Ziņojums - A6-0077/2009Ziņojums
A6-0077/2009
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija)

19.2.2009 - (COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Michael Cashman
Referents (*): Anneli Jäätteenmäki, Konstitucionālo jautājumu komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants
(Pārstrādāts — Reglamenta 80.a pants)


Procedūra : 2008/0090(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0077/2009
Iesniegtie teksti :
A6-0077/2009
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija)

(COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

(Koplēmuma procedūra - pārstrādāta versija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0229),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 255. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0184/2008),

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 80.a pantu un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas, Juridiskās komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā arī Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A6‑0077/2009),

A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka priekšlikums neietver nekādus citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar šīm izmaiņām priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību;

B.  tā kā saskaņā ar kompetentās Parlamenta komitejas sniegto informāciju Komisija pieņēma lēmumu par pārstrādāšanas procedūru, neinformējot par to citas iestādes un ignorējot Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par piekļuvi iestāžu dokumentiem saskaņā ar EK līguma 192. pantu[2], kura tika pieņemta, lai būtiski grozītu Regulu Nr. 1049/01, turklāt uzsverot faktu, ka Komisija savā priekšlikumā pat bija atteikusies risināt tādus jautājumus, uz kuriem Tiesa bija skaidri norādījusi Turko lietā[3],

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem (un kurā iekļauti Juridiskās komitejas apstiprinātie tehniskie pielāgojumi), kā arī kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Ar pārredzamību jāstiprina arī labas pārvaldības principi ES iestādēs, kā tas paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas1 (turpmāk — Hartas) 41. pantā. Attiecīgi jānosaka iekšējā kārtība un atklātības principa īstenošanai jāatvēl adekvāti finanšu resursi un cilvēkresursi.

_________

1 OV C 302, 14.12.2007., 1. lpp.

 

Pamatojums

Jāņem vērā Eiropas ombuda apsvērumi šajā jautājumā.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Tie vispārējie principi un ierobežojumi, kas regulē sabiedrības tiesības uz piekļuvi dokumentiem un ir saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, ir noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, ko sāka piemērot no 2001. gada 3. decembra.

svītrots

Pamatojums

Šā grozījuma būtība ir iekļauta 6. apsvērumā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pirmo novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu publicēja 2004. gada 30. janvāra ziņojumā. Komisija 2005. gada 9. novembrī nolēma uzsākt procedūru, kuras rezultātā tiktu pārskatīta Regula (EK) Nr. 1049/2001. Eiropas Parlaments 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulas grozījumiem. Komisija 2007. gada 18. aprīlī publicēja zaļo grāmatu par regulas pārskatīšanu un uzsāka sabiedrisko apspriešanu.

svītrots

Pamatojums

Šā grozījuma būtība ir iekļauta 6. apsvērumā.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus šādām tiesībām saskaņā ar EK Līguma 255. panta 2. punktu.

(6) Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm, noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus, kas reglamentē šādas tiesības saskaņā ar EK līguma 255. panta 2. punktu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Regulas (EK) Nr. 1049/2001 sākotnējās īstenošanas laikā, un Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par piekļuvi iestāžu dokumentiem saskaņā ar EK līguma 192. pantu*. Šī regula neierobežo dalībvalstu, tiesu iestāžu un izmeklēšanas iestāžu pašreizējās tiesības piekļūt dokumentiem.

 

* OV C 293 E, 2.12.2006., 151. lpp.

Pamatojums

Regulas 4., 5., 6. un 22. apsvērums ir apvienots vienā apsvērumā, kurā noteikti vispārējie principi attiecībā uz tiesībām piekļūt ES dokumentiem. Ir iekļauta arī skaidra atsauce uz EK līguma noteikumiem (192. pantu), kas ir juridiskais pamats Eiropas Parlamenta lūgumam Komisijai iesniegt priekšlikumu, ar kuru pārskata Regulu Nr. 1049/2001.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Saskaņā ar ES Līguma 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu tiesības piekļūt dokumentiem paredz arī piekļūšanu tiem dokumentiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Katrai iestādei ir jāievēro savi drošības noteikumi.

(8) Saskaņā ar ES Līguma 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu tiesības piekļūt dokumentiem paredz arī piekļūšanu tiem dokumentiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Pamatojums

Drošības noteikumiem, kurus jāizveido katrai iestādei, ir īpaši paredzēts 15. apsvērums.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Padome un Komisija darbojas kā likumdevējas, kad tās, iesaistot Eiropas Parlamentu un pamatojoties uz attiecīgajiem līgumu noteikumiem, arī pēc attiecīgi deleģētām pilnvarām pieņem vispārējus noteikumus regulu, direktīvu, pamatlēmumu vai lēmumu veidā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Attiecībā uz personas datu izpaušanu šai regulai ir jābūt skaidri noteiktai saiknei ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

(10) Kopienas iestādēm un struktūrām jāapstrādā personas dati skaidri un pārredzami un nav jāierobežo datu subjektu tiesības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti un Eiropas Kopienu Tiesas (turpmāk — Tiesa) judikatūrā. Iestādēm jānosaka sava iekšējā kārtība, pienācīgi ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumu.

 

Kopš Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pieņemšanas Tiesas judikatūra un Eiropas Savienības ombuda un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtie lēmumi un nostājas ir prezicējušas attiecības starp šo regulu un Regulu (EK) Nr. 45/2001, t. i., ka tā ir Regula Nr. 1049/2001, ko piemēro tādu dokumentu pieprasījumiem, kuros ir personas dati, un ka izņēmumu piemērošanai noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un informācijai ar mērķi aizsargāt personas datus ir jāpamatojas uz nepieciešamību aizsargāt personu privātumu un neaizskaramību.

Pamatojums

Tiesību akti dokumentu piekļuves jomā jāīsteno, ievērojot Regulā Nr. 45/2001 paredzētās personas datu tiesības un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Būtu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, vienlaicīgi nodrošinot iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūras efektivitāti. Šādiem dokumentiem vajadzētu būt tieši pieejamiem, ciktāl tas ir iespējams.

(12) Atbilstoši EK līguma 6. panta 1. punktā minētajiem demokrātijas principiem un Tiesas judikatūrai attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām. Juridiskie teksti jāformulē skaidri un saprotami1 un jāpublicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”; sagatavošanas dokumenti un visa ar tiem saistītā informācija, tai skaitā juridiskie atzinumi un iestāžu kopējā procedūra, laicīgi jādara pieejama internetā, lai iedzīvotāji tai varētu viegli piekļūt.

 

Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atbilstoši šai regulai, kas publicēta „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”, jāvienojas par tiesību aktu labāku izstrādi, izstrādes modeļiem un paņēmieniem, kā arī tehniskiem risinājumiem, kas ļautu izsekot sagatavošanas procesā esošu dokumentu aprites ciklam un izmantot šos dokumentus kopīgi ar iestādēm un struktūrām, uz kurām attiecas konkrētā dokumenta procedūra.

 

1998. gada 22. decembra Iestāžu nolīgums par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti (OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.).

Pamatojums

Dokumentu piekļuves princips skaidri jāprecizē attiecībā uz dažāda veida dokumentiem un informāciju, kurai jābūt pieejamai sabiedrībai, lai tā spētu sekot jebkurai likumdošanas procedūrai.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dokumentiem, kas saistīti ar nenormatīvām procedūrām, piemēram, saistošiem pasākumiem bez vispārējas darbības jomas vai pasākumiem, kuri attiecas uz starptautiskajām organizācijām, administratīviem vai budžeta aktiem vai politiska rakstura nesaistošiem aktiem (piemēram, secinājumiem, ieteikumiem vai rezolūcijām) jābūt viegli pieejamiem atbilstoši Hartas 41. pantā minētajam labas pārvaldības principam, vienlaicīgi saglabājot iestāžu lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti. Atbildīgajai iestādei un, ja nepieciešams, citām iesaistītajām iestādēm attiecībā uz visām dokumentu kategorijām jādara iedzīvotājiem pieejama iekšējā darbplūsma, lai varētu izsekot, kura organizatoriskā struktūrvienība varētu būt atbildīga, kā arī kādi ir tās uzdevumi, noteiktie termiņi un kontaktpersonas. Īpašu kārtību var izstrādāt ar procedūrā ieinteresētajām pusēm arī tad, ja nav bijis iespējams nodrošināt publisku piekļuvi; iestādēm pienācīgi jāņem vērā Eiropas ombuda ieteikumi.

Pamatojums

Daži vispārēji publiskas piekļuves principi jāpiemēro arī nenormatīvu dokumentu procedūrām.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b) Iestādēm jāvienojas par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz iekšējo dokumentu reģistrēšanu, klasificēšanu un arhivēšanu vēstures veidošanai saskaņā ar šajā regulā iekļautajiem principiem. Pēc tam jāatsauc Padomes 1983. gada 1. februāra Regula (EEK, Euratom) Nr. 354/83 par Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vēsturisko arhīva materiālu nodošanu atklātībai*.

 

* OV L 43, 15.2.1983., 1. lpp.

Pamatojums

Dokumentu reģistrācijas, klasifikācijas un arhivēšanas tiesiskajā regulējumā jāiekļauj arī spēkā esošā regula.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Lobistu un citu ieinteresēto dalībnieku iestāžu kopīgs saraksts ir dabisks līdzeklis atklātības un pārredzamības veicināšanai likumdošanas procesā.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Lai pilnībā nodrošinātu šīs regulas piemērošanu visiem darbības veidiem Savienībā, visām iestāžu dibinātām aģentūrām ir jāpiemēro šajā regulā noteiktie principi.

(14) Lai pilnībā nodrošinātu šīs regulas piemērošanu visiem darbības veidiem Savienībā, visām iestāžu dibinātām aģentūrām ir jāpiemēro šajā regulā noteiktie principi. Visas pārējās ES iestādes tiek aicinātas pieņemt pielīdzināmus pasākumus saskaņā ar ES līguma 1. pantu.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Dažiem dokumentiem būtu jānosaka īpašs režīms, ņemot vērā to satura slepenību. Par kārtību, kā informēt Eiropas Parlamentu par šādu dokumentu saturu, vienojas, noslēdzot nolīgumu starp iestādēm.

(15) Lai attīstītu iestāžu darbību jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, lietderīgi izveidot visaptverošu drošības sistēmu ES klasificētās informācijas apstrādei. Ar terminu "ES klasificēta informācija" jāsaprot jebkāda informācija un materiāli, kuru neatļauta atklāšana var dažādās pakāpēs apdraudēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu intereses, neatkarīgi no tā, vai šādu informāciju ir sniegusi ES vai tā ir saņemta no dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Saskaņā ar ES līguma 6. panta 1. punktā minētajiem demokrātijas principiem Eiropas Parlamentam jābūt piekļuvei ES klasificētai informācijai, jo īpaši, kad šāda piekļuve ir nepieciešama līgumos paredzētu ar likumdošanu saistītu vai nesaistītu pienākumu izpildei.

Pamatojums

Lai strādātu ar konfidenciālu informāciju, jāizstrādā precīzi, visām iestādēm kopīgi noteikumi par klasificētu informāciju.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jānodrošina ne tikai šajās iestādēs sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Šajā sakarā der atgādināt, ka Amsterdamas Līguma Nobeiguma aktam pievienotā Deklarācija Nr. 35 paredz, ka dalībvalsts var pieprasīt Komisijai vai Padomei bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot trešām personām dokumentus, kas izdoti šajā valstī.

(16) Lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jānodrošina ne tikai šajās iestādēs sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Dalībvalsts var pieprasīt Eiropas Parlamentam, Komisijai vai Padomei bez tās iepriekšējas piekrišanas nenodot trešām personām ārpus šīm iestādēm dokumentus, kas izdoti šajā valstī. Ja šāda prasība netiek pieņemta, iestādei, kura šo prasību ir saņēmusi, būtu jāsniedz atteikuma iemesli. Saskaņā ar EK līguma 296. pantu, dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās uzskata par būtisku savu drošības interešu apdraudējumu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu publisku piekļuvi dokumentiem Eiropas Savienībā, jāizstrādā arī īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentiem, ko ES iestādes saņem no trešām personām.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Principā visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Vajadzētu dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Kopienas tiesību principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.

(17) Principā visiem dokumentiem, ko iestādes izstrādājušas vai saņēmušas un kuri ir saistīti ar to darbību, jābūt reģistrētiem un publiski pieejamiem. Tomēr, neskarot Eiropas Parlamenta uzraudzības procedūru, piekļuvi dokumentam vai tā daļai var uz laiku atlikt.

Pamatojums

Svarīgi precizēt, ka visiem dokumentiem, ko ir izstrādājušas vai ar kuriem strādājušas ES iestādes, principā jābūt publiski pieejamiem.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Visiem noteikumiem par publisku piekļuvi iestāžu dokumentiem ir jāatbilst šīs regulas prasībām.

(18) Saskaņā ar EK līguma 255. panta 2. punktu šajā regulā ir detalizēti izklāstīti vispārīgi principi un ierobežojumi, kuri, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm, reglamentē tiesības piekļūt dokumentiem un kuriem būtu jāpielāgo visi citi ES noteikumi.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Iestādēm jānodrošina, lai informācijas tehnoloģiju attīstība palīdzētu īstenot piekļuves tiesības un lai nesamazinātos sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms.

Pamatojums

Informācijas tehnoloģiju attīstībai var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz sabiedrības piekļuves iespējām. Iestādēm jācenšas sekmēt pozitīvo ietekmi un mazināt negatīvo. Noteikumi par piekļuvi elektronisko datubāzu informācijai ir izstrādāti, grozot 3. pantā ietverto jēdziena „dokuments” definīciju, un vispārējā prasība ievērot labu informācijas sniegšanas praksi ir ierosināta 15. panta grozījumā. Šie grozījumi arī nodrošina to, ka tiek ņemtas vērā Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai panāktu to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības piekļūt dokumentiem, būtu jāpiemēro divpakāpju administratīvā procedūra, kas papildus paredz iespēju griezties tiesā vai iesniegt sūdzību ombudam.

