Ziņojums - A6-0325/2008Ziņojums
A6-0325/2008

ZIŅOJUMS par Sieviešu un vīriešu līdztiesību – 2008. gads

28.7.2008 - (2008/2047(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referents: Iratxe García Pérez

Procedūra : 2008/2047(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0325/2008

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Sieviešu un vīriešu līdztiesību – 2008. gads

(2008/2047(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā EK līguma 2. pantu, 3. panta 2. punktu un 141. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,[1]

–    ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamenta un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2008. gadā (Komisijas ziņojums "Sieviešu un vīriešu līdztiesība – 2008. gads"), kā arī ikgadējos iepriekšējos ziņojumus (COM(2001)0179, COM(2002)0258, COM(2003)0098, COM(2004)0115, COM(2005)0044, COM(2006)0071 un COM(2007)0049),

–    ņemot vērā Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010 (COM(2006)0092),

–    ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2001/51/EK, ar ko izveido programmu attiecībā uz dzimumu līdztiesības pamatstratēģiju Kopienā (2001. — 2005.)[2]

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu,[3] jo īpaši tās 16. panta 1. punktu,

–    ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, ko pieņēma Briseles Eiropadomes sanāksmē 2006. gada 23.–24. martā,

–    ņemot vērā kopējo deklarāciju, kuru 2005. gada 4. februārī pieņēma ES dalībvalstu ministri, kas atbildīgi par dzimumu līdztiesības politiku,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 9. marta rezolūciju par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu[4],

–    ņemot vērā 2006. gada 24. oktobra rezolūciju par sieviešu imigrāciju: imigranšu loma un vieta Eiropas Savienībā,[5]

–    ņemot vērā 2007. gada 26.  aprīļa rezolūciju par sieviešu ar invaliditāti stāvokli Eiropas Savienībā,[6]

–    ņemot vērā 2007. gada 13. marta rezolūciju par Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006 – 2010)[7]

–     ņemot vērā tā 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz pasākumiem jaunu sieviešu ģimenes dzīves un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savienībā[8],

–    ņemot vērā tā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību ES - 2007[9],

–    ņemot vērā 2008. gada 17. novembra rezolūciju par sieviešu lomu rūpniecībā[10]

–    ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos[11]

–    ņemot vērā tā 2008. gada 13. marta rezolūciju par cietumā ieslodzīto sieviešu īpašo situāciju un vecāku atrašanās ieslodzījumā ietekmi uz sociālo un ģimenes dzīvi[12],

–    ņemot vērā padomdevējas komitejas par iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem 2007. gada 22. marta atzinumu par atšķirīgu atalgojuma līmeni,

–   ņemot vērā Dzimumu līdztiesības darbības plānu, ko 2005. gada 22. martā pieņēma Eiropas sociālie partneri,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6‑0325/2008),

A. tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no ES pamatprincipiem, kas atzīts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un tā kā, neskatoties uz nozīmīgo progresu šajā jomā, joprojām pastāv nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem;

B.  tā kā vardarbība pret sievietēm ir nopietns šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanā un ir viens no visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas nepazīst ne ģeogrāfiskus, ne ekonomiskus, ne sociālus šķēršļus, un tā kā to sieviešu skaits, kas ir cietušas no vardarbības, ir satraucošs,

C. tā kā termins „vardarbība pret sievietēm” apzīmē visus pret sieviešu dzimuma personām vērstos vardarbības aktus, kas sievietēm nodara vai var nodarīt kaitējumu vai fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas ciešanas, tostarp draudus par šādiem aktiem, brīvības ierobežošanu vai patvaļīgu atņemšanu gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē,

D. tā kā sieviešu tirdzniecība seksuālai izmantošanai ir nepieņemams cilvēktiesību un tiesību aktu pārkāpums, jo tas ir modernās verdzības veids, kas ir cieši saistīts ar citiem noziedzības veidiem un kas kaitē visiem centieniem, kurus īsteno, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību,

E.  tā kā elastīgas uzņēmējdarbības politikas veicināšanai darba tirgū nav jābūt vērstai galvenokārt uz uzņēmumu vai pārvaldes iestāžu vajadzībām, bet elastības politikai ir pirmkārt jāattiecas uz laiku, kas sievietēm un vīriešiem vajadzīgs, lai veiktu savus pienākumus ģimenē,

F.  tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģijā vēl joprojām nav īpašu pamatnostādņu attiecībā uz dzimumiem, ne iespēju vienlīdzības pīlāra,

G. tā kā sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeņa atšķirības norāda gan uz kvalitatīvām, gan kvantitatīvām atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem,

H. tā kā atalgojuma atšķirības kopš 2003. gada ir saglabājušās 15 % apmērā, un kopš 2000. gada tās ir pamazinājušās tikai par vienu procentu punktu,

I.   tā kā nozaru un profesiju segregācija starp sievietēm un vīriešiem nemazinās un dažās valstīs pat pieaug,

J.   tā kā sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir izšķirošs sieviešu un vīriešu līdztiesības rādītājs un tā kā sieviešu skaits uzņēmumu un universitāšu vadošajos amatos joprojām ir mazs un pavisam lēni palielinās politikā un pētniecībā,

