Procedūra : 2008/2199(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0114/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0114/2009

Debates :

PV 23/03/2009 - 14
CRE 23/03/2009 - 14
PV 25/03/2009 - 7
CRE 25/03/2009 - 7

Balsojumi :

PV 26/03/2009 - 4.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0193

ZIŅOJUMS     
PDF 232kWORD 171k
2009. gada 3. marta
PE 416.553v02-00 A6-0114/2009

par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs

(2008/2199(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Francisco José Millán Mon

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs

(2008/2199(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas transatlantisko attiecību jomā, jo īpaši divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas(1) par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros un par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām, 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām(2), kā arī visjaunāko – 2008. gada 5. jūnija – rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi(3),

- ņemot vērā 1990. gada Transatlantijas deklarāciju par ES un ASV attiecībām un 1995. gada jauno Transatlantisko darba kārtību (NTA),

- ņemot vērā Brdo 2008. gada 10. jūnijā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

- ņemot vērā 64. Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialoga, kas notika Ļubļanā 2008. gada maijā, un 65. Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialoga, kas notika Maiami 2008. gada decembrī, kopējās deklarācijas,

- ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra secinājumus,

- ņemot vērā Bukarestē 2008. gada 3. aprīlī notikušās Ziemeļatlantijas Padomes augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju,

- ņemot vērā Parlamenta rezolūciju par ES pieeju inter alia attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, Afganistānu, Irānu un Irāku, par ANO un Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), kā arī par energoapgādes drošību,

- ņemot vērā Reglamenta 45. noteikumu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A6-0114/2009),

A.       tā kā jaunā ASV prezidenta inaugurācija ir jauna laikmeta sākums Savienoto Valstu vēsturē, tā pasaulē tika uzņemta ar lielām cerībām un tai ir iespējas dot jaunu impulsu transatlantiskajām partnerattiecībām;

B.        tā kā aizvien palielinās Eiropas Savienības nozīme pasaulē un tā kā pēc tam, kad spēkā būs stājies Lisabonas līgums ar tā ārpolitikas instrumentiem, ES spēs īstenot spēcīgāku un saskaņotāku politiku starptautiskajā vidē;

C.       tā kā saskaņā ar aptaujām lielākā daļa eiropiešu atbalsta ideju, ka ES ir jāuzņemas svarīgāki pienākumi pasaules mērogā; tā kā vairākums eiropiešu un amerikāņu uzskata, ka Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāsadarbojas, lai risinātu starptautisko draudu problēmu;

D. tā kā daudzi eiropieši cer, ka jaunā ASV valsts pārvalde sadarbosies starptautiskajā jomā un nostiprinās ES un ASV attiecības, balstoties uz savstarpēju cieņu un izpratni par partneru ierobežojumiem un prioritātēm;

E.  tā kā Eiropas Savienības ārējās rīcības pamatā arī turpmāk ir jābūt transatlantiskajām partnerattiecībām;

F.  tā kā transatlantisko partnerattiecību pamatā ir kopējas pamatvērtības — demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un daudzpusība, kā arī tādi kopīgi mērķi kā atvērts tirgus, integrēta ekonomika un ilgtspējīga attīstība; tā kā šis pamats joprojām ir stabils, neskatoties uz dažām atšķirībām pēdējos gados;

G. tā kā ES un ASV ir būtiska nozīme pasaules politikā un ekonomikā un tās kopīgi ir atbildīgas par miera veicināšanu, cilvēktiesību ievērošanu un stabilitāti, un tām ir jārisina dažādi globālie apdraudējumi un problēmas, piemēram, dziļā finanšu krīze, nabadzības izskaušana un citu TAM izpilde, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, terorisms un kodolieroču izplatīšana;

H.  tā kā arvien globālākajā, sarežģītākajā un mainīgākajā pasaulē gan ES, gan ASV ir ieinteresētas kopīgi veidot starptautisko vidi un saskaņoti vērsties pret kopējo apdraudējumu un problēmām, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un daudzpusējām iestādēm, jo īpaši ANO sistēmu, un aicināt citus partnerus sadarboties šajos centienos;

I.    ņemot vērā ES Vispārējo lietu padomes 2009. gada 8. janvāra neformālajā sanāksmē izdarītos secinājumus par transatlantiskās sadarbības prioritātēm Čehijas prezidentūras laikā (ekonomiskā un finanšu sadarbība, energoapgādes drošība, ANO konferences sagatavošana par klimata pārmaiņām) un pastiprināts dialogs par Tuvajiem Austrumiem, Afganistānu un Irānu);

J.    tā kā arī jaunajiem dalībniekiem ir jāuzņemas atbildība par pasaules kārtību, jo, kā Berlīnē 2008. gada jūlijā teica tobrīd prezidenta amata kandidāts Baraks Obama, „neviena nācija — neatkarīgi no tā, cik liela vai spēcīga tā ir —” nevar vienatnē atrisināt pasaules mēroga problēmas;

K. tā kā, ņemot vērā ES un ASV attiecību nozīmīgumu un to atbildību par starptautisko kārtību un ņemot vērā pārmaiņas, kurām ir pakļauti abi partneri un pasaule, to partnerattiecības ir jāveido uz stabila un atjaunota pamata, piemēram, jauna partnerattiecību nolīguma pamata;

L.   tā kā transatlantiskās partnerattiecības un NATO ir ļoti svarīgas kopējai drošībai;

M.  tā kā Transatlantiskās Ekonomikas padomes (TEP) darbs ir jāturpina, lai izveidotu reālu un integrētu transatlantisko tirgu; tā kā ir vajadzīga kopēja vadība, lai pašreizējās krīzes apstākļos varētu veikt izšķirošu starptautisko ekonomikas iestāžu reformu;

N. tā kā ES un ASV iekšzemes kopprodukts veido vairāk nekā pusi no visas pasaules IKP; tā kā abiem partneriem ir pasaulē lielākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu partnerattiecības, un saskaņā ar Komisijas datiem ES un ASV nodrošina gandrīz 14 miljonus darbavietu, kuras ir atkarīgas no transatlantiskajiem tirdzniecības un ieguldījumu sakariem;

Divpusēji institucionālie jautājumi

1.    Apsveic Baraku Obamu saistībā ar viņa ievēlēšanu par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu; atgādina viņa zīmīgo apņemšanos attiecībā uz transatlantiskajām partnerattiecībām 2008. gada jūlija runā Berlīnē, kurā viņš teica, ka „Amerikai nav labāka partnera par Eiropu”, un piebilda, ka tagad ir laiks apvienoties, lai kopīgi risinātu 21. gadsimta problēmas; atkārtoti aicina prezidentu Obamu teikt runu Eiropas Parlamenta plenārsēdē viņa pirmās oficiālās vizītes laikā Eiropā;