19) Lai panāktu to, ka tiek pilnībā ievērotas iedzīvotāju tiesības piekļūt dokumentiem un šī piekļuve tiek padarīta vienkāršāka:

 

‑ tekstiem un informācijai, kas saistīta ar likumdošanas procedūru, jābūt pieejamiem elektroniski „Oficiālajā Vēstnesī” un sagatavošanas dokumentiem jābūt pieejamiem katru dienu atjauninātā iestāžu reģistrā, kurā tiek sniegta atbilstoša informācija/dokumenti par visām procedūrām;

 

– pārējiem dokumentiem vai vismaz atbilstošām atsaucēm jābūt pieejamām iestādes reģistrā. Attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas nav tieši pieejami un ir vai nav klasificēti, jāpiemēro divpakāpju administratīvā procedūra.

 

Iestādes atteikuma gadījumā jābūt iespējai apstrīdēt šo lēmumu tiesā vai iesniegt sūdzību Eiropas ombudam.

 

Iestādēm būtu jācenšas saskaņoti piemērot politikas pasākumus ar ES iestādēm saistītas informācijas atkārtotai publiskai izmantošanai, kā to dara dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu1.

 

OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Katrai iestādei būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai informētu sabiedrību par noteikumiem, kas stājušies spēkā, un apmācītu personālu palīdzēt pilsoņiem izmantot šajā regulā paredzētās tiesības. Lai pilsoņi varētu vienkāršāk izmantot savas tiesības, katrai iestādei ir jānodrošina publiska piekļuve dokumentu reģistram.

(20) Iestādēm konsekventi un saskaņoti jāinformē sabiedrība par pasākumiem, kas pieņemti šīs regulas īstenošanai, un jāapmāca personāls palīdzēt pilsoņiem izmantot šajā regulā paredzētās tiesības.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Lai arī atsevišķu valstu tiesību aktu grozīšana saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem nevar būt ne šīs regulas mērķis, ne tās sekas, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaņā ar uzticamas sadarbības principu, kas regulē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstīm būtu jārūpējas par šīs regulas netraucētu un pareizu piemērošanu, kā arī jārespektē iestāžu drošības noteikumi.

(21) Lai arī atsevišķu valstu tiesību aktu grozīšana saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem nevar būt ne šīs regulas mērķis, ne tās sekas, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, saskaņā ar uzticamas sadarbības principu, kas regulē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstīm valsts mērogā jānodrošina saviem iedzīvotājiem tāda paša līmeņa pārredzamība, kāda tiek nodrošināta ES mērogā, īstenojot ES noteikumus.

 

Tāpat, neskarot valstu parlamentu uzraudzību, dalībvalstīm jārūpējas par netraucētu ES klasificēto dokumentu apstrādi.

Pamatojums

ES tiesību aktus un politikas nostādnes galvenokārt īsteno dalībvalstu iestādes. Iedzīvotāju spēju izprast un pārraudzīt Eiropas Savienības darbību varētu veicināt, apmainoties ar informāciju par labāko praksi valsts līmenī attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un informācijai, kas saistīta ar ES.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Šī regula neskar dalībvalstu, tiesu iestāžu un izmeklēšanas iestāžu jau esošās tiesības piekļūt dokumentiem.

svītrots

Pamatojums

Šis apsvērums ir pievienots 6. apsvērumam.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a) Papildinot šo regulu, Komisijai jāierosina instruments, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome un ar kuru nosaka vispārējus noteikumus par atkalizmantošanu informācijai un dokumentiem, ko glabā iestādes, kuras īsteno ar attiecīgajām izmaiņam principus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Saskaņā ar EK Līguma 255. panta 3. punktu katra iestāde savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem,

(23) Saskaņā ar EK līguma 255. panta 3. punktu un šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem katra iestāde savā reglamentā ietver īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem,

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt EK Līguma 255. pantā paredzētajiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk tekstā „iestādes”) dokumentiem, tā lai sabiedrībai būtu iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem;

a) saskaņā ar EK līguma 255. pantu noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk — iestādes), kā arī visu šo iestāžu izveidoto aģentūru un struktūrvienību dokumentiem, tā lai sabiedrībai būtu iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem;

Pamatojums

Spēkā esošā regula ir tiesiskais regulējums EK līguma 255. panta īstenošanai, kas tāpēc arī jāmin un jāizmanto kā juridiska atsauce, nodrošinot piekļuvi ne tikai Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Padomes, bet arī citu iestāžu un struktūrvienību dokumentiem.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

1. pants – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) sekmēt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

c) sekmēt pārredzamu un labu administratīvo praksi iestādēs, lai uzlabotu piekļuvi to dokumentiem.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

1. pants – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) ar kopīgu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par ES Oficiālo publikāciju biroja Pārvaldības komitejas¹ priekšlikumu izveidot „Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi”. Izveido citus starpiestāžu instrumentus, piemēram, publiskus reģistrus un īpašas administratīvas procedūras, ar kurām nodrošina pēc iespējas vieglāku šo tiesību īstenošanu.

 

¹ Sk. SEC(2008)2109 7. pantu.

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt instrumentus, ar kuru palīdzību īsteno tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

2. pants - virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiesību izmantotāji un piemērošanas joma

Tiesību izmantotāji

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai vai juridisku vai fizisku personu apvienībai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

Pamatojums

Atsauces uz apvienībām mērķis ir t. s. pilsoniskās sabiedrības grupas.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tas ir,  dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā par tās kompetencē esošajām politikām, darbībām un lēmumiem  un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

svītrots

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot 4. līdz 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

svītrots

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

2. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.

svītrots

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

2. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Šo regulu nepiemēro dokumentiem, ko Eiropas Kopienas tiesām ir iesniegušas puses, kas nav iestādes.

svītrots

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

2. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Neskarot ar EK tiesību aktiem noteiktās ieinteresēto personu īpašās piekļuves tiesības, dokumenti, kas ir daļa no administratīvas lietas izmeklēšanā vai procesā, kas attiecas uz individuālu aktu, nav pieejami publiski, kamēr izmeklēšana nav noslēgta vai akts nav galīgs. Dokumenti, kas satur informāciju, ko iestāde ir ieguvusi vai saņēmusi saistībā ar šādu izmeklēšanu, nav publiski pieejami.

svītrots

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

2. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Šī regula neskar sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kuras izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro.

svītrots

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

Darbības joma

 

1. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tātad uz dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā un attiecas uz jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

 

2. Publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina vai nu elektroniskā veidā „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, oficiālā iestādes reģistrā vai pēc rakstveida pieteikuma.

 

Saskaņā ar 5.a pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

 

3. Šī regula neattiecas uz paplašinātām tiesībam piekļūt iestāžu dokumentiem, kādas izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro, vai dalībvalstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

3. pants - a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), ko iestāde ir sagatavojusi un oficiāli izsniegusi vienam vai vairākiem saņēmējiem vai kurus iestāde ir citādi reģistrējusi vai saņēmusi; datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt kā izdruku vai elektronisku kopiju, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus  ;

a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas attiecas uz iestādes politiku, darbību un lēmumiem iestādes kompetenču robežās; informāciju, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas (ieskaitot ārējās sistēmas, ko izmanto iestāžu darbam), uzskata par dokumentu vai dokumentiem. Iestāde, kas plāno izveidot jaunu elektroniskās uzglabāšanas sistēmu vai būtiski mainīt pašreizējo sistēmu, izvērtē iespējamo ietekmi uz šajā regulā garantētajām piekļuves tiesībām un rīkojas tā, lai sekmētu pārredzamības mērķa sasniegšanu;

 

Iestāžu elektroniskās uzglabāšanas sistēmās uzglabātas informācijas izguves funkcijas pielāgo tā, lai apmierinātu atkārtotus sabiedrības pieprasījumus, kurus nevar apmierināt, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pašlaik pieejamos līdzekļus;

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

3. pants – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) „klasificēti dokumenti” ir dokumenti, kuru publiskošana varētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtisku interešu aizsardzību, jo īpaši valsts drošības, aizsardzības un militārajā jomā, un kurus var daļēji vai pilnīgi klasificēt;

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

3. pants – ab punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab) „normatīvi dokumenti” ir dokumenti, kurus izstrādā vai saņem tādu tiesību aktu pieņemšanas laikā, ieskaitot deleģētās pilnvaras, kuri dalībvalstīs vai dalībvalstīm ir juridiski saistoši un kuru pieņemšanā EK līgumā ir paredzēta Eiropas Parlamenta iejaukšanās vai iesaistīšanās, pat ja tās pamatā ir brīvprātības princips;

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

3. pants – ac punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ac) „nenormatīvi dokumenti” ir dokumenti, kurus izstrādā vai saņem nesaistošu aktu, piemēram, secinājumu, ieteikumu vai rezolūciju, pieņemšanas laikā vai arī tādu aktu pieņemšanas laikā, kuri ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, bet kuriem salīdzinājumā ar ab) apakšpunktā minētajiem dokumentiem nav vispārējas darbības jomas;

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

3. pants – ad punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ad) „administratīvi dokumenti” ir dokumenti, kas attiecas uz iestāžu lēmumu pieņemšanas procesu vai pasākumiem saistībā ar attiecīgās iestādes iekšējiem organizatoriskiem, administratīviem vai budžeta jautājumiem;

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

3. pants – ae punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ae) „arhīvs” ir iestādes instruments, ar kuru strukturēti pārvalda reģistrāciju visiem iestādes dokumentiem, kuri attiecas uz notiekošu vai nesen pabeigtu procedūru;

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

3. pants – af punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

af) „vēsturiskie arhīvi” ir iestāžu arhīvu daļa, kuru saskaņā ar 3. panta 1.a punkta nosacījumiem izvēlas pastāvīgai saglabāšanai;

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Visu dokumentu, uz kuriem attiecas a) līdz ad) apakšpunktā iekļautās definīcijas, kategoriju detalizētu sarakstu publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un ievieto iestāžu tīmekļa vietnēs. Iestādes arī vienojas un publicē kopīgus arhivēšanas kritērijus.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

Klasificētie dokumenti

 

1. Ja atbilstoši 4. panta 1. punktam pastāv valstiski iemesli, kā arī neierobežojot Eiropas vai dalībvalsts līmenī parlamentāro uzraudzību, iestāde klasificē dokumentu, ja tā publiskošana apdraudētu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtisku interešu aizsardzību.

 

Informāciju klasificē šādi:

 

a) „ES SEVIŠĶI SLEPENS” — šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var ārkārtēji smagi apdraudēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu intereses;

 

b) „ES SLEPENS” — šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var nopietni kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

 

c) „KONFIDENCIĀLS” — šo klasifikāciju piemēro informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

 

d) „ES IEROBEŽOTAI LIETOŠANAI” — šo klasifikāciju piemēro informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana var būt nelabvēlīga ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm;

 

2. Informāciju klasificē tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

 

Ja iespējams, autori uz klasificētiem dokumentiem norāda datumu vai periodu, kad var deklasificēt to saturu vai pazemināt to slepenības kategoriju.

 

Visos citos gadījumos tie pārskata dokumentus vismaz ik pēc pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka sākotnējā klasifikācija joprojām ir nepieciešama.

 

Klasifikācija ir skaidri un pareizi norādīta, un to saglabā tikai, kamēr informācijai nepieciešama aizsardzība.

 

Atbildību par informācijas klasificēšanu un jebkādu zemākas kategorijas piemērošanu vai deklasificēšanu uzņemas vienīgi izcelsmes iestāde vai iestāde, kura klasificēto dokumentu saņēmusi no trešās personas vai citas iestādes.

 

3. Neierobežojot citu ES iestāžu piekļuves tiesības, klasificētus dokumentus trešām personām izsniedz tikai ar dokumenta autora atļauju.

 

Tomēr iestāde, kas atsaka piekļuvi dokumentam, informē par sava lēmuma iemesliem, nekaitējot interesēm, kuras tiek aizsargātās atbilstoši 4. panta 1. punktam.

 

Ja klasificētā dokumenta apstrādē ir iesaistīta vairāk nekā viena iestāde, ir jāpiešķir vienāds klasifikācijas pamatojums un jāuzsāk starpniecības procedūra, ja iestāžu uzskati par piešķiramo aizsardzību atšķiras.

 

Dokumentus, kas attiecas uz likumdošanas kārtību, neklasificē; īstenošanas pasākumus klasificē pirms to pieņemšanas, ja klasifikācija ir nepieciešama, lai novērstu kaitīgu ietekmi uz pašu pasākumu. Starptautiskie nolīgumi par konfidenciālās informācijas kopīgu izmantošanu, ko noslēdz Eiropas Savienības vai Kopienas vārdā, nevar dot trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tiesības liegt Eiropas Parlamentam piekļuvi konfidenciālai informācijai.

 

4. Atbilstoši 7. un 8. pantā noteiktajai kārtībai pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kurām ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas arī izvērtē, kādas norādes par klasificētiem dokumentiem var iekļaut publiskajā reģistrā.

 

5. Klasificētus dokumentus iekļauj iestādes reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

 

6. Iestāde, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi klasificētam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus veidā, kas nekaitē interesēm, ko aizsargā ar 4. panta 1. punktā paredzētajiem izņēmumiem.

 

7. Neierobežojot dalībvalstu parlamentāro uzraudzību, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, izskatot pieteikumus saistībā ar piekļuvi ES klasificētiem dokumentiem, tiek ievēroti šajā regulā minētie principi.

 

8. Iestāžu drošības noteikumus par klasificētiem dokumentiem publisko.

 

9. Eiropas Parlamentam ir piekļuve klasificētiem dokumentiem ar īpašas uzraudzības komitejas starpniecību, kura sastāv no locekļiem, ko ieceļ tā Priekšsēdētāju konference.

 

Šiem locekļiem piemēro īpašu pielaides procedūru, kā arī viņi svinīgi zvēr nekādā veidā neatklāt saņemtās informācijas saturu.