K. tā kā joprojām pastāvošie stereotipi izglītībā un nodarbinātībā attiecībā uz sievietēm kavē nevienlīdzības izskaušanu,

L.  tā kā Lisabonas programmas izaugsmes kāpināšanas un sociālās tirgus ekonomikas veicināšanas mērķus var īstenot tikai tad, ja darba tirgū gan pilsētās, gan laukos pilnībā tiek izmantots nozīmīgais sieviešu cilvēkresursu potenciāls;

M. tā kā pastāv„piespiedu” nepilnas slodzes darba risks, jo īpaši sievietēm, kas tām bieži vien tiek uzspiests, tāpēc ka nav pieejamu bērnu aprūpes struktūru;

N. tā kā izaicinājumi un grūtības vairāk ietekmē sievietes, nekā vīriešus, jo īpaši nodarbinātības kvalitāte, nepilnas slodzes darbs, līgumi uz ierobežotu laiku, ”palīdzība” dzīvesbiedram tādās jomās kā lauksaimniecība vai zveja un mazi ģimenes uzņēmumi, veselība un aizsardzība darbavietā un maternitātes aizsardzība, kā arī augstāks nabadzības risks;

O. tā kā gan vīriešiem, gan sievietēm nodarbinātības līmenis ir zemāks lauku apgabalos; tā kā turklāt noteikts skaits sieviešu nekad nav aktīvas oficiālajā darba tirgū un šī iemesla dēļ viņas nekad netiek reģistrētas kā bezdarbnieces un netiek ņemtas vērā bezdarba statistikā, kas rada īpašas finansiālās un juridiskās problēmas attiecībā uz maternitātes un slimības atvaļinājumu pieejamību, pensijas tiesību iegūšanu un sociālās drošības pieejamību, kā arī laulības šķiršanas gadījumā; tā kā lauku apgabalus smagi ietekmē kvalitatīvu darbavietu trūkums,

P.  tā kā dažu sieviešu grupu – to, kuras bieži saskaras ar vairākām grūtībām un riskiem vienlaicīgi un dubultu diskrimināciju, it īpaši invalīdes, sievietes ar apgādībā esošām personām, vecāka gadagājuma sievietes, minoritātēm piederošas sievietes un migrantes – apstākļi pasliktinās,

Q. tā kā starp sievietēm un vīriešiem joprojām pastāv atšķirības visos citos aspektos, kas saistīti ar profesionālās vides kvalitāti, piemēram, profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanā, tāda darba organizācijā, kas pilnībā neizmanto personu spējas, kā arī veselības un darba drošības jomā; tā kā to sieviešu nodarbinātības līmenis, kuras audzina bērnus, sasniedz tikai 62,4 %, salīdzinot ar 91,4 % attiecībā uz vīriešiem; tā kā sieviešu līdzdalību darba tirgū joprojām raksturo augsts un pieaugošs nepilnas slodzes darba līmenis – 31,4 % sieviešu 27 dalībvalstu ES 2007 salīdzinājumā ar 7,8% vīriešu, bet 76,5% visu nepilnas slodzes darbinieku ir sievietes; tā kā arī pagaidu darba līgumus biežāk slēdz ar sievietēm (15,1 % jeb par vienu procentu punktu vairāk nekā ar vīriešiem); tā kā ilgtermiņa bezdarbs joprojām biežāk raksturīgs sievietēm (4,5 %) nekā vīriešiem (3,5 %),

R.  tā kā nabadzības risks sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem, jo īpaši tām, kas vecākas par 65 gadiem (21 % jeb par pieciem procentu punktiem vairāk nekā vīriešiem);

S.  tā kā profesionālās un privātās dzīves saskaņošana vēl joprojām ir neatrisināts jautājums gan attiecībā uz sievietēm, gan vīriešiem,

T.  tā kā sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma rīcības noteikšanā un efektīvā īstenošanā vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā Eiropas, nacionālajā, reģionālajā, nozaru un korporatīvajā līmenī;

U. tā kā ģimenes un mājas pienākumu dalīšana starp vīriešiem un sievietēm, jo īpaši uzsverot vecāku un paternitātes atvaļinājuma izmantošanu, ir nepieciešams priekšnosacījums sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanai un īstenošanai; tā kā maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma neiekļaušana kopējā darba stāža aprēķināšanā ir diskriminējoša un rada sievietēm neizdevīgāku stāvokli darba tirgū;

V. tā kā bērnu aprūpes, veco ļaužu un citu apgādībā esošu personu aprūpes pakalpojumu pieejamība ir būtiska, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību darba tirgū, izglītībā un apmācībā;

W. tā kā struktūrfondu noteikumi nosaka, ka dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dažādos fondu īstenošanas posmos tiek veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības integrēšana,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu par līdztiesību un atkārtoti pauž savu viedokli par vīriešu un sieviešu vienādo iespēju politikas divējādo raksturu ES līmenī, kas, no vienas puses, nodrošina sieviešu un vīriešu līdztiesību visās politikas jomās (dzimumu perspektīvas integrācija) un, no otras puses, paredz pasākumus sieviešu diskriminācijas mazināšanai, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas, labas prakses apmaiņu, dialogu ar pilsoņiem un valsts – privātās partnerības iniciatīvas;

