Ziņojums - A6-0326/2008Ziņojums
A6-0326/2008

ZIŅOJUMS par kravu pārvadājumiem Eiropā

28.7.2008 - (2008/2008(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Michael Cramer

Procedūra : 2008/2008(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0326/2008
Iesniegtie teksti :
A6-0326/2008
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kravu pārvadājumiem Eiropā

(2008/2008(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus „ES kravu pārvadājumu programma — kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā” (COM(2007)0606), „Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns” (COM(2007)0607), „Ceļā uz dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem” (COM(2007)0608) un „Par daudzgadu līgumiem dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā” (COM(2008)0054),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors” (COM(2006)0336),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas dzelzceļa kontroles, vadības un signalizācijas sistēmas ERTMS/ETCS izvietošanu (COM(2005)0298),

–   ņemot vērā 2007. gada 29.–30. novembra/3. decembra Padomes secinājumus par Komisijas paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns”, kā arī 2008. gada 7. aprīļa Padomes secinājums par Komisijas paziņojumu „Ceļā uz dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem”,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” (COM(2007)0551),

–   ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošo faktoru[1],

-    ņemot vērā 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par tēmu „Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru”[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0326/2008),

A. tā kā transporta nozare ES rada teju 30 %, bet pilsētās — pat 40 % CO2 emisiju, tā kā šīs emisijas laikā starp 1990. un 2005. gadu ir palielinājušās par 26 %, neraugoties uz centieniem tehnisko uzlabojumu un jauninājumu jomā, savukārt citās nozarēs ar miljardiem eiro lieliem ieguldījumiem ir izdevies panākt CO2 emisiju samazināšanos par 10 %;

B.  tā kā ilgtspējīgi un efektīvi kravu pārvadājumi Eiropā ir ļoti svarīgi, lai veidotu sekmīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, apmierinātu patērētāju vajadzības, radītu ievērojamu daudzumu darbavietu, kā arī sekmētu Eiropas iedzīvotāju labklājību;

C. tā kā saskaņā ar prognozi Baltajā grāmatā „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu" (COM(2001)0370) laika posmā no 2000. līdz 2020. gadam paredzams kravu pārvadājumu apjoma pieaugums par 50 % (tonnkilometros), un tā kā kravu pārvadājumi laikā no 1995. līdz 2005. gadam jau palielinājušies par 30 % straujāk nekā iekšzemes kopprodukts; tā kā transporta nozares izaugsmi lielākoties sekmēja straujāks autotransporta un gaisa transporta pārvadājumu pieaugums, salīdzinot ar citiem transporta veidiem;

D. tā kā ilgtspējīgi un efektīvi risinājumi loģistikas un dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu jomā, kā arī visu transporta veidu iesaistīšana vairākveidu pārvadājumu sistēmā sniedz ne tikai saimnieciskus un drošības uzlabojumus, bet arī atbilst tiem Eiropas Savienības mērķiem klimata pārmaiņu un energotaupības jomā, kuri jāsasniedz laika posmā līdz 2020. gadam;

E.  tā kā šo uzdevumu izpildei ES un dalībvalstīm jāizvirza noteiktas saskaņotas prioritātes, resursi jākoncentrē ierobežotam skaitam pasākumu kravu pārvadājumu ilgtspējas un vairākveidu pārvadājumu jomā un jāņem vērā paaugstināta riska reģioni, jo budžeta resursi šobrīd ir nepietiekami;

F.  tā kā labāk jāattīsta Eiropas transporta koridoru tīkls, balstoties uz jau pastāvošajiem tīkliem, esošajām struktūrām un tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz visiem kravu pārvadājumu veidiem integrējot arī „zaļos” transporta koridorus ar to tālejošajiem ilgtspējīgajiem vides kritērijiem;

G. tā kā minētajam Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānam jāveicina kravu pārvadājumu darbība Eiropā un ārpus tās gan visu Eiropas uzņēmumu, gan Eiropas kopējās konkurētspējas labā;

