienības teritorijā izdarītiem noziegumiem un jebkurā gadījumā ar tādām pašām tiesiskajām un procedurālajām garantijām, kādas nodrošina ES pilsoņiem.

Turklāt mēs esam pārliecināti, ka 18 mēnešu ieslodzījuma periods migrantiem nav lietderīgs, ir pārmērīgs un pārkāpj tiesības uz personisko brīvību, kas aizstāvētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Cilvēkiem, kas nav izdarījuši noziegumu, 18 mēnešus ilgs ieslodzījums de facto nozīmē juridiska paradoksa atzīšanu par likumīgu.

Ilgāka nepamatota cilvēku turēšana apcietinājumā ļoti sliktos apstākļos, kā piemēram, dažos ES aizturēšanas centros, kurus apmeklēja LIBE pārstāvji, nekad nav tikusi atzīta ES tiesību aktos.

Turklāt mēs uzskatām, ka steidzami ir ļoti nepieciešams padziļināti novērtēt lietderību un sekas migrantu turēšanai apcietinājumā šajos centros.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (28.4.2006)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi
(KOM(2005)0391 – C6‑0266/2005 – 2005/0167(COD))

Atzinumu sagatavoja: Panagiotis Beglitis

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments vienmēr ir stingri iestājies par to, lai visās ES lietu jomās pilnībā tiktu ievērotas cilvēktiesības. Tādēļ tas vēlas, lai šis priekšlikums atbilstu pieņemtajiem principiem un pamatnostādnēm, kas attiecas uz ES tiesību aktu izstrādi. Šī atzinuma galvenais mērķis ir ieskicēt šo noteikumu piemērus un vajadzības gadījumā ierosināt grozījumus cilvēktiesību aizsardzības pastiprināšanai.

Šī priekšlikuma mērķis ir „nodrošināt skaidrus, pārskatāmus un taisnīgus kopīgus noteikumus attiecībā uz atgriešanos, izraidīšanu, piespiedu līdzekļu izmantošanu, pagaidu apcietinājumu un atkārtotu ieceļošanu, kuros pilnībā ievērotas attiecīgo personu cilvēktiesības un pamatbrīvības”.

Kā teikts Komisijas paziņojumā, priekšlikums ir balstīts uz pamatīgu sagatavošanās darbu vairāku gadu garumā. Taču Komisija nepiemin šīs problēmas mērogu. Šo pasākumu ir svarīgi ieviest, ņemot vērā pastāvošus apstākļus, statistiku par 2005. gadā izraidītajām personām un pēdējo gadu tendencēm.

Tā kā Eiropas Parlaments jau sen atbalsta starptautiskās cilvēktiesību normas, atzinīgi vērtējama cilvēktiesību un humāno apsvērumu iekļaušana šajā priekšlikumā. Liels prieks ir par to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu stāvoklim un nepārprotami tiek minēts būtiski svarīgs juridisks princips – bērna intereses (18. apsvērums, 5. pants). Svarīgs jauninājums ir noteikums par to, ka pirms bērna izraidīšanas ir jānovērtē apstākļi, kādi bērnam būs vietā, kur viņš atgriezīsies. Apsveicami ir tas, ka dalībvalstis drīkst nepiemērot piespiedu izraidīšanu, Atzinīgi vērtējama nediskriminēšanas principa iekļaušana priekšlikumā (17. apsvērums).

Parlaments ir izveidojis nostāju atbalstīt principu, ka nevienu nedrīkst izraidīt, ja vietā, kur persona atgriežas, tā ir pakļauta briesmām. Nerepatriēšanas princips ir nostiprināts starptautiskos cilvēktiesību aizsardzības tiesību aktos, kas ir saistoši gan ES, gan tās dalībvalstīm. Ir svarīgi, ka saskaņā ar šo priekšlikumu personu nedrīkst izraidīt piespiedu kārtā, ja pastāv pamatotas bažas, ka vietā, kur tā atgriezīsies, ir apdraudēta tās dzīvība vai fiziskā veselība (6. un 7. pants).

Jāņem vērā politiskā situācija. Mūsu ārpolitikā un starptautiskajās attiecībā ir jāiekļauj stratēģijas, ar kurām mazināt vēlmi nelegāli ieceļot Eiropas Savienībā.

Katras piespiedu izraidīšanas gadījumā ir jāsazinās ar attiecīgo trešo valsti. Jāraugās, lai ikvienā šādā gadījumā notiktu sadarbība.

Tā kā šis priekšlikums skar Šengenas Līgumu, pienācīgi jāņem vērā arī to valstu viedoklis, kuras ir parakstījušas Šengenas Līgumu, bet nav ES dalībvalstis.

Vairāki šī priekšlikuma aspekti attiecas, nevis uz ārpolitiku, bet uz iekšpolitiku, piemēram, noteikumi par pārsūdzēšanas kārtību (9. pants), jautājums par termiņu neievērošanu, izmantojot atbrīvošanas un atkārtotas aizturēšanas metodi (14. pants) un jautājums par atkārtotas ieceļošanas aizlieguma pārsūdzēšanas kārtību.

Nav noteikts, cik bieži ir jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam. Vajadzētu noteikt konkrētus termiņus, piemēram reizi divos gados vai reizi trijos gados (17. pants).

Lielāka uzmanība būtu jāvelta arī tādiem jautājumiem kā konsulārā un juridiskā palīdzība un tulkošana.