2.   aicina Padomi, ES dalībvalstis un Komisiju pastiprināt ES politikas koordināciju un saskaņu attiecībā uz jauno ASV valsts pārvaldi;

3.   ir pārliecināts, ka ES un ASV attiecības ir Eiropas Savienībai vissvarīgākā partnerība; uzskata, ka saskaņota ES un ASV rīcība pasaules līmeņa problēmu risināšanā, ievērojot starptautiskos tiesību aktus un stiprinot daudzpusējību, ir īpaši svarīga starptautiskajai sabiedrībai; mudina Padomes prezidējošo valsti Čehiju un Komisiju kopā ar jauno ASV valsts pārvaldi izstrādāt kopēju darba kārtību īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem gan attiecībā uz divpusējiem jautājumiem, gan globāliem un reģionāliem jautājumiem un konfliktiem;

4.   uzsver, ka pašreizējais brīdis ir arī jāizmanto, lai uzlabotu un atjauninātu transatlantisko attiecību sistēmu; uzstāj, ka ir jāaizstāj spēkā esošā 1995. gada NTA ar jaunu transatlantisko partnerattiecību nolīgumu, nodrošinot attiecībām stabilāku un mūsdienīgāku pamatu;

5.   uzskata, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, būtu jāsāk sarunas par jauno nolīgumu, lai to varētu pabeigt līdz 2012. gadam;

6.   ir pārliecināts, ka jaunajā nolīgumā būtu jāiekļauj TEP, jo tā ir organizācija, kas atbild par ekonomikas integrācijas un reglamentējošās sadarbības uzlabošanu; atzinīgi vērtē faktu, ka TEP ņem vērā daudzu ieinteresēto pušu, tai skaitā uzņēmējdarbības pārstāvju, viedokli, un pieprasa piešķirt līdzīgu nozīmi arodbiedrību kustības pārstāvjiem abās Atlantijas okeāna pusēs;

7.   iesaka ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes organizēt divas reizes gadā, lai nodrošinātu partnerattiecībām stratēģisko ievirzi un impulsu un lai abas puses turpinātu atbilstīgi uzraudzīt, kā tiek ieviesti iepriekš noteiktie mērķi;

8.   uzskata, ka ar jauno nolīgumu ir jāizveido struktūra regulārām augsta līmeņa apspriedēm un koordinēšanai ārpolitikas un drošības politikas jomā; iesaka šo struktūru vadīt Komisijas Augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam, no ES puses, un valsts sekretāram, no ASV puses, un noteikt, ka tai jāsanāk vismaz reizi trijos mēnešos, neierobežojot neoficiālus kontaktus; ierosina, ka šo mehānismu varētu saukt par Transatlantijas politikas padomi (TPC);

9.   atkārtoti apstiprina, ka ar jauno nolīgumu būtu jāpaaugstina pašreizējā Transatlantiskā likumdevēju iestāžu dialoga statuss, to pārveidojot par transatlantisku asambleju, kas darbotos kā forums parlamentārajam dialogam, mērķu noteikšanai un kopīgai pārbaudei attiecībā uz nolīguma īstenošanu, kā arī saskaņotu Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa darbu kopējas nozīmes jautājumu jomā, tostarp attiecībā uz abu pušu komiteju un referentu ciešu sadarbību; uzskata, ka minētās asamblejas plenārsēdēm būtu jānotiek divas reizes gadā un ka tajā līdztiesīgi jādarbojas gan Eiropas Parlamenta, gan ASV Kongresa deputātiem; uzskata, ka šai asamblejai būtu jāizveido darba grupas, kas veiktu priekšdarbus plenārsēžu rīkošanai; vēlreiz uzsver, ka šajā asamblejā būtu jāizveido abpusēja agrās brīdināšanas tiesību sistēma; uzskata, ka vadības komitejai būtu jāatbild par sadarbības padziļināšanu starp Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa likumdevējām komitejām un referentiem attiecībā uz tiesību aktiem, kas attiecas uz transatlantiskā tirgus turpmāku integrāciju un jo īpaši TEP darbu;

10.  Uzskata, ka TEP un TPP jāinformē transatlantiskā asambleja par savu darbību, tostarp tiesībām rīkot uzklausīšanas ar šo padomju pārstāvjiem, un ka tai būtu jāspēj iesniegt priekšlikumus minētajām padomēm un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmēm; prasa, lai tiktu palielināta Parlamenta deputātu nozīme TEP un lai abi asamblejas līdzpriekšsēdētāji tiktu uzaicināti piedalīties abu minēto padomju un ES un ASV augstākā līmeņa tikšanās atklāšanas sēdēs;

11. aicina Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu izskatīt iespēju izveidot ASV Kongresa sadarbības biroju Briselē;

12.  aicina Parlamenta ģenerālsekretāru nekavējoties sākt īstenot Prezidija 2006. gada 11. decembra lēmumu nosūtīt sadarbības koordinēšanas amatpersonu uz Vašingtonu;

13.  uzsver kopīgās darbinieku apmaiņas programmas priekšrocības un aicina Parlamenta ģenerālsekretāru kopā ar ASV Pārstāvju palātas un Senāta ierēdņiem izvērtēt iespējamu kopīgu memorandu par darbinieku apmaiņu sadarbībai, kas pastāv starp Parlamentu un ANO sekretariātu;

14. uzsver, ka šo transatlantisko partnerattiecību pamatā ir jābūt dziļai izpratnei un ciešākai sadarbībai starp pušu pilsoniskajām sabiedrībām; uzstāj, ka ir nepieciešams palielināt abu pušu studentu, akadēmisko aprindu un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju apmaiņu, lai nodrošinātu, ka pašreizējās un nākamās paaudzes panāk savstarpēju sapratni un paliek iesaistītas šajās partnerattiecībās; uzskata, ka šīs iniciatīvas atbalsts jānodrošina no ES 2010. gada budžeta un no attiecīgajiem ASV iestāžu budžetiem, lai nodrošinātu tās efektīvu attīstību;

