ZIŅOJUMS par ar naftu saistīto problēmu risināšanu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (20.1.2009)

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (12.12.2008)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (16.12.2008)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

28.1.2009 - (2008/2212(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Herbert Reul

Procedūra : 2008/2212(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0035/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0035/2009

Debates :

PV 09/03/2009 - 26
CRE 09/03/2009 - 26

Balsojumi :

PV 11/03/2009 - 5.18
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0118

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Ārlietu komitejaS ATZINUMS
Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par ar naftu saistīto problēmu risināšanu

(2008/2212(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. jūnija paziņojumu „Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu” (COM(2008)0384),

– ņemot vērā Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīvu 73/238/EEK par pasākumiem, kas veicami, lai mazinātu sekas, ko rada jēlnaftas un naftas produktu apgādes grūtības[1],

– ņemot vērā Padomes 1977. gada 7. novembra Lēmumu 77/706/EEK par Kopienas mērķi samazināt patēriņu no primārās enerģijas avotiem jēlnaftas un naftas produktu piegādes grūtību gadījumā[2],

– ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. jūlija Direktīvu 2006/67/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves[3],

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. novembra priekšlikumu jaunai direktīvai par dalībvalstu pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (COM(2008)0775),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. novembra paziņojumu „Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats — ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns” (COM(2008)0776),

– ņemot vērā 2008. gada 12. novembra Zaļo grāmatu „Ceļā uz drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas enerģētikas tīklu”,

– ņemot vērā savu 2007. gada 15. februāra rezolūciju par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi[4],

– ņemot vērā savu 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atkarību no naftas[5],

– ņemot vērā savu 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par augošo degvielas cenu izraisīto krīzi zivsaimniecības nozarē[6],

– ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē pieņemtos prezidentvalsts secinājumus par energoapgādes drošību,

– ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē pieņemtos prezidentvalsts secinājumus par augsto pārtikas un naftas produktu cenu ietekmi uz politiku,

– ņemot vērā Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) 2008. gada 12. novembra publikāciju „World Energy Outlook 2008”,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izpētes atzinumu TEN/368, kurā aplūkota ar naftu saistīto problēmu risināšana,

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0035/2009),

A. tā kā, lai garantētu energoapgādes drošību, turpmākajās desmitgadēs visā Eiropā arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš energoapgādes veidu un enerģijas avotu diversifikācijai, enerģijas taupīšanai un energoefektivitātei;

B. tā kā arvien vairāk ir vajadzīgs steidzami izstrādāt saskaņotu un vispusīgu Kopienas enerģētikas politiku, lai apstākļos, kad Eiropas Savienībā pieaug atkarība no importa, garantētu energoapgādes drošību;

C. tā kā nafta pieder pie izsmeļamajiem resursiem;

D. tā kā 2007. gadā ar Eiropas Savienībā un Norvēģijā iegūto naftu vēl bija iespējams apmierināt vairāk nekā 30 % iekšzemes pieprasījuma;

E. tā kā daļa naftas resursu, tostarp arī viegli iegūstamu, daudzās pasaules valstīs sakarā ar vides politikas pasākumiem vai resursu pārvaldības principiem pašlaik nav pilnībā pieejama un tā kā izejvielu un materiālu izmaksu vispārēja pieauguma dēļ naftas ieguves izmaksas kopš 2005. gada ir divkāršojušās;

F. tā kā saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes (U.S. Energy Information Administration) aprēķiniem naftas pieprasījums pasaulē 2030. gadā būs vairāk nekā par trešdaļu lielāks nekā 2006. gadā, pieprasījums Eiropas Savienībā no 2005. līdz 2030. gadam palielināsies vidēji par 0,25 % gadā, galvenokārt sakarā ar pieprasījuma pieaugumu transporta nozarē, un tādējādi 2030. gadā Eiropas Savienībā naftas pieprasījuma procentuālā daļa primārās enerģijas pieprasījumā būs 35 %;

G. tā kā līdz 2030. gadam Eiropas Savienības atkarība no naftas importa pieaugs līdz 95 % un vienlaikus palielināsies konvencionālo naftas rezervju koncentrācija t.s. stratēģiskās elipses valstīs, un, pieaugot pieprasījuma konkurencei, varētu rasties energoapgādes problēmas;

H. tā kā ir gaidāms, ka naftas cenas ilgtermiņā palielināsies;

I. tā kā inflācijas kāpums, ko izraisīja straujš naftas un būtiskāko izejvielu cenu pieaugums, ir samazinājis pirktspēju;

J. tā kā 2008. gadā novērotās cenu svārstības nav izskaidrojamas tikai ar attiecīgā brīža pieprasījumu un piedāvājumu un tā kā šīs svārstības negatīvi ietekmē tautsaimniecību;

K. tā kā jaunu ieguldījumu instrumentu izveide naftas un citu būtiskāko izejvielu tirgū ir pastiprinājusi šo izejvielu cenu svārstības un tā kā enerģijas tirgos ir jāpanāk lielāka pārredzamība,

1. norāda, ka otrā stratēģiskā enerģētikas pārskata uzmanības centrā atkal ir izvirzīts energoapgādes drošības aspekts; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav guvusi mācību no ekonomiskās krīzes, kura atklāja, ka risinājumus attiecībā uz energoapgādes drošumu, dalībvalstu savstarpēju solidaritāti, nodarbinātību un sociālajām, vides un ekonomiskajām vajadzībām ir iespējams panākt, tikai pilnībā mainot Eiropas Savienības enerģētikas politiku; pauž nožēlu arī par to, ka nav vērojama skaidra vēlme panākt turpmāku enerģētikas politikas un struktūru attīstību;

2. uzsver, ka līdzās īstermiņā īstenojamiem energoapgādes nodrošināšanas pasākumiem ir jāņem vērā arī ilgtermiņa perspektīva;

3. aicina Komisiju, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus, pastiprināti analizēt arī ierosināto pasākumu netiešo ietekmi uz energoapgādes drošumu un izmaksām;

Pašreizējo resursu izmantošana

4. konstatē, ka saskaņā ar dažādām aplēsēm arī nākotnē būs iespējams iegūt pietiekami daudz naftas, lai apmierinātu pieprasījumu, tomēr patērētājiem, iespējams, nāksies maksāt augstākas cenas; turklāt jāuzlabo arī investīciju nosacījumi; šajā sakarībā uzsver arī to, ka noturīgi augstā naftas pieprasījuma rezultātā piedāvājums arvien vairāk tuvojas maksimālajai iespējamajai robežai;

