ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2008/XX/TI 11. pantu

19.9.2008 - (COM(2008)0332 – C6‑0216/2008 – 2008/0101(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Luca Romagnoli

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2008/XX/TI 11. pantu

(COM(2008)0332 – C6‑0216/2008 – 2008/0101(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0332),

–   ņemot vērā ES līguma 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0216/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0360/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  pauž apņēmību, izmantojot steidzamības procedūru un cieši sadarbojoties ar dalībvalstu parlamentiem, izskatīt visus turpmākos priekšlikumus, ja šis priekšlikums netiks pieņemts pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Šā lēmuma pamatā ir principi, kas jau ir noteikti Padomes Pamatlēmumā 2008/XX/TI par to, kā organizējama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā, kā arī par šīs informācijas apmaiņas saturu, un tas papildina šos principus un tos piemēro no tehniskā viedokļa.
Pamatojums
Būtu atbilstoši paskaidrot, ka šis Lēmums ir lēmums, ar kuru piemēro un kurš papildina jau esošu regulējošu instrumentu, negrozot tā principus.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai nodrošinātu savstarpēju sapratni par kopīgo kategorizēšanu un tās pārskatāmību, katrai dalībvalstij jāiesniedz valstī noteikto noziedzīgo nodarījumu un sodu saraksts, kas ietilpst katrā attiecīgās tabulas kategorijā, kā arī valsts krimināltiesu saraksts. Šādai informācijai jābūt pieejamai valstu tiesu iestādēm jo īpaši ar visu pieejamo elektronisko kanālu starpniecību.	(9) Lai nodrošinātu savstarpēju sapratni par kopīgo kategorizēšanu un tās pārskatāmību, katrai dalībvalstij jāiesniedz valstī noteikto noziedzīgo nodarījumu un sodu saraksts, kas ietilpst katrā attiecīgās tabulas kategorijā, kopā ar īsu noziedzīgā nodarījuma elementu aprakstu, kā arī valsts krimināltiesu saraksts. Šādai informācijai jābūt pieejamai valstu tiesu iestādēm jo īpaši ar visu pieejamo elektronisko kanālu starpniecību.
Pamatojums
Bieži novērojamās būtiskās atšķirības noziedzīgu nodarījumu veidu definīcijās dalībvalstīs vēl jo vairāk parāda, cik pamatoti ir, lai tiktu sniegta pēc iespējas plašāka informācija tām personām, kurām nāksies izmantot informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistra. Šis grozījums ir saistīts ar turpmāk minēto 8. grozījumu.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) To atsauces tabulu mērķis, kas iekļautas A un B pielikumā, nekādā gadījumā nav saskaņot noziedzīgu nodarījumu veidus vai tiem noteiktos sodus, uz kuriem joprojām attieksies dalībvalstu tiesību akti.
Pamatojums
Jāprecizē, ka šā lēmuma mērķis nav saskaņot būtiskus krimināltiesību aktus, bet gan atvieglot apmaiņu ar informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistra.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Gan noziedzīgo nodarījumu un sodu kategoriju atsauces tabulas, gan informācijas apmaiņā izmantotos tehniskos standartus regulāri jāpārskata un jāatjaunina. Tādēļ īstenošanas pilnvaras šajā jautājumā tika deleģētas Komisijai, kurai palīdz komiteja. Kopienas tiesībās noteikto regulatīvo procedūru mutatis mutandis jāpiemēro to pasākumu pieņemšanai, kas nepieciešami šī lēmuma īstenošanai.	(13) Gan noziedzīgo nodarījumu un sodu kategoriju atsauces tabulas, gan informācijas apmaiņā izmantotos tehniskos standartus regulāri jāpārskata un jāatjaunina.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Datorizētai apmaiņai ar informāciju, kas iegūta no dalībvalstu sodāmības reģistriem, jāpiemēro Pamatlēmums 2008/XX/TI par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros.	(14) Šajā sakarībā ir īpaši svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt Padomes Pamatlēmumu 2008/XX/TI par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, kas nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni un ietver personas datu apstrādi valsts līmenī.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 3. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Lai panāktu ECRIS efektīvu darbību, Komisija nodrošina vispārīgus atbalsta un uzraudzības pakalpojumus.	5. Lai panāktu ECRIS efektīvu darbību, Komisija nodrošina vispārīgus atbalsta un uzraudzības pakalpojumus un pārbauda, ka 6. pantā noteiktie pasākumi ir pareizi īstenoti.
Pamatojums