2.  uzsver vardarbības pret sievietēm apkarošanas nozīmīgumu sieviešu un vīriešu līdztiesības sasniegšanā, tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju veikt saskaņotu rīcību šajā jomā, kā arī mudina Komisiju apsvērt jaunu pasākumu iespējamu ieviešanu, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot to centienus cīņā pret organizēto noziedzību un cilvēktirdzniecības tīkliem, kā arī pieņemt jaunus normatīvos, administratīvos, izglītības, sociālos un kultūras pasākumus, lai mazinātu pieprasījumu prostitūcijas jomā;

4.  aicina Komisiju un Padomi izstrādāt skaidru juridisko pamatu visu pret sievietēm vērstu vardarbības veidu, tostarp cilvēktirdzniecības apkarošanai un pieņemt lēmumu par to, ka Kopienas līmenī tiek noteikta Eiropas politika cilvēktirdzniecības apkarošanai, un par jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju un patvērumu, un, konkrētāk, par patvēruma tiesībām tādu represiju vai vajāšanas dēļ, kuras saistītas ar dzimumu;

5.  aicina dalībvalstis nekavējoties ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēktirdzniecības apkarošanu;

6.  uzskata, ka sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā vietējā, valsts un ES līmenī nav pietiekama; tādēļ aicina Komisiju, dalībvalstis un politiskās partijas apsvērt rīcību situācijas uzlabošanai; šajā sakarībā norāda, ka vēlēšanu kvotu izmantošana pozitīvi ietekmē sieviešu pārstāvību;

7.  norāda uz saistību starp sieviešu līdzdalību politikā un lēmumu pieņemšanā un viņu līdzdalību NVO un pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pasākumus, kas veicina šādu līdzdalību;

8.  uzsver, cik svarīgi ir aktīvi iesaistīt sievietes arodbiedrībās, par galvenajiem uzdevumiem nosakot sieviešu aizsardzību darba vietās un viņu tiesību nodrošināšanu;

9.   atzīmē, ka ir svarīgi, lai sievietēm būtu kontrole attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo tiesību ievērošanu; tāpēc atbalsta pasākumus un darbības, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības dienestiem, un paaugstinātu viņu izpratni par savām tiesībām un pieejamajiem dienestiem;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai visās sociālās, nodarbinātības un sociālās drošības politikas jomās, jo sevišķi elastdrošības stratēģijā, un apkarot visu veidu diskrimināciju;

11. atbalsta Eiropas Sociālā fonda un programmā PROGRESS 2007.–2013. gadam ieteiktos pasākumus, lai uzlabotu sieviešu situāciju darba tirgū un palīdzētu apkarot diskrimināciju;

12. pauž bažas par progresa trūkumu attiecībā uz sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām pēdējos gados; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt stratēģijas un pasākumus šajā jomā, un, ja vajadzīgs, sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest jaunus pasākumus, vai jaunas pieejas pašreizējo pasākumu īstenošanā situācijas uzlabošanai; šajā kontekstā atbalsta Iespēju vienlīdzības padomdevējas komisijas priekšlikumu pastiprināt šajā jomā piemērojamos Eiropas tiesību aktus, nosakot darba devējiem pienākumu veikt algu auditus un izstrādāt rīcības plānus, lai novērstu algu atšķirības; uzsver nepieciešamību pēc saskaņotas rīcības, it īpaši Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas jaunā cikla un elastdrošības kopējo principu kontekstā;

13. pauž bažas par sieviešu neizdevīgo stāvokli darba tirgū, kas nozīmē, ka viņas iegūst mazāk tiesību attiecībā uz pensiju un citiem sociālajiem maksājumiem, jo īpaši tajās sistēmās, kurās minētās tiesības ir cieši saistītas ar attiecīgās personas iemaksām vai profesionālajiem ienākumiem;

14. aicina dalībvalstis sniegt Komisijai atbalstu attiecībā uz kontroli, ko tā veic par valsts pasākumu īstenošanu, lai novērtētu līdztiesības principa ievērošanu jo īpaši attiecībā uz juridiskajām tiesībām, kā arī pensijas un sociālās drošības režīmiem;

15. aicina Kopienas iestādes un dalībvalstis pasludināt 22. februāri par Starptautisko algu vienlīdzības dienu;

16. pauž bažas par pastāvīgu sieviešu un vīriešu izglītības līmeņa, no vienas puses, un situācijas darba tirgū, no otras puses, nesaskaņotību, sievietēm saņemot zemāku atalgojumu, nedrošākas darba vietas un piedzīvo lēnāku virzību karjerā, lai gan sieviešu izglītības rādītāji ir augstāki nekā vīriešiem; mudina Komisiju un dalībvalstis izpētīt šīs situācijas iemeslus un rast risinājumu;

17. uzskata, ka stereotipi par dzimumiem jāizstumj no plašsaziņas līdzekļiem un egalitāri uzvedības modeļi jāattīsta industrijā un ģimenē, pareizās vērtības jāieaudzina, izglītojot skolā no agrīna vecuma;

18. mudina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai cīnītos pret stereotipiem izglītībā un nodarbinātībā visos līmeņos, palielināt plašsaziņas līdzekļu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru izpratni un iesaistīšanos šajos pasākumos, kā arī uzsvērt vīriešu lomu līdztiesības veicināšanā;

