par autortiesību jomas perspektīvām Eiropas Savienībā

(2008/2121(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 14. un 95. pantu,

–   ņemot vērā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. novembra ziņojumu par Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (SEC(2007)1556),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija Zaļo grāmatu „Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā” (COM(2008)0466),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā⁽¹⁾,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ⁽²⁾ un Komisijas deklarāciju par Direktīvas 2004/48/EK 2. pantu (2005/295/EK),⁽³⁾  

–   ņemot vērā 2008. gada 25. septembra rezolūciju par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu,⁽⁴⁾

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par Kopienas pamatnoteikumiem attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma biedrībām autortiesību un blakustiesību jomā⁽⁵⁾,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 18. oktobra Ieteikumu 2005/737/EK par likumīgu mūzikas tiešsaistes pakalpojumu autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārrobežu pārvaldījumu⁽⁶⁾,

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 16. aprīļa paziņojumu par autortiesību un blakustiesību pārvaldījumu iekšējā tirgū (COM(2004)0261),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību,⁽⁷⁾

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem⁽⁸⁾,

–   ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju “i2010: Pretim digitālai Eiropas bibliotēkai,⁽⁹⁾”

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0017/2009),

Autortiesības un informācijas sabiedrība

1.  atgādina, ka Direktīvas 2001/29/EK pieņemšana bija viens no 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes noteiktajiem prioritārajiem mērķiem, virzībā uz konkurētspējīgu, dinamisku un uz zināšanām balstītu ekonomiku;

2.   atgādina, ka Eiropas Kopienai un dalībvalstīm ir jāievēro starptautiskie noteikumi, kas regulē autortiesības, proti, Bernes 1886. gada Konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 9. panta 2. punkts un Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem 13. pants, kuru noteikumi iekļauti Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktā;

3.  uzskata šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs, kā arī tās ietekmi uz autortiesību saskaņošanu par apmierinošu;

4.   atzīmē, ka iepriekšminētais Komisijas sākotnējais ziņojums par to, kā tiek piemērots Direktīvas 2001/29/EK 5., 6. un 8. pants, neļauj veikt pamatotu novērtējumu, jo direktīvas transponēšana dalībvalstīs bijusi novēlota, un tāpēc aicina Komisiju koncentrēt centienus, lai pilnībā ieviestu Direktīvu 2001/29/EK attiecībā uz tās darbības jomas visiem aspektiem un lai nodrošinātu līdzsvaru starp atlīdzību tiesību subjektam un izplatīšanu Eiropas patērētāju labā;

5.   pauž nožēlu, ka Komisija ziņojumā nav ņēmusi vērā to valstu likumdošanas praksi, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc minētās direktīvas 2001/29/EK pieņemšanas;

6.   pauž cerību, ka Komisija sev piešķirs vairāk laika pilnīgāka transponēšanas un turpmāko likumdošanas pasākumu saraksta veidošanai;

7.   uzskata, ka Direktīva 2001/29/EK jāpiemēro plašākā kontekstā, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par elektronisko tirdzniecību Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū⁽¹⁰⁾, Direktīvu 2004/48/EK un noteikumus par datu aizsardzību Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti⁽¹¹⁾;

8.  atzīmē, ka eventuāla Direktīvas 2001/29/EK reforma nebūtu vēlama, jo transponēšanas process dalībvalstīs beidzās tikai 2006. gadā;

9.  uzskata, ka Direktīvā 2001/29/EK atspoguļots taisnīgs dažādo ieinteresēto pušu interešu līdzsvars;

10. atgādina, ka Direktīva 2001/29/EK ir ļoti svarīga, pielāgojot autortiesības un to blakustiesības informācijas sabiedrībai;

11. atzinīgi vērtē to, ka Komisija, izveidojot platformu, kurā pulcina industrijas pārstāvjus, tiesību subjektus un patērētājus, veicinājusi ieinteresēto pušu diskusijas par honorāru sistēmām, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz personīgām vajadzībām veiktu pavairošanu, kuru mērķis ir objektīvi novērtēt minēto sistēmu stāvokli un jautājumus, ko tās izraisa, jo īpaši tiešsaistes vidē; mudina šo platformu, izmantojot konsekventu un taisnīgu pieeju, izpētīt tādus jautājumus kā tiesiskais pamats un kritēriji ar autortiesībām saistītā honorāra noteikšanai, tostarp patērētāju aptaujas šajā procesā, kā arī patērētājiem sniegto informāciju par honorāru sistēmām personīgām vajadzībām veiktai pavairošanai; lūdz Komisiju informēt Parlamentu par šīs platformas darba rezultātiem; uzskata turklāt, ka līdzvērtīgi konkurences apstākļi būtu tiesību subjektu, patērētāju un industrijas interesēs;