 

Eiropas Parlaments saskaņā ar līgumos paredzētajiem pienākumiem iekļauj savos iekšējos noteikumos drošības standartus un sankcijas, kas līdzvērtīgas Padomes un Komisijas iekšējās drošības noteikumos izklāstītajiem standartiem un sankcijām.

Pamatojums

Klasificētie dokumenti jādefinē, kā arī jānosaka atsevišķi noteikumi šo dokumentu apstrādei, pirms ir ieviesti izņēmumi. (Skatīt, piemēram, teroristu sarakstu izveidošanas lietu).

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

4. pants - virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izņēmumi

Vispārēji piekļuves tiesību izņēmumi

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts - ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar:

1. Neskarot 3. pantā izskatītos gadījumus, iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar:

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) valsts drošību, tostarp juridisku vai fizisku personu drošību;

a) Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu iekšējo valsts drošību;

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

4. pants - 2. punkts - ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:

2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt sabiedrības vai privātām interesēm saistībā ar:

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) privātpersonu privātajai dzīvei un integritātei, ko aizsargā saskaņā ar atbilstošiem personas datu aizsardzības noteikumiem, kurus piemēro iestādēm atbilstoši EK līguma 286. pantam, kā arī 1. panta c) apakšpunktā izklāstītajiem pārredzamības un labas pārvaldības principiem;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) juridisku konsultāciju un tiesas, šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru aizsardzībai;

c) juridisku konsultāciju un tiesas procedūru aizsardzībai, izņemot gadījumus, kad juridiskā konsultācija attiecas uz procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu;

Pamatojums

Eiropas Kopienu Tiesa spriedumā Maurizio Turco lietā norāda, ka saistībā ar likumdošanas iniciatīvām veiktu juridisku konsultāciju publiskošana palielina likumdošanas procesa pārredzamību un atklātumu un nostiprina Eiropas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) atlases procedūru objektivitātei.

e) publiskā iepirkuma procedūru objektivitātei, kamēr līgumslēdzēja iestāde nav pieņēmusi lēmumu, vai atlases komisijas objektivitātei personāla pieņemšanas procedūrās, kamēr iecēlējinstitūcija nav pieņēmusi lēmumu.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Var atteikt piekļuvi šādiem dokumentiem  ja iepazīšanās ar ar tiem  var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādēs:

svītrots

a) dokumenti, kas skar jautājumu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums;

 

b) dokumenti, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts.

 

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izņēmumus, kas noteikti 2. un 3. punktā piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu uzskata, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē.

4. Izņēmumus, kas noteikti 2. un 3. punktā piemēro, ja vien iepazīšanās ar dokumentiem nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Pastāv spēcīgas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ja pieprasītie dokumenti ir izstrādāti vai saņemti tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūru laikā. Līdzsvarojot sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, īpaša nozīme jāpiešķir faktam, ka pieprasītie dokumenti attiecas uz pamattiesību vai tiesību dzīvot veselībai nekaitīgā vidē aizsardzību.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dokumentus, kuru izpaušana apdraud vides aizsardzības vērtības, piemēram, retu sugu vairošanās vietas, publisko vienīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.1

 

______________________________

1 OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

Pamatojums

Regulas 4.a pants (jauns) ir izstrādāts, lai pilnībā ņemtu vērā Orhūsas konvenciju un principus, kas pausti spriedumā saistībā ar Maurizio Turco lietu (C-39/05 P un C-52/05).

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar personas datu aizsardzību  vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot, arī pēc šā termiņa.

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, neattiecas uz tādu procedūru dokumentiem, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu. Izņēmumi ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar privātpersonas privāto dzīvi un integritāti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot arī pēc šā termiņa.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a) Šajā pantā noteiktos izņēmumus nevar interpretēt, ka tie būtu attiecināmi uz sabiedrību interesējošu informāciju par saņemējiem, kuri saņem finanšu pārredzamības sistēmā pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus.

Pamatojums

Šādu informāciju varētu interpretēt kā komerciāla rakstura informāciju, ja saņēmēji ir komercsabiedrības.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

5. pants - virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Konsultācijas

Konsultācijas ar trešām personām

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 4. pantā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne.

1. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestādes tos nodod atklātībai, neapspriežoties ar dokumenta autoru, ja ir skaidrs, ka dokumentam nav piemērojams neviens no regulā minētajiem izņēmumiem. Ar trešo personu apspriežas, ja tā, dokumentu iesniedzot, ir pieprasījusi īpašu dokumenta apstrādi, lai izvērtētu, vai ir jāpiemēro šajā regulā paredzētais izņēmums. Dokumenti, kas iesniegti iestādēm, lai ietekmētu politikas veidošanu, ir jāpublisko.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un

 

- kuru attiecīgā dalībvalsts kā Padomes locekle nav nosūtījusi vai

un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai īpašiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, kas liedz izpaust attiecīgā dokumenta saturu. Iestāde ņem vērā pienācīgu pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts, ciktāl šāds pamatojums balstās uz šajā regulā minētajiem izņēmumiem.

- kurš neattiecas uz Komisijai iesniegto informāciju par EK tiesību aktu īstenošanu,

 

jakonsultējas ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai īpašiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, vai arī mērķiem, pamatojoties uz EK līguma 296. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ka informācijas izpaušana varētu būt pretrunā ar būtiskām valsts drošības interesēm.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķiem. Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei.

3. Neierobežojot dalībvalstu parlamentāro uzraudzību, ja dalībvalsts saņem lūgumu iepazīties ar tās rīcībā esošu dokumentu, ko sagatavojusi kāda iestāde, bet nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai varētu pieņemt lēmumu, kas nekaitē šīs regulas mērķiem. Dalībvalsts var arī pāradresēt šo lūgumu attiecīgajai iestādei.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

Likumdošanas procesa pārredzamība

 

1. Atbilstoši EK līguma 6. panta 1. punktā izklāstītajiem demokrātijas principiem un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanu, iestādes, kas darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, piešķir plašāko iespējamo piekļuvi tās darbībām.

 

2. Dokumenti, kas attiecas uz to likumdošanas programmām, iepriekšēju apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, ietekmes novērtējumiem, un jebkādi citi sagatavošanas dokumenti, kas saistīti ar likumdošanas procedūru, ir pieejami iestādēm kopīgā lietotājdraudzīgā tīmekļa vietnē, un tos publicē īpašās „Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” sērijās.

 

3. Īstenojot šo regulu, tiesību aktu priekšlikumi, kā arī citi ES juridiskie teksti tiek izstrādāti skaidrā un saprotamā veidā, un iestādes vienojas par kopīgām dokumentu izstrādes pamatnostādnēm un modeļiem, ar kuriem uzlabo juridisko noteiktību saskaņā ar attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru.

 

4. Likumdošanas procedūras laikā visas lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās iestādes un struktūrvienības publicē īpašās „Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” sērijās savus sagatavošanas dokumentus un visu ar to saistīto informāciju, tai skaitā juridiskos atzinumus, kā arī ievieto tos kopīgā tīmekļa vietnē, kurā tiek atspoguļota attiecīgās procedūras norise.

 

5. Pēc tiesību aktu pieņemšanas tos publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ievērojot 13. panta nosacījumus.

 

6. Saskaņā ar uzticamas sadarbības principu, kas regulē iestāžu un dalībvalstu savstarpējās attiecības, dalībvalstis valsts līmenī nodrošina saviem iedzīvotājiem vismaz tāda paša līmeņa pārredzamību, kāda tiek nodrošināta ES līmenī, savlaicīgi un skaidri publicējot attiecīgajos valstu valdības biļetenos tekstus vai atsauces par valsts pasākumiem, ar kuriem īsteno Eiropas Savienības iestāžu tiesību aktus.

 

7. Visas iniciatīvas vai dokumenti, ko iesniedz ieinteresētās personas, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu, tiek publiskotas.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts vai nav iespējams identificēt pieprasītos dokumentus, iestāde lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri. Šīs regulas 7. un 8. pantā paredzētie termiņi sākas no dienas, kad iestāde ir saņēmusi prasītos precizējumus.

2. Ja pieteikums nav pietiekami skaidri formulēts, iestāde 15 darba dienu laikā lūdz iesniedzēju precizēt pieteikumu un turklāt sniedz viņam palīdzību, piemēram, paskaidrojot, kā ir izmantojami publiskie dokumentu reģistri.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem izskata ātri. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus, kā arī informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 4. punktu.

1. Pieteikumus attiecībā uz piekļuvi dokumentiem izskata ātri. Pieteikuma iesniedzējam nosūta saņemšanas apstiprinājumu. Iestāde vēlākais 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus, kā arī informē pieteikuma iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 4. punktu.

Pamatojums

Dažādie termiņi jāinterpretē kā maksimāli pieļaujamie termiņi.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt ne vairāk par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

Pamatojums

Dažādie termiņi jāinterpretē kā maksimāli pieļaujamie termiņi.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

3. Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, ja pieteikuma iesniedzējs apšauba to, vai skartajām interesēm tiešām tiktu nodarīts kaitējums, un/vai apgalvo, ka pastāv sevišķas intereses informācijas izpaušanā, viņš var lūgt Eiropas Savienības ombudu sniegt neatkarīgu un objektīvu atzinumu par kaitējumu un/vai sevišķām sabiedrības interesēm. Ja pēc Eiropas Savienības obmuda atzinuma sniegšanas iestāde atbalsta pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.

Pamatojums

Grozījums 7. panta 3. punktā ir paredzēts, lai iekļautu procedūru gadījumos, ja pieteikuma iesniedzējs šaubās par to, vai ir nodarīts kaitējums interesēm, un/vai apgalvo, ka pastāv sevišķas intereses informācijas izpaušanā. Ombuds varētu izvērtēt jautājumu par kaitējumu vai sevišķām sabiedrības interesēm un ziņot par to iestādei un pieteikuma iesniedzējam.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 30 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laika nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti garu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par ne vairāk kā par 15 darba dienām, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus.

Pamatojums

Dažādie termiņi jāinterpretē kā maksimāli pieļaujamie termiņi.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

svītrots

Pieteikumu izskatīšana saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem

 

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem.

 

2. Saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto kārtību pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kam ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Šīs personas, neskarot 11. panta 2. punktu, arī nosaka, kādas norādes par slepeniem dokumentiem var iekļaut publiskajā reģistrā.

 

3. Slepenus dokumentus iekļauj reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

 

4. Iestāde, kas pieņem lēmumu atteikt piekļuvi slepenam dokumentam, paskaidro sava lēmuma iemeslus tā, lai tas nekaitētu 4. pantā minētajām interesēm.

 

5. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, izskatot pieteikumus saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem, tiek ievēroti šajā pantā un 4. pantā minētie principi.

 

6. Iestāžu noteikumus par slepeniem dokumentiem publisko.

 

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

 

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm, un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas.

4. Kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas izdevumus var likt apmaksāt pieteikuma iesniedzējam. Šī maksa nedrīkst pārsniegt kopiju izgatavošanas un pārsūtīšanas faktiskās izmaksas. Iepazīšanās uz vietas, kopiju izgatavošana līdz 20 A4 lappusēm un tieša piekļuve dokumentam elektroniskā formā vai izmantojot reģistru ir bez maksas. Attiecībā uz izdrukām vai elektroniskiem dokumentiem, kuru sagatavošanā izmanto elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmās ievietotu informāciju, pieteikuma iesniedzējam var likt apmaksāt arī dokumenta vai dokumentu meklēšanas un iegūšanas faktiskās izmaksas. Ja iestāde jau ir sagatavojusi attiecīgo dokumentu vai dokumentus, nekādas papildu maksas netiek pieprasītas. Pieteikuma iesniedzēju iepriekš informē par summu un izmaksu aprēķināšanas metodi.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūnijā.

3. Neierobežojot ietāžu iekšējos noteikumus, katras iestādes reģistrā vai reģistru sistēmā (ja vienā iestādē ir vairāki reģistri) jo īpaši jābūt atsaucei uz:

 

– ienākošajiem un izejošajiem dokumentiem, kā arī iestādes oficiālajai pasta adresei, ja uz šo adresi attiecas definīcija 3. panta a) apakšpunktā,

 

– sanāksmju darba kārtībām un kopsavilkumiem, dokumentiem, kas sagatavoti apritei pirms sanāksmēm, kā arī citiem dokumentiem, kas ir apritē sanāksmju laikā.

 

Katra iestāde:

 

– pieņem un publicē līdz …* iekšējos noteikumus par domentu reģistrāciju,

 

– nodrošina līdz …** reģistra pilnīgu darbību.

 

___________

* Sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

** Vienu gadu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Pamatojums

Ir lieki un nepraktiski reģistrēt visu, uz ko attiecas plašā jēdziena „dokumenta”definīcija 3. pantā. Ar jauno tekstu nosaka principus attiecībā uz to, kādi dokumenti jāreģistrē, un nosaka prasības visām iestādēm pieņemt un publicēt konkrētākus iekšējos noteikumus šo principu īstenošanai.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

12. pants - 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Iestādes iespēju robežās nodrošina dokumentu pieejamību sabiedrībai elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru atbilstoši attiecīgās iestādes noteikumiem.

Pamatojums

Nedrīkst pazemināt pašreizējos standartus attiecībā uz piekļuvi nenormatīviem dokumentiem.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

12. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar 4. un 9. pantu sabiedrībai tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt dokumentiem, kas izdoti vai saņemti tādu EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

1. Iestādes nodrošina visu dokumentu tiešu pieejamību sabiedrībai elektroniskā veidā vai reģistrā, un tas jo īpaši attiecas uz tiem dokumentiem, kas izdoti vai saņemti EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

12. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai.

4. Iestādes izveido savu dokumentu reģistru vienotu saskarni un jo īpaši nodrošina vienotu tiešās piekļuves punktu dokumentiem, kas izdoti vai saņemti Kopienas tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

Ir grozīts 12. panta 4. punkts, lai ietvertu M. Cashman rezolūcijas 5. ieteikumu ar mērķi uzlabot pašreizējos standartus.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1. Atbilstoši šajā regulā izklāstītajiem principiem iestādes vienojas par „Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” struktūru un noformējumu, ņemot vērā jau spēkā esošo iestāžu nolīgumu.