1.  uzsver, ka Eiropas kravu pārvadājumu sistēmām ir jāveic steidzami uzdevumi, lai palielinātu Eiropas kravu pārvadājumu efektīvu integrāciju un ilgtspējību, sniedzot lielāku ieguldījumu mobilitātes un energoefektivitātes uzlabošanā, degvielas patēriņa, piesārņojošu vielu emisiju un ārējo izmaksu samazināšanā, un tāpēc atzinīgi vērtē iepriekš minētos Komisijas paziņojumus un Padomes secinājumus; mudina Komisiju, dalībvalstis un nozari nākotnē atbalstīt tādu kravu pārvadājumu politiku, kura mobilitātes, vides, klimata, tautsaimniecības, drošības un sociālo vajadzību ziņā būtu ilgtspējīgāka, veicinot arvien efektīvāku loģistikas sistēmu izmantošanu pakāpeniskajā integrācijā, kas paplašinātajā Eiropas Savienībā tiek īstenota attiecībā uz prioritārajiem pārrobežu dzelzceļa kravu koridoriem, mezglu punktiem un parastajiem tīkliem, kā arī veicinot principu „maksā izmantotājs” un „maksā piesārņotājs” attiecināšanu uz visiem transporta veidiem;

2.  atbalsta Komisijas viedokli par to, ka vairākveidu pārvadājumu kombinēšana un intermodalitāte ir galvenie nosacījumi, lai attīstītu ilgtspējīgus un efektīvus kravu pārvadājumus Eiropā;

3.  tomēr konstatē, ka ES pilnvaras un līdzekļi attiecībā uz kravu pārvadājumu tirgus uzlabošanu ir ierobežoti; atzīmē, ka tīkla svarīgākos posmus jau šobrīd izmanto pilnībā; tāpēc mudina par galvenajiem Eiropas dzelzceļa kravu koridoriem atbildīgos transporta ministrus pievērsties jautājumam par ieguldījumiem infrastruktūrā un vienoties vismaz par valstu ieguldījumu plānu saskaņošanu attiecībā uz šiem koridoriem;

4.  pauž pārliecību, ka attiecībā uz kravu pārvadājumu loģistiku pilsētās ir nepieciešama īpaša pieeja; cer, ka diskusijas par jau minēto pilsētu mobilitātei veltīto Zaļo grāmatu un Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu varētu nodrošināt labas prakses apmaiņu starp pilsētām, lai rastu ilgtspējīgus kravu pārvadājumu risinājumus pilsētās;

5.  tāpēc ierosina, lai Komisija vēlākais līdz 2008. gada beigām ierosina programmu par sadarbības stiprināšanu starp dalībvalstīm, kuras atbildīgas par projektiem šajā jomā, un lai Komisija sekmē un izvērtē risinājumus, kā pārvarēt pašreizējos kavēkļus, pievēršot īpašu uzmanību kravu pārvadājumiem un ņemot vērā loģistikas nozares sniegto pievienoto vērtību;

6.  atbalsta ierosinājumu par kravu pārvadājumiem paredzētu transporta tīklu, tā vajadzībām izmantojot pašreizējos tradicionālos transporta tīklus, kuri kļūst arvien pieejamāki, pateicoties sasniegumiem attiecībā uz ātrgaitas vilcieniem;

7.  uzsver, ka dzelzceļa kravu tīkli jābalsta uz tirgus vajadzībām visvairāk piemērotajiem kravu koridoriem, ņemot vērā esošos ERTMS (Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēma) koridorus un TEN-T (Eiropas transporta) tīklu (t.i. nepieciešamības gadījumā to paplašinot, lai iekļautu īpašas teritorijas, kurās rodas liela apjoma satiksmes plūsma, piemēram, ostas); uzskata, ka vietās, kur tas vēl nav izdarīts, ir jāieceļ „koridoru augsta līmeņa koordinatori”; aicina par ERTMS sistēmu atbildīgo Eiropas Dzelzceļa aģentūru nodrošināt šo maršrutu savstarpējo izmantojamību;

8.  sagaida, ka Komisija atbilstoši ES tiesību aktiem, saviem mērķiem un automatizētām transporta sistēmām definēs „zaļos koridorus” kā mobilitātes un vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas paraugprojektus kravu plūsmas novirzīšanai uz videi draudzīgiem transporta veidiem un attiecībā uz vispārējā negadījumu skaita, pārliekas noslogotības, trokšņa, vietēja mēroga toksiska un netoksiska piesārņojuma, CO2 emisiju, izmantotās zemes apjoma un enerģijas patēriņa samazināšanu, kā arī atjaunojamo enerģijas avotu (jo īpaši vēja un saules enerģijas) izmantošanas palielināšanu;