5. norāda, ka nav īsti skaidrs, kad un kādā mērā izveidosies plaisa starp arvien pieaugošo pieprasījumu un piedāvājuma samazināšanos; pauž bažas par to, ka šī neskaidrība arvien lielākā mērā izpaudīsies naftas cenu svārstībās; tādēļ pauž pārliecību, ka jācenšas stingri īstenot visus pasākumus, ar kuriem ir iespējams samazināt naftas pieprasījumu;

6. atbalsta Komisijas priekšlikumu par īstermiņa pasākumu īstenošanu, lai vajadzības gadījumā mazinātu strauju naftas cenu kāpumu; aicina dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu ieguldījumiem alternatīvajos enerģijas avotos, piemēram, atjaunojamā enerģijā, un uzskatīt par prioritāriem patērētāju izpratnes veicināšanas pasākumus, ar kuriem tiktu veicināta energoefektīvu preču un pakalpojumu iegāde, lai tādējādi ilgtermiņā samazinātu izmaksas, kā arī nākotnē mazinātu naftas krājumu samazināšanās ietekmi;

7. prasa pastiprināt centienus darīt komerciāli pieejamus nekonvencionālus naftas resursus, tādējādi veicinot arī diversifikāciju; vienlaikus prasa attīstīt apkārtējai videi nekaitīgākus ieguves paņēmienus; uzsver, ka priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK, ierosinātā pieeja attiecībā uz ES tirgū laisto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas aprites ciklu naftas nozarei radīs patiesu stimulu samazināt negatīvo ietekmi uz klimatu, uzlabojot ieguves paņēmienus;

8. uzskata, ka ir jāierobežo naftas un citu ar ievērojamām oglekļa emisijām saistītu enerģijas avotu izmantošana, gan paaugstinot energoefektivitāti, gan pārejot uz oglekļa emisiju ziņā neitrālākiem risinājumiem, piemēram, kodolenerģiju vai no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju;

9. uzskata, ka pašreizējo rezervju izmantošanu arvien vairāk kavē politiski faktori, tostarp politiskā nestabilitāte, nepietiekama tiesiskā aizsardzība, tāpat arī ar vides politiku saistīti pasākumi un resursu pārvaldība; tādēļ aicina Komisiju visos līmeņos nodrošināt intensīvāku dialogu ar naftas ieguvējvalstīm un censties rast pragmatiskus, abu pušu interesēm atbilstošus konfliktu risinājumus;

10. norāda, ka naftas ieguvē liela nozīme ir Arktikas reģionam — tiek lēsts, ka tur esošo rezervju apjoms varētu sasniegt ceturto daļu no visas pasaules neapgūtajām naftas rezervēm;

11. uzsver Arktikas nozīmi Eiropas enerģētikas politikas izstrādē un klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā, kā ierosināts 2007. gada marta Eiropadomes sanāksmē; atzīmē, ka vispārējas starptautiskās stabilitātes nolūkos ir būtiska vienlīdzīga Arktikas ogļūdeņražu resursu sadale atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju savā iepriekš minētajā paziņojumā par stratēģiskajām problēmām, kas saistītas ar Arktiku, pievērst īpašu uzmanību ogļūdeņražu resursiem;

12. aicina Komisiju īstenot dialogu ar naftas koncerniem un ieguvējvalstīm, lai meklētu iespējas, kā nodrošināt stabilākas investīcijas, neraugoties uz cenu un peļņas svārstībām;

13. cer, ka naftas uzņēmumi ieguldīs būtisku pēdējā laikā gūtās peļņas daļu jaunu naftas rezervju izpētē un apguvē, energotaupīgu tehnoloģiju veicināšanā un pētījumos par naftas aizstājējiem (it īpaši saistībā ar transportlīdzekļiem);

14. prasa nodibināt dinamiskākās un abpusēji izdevīgas attiecības starp Eiropas Savienību un naftas ieguvējvalstīm ar mērķi nodrošināt stabilāku un vienmērīgāku naftas piegādes un cenu noteikšanas vidi, kas atbilstu visu iesaistīto pušu un pasaules ekonomikas interesēm;

15. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt starptautisku politisku dialogu, rīkojot augstākā līmeņa sanāksmi, kurā būtu iesaistītas naftas patērētājvalstis un naftas ražotājvalstis, lai izveidotu pamatu līdzsvarotai piedāvājuma un pieprasījuma attiecībai naftas tirgū un novērstu to, ka naftas ražotājvalstis mākslīgi uztur augstas cenas;

Tirgus pārredzamība un cenu veidošanās

16. pauž bažas par 2008. gadā novērotajām pieaugošajām naftas cenu svārstībām, kam ir negatīva ietekme uz visu Eiropas Savienības ekonomiku un uz patērētājiem;

17. uzskata, ka naftas cenu svārstības ir saistītas ar pieaugošo naftas pieprasījumu, naftas rezervju pakāpenisku izsmelšanu, demogrāfiskajām pārmaiņām un pilsētu attīstības tendencēm, it īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kur caurmēra ienākumu palielināšanās rada pieprasījuma pieaugumu, kā arī ar spekulācijām izejvielu tirgos un ar pasaules ekonomikas cikliem; uzsver, ka sakarā ar ASV dolāra vērtības samazināšanos naftu un citas izejvielas aizvien vairāk izmanto portfeļa diversifikācijai;

18. pauž bažas par spēcīgajām naftas cenu svārstībām un to ietekmi uz ekonomisko un finansiālo stabilitāti; atzīst, ka aktīva naftas un citu energoproduktu tirgus darbība rada labumu, tomēr prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt enerģijas tirgos vislielāko iespējamo pārredzamību;

19. atzīst, ka minētās cenu svārstības nodara kaitējumu arī naftas eksportētājvalstu tautsaimniecībai un ka tādēļ naftas cenu stabilizācija ir abu pušu interesēs;

20. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un piekrīt tajā paustajām bažām par nesen vērotajām naftas cenu svārstībām un to negatīvo ietekmi uz inflāciju, konkurētspēju, tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi;

21. uzskata, ka pēdējos astoņos gados naftas cenu pieauguma galvenais iemesls ir bijis strauji augošais pieprasījums, kura dēļ radušās ar naftas ieguvi, transportēšanu un pārstrādi saistītas grūtības, savukārt daži naftas oligarhi negaidīti strauji guvuši lielu peļņu; atzīst, ka naftas cenu attīstību ir pastiprināti ietekmējis ievērojamais izejvielu cenu pieaugums un spekulatīvi darījumi finanšu tirgos;