1. Papildus tiesību aktiem, kas minēti EK Līguma 254. panta 1. un 2. punktā un Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā, ievērojot šīs regulas 4. un 9. pantu, Oficiālajā Vēstnesī publicē:

Papildus tiesību aktiem, kas minēti EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā un Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā, ievērojot šīs regulas 4. un 9. pantu, Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a) Komisijas priekšlikumus;

 

b) kopējās nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;

a) kopējās nostājas, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar EK līguma 251. un 252. pantā minēto procedūru, un to pamatojumu, kā arī Eiropas Parlamenta nostāju šajās norisēs;

c) pamatlēmumus un lēmumus, kas minēti ES līguma 34. panta 2. punktā;

b) direktīvas, izņemot tās, kas minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumus, izņemot tos, kuri minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumus un atzinumus;

d) konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

 

e) savstarpējas konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas saskaņā ar EK līguma 293. pantu;

c) savstarpējas konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas saskaņā ar EK līguma 293. pantu;

f) starptautiskus nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar ES Līguma 24. pantu.

d) starptautiskus nolīgumus, ko Kopiena noslēgusi saskaņā ar ES Līguma 24. pantu.

2. Ciktāl tas ir iespējams, Oficiālajā Vēstnesī publicē šādus dokumentus:

 

a) iniciatīvas, ko Padomei iesniegušas dalībvalstis, ievērojot EK līguma 67. panta 1. punktu vai ES Līguma 34. panta 2. punktu;

 

b) kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;

e) kopējās nostājas, kas minētas ES līguma 34. panta 2. punktā;

c) direktīvas, izņemot tās, kas minētas EK līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumus, izņemot tos, kuri minēti EK līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumus un atzinumus.

f) pamatlēmumus un lēmumus, kas minēti ES līguma 34. panta 2. punktā;

 

g) konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar ES līguma 34. panta 2. punktu;

3. Ikviena iestāde savā reglamentā var noteikt, kādi dokumenti vēl ir publicējami Oficiālajā Vēstnesī.

2. Katra iestāde vienojas par veidu, kādā citas iestādes un struktūrvienības publicē dokumentus, kuri netika minēti.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Informācijas darbinieks

 

1. Katras iestādes ikvienā ģenerāldirektorātā norīko darbā informācijas darbinieku, kurš ir atbildīgs par šīs regulas noteikumu un labas administratīvas prakses ievērošanu attiecīgajā ģenerāldirektorātā.

 

2. Informācijas darbinieks nosaka, kādu informāciju ir lietderīgi publiskot attiecībā uz:

 

a) šīs regulas īstenošanu,

 

b) labo praksi,

 

un nodrošina šīs informācijas izplatīšanu piemērotā veidā.

 

3. Informācijas darbinieks izvērtē, vai attiecīgā ģenerāldirektorāta dienesti ievēro labo praksi.

 

4. Ja tiek pieprasīta informācija, kas nav attiecīgā ģenerāldirektorāta, bet gan tās pašas iestādes cita ģenerāldirektorāta kompetencē, informācijas darbinieks, ja vien viņa rīcībā ir šāda informācija, var norādīt informācijas pieprasītājam, pie kā vērsties.

 

5. Vajadzības gadījumā informācijas darbinieks var apspriesties ar Eiropas ombudu par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas pareizu un pilnīgu īstenošanu.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

14.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.b pants

Sankcijas

 

Ja iestādēs strādājošs ierēdnis vai cits darbinieks apzināti vai neuzmanības dēļ neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus, viņš ir disciplināri atbildīgs atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos vai Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, vai saskaņā ar iestāžu iekšējiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

15. pants - virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iestāžu administratīvā prakse

Iestāžu administratīvās pārredzamības prakse

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

1. Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem. Iestādes organizē un uztur to rīcībā esošo informāciju tā, lai bez papildu pūlēm varētu garantēt sabiedrības piekļuvi informācijai.

Pamatojums

Regulas 15. panta 1. punkta grozījuma pamatā ir Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību, un šis grozījums atbilst citu valstu, piemēram, Somijas, tiesību aktiem. Šā grozījuma pieņemšana arī veicinātu īstenu informācijas brīvību ES, vienlaikus tuvinot jaunajā 18.a apsvērumā noteiktā mērķa sasniegšanu, proti, informācijas tehnoloģiju attīstībai ir jāpalīdz īstenot piekļuves tiesības, nevis jāsamazina sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai nodrošinātu pārredzamības un labas pārvaldības principu efektīvu piemērošanu, attiecīgās iestādes vienojas par kopīgiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām dokumentu noformēšanai, klasificēšanai, deklasificēšanai, reģistrēšanai un izplatīšanai.

 

Lai veicinātu īstenas debates to dalībnieku vidū, kuri iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, un neierobežotu pārredzamības principu, iestādes skaidri paziņo iedzīvotājiem, vai un kad īpašu lēmumu pieņemšanas procesa posmu laikā nevar tikt piešķirta tieša piekļuve dokumentiem. Pēc lēmuma pieņemšanas šos ierobežojumus nepiemēro.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Iestādes skaidri un pārredzami informē iedzīvotājus par savu organizatorisko struktūru, norādot iekšējo nodaļu uzdevumus, iekšējo darba plūsmu, orientējošus piekritīgu procedūru termiņus un to, pie kuriem dienestiem iedzīvotaji var vērsties, lai saņemtu atbalstu, informāciju vai iesniegtu pārsūdzību administratīvā kārtā.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iestādes izveido iestāžu komiteju, kas izvērtē labāko praksi, risina iespējamos strīdus un apspriež turpmākās attīstības iespējas dokumentu publiskuma jomā.

2. Iestādes atbilstoši 255. pantam izveido iestāžu komiteju, kas izvērtē un apmainās ar labāko praksi, identificē šķēršļus piekļuvei un lietošanai, kā arī nepublicētus datu avotus, risina iespējamos strīdus, veicina reģistru savietojamību, atkārtotu izmantošanu un apvienošanu, standartizē dokumentu kodēšanu ar Eiropas standartizācijas organizāciju palīdzību, izveido vienotu ES portālu, lai nodrošinātu piekļuvi visiem ES dokumentiem, un apspriež turpmākās attīstības iespējas dokumentu publiskuma jomā.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula neskar esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības iegūt dokumentu kopijas vai pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

Šī regula neskar esošos autortiesību noteikumus, kas var ierobežot trešās personas tiesības pavairot vai izmantot izsniegtos dokumentus.

Pamatojums

Pašreizējā 16. panta teksta redakcija ir labāka par Komisijas piedāvātajām izmaiņām.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija vēlākais līdz … publicē ziņojumu par šīs regulas principu ievērošanu un sniedz ieteikumus, vajadzības gadījumā iekļaujot arī priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai, kādi nepieciešami, ņemot vērā izmaiņas pašreizējā situācijā, kā arī iestādēm veicamo pasākumu rīcības programmu.

Pamatojums

Līdzīgi kā attiecībā uz šo regulu, ir jāiesniedz ziņojums par regulas īstenošanu, iekļaujot attiecīgi ieteikumus un priekšlikumus uzlabojumiem. Kāda noteikuma svītrošana nozīmē regulas faktisku grozīšanu.

  • [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.
  • [2]  OV C 293 E, 2.12.2006., 151. lpp.
  • [3]  2008. gada 1. jūlija Tiesas (Lielās palātas) spriedums apvienotajās lietās C-39/05 P un C-52/05 P

PASKAIDROJUMS

Kā referents priekšlikumam par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanu esmu ierosinājis dažus būtiskus grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā, ar kuru tikām iepazīstināti 2008. gada 30. aprīlī. Kad 2001. gadā stājās spēkā pašreizējā regula, es arī biju atbildīgais referents šajā lietā.

Es 2006. gadā izstrādāju Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu, ko vienbalsīgi apstiprināja Eiropas Parlamenta deputāti un kurā bija ietverts ieteikumu saraksts pašreizējās regulas uzlabošanai.

Tādējādi, kad Komisija 2008. gadā iepazīstināja ar savu pārskatīšanas priekšlikumu, es liku lielas cerības uz iespējamiem uzlabojumiem attiecībā uz standartiem par publisku piekļuvi ES dokumentiem.

Tomēr, neraugoties uz dažiem priekšlikumā iekļautiem atzinīgi vērtējamiem grozījumiem, kas skaidri pamatojami kā šīs regulas sniegto priekšrocību saņēmēju loka paplašināšana un saskaņošana ar Orhūsas konvenciju, citi grozījumi, manuprāt, pārredzamības ziņā ir vērtējami kā solis atpakaļ, jo īpaši tāpēc, ka nav ņemta vērā lielākā daļa no Eiropas Parlamenta 2006. gada lūgumiem.

Manuprāt, mums, likumdevējiem, jāizmanto šī izdevība pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001, lai censtos to izveidot par īstu un vienotu tiesisko regulējumu publiskai piekļuvei attiecībā uz visiem ES iestāžu un struktūrvienību dokumentiem un informāciju, paturot prātā, ka tiešie lietotāji ir pilsoņi. Mūsu pienākums ir padarīt šo piekļuvi pēc iespējas vienkāršu un lietotājdraudzīgu.

Turklāt mums jāizmanto šī iespēja, lai dažādus noteikumus sakārtotu konsekventāk un pamatotāk, lai iestādes beidzot varētu strādāt kopā, nosakot kopīgus noteikumus un pamatnostādnes attiecībā uz dažādu veidu dokumentiem. Mēs nesākam darbu pilnīgi no jauna, jo ir jau daudz iniciatīvu, lai uz zināma tiesiskā pamata sasniegtu to pašu mērķi. Te jāmin, piemēram, „Oficiālais Vēstnesis”, Celex sistēma vai vairāki iestāžu nolīgumi par kodifikāciju, tiesību aktu izstrādāšanu, kuru mērķis ir padarīt saprotamāku Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu.

Atsaucoties uz Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu, es uzskatu, ka to vajadzētu paplašināt, iekļaujot tajā arī dalībvalstu īstenošanas pasākumus, jo tie ir teksti, kas reāli attiecas uz Eiropas pilsoņiem. Mana pieeja ir ambiciozāka par Komisijas priekšlikumu un, iespējams, par Padomes vēlmēm. Mans ziņojums ir pamatots uz mūsu kopīgo pieredzi, starpiestāžu perspektīvā pēc iespējas vairāk sadalot mūsu pienākumus un uzdevumus atbilstoši līgumiem.

Tādējādi es cenšos kompensēt kopīgu noteikumu par „klasificētu informāciju” trūkumu (tā sauktie slepenie dokumenti, kas minēti pašreizējā Regulā (EK) Nr. 1049/2001), pārņemot regulēšanas līmenī dažus veiksmīgus principus, kas izmantoti Padomes un Komisijas iekšējos drošības noteikumos, ciktāl šie principi var tikt piemēroti arī parlamentārai iestādei.

Otrs uzdevums bija nošķirt likumdošanas un administratīvu pārredzamību, izmantojot šo gadījumu, lai detalizētu dažus pārredzamības un labas pārvaldības principus, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Papildus tam mums vajadzētu pilnvarot neatkarīgas struktūras, piemēram, Eiropas ombudu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU), lai palīdzētu iestādēm veikt to iekšējās procedūras reformu. Tā kā iestādēs jau ir datu aizsardzības inspektori, katras struktūrvienības, piemēram, ģenerāldirektorātu, informācijas darbinieka, kurš vadītu sarunas ar pilsoņiem, kā arī citu administratīvu vienību, kas darbotos ar iestāžu dokumentiem, nozīmēšana ir savienojama ar regulas mērķi. Pārredzamība nav tikai raksturīga iezīme, bet gan princips, saskaņā ar kuru būtu jāplāno visas iestāžu procedūras.

Ietekmei uz inspektoru pienākumiem sastādīt, reģistrēt, apspriest, klasificēt un arhivēt ES dokumentus vajadzētu būt sakārtotai, vienlaikus aizsargājot ES iestāžu efektivitāti un pārredzamību.

Mums pēc iespējas drīzāk jāatbild uz pieaugošajām Eiropas pilsoņu prasībām, kā arī uz valsts un reģionālo iestāžu, pirmkārt, valstu parlamentu, prasībām, paturot prātā ilgi gaidīto Lisabonas līguma ratifikāciju.

Saprātīga darba kārtība varētu būt tāda, ka Parlaments pieņem tā pirmo lasījumu marta sākumā, lūdzot Komisiju grozīt tās priekšlikumu un apspriest iespējamu kopējo nostāju ar Padomi Zviedrijas prezidentūras ietvaros. Tikmēr noskaidrotos, ka Lisabonas līgums var stāties spēkā, un būtu visai vienkārši pamatoties uz jau paveiktu darbu un aktualizēt jaunu tekstu, ko varētu pabeigt tūlīt pēc paša Lisabonas līguma stāšanās spēkā (kā tas bija gadījumā ar OLAF regulu tūlīt pēc Māstrihtas līguma stāšanās spēkā).

Esmu nolēmis izvirzīt vairākus grozījumus, kas attiecas uz:

· saņēmēju nošķiršanu no regulas darbības jomas;

· pantā, kas attiecas uz definīcijām, esmu nolēmis no jauna iekļaut iepriekšējo dokumenta definīciju, kas ir pašreizējā regulā, jo tā šķiet saprotamāka, tāpat es skaidrības nolūkā esmu grozījis datu bāzes definīciju, atsaucoties uz informāciju, kas ietverta šajās datu bāzēs un ko arī vajadzētu darīt pieejamu sabiedrībai, ja tas tiek prasīts; specifiskus instrumentus, ar ko šo informāciju darīt pieejamu, noteiks iestādes;

· tāpat esmu iekļāvis jaunas definīcijas par klasificētiem, likumdošanas un administratīviem dokumentiem, arhīviem un vēsturiskiem arhīviem;

· esmu grozījis pantu par izņēmumiem, diferencējot sabiedrisku un privātu interešu aizsardzību;

· tāpat es cenšos precizēt režīmu, kas izmantojams dokumentiem, kas saņemti no trešām personām, kas iestāžu praksē parasti ir izraisījis daudz problēmu;

· esmu arī grozījis pantu par dokumentiem, kas jāpublicē „ES Oficiālajā Vēstnesī”;

· ir iekļauts grozījums par iepriekš minētā informācijas darbinieka lomu un atbildību, palielinot Eiropas ombuda lomu kā atsauces punktu iestāžu informācijas darbiniekiem, kuri var ar ombudu konsultēties šaubu gadījumā;

· visbeidzot, ir iekļauts grozījums par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem.