Komisija gan pārskata situāciju, gan arī tai ir atbilstoša tehniskā pieredze, tāpēc tā veic gan savstarpējo savienojumu sistēmas ieviešanas saskaņošanu, gan pārraudzību.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) sarakstu ar valstī noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem katrā no A pielikuma noziedzīgo nodarījumu tabulā minētajām kategorijām. Sarakstā iekļauj noziedzīgā nodarījuma apzīmējumu vai juridisko klasifikāciju un atsauci uz attiecīgo tiesību normu. Tajā var iekļaut arī noziedzīgā nodarījuma elementu īsu aprakstu;	(a) sarakstu ar valstī noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem katrā no A pielikuma noziedzīgo nodarījumu tabulā minētajām kategorijām. Sarakstā iekļauj noziedzīgā nodarījuma apzīmējumu vai juridisko klasifikāciju un atsauci uz attiecīgo tiesību normu. Tajā jāiekļauj arī noziedzīgā nodarījuma elementu īss apraksts;
Pamatojums
Tas, ka noziedzīgā nodarījuma elementu īsa apraksta iekļaušana būs obligāta, padarīs efektīvāku informācijas apmaiņu starp attiecīgajām dalībvalstīm. Dalībvalstu krimināltiesību sistēmas var būt ļoti atšķirīgas. Bieži vien dalībvalstīm nav pat vienādu noziedzīgu nodarījumu, proti, par to, ko vienā dalībvalstī uzskata par noziedzīgu nodarījumu, citā dalībvalstī sods nav paredzēts. Tādējādi īss apraksts palīdzēs pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestādēm labāk izprast konkrētā nodarījuma raksturu.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Valstī noteikto noziedzīgo nodarījumu apraksta tulkojums no pieprasījuma oriģinālvalodas ir vienīgi katras tās dalībvalsts uzdevums un atbildība, kura pieprasa tulkojumu, to neveic ECRIS. Kad tulkojums pabeigts, ECRIS sniedz iespēju to pievienot datubāzei.
Pamatojums
Sistemātiska katrā valstī noteikto noziedzīgo nodarījumu kodeksa aprakstu, kuru ir vairāki tūkstoši, tulkošana katras dalībvalsts valodā prasītu tūkstošiem darba stundu un arī izmaksu apjoms nav zināms. Ja visi tulkojumi tiek pieprasīti pirms ECRIS pabeigšanas, tas uz vairākiem gadiem aizkavētu ECRIS darbības uzsākšanu. No tā ir jāizvairās. Vienlaikus, kad valsts tiesa ir pārtulkojusi aprakstu, šī informācijai ir pievienojama ECRIS, kā palīdzība turpmākajai saziņai un lai turpmāk izvairītos no tulkojumu dublēšanās.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 6. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru pieņem šādus īstenošanas pasākumus:	Ja nepieciešams, kā arī atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 39. pantam, Komisija ierosina, lai Padome pieņem visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku ECRIS darbību, kā arī tā savietojamību ar valstu sistēmām, piemēram:
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants Komiteja	svītrots
1. Ja ir atsauce uz šo pantu, Komisijai palīdz regulatīvā komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un ko vada Komisijas pārstāvis (komiteja).
2. Komiteja pieņem savu reglamentu.
3. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. un 4. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaitu komitejā nosaka minētais pants. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.
4. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie atbilst komitejas atzinumam.
5. Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem un informē par to Eiropas Parlamentu.
6. Trīs mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas dienas Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var lemt par priekšlikumu. Ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ir norādījusi, ka tā iebilst pret priekšlikumu, Komisija to izskata atkārtoti. Tā var iesniegt grozīto priekšlikumu Padomei, atkārtoti iesniegt priekšlikumu vai ierosināt tiesību akta projektu, pamatojoties uz Līgumu. Ja minētā termiņa beigās Padome nav pieņēmusi ierosināto izpildes aktu vai norādījusi iebildumus pret izpildes pasākumu priekšlikumu, ierosināto izpildes aktu pieņem Komisija.
Pamatojums 4.,9. un 10. grozījumam
Eiropas Kopienu tiesa (Lieta C-133/06) nesen apstiprināja principu atbilstoši kuram noteikumi par veidu, kādā Kopienas Iestādes pieņem lēmumu, ir noteikti Līgumā un tas nav dalībvalstu vai pašu iestāžu rīcībā. Grozījumi nr. 4.,9. un 10, atbilst Kopienu Tiesas tiesu praksei, un tie ir precīzas Līguma par Eiropas Savienību interpretācijas rezultāts, kas neparedz tā saucamās komitoloģijas procedūras pielietošanu jomās, kas noteiktas VI sadaļā, ne arī atļauj veidot atvasinātu tiesisko pamatu ārpus tiem gadījumiem, uz kuriem attiecas Līgumi. Sistēma, kas noteikta VI sadaļā un jo īpaši kombinētie noteikumi 34. un 39. pantā, patiesībā paredz, ka jebkurš pasākums, ar kuru ievieš lēmumus, jāpieņem saskaņā ar 39. pantā norādīto procedūru.