Visbeidzot, jāapsver iespēja šajā priekšlikumā vairāk atsaukties uz starptautiskiem juridiskiem standartiem.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 -1. apsvērums(jauns)
	(-1) Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1951. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada protokolu, un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām uzsvērta starptautisku cilvēktiesību standartu lielā nozīme,
Pamatojums
Šīs atsauces ir pievienotas, lai uzsvērtu starptautisku cilvēktiesību standartu lielo nozīmi.
Grozījums Nr. 2 18. apsvērums
(18) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Bērnu tiesību konvenciju, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt jāņem vērā „bērna intereses”. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt ir jāņem vērā ģimenes dzīves neaizskaramība.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir uzsvērt to, cik svarīgi ir ņemt vērā bērna intereses.
Grozījums Nr. 3 1. pants
Šajā direktīvā ir noteikti kopīgi standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelegāli uzturošos trešo dalībvalstu pilsoņu atgriešanos saskaņā ar pamattiesībām kā galvenajiem Kopienas tiesību, kā arī starptautisko tiesību principiem, tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.	Šajā direktīvā ir noteikti kopīgi standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz to trešo dalībvalstu pilsoņu atgriešanos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst likumīgajiem uzturēšanās nosacījumiem, saskaņā ar pamattiesībām kā galvenajiem Kopienas tiesību, kā arī starptautisko tiesību principiem, tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.
Grozījums Nr. 4 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
(b) kuri citādi nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.	(b) kuri citādi neatbilst vai vairs neatbilst likumīgajiem nosacījumiem, kas ļauj uzturēties dalībvalsts teritorijā.
Grozījums Nr. 5 3. panta b) punkts
(b) „nelikumīga uzturēšanās” ir tāda trešās valsts pilsoņa atrašanās dalībvalsts teritorijā, kurš neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par uzturēšanos vai pastāvīgu uzturēšanos minētajā dalībvalstī;	(b) „nelikumīga uzturēšanās” ir tādu trešās valsts pilsoņu atrašanās dalībvalsts teritorijā, kuri neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par likumīgu pastāvīgu uzturēšanos minētajā dalībvalstī;
Grozījums Nr. 6 5. pants
Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm ir pienācīgi jāievēro trešās valsts pilsoņa ģimenes attiecību specifika un noturība, viņa uzturēšanās ilgums dalībvalstī un to, vai pastāv ģimenes, kultūras un sociālās saites ar savu izcelsmes valsti. Turklāt tām ir jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.	Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm ir pienācīgi jāievēro trešās valsts pilsoņa ģimenes attiecību specifika un noturība, viņa uzturēšanās ilgums dalībvalstī un tas, vai viņam ir saglabājušās ģimenes, kultūras un sociālās saites ar savu izcelsmes valsti. Saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām pirmkārt ir jāņem vērā bērna tiesības.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir uzsvērt to, cik svarīgi ir ņemt vērā bērna intereses.
Grozījums Nr. 7 8. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)
	(ca) tās valsts atteikšanās to uzņemt, uz kuru trešās valsts pilsonis ir jāpārved.
Grozījums Nr. 8 11. panta 2. punkts
Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina rakstisku vai mutisku tulkojumu galvenajām atgriešanās lēmuma un/vai izraidīšanas rīkojuma sastāvdaļām valodā, kuru, paredzams, trešās dalībvalsts pilsonim vajadzētu saprast.	Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina rakstisku vai mutisku tulkojumu galvenajām atgriešanās lēmuma un/vai izraidīšanas rīkojuma sastāvdaļām valodā, kuru, trešās valsts pilsonis saprot.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai visa informācija un lēmumi, personai, uz kuru tie attiecas, tiktu darīti zināmi valodā, ko šī persona saprot.
Grozījums Nr. 9 15. panta 1. punkts
Dalībvalstis nodrošina humānu un cieņpilnu attieksmi pret pagaidu apcietinājumā esošajiem trešo valstu pilsoņiem, ievērojot viņu pamattiesības, un atbilstoši starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem. Pēc pieprasījuma tiem nekavējoties atļauj nodibināt sakarus ar likumīgiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentām konsulārām institūcijām, kā arī ar attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.	Dalībvalstis nodrošina humānu un cieņpilnu attieksmi pret pagaidu apcietinājumā esošajiem trešo valstu pilsoņiem, ievērojot viņu pamattiesības, un atbilstoši starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem. Viņus informē par viņu tiesībām nodibināt sakarus ar likumīgajiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentām konsulārām iestādēm un pēc pieprasījuma ļauj viņiem nekavējoties nodibināt sakarus ar minētajām personām, kā arī ar attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.
Pamatojums
Jāprecizē prasība informēt personas par viņu tiesībām uz konsulāro un juridisko palīdzību.
Grozījums Nr. 10 15. panta 3. punkts
3. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk aizsargātu personu stāvoklim. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgie netiek turēti pagaidu apcietinājumā parastās brīvības atņemšanas iestādes telpās. Nepavadītus nepilngadīgos nošķir no pieaugušajiem, ja netiek uzskatīts, ka bērna interesēs ir to nedarīt.	3. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk aizsargātu personu stāvoklim. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgie netiek turēti pagaidu apcietinājumā parastās brīvības atņemšanas iestādes telpās. Nepavadītus nepilngadīgos nošķir no pieaugušajiem, ja netiek uzskatīts, ka bērna interesēs ir to nedarīt. Pagaidu apcietinājumam jābūt ārkārtas pasākumam, un tam jābūt pēc iespējas īsākam.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir uzsvērt svarīgu juridisko principu. Ievērojot bērna interešu aizsardzību, jāuzsver princips, ka, ja nav pietiekami svarīgu iemeslu, bērnus neaiztur.
Grozījums Nr. 11 17. panta 1. punkts
Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un, ja nepieciešams, ierosina grozījumus.	Komisija periodiski ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un, ja nepieciešams, ierosina grozījumus. Šajos ziņojumos iekļauj informāciju par piespiedu izraidīšanai pakļauto cilvēku skaitu un tautību .
Pamatojums
Lai būtu iespējams novērtēt šīs jomas politikas virzienu efektivitāti, ir nepieciešama detalizēta statistika par pašreizējo problēmas mērogu un par tās tendencēm, ko iespējams izmantot arī, lai veiktu izmaksu un ieguvumu analīzes.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi
Atsauces	KOM(2005)0391 – C6-0266/2005 – 2005/0167(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 29.9.2005
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Panagiotis Beglitis 19.10.2005
Izskatīšana komitejā	20.3.2006		25.4.2006
Pieņemšanas datums	25.4.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	41 4 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Panagiotis Beglitis, André Brie, Elmar Brok, Simon Coveney, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Toomas Hendrik Ilves, Ioannis Kasoulides, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Cecilia Malmström, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Justas Vincas Paleckis, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Mirosław Mariusz Piotrowski, Hubert Pirker, Paweł Bartłomiej Piskorski, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, György Schöpflin, Gitte Seeberg, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Karl von Wogau, Luis Yañez-Barnuevo García
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Laima Liucija Andrikienė, Árpád Duka-Zólyomi, Glyn Ford, Milan Horáček, Tunne Kelam, Jaromír Kohlíček, Janusz Onyszkiewicz, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

• [1]  OV vēl nav publicēts.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (22.6.2007)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi
(COM(2005)0391 – C6‑0266/2005 – 2005/0167(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marie-Arlette Carlotti

ĪSS PAMATOJUMS

Ar šo direktīvu Komisija ierosina pakāpeniski ieviest kopēju atgriešanās politiku, ko piemērotu trešo valstu pilsoņiem, kuri nelegāli uzturas kādā dalībvalstī. Eiropas Savienībai ir jāsniedz reāls ieguldījums līdzsvarotas un taisnīgas atgriešanās politikas izveidē, jo attiecībā uz atgriešanās jautājumiem ir nepieciešami kopīgi standarti, kas trešo valstu pilsoņiem, kuri nelegāli uzturas kādā dalībvalstī, garantētu drošu atgriešanos, kas neaizskar cilvēka cieņu. Tādēļ pakāpeniski saskaņojamas atgriešanās politikas pamatā jābūt skaidriem, pārredzamiem, taisnīgiem noteikumiem, kas ir saderīgi ar attiecīgo personu pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Komisija to atzīst. Tomēr daži direktīvas priekšlikuma noteikumi pilnībā neatbilst proporcionalitātes principam un pamattiesību ievērošanas principam.

Turklāt šāda atgriešanās politika ir jāpapildina ar pasākumiem, kas migrantiem ļautu legalizēt uzturēšanos. Nelegālās migrācijas apkarošana katrā ziņā ir jāpapildina ar legālu migrācijas ceļu atvēršanu, un ir jāatzīst un jāizceļ migrantu pozitīvā loma attiecībā uz uzņēmējām valstīm. Sevišķi svarīgi ir ievērot migrantu tiesības, – tiesības pārvietoties ir viena no pamatbrīvībām. Starp šīm tiesībām ir reāli jāņem vērā un jāveicina līdzdalība uzņēmējas sabiedrības dzīvē un reāla integrācijas iespēja.

Ir arī svarīgi atzīt un veicināt migrantu lomu nabadzības apkarošanas un attīstības jomā. Šī iemesla dēļ migrācijas jautājums ir jāņem vērā valstu un starptautiskajās stratēģijās, kuru mērķis ir izskaust nabadzību, lai varētu īstenot Tūkstošgades mērķus. Tas nozīmē, ka saskaņā ar solidaritātes principu un ciešā sadarbībā ar trešām valstīm un reģionālajām organizācijām ir jāvēršas pret migrācijas pamatcēloņiem. Atbalstu jaunattīstības valstīm nedrīkst saistīt ar atpakaļuzņemšanas noteikumiem un to, cik labi tās pārvalda migrantu plūsmas. Atbildību par migrāciju nedrīkst uzvelt tikai izcelsmes un tranzīta valstīm vai it īpaši tikai jaunattīstības valstīm.