Protams, mans mērķis ir grozīt šo regulu tā, lai palielinātu pārredzamību, nepadarot šo instrumentu pārlieku specifisku un grūti īstenojamu. Tāpēc es strādāju ar vispārīgiem principiem attiecībā uz iestāžu likumdošanas un administratīvām darbībām, kādu joprojām trūka pašreizējā regulā. Vienlaikus es tiecos panākt, lai šis instruments tiktu lietots iestāžu prakses uzlabošanai, mācoties no pagātnes pieredzes, kas bijis mans galvenais iedvesmas avots, izstrādājot šos grozījumus.

PIELIKUMS

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

 

                     2008. gada 6. novembrī Briselē

ATZINUMS

EIROPAS PARLAMENTAM

                                                       PADOMEI

                                                       KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

2008. gada 30. aprīļa COM(2008) 229 galīgā redakcija — 2008/0090 (COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, jo īpaši tā 9. punktu, Konsultatīvā darba grupa, ko veido Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, sanāca kopā 2008. gada 20. maijā un 4. jūnijā, lai izskatītu iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko pārstrādā 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, Konsultatīvā darba grupa kopīgi vienojās, ka:

1) 7. panta 1. punktā atsauci „šā panta 4. punktu” aizstāj ar formulējumu „šā panta 3. punktu”.

2) 9. panta 1. punktā atsauci „4. panta 1. punkta a) apakšpunktā” aizstāj ar formulējumu „4. panta 1. punktā”.

3) 12. panta 1. punktā pievienoto formulējumu „EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu” izceļ, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto, lai izceltu būtiskas izmaiņas.

4) 12. panta 2. punktā pievienotos vārdus „elektroniskā formā” izceļ, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto, lai izceltu būtiskas izmaiņas.

Izskatījusi priekšlikumu, Konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu, izņemot tos, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta nemainīto noteikumu kodifikāciju ar šiem būtiskajiem grozījumiem darba grupa arī secināja, ka priekšlikums paredz tikai tiešu esošo tekstu kodifikāciju, būtiski tos nemainot.

C. PENNERA                                  J.-C. PIRIS                           C.-F.DURAND

juriskonsults                                      juriskonsults                           ģenerāldirektora v. i.

  • [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma versija angļu, franču un vācu valodā, un tā strādāja, pamatojoties uz versiju angļu valodā, kas bija apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (26.1.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija)
(COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

Atzinumu sagatavoja (*): Anneli Jäätteenmäki

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Pārredzamība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Tas nepārprotami ir noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 255. pantā:

„Jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem […].”

Šo principu papildina Lisabonas līguma noteikumi:

„Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.” (ES līguma 10. panta 3. punkts).

Turklāt:

„Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.” (LESD līguma 15. panta 1. punkts).

Pašreiz spēkā esošā Regula (EK) Nr. 1049/2001 bija nozīmīgs pavērsiens, kas palielināja atklātību. Minētā regula sešos tās īstenošanas gados ir veicinājusi pārvaldības darba pārredzamību Eiropas Savienības iestādēs.

Šajā procesā liela nozīme ir bijusi Eiropas Kopienu Tiesas lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Jaunākais no tiem bija sevišķi būtisks Tiesas spriedums tā dēvētajā Turco lietā (T-84/03 Maurizio Turco pret Padomi). Tiesa nolēma, ka Padomei ir jānodrošina piekļuve arī tās juridiskā dienesta konsultācijām, ja šādas konsultācijas attiecas uz tiesību aktiem. Tiesa uzskata, ka pārredzamības un atklātības principu ievērošana lēmumu pieņemšanas procesā ir sevišķi svarīgu sabiedrības interešu jautājums, kas attaisno juridisko konsultāciju publiskošanu. Secinājumos Tiesa norāda, ka: „pārskatāmība ir tā, kas […] veicina iestāžu lielāku leģitimitāti Eiropas pilsoņu uztverē un palielina uzticību tām.”

Komisijas priekšlikums

Priekšlikumu par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 grozīšanu Komisija iesniedza 2008. gada 30. aprīlī. Eiropas Parlaments šīs regulas pārskatīšanu prasīja 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā. Priekšlikuma paskaidrojumā Komisija cenšas radīt iespaidu, ka tā ir ņēmusi vērā Parlamenta prasītās izmaiņas.

Diemžēl tas neatbilst patiesībai. Pretēji Parlamenta prasītajai atklātības palielināšanai, daudzos Komisijas ierosinātajos grozījumos pašreizējais atklātības līmenis ir pazemināts.

Šajā ziņā nevēlamākais ir Komisijas ierosinātais 3. panta grozījums, ar ko būtiski ierobežo termina „dokuments” definīciju. Ja tiks veiktas ierosinātās izmaiņas, no sabiedrībai pašreiz pieejamā dokumentu skaita tikai daļa dokumentu būs pieejama arī turpmāk. Referente uzskata, ka pašreizējā definīcija ir jāsaglabā nemainīta, jo tā attiecas uz visiem būtiskajiem dokumentiem, nevis tikai uz reģistrētajiem.

Referentei bažas rada arī grozījums par 5. pantā minētajām dalībvalstu tiesībām liegt piekļuvi dokumentiem. Komisijas ierosinātais formulējums dalībvalstīm nodrošinātu neierobežotas tiesības piemērot savas valsts tiesību aktus. Iestādes varētu apsvērt iemeslus, pamatojoties vienīgi uz šo regulu. Šādas tiesības mazinātu pārredzamības principa piemērošanu, to atstājot vienīgi dalībvalstu ziņā. Arī šādā gadījumā pietiktu ar regulas 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Ja tie ir nepietiekami, ir jāgroza 4. pants, un nevis jāpiešķir dalībvalstīm neierobežotas tiesības.

Komisija ir ignorējusi Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā iekļautos priekšlikumus par Parlamenta iespējām veikt demokrātisku pārraudzību. Parlamentam ir jābūt tiesīgam piekļūt konfidenciāliem dokumentiem, lai pilnībā īstenotu savus pienākumus, proti, iestādes var vienoties par šādu dokumentu aprites kārtību.

Tomēr atsevišķus Komisijas priekšlikumā ietvertos grozījumus Parlaments vērtē atzinīgi. Starp tiem ir priekšlikums paplašināt piekļuves tiesības, tās attiecinot ne tikai uz ES pilsoņiem, kā to paredz spēkā esošā regula, bet arī uz jebkuru fizisku vai juridisku personu; no Orhūsas konvencijas izrietošie noteikumi par piekļuvi vides informācijai un priekšlikums uzlabot tiešo piekļuvi normatīviem dokumentiem.

Diemžēl šie konstruktīvie grozījumi neatsver tos, kurus Parlaments vērtē kā nevēlamus. Ņemot vērā šos nevēlamos grozījumus, referente uzskata, ka labāk ir atstāt pašreizējo regulu nemainītu, nekā pieņemt grozījumus, kas mazina tās efektivitāti.

GROZĪJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Iestādēm jānodrošina, lai informācijas tehnoloģiju attīstība palīdzētu īstenot piekļuves tiesības un lai nesamazinātos sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms.

Pamatojums

Informācijas tehnoloģiju attīstībai var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz sabiedrības piekļuves iespējām. Iestādēm jācenšas sekmēt pozitīvo ietekmi un mazināt negatīvo. Noteikumi par piekļuvi elektronisko datubāzu informācijai ir izstrādāti, grozot 3. pantā ietverto jēdziena „dokuments” definīciju, un vispārējā prasība ievērot labu informācijas sniegšanas praksi ir ierosināta 15. panta grozījumā. Šie grozījumi arī nodrošina to, ka tiek ņemtas vērā Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), ko iestāde ir sagatavojusi un oficiāli izsniegusi vienam vai vairākiem saņēmējiem vai kurus iestāde ir citādi reģistrējusi vai saņēmusi; datus, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas, uzskata par dokumentiem, ja tos var iegūt kā izdruku vai elektronisku kopiju, izmantojot sistēmas ekspluatācijai pieejamos līdzekļus;

a) „dokuments” ir jebkura satura informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar politikas nostādnēm, darbībām un lēmumiem, kuri ietilpst iestādes kompetences jomā; informācija, ko satur elektroniskās uzglabāšanas, apstrādes un izguves sistēmas (tostarp iestādes darbā izmantotās ārējās sistēmas), ir dokuments vai dokumenti, ja tos var iegūt kā vienu izdruku vai vairākas izdrukas, vai kā elektroniskas kopijas, izmantojot visus sistēmas ekspluatācijai ērti pieejamos līdzekļus;

Pamatojums

Ar šo grozījumu atjauno jēdziena „dokuments” definīcijas pašreizējo formulējumu, jo Komisijas priekšlikumā ir ietverta iespēja patvaļīgi ierobežot piekļuves tiesības. Papildinot formulējumu, nodrošina piekļuvi elektronisko datubāzu informācijai, lai sasniegtu jaunajā 18.a apsvērumā noteikto mērķi.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) juridisku konsultāciju un tiesas, šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru aizsardzībai;

c) juridisku konsultāciju un tiesas, šķīrējtiesas un strīdu izšķiršanas procedūru aizsardzībai, izņemot gadījumus, kad juridiskā konsultācija attiecas uz procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu;

Pamatojums

Eiropas Kopienu Tiesa spriedumā Maurizio Turco lietā norāda, ka saistībā ar likumdošanas iniciatīvām veiktu juridisku konsultāciju publiskošana palielina likumdošanas procesa pārskatāmību un atklātumu un nostiprina Eiropas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Amatpersonu, ierēdņu un interešu pārstāvju vārdus, amatus un funkcijas izpauž saistībā ar šo personu profesionālo darbību, ja nepastāv īpaši apstākļi, kur informācijas izpaušana varētu kaitēt attiecīgajām personām. Citus personas datus izpauž saskaņā ar noteikumiem par šādu datu likumīgu apstrādi, ko paredz EK tiesību akti par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

5. Personas datus neizpauž, ja šāda izpaušana varētu kaitēt attiecīgās personas privātumam vai neaizskaramībai. Kaitējums nenotiek šādos gadījumos:

 

– ja dati attiecas tikai uz attiecīgās personas profesionālo darbību, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana nodarīs kaitējumu attiecīgajai personai;

 

- ja dati attiecas tikai uz sabiedrībā pazīstamu personu, izņemot gadījumu, kad, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir iemesls uzskatīt, ka izpaušana nodarīs kaitējumu attiecīgajai personai vai citai ar viņu saistītai personai;

 

– ja dati jau ir publiskoti ar attiecīgās personas piekrišanu.

 

Personas datus tomēr izpauž, ja to nosaka sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Šādos gadījumos iestāde vai struktūra skaidri norāda attiecīgās sabiedrības intereses. Iestāde vai struktūra min iemeslus, kāpēc konkrētajā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par attiecīgās personas interesēm.

 

Ja, pamatojoties uz 1. punktu, iestāde vai struktūra atsaka piekļuvi kādam dokumentam, tā apsver, vai ir iespējams attiecīgajam dokumentam nodrošināt daļēju piekļuvi.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā nav pienācīgi ņemta vērā vajadzība nodrošināt tik aktuālo pamattiesību līdzsvaru un nav atspoguļots Pirmās instances tiesas spriedums Bavarian Lager lietā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar personas datu aizsardzību vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot, arī pēc šā termiņa.

7. Izņēmumi, kas noteikti šajā pantā, neattiecas uz tādu procedūru dokumentiem, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu. Izņēmumi ir spēkā tik ilgi, kamēr šāda aizsardzība ir pamatota, ņemot vērā dokumenta saturu. Izņēmumi var būt spēkā ne ilgāk kā 30 gadus. Ja dokumentiem ir piemērojami izņēmumi, kas skar personas datu aizsardzību vai komerciālās intereses, kā arī ja tie ir slepeni dokumenti, izņēmumus vajadzības gadījumā drīkst piemērot arī pēc šā termiņa.

Pamatojums

Eiropas Kopienu Tiesa spriedumā Maurizio Turco lietā norāda, ka saistībā ar likumdošanas iniciatīvām veiktu juridisku konsultāciju publiskošana palielina likumdošanas procesa pārskatāmību un atklātumu un nostiprina Eiropas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem vai īpašiem nosacījumiem šīs valsts tiesību aktos, kas liedz izpaust attiecīgā dokumenta saturu. Iestāde ņem vērā pienācīgu pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts, ciktāl šāds pamatojums balstās uz šajā regulā minētajiem izņēmumiem.

2. Ja piemērošana attiecas uz dokumentu, kas izdots dalībvalstī un kas nav dokumenti, kas saņemti atbilstoši procedūrām, kuru rezultātā pieņem tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu, ir jāapspriežas ar minētās dalībvalsts iestādēm. Iestāde, kuras rīcībā ir dokuments, izpauž tā saturu, ja vien dalībvalsts nav pamatojusi piekļuves liegšanu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem izņēmumiem. Iestāde ņem vērā pienācīgu pamatojumu, ko sniedz dalībvalsts.