12. pauž izbrīnu, ka iepriekšminētā Komisijas Zaļajā grāmatā aplūkota gandrīz tikai izdevēju vide, bet ignorētas citas kultūras industrijas jomas;

13. atgādina Komisijai, ka attiecībā uz regulējumu autortiesību un to blakustiesību jomā, ir ļoti svarīgi un neatliekami, ka ES iestādes cieši sadarbojas un rīkojas kopīgi;

14. uzstāj, lai Komisija būtu konsekventa attiecībā uz pieeju autortiesībām; iesaka, ka vienam ģenerāldirektorātam jāsaskaņo no dažādām nozarēm saņemtie priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots autortiesību juridiskais pamats un izvairītos no negatīvām sekām;

15. uzskata, ka autortiesību, blakustiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzība ir svarīgs Eiropas Savienības tautsaimniecības konkurētspējas nodrošināšanas faktors;

16. atzīmē, ka jaunrades industrija ir joma, kas attīstās un veido 2,6 % Eiropas Savienības IKP (2003. gadā), un kurā nodarbināti vairāk par pieciem miljoniem cilvēku;

17. uzskata, ka jaunrades industrijai ir ļoti svarīga loma informācijas sabiedrībā;

18. norāda, ka autortiesību un blakustiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā ir svarīgs faktors iekšējā tirgus tautsaimniecības attīstībai, ar kuru sekmē motivāciju, jaunradi, ieguldījumus un izplatīšanu Eiropas patērētājiem;

19. uzsver, ka autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir viens no priekšnosacījumiem, lai veicinātu jaunradi un inovācijas, kā arī, lai saglabātu kultūras identitātes;

20. atzīst, ka zināšanu plašāka izplatība palīdz radīt sociālo atvērtību un kohēziju, bet uzsver, ka augsts autortiesību aizsardzības līmenis ir būtisks intelektuālajai jaunradei un ka šajā ziņā jāatrod līdzsvars, lai nodrošinātu jaunrades aizsardzību un attīstību visu interesēs;

21. atgādina, ka autortiesību sistēma ir vispiemērotākā uz zināšanām un kompetenci balstītai ekonomikai;

22. uzsver, ka Eiropas autortiesību regulējums, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, ir nepieciešams priekšnoteikums, lai izdevēji turpinātu inovācijas un investīcijas jaunos elektroniskajos produktos un pakalpojumos, kuri būtiski papildina Eiropas Savienības centienus kļūt par galveno zināšanu ekonomikas centru visā pasaulē;

23. uzskata, ka autortiesību un blakustiesību piemērošana ir labākā garantija legāla ciparu tehnoloģiju tirgus attīstībai;

24. atzīmē, ka daudzveidīgs kultūras produktu un pakalpojumu piedāvājums un šo produktu un pakalpojumu izplatīšana Eiropas Savienībā ir atkarīga arī no autortiesību un blakustiesību stiprināšanas un aizsardzības;

25. uzsver, ka Eiropas kreatīvās vides dinamisms un dažādība ir viens no izpausmes brīvības pamatakmeņiem;

26. atgādina, ka autortiesību un blakustiesību ievērošana ir dažādo nacionālo kultūru saglabāšanas līdzeklis;

27. norāda, ka tiesību īpašniekiem no spēkā esošajām autortiesībām un blakustiesībām to noteikšanas vietā to darbības perioda laikā jāgūst labums neatkarīgi no to izmantošanas veidiem un valstu robežām;

28. atgādina, ka informācijas sabiedrībā parādās arvien jauni tirgi, kuros aizsargātie darbi var tikt izmantoti ar elektronisko saziņas līdzekļu un interaktīvo pakalpojumu starpniecību;

29. atzinīgi vērtē projekta Europeana panākumus, jo tas parāda, ka darbojas Eiropas Savienības pieeja, kas apvieno autortiesību ievērošanu un labāku lietotāju piekļuvi jaunrades saturam tiešsaistē; atzīmē, ka projekts Europeana, ar gribu strādāt visu iesaistīto pušu partnerībā un pastāvīgā dialogā, nodrošina darbu nedalāmību, kā arī augstu likumīgās digitalizācijas kvalitāti; norāda cita starpā, ka Kopienas tiesību akti autortiesību jomā nosaka, ka aizsargāto darbu digitalizācijai un piekļuvei tiem, pat fragmentu veidā nepieciešams iegūt atļauju no tiesību subjektiem; uzsver, ka šis ir viens no principiem, kas veido Europeana pamatu;

30. uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt morālās autortiesības, pauž bažas par darba līgumu izplatīšanu („darbs dienesta vajadzībām”), kas paredz piespiedu autortiesību pārtraukšanu un kaitē autorībai un cieņai pret darbu;