19. iesaka dalībvalstīm aktīvi veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret audzēkņiem un veikt pasākumus, lai apkarotu ar darbu saistītu segregāciju, kas joprojām pastāv izglītības jomā, kur skolotāju sieviešu procentuālā attiecība pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma līmenī ievērojami pārsniedz procentuālo attiecību vidējās izglītības līmenī, kas ievērojami vairāk piesaista skolotājus vīriešus ar augstākas atzinības, atalgojuma un sabiedriskā stāvokļa piedāvājumu;

20. ierosina Komisijai apsvērt iespēju pieņemt pasākumus sieviešu iedrošināšanai studēt zinātnes un tehnoloģiju priekšmetus, lai palielinātu nodrošinājumu ar profesionāļiem atbilstošajā jomā un apmierinātu izteikto pieprasījumu;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu sieviešu piekļuvi un dalību darba tirgū jo īpaši tajās nozarēs, kurās viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas, piemēram, augstās tehnoloģijas, pētniecība, zinātnes un inženierija, kā arī sieviešu nodarbinātības kvalitāti, it īpaši īstenojot mūžizglītības un mūžapmācības programmas visos līmeņos; mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot Eiropas struktūrfondus šī mērķa sasniegšanai;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību tām dzīvesbiedrēm, kuras palīdz amatniecībā, tirdzniecībā, lauksaimniecībā, zvejniecībā un mazajos ģimenes uzņēmumos gan no dzimumu līdztiesības aspekta, gan ņemot vērā to, ka sievietes ir neaizsargātākā situācijā nekā vīrieši; aicina Komisiju nekavējoties grozīt Direktīvu 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību[13]

23. aicina dalībvalstis attīstīt kopīpašuma juridisko pamatu, lai nodrošinātu sieviešu tiesību lauksaimniecībā pilnīgu atzīšanu, pienācīgu aizsardzību sociālā nodrošinājuma jomā un viņu darba atzīšanu;

24. mudina dalībvalstis veicināt sieviešu uzņēmējdarbību rūpniecības nozarē un sievietēm, kuras dibina uzņēmumus, sniegt finansiālu palīdzību un nodrošināt profesionālas konsultācijas struktūras, kā arī atbilstošu apmācību;

25. aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tam, lai pašnodarbinātām sievietēm būtu piekļuve ar maternitāti saistītiem pakalpojumiem;

26. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tam, ka pieaug oficiāli pašnodarbināto skaits, bet kurus īstenībā var iekļaut kategorijā „ekonomiski atkarīgie darba ņēmēji”;

27. aicina dalībvalstis atzīt uzņēmumus, kuri veic pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī atvieglotu profesionālās dzīves un privātās dzīves līdzsvaru, lai sekmētu labas prakses piemērus šajā jomā;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt par prioritāti un veltīt īpašu uzmanību neaizsargātākām sieviešu grupām, it īpaši invalīdēm, sievietēm ar apgādībā esošām personām, vecāka gadagājuma sievietēm, ieceļotāju un mazākumtautību sievietēm, ieslodzītām sievietēm, un attīstīt mērķtiecīgus pasākumus viņu vajadzību apmierināšanai;

29. aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt un īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai palīdzētu sievietēm ar invaliditāti virzīties sociālās, profesionālās, kultūras un politikas dzīves jomās, kurās viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas;

30. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu migrantu piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai, pieņemot pasākumus, lai apkarotu divkāršo diskrimināciju, no kuras viņām jācieš darba tirgū, un izveidojot labvēlīgus apstākļus, kas nepieciešami, lai viņas varētu piekļūt darba tirgum un saskaņot savu profesionālo dzīvi un privāto dzīvi, kā arī nodrošināt piemērotu arodapmācību;

31. atzinīgi vērtē Komisijas un sociālo partneru apspriedes, kuru mērķis ir uzlabot normatīvo un nenormatīvo pamatu profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanai; sagaida šo apspriežu analīzi un no tām izrietošus priekšlikumus jo īpaši priekšlikumus attiecībā uz dzemdību atvaļinājumu un tā iekļaušanu kopējā darba stāža aprēķināšanā, bērna kopšanas atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu, adopcijas atvaļinājumu un atvaļinājumu viņu apgādībā esošu personu kopšanai; turklāt uzskata, ka pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu var uzlabot attiecībā uz šādiem aspektiem: tādu stimulēšanas pasākumu ieviešanu, kas sekmētu to, ka tēvi izmanto vecāku atvaļinājumu, to darba ņēmēju tiesību nostiprināšanu, kuri izmanto vecāku atvaļinājumu, tā ilguma palielināšanu un darba samaksu atvaļinājuma laikā;

32. uzsver, ka jebkādai politikai profesionālās dzīves un ģimenes dzīves saskaņošanas jomā jābalstās uz indivīdu brīvas izvēles principa un jābūt pielāgotai dažādiem dzīves posmiem;

33. aicina dalībvalstis ierosināt konkrētus pasākumus, lai apkarotu sieviešu un vīriešu nevienlīdzību, ko izraisa pārtrauktie nodarbinātības modeļi, kuri jo īpaši radušies maternitātes atvaļinājuma dēļ vai atvaļinājuma apgādājamā kopšanai dēļ, un samazināt negatīvo ietekmi uz profesionālo darbību, darba samaksu un tiesībām uz pensiju;