9.  šajā sakarā mudina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt spēcīgākus stimulus, lai uzlabotu visu transporta veidu ekoloģisko efektivitāti un veicinātu transporta veidu efektīvākās kombinācijas, tādējādi panākot iespējami mazāku ietekmi uz vidi, jo īpaši „zaļajos koridoros”;

10. ierosina atbalstīt reģionālās plānošanas, ražošanas procesu un tirgus struktūru integrāciju pat līdz vispārējai satiksmes intensitātes samazināšanai, kā arī veicināt īsākus maršrutus un pielāgotus braukšanas ātrumus kravu pārvadājumos; uzskata, ka kravu pārvadājumos var izvairīties no laikietilpīgās un energoietilpīgās „brauc un stāvi” satiksmes, ja lieto datorizētu braukšanas ātruma saskaņošanu;

11. par prioritāti uzskata spēkā esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un nostiprināšanu attiecībā uz bīstamu un piesārņojošu kravu pārvadājumiem;

12. rosina Komisiju un dalībvalstis pasteidzināt paraugprakses apmaiņu pārrobežu paaugstināta riska kalnu reģionos un aglomerācijās, kā arī pilsētās, ņemot vērā ierosinājumus minētajā rezolūcijā par mobilitāti pilsētās, kā arī pieredzi, kas gūta CIVITAS programmā par tīrāku un labāku transportu pilsētās, pastiprinot loģistikas aspektu;

13. prasa Komisijai ES līdzfinansējumu galvenokārt izmantot dzelzceļa infrastruktūras, vairākveidu pārvadājumu mezglu punktu un visu citu kravu pārvadājumu veidu efektivitātes un savstarpējās izmantojamības uzlabošanai un modernizācijai, kā arī piešķirt dzelzceļiem vismaz 40 % ES transporta infrastruktūras apropriāciju, kā tas jau prasīts 2007. gada 12. jūlija rezolūcijā par dzelzceļa pasākumu pirmā kopuma ieviešanu[3];

14. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā 2009. gadā gaidāmo Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanu un jau sākt apsvērt transporta nozares vietu šajā budžetā, lai nepieļautu pagātnes kļūdu atkārtošanos un nodrošinātu pietiekamus nākotnes ieguldījumus stratēģiski svarīgā infrastruktūrā, tādējādi sekmējot to mērķu sasniegšanu, ko Eiropas Savienība sev izvirzījusi ilgtspējīgas attīstības un emisiju samazināšanas jomā;

15. uzsver, ka efektīvam kravu transportam Eiropā ārkārtīgi svarīga ir savstarpēji savietojama ceļu nodevu sistēma;

16. par svarīgu transporta infrastruktūras elementu uzskata labākus jūras un iekšējo ūdensceļu ostu savienojumus ar iekšzemes dzelzceļa un ceļu tīklu; uzsver iekšējo platformu un sauso doku svarīgo lomu;

17. pauž pārliecību par iekšējo ūdensceļu iespējām saistībā ar kravu pārvadājumiem un aicina Komisiju nodrošināt NAIADES rīcības programmas atbilstošu īstenošanu attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu Eiropā;

18. uzsver, ka var elastīgi un ātri piesaistīt ieguldījumus iekšzemes termināliem, un tādējādi pārvarēt iespējamās sastrēgumu vietas kopējā vairākveidu pārvadājumu ķēdē;

19. aicina piešķirt stratēģisku nozīmi stabilu vairākveidu pārvadājumu standartu ievērošanai vai ieviešanai attiecībā uz transportlīdzekļu, konteineru un termināļu izmēriem un svaru, lai novirzītu kravu pārvadājumu loģistiku uz dzelzceļu un ilgtspējīgiem ūdensceļiem, šādi samazinot infrastruktūras izmaksas;