22. uzsver, ka prioritāte jāpiešķir konkurences uzraudzībai naftas un naftas produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, un ka ir vajadzīgi pārredzamāki dati par pārdošanai paredzētās naftas krājumiem;

23. uzskata — lai stabilizētu naftas cenas, ir noteikti jāuzlabo tirgus pārredzamība; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus; norāda, ka pārredzamība nekavējoties jāuzlabo arī ieguvējvalstīs un pārredzamā veidā it īpaši jāpublisko arī ieguves apjomi un rezervju līmenis; aicina Komisiju un dalībvalstis, risinot dialogu ar ieguvējvalstīm, censties panākt lielāku pārredzamību;

24. šajā sakarībā atzinīgi vērtē otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā iekļauto ierosinājumu izpētīt, kādi būtu ieguvumi un izmaksas, ja reizi nedēļā tiktu publicēta informācija par krājumu apmēru; aicina Komisiju izmantot šā pētījuma rezultātus turpmākajos likumdošanas pasākumos; vienlaikus uzsver, ka pārredzamība ir jāpanāk visā pasaulē;

25. norāda, ka naftas produktu atšķirīgās tehniskās specifikācijas galvenajās importētājvalstīs rada tirgus sadrumstalotību, kas piegāžu iztrūkuma gadījumā var izraisīt strauju cenu pieaugumu; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par iespējām likvidēt šādus tirgus pieejamības ierobežojumus;

26. uzskata, ka stratēģiskās rezerves ir nepieciešamas tādēļ, lai risinātu „fiziskas” problēmas, kas radušās saistībā ar piegāžu iztrūkumu; pamatojoties uz to, kā arī ilgtspējīgas budžeta politikas dēļ noraida jebkuru mēģinājumu izmantot stratēģiskās rezerves, lai cīnītos pret naftas cenu svārstībām;

27. uzsver — lai mazinātu mazo uzņēmumu atkarību no naftas cenu svārstībām, ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai šiem uzņēmumiem darītu pieejamus jaunus, alternatīvus enerģijas veidus; atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme biodegvielas un citu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanā; pauž bažas par to, ka minēto produktu ražošanā un tirdzniecībā joprojām nākas saskarties ar tehniskiem un regulatīviem šķēršļiem, un aicina Komisiju rīkoties, lai atvieglotu šo produktu piekļuvi tirgiem;

28. uzsver, ka efektīvai emisiju tirdzniecības sistēmai un citu plaša profila enerģijas taupīšanas pasākumu pieņemšanai ir jābūt svarīgiem instrumentiem, lai attīstītu vispusīgu un progresīvu energoefektīvu tehnoloģiju un produktu tirgu; uzsver arī to, ka noteikti jāpiemēro princips „maksā piesārņotājs”; atgādina — jo lielāks valstu skaits īstenos līdzīgus politikas pasākumus, jo vairāk samazināsies šo pasākumu ietekme uz nozaru konkurētspēju;

Investīcijas naftas ieguvē un pārstrādē

29. konstatē — lai garantētu energoapgādes drošību, saskaņā ar IEA datiem naftas rūpniecībā līdz 2020. gadam būs nepieciešams investēt vairāk nekā 350 miljardus USD gadā; aicina Komisiju un dalībvalstis savā politikā paredzēt pasākumus, lai stimulētu investīciju veikšanu, it īpaši investīcijas Eiropas Savienībā; uzsver, ka šajā sakarībā svarīga nozīme ir ilgtermiņa investīciju drošumam; tomēr noraida iespēju aizstāt privātās investīcijas un kapitālu ar publiskajiem līdzekļiem;

30. pauž bažas par pašreizējās kredītu krīzes ietekmi uz iespējām investēt naftas rūpniecības nozarē un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt saskaņotus centienus, lai pārvarētu krīzi;

31. atzinīgi vērtē to, ka pastiprināta biodegvielu izmantošana transporta nozarē varētu radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes drošuma uzlabošanu; konstatē, ka tādējādi naftas pārstrādes rūpniecībā būs iespējams panākt konsolidāciju un restrukturizāciju; turklāt konstatē, ka transporta nozarē jāveic arī strukturālie pasākumi naftas pieprasījuma mazināšanai;

32. aicina dalībvalstis un operatorus, neraugoties uz šīm tendencēm, nodrošināt, ka Eiropas Savienības rīcībā joprojām ir pietiekami daudz rezervju, lai pārvarētu problemātiskas situācijas, kas iestājušās, piemēram, dabas katastrofu rezultātā;

33. aicina dalībvalstis, Komisiju un naftas koncernus nodrošināt atbilstošu apmācību speciālistiem, kas vajadzīgi naftas rezervju izpētei un naftas ieguvei;

Transporta ceļi

34. atzinīgi vērtē Inogate programmā sasniegtos panākumus, it īpaši uzticības veidošanas pasākumus; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kurā aplūkotas iespējas paredzēt šādiem projektiem atbalsta pasākumus un tos labāk koordinēt;

35. norāda, cik būtiska nozīme ir labām kaimiņattiecībām starp naftas tranzītvalstīm, kā arī attiecībām starp šīm valstīm un to kaimiņvalstīm, un prasa dalībvalstīm un Komisijai stiprināt centienus šajā jomā;

36. konstatē, ka naftas cauruļvadi neietilpst Eiropas enerģētikas tīklā, un aicina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā pašlaik aktuālos notikumus, it īpaši vietējās ražošanas samazināšanos, pieaugošo atkarību no importa un vajadzību pēc jaunām transporta iespējām, izskatīt iespēju iekļaut naftas infrastruktūru TEN-E tīklos;

37. aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot kopējo ārpolitiku, tirdzniecības politiku un drošības politiku, īpaši censties panākt stabilizāciju ieguvējvalstīs, kuras apdraud politiska nestabilitāte, jo stabilitāte veido pamatu investīcijām un labklājībai;

38. uzsver, ka jauniem naftas infrastruktūras projektiem, piemēram, cauruļvadiem Odesa-Gdaņska un Konstanta-Trieste, arī turpmāk jābūt augsti prioritāriem Eiropas nozīmes projektiem;

39. pauž bažas par pirātu darbības pastiprināšanos, kas apdraud starptautisko jūras transportu, tādējādi arī naftas transportu, un atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 10. novembra Vienoto rīcību par operācijas veikšanu pie Somālijas pussalas krastiem, lai aizsargātu kuģus pret pirātu uzbrukumiem (operācija Atalanta);