34. atzīmē, ka profesionālās un privātās un ģimenes dzīves saskaņošana ir viens no pamatfaktoriem nodarbinātības palielināšanai un aicina Komisiju apkopot un izplatīt labāko praksi attiecībā uz efektīvu profesionālās un privātās dzīves līdzsvaru un lielāku vīriešu līdzdalību ģimenes dzīvē;

35. mudina Komisija un dalībvalstis sekmēt vīriešu līdzdalību dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz profesionālās dzīves, privātās dzīves un ģimenes dzīves saskaņošanu;

36. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes uzlabot bērnu un apgādībā esošu personu aprūpes pakalpojumu izveidi un labāku pieejamību atbilstīgi Barselonas mērķiem, kā arī nodrošināt šo pakalpojumu pieejamības saskaņotību ar sieviešu un vīriešu, kuru apgādībā ir bērni vai citas personas, pilnu darba laiku;

37. aicina atbildīgos uzņēmumu vadītājus ieviest elastīgus ģimenes politikas pasākumus darbaspēka vadības plānā, lai atvieglotu darbinieku atgriešanos darbā pēc pārtraukuma nodarbinātībā;

38. vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz nabadzības feminizāciju, kad sievietes, it īpaši vecāka gadagājuma sievietes un vientuļās mātes, ir pakļautas izolēšanas un nabadzības riskam, kā arī mudina tās ieviest pasākumus šīs tendences novēršanai;

39. lūdz Komisiju un dalībvalstis izveidot apmācības un īstenošanas instrumentus, kas ļauj visām iesaistītajām pusēm integrēt sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzības perspektīvu to attiecīgajās kompetences jomās, tostarp, novērtējot politikas specifisko ietekmi uz sievietēm un vīriešiem;

40. mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes efektīvi izmantot spēkā esošos instrumentus, piemēram, rokasgrāmatas dzimumu perspektīvas integrācijai, Komisijas īstenotajā nodarbinātības politikā;

41. mudina dalībvalstis nodrošināt to amatpersonu atbilstošu apmācību dzimumu līdztiesības jomā, kuras ir atbildīgas par Kopienas programmu ieviešanu valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

42. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vairākus kvantitātes un kvalitātes rādītājus, kā arī vajadzības gadījumā ticamu, pieejamu, salīdzināmu statistiku par dzimumiem, lai izmantotu, pārraugot Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai ieviešanu, lai ņemtu vērā dzimuma dimensiju un nodrošinātu atbilstošu politikas ieviešanu un pārraudzību;

43. atzinīgi vērtē Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidošanu un valdes locekļu iecelšanu, kas ir nodrošinājusi institūtu ar lēmumu pieņemšanas struktūru; taču pauž bažas par institūta direktora iecelšanas termiņu un mudina Komisiju labot šo situāciju;

44. prasa, lai Komisija ar Eiropas Sieviešu un vīriešu līdztiesības institūta palīdzību turpmākajos gada ziņojumos par sieviešu un vīriešu līdztiesību iekļautu faktus un statistiku no kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm;

45. aicina dalībvalstis mudināt visus iedzīvotājus nodarboties ar sportu un dzīvot veselīgi, atceroties, ka attiecībā uz sportu sieviešu līdzdalības rādītāji ir zemāki;

46. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

  • [1]               OV C 364, 18.12.2000., 1.lpp.
  • [2]               OV L 17, 19.11.2001., 22. lpp.
  • [3]               OV L 210, 31.7.2006, 25. lpp.
  • [4]               OV C 102 E, 28.4.2004., 492. lpp.
  • [5]               OV C 313 E, 20.12.2006, 118. lpp.
  • [6]               OV C 74 E, 20.3.2008, 742. lpp.
  • [7]  OV C 301 E, 13.12.2007, 56. lpp.
  • [8]  OV C 146 E, 12.6.2008., 112. lpp.
  • [9]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0423.
  • [10]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0019.
  • [11]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0094.
  • [12]  Pieņemtie teksti, P6_TA-PROV(2008)0102.
  • [13]  OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (26.6.2008)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par 2008. gada ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību
(2008/2047(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marian Harkin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

-   ņemot vērā Dublinas Eiropas fonda pētījumus „Darba un ģimenes dzīves līdzsvars”, Lisabonas 2000. gada marta Eiropadomes secinājumus, kas paredzēja mērķi līdz 2010. gadam paaugstināt kopējo nodarbinātības līmeni Eiropas Savienībā līdz 70 % un sieviešu nodarbinātības līmeni par vairāk nekā 60 %, kā arī Stokholmas 2001. gada marta Eiropadomes secinājumus, kuri pievienoja pagaidu mērķi līdz 2005. gadam sasniegt 67 % kopējās nodarbinātības līmeni un 57 % sieviešu nodarbinātības līmeni,