15. ļoti atzinīgi vērtē Amerikas organizāciju pieaugošo pārstāvību Briselē un īpaši to ieguldījumu Eiropas Savienībā, tās iestādēs un uzlabotās ES un ASV partnerattiecībās; uzsver, ka Eiropas organizācijām jādod līdzīgs ieguldījums Vašingtonā, lai uzlabotu ES tēlu un Eiropas perspektīvas transatlantiskajos un globālajos jautājumos ASV politiskajā kopienā; apzinās, ka Eiropas iestādēm bieži nav tādu līdzekļu, kādi ir pieejami līdzīgām iestādēm Amerikā; tāpēc iesaka piešķirt līdzekļus vispirms tām Eiropas organizācijām, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par Eiropas jautājumiem un perspektīvām Amerikas Savienotajās Valstīs;

16. aicina ES un ASV stiprināt sadarbību kultūras jomā un turpināt veicināt kopīgos ieguvumus, ko sniedz kultūras apmaiņa;

17. uzsver ciešākas sadarbības nozīmīgumu kosmosa programmās, jo īpaši starp ESA (Eiropas Kosmosa aģentūru) un NASA;

Pasaules mēroga problēmas

18. mudina abus partnerus attīstīt efektīvu daudzpusēju pieeju, iesaistot topošos dalībniekus kopējā atbildībā par pasaules kārtību, starptautisko tiesību ievērošanu un kopīgu problēmu risināšanu; prasa, lai ES un ASV palielinātu savus centienus izpildīt ANO reformu programmu, tostarp ANO Drošības padomes reformu un citu daudzpusējo forumu reformas globālajā struktūrā;

19. aicina abus partnerus savas politikas pamatā veicināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē; uzsver nepieciešamību intensīvi saskaņot preventīvo un krīzes diplomātiju, kā arī saskaņoti un efektīvi reaģēt pandēmijas gadījumos un ārkārtas situācijās, kas piemeklējušas cilvēkus; aicina jauno ASV valsts pārvaldi ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un pievienoties tiem; atkārto aicinājumu atcelt nāvessodu;

20. aicina abus partnerus stingri atbalstīt TAM sasniegšanu, jo īpaši Āfrikā, ko nedrīkst pakļaut ekonomiskās krīzes briesmām, un pētīt iespējas saskaņotai rīcībai šajā jomā; aicina abus partnerus ievērot saistības, lai 0,7 % no iekšzemes kopprodukta tiktu tērēti attīstības sadarbībai;

21. aicina abus partnerus kopīgi vadīt daudzpusējos centienus, kas uzsākti Vašingtonas konferencē 2008. gada 15. novembrī, lai risinātu pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi un veiktu starptautiskās finanšu sistēmas, Pasaules Bankas un SVF reformu, iesaistot jaunus spēkus un vienlaikus nepadodoties protekcionismam, un veicinot PTO Dohas sarunu kārtas veiksmīgu noslēgšanu;

22. atzinīgi vērtē jaunā ASV prezidenta ciešo apņemšanos risināt klimata pārmaiņu problēmu; prasa ES un ASV Kopenhāgenas konferencē, kas notiks 2009. gadā, uzņemties vadību un panākt vienošanos par vērienīgu nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, iesaistot visas attiecīgās valstis, kurās notiek siltumnīcefekta gāzu emisija, un liekot tām uzņemties saistošus vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķus;

23. aicina ES un ASV ciešāk sadarboties enerģētikas jomā; prasa kā prioritāti efektīvi saskaņot pieejas attiecībā uz ražotājām valstīm un stiprināt apgādes, resursu un transporta dažādību; atbalsta ciešāku zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību enerģētikas un energoefektivitātes jomā;

24. Vērš uzmanību uz Nacionālās izlūkošanas padomes (NIC) ziņojumu „Globālās tendences 2025. Pārveidota pasaule” un, ņemot vērā ilgtermiņa stratēģiskās domāšanas nepieciešamību par politikas jautājumiem ES iestādēs, prasa Čehijas un Zviedrijas prezidentūrai censties izveidot NIC izmantotajai analīzes sistēmai līdzīgu sistēmu, lai varētu noteikt ilgtermiņa tendences no ES perspektīvas, cieši sadarbojoties ar ES Drošības pētījumu institūtu (ESDPI); ir pārliecināts, ka tas atvieglos dialogu par galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem, ar ko saskaras transatlantiskās partnerattiecības ilgtermiņā;

Reģionālie jautājumi

25. uzsver, ka Tuvo Austrumu konflikta mierīgs un godīgs atrisinājums ir būtisks, un atzinīgi vērtē to, ka tas būs viena no ASV jaunās valsts pārvaldes vissvarīgākajām prioritātēm; aicina ASV valsts pārvaldi cieši sadarboties ar ES un darboties Kvartetā; atzinīgi vērtē tūlītēju ASV īpašā sūtņa iecelšanu Tuvajos Austrumos, šajā amatā apstiprinot bijušo senatoru George Mitchell; uzsver, ka abiem partneriem ir jācenšas pastiprināt sarunas, pamatojoties uz pamatnostādnēm un Anapoles konferences sasniegumiem, lai panāktu divu valstu attiecību risinājumu; mudina abus partnerus cieši sadarboties, lai stingri un ilgstoši nostabilizētu pašreizējo trauslo pamieru Gazā, iesaistot reģionālos dalībniekus un sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu citus ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1860 mērķus, piemēram, tūlītēju humānās palīdzības sniegšanu Gazas iedzīvotājiem, nelegālas ieroču un munīcijas kontrabandas novēršanu un Gazas blokādes atcelšanu; aicina transatlantiskos partnerus atbalstīt centienus izlīguma panākšanai starp palestīniešiem un norāda, ka ir būtiski uzlabot palestīniešu dzīves apstākļus gan Rietumkrastā, gan Gazā, tostarp veikt atjaunošanas darbus Gazā;

26. mudina ES un ASV sadarboties, lai atjaunotu stratēģijas, kas veicinātu centienus stiprināt cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu Tuvajos Austrumos, pamatojoties uz savu ekonomisko un miermīlīgo ietekmi reģionā;

27. uzsver, ka Afganistānā transatlantiskā kopiena riskē ar savām vērtībām, drošību un uzticamību; mudina ES, ASV, NATO un ANO izstrādāt jaunu kopēju stratēģisko koncepciju, kurā ir vispusīgi saskaņoti starptautiskās iesaistes elementi, lai palielinātu drošību visos reģionos, stiprinātu Afganistānas valdības un vietējās iestādes un palīdzētu veidot valsti un labklājību ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm; uzskata, ka galīgajam mērķim ir jābūt atbildības par drošību un stabilitāti pakāpeniskai nodošanai Afganistānas varas iestādēm; atgādina par ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1833 (2008), kurā visas Afganistānas iesaistītās puses un grupas ir aicinātas konstruktīvi iesaistīties politiskajā dialogā un izvairīties no vardarbības izmantošanas;