40. turklāt pauž bažas par draudiem, ko transportceļiem un stratēģiskajai infrastruktūrai rada terorisms, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt dialogu ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm;

Transports un ēkas

41. norāda uz energoresursu ietaupīšanas iespējām ēku sektorā, atzīmējot, ka tā būtu iespējams mazināt pieprasījumu pēc tādiem fosilajiem enerģijas avotiem kā nafta un gāze, un atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu pašreizējos centienus vēl labāk izmantot šīs iespējas;

42. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības centienus diversificēt enerģijas avotus transporta nozarē; dod priekšroku uz tirgu balstītai pieejai jaunu tehnoloģiju ieviešanā; atzīst, ka cena ir jauno tehnoloģiju konkurētspējas labākais kritērijs; tomēr pauž nožēlu par vērienīgu mērķu trūkumu attiecībā uz iespējām izmantot energoefektīvu, labāk konstruētu un vieglāku transportlīdzekļu potenciālu;

43. pauž šaubas par to, vai pirmās paaudzes biodegvielas vidējā termiņā un ilgtermiņā būs piemēroti naftas aizstājēji; prasa stiprināt centienus saistībā ar sintētisko degvielu izpēti;

44. pauž pārliecību, ka naftas patēriņa pieaugumu transporta nozarē vidējā termiņā un ilgtermiņā būs iespējams mazināt tikai tad, ja Eiropas Savienība un dalībvalstis veiks papildu pasākumus, lai kravu pārvadājumiem un mobilitātei tiktu vairāk izmantoti ilgtspējīgāki transporta veidi, kuri patērē maz naftas vai nepatērē to vispār, piemēram, dzelzceļš vai ūdens transports, kā arī vairākveidu pārvietošanās ķēdes pilsētvidē (pārvietošanās kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar kopēju transportlīdzekli); turklāt pauž pārliecību, ka ir iespējams panākt ievērojamu enerģijas ietaupījumu, pastiprinot mūsdienīgu satiksmes vadības sistēmu izmantojumu, lai tādējādi gan autosatiksmē, gan gaisa satiksmē, gan ūdens satiksmē samazinātu gaidīšanas laiku un novirzīšanos no maršruta, kā arī veicinot videi draudzīgu loģistiku;

Attiecības ar valstīm, kurās pieaug naftas patēriņš

45. mudina ES un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu saistošu, progresīvu un vispusīgu līgumisko pamatu kopējai Eiropas energoapgādei un drošībai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir konsekventas stratēģijas īstenošana attiecībā uz ES nozīmīgākajiem ārējiem piegādātājiem; pauž atbalstu Lisabonas līgumam, kurā ir iekļauta enerģētikas solidaritātes klauzula un ir noteikta kopīga ES un dalībvalstu atbildība par enerģētikas politiku, uzskatot, ka tas ir solis pareizajā virzienā; norāda, ka ES ievērojamā atkarība no fosilā kurināmā var kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas konsekvencei un efektivitātei;

46. uzskata, ka Eiropas Savienības kopējā ārpolitikā, īstenojot attiecības ar valstīm, kurās strauji pieaug naftas patēriņš, vairāk jāņem vērā enerģētikas politikas jautājumi un ka Eiropas Savienībai jātiecas panākt valsts subvenciju samazinājumu naftas produktiem;

47. aicina Komisiju paredzēt kopējā ārpolitikā un tirdzniecības un kaimiņattiecību politikā pasākumus, ar kuru palīdzību visā pasaulē būtu iespējams veicināt saiknes noārdīšanu starp ekonomikas izaugsmi un naftas patēriņu;

48. īpaši norāda, ka ES vēl nav pienācīgi izskatījusi un pārrunājusi starptautiskās energoapgādes drošības globālo pamatnosacījumu izmaiņu ģeopolitisko ietekmi un konsekvences attiecībā uz turpmāko starptautisko reglamentējošo politiku; uzskata, ka valsts mēroga risinājumu vietā ir jāpievēršas jauniem un ciešākiem politiskās un ekonomiskās sadarbības veidiem starp ES, ASV, Krieviju un Ķīnu, un šī sadarbība vidējā termiņā būs arī jāinstitucionalizē;

49. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] OV L 228, 16.8.1973., 1. lpp.
[2] OV L 292, 16.11.1977., 9. lpp.
[3] OV L 217, 8.8.2006., 8. lpp.
[4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0054
[5] OV C 227 E, 21.9.2006., 523. lpp.
[6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0308

Pašlaik nafta veido gandrīz 37 % no Eiropas Savienības bruto enerģijas patēriņa. Tādējādi nafta pārliecinoši ir nozīmīgākais primārās enerģijas avots, pārspējot dabasgāzi, cieto kurināmo un kodolenerģiju. Eiropas Komisija pamatojas uz prognozi, ka līdz 2030. gadam naftas pieprasījums ES turpinās pieaugt, kaut arī tikai par 0,25 % gadā. Tomēr nafta arī 2030. gadā joprojām būs ES nozīmīgākais primārās enerģijas avots, veidojot 35 % no enerģijas bruto patēriņa.

Kamēr Eiropas Savienībā pieprasījums pieaugs lēni, pasaulē gaidāms ievērojami lielāks pieprasījuma kāpums. ASV Enerģētikas informācijas pārvalde rēķinās ar to, ka 2030. gadā pieprasījums būs vairāk nekā par trešdaļu lielāks nekā 2006. gadā. Tā kā pašlaik piedāvājums un pārstrādes uzņēmumu jaudas nav līdzvērtīgas pieprasījuma pieaugumam, tad stāvoklis tirgū tuvākajā nākotnē saglabāsies saspringts. Enerģētikas informācijas pārvaldes pēdējā pārskatā prognozētais ilgtermiņa naftas cenu kāpums tomēr vienlaikus kavēs pieprasījuma palielināšanos.

Jau vairākkārt tikušas prognozētas „naftas laikmeta” beigas. Šajā sakarā parasti min jēdzienu „peak oil” (naftas maksimums). Jāatceras, ka pašlaik ir pieejams vairāk rezervju nekā jebkad agrāk. Lai gan nafta pieder pie izsmeļamajiem resursiem, pagātne rāda, ka nav iespējams precīzi prognozēt, kad ražošanas apjomi sāks samazināties sakarā ar resursu dabisku izsmelšanu, kā arī paredzēt, vai šī samazināšanās iestāsies pamazām, pēkšņi vai ar kāpumiem un kritumiem.