A. tā kā Komisijas 2008. gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību[1] liecina, ka, lai gan nodarbināto sieviešu skaits pastāvīgi pieaug, pastāv ievērojamas grūtības saistībā ar sieviešu nodarbinātības kvalitāti, jo sevišķi attiecībā uz sieviešu un vīriešu darba samaksas nemainīgajām atšķirībām, darba tirgus ilgstošo horizontālo un vertikālo segregāciju, sieviešu sadrumstaloto profesionālo karjeru un grūtībām apvienot profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi, un minētie aspekti neveicina vienlīdzīgu attieksmi izglītībā un darba dzīves laikā un aizejot pensijā, tā kā divas trešdaļas nepilnas slodzes darbu un vairumu nedrošu darbu parasti strādā sievietes,

B.  tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģijā vēl joprojām nav iespēju vienlīdzības pīlāra un īpašu pamatnostādņu attiecībā uz dzimumiem,

C. tā kā tādēļ 27 dalībvalstu un trīs EBTA valstu 2007. gada salīdzinošajā pārskatā ir norādīts, ka nodarbinātības politikā lielā mērā trūkst integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai,

D. tā kā diskriminācija pret sievietēm sākas attiecībā uz apmācību iespējām, jo īpaši reģionos ar augstu bezdarba līmeni, kuros sievietēm ir mazāk izredžu piedalīties labās mācībās un līdz ar to iegūt labu darbu, neskatoties uz to, ka viņām ir augstāka kvalifikācija,

E.  tā kā sieviešu darba dzīves modeļiem ir raksturīgi saīsināti nodarbinātības periodi, kas ietekmē sieviešu spēju saglabāt darbu un gūt panākumus, padara sievietes iespējami neaizsargātākas darba tirgū un rada ilgtermiņa sekas attiecībā uz pensijas nodrošinājumu,

F.  tā kā elastīguma un drošības stratēģija rada cerības, taču tā ir jāuzlabo, pieņemot „dzīves periodu” stratēģiju nodarbinātībai, tā kā līdz 2010. gadam Barselonas mērķus sasniegs ne visas dalībvalstis; tā kā apgādājamo ģimenes locekļu, kas nav bērni, aprūpes iespējas vēl nav iekļautas politikas stratēģijās, un tajās nav atzītas arī neoficiālas kvalifikācijas,

G. tā kā, lai gan Komisijas ziņojumā ir sniegta visaptveroša statistika par sieviešu nodarbinātības līmeni, izglītību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un sieviešu nabadzības līmeni Eiropas Savienībā, salīdzinot šo informāciju ar vīriešu rādītājiem, tajā pilnībā trūkst tādu datu, kas sagrupēti pēc invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, etniskās izcelsmes un reliģijas, lai arī to sieviešu situācija, kuras saskaras ar vairākiem diskriminācijas veidiem, ir īpaši sarežģīta,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai visās sociālās, nodarbinātības un sociālās drošības politikas jomās, jo sevišķi elastīguma un drošības stratēģijā, un apkarot visu veidu diskrimināciju;

2.   atgādina Komisijai par tās vadlīnijām sieviešu un vīriešu līdztiesībai 2006.–2010. gadam un aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, it īpaši ar MVU, lai nodrošinātu īpašu politikas virzienu izstrādi ar mērķi panākt vienlīdzīgu ekonomisko neatkarību starp sievietēm un vīriešiem, privātās un profesionālās dzīves saskaņošanu, vienlīdzīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanā, visu veidu uz dzimumu balstītas vardarbības, seksuālās uzmākšanās un stereotipu par dzimumiem izskaušanu;

3.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Kopienas tiesību aktu noteikumus, kas prasa ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem nodarbinātības jomā, tostarp attiecībā uz darba iespējām, darba nosacījumiem, elastīgu darba laiku, profesionālo izaugsmi un paaugstināšanu amatā, identisku atalgojumu par tādu pašu un līdzvērtīgu darbu, atlaišanu no darba, pierādīšanas pienākuma piemērošanu pretējai pusei, ja pastāv diskriminācija dzimuma, seksuālās uzmākšanās dēļ, kā arī aizsardzību saistībā ar grūtniecību, maternitāti un paternitāti, kā arī kvalitatīvu preču un pakalpojumu, piemēram, bērnu, gados vecāku cilvēku, invalīdu un citu apgādē esošo personu aprūpes, pieejamību par pieņemamu cenu;

4.  norāda, ka par spīti apjomīgajam progresam, kas panākts sieviešu nodarbinātības jomā, Komisijas sniegtie dati liecina, ka sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeņu vidējā atšķirība ES joprojām ir liela (14,4 %), un lielāka tā ir to cilvēku grupā, kuri ir vecāki par 55 gadiem (17,8 %), bet dažās dalībvalstīs šī atšķirība ir lielāka pat par 30 %;

5.  uzsver, ka daudzas ES izveidotās darba vietas ir nedrošas, tajās tiek slēgti līgumi uz noteiktu laiku un tas īpaši attiecas uz sievietēm; līdz ar to aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pasākumu pieņemšanu, lai cīnītos pret darba nedrošību; uzsver, ka nenoteikta laika līgumi joprojām tiek uzskatīti par normālu parādību;

6.  aicina Komisiju veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai visās dalībvalstīs efektīvi īstenotu Vienlīdzīga atalgojuma direktīvu un sasniegtu mērķi, par kuru vienojās Barselonas Eiropadome attiecībā uz augstas kvalitātes bērnu aprūpi; aicina Komisiju arī stiprināt bērna kopšanas atvaļinājuma direktīvu;