28. aicina ES un ASV izstrādāt kopīgu stratēģiju attiecībā uz Pakistānu, lai nostiprinātu tās demokrātiskās iestādes, tiesiskumu un spēju apkarot terorismu, vienlaikus mudinot Pakistānu uzņemties atbildību par stabilitāti reģionā, tostarp par Afganistānas robežas drošību un pilnīgu valdības kontroli Pakistānas pierobežas un cilšu reģionos; atzinīgi vērtē Richard Holbrooke iecelšanu par vienīgo īpašo sūtni Pakistānas unAfganistānas reģionā;

29. uzsver, ka Irānas kodolprogramma apdraud kodolieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; atbalsta abu partneru kopīgi atbalstīto mērķi rast vienošanos sarunu ceļā ar Irānu, ievērojot dialoga un sankciju dubulto stratēģiju un saskaņojot sarunas ar citiem Drošības padomes un Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras locekļiem; uzskata, ka jebkurai iniciatīvai, ko viens no partneriem var uzsākt attiecībā uz Irānu, ir jābūt savstarpēji cieši saskaņotai, pamatojoties uz uzticību un pārredzamību; aicina transatlantiskos partnerus pēc iespējas drīzāk vienoties par kopīgu pieeju attiecībā uz Irānu, negaidot, kad šī problēma būs jārisina steidzamā veidā;

30. atzinīgi vērtē to, ka ir ratificēts ASV un Irākas nolīgums par ASV militāro spēku klātbūtni Irākā; uzsver ES gatavību turpināt sniegt palīdzību Irākas atjaunošanā, jo īpaši koncentrējoties uz tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un valsts iestāžu nostiprināšanu, un atbalstīt Irākas ekonomisko attīstību un tās integrāciju pasaules ekonomikā; aicina partnerus ar saskaņotiem centieniem turpināt sadarboties ar Irākas valdību un ANO, lai uzlabotu stabilitāti un nacionālo izlīgumu un atbalstītu Irākas vienotību un neatkarību;

31. mudina abas puses cieši saskaņot savu politiku attiecībā uz Krieviju; apzinoties saistību ar Krieviju kā kaimiņvalsti, Krievijas un ES savstarpējo atkarību un tās nozīmi reģiona un pasaules mērogā, uzsver, cik nozīmīgi ir izveidot konstruktīvu sadarbību ar Krieviju attiecībā uz abpusēji svarīgām problēmām, apdraudējumiem un iespējām, tostarp drošības, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā, ievērojot demokrātiskos principus, cilvēktiesību standartus un starptautiskos tiesību aktus; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāstiprina transatlantisko partneru un Krievijas savstarpējā uzticība un jāpadara intensīvāka sadarbība NATO un Krievijas Padomē; aicina abus transatlantiskos partnerus cieši saskaņot savu pieeju jebkurai Eiropas drošības arhitektūras reformai, vienlaikus ievērojot EDSO principus un saglabājot NATO vienotību; uzskata, ka izmaiņas šajā arhitektūrā, kurā ir arī ietverti starptautiskie līgumi, piemēram, Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, ir jāveic dialogā ar Krieviju un citām EDSO valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

32. atzinīgi vērtē nesenos ASV viceprezidenta Joe Biden izteikumus Eiropas drošības konferencē Minhenē par to, ka ASV turpinās apspriesties ar NATO sabiedrotajiem un Krieviju attiecībā uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, kā arī par to, ka jaunā valsts pārvalde apsvērs šīs sistēmas izmaksas un efektivitāti; norāda uz dažiem signāliem no Krievijas par to, ka tā apturēs īsa darbības rādiusa raķešu Iskander izvietošanu Kaļiņingradā;

33.  aicina ES un ASV attīstīt kopēju stratēģiju attiecībā uz sešām Austrumeiropas valstīm (Moldovu, Ukrainu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju) saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, lai sasniegtu būtiskus un noturīgus rezultātus, īstenojot jauno Austrumu partnerību un Melnās jūras reģiona sinerģiju;

34. mudina abus partnerus īpaši pievērst uzmanību Latīņamerikai un konkrēti tās reģionālajām organizācijām, saskaņojot centienus veicināt demokrātijas stiprināšanu, cilvēktiesību ievērošanu, labu pārvaldes sistēmu, cīņu pret nabadzību, sociālās kohēzijas un tirgus ekonomikas stiprināšanu, tiesiskumu, tostarp cīņu pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību, un atbalstot reģionālo integrāciju, kā arī sadarbību klimata pārmaiņu jomā;

35. iesaka arī veicināt kopīgu pieeju citiem nozīmīgākajiem ģeopolitiskajiem dalībniekiem, piemēram, Ķīnai, Indijai vai Japānai, kā arī dažādajiem krīzes gadījumiem un problēmām Subsahāras Āfrikā;

Aizsardzība, bruņojuma kontrole un drošības jautājumi

36. uzsver, ka NATO ir transatlantiskās drošības stūrakmens; atzinīgi vērtē Eiropadomes 2008. gada decembra lēmumu stiprināt stratēģiskās partnerattiecības starp ES un NATO un aicina abus partnerus paātrināt ES un NATO augsta līmeņa grupas izveidi, lai uzlabotu sadarbību starp abām organizācijām; iesaka uzsākt diskusijas par iespējamo eiroatlantisko drošības stratēģiju, kas ļautu noteikt kopīgos drošības jautājumus un intereses;

37. uzsver Eiropas drošības un aizsardzības politikas pieaugošo nozīmi un nepieciešamību turpināt Eiropas civilo un militāro spēju uzlabošanu; atzinīgi vērtē Bukarestē 2008. gada aprīlī notikušās NATO augstākā līmeņa sanāksmes atzinumu par Eiropas pastiprinātas aizsardzības spējas nozīmi transatlantiskās drošības stiprināšanā;

38. aicina ES un ASV pieņemt kopēju stratēģiju visos starptautiskajos forumos, jo īpaši ANO, par atbruņošanos no masu iznīcināšanas ieročiem un konvencionālajiem ieročiem; mudina jauno ASV valsts pārvaldi no jauna iesaistīties sarunās ar Krieviju par bruņojuma kontroli un atbruņošanos, pagarinot abu valstu spēkā esošos divpusējos nolīgumus; uzsver nepieciešamību ciešāk sadarboties, lai nodrošinātu progresu, sagatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencei 2010. gadā, atzinīgi vērtē jaunā ASV prezidenta apņemšanos ratificēt Vispārējo kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līgumu;