20. konstatē, ka bieži nav pietiekami standartizēti dažādie horizontālās tehnikas veidi, kam būtu jāsekmē vienkārša kravu pārkraušana no autotransporta dzelzceļa vagonos, kā arī pārkraušana gadījumos, kad jāveic pāreja no viena sliežu platuma uz citu; tāpēc prasa starptautiskajām un Eiropas iestādēm standartizēt šos tehnikas veidus, lai panāktu lielāku efektivitāti un izmaksu samazināšanu; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir ātri pieņemt vairākveidu pārvadājumu kravas vienības pasaules standartu;

21. aicina Komisiju pamatnostādnes attiecībā uz atbalstu vides jomā un atbalstu dzelzceļa transportam izstrādāt tā, lai tiktu atviegloti ieguldījumi ilgstspējīgos kravu pārvadājumos pa dzelzceļu; šajā sakarā uzsver, cik stratēģiski svarīgs ir līdzfinansējums attiecībā uz trokšņa samazināšanu arī tā rašanās vietā (kravas vagonu pārbūve), kā tas jau notiek saistībā ar ritošā sastāva aprīkošanu atbilstoši Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmai;

22. pauž pārliecību, ka infrastruktūras pārvaldība un pakalpojumu sniegšana jāveic pārrobežu līmenī, nediskriminējošā un pārredzamā veidā, lai varētu nodrošināt efektīvu, savstarpēji izmantojamu un netraucētu kravu loģistiku; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir turpināt pilnveidot iekšējo transporta tirgu attiecībā uz visiem transporta veidiem; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par „Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem” izveidi un atbalsta ierosinājumu par vienotu pārvadājumu dokumentu un „vienotu koordinācijas punktu” visiem transporta veidiem;

23. uzsver, ka tikai veiksmīgi strādājošs kravas autopārvadājumu iekšējais tirgus var palīdzēt padarīt transportu efektīvāku un samazināt tukšbraucienu skaitu; aicina Komisiju strikti īstenot Eiropas tiesību aktus par starptautiskajiem kravas autopārvadājumiem un kabotāžu; atzīst, ka dalībvalstīm noteiktos apstākļos ir tiesības ierobežot kabotāžu, taču aicina Komisiju, pildot savus Līguma sarga pienākumus, stingri iebilst pret nesamērīgiem ierobežojumiem un sankcijām, kuras dažas dalībvalstis šajā sakarā piemēro ārzemju pārvadātājiem;

24. mudina Komisiju daudzgadu līgumos dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā iekļaut pamatnoteikumus attiecībā uz Eiropas mēroga minimālajiem kvalitātes standartiem; iesaka dalībvalstīm līdzekļu piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, paplašināšanai un uzturēšanai saistīt ar šiem kvalitātes standartiem, un uzskatīt to par nedalāmu kopumu, lai šādi veicinātu efektivitāti un izmaksu samazinājumu;

25. aicina Komisiju atbalstīt projektus par ātrgaitas līniju daudzveidīgu izmantošanu, piemēram, nelielu kravu transportēšanai;

26. iesaka Komisijai izveidot pārskatu par tiem preču vagoniem Eiropas Savienībā, kuri aprīkoti ar satelītnavigācijas līdzekļiem, lai tā pārbaudītu šo sistēmu savstarpējo pārrobežu izmantojamību un savietojamību ar jau esošām tehniskām sistēmām, ieviest jauno vagonu savstarpēji izmantojamu satelītnavigāciju un veicināt esošo vagonu aprīkošanu ar šādām sistēmām; atbalsta paraugprakses pārņemšanu attiecībā uz iekraušanas paņēmieniem, tādējādi vairākveidu pārvadājumu ķēdi no tās sākuma līdz pārkraušanas vai izkraušanas beigām veidojot tā, lai sekmētu visas nozares iespējami lielāko efektivitāti;

27. uzsver, ka ir nepieciešams standartizēt un vienkāršot administratīvās procedūras kravu pārvadājumu tirgū iesaistītajās iestādēs, vienlaikus vienkāršojot muitas noteikumus un procedūras uz robežām; īpaši atzinīgi vērtē lēmumu par Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveidi, mudina Komisiju lūgt attiecīgās starptautiskās asociācijas un organizācijas vairākveidu pārvadājumiem izstrādāt vienotu dokumentu;

28. uzsver, ka augstskolas nepiedāvā labas izglītības iespējas loģistikas jomā, tāpēc aicina dalībvalstis piešķirt pilnīgu prioritāti augstākajai izglītībai un tālākizglītībai loģistikas un kravu pārvadājumu nozarē;