Eiropas Savienībai uz šo parādību ir atbilstīgi kopīgi jāreaģē, paredzot migrantiem arī atbalsta un integrācijas pasākumus. It īpaši attiecībā uz atgriešanos nedrīkst aizmirst par migrācijas un izraidīšanas psiholoģiskajām sekām.

Lai nodrošinātu, ka atgriešanās notiek cilvēka cieņai atbilstošos apstākļos:

- priekšroka ir jādod brīvprātīgas atgriešanās iespējai, paredzot migrantiem pamatoti ilgu termiņu atgriešanās plāna sagatavošanai labos apstākļos, un tas nozīmē, ka šajā laika posmā ir vajadzīgs noteikts skaits garantiju, un jāatturas no izraidīšanas pasākumu piemērošanas;

- trešo valstu pilsoņiem ir jāsniedz precīza, pārredzama, aktuāla un pieejama informācija;

- ir jāievieš reālas procesuālās garantijas, kas migrantiem ļautu iepazīstināt ar viņu personīgo situāciju un iestādēm – izmantot individuālu pieeju; atbildīgajiem ierēdņiem un tiesnešiem jābūt izglītībai šajā jomā;

- aizturēšanas pasākumi jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis un ir jāraugās, lai aizturēšanas laika posmi būtu īsi, objektīvi pamatoti un pakļauti tiesas kontrolei; ir jānodrošina, ka aizturēšanas apstākļi atbilst cilvēka cieņai un migrantu tiesībām;

- ir jāveicina migranta integrācija uzņēmējā valstī un jāsniedz atbalsts viņa atgriešanās plānam;

- jānovērtē Eiropas atgriešanās politikas ietekme uz jaunattīstības valstīm.