Pamatojums

Dalībvalstīm nedrīkst piešķirt neierobežotas tiesības piemērot savas valsts tiesību aktus. Regulas 4. pantā minētie izņēmumi ir pietiekams pamatojums, lai liegtu piekļuvi informācijai.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 30 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laika nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1. Atkārtotus pieteikumus izskata ātri. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc tāda pieteikuma reģistrācijas dod atļauju piekļūt pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina to saskaņā ar 10. pantu vai rakstiskā atbildē paskaidro pilnīgā vai daļējā atteikuma iemeslus. Pilnīga vai daļēja atteikuma gadījumā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā paredzētā termiņa pagarināšana līdz 30 dienām ir solis atpakaļ. 30 darba dienu termiņš (!), kā to ierosina Komisija, būtu negatīvs piemērs, salīdzinot ar visiem piekļuves pieprasījuma izskatīšanas termiņiem, kas noteikti ES dalībvalstu tiesību aktos.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

7. Komisija un Padome nodrošina Eiropas Parlamentam pienācīgu pārraudzību pār slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm un kas ir publiskota.

Pamatojums

Parlamentam ir jābūt tiesīgam piekļūt slepeniem dokumentiem, lai tas pilnībā varētu īstenot demokrātiskās pārraudzības uzdevumu.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

12. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Iestādes, ciktāl iespējams, sabiedrības tiešu piekļuvi dokumentiem nodrošina elektroniskā veidā vai izmantojot reģistru saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem.

Pamatojums

Nedrīkst pazemināt pašreizējos standartus attiecībā uz piekļuvi nenormatīviem dokumentiem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saskaņā ar 4. un 9. pantu sabiedrībai tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt dokumentiem, kas izdoti vai saņemti tādu EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

1. Saskaņā ar 9. pantu sabiedrībai tieši pieejamiem jo īpaši ir jābūt dokumentiem, kas izdoti vai saņemti EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu neleģislatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no iepriekšējā grozījuma.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai.

4. Iestādes izveido dokumentu reģistru vienotu saskarni un jo īpaši nodrošina vienotu tiešās piekļuves punktu dokumentiem, kas izdoti vai saņemti EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

Nodrošinot sabiedrības piekļuvi dokumentiem, ir jāizveido vienots piekļuves punkts.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

1. Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai vienkāršotu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem. Iestādes to rīcībā esošo informāciju pārvalda un uztur tā, lai bez papildu pūlēm varētu garantēt sabiedrības piekļuvi informācijai.

Pamatojums

Regulas 15. panta 1. punkta grozījuma pamatā ir Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību, un šis grozījums atbilst citu valstu, piemēram, Somijas, tiesību aktiem. Šā grozījuma pieņemšana arī veicinātu īstenu informācijas aprites brīvību ES, vienlaikus tuvinot jaunajā 18.a apsvērumā noteiktā mērķa sasniegšanu, proti, informācijas tehnoloģiju attīstībai ir jāpalīdz īstenot piekļuves tiesības, nevis jāsamazina sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

22.5.2008

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

20.11.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Anneli Jäätteenmäki

24.6.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

10.9.2008

4.11.2008

 

 

Pieņemšanas datums

22.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Barón Crespo, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Andrew Duff, Anneli Jäätteenmäki, Aurelio Juri, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Ashley Mote, Adrian Severin, József Szájer, Riccardo Ventre, Johannes Voggenhuber, Andrzej Wielowieyski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Costas Botopoulos, Klaus-Heiner Lehne, Gérard Onesta, Sirpa Pietikäinen, Mauro Zani

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (8.12.2008)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija)
(COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

Atzinumu sagatavoja: Rovana Plumb

ĪSS PAMATOJUMS

Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA komiteja) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas izstrādāts ar mērķi izveidot elastīgākus noteikumus un vienkāršākas procedūras attiecībā uz sabiedrības piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem.

Pārskatīšana attiecas galvenokārt uz pilsoņu brīvībām, tā ir vairāk juridiska un konstitucionāla (elementi, kas neietilpst Starptautiskās tirdzniecības komitejas kompetencē).

Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisijas priekšlikums jāanalizē atsevišķi, lai arī tajā slepenu dokumentu kategorijā iekļauti komerciāla un rūpnieciska rakstura dokumenti, kas saistīti ar komerciāliem konfliktiem un komerciālām sarunām.

Šajā atzinumā ietkļauto grozījumu mērķis ir uzlabot saikni starp labojumu ieviešanas nodomiem un mērķiem un mūsu priekšlikumu saturu. Šāda preferenciāla attieksme liekas lietderīga un nepieciešama, kamēr tā nekalpo rūpniecības interešu maskēšanai veidā, kas ir pretrunā ar patērētāja tiesībām un interesēm un kuras varētu neievērot saistībā ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Pēc atzinuma sagatavotājas domām šī rūpniecības interešu izslēgšanas iespēja tekstā ir jāprecizē, jo regulas pārskatīšanas galvenais mērķis ir kalpot sabiedrībai un sniegt atbalstu pilsoņiem.

Viens no regulas priekšlikuma mērķiem ir padarīt skaidrākas procedūras izņēmumiem, kuriem nepiemēro pārredzamības un publiskošanas noteikumus. Regulas teksts paredz, ka šajos izņēmumos tiek iekļautas kopīgas komerciālās intereses, kā tas bija arī iepriekšējās regulas tekstā. Tomēr priekšlikumā ir arī īpaši minēti apstākļi, kādos rūpniecības noslēpumi netiek atklāti, pirms visas lietas tiek nodotas izskatīšanai tiesā, lai atrisinātu dažādus divpusējos strīdus, vai pirms tiek iesaistīts Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) strīdu risināšanas mehānisms (PTO strīdu izšķiršanas mehānisms).

Tādējādi Komisijas priekšlikums padara tekstu skaidrāku un jo īpaši panāk, ka komerciālās intereses ir aizsargātas, pat ja pašlaik tas kalpo par acīmredzamu pamatojumu prasībām, kas iesniegtas ES, pirms tās ir atrisinātas PTO strīdu izšķiršanas mehānismā.

Turklāt priekšlikumā ir minēti noteikumi, kas jāpiemēro ar komerciālām sarunām saistītiem konfidenciāliem dokumentiem. Šie dokumenti, ko nosūta 133. panta komiteja, kas atbild par Eiropas Savienības tirdzniecības politikas noteikšanu, citām publiskajām iestādēm, ir slepeni dokumenti. INTA komiteja apzinās, ka ir jāsaglabā šīs 133. panta komitejas izstrādāto dokumentu konfidencialitāte, un patur sev tiesības kontrolēt tirdzniecības politiku, ko īsteno Komisija un Padome. Šāda veida slepeniem dokumentiem klasifikācijas, starpiestāžu un publiskās piekļuves noteikumus nosaka ar Komisijas 2001. gada 29. novembra lēmumu, ar kuru ievieš grozījumus tās iekšējā reglamentā (C(2001)3031).

Pēdējo reizi regulu par sabiedrības piekļuvi dokumentiem Komisija pārskatīja 2001. gadā uzreiz pēc tam, kad tika pārskatīta regula par slepenu dokumentu klasifikāciju. No vienas puses, ja Komisijas mērķis tiešām ir nozīmīgi uzlabot sabiedrības piekļuvi visiem dokumentu veidiem, ir jāpārskata visi iekšējie noteikumi.

No otras puses, INTA komitejai ir jāievēro stingri noteikumi ierobežotas pieejamības informācijas pārsūtīšanā pat savu biedru starpā, jo runa ir par noteikumiem, kas izstrādāti 2001. gadā, kad šī komiteja vēl nepastāvēja.

Tāpēc atzinuma sagatavotāja uzsver nepieciešamību regulāri pārskatīt noteikumus, kā slepenie dokumenti tiek klasificēti un pārsūtīti no Eiropas Komisijas citām iestādēm, ieskaitot Eiropas Parlamentu.

Šim priekšlikumam par sabiedrības piekļuves pārskatīšanu nevajadzētu būt tikai formalitātei. Lai pārskatīšana būtu rezultatīva, ir labi jāizanalizē viss process, kā jebkura juridiska persona vai jebkurš pilsonis var piekļūt jebkuram dokumentu veidam. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pilsoņu pareiza informēšana, lai viņi piedalītos ES likumdošanas procesā, iedibina pamattiesības un tāpēc šajā reformā jāiekļauj arī komerciāla rakstura dokumenti.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, atzinuma sagatavotāja piedāvā šādus grozījumus:

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem;

1. Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādājusi attiecīgā iestāde un ko tā regulāri pārskata, ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, valsts drošību, starptautiskās un tirdzniecības attiecības, aizsardzību un militāros jautājumus;

Pamatojums

Katrai iestādei precīzi noteiktā termiņā jāizstrādā un jāpārskata savas normas, lai noteiktu dokumentu klasificēšanas kritērijus. Dokumenti, kurus iesniegusi 133. panta komiteja, kas atbild par ES tirdzniecības politikas noteikšanu, kā arī citas publiskas iestādes, ietilpst slepenu dokumentu kategorijā. Starptautiskās tirdzniecības komiteja apzinās to, ka jāsargā to dokumentu konfidencialitāte, kurus sagatavojusi 133. panta komiteja un patur tiesības pilsoņu interesēs kontrolēt Komisijas un Padomes īstenoto tirdzniecības politiku.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieteikuma iesniedzējs, iegūstot piekļuvi dokumentiem, pēc paša vēlēšanās iepazīstas ar tiem uz vietas vai saņem to kopiju, arī elektronisku kopiju, ja tāda ir pieejama.

1. Pieteikuma iesniedzējs, iegūstot piekļuvi dokumentiem, pēc paša vēlēšanās iepazīstas ar tiem uz vietas vai saņem to kopiju, arī elektronisku kopiju, ja tāda ir pieejama. Kopiju sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas sedz pieteikuma iesniedzējs. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt kopiju sagatavošanas un nosūtīšanas faktiskās izmaksas. Piekļuve dokumentiem uz vietas vai gadījumos, kad kopijas apjoms nepārsniedz 20 A4 formāta lappuses, kā arī tiešā piekļuve elektroniskā veidā vai atbilstīgi reģistram, ir bez maksas.

Pamatojums

Komisija vēlas izstrādāt vienkāršākas procedūras attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un atcelt norādi par tās pienākumu prasīt maksu par dokumenta nodošanu kāda rīcībā, ja dokumentu daudzums pārsniedz noteiktu skaitu. Kaut gan šis punkts ir uzlabojams, tas tomēr jāsaglabā, jo pilsoņa pienākums ir maksāt par pieprasītåjām kopijām, taču viņam par to ir jāzina, viņam jāzina arī nodevu aprēķinu kārtība par kopiju sagatavošanu, kā arī viņam jāsniedz iespēja piekļūt dokumentiem, ja nav vajadzīgas to kopijas.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2002. gada 3. jūnijā.

3. Iestādes nekavējoties veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izveidotu reģistru, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu saskaņotību, ir svarīgi mainīt datumu saistībā ar dokumenta grozīšanu un jauno grafiku. Šis termiņš var būt ilgāks nekā iepriekšējais. Nepieciešams, lai tiem dokumentiem, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, būtu tūlītēja ietekme uz pilsoņiem un uzņēmumiem (tirdzniecības un sarunu gadījumos). Tāpat arī Eiropas Savienības iestādēm neatliekami jārīkojas, lai uzlabotu pakalpojumus, ko tās sniedz pilsoņiem un uzņēmumiem, un tūlīt pēc jaunās regulas stāšanās spēkā, nodotu reģistrus pilsoņu rīcībā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

23.9.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Rovana Plumb

15.7.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

9.9.2008

5.11.2008

 

 

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Caspary, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Syed Kamall, Caroline Lucas, Helmuth Markov, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bastiaan Belder, Rovana Plumb, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Armando França, Glennis Willmott

 

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (21.1.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāts)
(COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

Atzinumu sagatavoja: Monica Frassoni

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2. punktu Kopienas iestādēm un struktūrām lēmumi jāpieņem pēc iespējas atklātāk un pēc iespējas ciešākā sadarbībā ar pilsoņiem. Pārredzamība un pilsoņu tiesības gūt informāciju ir plaši atzītas par ekonomiski visizdevīgāko veidu, kā apkarot un novērst korupciju. Lai ļautu pilsoņiem efektīvi piedalīties politiskajā procesā un prasītu atbildību no valsts pārvaldes iestādēm, pilsoņiem būtu jābūt pēc iespējas plašākai piekļuvei tiem dokumentiem, kas atrodas Eiropas iestāžu rīcībā.

Eiropas Parlaments ir pastāvīgi atgādinājis, cik svarīgs ir šis demokrātijas pamatprincips, piemēram, M. Cashman rezolūcijā. Apspriešanās par Regulas pārskatīšanu parādīja, ka pilsoniskā sabiedrība plaši atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu par īsta tiesību akta par informācijas brīvību ieviešanu attiecībā uz Eiropas Savienības institucionālo sistēmu, saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Referente pauž nožēlu, ka pārējās iestādes nepiemēro šādu pašu pieeju. Konkrētie labojumi, kurus Komisija ir ieviesusi šajā regulā, patiesi liek vilties, jo vairākos gadījumos Komisijas priekšlikumi ir solis atpakaļ ceļā uz lielāku pārredzamību. Referente arī uzskata, ka Komisijas lēmums izmantot šīs regulas pārskatīšanai pārstrādāšanas procedūru ir neveiksmīgs un neatbilst iestāžu nolīguma par pārstrādāšanas procedūru mērķiem. Pārstrādāšanas procedūras nepiemērotība sarežģītiem pārskatīšanas gadījumiem, kad atsevišķu elementu izmaiņas ietekmē citus noteikumus tekstā, praktiski nozīmē, ka Parlamentam ir plaši jāizmanto iestāžu nolīgumā paredzētais izņēmums.

Referente vairākos gadījumos ir atkārtoti apstiprinājusi šīs regulas pašreizējos noteikumus, jo tie sniedz ievērojami augstāku piekļuves un pārredzamības līmeni.

Referente ir arī minējusi jautājumu par saistību starp piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību kā vienu no pretrunīgākajiem jautājumiem attiecībā uz Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanu. Eiropas Savienības ombuda, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja un pirmās instances tiesas (Bavarian Lager lietā) kopējā nostāja ir tāda, ka datu aizsardzību nevar izmantot par iemeslu, lai neļautu piekļūt informācijai gadījumos, kad piekļuve nedraudētu kaitēt indivīda tiesībām uz privātumu un personas neaizskaramību, un referente ir atgādinājusi Komisijai par šo vienoto nostāju.