39. uzsver, ka ir būtiski stiprināt translatlantisko sadarbību cīņā pret terorismu, pamatojoties uz starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu pilnā apjomā un atbalstot ANO pienākumus šā apdraudējuma apkarošanā; norāda, ka ir cieši jāsadarbojas gadījumos, kad ir apdraudēta ķīlnieku dzīvība;

40. atzinīgi vērtē ASV prezidenta Baraka Obamas lēmumu pilnībā slēgt ieslodzījuma vietu Gvantanamo līcī, kā arī citus saistītos izpildrīkojumus attiecībā uz likumīgu nopratināšanu un CIP ieslodzījuma vietām, un mudina ASV administrāciju slēgt visus aizturēšanas centrus ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, kuri neatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī pilnībā pārtraukt „ārkārtas pārvietošanas” politiku; aicina dalībvalstis, ja ASV valsts pārvalde to pieprasa, sadarboties katrā atsevišķā gadījumā, lai rastu risinājumus problēmai uzņemt ES dažus Gvantanamo ieslodzītos, tajā pašā laikā ievērojot pienākumu uzticami sadarboties, lai savstarpēji apspriestos par iespējamiem sabiedrības drošības aspektiem visā ES;

41. uzsver, cik nozīmīga ir ES un ASV nolīguma par izdošanu un juridisku palīdzību tūlītēja spēkā stāšanās, un mudina tās dalībvalstis, kuras nolīgumu vēl nav ratificējušas, izdarīt to, cik drīz vien iespējams;

42. uzsver, ka datu un informācijas apmaiņa ir vērtīgs līdzeklis starptautiskajā cīņā pret terorismu un starptautiskajiem noziegumiem, bet uzsver, ka tai jānotiek saskaņā ar piemērotu tiesisko regulējumu, nodrošinot atbilstošu aizsardzību pilsoniskajām brīvībām, tostarp tiesības uz privātumu, un ka tās pamatā ir jābūt saistošam starptautiskam nolīgumam, par ko panākta vienošanās 2008. gada ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē;

43. atzinīgi vērtē vīzu režīma atcelšanas programmas neseno paplašināšanu, iekļaujot tajā vēl septiņas ES dalībvalstis; tomēr prasa ASV atcelt vīzu režīmu atlikušajām piecām dalībvalstīm un izturēties pret visiem ES pilsoņiem vienādi, pamatojoties uz pilnīgu savstarpīgumu; aicina Komisiju to skatīt kā prioritāru jautājumu sarunās ar jauno ASV valsts pārvaldi;

44. uzskata, ka ES un ASV cieša sadarbība tieslietās un iekšlietās ir arī vajadzīga, lai pakāpeniski izveidotu transatlantisko zonu brīvībai, drošībai un tiesiskumam;

Ekonomiskie un tirdzniecības jautājumi

45. mudina partnerus pilnībā izmantot TEP iespējas, lai pārvarētu esošos šķēršļus ekonomikas integrācijai un līdz 2015. gadam izveidotu vienotu transatlantisko tirgu; prasa Eiropas Komisijai, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta apstiprinātiem un no 2007. gada budžeta finansētiem pētījumiem, izstrādāt sīkas pamatnostādnes attiecībā uz pašreizējiem šķēršļiem, kas jānovērš līdz noteiktajam datumam;

46. uzsver, ka ir svarīgi izmantot TEP arī kā makroekonomiskās sadarbības sistēmu starp abiem partneriem, un mudina kompetentās monetārās iestādes stiprināt savstarpējo saskaņošanu;

47. atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti pēdējos mēnešos, veicinot transatlantisko ekonomisko integrāciju; jo īpaši uzskata, ka tādās jomās kā ieguldījumi, grāmatvedības standarti, regulatīvi jautājumi, importēto produktu drošība un intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana ar uzlaboto sadarbību jau ir gūti nozīmīgi panākumi, un tā jāturpina;

48. tajā pašā laikā uzskata, ka transatlantiskā ekonomiskā sadarbība ir jāpadara atbildīgāka, pārredzamāka un paredzamāka; galvenajām iesaistītajām pusēm ir pēc iespējas laicīgāk jāvienojas par sanāksmju grafiku, darba kārtībām, vadlīnijām un progresa ziņojumiem un tad šī informācija jāpublicē tīmekļa vietnē;

49. uzskata, ka Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai ir liels potenciāls ieņemt vienotu nostāju un uzņemties iniciatīvu starptautiskos forumos, ņemot vērā daudzās kopīgās tirdzniecības intereses, piemēram, attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi izejmateriāliem pasaules tirgū, intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un patentu saskaņošanu pasaulē; norāda, ka abu pušu interesēs ir labāk izmantot šo potenciālu;

50. pauž bažas par jauno tirdzniecību ierobežojošo ASV atjaunošanas projektu, norāda, ka tas ir grozīts, lai nodrošinātu atbilsmi PTO noteikumiem, un uzsver, ka pastāv neatliekama vajadzība kopīgi reaģēt uz pašreizējo krīzi, nevis pieņemt pasākumus, kas mūs savstarpēji nošķirtu;

51. atbalsta finanšu tirgu pakāpenisku integrāciju ar savstarpēju atzīšanu un pašreizējo reglamentējošo noteikumu zināmu konverģenci, kā arī nosakot īpašus atbrīvojumus, kad vien tas iespējams; atgādina, ka veiksmīgas integrācijas pamatprincipi ir brīva piekļuve tirgiem, starptautiskiem standartiem atbilstoši noteikumi, šo noteikumu viendabīga piemērošana un pastāvīgs dialogs ar tirgus dalībniekiem; aicina ES un ASV iestādes, iepriekš neapspriežoties un nepanākot vienošanos, nelikt šķēršļus ārvalstu ieguldījumiem un nepieņemt tiesību aktus, kam būtu pārrobežu ietekme;

52. atbalsta tādu šķēršļu novēršanu, kuri kavē ieguldījumus un transatlantisko pakalpojumu sniegšanu, un atbalsta ES un ASV tirgu integrācijas uzlabošanu, lai tie varētu labāk konkurēt ar jaunajiem tirgiem, ja vien ir izveidota piesardzīgu noteikumu pienācīga sistēma, lai nepieļautu, ka krīzei Atlantijas okeāna vienā pusē ir ietekme okeāna otrā pusē;