Eiropas Savienībai ir nepieciešama atgriešanās politika, kuras pamatā ir solidaritātes princips un kopēja atbildība ar jaunattīstības valstīm. Tai ir jāapzinās savas politikas ietekme uz jaunattīstības valstīm un atkārtotas ieceļošanas risks un jāpieņem konsekventa un horizontāla migrācijas politika, kurā visās rīcības jomās ņem vērā attīstības aspektus. Tai ir jānodrošina arī tas, lai migranti, kas atgriežas, to darītu saskaņā ar praktiski iespējamu plānu, kas viņiem ļaus iekļauties savā izcelsmes valstī un piedalīties sabiedrības dzīvē.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi	(Grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 2 1.a atsauce (jauna)
	– ņemot vērā Eiropas Padomes pamatnostādnes par piespiedu izraidīšanu (COM(2005)0040),
Grozījums Nr. 3 4. apsvērums
(4) Dalībvalstīm jānodrošina, ka nelikumīgu uzturēšanos pārtrauc, izmantojot taisnīgu un pārskatāmu procedūru.	(4) Dalībvalstīm jānodrošina, ka nelikumīgu uzturēšanos pārtrauc, izmantojot taisnīgu un pārskatāmu procedūru, taču tām vispirms jāveic pasākumi uz vietas, lai izvairītos no, piespiedu nelikumīgas ieceļošanas (jo nepastāv likumīgi iecelošanas veidi).
Pamatojums
Legalizācija ir tikai pagaidu pasākums, kas veikts, reaģējot uz ārkārtas situāciju, kuru izraisījusi valstu imigrācijas politika. Tas nav ilgtermiņa atrsinājums plašākai imigrācijas problēmai Eiropas perspektīvā. Tādēļ šo pievienojumu attaisno nepieciešamība precizēt un papildināt reālo shēmu dalībvalstu pašreizējai pieejai imigrācijas problēmai.
Grozījums Nr. 4 5. apsvērums
(5) Kā galvenais princips ir jāpiemēro saskaņota divu posmu procedūra, kas ietver atgriešanās lēmumu kā pirmo posmu un, ja nepieciešams, izraidīšanas rīkojuma izdošanu kā otro posmu. Tomēr, lai novērstu iespējamo procesuālo kavēšanos, dalībvalstīm jāļauj izdot gan atgriešanās lēmumu, gan izraidīšanas rīkojumu vienotā aktā vai lēmumā.	(5) Kā galvenais princips ir jāpiemēro saskaņota divu posmu procedūra, kas ietver atgriešanās lēmumu kā pirmo posmu un, ja nepieciešams, izraidīšanas rīkojuma izdošanu kā otro posmu. Tomēr, lai novērstu iespējamo procesuālo kavēšanos, dalībvalstīm jāļauj vienlaicīgi izdot gan atgriešanās lēmumu, gan izraidīšanas rīkojumu divos aktos vai atsevišķos lēmumos ar nosacījumu, ka ir vienlaicīgi iesniegts akts vai izraidīšanas rīkojums divos atsevišķos aktos vai lēmumos, aktam vai izraidīšanas rīkojumam esot atkarīgam no brīvprātīgas atgriešanās termiņa beigšanās.
Pamatojums
Pat ja praktisku iemeslu dēļ ir pamatoti vienlaicīgi pieņemt izraidīšanas aktu / rīkojumu un atgriešanās aktu / lēmumu, ir īpaši būtiski uzsvērt atšķirības un izraidīšanas būtību salīdzinājumā ar brīvprātīgu atgriešanos. Vienkāršs un īstenojams līdzeklis, kā parādīt šo atšķirību, ir vismaz oficiāli izmantot divus aktus / lēmumus, kas ir iesniegti ar atliekošu nosacījumu, t.i., brīvprātīgās atgriešanās termiņa beigšanos.
Grozījums Nr. 5 6. apsvērums
(6) Piespiedu izraidīšanas vietā priekšroka dodama brīvprātīgas atgriešanās iespējai, un ir jāatvēl laiks brīvprātīgas atgriešanās īstenošanai, ja nav pamata uzskatīt, ka tas varētu negatīvi ietekmēt atgriešanās procedūras mērķi.	(6) Piespiedu izraidīšanas vietā priekšroka dodama brīvprātīgas atgriešanās iespējai, un ir jāatvēl laiks brīvprātīgas atgriešanās īstenošanai.
Pamatojums
Apsvēruma pirmā daļa ir ļoti neskaidra, un ir svarīgi uzsvērt, ka brīvprātīga atgriešanās patiešām ir prioritāte.
Grozījums Nr. 6 10. apsvērums
(10) Jānodrošina Eiropas mērogs valstu īstenoto atgriešanās pasākumu ietekmei, ieviešot atkārtotas ieceļošanas aizliegumu, kas novērš atkārtotu ieceļošanu visu dalībvalstu teritorijā.	(10)     Jānodrošina Eiropas mērogs valstu īstenoto atgriešanās pasākumu ietekmei.
Atkārtotas ieceļošanas aizlieguma ilgums ir jānosaka, pienācīgi apsverot visus attiecīgos atsevišķa gadījuma apstākļus, un tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Gadījumos, kad ir nopietni apdraudēta valsts un sabiedrības drošība, dalībvalstīm ir jāļauj noteikt atkārtotas ieceļošanas aizliegumu uz ilgāku laiku.	Gadījumos, kad ir nopietni apdraudēta valsts un sabiedrības drošība, dalībvalstis var noteikt atkārtotas ieceļošanas aizliegumu.
Pamatojums
Atgriešanās lēmums papildus izraidīšanas rīkojumam ir pietiekams sods, lai reaģētu uz trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu uzturēšanos. Neskarot izņēmuma gadījumus, atkārtotas ieceļošanas aizlieguma pievienošana šim lēmumam šķiet pārmērīga.
Grozījums Nr. 7 11. apsvērums
(11) Pagaidu apcietinājuma izmantošana ir jāierobežo, un tai ir jābūt saistītai ar proporcionalitātes principu. Pagaidu apcietinājumu var izmantot tikai tad, ja nepieciešams novērst aizbēgšanas risku un ja vājāku piespiedu līdzekļu izmantošana nebūtu pietiekama.	(11) Pagaidu apcietinājuma izmantošana ir jāierobežo, un tai ir jābūt saistītai ar proporcionalitātes principu. Pagaidu apcietinājumu var izmantot tikai tad, ja nepieciešams novērst būtisku aizbēgšanas risku un ja vājāku piespiedu līdzekļu izmantošana nebūtu pietiekama.
Grozījums Nr. 8 15. apsvērums
(15) Dalībvalstīm ir jānodrošina ātra pieeja informācijai attiecībā uz atgriešanās lēmumiem, izraidīšanas rīkojumiem un atkārtotas ieceļošanas aizliegumiem, ko izdevušas citas dalībvalstis. Šāda informācijas apmaiņa ir jāveic saskaņā ar [lēmumu/regulu … par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) ieviešanu, darbību un izmantošanu].	(15) Dalībvalstīm ir jānodrošina ātra pieeja informācijai attiecībā uz atgriešanās lēmumiem, izraidīšanas rīkojumiem un atkārtotas ieceļošanas aizliegumiem, ko izdevušas citas dalībvalstis. Šāda informācijas apmaiņa ir jāveic saskaņā ar [lēmumu/regulu … par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) ieviešanu, darbību un izmantošanu], pilnībā ievērojot privātās dzīves tiesību un personas datu aizsardzību. Šai informācijai var piekļūt un to var izmantot ar tiesas iestādes atļauju, kā arī šo piekļuvi un izmantošanu ierobežo esošās direktīvas mērķi.
Grozījums Nr. 9 17. apsvērums
(17) Dalībvalstīm ir jāīsteno šīs direktīvas noteikumi bez diskriminācijas attiecībā uz dzimumu, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģisko pārliecību vai ticību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību nacionālai minoritātei, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju.	(17) Dalībvalstīm ir jāīsteno šīs direktīvas noteikumi bez diskriminācijas attiecībā uz dzimumu, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģisko pārliecību vai ticību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību nacionālai minoritātei, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, pilnībā ievērojot starptautiskās konvencijas un nepieļaujot necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos.
Pamatojums
Ir nepieciešama lielāka skaidrība attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību saistībā ar esošo direktīvu.
Grozījums Nr. 10 18. apsvērums
(18) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Bērnu tiesību konvenciju, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt jāņem vērā „bērna intereses”. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt ir jāņem vērā ģimenes dzīves neaizskaramība.	(18) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju 1989. gada Bērnu tiesību konvenciju, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt jāņem vērā „bērna intereses”. Šā iemesla dēļ Eiropas Savienībā vai ES un/vai dalībvalsts finansētās vietās nepilngadīgos nekādā gadījumā nevar turēt aizturēšanas centros vai apstākļos, kuros viņu brīvība ir ierobežota. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt ir jāņem vērā ģimenes dzīves neaizskaramība.
Grozījums Nr. 11 19. apsvērums
(19) Šās direktīvas piemērošana neskar pienākumus, kas izriet no Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi veikti ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu.	(19) Šās direktīvas piemērošana neskar pienākumus, kas izriet no Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi veikti ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra protokolu. Tādēļ ir aizliegta jebkāda tādu bēgļu un trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana, kuriem ir tiesības uz humāno aizsardzību un kuri prasa patvērumu.
Pamatojums
Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem iepriekš minētais ir jāprecizē.
Grozījums Nr. 12 20.a apsvērums (jauns)
	(20.a) Esošā direktīva paredz noteikt trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturās nelikumīgi, atgriešanās politiku, kas ir balstīta uz solidaritāti un atbildības dalīšanu ar izcelsmes valsti.
Grozījums Nr. 13 2. panta 1. punkts
1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kas nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā, proti:	1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kas nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā, proti, kuri neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, kā norādīts Šengenas līguma ieviešanas konvencijā.
a) kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, kā norādīts Šengenas līguma ieviešanas konvencijā;
b) kuri citādi nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā.
Pamatojums
Lai piemērotu kopējus standartus attiecībā uz atgriešanās politiku, ir jāievieš atsevišķi noteikumi personām, kuras pirmoreiz ieceļo ES teritrorijā un kurām kāda no dalībvalstīm agrāk ir piešķīrusi uzturēšanās atļauju vai kāda veida humāno aizsardzību. Šajā sakarā būtu jāizstrādā īpaša direktīva attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem agrāk ir piešķirta uzturēšanās atļauja vai šāda humānā palīdzība.