PASKAIDROJUMS

Pašlaik informācijas par sodāmību apmaiņa galvenokārt pamatojas uz Eiropas Padomes 1959. gada Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās un jo īpaši uz 13. un 22. pantu, kas paredz, ka Tieslietu ministrijām ir savstarpēji jāapmainās ar šādu informāciju vismaz vienu reizi gadā.

Ņemot vērā, ka pašreizējai sistēmai ir nopietni trūkumi un tā darbojas lēni, Eiropas Komisija kopš 2005. gada ir ierosinājusi vairākas likumdošanas iniciatīvas, kas paredzētas, lai, no vienas puses, atvieglotu informācijas par sodāmību apmaiņu, un, no otras puses, reglamentētu to, kā datus drīkst izmantot šo informāciju saņēmusī dalībvalsts.

Pēdējais aspekts tika apskatīts Tieslietu un iekšlietu padomes 2008. gada 25. jūlijā oficiāli pieņemtajā Padomes Pamatlēmumā par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā. Šis Pamatlēmums nosaka līdzvērtīguma principu starp vienas valsts tiesībsargājošās iestādes krimināllietās pieņemtiem spriedumiem un citas dalībvalsts tiesībsargājošās iestādes krimināllietās pieņemtiem spriedumiem.

Padomes 2005. gada 21. novembra lēmums 2005/876/TI par tādas informācijas apmaiņu, ko iegūst no sodāmības reģistra, bija hronoloģiski pirmais pasākums, kas vērsts uz informācijas apmaiņas reglamentēšanu un atvieglošanu. Tas pamatojas uz principu, ka katra dalībvalsts pārzina ar tās pilsoņiem saistīto informāciju, un paredz, ka no sodāmības reģistra iegūtā informācija ir jānodod citai dalībvalstij, kas to pieprasa, ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pieprasījuma datuma, izmantojot tam īpaši paredzētu veidlapu. Saņemto informāciju drīkst izmantot tikai tam nolūkam, kādam tā ir pieprasīta.