53. norāda, ka finanšu pakalpojumu tirgu integrācija, vienlaikus nepārskatot reglamentējošos noteikumus un uzraudzības standartus, kavēs iestādes īstenot efektīvu uzraudzību; tādēļ atbalsta tādu noteikumu pieņemšanu, kuri garantētu konkurenci, nodrošinātu produktu, finanšu iestāžu un tirgu lielāku pārredzamību un efektīvu uzraudzību un ļautu izveidot kopējus riska pārvaldības modeļus, ievērojot vienošanās, kas tika panāktas G20 valstu grupas augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada novembrī;

54. atzīst, ka ASV uzraudzības iestādes ir guvušas panākumus, ieviešot Bāzeles II vienošanās attiecībā uz lielām bankām, tomēr pauž kritiku par pretrunām, kuras vēl jānovērš, jo tās uzliek papildu slogu Eiropas banku filiālēm ASV, tādējādi mazinot to konkurētspēju, un atzīmē, ka ir vēl daži jautājumi (finanšu holdingi un mazās bankas), kas jāatrisina pēc iespējas ātrāk; tādēļ mudina ASV Kongresu izskatīt jautājumu par saskaņotākas uzraudzības struktūras ieviešanu banku un apdrošināšanas jomā, lai atvieglotu ES un ASV darbību saskaņošanu;

55. mudina uzraudzības iestādes ciešāk sadarboties, uzraugot pārrobežu finanšu iestāžu darbību un nepieļaujot tādu finanšu iestāžu darbību, kuras ir reģistrētas valstīs, kas nevēlas sadarboties un ir īpaši nepārredzamas, un aicina likvidēt nodokļu oāzes;

56. mudina ES un ASV iestādes reglamentēt kredītvērtējuma aģentūras atbilstoši kopīgi pieņemtiem principiem un metodēm, lai tādējādi atjaunotu uzticību šiem vērtējumiem un garantētu to noturīgumu; tomēr norāda, ka ES vajadzētu izstrādāt pašai savus reglamentējošos noteikumus, jo ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijas standartu pārrobežu piemērošana ASV aģentūrām, kuras darbojas ES tirgū, nav pieņemama;

57. piekrīt Komisijai, ka kredītus sniedzošajām iestādēm vajadzētu obligāti paturēt daļu no sniegtā kredīta, lai tādējādi tās būtu spiestas uzņemties daļu no nodotajiem riskiem; aicina šo jautājumu apspriest transatlantiskajā dialogā, lai saglabātu vienlīdzīgus noteikumus starptautiskā līmenī un ierobežotu sistēmiskos riskus pasaules finanšu tirgos; uzskata, ka būtu jāpanāk vienošanās par rīcības kodeksiem attiecībā uz valstu ieguldījumu fondiem;

58. aicina jauno Kongresu grozīt ASV noteikumu veikt 100 % ASV ienākošo kravu skenēšanu un mudina to cieši sadarboties ar ES, lai nodrošinātu daudzveidīgas pieejas īstenošanu, pamatojoties uz faktisko risku; norāda, ka droša tirdzniecība ir īpaši svarīga vēl integrētākā pasaules ekonomikā, taču uzskata, ka šis stingrais pasākums ir potenciāls jauns šķērslis tirdzniecībai, radot būtiskas izmaksas ekonomikas dalībniekiem, kas no piegādes ķēdes drošības viedokļa nedos nekādu labumu;

59. uzskata, ka TEP var būt noderīgi Briselē un Vašingtonā rīkot seminārus par 100 % kravas skenēšanas jautājumu, lai veicinātu dziļāku izpratni ES un ASV likumdevēju iestāžu vidū un panāktu savlaicīgu un abpusēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu;

60. ierosina nākamajā TEP sanāksmē pārrunāt to, vai būtu noderīgi iekļaut TEP jomā tehniskākus jautājumus un vai plašāka sadarbība starp ES un ASV ir īpaši būtiska, lai izveidotu darboties spējīgu emisiju kvotu un tirdzniecības sistēmu; ierosina pilnveidot pašreizējos kopīgos starptautiskos kritērijus energoietilpīgām nozarēm un iekļaut tos TEP procesā;

°

° °

61. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.

3.2.2009

(1)

OV C 298 E, 8.12.2006., 226. un 235. lpp.

(2)

OV C 74 E, 20.3.2008., 670. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti P6_TA(2008)0256.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS ()

Ārlietu komitejai

par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs

(2008/2199(INI))

Atzinumu sagatavoja: Godelieve Quisthoudt-Rowohl

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ir pārliecināts, ka Transatlantiskā ekonomikas padome (TEP) var kļūt par vispiemērotāko mehānismu, ar ko pārvaldīt transatlantiskās ekonomiskās attiecības, un uzsver nepieciešamību to saglabāt, attīstīt un stiprināt, lai sasniegtu mērķi par transatlantisku tirgu pēc ASV valdības nomaiņas 2009. gada janvārī un jaunas Eiropas Komisijas iecelšanas vēlāk šā gada laikā;

2.  uzskata, ka Transatlantiskais likumdevēju iestāžu dialogs (TLID) starp Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu ir jau devis būtisku ieguldījumu, lai veicinātu lielāku abpusējo sapratni par daudziem abām pusēm svarīgiem jautājumiem, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar ekonomiskajām attiecībām un starptautisko tirdzniecību; tāpēc uzskata, ka nesen notikušajām Kongresa vēlēšanām līdz ar drīzumā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir jādod stimuls šo attiecību turpmākai veicināšanai un padziļināšanai.