Grozījums Nr. 14 2. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kuriem ieceļošana dalībvalsts tranzīta zonā ir atteikta. Tomēr tām ir jānodrošina, ka attieksme pret minētajiem trešo valstu pilsoņiem, kā arī viņu aizsardzība nav mazāk labvēlīga par 8., 10., 13. un 15. pantā noteikto.	svītrots
Pamatojums
Tā kā ir jānovērš jebkāds izraidīšanas risks, direktīva ir jāpiemēro, pat ja trešās valsts valstspiederīgais neierodas tranzīta zonā.
Grozījums Nr. 15 2. panta 3. punkta, b a) apakšpunkts (jauns)
	ba) kuri ir uzsākuši legalizācijas procedūras.
Pamatojums
Ņemot vērā īpašos apstākļus attiecībā uz šo kategoriju, tā ir jāizslēdz no šīs direktīvas jomas.
Grozījums Nr. 16 2. panta 3. punkta, b b) apakšpunkts (jauns)
	bb) kas ir nepilngadīgie.
Pamatojums
Ņemot vērā īpašos apstākļus attiecībā uz šo kategoriju, tā ir jāizslēdz no šīs direktīvas jomas.
Grozījums Nr. 17 2. panta 3. punkta, bc) apakšpunkts (jauns)
	bc) kas, lai gan vēl nav sasnieguši pilngadību, ir spiesti pagarināt savu uzturēšanos dalībvalsts teritorijā mācību dēļ.
Pamatojums
Ņemot vērā īpašos apstākļus attiecībā uz šo kategoriju, tā ir jāizslēdz no šīs direktīvas jomas.
Grozījums Nr. 18 3. panta c) apakšpunkts
c) „atgriešanās” ir došanās atpakaļ uz personas izcelsmes, tranzīta valsti vai citu trešo valsti brīvprātīgi vai piespiedu kārtā;	c) „atgriešanās” ir došanās atpakaļ tikai uz personas izcelsmes valsti;
Pamatojums
Kā to apstiprinājuši autoritatīvi nozares avoti, jēdziens „atgriešanās” zinātniski nozīmē vienīgi atgriešanos izcelsmes zemē. Jebkāda šīs nozīmes izkropļošana neatbilst sākotnējai „atgriešanās” definīcijai.
Grozījums Nr. 19 3. panta  fa) apakšpunkts (jauns)
	fa) „nopietns aizbēgšanas risks”: būtisku motīvu pastāvēšana, kas jānosaka individuāli un objektīvi un jāizvērtē tiesām, ļaujot noteikt, ka persona, kurai piemērots atgriešanās lēmums, visticamāk varētu aizbēgt;
Pamatojums
Par aizbēgšanas risku neliecina tikai fakts, ka trešās valsts valstspiederīgais nelikumīgi uzturas dalībvalstī. Dalībvalstij ir jānorāda būtiski pierādījumi, kas liecina par nopietnu aizbēgšanas risku.
Grozījums Nr. 20 5. pants
Ģimenes attiecības un bērna intereses	Sociālās un ģimenes saites un bērna intereses
Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm ir pienācīgi jāievēro trešās valsts pilsoņa ģimenes attiecību specifika un noturība, viņa uzturēšanās ilgums dalībvalstī un to, vai pastāv ģimenes, kultūras un sociālās saites ar savu izcelsmes valsti. Turklāt tām ir jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.	Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm ir pienācīgi jāievēro trešās valsts pilsoņa ģimenes attiecību specifika un noturība, viņa saites ar uzņemošo valsti, iespējamie pasākumi, lai padarītu likumīgu viņa uzturēšanos, viņa uzturēšanās ilgums dalībvalstī un tas, vai pastāv ģimenes, kultūras un sociālās saites ar savu izcelsmes valsti. Turklāt tām ir jāņem vērā bērna intereses saskaņā ar 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām. Nepavadītus nepilngadīgos nevar ne izraidīt, ne aizturēt. Ģimenēm, kurās ir viens vai vairāki nepilngadīgie, principiāli nevar piemērot pagaidu apcietinājumu, un prioritāte ir piešķirama alternatīvām pagaidu apcietinājumam.
Grozījums Nr. 21 6. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis izdod atgriešanās lēmumu ikvienam trešās valsts pilsonim, kas nelegāli uzturas minēto valstu teritorijā.	1. Dalībvalstis var izdot individuālu atgriešanās lēmumu ikvienam trešās valsts pilsonim, kas nelegāli uzturas minēto valstu teritorijā, izņemot nepavadītiem nepilngadīgajiem.
Pamatojums
Visām dalībvalstīm jāsaglabā iespēja izdot atgriešanās lēmumu; tajā jāparedz vismaz sešu nedēļu atgriešanās termiņš: dot priekšroku atgriezties brīvprātīgi nozīmē arī ļaut izstrādāt atgriešanās projektu. Bērna interešu primārā loma liek aizliegt nepavadītu nepilngadīgo izraidīšanu.
Grozījums Nr. 22 6. panta 2. punkts
2. Atgriešanās lēmumā brīvprātīgai aizbraukšanai ir paredzēts pienācīgs laika posms, ne ilgāks par četrām nedēļām, ja nav pamata uzskatīt, ka attiecīgā persona minētajā laika posmā varētu aizbēgt. Minētajam laika posmam var noteikt dažus pienākumus, kuru mērķis ir novērst aizbēgšanas risku, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozītu, dokumentu iesniegšanu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.	2. Atgriešanās lēmumā brīvprātīgai aizbraukšanai ir paredzēts pienācīgs laika posms, ne īsāks par sešām nedēļām. Minētajam laika posmam var noteikt dažus pienākumus, kuru mērķis ir novērst nopietnu aizbēgšanas risku, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozītu, dokumentu iesniegšanu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 21.
Grozījums Nr. 23 6. panta 3. punkts
3. Atgriešanās lēmumu izdod kā atsevišķu aktu vai lēmumu vai kopā ar izraidīšanas rīkojumu.	3. Atgriešanās lēmumu izdod kā izraidīšanas rīkojumam atsevišķu aktu vai lēmumu. Atsevišķu izraidīšanas rīkojumu var izdot vienlaicīgi ar atgriešanās lēmumu, taču tas ir spēkā tikai tad, ja ir izpildīti 7. panta 1. punktā minētie noteikumi. Atgriešanās lēmuma atcelšana nozīmē, ka tiek automātiski atcelts izraidīšanas rīkojums.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 21.
Grozījums Nr. 24 6. panta 4. punkts
4. Ja uz dalībvalstīm attiecas pienākumi, kas atvasināti no pamattiesībām, kuras izriet jo īpaši no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, piemēram, tiesības uz nerepatriēšanu, tiesības uz izglītību un tiesības uz ģimenes vienotību, atgriešanās lēmumu neizdod. Ja atgriešanās lēmums jau ir izdots, to atceļ.	4. Ja uz dalībvalstīm attiecas pienākumi, kas atvasināti no pamattiesībām, kuras izriet it īpaši no Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, ANO Konvencijas pret spīdzināšanu, Konvencijas par bērna tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, piemēram, tiesības uz nerepatriēšanu, tiesības uz izglītību un tiesības uz ģimenes vienotību, atgriešanās lēmumu neizdod. Ja atgriešanās lēmums jau ir izdots, to atceļ.
Pamatojums
Visas nepieciešamās atsauces ir sniegtas.
Grozījums Nr. 25 6. panta 5. punkts
5. Dalībvalstis var katrā laikā pieņemt lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības uzturēties trešās valsts pilsonim, kas nelikumīgi uzturas to teritorijā, ar līdzjūtību saistītu iemeslu, humānu vai citu iemeslu dēļ. Tādā gadījumā atgriešanās lēmumu neizdod, bet, ja atgriešanās dokuments jau ir izdots, to atceļ.	5. Dalībvalstis var katrā laikā pieņemt lēmumu piešķirt atsevišķu uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības uzturēties trešās valsts pilsonim, kas nelikumīgi uzturas to teritorijā, ar līdzjūtību saistītu iemeslu, humānu vai citu iemeslu dēļ, ietverot savā imigrācijas politikā trešo valstu valstpiederīgo augsta līmeņa veselības aizsardzību. Tādā gadījumā atgriešanās lēmumu neizdod, bet, ja atgriešanās dokuments jau ir izdots, to atceļ.
Pamatojums
Dalībvalstīm jānodrošina nelegālajiem imigrantiem veselības aprūpe, papildinot imigrācijas politiku ar ekonomiskiem pasākumiem, kas nepieciešami šim mērķim. Kopumā nelegālie imigranti, kuri ieceļo un uzturas dalībvalstīs, zina par nožēlojamajiem dzīves apstākļiem un sekām, ko tie rada veselībai.
Grozījums Nr. 26 6. panta 6. punkts
6. Ja trešās valsts pilsonim, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru izsniegusi cita dalībvalsts, pirmā dalībvalsts atturas no atgriešanās lēmuma izdošanas, ja minētā persona brīvprātīgi dodas atpakaļ uz tās dalībvalsts teritoriju, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju.	6. Ja trešās valsts pilsonim, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru izsniegusi cita dalībvalsts, pirmā dalībvalsts atturas no atgriešanās lēmuma izdošanas, ja minētā persona brīvprātīgi dodas atpakaļ uz tās dalībvalsts teritoriju, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju. Šis ir pagaidu noteikums, līdz Eiropas līmenī tiks ieviestas visas uzturēšanās atļauju savstarpējās atzīšanas procedūras.
Pamatojums
Pirms Eiropas atgriešanās politikas pieņemšanas Eiropas Savienībai ir jāievieš tiesisks regulējums, lai reglamentētu likumīgas ieceļošanas veidus ES teritorijā.
Grozījums Nr. 27 6. panta 8. punkts
8. Ja attiecībā uz trešās valsts pilsoni, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, ir uzsākta procedūra viņa uzturēšanās atļaujas vai jebkuras citas tādas atļaujas piešķiršanai, kas dod tiesības uzturēties, attiecīgā dalībvalsts var atturēties izdot atgriešanās lēmumu, līdz uzsāktā procedūra ir pabeigta.	8. Ja attiecībā uz trešās valsts pilsoni, kas nelikumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, ir uzsākta procedūra viņa uzturēšanās atļaujas vai jebkuras citas tādas atļaujas piešķiršanai, kas dod tiesības uzturēties, attiecīgā dalībvalsts atturas izdot atgriešanās lēmumu, līdz uzsāktā procedūra ir pabeigta.
Grozījums Nr. 28 6. panta 8.a punkts (jauns)
	8.a Paziņojot par atgriešanās lēmumu, dalībvalstis tiek aicinātas sniegt informāciju un ierosināt papildu pasākumus, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo reintegrāciju izcelsmes zemē un viņu ieguldījumu šīs zemes attīstībā.
Grozījums Nr. 29 7. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis izdod izraidīšanas rīkojumu attiecībā uz trešās valsts pilsoni, uz kuru attiecas atgriešanās lēmums, ja pastāv aizbēgšanas risks vai ja brīvprātīgai izbraukšanai paredzētajā laika posmā, kas piešķirts saskaņā ar 6. panta 2. punktu, nav izpildīts atgriešanās pienākums.	1. Dalībvalstis izdod individuālu izraidīšanas rīkojumu attiecībā uz trešās valsts pilsoni, uz kuru attiecas atgriešanās lēmums, ja brīvprātīgai izbraukšanai paredzētajā laika posmā, kas piešķirts saskaņā ar 6. panta 2. punktu, nav izpildīts atgriešanās pienākums vai ja pastāv nopietns aizbēgšanas risks.