7.  aicina dalībvalstis īstenot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas ekonomiskas neatkarības un profesionālās attīstības mērķi un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanas programmas un aizdevumus sieviešu uzņēmējdarbībai visās darbības jomās; atgādina Komisijai sociālo partneru rīcības programmu dzimumu līdztiesībai, lai mudinātu meitenes apsvērt plašākas karjeras iespējas, galvenokārt tehniskās un ar zinātni saistītās profesijās,

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām izstrādāt izglītības un mācību programmas, kas nodrošinās, ka augsta izglītības kvalifikācija ļaus sievietēm atrast labāku darbu, saņemt labāku atalgojumu, kā arī paplašināt karjeras iespējas atbilstīgi iegūtajai kvalifikācijai un apmācībai; aicina dalībvalstis veikt pasākumus ar konkrētiem mērķiem, lai novērstu diskrimināciju pret jaunām sievietēm, kuras atrodas pārejas posmā no izglītības iegūšanas uz apmācību un no apmācības uz profesionālo karjeru;

9.  ierosina izglītības politiku izstrādāt rūpīgi, izvairoties no aizspriedumainām idejām par sievietēm šķietami nepieejamu karjeru, un ierosina, lai iespējas ieņemt vadības amatus būtu pilnībā pārredzamas un tādējādi varētu izvairīties no diskriminācijas dzimuma dēļ;

10. uzsver, ka ir svarīga piekļuve Eiropas un valstu fondiem, kas ir pieejami projektiem, kuru mērķis ir aktīvi iesaistīt sievietes, un aicina Komisiju prasīt dalībvalstīm saistībā ar struktūrfondu īstenošanu izstrādāt īpašus mērķus atbilstīgi horizontālajam dzimumu līdztiesības mērķim attiecībā uz sieviešu līdzdalību programmās, kas saņem finansējumu; aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt pamatnostādnes, lai struktūrfondu budžetu veidošanā ievērotu dzimumu līdztiesības principu, un pārbaudīt tās izmēģinājuma projektos;

11. atbalsta Eiropas Sociālā fonda un 2007.–2013. gada programmā PROGRESS ieteiktos pasākumus, lai uzlabotu sieviešu situāciju darba tirgū un palīdzētu apkarot diskrimināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visos politikas pasākumos un darbībās ar mērķi uzlabot dzimumu līdztiesību tiek ņemta vērā īpašā situācija, kādā atrodas sievietes, kuras saskaras ar vairākiem diskriminācijas veidiem invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, etniskās izcelsmes vai reliģijas dēļ, un tās sievietes, kuras ir saistītas ar diskrimināciju pakārtoti, kā arī diskriminētu personu vecāki un dzīvesbiedri;

12. uzsver, ka ir būtiski noteikt līdzekļus un atbilstīgus mehānismus neaizsargātu sieviešu grupu iekļaušanai darba tirgū; aicina arī vairāk atzīt neoficiālo izglītošanos, lai tādējādi atbalstītu šo procesu;

13. atgādina par 2004. gada 9. marta rezolūciju par darbu, ģimenes un privāto dzīvi[2], kurā tas aicināja Komisiju ierosināt pamatdirektīvu par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu, kas, cita starpā, ļautu ieviest papildu mehānismus, kuri palīdzēs sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgi sadalīt pienākumu rūpēties par apgādājamiem ģimenes locekļiem, un atspoguļotu Eiropas fonda pētījumus par darba un ģimenes dzīves līdzsvaru;

14. atzīmē, ka demogrāfisko izmaiņu dēļ saskaņā ar aplēsēm līdz 2030. gadam ekonomiski aktīvo un neaktīvo cilvēku attiecība būs 2:1; aicina Komisiju turpmāk atbalstīt aprūpētāju nozīmi, kā arī tos, kuri izstājas no darba tirgus vai strādā nepilnas slodzes darbu, lai viņi varētu uzņemties ģimenes pienākumus, izstrādājot politikas virzienus, kas mudinātu sievietes un vīriešus panākt līdzsvaru starp profesionālajiem, aprūpes un ģimenes pienākumiem un līdz ar to nepieļaut nedrošību darba, ienākumu un pensijas jomā; aicina dalībvalstis plānot un īstenot sociālās aizsardzības shēmas, kurās ņemtu vērā sieviešu un vīriešu īpašo situāciju darba tirgū;

15. aicina dalībvalstis ieviest mehānismus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem pensiju shēmās, un novērtēt pensiju reformu ietekmi uz sieviešu dzīvi;

16. ierosina Komisijai turpināt apspriesties ar sociālajiem partneriem par pieeju saistībā ar Kopienas rīcību attiecībā uz efektīvāku profesionālās, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu, lai uzlabotu un papildinātu pašreizējo regulējumu un īstenotu Barselonas Eiropadomes mērķus;

17. uzsver darba devēju un arodbiedrību lomu taisnīgas darba organizācijas veidošanā sievietēm un vīriešiem un dalībvalstu lomu fiziski un finansiāli pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā, apmaiņu ar paraugpraksēm, lai ļautu labāk saskaņot profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi, un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu;