Priekšlikums Pamatlēmumam par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm (COM(2005)0690 galīgā redakcija), kuru Eiropas Komisija iesniedza 2005. gada beigās, izvirza mērķi paplašināt šo tiesisko regulējumu. Šis pamatprincips, kas par atskaites punktu visiem ar sodāmības reģistru saistītajiem pieprasījumiem nosaka dalībvalsti, kuras valstspiederība ir notiesātajai personai, ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu, ka kļūst pieejama informācija arī par citās dalībvalstīs pieņemtajiem notiesājošiem tiesas spriedumiem. Tiek noteikts arī, ka dalībvalstij, kurā pieņemts notiesājošs tiesas spriedums, ir jārīkojas tā, lai visus notiesājošos tiesas spriedumus papildinātu ar notiesātās personas valstspiederību saistīta informācija, kā arī lai visa attiecīgā informācija tiktu atjaunināta un nodota dalībvalstij, kuras valstspiederība ir notiesātajai personai.

Tieslietu un iekšlietu padome 2007. gada jūnijā panāca politisku vienošanos par priekšlikumu pamatlēmumam, kurš iekļauj 2005. gada lēmuma jomu un tāpēc tad, kad būs stājies spēkā, šo lēmumu aizstās.

Priekšlikums ECRIS lēmumam ir paredzēts, lai atbilstīgi pamatlēmuma 11. pantam no tehniskā un informācijas viedokļa papildinātu iepriekšējo reglamentējošo instrumentu izveidoto sistēmu.

Pamatprincipi nav mainīti:

· atsauces punkts arī tagad ir tā dalībvalsts, kuras valstspiederība ir notiesātajai personai;

· informācija tiek uzglabāta katras valsts centrālajā sodāmības reģistrā, un tā nav tieši pieejama citu dalībvalstu reģistriem;

· dalībvalstis pārzina un atjaunina to datu bāzes.

Papildus tam, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, ir izstrādāti atsauces kodi dažādām noziedzīgo nodarījumu kategorijām (A pielikums) un sodu kategorijām (B pielikums).

Turklāt 2006. gada jūnijā tika uzsākts izmēģinājuma projekts, kurā ir iesaistīta Beļģija, Čehija, Francija, Luksemburga, Spānija un Vācija un kurš nodrošina šo valstu centrālo sodāmības reģistru elektronisku saslēgumu. Ņemot vērā projekta panākumus, kopš tā laika tam pievienojušās arī citas valstis.

Referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, kas no tehniskā viedokļa precizē Eiropas sodāmības reģistra struktūru, kā noteikts Pamatlēmumā 2008/XX/TI par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

Referents konstatē, ka šī priekšlikuma uzdevums ir īstenot principus, kas jau tika noteikti iepriekšējos reglamentējošos instrumentos, tā radot dalībvalstu sodāmības reģistru elektronisku saslēgumu, kura trūkums līdz šim ir sarežģījis Eiropas vienotā sodāmības reģistra darbību. Šādā skatījumā grozījums Nr. 1 paredzēts, lai precizētu šī reglamentējošā instrumenta īstenošanas pasākuma raksturu, uzsverot, ka instrumenta mērķis nav radīt jaunus noteikumus, bet gan jau esošajiem piešķirt tās tehniskās prasības, kas nepieciešamas noteikumu operatīvai darbībai.

Arī grozījums Nr. 3 paredzēts, lai precizētu priekšlikuma ievirzi, norādot, ka pielikumu A un B mērķis nav saskaņot tajos minētos krimināltiesībās paredzētos sodus un sankcijas, jo tie paliek valsts tiesiskā regulējuma ziņā.

Nepieciešamība rast kopsaucēju starp 27 dažādām tiesību sistēmām, kurām atbilst tikpat daudzi juridiski sociālie traktējumi, ir mudinājusi Komisiju sagrupēt noziedzīgus nodarījumus A pielikumā atrodamajās kategorijās. Piedāvāto sistēmu veido vienkārši un saprotami lietojami lodziņi, kuru lielākā vērtība ir tā, ka tie ir „salasāmi” visās dalībvalstīs, taču pastāv risks, ka vairākos gadījumos tie tomēr nav piemērojami vai noderīgi. Apzinoties, ka šis sagrupēšanas mēģinājums ir neizbēgami saistīts ar vispārināšanu, Komisija ir paredzējusi arī „atvērtās kategorijas”, taču tās jau saskaņā ar to definīciju ir vēl nenoteiktākas. Tādēļ šī vispārinājuma iespaids jāmazina, tiesu iestādēm piešķirot visus kognitīvos instrumentus, kas nepieciešami labākai to rīcībā esošās informācijas izpratnei un interpretēšanai. Tas jo īpaši attiecināms uz noziedzīgā nodarījuma elementiem, kuri jāpadara pieejami tiesu iestādēm vēl jo vairāk tādos gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums neietilpst nevienā no apakškategorijām, bet iekļaujas kādā atvērtajā kategorijā.