Grozījums Nr. 30 7. panta 2. punkts
2. Izraidīšanas rīkojumā precizē termiņu, kurā izraidīšana tiks īstenota, un atgriešanās valsti.	2. Izraidīšanas rīkojumā precizē termiņu, kurā izraidīšana tiks īstenota, un atgriešanās valsti, kurai ir jābūt trešās valsts valstspiederīgā izcelsmes valstij..
Pamatojums
Trešo valstu valstspiederīgajiem ir jāatgriežas tieši viņu izcelsmes valstī, nevis kādā citā valstī. Ja šie trešo valstu valstspiederīgie tiek nosūtīti atpakaļ uz Eiropas Savienības kaimiņvalsti, palielinās varbūtība, ka viņi atkārtoti nelegāli iekļūs ES, un Kopienas pasākumi šajā gadījumā izrādīsies neefektīvi.
Grozījums Nr. 31 7. panta 3. punkts
3. Izraidīšanas rīkojumu izdod kā atsevišķu aktu vai lēmumu vai kopā ar atgriešanās lēmumu.	3. Izraidīšanas rīkojumu izdod kā atgriešanās lēmumam atsevišķu aktu vai lēmumu. Atsevišķu izraidīšanas rīkojumu var izdot vienlaicīgi ar atgriešanās lēmumu, taču tas ir spēkā tikai tad, ja ir izpildīti 1. punktā minētie noteikumi.
Grozījums Nr. 32 8. panta virsraksts un 1. punkts
Atlikšana	Atlikšana vai atcelšana
1. Dalībvalstis var atlikt izraidīšanas rīkojuma izpildi uz pienācīgu laiku, ņemot vērā konkrēta gadījuma īpašos apstākļus.	1. Dalībvalstis var atlikt izraidīšanas rīkojuma izpildi uz pienācīgu laiku, ņemot vērā konkrēta gadījuma īpašos apstākļus, vai atcelt atgriešanās lēmumu. Atlikšanas vai atcelšanas gadījumā dalībvalsts nodrošina trešās valsts valstspiederīgajam pienācīgus uzturēšanās apstākļus.
Pamatojums
Trešās valsts valstspiederīgajam nav jāliek atgriezties, ja tas pakļauj viņu briesmām vai ja nav iespējams atgriešanās projekts. Nepavadītus nepilngadīgos nedrīkst izraidīt.
Grozījums Nr. 33 8 panta 2. punkta ievaddaļa
2. Dalībvalstis atceļ izraidīšanas rīkojuma izpildi šādos apstākļos uz laiku, kamēr pastāv minētie apstākļi:	2. Dalībvalstis atliek izraidīšanas rīkojuma izpildi vai atceļ izraidīšanas rīkojumu šādos apstākļos uz laiku, kamēr pastāv minētie apstākļi:
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 32.
Grozījums Nr. 34 8 panta 2. punkta a) apakšpunkts (jauns)
	- a) ja trešās valsts valstspiederīgais atgriešanās gadījumā izcelsmes valstī ir fiziski vai garīgi apdraudēts;
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 32.
Grozījums Nr. 35 8 panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) trūkst pārliecības, ka nepavadītus nepilngadīgos nosūtīšanas vietā vai pēc ierašanās var nodot ģimenes locekļa, līdzvērtīga pārstāvja, nepilngadīgā aizbildņa vai atgriešanās valsts kompetentas amatpersonas pārziņā, pēc tam, kad ir pārbaudīti apstākļi, kas sagaida nepilngadīgo, viņam atgriežoties.	svītrots
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 32.
Grozījums Nr. 36 8 panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)
	ca) ja pastāv būtiski iemesli, kas liecina, ka izraidīšana varētu izraisīt kolektīvu izraidīšanu, pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. protokola 4. pantu, kas aizliedz kolektīvas izraidīšanas.
Grozījums Nr. 37 8. panta 3. punkts
3. Ja atgriešanās lēmuma piemērošana vai izraidīšanas rīkojuma izpilde ir atlikta, kā noteikts 1. un 2. punktā, lai novērstu aizbēgšanas risku, attiecībā uz attiecīgo trešās valsts pilsoni var paredzēt noteiktus pienākumus, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozītu, dokumentu iesniegšanu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.	3. Ja atgriešanās lēmuma piemērošana vai izraidīšanas rīkojuma izpilde ir atlikta, kā noteikts 1. un 2. punktā, lai novērstu nopietnu aizbēgšanas risku, attiecībā uz attiecīgo trešās valsts pilsoni var paredzēt noteiktus pienākumus, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozītu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 32.
Grozījums Nr. 38 9. panta 1. punkts
1. Izraidīšanas rīkojumos ir ietverts atkārtotas ieceļošanas aizliegums uz laiku, ne ilgāku par 5 gadiem.	1. Gadījumos, kad ir nopietni apdraudēta sabiedrības un valsts drošība, dalībvalstis var līdz ar izraidīšanas rīkojumu noteikt atkārtotas ieceļošanas aizliegumu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem..
Atgriešanās lēmumos var ietvert šādu atkārtotas ieceļošanas aizliegumu.
Pamatojums
Atgriešanās lēmums papildus izraidīšanas rīkojumam ir pietiekams sods, lai reaģētu uz trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu uzturēšanos. Neskarot izņēmuma gadījumus, atkārtotas ieceļošanas aizlieguma pievienošana šim lēmumam šķiet pārmērīga.
Grozījums Nr. 39 9 panta 2. punkta c) apakšpunkts
(c) ir ieceļojis dalībvalstī atkārtotas ieceļošanas aizlieguma laikā;	svītrots
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 38.
Grozījums Nr. 40 9. panta 2. punkta d) apakšpunkts
(d) apdraud sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību.	svītrots
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 38.
Grozījums Nr. 41 9. panta 2. punkta pēdējā daļa
Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu var izdot uz laiku, ilgāku par 5 gadiem, ja attiecīgais trešās valsts pilsonis rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai.	svītrots
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 38.
Grozījums Nr. 42 9. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Atkārtotas ieceļošanas aizliegumus pēc attiecīgās personas pieprasījuma var apstrīdēt un vēlāk pārskatīt.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 38.
Grozījums Nr. 43 9. panta 3. punkts
3. Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu var atcelt, jo īpaši gadījumos, kad attiecīgais trešās valsts pilsonis:	3. Atkārtotas ieceļošanas aizliegumu atceļ, it īpaši gadījumos, kad attiecīgais trešās valsts pilsonis vairs nopietni neapdraud dalībvalsts sabiedrības un valsts drošību. Šī atcelšana ir spēkā visās dalībvalstīs.
(a) ir pirmo reizi saņēmis atgriešanās lēmumu vai izraidīšanas rīkojumu;
(b) ir pieteicies dalībvalsts konsulārajai pārstāvniecībai;
(c) ir atlīdzinājis visas savas iepriekšējās atgriešanās procedūras izmaksas.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 38.
Grozījums Nr. 44 9. panta 4. punkts
4. Attiecīgos atsevišķos gadījumos atkārtotas ieceļošanas aizlieguma darbību var apturēt izņēmuma kārtā un uz laiku.	svītrots
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 38.
Grozījums Nr. 45 9. panta 5. punkts
5. Šā panta 1. līdz 4. punktu piemēro, neierobežojot tiesības pieprasīt patvērumu kādā no dalībvalstīm.	4. Šā panta 1. līdz 3. punktu piemēro, neierobežojot tiesības pieprasīt patvērumu kādā no dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 46 10. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis nodrošina NVO klātbūtni atgriešanās procesa laikā un it īpaši izraidīšanas operāciju laikā.
Grozījums Nr. 47 10 panta 2. punkts
2. Īstenojot izraidīšanu, dalībvalstis ievēro kopīgās pamatnostādnes par drošības noteikumiem attiecībā uz kopīgu izraidīšanu pa gaisa ceļu, kuras pievienotas Lēmumam 2004/573/EK.	2. Īstenojot izraidīšanu, dalībvalstis ievēro kopīgās pamatnostādnes par drošības noteikumiem attiecībā uz kopīgu izraidīšanu pa gaisa ceļu, kuras pievienotas Lēmumam 2004/573/EK, un noraida kolektīvas izraidīšanas un teorētiski individuālas, taču kolektīvi piemērotas izraidīšanas procedūras.
Pamatojums
Šis formulējums vairāk atbilst direktīvas mērķiem.
Grozījums Nr. 48 10 panta 2.a punkts (jauns)
	Atgriešanās gadījumā un ar mērķi garantēt repatriētās personas sociālekonomisko reintegrāciju izcelsmes zemē Komisijai ir jāizstrādā ad hoc rīcības plāns sadarbībai, par ko panākta vienošanās ar katru trešo valsti, nodrošinot repatriētās personas pamattiesību ievērošanu.
Pamatojums
Šis pasākums papildina Eiropas savienības atgriešanās politiku.
Grozījums Nr. 49 11. panta 1. punkta 2. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumā un/vai rīkojumā tiek minēti faktiskie un juridiskie iemesli un ka attiecīgais trešās valsts pilsonis tiek rakstveidā informēts par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.	Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumā un/vai rīkojumā tiek minēti faktiskie un juridiskie iemesli un ka attiecīgais trešās valsts pilsonis tiek rakstveidā pēc iespējas ātrāk informēts par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Pamatojums
Ir ļoti svarīgi, lai attiecīgā personā tieši saņemtu uzticamu un saprotamu informāciju, lai varētu pienācīgi izmantot laiku procedūras jautājumu nokārtošanai.
Grozījums Nr. 50 11. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina rakstisku vai mutisku tulkojumu galvenajām atgriešanās lēmuma un/vai izraidīšanas rīkojuma sastāvdaļām valodā, kuru, paredzams, trešās dalībvalsts pilsonim vajadzētu saprast.	2. Dalībvalstis nodrošina atgriešanās lēmuma un/vai izraidīšanas rīkojuma rakstisku tulkojumu valodā, kuru attiecīgā persona saprot.
Pamatojums
Tiesas pieejamība tiek nodrošināta vienīgi tad, ja attiecīgā persona saprot pieņemtos lēmumus.
Grozījums Nr. 51 12. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli tiesā vai tribunālā, lai pārsūdzētu vai lūgtu izskatīt atgriešanās lēmumu un/vai izraidīšanas rīkojumu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem trešo valstu valstspiederīgajiem ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli tiesā vai tribunālā, lai pārsūdzētu vai lūgtu izskatīt atgriešanās lēmumu un/vai izraidīšanas rīkojumu.