Iedvesmojoties no Meksikas noteikumiem par informācijas brīvību un paturot prātā, ka lietas ierosināšana Eiropas Kopienu tiesās pilsoņiem var būt nesaprātīgs rīcības veids, kad runa ir par atteikumu atklāt kāda dokumenta saturu, referente iesaka, ka Eiropas ombudam būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz lūgumiem nodrošināt piekļuvi dokumentiem, kuri galarezultātā ietekmēs attiecīgo administrāciju, savukārt pieteikumu iesniedzējiem būtu jāpatur tiesības vērsties ar prasību Pirmās instances tiesā par atteikumu atklāt dokumentu saturu.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus, kā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem būtu jāveic vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(1) 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem būtu jāveic vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā, piemērojot šo likumdošanas tehniku saskaņā ar iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu1.

 

______________________________

Pamatojums

Komisijas izvēle izmantot pārstrādāšanas procedūru, lai pārskatītu šo regulu, ir nepiemērota un neatbilst iestāžu nolīguma mērķiem attiecībā uz pārstrādāšanas procedūru, kuri paredz tās izmantošanu visai atšķirīgos gadījumos. Pārstrādāšanas procedūras nepiemērotība sarežģītai pārskatīšanai, kad izmaiņas dažos elementos ietekmē citas šā teksta normas, praktiski nozīmē, ka Parlamentam būs plaši jāizmanto iestāžu nolīgumā paredzētā atruna.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(3) Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jebkādi soļi pakļaut administratīvās iestādes sabiedrības uzraudzībai arī varētu uzlabot centienus apkarot korupciju.

Pamatojums

Pārredzamība un pilsoņu tiesības uz informāciju ir plaši atzītas kā visrentablākais veids korupcijas apkarošanai un profilaksei.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Šī apspriešanās ir apliecinājusi, ka pilsoniskā sabiedrība plaši atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktajām tiesībām uz labu pārvaldību ieviest patiesu tiesību aktu attiecībā uz informācijas brīvību, ko piemērotu saistībā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu.

Pamatojums

Tā kā informācijas brīvības koncepcija ir plašāka par dokumentu piekļuves koncepciju, vispirms jāatzīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi (piemēram, Hautal lietā pret Padomi), ka tiesības uz piekļuvi dokumentiem nozīmē tiesības uz informāciju šajos dokumentos. Plašāka informācijas brīvības koncepcija ir jau atspoguļota Regulā 1367/2006, ar kuru tiek īstenota Orhūsas konvencija. Turklāt pilsoņu tiesībās uz labu pārvaldību principiāli jāiekļauj tiesības uz informāciju. Tas ir arī skaidri noteikts 22. pantā Labas administratīvās prakses kodeksā, ko sagatavojis Eiropas ombuds un apstiprinājis Parlaments.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Attiecībā uz personas datu izpaušanu šai regulai ir jābūt skaidri noteiktai saiknei ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

(10) Attiecībā uz personas datu izpaušanu šai regulai ir jābūt skaidri noteiktai saiknei ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

 

Kopš Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pieņemšanas Tiesas judikatūra un Eiropas Savienības ombuda un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtie lēmumi un nostājas ir prezicējušas attiecības starp šo regulu un Regulu (EK) Nr. 45/2001, ka tā ir regula par piekļuvi dokumentiem, ko piemēro tādu dokumentu pieprasījumiem, kuros ir personu dati, un ka izņēmumu piemērošanai noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un informācijai ar mērķi aizsargāt personas datus ir jāpamatojas uz nepieciešamību aizsargāt personu privārtumu un neaizskaramību.

 

Pamatojums

Attiecības starp piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību bija viens no pretrunīgākajiem jautājumiem saistībā ar Regulas 1049/2001 piemērošanu. Iemesls tam, no vienas puses, bija neveiksmīgs izņēmuma formulējums attiecībā uz datu aizsardzību, kas radīja atgriezenisku argumentus par attiecībam starp minētajām regulām. Tomēr Eiropas ombuda, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja un Pirmās instances tiesas dalīts viedoklis (Bavarian Lager lietā) ir, ka datu aizsardzību nevar izmantot, lai liegtu piekļuvi informācijai, ja šāda piekļuve nedraud ar kaitējumu privātpersonas tiesībām uz privāto dzīvi un integritāti. Tas tomēr nav ņemts vērā Komisijas priekšlikumā.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Jāizstrādā skaidri noteikumi par dalībvalstīs izdoto dokumentu pieejamību un pieejamību trešo personu dokumentiem, kas ir daļa no tiesvedības lietām vai ko iestādes ir ieguvušas saistībā ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar EK tiesību aktiem.

(11) Jāizstrādā skaidri noteikumi par dalībvalstīs izdoto dokumentu pieejamību un pieejamību trešo personu dokumentiem, kas ir daļa no tiesvedības lietām vai ko iestādes ir ieguvušas saistībā ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar EK tiesību aktiem.

 

Tiesa ir paskaidrojusi, ka pienākums apspriesties ar dalībvalstīm attiecībā uz piekļuves pieprasījumiem dokumentiem no šīm valstīm neļauj dalībvalstīm piemērot veto tiesības attiecībā uz šādu piekļuvi vai izmantot savus tiesību aktus vai noteikumus un ka iestāde, kurai ir iesniegts pieprasījums, var attiekt piekļuvi, vienīgi pamatojoties uz Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajiem izņēmumiem. Tomēr joprojām ir nepieciešams precizēt trešo valstu dokumentu statusu, lai it īpaši nodrošinātu, ka informācija attiecībā uz likumdošanas procedūrām nav plašāk pieejama pusēm, tostarp trešo valstu administratīvajām iestādēm, nekā Eiropas pilsoņiem, kuriem šos tiesību aktus piemēro.

Pamatojums

Eiropas Komisija jo īpaši ir interpretējusi pienākumu konsultēties ar dalībvalstīm par veto tiesību piešķiršanu attiecībā uz piekļuvi šo valstu dokumentiem. Tomēr interpretēšanu pārtraukusi Eiropas Kopienu Tiesa ar IFAV lietā. Komisijas priekšlikums diemžēl reāli neatspoguļo šo tiesu praksi un pieņemšanas gadījumā nozīmē klaju soli atpakaļ no pašreizējā stāvokļa. Tomēr vēl ir jāprecizē trešo personu dokumentu statuss, lai izvairītos, ka informācija par normatīviem dokumentiem ir plašāk pieejama, piemēram, ārvalstu pārvaldēm nekā attiecīgajiem ES pilsoņiem un tiesību akti to ierobežo.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai, vai juridisku vai fizisku personu apvienībai ir jābūt tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

Pamatojums

Atsauces uz apvienībām mērķis ir t. s. pilsoņu grupas.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

3. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, tostarp dalībvalstis, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

(b) „trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī subjekts ārpus attiecīgās iestādes, citas iestādes un organizācijas Kopienā vai ārpus tās, kā arī trešās valstis.

Pamatojums

Dalībvalstis nav jāuzskata par trešām personām attiecībās ar iestādēm vai paziņojumos par jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības darbības jomu.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzībai, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību;

Pamatojums

Ir ietverta atsauce uz ES tiesību aktiem attiecībā uz personas datiem. Šajā sakarībā arī būtu jāpiemēro reglamenta 80.a noteikuma 3. punkta 3. apakšpunkts.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 4. pantā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne.

1. Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 4. pantā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai ne. Jāpublisko dokumenti, kas sniegti iestādēm, lai ietekmētu politikas veidošanu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu politikas veidošanas procesa pārredzamību, japublisko dokumenti, kurus sniegušas trešās personas un kuru mērķis ir ietekmēt politiskos lēmumus.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

7. Komisija un Padome saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm, nodrošina Eiropas Parlamentam pienācīgu kontroli pār slepeniem dokumentiem, ko publisko.

Pamatojums

Jāpublisko vienošanās, kas panāktas starp iestādēm attiecībā uz slepeniem dokumentiem.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai.

4. Iestādes izveido dokumentu reģistru vienotu saskarni un jo īpaši nodrošina vienotu tiešās piekļuves punktu dokumentiem, kas izdoti vai saņemti Kopienas tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

12. panta 4. punkts ir grozīts, lai ietvertu M. Cashman rezolūcijas 5. ieteikumu ar mērķi uzlabot pašreizējos standartus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

22.5.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Monica Frassoni

25.6.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

15.12.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

2

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Eva-Riitta Siitonen, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Crowley, Eva Lichtenberger, József Szájer, Jacques Toubon

Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (22.1.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija)
(COM(2008)0229 – C6‑0184/2008 – 2008/0090(COD))

Atzinumu sagatavoja: David Hammerstein

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (kurā grozījumi izdarīti ar Amsterdamas līgumu 1997. gadā) 1. panta 2. punktu Kopienas iestādēm un struktūrām jāpieņem lēmumi cik iespējams atklāti un cik iespējams tuvināti pilsoņiem. Lai pilsoņi un vēlētās struktūras varētu efektīvi piedalīties politiskajā procesā un pieprasīt paskaidrojumus no valsts iestādēm, viņiem vajadzētu būt iespējami plašai piekļuvei Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem.

Lai gan ir vērojams progress ES iestāžu centienos nodrošināt atklātību un pārredzamību, situācija nebūt nav ideāla, un pašreiz uzsāktā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES iestāžu dokumentiem pārstrādāšana būtu uzskatāma par vēl vienu pasākumu, lai nodrošinātu tādu administratīvo vidi, kurā viegla piekļuve informācijai ir norma, nevis izņēmums.

Tomēr faktiskie grozījumi, ko Komisija ir ieviesusi regulā, izraisa vilšanos, jo vairākos gadījumos Komisijas priekšlikumi ir solis atpakaļ, nevis drosmīgs solis pretim mērķim „panākt lielāku pārredzamību”. Referentam šķiet, ka jau sākotnēji vajadzēja izvēlēties citu pārskatīšanas pieeju, lai regulā reāli integrētu un konsolidētu uzkrāto tiesu praksi un citus attiecīgos tekstus, piemēram, Orhūsas konvenciju.

Turklāt referents uzskata, ka Komisijas lēmums izmantot pārskatīšanai pārstrādāšanas procedūru ir neveiksmīgs un neatbilst Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu pārstrādāšanu izvirzītajiem mērķiem, kuri nosaka pilnīgi citus nosacījumus attiecībā uz šo procedūru. Šīs procedūras izmantošana ir rūpīgi jāizvērtē, jo tā a priori paredz, ka Parlaments var grozīt priekšlikumā tikai tās daļas, ko ir grozījusi Komisija. Pārstrādāšanas procedūras nepiemērotība kompleksai pārskatīšanai gadījumos, kad izmaiņas dažās daļās ietekmē citus tiesību akta noteikumus, praktiski nozīmē to, ka Parlamentam ir lielā mērā jāizmanto Iestāžu nolīgumā paredzētā atkāpe.

Īpaši neveiksmīgs ir Komisijas piedāvātais formulējums jēdziena „dokuments” definīcijai (3. pants) — jēdziena, kas ir regulas pašā pamatā. Referents uzskata, ka definīciju vajadzētu nevis sašaurināt, ko būtībā ir ierosinājusi Komisija, bet gan paplašināt, lai tā ietvertu jebkura satura informāciju, kas attiecas uz iestādes atbildības jomu, neatkarīgi no informācijas pasniegšanas veida vai lēmumu pieņemšanas procesa posma.

Lūgumrakstu komiteja pārzina Eiropas Savienības situāciju attiecībā uz nespēju piemērot Kopienas tiesību aktus, politikas un programmas vai to nepilnīgu piemērošanu, un tā turpina norādīt, ka pilsoņi ir labi informēti par šādām nepilnībām, jo tās viņus tieši ietekmē un viņi ir tieši ieinteresēti novērst pārkāpumus un/vai pieprasīt pārskatīšanu.

Pilsoņiem ir īpaši svarīgi, lai, piemēram, pārkāpuma tiesvedības gadījumā, kas bieži tiek uzsākta, pamatojoties uz pilsoņu lūgumrakstiem, tiktu nodrošināta pilnīga piekļuve visiem dokumentiem visos šīs procedūras izmeklēšanas posmos. Tas attiecas arī uz dalībvalstu dokumentiem. Tāpēc referents norāda, ka Komisijas priekšlikums piešķirt dalībvalstīm tiesības atteikt piekļuvi dokumentiem (5. pants), pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ir pretrunā Eiropas Kopienu Tiesas praksei un nav pieņemams. Attiecībā uz pilsoņu tiesībām piekļūt dokumentiem nevajadzētu piemērot citus izņēmumus, kā vien tos, kas minēti 4. pantā („Izņēmumi”). Attiecībā uz 9. pantu („Slepenie dokumenti”) ir svarīgi, lai iestādes izstrādātu kopējus noteikumus par šādu dokumentu klasificēšanu un darītu šos noteikumus zināmus sabiedrībai.

Referents arī uzskata, ka būtu vērts integrēt regulā Eiropas ombuda ierosinājumu veikt objektīva starpnieka pienākumus gadījumos, kad iestāde pilnīgi vai daļēji atsaka piekļuvi dokumentam un pieteikuma iesniedzējs apšauba attiecīgās informācijas iespējamo kaitējumu un/vai apstrīd, ka tās izpaušana nav iespējama sevišķu valsts interešu dēļ. Šādos gadījumos ombuds varētu pārbaudīt dokumentu, formulēt neatkarīgu viedokli par iespējamo kaitējumu un/vai sevišķām valsts interesēm un, neizpaužot dokumenta saturu, sniegt atzinumu iestādei un pieteikuma iesniedzējam. Ja pēc konsultēšanās ar ombudu atteikums tiek apstiprināts, pieteikuma iesniedzējs, ja vēlas, var iesniegt atkārtotu pieteikumu.