Ierobežojumi attiecībā uz ieguvi, no vienas puses, pastāv ģeoloģisku un tehnoloģisku iemeslu dēļ. No otras puses, visvairāk šķēršļu vērojams, runājot par „virszemes” faktoriem: ražošanas potenciālu ierobežo atsevišķu valstu politiskā nestabilitāte, sankcijas, nepietiekama tiesiskā aizsardzība, pasākumi saistībā ar vides politiku un mērķtiecīga resursu pārvaldība.

Neraugoties uz šo saspringto tirgus situāciju, jāņem vērā arī tas, ka pašlaik naftas rezerves (1,2 miljardi barelu) ir apmēram divreiz lielākas nekā 1980. gadā. Savukārt pieprasījums šajā pašā laika periodā ir audzis no nepilniem 62 miljoniem barelu līdz aptuveni 85 miljoniem barelu dienā. Kopumā paredzamais rezervju „mūžs” ir pat ilgāks nekā 1980. gadā — 41,6 gadi.

Vienlaikus jāatzīst, ka rezervju jēdziens ir dinamisks. Tas ir atkarīgs ne tikai no jaunatklātām atradnēm, bet jo īpaši arī no tehnoloģiskām inovācijām un naftas cenas, jo ar rezervēm saprot resursu ekonomiski izmantojamo daļu. Tādējādi ar kopējo naftas resursu apjomu pietiks vēl vairākiem gadsimtiem, taču viegli iegūstamās naftas daudzums pēdējo gadu laikā vairs nav audzis tik strauji kā iepriekš.

Vēl jāņem vērā tas, ka arvien pieaug viegli iegūstamo rezervju koncentrācija nedaudzās t.s. stratēģiskās elipses valstīs. Tas ir nepārprotami redzams, novērtējot ražošanas apjoma un rezervju attiecību. Tomēr arī šajā sakarībā jāņem vērā, ka šī attiecība ir mainīgs lielums — tā atspoguļo situāciju konkrētā brīdī. Tādējādi ir iespējams, ka jaunas atradnes citos pasaules reģionos, piemēram, Arktikā vai Grenlandes piekrastē, vai jauni tehnoloģiski sasniegumi, kuri veicina nekonvencionālo rezervju veidošanu, zināmā mērā var mainīt šo attiecību par labu citiem reģioniem.

Tajā pašā laikā ES teritorijā ieguve mazinās. Pašlaik gan Norvēģija un ES dalībvalstis pašas vēl spēj segt apmēram 30 % pieprasījuma, taču no šodienas viedokļa paredzams ievērojams ražošanas apjoma kritums līdz 2030. gadam. Tādējādi saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ES atkarība no importa turpmākajās desmitgadēs sasniegs aptuveni 95 %.

Šiem faktiem jāatspoguļojas enerģētikas politikā. No vienas puses, ir nepieciešami īstermiņa reaģēšanas mehānismi, kādi Eiropas Savienībai jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem ir pieejami naftas un naftas produktu stratēģisko rezervju veidā. Komisijas pašlaik ierosinātā attiecīgās direktīvas pārstrādāšana Eiropas Parlamentā tiks kritiski izvērtēta.

No otras puses, energoapgādes drošumu ilgtermiņā ir iespējams garantēt tikai tādā gadījumā, ja notiek atbilstīga plānošana. Laika ietvars investīcijām infrastruktūrā bieži sasniedz 40 gadus vai vairāk. Domāt tik tālā nākotnē nav vienkāršs uzdevums. Tomēr šāda veida stratēģiskā plānošana jāveic arī Eiropas līmenī. Iespējams, galvenais izaicinājums būs paaugstināt piedāvājumu un tajā pašā laikā ievērojami samazināt pieprasījuma pieaugumu. Ziņojumā šī atziņa ir ievērota.

Veicinot piedāvājumu, stratēģiska nozīme ir trim elementiem: pirmkārt, saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem turpmākajās desmitgadēs visā pasaulē būs nepieciešams investēt vairāk nekā 350 miljardus dolāru gadā jaunu atradņu atklāšanā un infrastruktūras (cauruļvadu, kuģu, ostu, pārstrādes rūpnīcu utt.) būvē. Tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumiem, kuri veic investīcijas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, tiek garantēta investīciju drošība. Tas jāizprot arī kā iespēja gūt pienācīgu peļņu.

Galvenais instruments energoapgādes drošuma panākšanai ir ieguves avotu diversifikācija. Arī no energoapgādes drošuma viedokļa nekonvencionālajiem naftas avotiem, piemēram, degslāneklim vai naftas smiltīm, ir lielas priekšrocības, ņemot vērā, ka minētie avoti pastāv daudzās valstīs.

Otrkārt, ir jāintensificē pētījumi. Jaunu materiālu izmantošana var, piemēram, ievērojami samazināt ekspluatācijas izmaksas vai ļaut ieviest videi saudzīgāku urbšanas veidu. Nākotnē jauna ieguves tehnika salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju ievērojami palielinās rezervju apjoma pieaugumu. Ap 80 % nekonvencionālo resursu veido degslāneklis. Nākotnē ir būtiski pienācīgi izmantot šo potenciālu gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā. Tādējādi nozīmīgas jomas arī turpmāk būs inženieru izglītošana un sadarbības veicināšana starp rūpniecību un pētniecības organizācijām.

Treškārt, turpmākajos gados būs jārisina daudzi pasaules politiskie konflikti. Irāka tikai pamazām — pēc drošības situācijas stabilizēšanās — atsāk naftas ieguvi lielākos apjomos. Irākai pieder ievērojamas rezerves, kuras tomēr pašlaik politisku iemeslu dēļ tikai nedaudz var palīdzēt mazināt spriedzi naftas tirgū.

Nesenais konflikts starp Gruziju un Krieviju, kā arī pēdējos mēnešos aizvien biežāk vērojamie pirātu uzbrukumi tankkuģiem ir skaidri parādījuši, cik apdraudēti var būt transporta ceļi. Ja ņem vērā, ka kāda tankkuģa nolaupīšana varētu būtu arī teroristu interesēs, ir vēl skaidrāk redzams, cik steidzami ir nepieciešama reakcija no starptautiskās sabiedrības puses.

To, ka energoapgādes drošība ir jāgarantē jau tālu ārpus ES robežām, apliecina arī politiskie nemieri, piemēram, Nigērijas naftas ieguves rajonos. Ņemot vērā šo problemātiku, ir steidzami nepieciešama precīzāka saskaņošana ES ārpolitikā.