Pamatojums
Teksta uzlabojums.
Grozījums Nr. 52 12. panta 2. punkts
2. Tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir ar atliekošu efektu vai ietver trešās valsts pilsoņa tiesības pieprasīt atgriešanās lēmuma vai izraidīšanas rīkojuma izpildes atlikšanu; tādā gadījumā atgriešanās lēmuma vai izraidīšanas rīkojuma izpilde tiek atlikta, līdz tas tiek apstiprināts vai uz to vairs neattiecas aizsardzības līdzeklis ar atliekošu efektu.	2. Tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir ar atliekošu efektu.
Grozījums Nr. 53 12. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir iespēja saņemt juridiskas konsultācijas, pārstāvību un, ja nepieciešams, palīdzību saistībā ar valodu. Juridiskā palīdzība ir pieejama, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajam trešās valsts pilsonim ir iespēja saņemt juridiskas konsultācijas, pārstāvību un, ja nepieciešams, palīdzību saistībā ar valodu. Juridiskā palīdzība ir pieejama, kam nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu.
Grozījums Nr. 54 14. panta 1. punkts
1. Ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka pastāv aizbēgšanas risks, un ja vājāku piespiedu līdzekļu, piemēram, regulāra reģistrēšanās attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozīts, dokumentu iesniegšana, pienākums uzturēties noteiktā vietā vai citu līdzekļu izmantošana minētā riska novēršanai nebūtu pietiekama, dalībvalstis piemēro pagaidu apcietinājumu trešās valsts pilsonim, uz kuru attiecas vai attieksies izraidīšanas rīkojums vai atgriešanās lēmums.	1. Ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka pastāv nopietns aizbēgšanas risks, un ja vājāku piespiedu līdzekļu, piemēram, regulāra reģistrēšanās attiecīgās iestādēs, finanšu garantijas depozīts, dokumentu iesniegšana, pienākums uzturēties noteiktā vietā vai citu līdzekļu izmantošana minētā riska novēršanai nebūtu pietiekama, dalībvalstis piemēro pagaidu apcietinājumu trešās valsts pilsonim, uz kuru attiecas izraidīšanas rīkojums.
Pamatojums
Nebūtisks aizbēgšanas risks nevar attaisnot pagaidu apcietinājumu izraidīšanas nolūkā. Jāuzsver, ka pagaidu apcietinājumam jābūt izņēmuma pasākumam, kura pamatā ir tiesas noteikts būtisks aizbēgšanas risks, un apcietinājums jāpiemēro tikai izraidīšanas organizēšanas laikā.
Grozījums Nr. 55 14. panta 1. a punkts (jauns)
	Pagaidu apcietinājums ir pamatots vienīgi uz laiku, kas nepieciešams, lai organizētu izraidīšanu nopietna aizbēgšanas riska gadījumā. Tas vairs nav attaisnojams, ja, neskatoties uz visiem objektīvajiem pūliņiem iegūt izceļošanas dokumentus, atgriešanās valsts iestādes neatbild paredzētajā termiņā.
Grozījums Nr. 56 14. panta 4. punkts
3. Tiesu iestādes var pagarināt apcietinājumu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.	3. Tiesu iestādes var pagarināt apcietinājumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 54.
Grozījums Nr. 57 15. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina humānu un cieņpilnu attieksmi pret pagaidu apcietinājumā esošajiem trešo valstu pilsoņiem, ievērojot viņu pamattiesības, un atbilstoši starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem. Pēc pieprasījuma tiem nekavējoties atļauj nodibināt sakarus ar likumīgiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentām konsulārām institūcijām, kā arī ar attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.	1. Dalībvalstis nodrošina humānu un cieņpilnu attieksmi pret pagaidu apcietinājumā esošajiem trešo valstu pilsoņiem, ievērojot viņu pamattiesības, un atbilstoši starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem. Turklāt viņiem ir tiesības pēc iespējas ātrāk nodibināt sakarus ar likumīgiem pārstāvjiem, ģimenes locekļiem un kompetentām konsulārām institūcijām, kā arī ar attiecīgām starptautiskām un nevalstiskām organizācijām.
Pamatojums
Tiesību neesamība sazināties ar vai nu ar tuviniekiem, vai aizstāvjiem tiek uzskatīta par aizturēto personu pamattiesību pārkāpumu.
Grozījums Nr. 58 15. panta 2. punkts
2. Pagaidu apcietinājumu īsteno speciālās pagaidu apcietinājuma telpās. Ja dalībvalsts nespēj nodrošināt uzturēšanos speciālā pagaidu apcietinājuma telpā un ir spiesta izmantot brīvības atņemšanas iestādes telpas, tā nodrošina, ka pagaidu apcietinājumā esošie trešo valstu pilsoņi pastāvīgi ir fiziski nošķirti no parastajiem ieslodzītajiem.	2. Pagaidu apcietinājumu īsteno speciālās pagaidu apcietinājuma telpās. Ja dalībvalsts nespēj nodrošināt uzturēšanos speciālā pagaidu apcietinājuma telpā un tai ir pienākums izmantot brīvības atņemšanas iestādes telpas, jo nav vietu īpašajos pagaidu apcietinājuma centros, tā nodrošina, ka pagaidu apcietinājumā esošie trešo valstu pilsoņi pastāvīgi ir fiziski nošķirti no parastajiem ieslodzītajiem arī atpūtas periodos.
Grozījums Nr. 59 15. panta 2. punkta 2. daļa
Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk aizsargātu personu stāvoklim. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgie netiek turēti pagaidu apcietinājumā parastās brīvības atņemšanas iestādes telpās. Nepavadītus nepilngadīgos nošķir no pieaugušajiem, ja netiek uzskatīts, ka bērna interesēs ir to nedarīt.	Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk aizsargātu personu stāvoklim. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgie netiek turēti pagaidu apcietinājumā parastās brīvības atņemšanas iestādes telpās, taču, lai viņiem tiktu sniegta apmācība un viņi tiktu turēti bērnu aprūpes iestādēs, pienācīgi ņemot vērā viņu ģimenes saites un bērna interešu primāro lomu. Nepavadītus nepilngadīgos nedrīkst apcietināt.
Pamatojums
Nepilngadīgo pagaidu apcietināšana ir pārmērīgs līdzeklis.
Grozījums Nr. 60 15. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskām un nevalstiskām organizācijām ir iespēja apmeklēt pagaidu apcietinājuma telpas, lai novērtētu pagaidu apcietinājuma apstākļu atbilstību. Var noteikt, ka šādiem apmeklējumiem nepieciešama atļauja.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskām un nevalstiskām organizācijām ir iespēja apmeklēt pagaidu apcietinājuma telpas, lai novērtētu pagaidu apcietinājuma apstākļu atbilstību.
Pamatojums
Skatīt grozījumu Nr. 59.
Grozījums Nr. 61 16. panta a) apakšpunkts
(a)atzīt pirmās dalībvalsts izdotu atgriešanās lēmumu vai izraidīšanas rīkojumu un veikt izraidīšanu; tādā gadījumā dalībvalstis savstarpēji kompensē jebkādus finanšu traucējumus, kas var rasties, piemērojot Padomes Lēmumu 2004/191/EK ar attiecīgām izmaiņām;	atzīt pirmās dalībvalsts izdotu atgriešanās lēmumu vai izraidīšanas rīkojumu un veikt izraidīšanu; tādā gadījumā dalībvalstis savstarpēji kompensē jebkādus finanšu traucējumus, kas var rasties, piemērojot Padomes Lēmumu 2004/191/EK ar attiecīgām izmaiņām; šajā gadījumā trešās valsts valstspiederīgais, kurš uzturas nelikumīgi, bauda tiesības, kas noteiktas šīs direktīvas 12. pantā;
Pamatojums
Trešo valstu valstspiederīgajiem vienmēr jābūt tiesībām pārsūdzēt tiesā atgriešanās lēmumu (vai izraidīšanas rīkojumu). Tādēļ pārējām dalībvalstīm jānodrošina viņiem tiesas pieejamība, lai būtu iespējams apstrīdēt pirmās dalībvalsts pirmās instances tiesā pieņemtu lēmumu.
Grozījums Nr. 62 16. panta c) apakšpunkts
c) uzsākt atgriešanās procedūru saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem;	c) uzsākt atgriešanās procedūru saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un Kopienas tiesību aktu kopumu;
Pamatojums
Lai otrā dalībvalsts piemērotu atgriešanās procedūru, ir jāpieņem vajadzīgie pasākumi, kuru pamatā būtu attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kā arī Kopienas tiesību aktu kopums, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.
Grozījums Nr. 63 17. pants
Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un, ja nepieciešams, ierosina grozījumus.	Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un, ja nepieciešams, ierosina grozījumus.
	Dalībvalstīm ir pienākums novērtēt to īstenotās atgriešanās politikas ietekmi uz trešo valstu valstspiederīgo izcelsmes valstīm un nodrošināt šīs politikas savietojamību ar saskaņotu attīstības un sadarbības politiku ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm.
Pirmo ziņojumu Komisija sniedz vēlākais četrus gadus pēc datuma, kas minēts 18. panta 1. punktā.	Pirmo ziņojumu Komisija sniedz vēlākais četrus gadus pēc datuma, kas minēts 18. panta 1. punktā.
Pamatojums
Trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās ir jāsagatavo un to nevar nošķirt no saskaņotas un efektīvas attīstības politikas. Solidaritātes princips prasa, lai dalībvalstis uzsāktu pārraudzīt šos pasākumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīgi standarti un procedūras dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi
Atsauces	COM(2005)0391 - C6-0266/2005 - 2005/0167(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 29.9.2005
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Marie-Arlette Carlotti 27.3.2007
Pieņemšanas datums	5.6.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	22 0 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrete Auken, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Corina Creţu, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Luisa Morgantini, Miguel Portas, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Margrietus van den Berg, Johan Van Hecke, Luis Yañez-Barnuevo García
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Jerzy Kułakowski, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Pasqualina Napoletano, Anne Van Lancker, Ralf Walter