Šī procedūra nekādā ziņā nemazinātu pieteikuma iesniedzēja tiesības saskaņā ar regulu, bet nodrošinātu praktisku palīdzību un pamatdnostādnes iestādēm, kuras uzskatītu, ka tām ir juridisks pienākums atteikt piekļuvi, un palielinātu pieteikuma iesniedzēja ticību tam, ka pieteikuma noraidīšanas gadījumā kaitējuma varbūtība ir reāla un ir nopietni un objektīvi izskatīta iespēja par sevišķas valstiski svarīgas informācijas izpaušanu. Vēl viena šīs procedūras priekšrocība būtu tā, ka ombudam iesniegtie dažādu iestāžu atteikumi tiktu izskatīti saskaņoti un objektīvi.

Referents uzskata, ka ir grūti iedomāties, ka Eiropas pārredzamības iniciatīva tiks sekmīgi īstenota, ja pieteikuma iesniedzēji nevarēs viegli atrast un iegūt vajadzīgo informāciju. Tāpēc šīs regulas kontekstā iestādēm jānodrošina dokumentu piegāde, izmantojot dokumentu reģistriem kopēju saskarni, kā arī vienota piekļuves vieta.

Elektroniski piegādātiem dokumentiem vajadzētu būt formātā, kas atbilst atvērtajiem standartiem. Mērķis panākt pārredzamību noteikti netiks sasniegts, ja pilsoņiem būs jāizmanto īpaša īpašniekprogrammatūra, kas atbilst iestāžu IT videi. Referents ir ierosinājis grozījumus (10. un 11. pantam), ierosinājis arī noteikt termiņu, kurā iestādēm jānodrošina, ka dokumenti ir pieejami atvērtajiem standartiem atbilstošos formātos un ka iestāžu IT vide nav šķērslis publiskai piekļuvei dokumentiem.

Referents uzsver, ka Parlamentam jāveic atbilstoša slepeno dokumentu kontrole, lai varētu nodrošināt parlamentāro uzraudzību. Divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām nav jāietver nosacījumi, kas aizliegtu Padomei un Komisijai sniegt informāciju Parlamentam. Šajā kontekstā ir svarīgi, lai tiktu noteikti termiņi iestāžu reglamentu pielāgošanai, bet Komisijai būtu jāpārbauda šo reglamentu atbilstība pārskatītajai regulai. Turklāt, tāpat kā pašreizējā regulā, vajadzētu pieprasīt, lai Komisija sniegtu ziņojumu par pārskatītās regulas īstenošanu un attiecīgā gadījumā ieteiktu uzlabojumus.

GROZĪJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem.

(2) Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem. Tas ir atkārtoti apstiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantā un Māstrihtas līgumam un Lākenas deklarācijai pievienotajā Deklarācijā Nr. 17, kas savienoja uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību ar uzlabotu sabiedrības piekļuvi informācijai, kā noteikts EK līguma 255. pantā, kurā savukārt apstiprināta iestāžu demokrātiskā būtība un sabiedrības uzticība pārvaldei. Ir jānodrošina pietiekami resursi, lai praksē īstenotu atvērtības principu, tādējādi panākot lielāku likumību, efektivitāti un atbildību pilsoņiem, kā arī stiprinātu demokrātijas principus un pamattiesību ievērošanu.

Pamatojums

Informācijas un dokumentu pārvaldība, publiskās piekļuves tiesību pārvaldīšana un saziņa ar pilsoņiem ir darbības, kas prasa daudz resursu. Pietiekamu resursu nodrošināšana būtu jāuzskata par nepieciešamu ieguldījumu, lai garantētu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru darbības efektivitāti un pārredzamību.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas mērķis ir:

Šīs regulas mērķis ir:

(a) noteikt principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē tiesības piekļūt EK Līguma 255. pantā paredzētajiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk tekstā „iestādes”) dokumentiem, tā lai sabiedrībai būtu iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem ;

(a) noteikt sabiedrības vai privātu interešu vadītus principus, nosacījumus un ierobežojumus, kuri reglamentē tiesības piekļūt EK Līguma 255. pantā paredzētajiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (turpmāk tekstā „iestādes”) dokumentiem tā, lai sabiedrībai tiktu nodrošināta iespējami plašāka piekļuve šādiem dokumentiem;

(b) izstrādāt noteikumus, kas nodrošina šo tiesību iespējami vienkāršāku izmantošanu;

(b) izstrādāt noteikumus, kas nodrošina šo tiesību iespējami vienkāršāku izmantošanu;

(c) sekmēt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

(c) nodrošināt labu administratīvo praksi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

Pamatojums

Iestādēm ir pienākums nodrošināt atvērtību un pārredzamību, kā arī labu administratīvo praksi.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai ir jābūt  tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

1. Ikvienai fiziskai personai vai juridiskai personai ir jābūt  tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus.

2. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tas ir, dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā par tās kompetencē esošajām politikām, darbībām un lēmumiem un skar jebkuru darbības jomu Eiropas Savienībā.

2. Šī regula attiecas uz visiem iestādes dokumentiem, tas ir, dokumentiem, kurus tā ir izdevusi vai saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā par tās tiešā un netiešā atbildībā un kompetencē esošajiem politikas virzieniem, darbībām, izmeklēšanām un lēmumiem un skar jebkuru Eiropas Savienības darbības jomu.

3. Neskarot 4. līdz 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā.

3. Neskarot 4. līdz 9. pantu, publisku piekļuvi dokumentiem nodrošina pēc rakstiska pieteikuma saņemšanas vai tieši, elektroniskā veidā vai ar reģistra palīdzību. Jo īpaši saskaņā ar 12. pantu nodrošina tiešu piekļuvi dokumentiem, kas izdoti vai saņemti likumdošanas procedūras gaitā. Dažādās pieteikuma veidlapas ir identiskas visām struktūrām, uz ko attiecas šī regula, un pienācīgi iztulkotas visās ES oficiālajās valodās.

4. Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.

4. Uz slepeniem dokumentiem, kā noteikts 9. panta 1. punktā, attiecas īpašs režīms saskaņā ar minēto pantu.

5. Šo regulu nepiemēro dokumentiem, ko Eiropas Kopienas tiesām ir iesniegušas puses, kas nav iestādes.

5. Šo regulu nepiemēro dokumentiem, ko Eiropas Kopienas tiesām ir iesniegušas puses, kas nav iestādes.

6. Neskarot ar EK tiesību aktiem noteiktās ieinteresēto personu īpašās piekļuves tiesības, dokumenti, kas ir daļa no administratīvas lietas izmeklēšanā vai procesā, kas attiecas uz individuālu aktu, nav pieejami publiski, kamēr izmeklēšana nav noslēgta vai akts nav galīgs. Dokumenti, kas satur informāciju, ko iestāde ir ieguvusi vai saņēmusi saistībā ar šādu izmeklēšanu, nav publiski pieejami.

6. Neskarot ar EK tiesību aktiem noteiktās ieinteresēto personu īpašās piekļuves tiesības, dokumenti, kas ir daļa no administratīvas lietas izmeklēšanā vai procesā, kas attiecas uz individuālu aktu, nav pieejami publiski, kamēr izmeklēšana nav noslēgta vai akts nav galīgs. Dokumenti, kas satur informāciju, ko iestāde ir ieguvusi vai saņēmusi saistībā ar šādu izmeklēšanu, nav publiski pieejami.

7. Šī regula neskar sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, kuras izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro.

7. Šī regula neskar sabiedrības tiesības plašāk piekļūt iestāžu dokumentiem, kuras izriet no starptautisko tiesību aktiem vai to iestāžu aktiem, kuras tos piemēro.

Pamatojums

Saistībā ar piekļuves tiesībām, kuras izriet no tādiem starptautisko tiesību dokumentiem kā Orhūsas konvencija un šīs konvencijas īstenošanas akti, vārda „plašāk” iestarpināšana 7. punktā nav mēģinājums veikt juridisku grozījumu, bet gan tikai precizēt tekstu.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts - e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) vidi, piemēram, retu sugu vairošanās vietas.

svītrots

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Var atteikt piekļuvi šādiem dokumentiem, ja iepazīšanās ar tiem var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādēs:

3. Var atteikt piekļuvi šādiem dokumentiem, ja iepazīšanās ar tiem var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādēs:

(a) dokumenti, kas skar jautājumu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums;

(a) dokumenti, kas skar jautājumu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums, un ir ievēroti pārredzamības noteikumi;

(b) dokumenti, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts.

(b) dokumenti, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts un tas ir izdarīts pieņemamā termiņā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dokumentus, kuru izpaušana apdraud vides aizsardzības vērtības, piemēram, retu sugu vairošanās vietas, publisko vienīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.1

 

______________________________

1 OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

Pamatojums

Regulas 4.a pants (jauns) ir izstrādāts, lai pilnībā ņemtu vērā Orhūsas konvenciju un principus, kas pausti spriedumā saistībā ar Maurizio Turco lietu (C-39/05 P un C-52/05).

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

9. pants - 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Komisija un Padome informē Eiropas Parlamentu par slepeniem dokumentiem saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm.

7. Komisija un Padome saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp iestādēm, nodrošina Eiropas Parlamentam pienācīgu uzraudzību saistībā ar slepeniem dokumentiem, kurus publisko.

Pamatojums

M. Cashman rezolūcijas 3. ieteikumā ir noteikts, ka, ņemot vērā parlamentāro uzraudzību, regulai vajadzētu nodrošināt, ka Eiropas Parlaments īsteno pienācīgu uzraudzību saistībā ar slepeniem dokumentiem.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dokumentus nodrošina tādā redakcijā un veidā, kādā tas ir (arī elektroniski vai citā veidā, piemēram, Braila rakstā, palielinātā rakstā vai ierakstā), pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja vēlēšanos.

3. Dokumentus nodrošina tādā redakcijā un veidā, kādā tas ir (arī elektroniski vai citā veidā, piemēram, Braila rakstā, palielinātā rakstā vai ierakstā), pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja vēlēšanos un vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Piekļuvi dokumentiem nedrīkst ierobežot ar programmatūru vai operētājsistēmu, ko izmanto iestādes informācijas tehnoloģiju vidē.

Pamatojums

Iestādēm jāizmanto iespēja, ko sniedz šīs regulas pārskatīšana, lai ieviestu atvērtus standartus. No šīs regulas pamatprincipiem un juridiskā pamata izriet, ka piekļuvi dokumentiem nedrīkst ierobežot ar programmatūru vai operētājsistēmu, ko izmanto iestāde.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

12. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja iespējams, elektroniskā formā  tieši pieejami ir pārējie dokumenti, īpaši dokumenti, kas skar politikas vai stratēģijas izstrādāšanu.

2. Saskaņā ar 4. un 9. pantu sabiedrībai tieši pieejamiem jo īpaši jābūt dokumentiem, kas izdoti vai saņemti ES tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

Skatīt paskaidrojumu pie 12. panta 4. punkta grozījuma.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra iestāde nosaka savu kārtību, saskaņā ar kuru citu kategoriju dokumenti ir tieši pieejami sabiedrībai.

4. Iestādes izveido dokumentu reģistru vienotu saskarni un jo īpaši nodrošina, ka pastāv vienots tiešās piekļuves punkts dokumentiem, kas izdoti vai saņemti EK tiesību aktu vai vispārēji piemērojamu nenormatīvu aktu pieņemšanas procedūras laikā.

Pamatojums

Regulas 12. panta 2. punkts 4. punkts ir grozīti, lai ietvertu M. Cashman ziņojuma 2. un 5. ieteikumu ar mērķi uzlabot pašreizējos standartus.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

13. pants - 2. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) iniciatīvas, ko Padomei iesniegušas dalībvalstis, ievērojot EK līguma 67. panta 1. punktu vai ES Līguma 34. panta 2. punktu;

(a) iniciatīvas, ko Padomei iesniegušas dalībvalstis, ievērojot ES Līguma 34. panta 2. punktu;

Pamatojums

Iniciatīvas, ko dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi EK līguma 67. panta 1. punktam, vairs nav iespējamas.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

17. pants - 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija vēlākais līdz … publicē ziņojumu par šīs regulas principu ievērošanu un sniedz ieteikumus, vajadzības gadījumā arī iekļaujot priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai, kādi nepieciešami, ņemot vērā izmaiņas pašreizējā situācijā, kā arī iestāžu veicamo pasākumu rīcības programmu.

Pamatojums

Tāpat kā attiecībā uz pašreizējo regulu, ir jāiesniedz ziņojums par regulas īstenošanu, vajadzības gadījumā iekļaujot ieteikumus un priekšlikumus uzlabojumiem. Viena noteikuma neiekļaušana nozīmē regulas faktisku grozīšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PETI

4.9.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

David Hammerstein

15.7.2008

 

 

Pieņemšanas datums

19.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sir Robert Atkins, Margrete Auken, Inés Ayala Sender, Victor Boştinaru, Simon Busuttil, Alexandra Dobolyi, Glyn Ford, Cristina Gutiérrez-Cortines, David Hammerstein, Marian Harkin, Carlos José Iturgaiz Angulo, Marcin Libicki, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Mairead McGuinness, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Nicolae Vlad Popa, Kathy Sinnott

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Carnero González, Marie-Hélène Descamps, Henrik Lax

PROCEDŪRA

Virsraksts

Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Atsauces

COM(2008)0229 – C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

30.4.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

22.5.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

23.9.2008

JURI

22.5.2008

AFCO

22.5.2008

PETI

4.9.2008

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

20.11.2008

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Michael Cashman

28.5.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

7.10.2008

5.11.2008

20.1.2009

29.1.2009

 

10.2.2009

17.2.2009

 

 

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

5

15

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Carlos Coelho, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Armando França, Urszula Gacek, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Roselyne Lefrançois, Baroness Sarah Ludford, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Maria Grazia Pagano, Martine Roure, Inger Segelström, Csaba Sógor, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Simon Busuttil, Marco Cappato, Charlotte Cederschiöld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Metin Kazak, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Hubert Pirker, Nicolae Vlad Popa, Eva-Britt Svensson, Charles Tannock

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Costas Botopoulos, Luis de Grandes Pascual, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin

Iesniegšanas datums

19.2.2009
Juridisks paziņojums - Privātuma politika