29. mudina Komisiju atbalstīt projektus, zinātnisko izpēti un darbības attiecībā uz standartizētām informācijas plūsmām, lai nodrošinātu dažādu transporta veidu integrāciju un savietojamību datu apstrādes līmenī;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

1. Kravu pārvadājumu stāvoklis Eiropā

Pirmajam transporta politikas posmam deviņdesmitajos gados bija raksturīga liberalizācija un tirgus atvēršana, taču pietrūka saskaņotības un sinerģijas starp dažādu valstu sistēmām. Transporta nozarē radās jaunas vai saasinājās agrākās problēmas (transporta pārslodze, vides kaitējums, ceļu satiksmes negadījumi, nepietiekama savietojamība utt.). Turklāt mainījās vispārējā situācija Eiropas Savienībā — straujāka kļuvusi globalizācija, mazinājusies energoapgādes drošība, pieaugusi globālā sasilšana un ES ir paplašinājusies.

Kravu pārvadājumu un loģistikas sarežģītās problēmas ir viena no Komisijas prioritātēm, norādīts 2001. gada Baltajā grāmatā par transportu. Laikā no 2000. līdz 2020. gadam kravu pārvadājumu apjoms 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs palielināsies par 50 % (tonnkilometros). Laikā no 1995. līdz 2005. gadam kravu pārvadājumu apjoms ik gadu jau ir pieaudzis par 2,8 %. Lielākais pieaugums ir bijis videi kaitīgajā autotransporta un gaisa transporta nozarē.

Ņemot vērā liberalizāciju un kravu pārvadājumu nozares attīstību, jāvienojas par transporta efektivitātes un ilgtspējas mērķiem.

2. Komisijas atbilde kravu pārvadājumu un loģistikas pasākumu kopums

Pēc 2006. gada vidusposma pārskata Komisija publicēja vairākus paziņojumus, lai veicinātu kravu pārvadājumu nozares efektivitāti un ilgtspējību. Visi šie paziņojumi attiecas uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem un likumdošanas iniciatīvām, un tie ievada konkrētu Komisijas rīcību līdz 2010. gadam.

2.1 ES kravu pārvadājumu programma kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā

Kravu pārvadājumu ilgtspējība un efektivitāte jāpanāk, izmantojot šādas stratēģiskas pieejas:

– jākoncentrējas uz transporta koridoriem — šī koncepcija ir pamatā Eiropas vairākveidu pārvadājumu politikai, kuras mērķis ir sekmēt dažādu transporta veidu izmantošanu un to kombinēšanu,

– jāveicina novatoriskas tehnoloģijas, infrastruktūra un efektīvāka kravu pārvadājumu sistēma,

– jāvienkāršo administrēšana un kravu pārvadājumu ķēdes, izveidojot vienotu koordinācijas punktu saistībā ar administratīvajām prasībām un saskaņojot dzelzceļa nozares noteikumus attiecībā uz vairākveidu pārvadājumiem,

– pievilcīgāki jāpadara arī citi transporta veidi, ne tikai autotransports.

2.2 Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns

Šajā ziņojumā ir pētīta loģistikas nozīme, nodrošinot ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku transporta sistēmu Eiropā. Loģistikas nozares devums Eiropā ir aptuveni 14 % no IKP, un tās pieaugums vidēji ir lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Tas galvenokārt ir saistīts ar liberalizāciju, Eiropas integrāciju un nepamatoti zemām transporta cenām, kas neatspoguļo patiesās izmaksas. Vienlaikus tas veicina pārslodzi ostās, transporta mezglos un uz dzelzceļa. Šobrīd Komisija plāno veidot saskaņotu politiku šādās sešās jomās:

1.  „e-krava” un automatizēta transporta sistēma (ITS): „e-krava” paredz izstrādāt informācijas plūsmu bez papīra, kas ļauj uzraudzīt un izsekot kravu tās pārvadāšanas laikā ar visiem transporta veidiem, padarot kravu neatkarīgu no transporta veida un vienlaikus vienkāršojot administrēšanu. Visas darbības paredzētas 2009. gadā. Galileo satelītnavigācijas sistēmas attīstība nākotnē varētu nodrošināt sistēmu „Internets kravām” (tiešsaistē pieejama informācija).