18. uzsver, cik svarīgi ir aktīvi iesaistīt sievietes arodbiedrībās, par galvenajiem uzdevumiem nosakot sieviešu aizsardzību darba vietās un to tiesību piešķiršanu sievietēm, kas tām pienākas;

19. piekrīt sociālo partneru pieņemtajā rīcības programmā par dzimumu vienlīdzību izteiktajam priekšlikumam, kas paredz izveidot nelineāras profesionālās izaugsmes iespējas, kurās intensīvāki profesionālās dzīves periodi mijas ar lielāku iesaistīšanos ģimenes dzīves pienākumos, tādējādi sievietēm un vīriešiem piedāvājot alternatīvu nevajadzīgi ilgā darba laika kultūrai;

20. aicina Komisiju atbalstīt sadarbību un partnerību veidošanu starp visām iesaistītajām struktūrām, lai veicinātu labāku profesionālās, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu saistībā ar Eiropas ģimeņu aliansi;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vairākus kvalitatīvus rādītājus, kuri izmantojami turpmākajos pasākumos pēc tam, kad būs īstenota Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai, un kuros ņemta vērā dzimumu dimensija;

22. aicina Komisiju uzsākt informācijas kampaņas attiecībā uz dzimumu diskrimināciju un ietvert dzimumu dimensiju ES izglītības programmās.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.6.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Proinsias De Rossa, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Roger Helmer, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Elisabeth Schroedter, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Gabriele Zimmer

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Marie Beaupuy, Petru Filip, Donata Gottardi, Marian Harkin, Rumiana Jeleva, Sepp Kusstatscher, Roberto Musacchio, Csaba Sógor, Patrizia Toia, Glenis Willmott

  • [1]  Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Sieviešu un vīriešu līdztiesība – 2008. gads (COM(2008)0010).
  • [2]  OV C 102 E, 28.4.2004., 492. lpp.

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (25.6.2008)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par „Sieviešu un vīriešu līdztiesību — 2008. gads”
(2008/2047(INI))

Atzinumu sagatavoja: Maria Badia i Cutchet

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata — ja dzimumu stereotipi jāizstumj no plašsaziņas līdzekļiem un profesionālajā un privātajā dzīvē jāveicina vienlīdzīgas attieksmes modeļi, būs nepieciešams pareizās vērtības ieaudzināt, izglītojot skolā no agrīna vecuma;

2.  iesaka dalībvalstīm aktīvi veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret audzēkņiem un veikt pasākumus, lai apkarotu ar darbu saistītu segregāciju, kura joprojām pastāv izglītības jomā, kur skolotāju sieviešu procentuālā attiecība pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma līmenī ievērojami pārsniedz procentuālo attiecību vidējās izglītības līmenī, kas ievērojami vairāk piesaista skolotājus vīriešus ar augstākas atzinības, atalgojuma un sabiedriskā stāvokļa piedāvājumu;

3.  ierosina Komisijai apsvērt iespēju pieņemt pasākumus sieviešu iedrošināšanai studēt zinātnes un tehnoloģiju priekšmetus, lai palielinātu profesionāļu nodrošinājumu atbilstošajā jomā un apmierinātu izteikto pieprasījumu;

4.  prasa, lai ikviena ar dzimumu saistīta atalgojuma diskriminācijas forma tiktu izskausta no izglītības, kultūras, sporta un saziņas jomas, un uzskata, ka sieviešu pārsvars nepilna laika un pagaidu nodarbinātībā rada pamatu bažām, jo tas pierāda, ka darba, ģimenes dzīves un izglītības apguves apvienošana ir būtiski atkarīga no sievietēm; tāpēc mudina dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot valsts atbalstītu aprūpes dienestu tīklu apgādājamiem un izglītības pakalpojumus bērniem, lai dotu iespēju kā vīriešiem, tā sievietēm panākt labāku darba, ģimenes dzīves un izglītības ieguves līdzsvarošanu, tādējādi mudinot vienlīdzīgi sadalīt ģimenes pienākumus un palielināt mūžizglītībā iesaistīto sieviešu, kā arī atbildīgos amatos nodarbināto sieviešu īpatsvaru;

5.  prasa veikt pasākumus, lai dotu vairāk iespēju sievietēm strādāt pārvaldības iestādēs, jo īpaši jomās, kur dzimuma faktors kavē proporcionālu pārstāvību;

6.  aicina dalībvalstis mudināt visus iedzīvotājus nodarboties ar sportu un dzīvot veselīgi, atceroties, ka attiecībā uz sportu sieviešu līdzdalības rādītāji ir zemāki.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.6.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Katerina Batzeli, Ivo Belet, Giovanni Berlinguer, Nicodim Bulzesc, Marielle De Sarnez, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Milan Gaľa, Claire Gibault, Vasco Graça Moura, Christopher Heaton-Harris, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Dumitru Oprea, Zdzisław Zbigniew Podkański, Mihaela Popa, Christa Prets, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Thomas Wise

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Victor Boştinaru, Mary Honeyball, Elisabeth Morin, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.7.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

31

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Esther Herranz García, Lívia Járóka, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Karin Resetarits, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriela Creţu, Lena Ek, Iratxe García Pérez, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh, Mary Honeyball, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre, Zuzana Roithová, Heide Rühle