Izņēmumu režīms

31. atgādina, ka atbilstīgi Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktam, Direktīvā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas neapdraud darba parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses („trīskāršā testa” noteikums);

32. uzskata, ka pārveidojot darbus ciparu formātā, jāievēro autortiesības un blakustiesības un tas nevar skart parastu darbu izmantošanu tīmeklī, jo īpaši attiecībā uz ienākumu, kas saņemts par darba nodošanu sabiedrības rīcībā;

33. uzskata, ka pieeja, kas balstīta uz galīgu izvēles izņēmumu sarakstu, kāds noteikts Direktīvā 2001/29/EK, ir pietiekami elastīga un joprojām spēkā;

34. uzskata, ka digitālu bibliotēku radīšanai, pamatojoties uz plaša mēroga digitalizācijas projektiem, jānotiek, pilnīgi saskaņojot ar autortiesību un blakustiesību subjektiem, atbilstīgi brīvprātīgi noslēgtajiem nolīgumiem;

35. uzskata, ka pilnībā jāpiemēro izņēmums, kas paredzēts Direktīvas 2001/20/EK 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā, izmantošanai invalīdu labā;

36. aicina apsvērt risku, kādam pakļautas autortiesības un blakustiesības, ko rada izņēmums attiecībā uz reproducēšanu un izziņošanu saistībā ar zinātniskiem pētījumiem, ko piemēro tālmācības gadījumos;

37. uzskata, ka zinātnieku kopienai un pētniekiem, apvienojoties ar izdevējiem, būtu jāiesaistās brīvprātīgās licenču piešķiršanas shēmās, lai nostiprinātu piekļuvi darbiem izglītības un pētniecības nolūkos; tomēr norāda zinātnisko žurnālu nozīmi, kuriem ir ļoti liela nozīme koleģiālas novērtēšanas procesā, akadēmiskās pētniecības rezultātu noteikšanā, un kuras finansiālo dzīvotspēju nodrošina ieņēmumi no to abonēšanas;

38. uzskata, ka jāveicina tiešssaistes pakalpojumu un dažādu iekārtu, kas saņem šādus pakalpojumus, savietojamība, lai sekmētu legālo piegādi un veidotu konkurētspējīgu tiešsaistes tirgu;

39. uzskata, ka lietotāju radītajiem darbiem jāievēro autortiesības un blakustiesības un ka nav nepieciešamības ieviest jaunu izņēmumu attiecībā uz lietotāju radītiem darbiem;

Tiesību izpilde

40. atgādina, ka saimniecisko darbību kultūras nozarē un nepārtrauktu jaunradi apdraud neatļauta izmantošana, kas ir nopietns zaudējums mākslinieciskās jaunrades nozarei un inovācijām tehnoloģiju jomā;

41. atzīst izdevēja ieguldījumu nozīmi satura publicēšanā un izdošanā papīra un ciparu formātā, uzsver nepieciešamību efektīvi apkarot trešo personu rīcību, kuras neievēro Eiropas Savienības tiesību aktus par autortiesībām un kuras apdraud šos ieguldījumus;

42. uzskata, ka cīņai ar pirātismu jāattīstās vairākos virzienos: izglītība un profilakse, likumīga ciparu komunikāciju servisu pakalpojumu izstrāde un pieejamība, sadarbība un juridiskas sankcijas;

43. atbalsta legālas izplatīšanas un piekļuves sekmēšanu jaunrades saturam tiešsaistē;

44. uzsver, ka ir svarīgi ikvienam dot piekļuvi aizsargātam saturam, stingri ievērojot autortiesības;

45. mudina noskaidrot situāciju par autortiesību un to blakustiesību konkurences tirgu tiešsaistē (CISAC lieta);

46. atgādina, ka to tīmekļa vietņu darbība, kas piedāvā to darbu un pakalpojumu lejuplādi, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības, bez tiesību subjekta piekrišanas ir nelikumīga; tāpat kā apmaiņa ar darbiem vai pakalpojumiem vienādranga tīklā (pair à- pair) bez tiesību subjekta piekrišanas ir nelikumīga;

47. atbalsta tādu mehānismu izveidi dalībvalstīs, kuri izmantojami pēc tiesību subjektu norādījumiem, izmantojot pakāpenisku pieeju, lai piemērotu autortiesības internetā;

48. apstiprina valstu dažādo juridisko sistēmu rīcību pret tām tīmekļa vietnēm, kas nelegāli izplata darbus tiešsaistē (piemēram – "The Pirate Bay");

49. aicina dalībvalstu tiesu iestādes pārtraukt šo vietņu darbību;