Attiecībā uz pieprasījumu dalībvalstīm jau pašlaik ir lieli panākumi. Naftas produktu apkures procentuālā daļa Eiropas Savienībā ir aptuveni 20 %. Pirmkārt, abu naftas krīžu rezultātā daudzas apsildes iekārtas jau aizstātas ar modernām un efektīvām iekārtām. Arī jaunākie naftas cenu rekordi ir radījuši jaunu „efektivitātes vilni” — bieži vien ar valstu veicināšanas programmu atbalstu un siltumizolācijas uzlabošanas palīdzību. Kopumā patēriņš šajā jomā kopš 20. gs. 80. gadiem ir pat samazinājies.

Arī biodegvielas izmantošanas veicināšana ir atzīta par vienu no veidiem, kā mazināt jēlnaftas pieprasījuma pieaugumu. Šādā veidā galvenokārt varētu mazināt dīzeļdegvielas importu. Tomēr šajā sakarā ir arī jāņem vērā, ka pašreizējie centieni ievērojami paaugstināt biodegvielas izmantošanas procentuālo daļu autotransportā — pat līdz 20 % — izraisīs arī restrukturizāciju un darba vietu zudumu attiecīgajos uzņēmumos.

Pavasara augstākā līmeņa tikšanās laikā 2007. gada martā ES valstu un valdību vadītāji izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam par 20 % paaugstināt enerģijas izmantošanas efektivitāti. Ievērojot pašlaik plānošanas stadijā esošos tiesību aktu priekšlikumus, Eiropas Savienība ir uzsākusi pozitīvu virzību. Tomēr priekšroka būtu jādod tirgus ekonomikas instrumentiem, nevis striktiem procentuāliem priekšrakstiem vai priekšrakstiem par patēriņu, lai nenonāktu plānveida ekonomikā. Turklāt nedrīkst drošības aspektiem, kā tas ir, piemēram, saistībā ar riepu rites pretestību, piešķirt otršķirīgu lomu salīdzinājumā ar efektivitāti.

Vislielākais pieprasījuma pieaugums, neraugoties uz efektivitātes uzlabojumiem, vērojams transporta nozarē. Tā iemesli ir mobilitātes fundamentālā nozīme visā ekonomikā, kā arī daudzu iedzīvotāju vēlme pēc individuālas mobilitātes. Arī gaisa satiksme pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi gan Eiropas Savienībā, gan arī citur pasaulē.

Ņemot vērā transporta sektora lielo atkarību, līdzās klasiskajai ieguves avotu diversifikācijai ir jāievieš jauns komponents: piedziņas veida diversifikācija, tostarp arī iniciatīvas saistībā ar transportlīdzekļu elektropiedziņu. Tieši pilsētu satiksmē turpmākajos gados būs vērojams ļoti liels potenciāls. Nepieciešams arī intensificēt atbilstošas programmas pētniecības veicināšanai, piemēram, sadarbību starp ražotājiem un pētniecības organizācijām. Par paraugu var uzskatīt siltuma ražošanas nozari: tiek piedāvāta gan apsilde ar dabasgāzi, gan apsilde ar naftas produktiem un elektrību; ES pieaug arī centrālapkures, ģeotermālā siltuma un granulu izmantošana.

Pieprasījuma vadība jebkurā gadījumā nedrīkstētu aprobežoties tikai ar Eiropas Savienību. ES procentuālā daļa pasaules naftas patēriņā arī turpmāko gadu laikā pastāvīgi mazināsies. To nosaka lielais pieprasījuma pieaugums ārpus ES. Tāpēc ES energoapgādes drošumā izšķiroša nozīme būs tam, lai pieprasījuma pieaugums mazinātos arī vispasaules līmenī, vienlaikus neapdraudot ar izaugsmi saistītos mērķus trešās valstīs vai pašā Eiropas Savienībā. Liela nozīme ir arī tirgus ekonomikas cenu veidošanās mehānismu veicināšanai trešās valstīs, piemēram, atceļot valsts subsīdijas degvielai.

Visiem šiem pasākumiem nepieciešamas investīcijas. Investīcijas ir iespējamas tikai tad, ja ir pieejams pietiekams kapitāla daudzums un ir gaidāma arī peļņa. Atzīstot to, ir pēc iespējas īsākā laikā jāpārvar pašreizējā kredītu krīze, kura draud izvērsties par ekonomisko krīzi. Vienlaikus rodas jautājums, vai valstij, izmantojot instrumentus attiecībā uz klimata politiku, katru gadu būtu papildus jāiekasē no patērētājiem vairāki miljardi eiro, vai arī šiem līdzekļiem būtu labāk jāpaliek to pārraudzībā, kuriem arī jāveic vajadzīgās investīcijas.

Problēmas saistībā ar nākotnē paredzamo ES naftas apgādes drošumu pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugušas. Taču šīs problēmas iespējams pārvarēt ar mērķtiecīgām darbībām gan attiecībā uz piedāvājumu, gan pieprasījumu, ja ir iespēja veicināt politisko gribu un starptautisku koordināciju un sadarbību, kā arī inovācijas spējas.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par naftas problēmu risināšanu
(2008/2212(INI))

Atzinumu sagatavoja: Justas Vincas Paleckis

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus „Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu”[1] un „Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats — ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns”[2]; norāda, ka, neraugoties uz globālās finanšu krīzes izraisīto naftas cenu kritumu 2008. gada otrajā pusē, lēnais progress attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgākām degvielām, naftas ieguves samazināšanās un pastāvīgais pieprasījuma pieaugums, kuru galvenokārt rada jaunās tirgus ekonomikas valstis, nozīmē, ka pēc tam, kad būs beigusies starptautiskā krīze, situācija fosilo degvielu tirgos atkal kļūs saspringta un ka patērētājvalstu atkarība no importa palielināsies;

2. mudina ES un dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu saistošu, progresīvu un visaptverošu EK līguma pamatu kopējai Eiropas energoapgādei un drošībai; saistībā ar šo uzsver to, cik svarīga ir konsekventas stratēģijas īstenošana attiecībās ar ES nozīmīgākajiem ārējiem piegādātājiem; pauž atbalstu Lisabonas līgumam, kurā ir paredzēta pareiza virzība, iekļaujot enerģētikas solidaritātes klauzulu un nosakot, ka enerģētikas politika ir kopīga ES un dalībvalstu atbildība; norāda, ka ES ievērojamā atkarība no fosilajiem kurināmajiem var kaitēt tās kopējās ārpolitikas un drošības politikas konsekvencei un efektivitātei;