3.  pauž atzinību un uzslavu pašreizējai sistēmai, kas ļauj ieinteresētajām pusēm sniegt ieguldījumu TEP ar konsultācijām, taču uzsver, ka ir jāparedz oficiālāka loma ES un ASV likumdevējām iestādēm, kurām ar attiecīgajām izpildvaras struktūrām ir kopīga atbildība par likumu stāšanos spēkā; tāpēc atzinīgi vērtē nesen pieņemto iniciatīvu paplašināt TLID, iesaistot tajā ASV Senāta locekļus, un EK un ASV pārstāvju TEP decembra sanāksmē Vašingtonā pausto pozitīvo reakciju uz aicinājumiem vairāk integrēt TEP procesā TLID un šo dialogu stiprināt;

4.        tajā pašā laikā uzskata, ka transatlantiskā ekonomiskā sadarbība ir jāpadara     atbildīgāka,      pārredzamāka un paredzamāka, bet par sanāksmju grafikiem, darba   kārtībām, ceļvežiem un progresa ziņojumiem galvenajām ieinteresētajām personām ir   jāvienojas   pēc iespējas īsākā laikā un pēc tam tie jāpublicē tīmekļa vietnē;

5.        uzskata, ka Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai ir liels potenciāls ieņemt vienotu nostāju un uzņemties iniciatīvu starptautiskos forumos, ņemot vērā daudzās kopīgās tirdzniecības intereses, piemēram, attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi izejmateriāliem pasaules tirgū, intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) īstenošanu un patentu globālu saskaņošanu; norāda, ka abu pušu interesēs ir labāk izmantot šo potenciālu;

6.   atzinīgi vērtē progresu, kas panākts pēdējos mēnešos, veicinot transatlantisko ekonomisko integrāciju; it īpaši uzskata, ka tādās jomās kā ieguldījumi, grāmatvedības standarti, regulatīvi jautājumi, importēto produktu drošība un IĪT piemērošana uzlabotā sadarbība jau ir devusi būtisku progresu, un tā jāturpina; uzskata, ka darbs, kas saistīts ar augsta riska tirdzniecības jomām, piemēram, kosmētiku un putnkopību, ir laicīgi jāpārrunā pašlaik notiekošajās diskusijās starp izpildvaras un likumdošanas varas struktūrām;

7.   atgādina, ka Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm pēc iespējas vajadzētu virzīt kopīgās tirdzniecības intereses uz daudzpusēju līmeni; uzskata, ka kopīgajās komerciālajās un politiskajās problēmās, kas ar tām saistītas divpusēju interešu formā, tiek ievērotas trešo valstu tiesības ieviest pašām savus noteikumus;

8.   aicina jauno Kongresu grozīt ASV noteikumu veikt 100 % ASV paredzēto kravu skenēšanu un mudina to cieši sadarboties ar ES, lai nodrošinātu daudzveidīgas pieejas īstenošanu, pamatojoties uz faktisko risku; norāda, ka droša tirdzniecība ir īpaši svarīga vēl integrētākā globālajā ekonomikā, taču uzskata, ka šis vienkāršais pasākums ir potenciāls jauns šķērslis tirdzniecībai, radot būtiskas izmaksas ekonomikas dalībniekiem, kas no piegādes ķēdes drošības viedokļa nedos nekādu labumu;

9.   uzskata, ka TEP var būt noderīgi organizēt seminārus par 100 % kravas skenēšanas jautājumu Briselē un Vašingtonā, lai veicinātu dziļāku izpratni ES un ASV likumdevēju iestāžu vidū un panāktu agrīnu un abpusēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu;

10. uzskata, ka jaunajam Parlamentam un ASV Kongresam ir jāapņemas pārskatīt divpusējās tirdzniecības sarunas, lai panāktu lielāku atbilstību būtiskās sadaļās;

11.      atzīmē brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Meksiku pozitīvo ietekmi – kopš nolīguma stāšanās spēkā tirdzniecība ir pieaugusi par 25 procentiem, un abas puses ir sākušas plašu liberalizāciju; norāda arī uz Kanādas un ES abpusējām interesēm brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanā un tāpēc mudina Komisiju un jauno ASV valdību beidzot sākt nopietnas sarunas, lai veicinātu brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) valstīm;

12.      iesaka nākamajā TEP sanāksmē pārrunāt to, vai būtu noderīgi integrēt TEP procesā tehniskākus jautājumus un vai lielāka sadarbība starp ES un ASV ir būtiska, lai izveidotu funkcionālu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu; iesaka pilnveidot pašreizējos kopīgos starptautiskos kritērijus energoietilpīgām nozarēm un integrēt tos TEP procesā;

13.      uzskata, ka TLID nākamajā sanāksmē, kas notiks 2009. gada aprīlī Prāgā, ir jāizvērtē TEP darbs un jāizstrādā metode TLID dalības veicināšanai TEP procesā;

14. pauž bažas saistībā ar jauno ASV likumprojektu par „819 miljardu dolāru stimulu”, kas kavēs tirdzniecību; atzīmē, ka izraksti no likumprojekta nav atbilstīgi PTO noteikumiem, un uzstāj, ka noteikti ir nepieciešama savstarpēja sadarbība, reaģējot uz pašreizējo krīzi, nevis pasākumu īstenošana ar mērķi pārtraukt ASV un ES sadarbību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

7

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Christofer Fjellner, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Ģirts Valdis Kristovskis, Alain Lipietz, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Gianluca Susta, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Javier Moreno Sánchez, Frithjof Schmidt, Hannu Takkula, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Corbett, Roselyne Lefrançois, Véronique Mathieu, Zita Pleštinská, Paul Rübig, Struan Stevenson, Anna Záborská

5.2.2009

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs

(2008/2199(INI))

Atzinumu sagatavoja: José Manuel García-Margallo y Marfil

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzīmē, ka transatlantiskais tirgus ir vislielākā un visintegrētākā ekonomikas zona pasaulē, tomēr vairs ne visdinamiskākā, un tāpēc aicina stiprināt ES un ASV stratēģiskās partnerattiecības, lai uzlabotu konkurenci un novērstu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, ievērojot vienošanās, kas iekļautas Pamatdokumentā transatlantiskās ekonomiskās integrācijas veicināšanai;

2.        atzīmē arī, ka pašreizējā finanšu krīzē daļēji vainojama ir globālā makroekonomikas nelīdzsvarotība, tāpēc pirms un pēc ikgadējām ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmēm būtu ieteicams rīkot sarunas par monetāriem jautājumiem, kurās piedalītos Komisija, kompetentās ASV iestādes, kā arī Parlamenta un ASV Kongresa ekonomikas lietu komitejas;

3.        atzīmē, ka finanšu krīze ir parādījusi, cik cieši saistīti ir ES un ASV finanšu tirgi, proti, cik kļūdaina ir „atsaistīšanas” koncepcija, un atbalsta intensīvāku dialogu starp iestādēm, kā arī reglamentējošo un uzraudzības noteikumu pārskatu;

4.   atbalsta tirgu pakāpenisku integrāciju, ieviešot savstarpēju atzīšanu apvienojumā ar reglamentējošo noteikumu zināmu konverģenci, kā arī nosakot īpašus izņēmumus, kad vien tas iespējams; atgādina, ka veiksmīgas integrācijas pamatprincipi ir brīva piekļuve tirgiem, starptautiskiem standartiem atbilstoši noteikumi, šo noteikumu viendabīga piemērošana un pastāvīgs dialogs ar tirgus dalībniekiem; aicina ES un ASV iestādes neradīt šķēršļus ārvalstu ieguldījumiem un nepieņemt tiesību aktus, kam būtu pārrobežu ietekme, iepriekš neapspriežoties un nepanākot vienošanos;