50. aicina Komisiju izpētīt Direktīvas 2001/20/EK 8. panta 3. punkta piemērošanu un domāt par labākiem pirātisma apkarošanas veidiem, jo īpaši tiešsaistē, lai palīdzētu veidot un attīstīt veiksmīgu tiešsaistē pieejama satura tirgu;

51. atbalsta jaunu bezmaksas un lejuplādējamu tīmekļa Eiropas Savienības tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu darbu identificēšanai un atpazīšanai, kā arī atbalsta pašreizējās tehnoloģijas, lai vieglāk atšķirtu pirātproduktus no legālajiem;

52. aicina saistībā ar pirātisma apkarošanu domāt par tiešsaistes nodrošinātāju tīmeklī atbildību;

53. aicina piekļuves nodrošinātājus tiešsaistē sadarboties, lai novērstu un apkarotu elektronisko pirātismu;

54. aicina veidot legālu darbu piedāvājumu tīmeklī, piemēram, pazeminot PVN digitālajiem pakalpojumiem;

55. uzskata, ka, no vienas puses, liela nozīme ir zināšanām un izpratnei, taču, no otras puses, aicina Komisiju nodrošināt digitālo tiesību pārvaldības sistēmu pārskatāmību un savietojamību;

56. prasa Komisijai paplašināt nākamā Direktīvas 2001/29/EK novērtējuma ziņojuma darbības lauku un attiecināt to uz šīs direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu izpētīt jaunus veidus, kā uzlabot skatuves mākslinieku situāciju, ja to tiesību piemērošana, ko paredz šie noteikumi, tiek uzskatīta par nepietiekamu;

°

°         °

57. uzdod tā prezidentam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp. (2) OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp. (3) OV L 94, 30.4.2004., 37. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0462. (5) OV C 92 E, 16.4.2004, 425.lpp. (6) OV L 276, 30.4.2004., 54. lpp. (7) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp. (8) OV L 372, 27.12.2006., 12. lpp. (9) OV C 219 E, 28.8.2008, 296.lpp. (10) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. (11) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

I Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā

Autortiesību un blakustiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā ir svarīgs elements iekšējā tirgus ekonomikas attīstībai.

Autortiesību ietvaros parasti autoram ir divas galvenās mantojumā nododamās tiesības: reproducēšanas tiesības un tiesības uz publisku izziņošanu.

Informācijas sabiedrībā parādās arvien jauni tirgi, kuros aizsargātie darbi var tikt izmantoti ar elektronisko saziņas līdzekļu un interaktīvo pakalpojumu starpniecību.

Tāpēc autortiesību aizsardzība ir viens no priekšnoteikumiem jaunrades, inovāciju un arī atšķirīgu kultūras identitāšu veidošanai.

Autortiesības nav tikai ex post atlīdzība par autora darbu, bet arī līdzeklis, kas stimulē turpmāko radošo darbību. Šis stimulējošais aspekts vēl svarīgāks ir producentiem un izplatīšanas starpniekiem.

Tiesību subjektiem no spēkā esošajām autortiesībām un blakustiesībām to darbības perioda laikā jāgūst labums neatkarīgi no to izmantošanas veidiem un valstu robežām.

Pirātisms informācijas sabiedrībā kaitē jaunrades darbībai, kurai jābūt finansiāli ienesīgai.

Jāņem vērā tas, ka informācijas līdzekļiem ir netipiskas izmaksas, kuru lielāko daļu veido ideja un tās realizācija.

Jānovērš tehniskā progresa radītie autortiesību pārkāpumi

Cīņai ar pirātismu jāattīstās vairākos virzienos: izglītība un profilakse, likumīga ciparu komunikāciju servisu pakalpojumu izstrāde un pieejamība, sadarbība un soda sankcijas.

Mūsdienās jānodrošina līdzsvars starp autoru tiesiskajām un patērētāju un sabiedrības interesēm, ņemot vērā ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu, kas nosaka: „1) Katram cilvēkam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt mākslu, piedalīties zinātnes progresā un izmantot tā labumus. 2) „Katram cilvēkam ir tiesības uz morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir.”

Direktīvai 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā ir trejāds mērķis:

-nostiprināt autortiesības un blakustiesību subjektu tiesības, ņemot vērā ciparu tehnoloģiju īpatnības;

-noteikt režīmu šo tiesību izņēmumiem;

-nodrošināt tiesisko aizsardzību tehniskajiem līdzekļiem, kuri izmantoti darbu publicēšanā, lai novērstu tādu darbību veikšanu, kuras nav atļāvuši tiesību subjekti.

Direktīva atbilst Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada līgumiem attiecībā uz autortiesībām.