3. norāda, ka ES vēl nav pietiekamā apmērā ņēmusi vērā un apspriedusi globālo nosacījumu pārmaiņu ģeopolitisko ietekmi uz starptautisko energoapgādes drošību un sekas turpmākajā starptautiskajā pārvaldības politikā; uzskata, ka valsts mēroga risinājumu vietā ir jāpievēršas jauniem un ciešākiem politiskajiem un ekonomiskajiem ES, ASV, Krievijas un Ķīnas sadarbības veidiem, kas vidējā termiņā ir arī jāinstitucionalizē;

4. ar bažām konstatē enerģētikas nacionālismu starp galvenajiem enerģētikas tirgus dalībniekiem un pieaugošo naftas eksporta un importa valstu attiecību politizēšanu, tostarp pieaugošo saspīlējumu un konfliktu risku; viennozīmīgi atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka ES būtu jāuzsāk ciešs dialogs ar galvenajiem naftas piegādātājiem, piemēram, Norvēģiju, OPEC un Krieviju, lai nostiprinātu savstarpējo atkarību enerģētikas jomā un energoapgādes drošību visai Eiropas Savienībai, sevišķu uzmanību pievēršot lielākai efektivitātei, vienlīdzīgiem tirgus piekļuves noteikumiem, nediskriminācijai un pārredzamībai; atzinīgi vērtē Komisijas darbu attiecībā uz enerģētikas dialogu pastiprināšanu, kuru rezultātā tiek pieņemti saprašanās memorandi ar austrumu kaimiņiem un Centrālāzijas valstīm, un cer, ka tiks panākts lielāks progress attiecībās ar dienvidu partneriem; uzsver, ka dialogi enerģētikas jomā nedrīkst noritēt uz atklātu un mērķtiecīgu dialogu cilvēktiesību jomā rēķina; pauž vilšanos par to, ka trūkst aktīvas un pārredzamas enerģētikas nozares uzraudzības, īpaši naftas un gāzes nozarē, saistībā ar konkurenci apstrādes, ražošanas, kā arī tirdzniecības un pētniecības jomā; saistībā ar šo aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kas ietvertu vienotāku un visaptverošāku stratēģiju un veiksmīgu ārpolitiku enerģētikas jomā;

5. kaut arī naftas cenu pazemināšanās ir vērtējama atzinīgi, ņemot vērā cenu ciklisko raksturu, prognozē, ka pēc pašreizējās ekonomiskās krīzes naftas cenas atkal paaugstināsies; tādēļ atkārtoti norāda, ka ir svarīgi panākt ES enerģētikas avotu un piegādes maršrutu lielāku dažādību, lai mazinātu sekas, ko nākotnē varētu izraisīt iespējams naftas deficīts, vienlaikus atzīstot atšķirīgās situācijas, kādās daudzas ES dalībvalstis, jo īpaši „enerģētikas salas”, atrodas attiecībā uz kopējo enerģijas struktūru, atkarību no importa un infrastruktūras pieejamību; pauž atbalstu ilgtspējīgu biodegvielu plašākai izmantošanai un atzīst atjaunojamo enerģijas avotu svarīgumu energoapgādes drošības uzlabošanā; atzīmē, ka tiek paredzēts, ka netradicionālajai naftai būs liela nozīme līdzsvara nodrošināšanā saistībā ar ražošanas samazināšanos no pašreizējām ieguves vietām; uzsver, ka jauniem naftas infrastruktūras projektiem, piemēram, cauruļvadiem Odesa‑Gdaņska un Konstanta‑Trieste, arī turpmāk jābūt augstas prioritātes Eiropas nozīmes projektiem;

6. uzsver, ka, samazinot atkarību no fosilām degvielām, ES ne vien panāktu energoapgādes drošību, bet arī varētu labāk risināt problēmas, ko rada klimata pārmaiņas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku finansējumu jaunāku un videi nekaitīgāku tehnoloģiju izpētei un izstrādei;

7. uzskata, ka pieaugošās energopatēriņa makroekonomiskās izmaksas un vides piesārņojums arī lielā mērā negatīvi ietekmē Eiropas sociālā modeļa darbību, jo, Eiropai saglabājot atkarību no naftas un dabas gāzes importa un sacenšoties šo resursu sadalē ar strauji augošajiem Āzijas tirgiem un ASV, izmaksas par fosilajiem kurināmajiem būtiski palielināsies un šo augošo izdevumu dēļ nāksies samazināt finansējumu sociālajam modelim; arī šī iemesla dēļ uzskata, ka, veicinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, ir iespējams izveidot daudzas pastāvīgas darbvietas kvalificētiem darbiniekiem;

8. uzsver Arktikas nozīmi Eiropas Enerģētikas politikas izstrādē klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā, kā ierosināts 2007. gada marta Eiropadomes sanāksmē; atzīmē, ka vispārējas starptautiskās stabilitātes nolūkos ir būtiska vienlīdzīga Arktikas ogļūdeņražu resursu sadale atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju savā paziņojumā par stratēģiskajām problēmām, kas saistītas ar Arktiku, pievērst īpašu uzmanību ogļūdeņražu resursiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] COM(2008)0384.
[2] SEC(2008)2794 un SEC(2008)2795.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par naftas problēmām
(2008/2212(INI))

Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā naftas cena palielinājās no mazāk nekā USD 50 par barelu 2000. gada sākumā līdz vairāk nekā USD 140 2008. gada augustā un tad strauji samazinājās līdz mazāk nekā USD 60 par barelu,

B. tā kā augstākas naftas un citu būtiskāko plaša patēriņa preču cenas ir paaugstinājušas ražošanas izmaksas un likušas paaugstināt cenas kopumā, jo pastāv cieša saikne starp plaša patēriņa precēm,

C. tā kā inflācijas pieaugums, ko izraisīja naftas un būtiskāko plaša patēriņa preču cenu straujš kāpums, ir samazinājis pirktspēju,

D. tā kā jaunu investīciju produktu attīstība naftas un citu būtiskāko plaša patēriņa preču tirgū ir palielinājusi šo preču cenu nestabilitāti un tā kā ir jānodrošina lielāka pārredzamība enerģijas tirgos,

1. uzskata, ka naftas cenu svārstības atspoguļo pieaugošo naftas pieprasījumu, naftas rezervju pakāpenisku izsmelšanu, izmaiņas demogrāfiskajās un pilsētu attīstības tendencēs, it īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kur vidusmēra ienākumu palielināšanās rada pieprasījuma pieaugumu, spekulācijas plaša patēriņa preču tirgū un globālos ekonomiskos ciklus; uzsver, ka naftu un citas plaša patēriņa preces aizvien vairāk izmanto portfeļa diversifikācijai, jo pazeminās ASV dolāra līmenis;