2. Ilgtspējīga kvalitāte un efektivitāte: Komisija plāno rast praktisku un juridisku risinājumu (2008. g.) vai arī 2010. gadā izstrādāt vairākveidu termināļu salīdzinošu novērtēšanu. Līdz 2009. gada beigām Komisija sadarbībā ar ieinteresēto personu grupām noteiks pamatrādītājus un vienlaikus pārskatīs datu pieejamību par kravu pārvadājumu loģistiku. Personāla un apmācību jomā Komisija sadarbībā ar Eiropas sociālajiem partneriem līdz 2009. gadam izstrādās obligāto kvalifikācijas prasību sarakstu loģistikas jomā.

3. Transporta ķēžu vienkāršošana: šajā jomā tiks īstenotas vairākas iniciatīvas. Administratīvo prasību ievērošanu atvieglos vienotas administrēšanas sistēmas un vienas administratīvā apstiprinājuma sistēmas izveide līdz 2012. gadam. 2008. gadā Komisija iesniegs priekšlikumu tiesību aktam par tuvsatiksmes kuģošanas vienkāršošanu un veicināšanu. 2009. gadā jāizanalizē vienota pārvadājumu dokumenta iespēja, kas būtu attiecināms uz visiem transporta veidiem. 2009. gadā Komisija, iespējams, ierosinās ieviest standarta atbildības klauzulu visiem pārvadājumu veidiem. 2008. gadā Komisija sagatavos Eiropas standartu transporta veidu drošības jautājumos.

4. Transportlīdzekļu gabarīti un iekraušanas standarti: Komisija izvērtēs transportlīdzekļu gabarītu un masas standartus un apsvērs nepieciešamību pārskatīt Direktīvu 96/53/EK (2008. g.). Tā strādās pie Eiropas vairākveidu pārvadājumu kravas vienības standarta (2007. g.).

5. „Zaļie” transporta koridori: šis jēdziens attiecas uz vairāku problēmu risinājumu. Komisijas sākotnējais mērķis ir koncentrēt kravu pārvadājumus koridoros, kuros tiek izmantota transporta veidu kombinēšana un novatoriskas tehnoloģijas. 2008. gadā Komisija noteiks „zaļos” koridorus un sekmēs iestāžu un transporta nozares uzņēmēju sadarbību. Priekšlikumus par kravu pārvadājumu dzelzceļa tīklu jāiesniedz 2008. gadā un par koridoriem — līdz 2012. gadam.

6. Kravu pārvadājumu loģistika pilsētās: Komisija pievērš uzmanību kravu pārvadājumiem pilsētās. Pašlaik tiek izstrādāti ieteikumi par vispāratzītiem kritērijiem vai darbības rādītājiem, lai novērtētu efektivitāti un ilgtspējību.

2.3 Dzelzceļa tīkla izveide, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem

Komisija uzskata, ka problēmas dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē ir saistītas ar tās nespēju palielināt savu tirgus daļu. Šīs problēmas attiecas uz dzelzceļa uzticamību, pieejamo jaudu, informācijas pārvaldību, vidējo ātrumu, kā arī elastīgumu. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā īstenotā dzelzceļa politika diemžēl nav devusi rezultātu, kas ļautu īstenot iecerēto pāreju uz šo transporta veidu. Dzelzceļa kravu pārvadājumu izmaksas un tarifi ir pakāpeniski samazinājušies un konkurētspēja ir uzlabojusies, taču savstarpējās izmantojamības jomā panāktais progress ir pārāk lēns.

Šā paziņojuma mērķis ir „TEN-T tīkla satvarā izveidot stabilu Eiropas dzelzceļa tīklu, kurā kravu pārvadājumi būs uzticamāki un efektīvāki”. Šī tīkla pamatu varētu veidot esošais tīkls.

Ir ierosināti seši jauni pasākumi.

Uz kravu pārvadājumiem orientēta koridora izveide: Komisija ierosinās tā juridisku definīciju. Līdz 2012. gadam katrai dalībvalstij jāpiedalās kādā transporta koridora pārvaldības struktūrā.