Direktīva tās piemērošanā dalībvalstīs pieļauj diezgan lielu rīcības brīvību, kas daudzu punktu izvēles rakstura dēļ reizēm rada juridisku nenotiektību visās valstīs un būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm, tām ļaujot à la carte noteikt tiesību izņēmumus un reizēm nenoteiktos termiņos piemērot tiesiskās aizsardzības pasākumus.

Direktīvas 2001/29/EK piemērošanas novērtēšanas kritēriji

Eiropas Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā piemērošanu (SEC 2007/1556) apskatīts, kā dalībvalstis un to tiesneši transponē šīs direktīvas 5. pantu („Izņēmumi un ierobežojumi”), 6. pantu ("Saistības attiecība uz tehnoloģiskiem pasākumiem) un 8. pantu („Saistības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi").

Izņēmumu režīms — tā praktiskā piemērošana un transponēšana

- Direktīvas 5. pantā ir noteikts obligāts izņēmums (1. punkts) un izvēles izņēmumi tikai reproducēšanas tiesībām (2. punkts) vai reproducēšanas, izziņošanas un nodošanas sabiedrības rīcībā tiesībām (3. punkts); izvēles izņēmumus var attiecināt arī uz izplatīšanas tiesībām (4. punkts).

5. punkts visiem Direktīvā minētajiem izņēmumiem un dažādo ekskluzīvo tiesību ierobežojumiem nosaka „trejādo testu”, proti, „izņēmumus un ierobežojumus piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses”. Šis „trejādais tests“ sākotnēji tika noteikts Bernes Konvencijas 9. panta 2. daļā par literāro un mākslas darbu reproducēšanas tiesībām un WIPO 1996. gada līguma par autortiesībām 10. pantā.

Direktīvas 5. panta 1. daļā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz īslaicīgu, pagaidu un papildu reproducēšanu, kas ir tehniskās procedūras neatņemama sastāvdaļa.

Direktīvas 2. pantā ir noteiktas reproducēšanas tiesības plašākā nozīmē, taču ciparu tehnoloģiju vidē pastāv daudz reproducēšanas veidu, kas bieži vien ir ļoti īslaicīgi. Tomēr arī uz šīm tiesībām tāpat attiecas ekskluzīvas autortiesības, tāpēc reproducēšanai, kas nepieciešama saistībā ar atsevišķiem izziņošanas veidiem, eksistē vienīgais obligātais direktīvā norādītais izņēmums (5. panta 1. punkts).

Savukārt 2007. gada 13. februāra spriedumā Google-Copiepresse lietā Beļģijas tiesa nolēma, ka interneta vietne, kas atrodas uz Google servera, un saite, kas šo vietni padara publiski pieejamu, pārkāpj reproducēšanas un izziņošanas tiesības.

Visas dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karaļvalsti un Īriju, atšķirīgi transponējušas 5. panta 2. punkta b) apakspunktā minēto izņēmumu attiecībā uz reproducēšanu personīgai lietošanai. Turklāt Beļģijas un Francijas tiesneši nolēma, ka runa nav par vienmēr piemērojamām tiesībām (Test Achats pret. EMI, Briseles Apelācijas tiesa 9/92005 un Studio Canal pret S. Perquin et Union fédérale des consommateurs Que Choisir Parīzes Kasācijas tiesa 28.2.2006)).

Direktīvas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums, kas neattiecina autortiesību aizsardzību uz bibliotēku vai citu iestāžu, kas ar to necenšas gūt komerciālu labumu, veikto īpašo reproducēšanu, ir ierobežots. Šāda reproducēšana ir pieļaujama īpašos gadījumos, piemēram, kad tā nepieciešama bibliotēku katalogos esošo darbu saglabāšanai.

Izdevēji, piemēram, uzskata, ka grāmatu digitalizāciju var veikt tikai ar viņu atļauju, kā tas izriet no La Martinière un citu izdevēju grupu 2006. gada 6. jūnija prasības, kas pret Google tika iesniegta Parīzes Augstākās Instances tiesā.

Ir skaidrs, ka darbu ievietošana tiešsaistes režīmā digitālajās bibliotēkās var nodarīt lielu kaitējumu autortiesību subjektiem.

Direktīvas 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta izņēmums preses izdevumiem par aktuālās informācijas iegūšanu, ko atsevišķas dalībvalstis interpretējušas ļoti plaši, bet ar Beļģijas tiesas spriedumu Copiepresse v. Google lietā, kad Google reproducēja atsevišķas raksta daļas bez komentāriem, nolemts, ka šāda rīcība nav attiecināma uz šo izņēmumu. Tajā pašā spriedumā atzīts, ka Google.News dienestam nav piemērojams autortiesību izņēmums gadījumos, kad citātus izmanto kritikai vai pārskatu veidošanai saskaņā ar Direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

Izņēmums 5. panta 3. punkta k) apakšpunktā par izmantošanu parodēšanai vai kariķēšanai iestrādāts valstu tiesību aktos ar ievērojamām atšķirībām, piemēram, šāds izņēmums nav paredzēts Apvienotajā Karalistē, un saskaņā ar Hamburgas tiesas 2003. gada 5. septembra lēmumu Thumbnails lietā šāds izņēmums ir stingri reglamentēts Vācijā.