5.        atbalsta tādu šķēršļu novēršanu, kuri kavē ieguldījumus un transatlantisko pakalpojumu sniegšanu, un piekrīt ES un ASV tirgu integrācijas uzlabošanai, lai tie varētu labāk konkurēt ar jaunajiem tirgiem, ja vien ir izveidots piesardzīgu noteikumu pienācīgs satvars, lai nepieļautu, ka krīzei Atlantijas okeāna vienā pusē ir ietekme okeāna otrā pusē;

6.   norāda, ka finanšu pakalpojumu tirgu integrācija, paralēli nepārskatot reglamentējošos noteikumus un uzraudzības standartus, traucēs iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību; tāpēc atbalsta tādu noteikumu pieņemšanu, kuri garantētu konkurenci, nodrošinātu produktu, finanšu iestāžu un tirgu lielāku pārredzamību un ļautu izveidot kopējus riska pārvaldības modeļus, ievērojot vienošanās, ko panāca G20 valstu grupas 2008. gada novembra augstākā līmeņa sanāksmē;

7.   atzīst, ka ASV uzraudzības iestādes ir guvušas panākumus, ieviešot Bāzeles II vienošanās saistībā ar lielām bankām, tomēr pauž kritiku par pretrunām, kuras vēl jānovērš, jo tās uzliek papildu slogu Eiropas banku filiālēm ASV, tādējādi mazinot to konkurētspēju, un atzīmē, ka ir vēl daži jautājumi (finanšu holdingi un mazās bankas), kas jāatrisina pēc iespējas ātrāk; tāpēc mudina ES Kongresu izskatīt jautājumu par saskaņotākas uzraudzības struktūras ieviešanu banku un apdrošināšanas jomā, lai tādējādi nodrošinātu vieglāk īstenojamus līdzekļus ES un ASV darbību koordinācijai;

8.   mudina uzraudzības iestādes ciešāk sadarboties, uzraugot pārrobežu finanšu iestāžu darbību un nepieļaujot tādu finanšu iestāžu darbību, kuras ir reģistrētas valstīs, kas nevēlas sadarboties un nebūt nav pārredzamas, un aicina likvidēt „nodokļu paradīzes”;

9.        norāda — grāmatvedības standartu konverģences gadījumā ieguldītāji saņemtu labāku informāciju un uzraudzība būtu vieglāk īstenojama, tomēr tas nav pietiekami, un šo krīzi nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu tam, lai ASV vidējā termiņā atliktu starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) pilnīgu pieņemšanu;

10. mudina ES un ASV iestādes kredītvērtējuma aģentūras reglamentēt atbilstoši kopīgi pieņemtiem principiem un metodēm, lai tādējādi atjaunotu uzticību šiem vērtējumiem un garantētu to noturīgumu; tomēr uzsver, ka ES vajadzētu izstrādāt pašai savus reglamentējošos noteikumus, jo ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijas standartu eksteritoriāla piemērošana ASV aģentūrām, kuras darbojas ES tirgū, nav pieņemama;

11. piekrīt Komisijai, ka kredītus sniedzošajām iestādēm vajadzētu obligāti paturēt daļu no sniegtā kredīta, lai tādējādi tās būtu spiestas pieņemt daļu no nodotajiem riskiem; aicina šo jautājumu apspriest transatlantiskā dialoga ietvaros, lai saglabātu vienlīdzīgus noteikumus starptautiskā līmenī un ierobežotu sistēmiskos riskus pasaules finanšu tirgos; uzskata, ka vajadzētu panākt vienošanos par rīcības kodeksiem valstu ieguldījumu fondiem;

12. aicina izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismus un krīžu komitejas, kurās vajadzētu darboties ES un ASV iestāžu pārstāvjiem, lai laicīgi un atbilstošā veidā pieņemtu nepieciešamos ārkārtas pasākumus; saistībā ar ieteikumiem panākt transatlantisko konverģenci šajā regulā minētajās jomās uzsver nepieciešamību izveidot pamatu sarunām, kas ļautu novērst tādu nosacījumu atkārtošanos, kuri izraisīja pašreizējo ekonomikas stāvokli, kad krīze ASV rada arī visas ES ekonomikas lejupslīdi;

13.      aicina rīkot kopējas apspriedes par reformām Starptautiskajā Valūtas fondā un  Pasaules Bankā, lai sagatavotu kopējus priekšlikumus dažādiem forumiem, kuros šīs reformas tiek apspriestas ar mērķi panākt efektīvu mehānismu globālai finanšu uzraudzībai un solidaritāti finanšu krīzes laikā;

14.      uzskata, ka ir jāizstrādā kopīga ES un ASV stratēģija darbībai saistībā ar ieguldījumiem jaunās un tīrās tehnoloģijās, jo šāda stratēģija ļautu ne tikai risināt klimata pārmaiņu problēmu, bet arī radīt jaunas darbavietas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paolo Bartolozzi, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Louis Grech, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Othmar Karas, Wolf Klinz, Andrea Losco, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Gay Mitchell, Sirpa Pietikäinen, Heide Rühle, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ieke van den Burg

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Werner Langen, Thomas Mann, Bilyana Ilieva Raeva, Margaritis Schinas, Eva-Riitta Siitonen


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vittorio Agnoletto, Angelika Beer, Bastiaan Belder, Elmar Brok, Marco Cappato, Philip Claeys, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Klaus Hänsch, Anna Ibrisagic, Maria Eleni Koppa, Vytautas Landsbergis, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Janusz Onyszkiewicz, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, João de Deus Pinheiro, Hubert Pirker, Pierre Pribetich, Flaviu Călin Rus, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, István Szent-Iványi, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Andrzej Wielowieyski, Luis Yañez-Barnuevo García, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Andrew Duff, James Elles, Pierre Jonckheer, Evgeni Kirilov, Alexandru Nazare, Antolín Sánchez Presedo, Adrian Severin, Jean Spautz

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Pilar del Castillo Vera, Cristina Gutiérrez-Cortines, Manolis Mavrommatis, José Javier Pomés Ruiz, José Ribeiro e Castro, Ewa Tomaszewska

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 12. martaJuridisks paziņojums