Pakalpojumu kvalitātes noteikšana transporta koridorā: pēc ziņojuma par to, ko dzelzceļa kravu operatori paveikuši, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, Komisija ierosinās tiesību aktus attiecībā uz kvalitātes rādītājiem.

Transporta koridora infrastruktūras jauda: lai novērstu jaunus sastrēguma punktus, Komisija vēlas saskaņot infrastruktūras jaudu (vilciena garums, gabarīti u.c.).

Sliežu ceļu piešķiršana starptautiskiem pārvadājumiem: Komisija ierosinās tiesību aktus attiecībā uz sliežu ceļu piešķiršanu starptautiskā līmenī un veicinās valstu pārvaldes iestāžu sadarbību.

Principi attiecībā uz prioritāti satiksmes traucējumu gadījumā: Komisija nostiprinās pastāvošos tiesību aktus par starptautisko kravu pārvadājumu prioritāti dzelzceļa tīkla traucējumu gadījumā. Infrastruktūras pārvaldītājiem jāpiemēro saskaņoti prioritātes noteikumi.

Dzelzceļa blakuspakalpojumi: Komisija aicinās satiksmes koridoru struktūras un infrastruktūras pārvaldītājus izveidot efektīvu termināļu un šķirošanas staciju tīklu. Turklāt ir jāpapildina spēkā esošie tiesību akti, lai piekļuve dzelzceļa blakuspakalpojumiem būtu pārskatāmāka un vienkāršāka.

3. Daudzgadu līgumi dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā

Sešus gadus pēc pirmā dzelzceļa infrastruktūras pasākumu kopuma pieņemšanas pastāv bažas par to, vai dzelzceļa infrastruktūras finansējums ir pietiekams, lai garantētu nozares kvalitāti un sniegumu. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ko rīkoja no 2006. gada maija līdz 2007. gada septembrim, apstiprināja šīs bažas. Nepietiekams finansējums kavē nepieciešamos tīkla uzturēšanas darbus.

Komisija informē par pieredzi, kas gūta, īstenojot daudzgadu līgumus dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā, kā arī par šī finansējuma veida priekšrocībām. Šāds finansējuma risinājums tika ierosināts Direktīvā 2001/14/EK. Daudzgadu līgumi nodrošina dzelzceļa tīkla uzturēšanu ilgtermiņā. Tā kā daudzgadu līgumus izmanto tikai puse no dalībvalstīm, turklāt to izmantošanas līmenis ievērojami atšķiras, ir nepieciešama daudzgadu līgumu izmantošanas saskaņošana.

4. Referenta būtiskākie ierosinājumi

Ņemot vērā Eiropas Savienības ierobežotās pilnvaras un līdzekļus, referents ierosina galveno uzmanību pievērst pragmatiskām prioritātēm:

– līdz 2008. gadam Komisijai būtu jānosaka desmit pārrobežu transporta koridori un desmit svarīgākās problēmas, kā arī jāierosina konkrēti risinājumi,

– jāprecizē „zaļo” koridoru ilgtspējas jēdziens, ņemot vērā Eiropas vides kritērijus attiecībā uz troksni, klimata pārmaiņām, gaisa piesārņojumu un enerģijas patēriņu vai atjaunojamiem enerģijas avotiem,

– pārrobežu līmenī jāstandartizē un jāvienkāršo infrastruktūras pārvaldība un administratīvais process,

– kopējais ES transporta infrastruktūras līdzfinansējums būtu jāizmanto, lai saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem veidotu videi draudzīgu transporta sistēmu.

Lai gan no kravu pārvadājumu politikas vides un sociālo aspektu viedokļa ir svarīgi internalizēt ārējās izmaksas un līdz 2008. gada 10. jūnijam iesniegt priekšlikumus attiecībā uz infrastruktūras nodevu aprēķiniem („Eurovignette”), te referents atturas no jauniem priekšlikumiem, jo vēl nesen Eiropas Parlaments izskatīja šo jautājumu, piemēram, ziņojumā par ilgtspējīgu transporta politiku Eiropā, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.7.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Seán Ó Neachtain, Paweł Bartłomiej Piskorski, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Zita Gurmai, Lily Jacobs, Anne E. Jensen, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Corien Wortmann-Kool

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Constantin Dumitriu