Tehnisko pasākumu aizsardzība

Direktīvas 6. pantā dalībvalstīm pieprasīts nodrošināt tiesisko aizsardzību pret pārkāpumiem un to izplatību, izmantojot visus iespējamos tehnoloģiskos aizsardzības pasākumus (TPM, technological protection measures — tehnoloģiskie aizsardzības pasākumi).

Direktīvas 6. panta 3. punkts par „tehniskajiem pasākumiem”: „jebkura tehnoloģija, ierīce vai komponents, kurus parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības ar darbiem vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis tiesību subjekts, kuram ir likumā paredzētās autortiesības vai blakustiesības vai Direktīvas 96/9/EK III nodaļā paredzētās sui generis tiesības”.

Vācijas tiesu praksē ar 2005. gada spriedumu lietā Heise Online ir noteikts aizliegums piedāvāt jebkādu tehniskās aizsardzības pasākumus apejošu programmatūru un pat norādīt saites uz „interneta lapu vietnēm”.

„Efektīva tehniskā pasākuma” jēdzienu savos tiesību aktos ir iestrādājušas visas dalībvalstis, izņemot Slovākiju un Zviedriju.

Direktīvas 6. panta 4. punkts paredz, ka dalībvalstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu izņēmuma tiesības (ja tiesību īpašnieks neveic brīvprātīgus pasākumus), kas aizsargātu tehniskos aizsardzības līdzekļus ieinteresētās puses labā saskaņā ar 5. panta 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu un 5. panta 3. punkta a), b) vai e) apakšpunktu. Šis plašais „atbilstošu pasākumu" jēdziens dalībvalstīs tiek dažādi piemērots, piemēram Austrijā, Čehija Republikā, Nīderlandē tas nav transponēts, turpretī Somijā, Dānijā, Igaunijā, Grieķijā un Ungārijā paredzēti starpniecības un arbitrāžas pasākumi vai Beļģijā, Vācijā, Spānija un Īrijā iespēja vērsties tiesā. Visbeidzot, Francijā paredzēts risinājums administratīvā ceļā.

Sankcijas un autortiesību un blakustiesību īpašnieku aizsardzība

Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punktā ir paredzēts, ka „dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību subjekti var pieprasīt rīkojumu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona izmanto, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības”. Šo normu tiešā veidā savos tiesību aktos iestrādājušas tikai Austrija, Grieķija, Lietuva un Beļģija, savukārt citās dalībvalstīs tā jau ir ietverta spēkā esošajos tiesību aktos.

Pēdējos gados ir ierosinātas vairākas lietas pret interneta vietņu uzturētājiem un piekļuves nodrošinātājiem.

Ar 2007. gada 29. jūnija spriedumu Briseles Pirmās instances tiesa lika uzņēmumam Scarlet (kādreizējais Tiscali) ieviest „filtrus”, lai novērstu darbu nelikumīgu piesavināšanos peer-to-peer (vienādranga) tīklā. Līdzīgā veidā 2006. gada 10. februāra spriedumā Dānijas tiesa pieprasīja kādam servera īpašniekam slēgt interneta pieslēgumu klientiem, kas pārkāpj autortiesības, un vēl kādā 2006. gada 25. oktobra spriedumā uzņēmumam TELE 2 tika noteikts liegt pieeju krievu tīmekļa vietnei AllofMP3.com, kurā nelegāli varēja lejupielādēt dziesmas.

Ļoti sarežģīta ir vienādranga (pair - to - pair) joma, proti, parādība, kas attiecas uz tīmekļa vietnēm un programmatūru, ko tīmekļa lietotāji tieši vai pielietojot kopīgu vietni, izmanto datnes, kuras reproducē aizsargātus darbus vai pakalpojumus bez tiesību subjekta piekrišanas (centralizēts – Napster, decentralizēts – Kazaa).

To vietņu darbība, ārpus vienādranga izpausmēm, kas piedāvā lejuplādēt aizsargātus darbus vai pakalpojumus bez vajadzīgajām atļaujām, ir nelegāla un tām nedrīkst piemērot nekādus izņēmumus.

Tāpat arī to interneta lietotāju, kas nodod datnes citiem lietotājiem, darbība ir jāuzskata par nelegālu publicēšanas aktu, un arī šai darbībai nevar piemērot izņēmumus.