Tieši tādēļ, ka nav iespējams precīzi novērtēt, vai dati no citas dalībvalsts sodāmības reģistra ir svarīgi, ja nav atbilstošas informācijas par noziedzīgā nodarījuma, uz kuru šie dati attiecas, raksturu, ar grozījumu Nr. 2 un Nr. 6. ierosina, lai dokumentā, ar kuru dalībvalsts dara zināmu 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu, obligāti tiktu iekļauts noziedzīgā nodarījuma elementu apraksts.

Taču tiesu iestādēm, kas uzsāk tiesvedību, paliek spēkā iespēja pieprasīt pilnu sprieduma tekstu vai jebkādus citus paskaidrojumus, kad vien pastāv tāda iespēja. Tādā gadījumā tomēr ir nepieciešams ievērot tradicionālo savstarpējās palīdzības krimināllietās procedūru, kas var izrādīties laikietilpīgs un sarežģīts process.

Saistībā ar to referents cer, ka drīzumā tikts izveidota datorizēta informācijas apmaiņas sistēma, lai paātrinātu šādu papildpieprasījumu apstrādi un palīdzētu tiesām iegūt nepieciešamo informāciju pēc iespējas īsākā laika posmā.

Šādā skatījumā ECRIS priekšlikums iekļaujas plašākā tās elektroniskās tiesu sistēmas (e-tiesiskuma) kontekstā, kas paredzēta arī tam, lai nodrošinātu labāku un ātrāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesu iestādēm.

Savukārt grozījums Nr. 4, Nr. 7 un Nr. 8 pamatojas uz nesen pieņemtā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma lietā C-133/06 54. punktu un sekojošajiem punktiem, kuros minēts, ka noteikumi par to, kādā veidā Kopienu iestādes pieņem lēmumus, ir paredzēti Līgumā un nav ne dalībvalstu, ne arī pašu iestāžu pārziņā. Tiesas skatījumā iespējas atzīšana iestādei noteikt atvasinātu juridisko pamatu, lai detalizētāk noteiktu vai vienkāršotu akta pieņemšanas noteikumus, nozīmētu tādu likumdošanas pilnvaru piešķiršanu šai iestādei, kas pārsniedz Līgumā paredzētās. Minētais arī ļautu attiecīgajai iestādei neievērot institucionālā līdzsvara principu, kas nozīmē, ka katra iestāde īsteno savu kompetenci, respektējot citu iestāžu kompetenci. Tiesa apgalvo, ka tāpat atvasināta juridiskā pamata pieņemšanu nevar pamatot ar apsvērumiem, kas ir saistīti ar attiecīgās jomas politiski sensitīvo raksturu vai ar nepieciešamību nodrošināt Kopienas rīcības efektivitāti.

Procedūra, ko ieteikusi Eiropas Komisija, kas rīkotos ar tās vadībā strādājošas komitejas starpniecību, ir pilnīgi neatbilstoša Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļai un būtu par pamatu tam, ka rastos atvasinātie tiesību avoti, uz kuriem pats līgums neattiecas.

Ar grozījumu Nr. 4, Nr. 9 un Nr. 10 cenšas pielāgot Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Kopienu tiesas ievirzei un panākt, lai īstenošanas pasākumi, kas skar lēmuma saturu, būtu piemēroti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. un 39. pantu.

Pievēršoties datu aizsardzībai, kas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai ir ļoti svarīga tēma, referents ar gandarījumu konstatē, ka šajā ziņā piezīmes par Eiropas Komisijas priekšlikumu netika izteiktas.