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopīgi standarti un procedūras dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi
Atsauces	COM(2005)0391 - C6-0266/2005 - 2005/0167(COD)
Datums, kad iesniedza Parlamentam	1.9.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 29.9.2005
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 29.9.2005		DEVE 29.9.2005		EMPL 29.9.2005
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	EMPL 14.9.2005
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Manfred Weber 14.9.2005
Izskatīšana komitejā	24.11.2005		20.3.2006		20.6.2006		11.12.2006
	27.6.2007		12.9.2007
Pieņemšanas datums	12.9.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	47 5 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Alfredo Antoniozzi, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Carlos Coelho, Fausto Correia, Esther De Lange, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Lilli Gruber, Adeline Hazan, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Roger Knapman, Magda Kósáné Kovács, Barbara Kudrycka, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Sarah Ludford, Dan Mihalache, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Martine Roure, Inger Segelström, Károly Ferenc Szabó, Søren Bo Søndergaard, Vladimir Urutchev, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Inés Ayala Sender, Simon Busuttil, Charlotte Cederschiöld, Gérard Deprez, Iratxe García Pérez, Ignasi Guardans Cambó, Sophia in ‘t Veld, Carlos José Iturgaiz Angulo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Metin Kazak, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Hubert Pirker, Antonio Tajani, Rainer Wieland
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Iles Braghetto