Varētu šaubīties, vai lejupielādēšanas darbības uzskatāmas par reproducēšanas aktiem, kuriem var piemērot izņēmuma statusu, kāda piemērota personīgām vajadzībām veiktai pavairošanai bez mērķa tiešā vai netiešā veidā gūt komerciālu labumu (Direktīvas 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts), taču šajā gadījumā jāņem vērā avota likumīgā vai nelikumīgā izcelsme.

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesību subjekti mūsdienās cenšas noslēgt līgumus ar interneta piekļuves nodrošinātājiem. Tiesību subjekti izteikuši priekšlikumu ieviest brīdināšanas sistēmu, kas informētu par aizdomīgām un nelikumīgām darbībām, ar mērķi likt piekļuves nodrošinātājam saprātīgos termiņos veikt nepieciešamās darbības un sniegt informāciju par interneta lietotāju tiesvedības ierosināšanai. Taču tas var izraisīt pretrunas saistībā ar privātpersonu datu aizsardzību.

Tā piemēram, 2008. gada 29. janvāra EKT spriedumā „Telefonica” lietā secināja, ka saskaņā ar Kopienu tiesībām dalībvalstīm nav pienākuma sniegt personīga rakstura informāciju civilprocesa ietvaros ar mērķi nodrošināt autortiesību aizsardzību. Taču ierosināts jautājums par nepieciešamo līdzsvaru starp dažādo pamattiesību aizsardzību, proti, privātās dzīves neaizskaramību, no vienas puses, un tiesībām uz intelektuālā īpašuma aizsardzību un uz tiesību pārkāpumu novēršanu, no otras puses. Spriedumā „Telefonica” apstiprināts, cik svarīgi ir aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, tas nekādā veidā netraucē piekļuves nodrošinātājus un citus tiešsaistes operatorus sadarboties ar tiesību subjektiem pirātisma apkarošanā tīmeklī.

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   vēlreiz apstiprina, ka informācijas sabiedrība ir būtisks Lisabonas stratēģijas pīlārs, kas saistīts ar piekļuvi zināšanām un digitālā satura aizsardzību, izmantojot stingru un efektīvu autortiesību un blakustiesību aizsardzības sistēmu, un papildus apstiprina, ka šādai aizsardzībai ir jāveicina novatorisms, jāciena tehnoloģiju neitralitāte un jāņem vērā to patērētāju un interneta pakalpojumu sniedzēju likumīgās intereses, kuri ievēro likumu;

2.   uzsver nepieciešamību panākt juridisku noteiktību attiecībā uz autortiesībām informācijas sabiedrībā, kā arī nepieciešamību ieviest šajā jomā lielāku saskaņotību Eiropas Savienības līmenī, kā arī attiecībās starp ES un ASV;

3.   atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā⁽¹⁾ ir ārkārtīgi svarīgs komponents Kopienas tiesību aktos par intelektuālā īpašuma aizsardzību digitālā vidē saskaņā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nolīgumiem par internetu; turklāt atgādina, ka šie tiesību akti praksē ir funkcionējuši labi, palīdzot veicināt Eiropas Savienībā dinamisku kopienu;

4.   norāda, ka informācijas tehnoloģija rada vajadzību pēc modernām autortiesībām un blakustiesībām un ka ir jānodrošina šo tiesību aizsardzība, skaidri nošķirot valsts iestādes, kas atbildīgas par ieviešanu, un tirgus dalībniekus, kas darbojas saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu;

5.   atgādina, ka strauji pieaug lietotāju radītā satura apjoms internetā un tā ieguldījums radošās darbības veicināšanā; atzīst, ka šī ir nozare, kuras vērtība aizvien pieaug; norāda, ka tā priekšnosacījums ir informācijas apmaiņa un ka tas ir jāņem vērā; šajā sakarā atgādina — lai gan autortiesību aizsardzība veicina ieguldījumus un satura izstrādi, rūpīga izņēmumu apsvēršana ir tikpat būtiska, lai nodrošinātu piekļuvi zināšanām, radošai darbībai un novatorismam;

6.  norāda, ka Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu uzsvērts tas, ka pastāv atšķirības, kā dalībvalstīs piemēro šīs direktīvas 5., 6. un 8. pantu, un ka tas rada atšķirīgas interpretācijas un lēmumus dalībvalstu jurisdikcijās, un atgādina, ka tos pašreiz izmanto tiesu praksē;

7.  aicina Komisiju turpināt stingri uzraudzīt Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu un regulāri informēt par to Parlamentu un Padomi;

8.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi Zaļo grāmatu ar nosaukumu „Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā” un aicina Komisiju pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK un precizēt tās 5., 6. un 8. panta formulējumu, lai Kopienas līmenī nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotību attiecībā uz autortiesību aizsardzību informācijas sabiedrībā.