2. pauž bažas par naftas cenu nepastāvību un tās ietekmi uz ekonomisko un finansiālo stabilitāti; atzīstot aktīvu naftas un citu enerģijas produktu tirgu ieguvumus, prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt vislielāko iespējamo enerģijas tirgu pārredzamību;

3. uzskata, ka naftas un citu augsta oglekļa satura enerģijas avotu izmantošana ir jāierobežo gan ar energoefektivitātes paaugstināšanu, gan ar pāreju uz oglekļa ziņā neitrālākiem risinājumiem, piemēram, kodolenerģiju, enerģiju no atjaunojamiem avotiem;

4. uzskata, ka noturīgais pieprasījums pēc naftas ir aizvien vairāk pietuvinājis piegādi naftas ieguves palielināšanas robežai; prasa uzlabot datu pārredzamību par enerģētikas statistiku, it īpaši attiecībā uz naftas krājumu līmeni;

5. norāda, ka Eiropas Savienībai būs jārisina pat lielākas problēmas saistībā ar noturīgi augstajām un nestabilajām naftas cenām un ar tām saistīto ekonomisko ietekmi, ņemot vērā, ka nesen atklātie resursi varētu būtu mazāki un dārgāki attīstībā, jo atrodas aizvien tālāk no piekrastes, un ka izpētes, attīstības un ražošanas izmaksas paaugstināsies, padarot neatliekamu pāreju uz alternatīviem un atjaunojamiem enerģijas avotiem un energotaupības tehnoloģiju izstrādi;

6. prasa Komisijai un dalībvalstīm būtiski pārskatīt energoatkarības no neatjaunojamiem avotiem ne vien vides, bet arī ekonomiskos un drošības aspektus;

7. uzsver, ka efektīvai emisiju tirdzniecības sistēmai un plaša profila citu enerģijas taupīšanas pasākumu pieņemšanai ir jābūt svarīgiem instrumentiem, lai attīstītu visaptverošu, progresīvu energoefektīvu tehnoloģiju un produktu tirgu; uzsver arī to, ka ir svarīgi piemērot principu „maksā piesārņotājs”; atgādina, ka jo lielāks valstu skaits īstenos līdzīgus politikas virzienus, jo ierobežotāka būs to ietekme uz nozares konkurētspēju;

8. prasa nodibināt aktīvākas un abpusēji izdevīgas attiecības starp Eiropas Savienību un naftas ieguves valstīm ar mērķi nodrošināt stabilāku un vienmērīgāku naftas piegādes un cenu noteikšanas vidi, kas būtu visu iesaistīto pušu un pasaules ekonomikas interesēs;

9. sagaida, ka naftas uzņēmumi atkārtoti ieguldīs būtisku ienākumu daļu jaunu naftas rezervju izpētē un attīstībā, energotaupības tehnoloģiju veicināšanā un pētījumos par naftas aizstājējiem (it īpaši transporta lietojumos).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par naftas cenu problēmām
(2008/2212(INI))

Atzinumu sagatavoja: Colm Burke

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un piekrīt tajā paustajām bažām par naftas cenu neseno nestabilitāti un tās negatīvo ietekmi uz inflāciju, konkurētspēju, tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi;

2. atzīst, ka naftas cenu nesenās nestabilitātes iemesls ir pieprasījuma pieaugums; pauž nožēlu par to, ka trešās valstis joprojām izmanto subsīdijas, jo tās ilgtermiņā negatīvi ietekmē valstu finanses un patērētājus;

3. uzsver, ka naftas ieguves paplašināšanas iespēju ierobežotība un citi faktori, piemēram, dolāra kursa kritums un finanšu tirgu krīze arī ir veicinājuši naftas cenu nestabilitāti;

4. atbalsta Komisijas priekšlikumus par īstermiņa pasākumiem, lai vajadzības gadījumā mazinātu strauju naftas cenu kāpumu ietekmi; aicina dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu ieguldījumiem alternatīvajos enerģijas avotos, piemēram, atjaunojamā enerģijā, un prioritāti piešķirt patērētāju izpratnes veicināšanas pasākumiem, ar kuriem veicinātu energoefektīvu preču un pakalpojumu iegādi, lai tādējādi ilgtermiņā samazinātu izdevumus, kā arī nākotnē mazinātu naftas krājumu samazināšanās ietekmi;

5. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt globālu politisku dialogu augsta līmeņa sammita veidā, kurā būtu iesaistītas naftas patērētājvalstis un naftas ražotājvalstis, lai izveidotu pamatu līdzsvarotai piedāvājuma un pieprasījuma attiecībai naftas tirgū un novērstu to, ka naftas ražotājvalstis uztur mākslīgi augstas cenas;

6. uzsver, ka prioritāte jāpiešķir konkurences uzraudzībai naftas produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, kā arī jāpalielina datu par naftas pārdošanas krājumiem pārredzamība;

7. atzinīgi vērtē Komisijas Otrajā enerģijas stratēģijas pārskatā pausto nodomu pievērsties naftas krājumu jautājumam; uzskata, ka naftas rezerves krājumi jāizmanto kā aizsargmehānisms pret cenu īstermiņa pēkšņu kāpumu, tādējādi tas varētu palīdzēt mazināt cenu nestabilitāti un līdz ar to veicināt paredzamību patērētājiem;

8. norāda, ka naftas uzņēmumiem jāatļauj no jauna veikt investīcijas izpētē, ieguvē un jaunās tehnoloģijās, jo tai vajadzētu būt visefektīvākajai metodei, lai samazinātu cenas vidējā termiņā un ilgtermiņā;

9. visnotaļ uzsver, ka tirgus pasākumi un politiskie pasākumi jāizmanto, papildinot vienam otru, lai efektīvi risinātu naftas cenu nestabilitātes problēmu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vittorio Agnoletto, Angelika Beer, Monika Beňová, Giorgos Dimitrakopoulos, Michael Gahler, Jas Gawronski, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Richard Howitt, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Baroness Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Janusz Onyszkiewicz, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, João de Deus Pinheiro, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Libor Rouček, Christian Rovsing, Flaviu Călin Rus, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Andrzej Wielowieyski, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Kinga Gál, Aurelio Juri, Inger Segelström

Juridisks paziņojums - Privātuma politika