Attīstot Pamatlēmumā jau iekļautos principus, šis lēmums nosaka, ka katra dalībvalsts apkopo informāciju par tās valstspiederīgajiem. Šo informāciju pārzina centrālā administrācija, kurai vienīgajai ir iespēja piekļūt elektroniskajam saslēgumam ar citiem Eiropas Savienības sodāmības reģistriem. Līdz ar to pat tiesu iestādēm nav iespējas piekļūt Eiropas Savienības sodāmības reģistram, jo tām pašām jāpieprasa informācija savas valsts centrālajā sodāmības reģistrā, kas tad nosūta pieprasījumu iesaistītajai(-ām) dalībvalstij(-īm). Pieprasītā informācija vispirms nonāk centrālajā administrācijā, kas vēlāk to nosūta tiesu iestādei, kas to pieprasījusi. Referents ļoti cer, ka dalībvalstu sodāmības reģistri arī turpmāk būs vienīgi dalībvalstu iestāžu pārziņā.

Priekšlikuma 14. apsvērumā minētā atsauce uz Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, nodrošina, ka tajā paredzēto standartu ievērošana tiek garantēta arī īpašos gadījumos.

Priekšlikumā norāda iespēju pielāgot 10. apsvērumu Pamatlēmumā 2008/XX/TI par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, kas atsaucas uz 1981. gada 28. janvārī Strasbūrā pieņemto Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, 14. apsvērumam šajā lēmumā, kurš savukārt atsaucas tieši uz Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros.

Saistībā ar datu aizsardzības jautājumu referents atbalsta lēmumu izmantot S-TESTA sistēmu, kas garantē tādu datu drošību tīklā, kas ir absolūti nepieciešama, kad ir runa par tik konfidenciālu informāciju. Referents iesaka turpināt izmantot S-TESTA sistēmu un nepieļaut, ka no sodāmības reģistra iegūtā informācija tiek nodota ar interneta starpniecību vai citiem kanāliem, kas nenodrošina visaugstāko datu aizsardzības standartu.

Secinājumi

Referents ir pilnīgi pārliecināts, ka sodāmības reģistru elektroniskais saslēgums ir jāizveido pēc iespējas drīzāk un ka tad, ja šis priekšlikums nebūtu formulēts, Pamatlēmums par to, kā organizējama un īstenojama no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, netiktu īstenots.

Līdz ar to ierosināto grozījumu mērķis galvenokārt ir padarīt šī lēmuma saturu skaidrāku un atvieglot iegūtās informācijas tālāku izmantošanu.

Referents arī apzinās, ka, praktiski lietojot saslēguma sistēmu, visticamāk, pastāvīgi būs jāveic tehniski atjauninājumi, labojumi un pielāgojumi. Tomēr viņš konstatē, ka Eiropas Komisijas piedāvātais risinājums nav saskaņā ne ar spēkā esošajiem līgumiem, ne ar Eiropas Kopienu Tiesas nesen pieņemto nostāju par atvasinātajiem tiesību avotiem. Tāpēc referents lūdz Padomi ievērot līgumos noteikto kārtību un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 34. un 39. pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveide
Atsauces	COM(2008)0332 – C6-0216/2008 – 2008/0101(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	28.5.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 19.6.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Luca Romagnoli 26.6.2008
Izskatīšana komitejā	9.6.2008		14.7.2008		9.9.2008		15.9.2008
Pieņemšanas datums	15.9.2008
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Elly de Groen-Kouwenhoven, Panayiotis Demetriou, Bárbara Dührkop Dührkop, Urszula Gacek, Kinga Gál, Jeanine Hennis-Plasschaert, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Stavros Lambrinidis, Kartika Tamara Liotard, Viktória Mohácsi, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Inger Segelström, Vladimir Urutchev, Renate Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Simon Busuttil, Evelyne Gebhardt, Sophia in ‘t Veld, Iliana Malinova Iotova, Ona Juknevičienė, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Luca Romagnoli, María Isabel Salinas García, Eva-Britt Svensson
Iesniegšanas datums	19.9.2008