9.   aicina Komisiju, turpmāk novērtējot Direktīvas 2001/29/EK aspektus, tostarp iepriekš minēto Zaļo grāmatu, apsvērt Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūciju „Eiropas Pētniecības telpa — jaunas perspektīvas”⁽²⁾, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi respektēt intelektuālo īpašumu un ka izdevēju ieguldījumi infrastruktūrā, funkcionalitātē un elektronisko savstarpējo norāžu iniciatīvās ir ievērojami uzlabojušas informācijas un zināšanu izplatīšanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0029.

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzīmē, ka jaunrades nozares ir joma, kas strauji attīstās un kas radījusi 2,6 % Eiropas Savienības IKP (2003. gadā), un kurā nodarbināti vairāk par pieciem miljoniem cilvēku;

2.   atgādina, ka autortiesību un blakustiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā ir svarīgs elements iekšējā tirgus tautsaimniecības attīstībai, ar kuru sekmē motivāciju, jaunradi, ieguldījumus un izplatīšanu Eiropas patērētājiem;

3.   atgādina, ka Eiropas Kopienai un dalībvalstīm ir jāievēro starptautiskie noteikumi, kas regulē autortiesības, proti, Bernes 1886. gada Konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 9. panta 2. punkts un Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem 13. pants, kuru noteikumi iekļauti Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktā;

4.   uzsver, ka ir svarīgi ikvienam dot piekļuvi aizsargātam saturam, stingri ievērojot autortiesības;

5.   uzsver, ka ar tehniskiem pasākumiem nedrīkst pārmērīgi vai nepamatoti kaitēt to personu tiesībām, kas likumīgi patērē autortiesību aizsargātus produktus;

6.   atzīst, ka zināšanu plašāka izplatība veicina sociālo atvērtību un kohēziju, bet uzsver, ka augsts autortiesību aizsardzības līmenis ir būtisks intelektuālajai jaunradei un ka šajā ziņā jāatrod līdzsvars, lai nodrošinātu jaunrades turpināšanos un attīstību visu interesēs;

7.   uzsver, ka Eiropas autortiesību regulējums, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, ir nepieciešams priekšnoteikums, lai izdevēji turpinātu inovācijas un investīcijas jaunos elektroniskajos produktos un pakalpojumos, kuri būtiski papildina Eiropas Savienības centienus kļūt par galveno zināšanu ekonomikas centru visā pasaulē;

8.   uzskata, ka izņēmumi un ierobežojumi autortiesībās un blakustiesībās visefektīvāk nodrošināmi valsts līmenī, jo tas ļauj rast viselastīgākos risinājumus strauji mainīgajā informācijas sabiedrības vidē;

9.   atzīmē, ka šis pirmais ziņojums par to, kā tiek piemērots Direktīvas 2001/29/EK 5., 6. un 8. pants, neļauj sniegt pamatotu novērtējumu, jo direktīvas transponēšana dalībvalstīs bijusi novēlota, un tāpēc aicina Komisiju koncentrēt centienus, lai pilnībā ieviestu Direktīvu 2001/29/EK attiecībā uz tās darbības jomas visiem aspektiem un lai nodrošinātu līdzsvaru starp atlīdzību tiesību subjektam un izplatīšanu Eiropas patērētāju labā;

10. pauž nožēlu, ka Komisija ziņojumā nav ņēmusi vērā to valstu likumdošanas praksi, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc minētās direktīvas pieņemšanas;

11. vēlas, lai Komisija sev piešķirtu vairāk laika pilnīgāka turpmāko transponēšanas un likumdošanas pasākumu saraksta veidošanai;

12. uzskata, ka šī direktīva jāpiemēro plašākā kontekstā, ņemot vērā noteikumus par elektronisko tirdzniecību Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū⁽¹⁾, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu⁽²⁾ un noteikumus par datu aizsardzību Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti⁽³⁾;

13. atzīmē, ka Direktīva 2001/29/EK paredz tiesiskas aizsardzības veidus attiecībā uz tiesību ievērošanu, un atbalsta turpmāku tādu alternatīvu izstrādi un izmantošanu, kas saistītas ar kompromisu, starpniecību un pašregulācijas sistēmām, kurās iesaistīti dažādi digitālās pasaules dalībnieki;

14. uzskata, ka, no vienas puses, liela nozīme ir zināšanām un izpratnei, taču, no otras puses, aicina Komisiju nodrošināt digitālo tiesību pārvaldības sistēmu pārskatāmību un savietojamību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) OV L 178, 17.7. 2000., 1. lpp. (2) OV L 157, 30.4. 2004., 45. lpp. (3) OV L 281, 23. 11. 1995., 31. lpp.