ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija)

6.4.2009 - (COM(2008)0780 – C6‑0413/2008 – 2008/0223(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Silvia-Adriana Ţicău
(Pārstrādāšana – Reglamenta 80.a pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija)

(COM(2008)0780 – C6‑0413/2008 – 2008/0223(COD))

(Koplēmuma procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0780),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0413/2008),

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2009. gada 3. februāra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6‑0254/2009),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Energopatēriņa samazinājums ēku sektorā ir būtiska to pasākumu daļa, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un izpildītu Kioto protokola prasības, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām, kā arī lai īstenotu Eiropas un starptautiskās saistības arī pēc 2012. gada samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Samazinātam energopatēriņam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos.	(3) Tā kā ēkas rada 40 % no ES kopējā energopatēriņa, energopatēriņa samazinājums un no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas izmantošana ēku sektorā ir būtiska to pasākumu daļa, kuri jāveic, lai samazinātu ES enerģētisko atkarību un siltumnīcefekta gāzu emisiju. Pastiprināti izmantojot no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju un vienlaikus veicot pasākumus energopatēriņa samazināšanai Eiropas Savienībā, ES varēs izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pievienotā Kioto protokola prasības un ilgtermiņa apņemšanos nepieļaut, ka temperatūra pasaulē paaugstinās vairāk nekā par 2°C, kā arī apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un starptautiska nolīguma noslēgšanas gadījumā samazināt emisiju par 30 %. Samazinātam energopatēriņam un no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas pastiprinātai izmantošanai ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Eiropadome 2007. gada martā uzsvēra, ka Kopienā jāpaaugstina energoefektivitāte, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi samazināt Kopienas energopatēriņu par 20 %, un aicināja drīz un pilnībā īstenot prioritātes, kas noteiktas Komisijas paziņojumā „Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana”. Minētajā rīcības plānā konstatēja, ka būtisks potenciāls rentablam enerģijas ietaupījumam ir ēku sektorā. Eiropas Parlaments 2008. gada 31. janvāra rezolūcijā aicināja padarīt stingrākus Direktīvas 2002/91/EK noteikumus.	(5) Eiropadome 2007. gada martā uzsvēra, ka Kopienā jāpaaugstina energoefektivitāte, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi samazināt Kopienas energopatēriņu par 20 %, un aicināja drīz un pilnībā īstenot prioritātes, kas noteiktas Komisijas paziņojumā „Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana”. Minētajā rīcības plānā konstatēja, ka būtisks potenciāls rentablam enerģijas ietaupījumam ir ēku sektorā. Eiropas Parlaments 2008. gada 31. janvāra rezolūcijā aicināja padarīt stingrākus Direktīvas 2002/91/EK noteikumus un jau vairākkārt, tostarp rezolūcijā par otro stratēģisko pārskatu enerģētikas jomā, ir aicinājis noteikt par saistošu mērķi līdz 2020. gadam panākt 20 % energoefektivitāti. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. .../2009/EK par pienākumu sadali, kurā būtiska nozīme būs energoefektivitātei ēku sektorā, ir noteikti dalībvalstīm saistoši mērķi CO2 samazinājumam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. .../2009/EK par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu ir prasīts sekmēt energoefektivitāti, ņemot vērā saistošo mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt, ka 20 % no ES kopējā energopatēriņa veido no atjaunojamiem avotiem iegūta enerģija.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Eiropadome 2007. gada martā atkārtoti apstiprināja Kopienas apņemšanos visā Kopienā attīstīt enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem, atbalstot saistošu mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem avotiem. Ar Direktīvu Nr. .../2009/EK par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu ir izveidota kopēja struktūra enerģijas ieguves veicināšanai no atjaunojamiem avotiem. Tajā uzsvērta nepieciešamība iekļaut no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas aspektu Direktīvā 2002/91/EK noteikto minimālo energoefektivitātes prasību izpildē, lai paātrinātu minimālo līmeņu noteikšanu no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas izmantošanai ēkās.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. .../2009/EK par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu ir iekļauta prasība noteikt minimālos līmeņus no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas izmantošanai ēku sektorā līdz 2015. gadam un prasīts EĒED iekļaut atjaunojamo enerģijas avotu aspektu.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ēku energoefektivitāte būtu aprēķināma, pamatojoties uz metodi, ko var diferencēt valsts vai reģionālā mērogā, un kas papildus termiskajiem parametriem aptver citus faktorus, kam ir arvien lielāka nozīme, piemēram, apkures un gaisa kondicionēšanas ierīces, atjaunojamu enerģijas avotu izmantojums, pasīvās apkures un dzesēšanas elementi, aizēnojums, gaisa kvalitāte telpās, piemērots dabiskais apgaismojums un ēkas konstrukcija. Energoefektivitātes aprēķināšanas metodes pamatā nav jābūt tikai apkures sezonai, bet tajā jāiekļauj ēkas gada kopējā energoefektivitāte.	(9) Ēku energoefektivitāte būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vienotu metodi ar objektīviem mainīgajiem parametriem, kur ņemtas vērā reģionālās klimata atšķirības, un kas papildus termiskajiem parametriem aptver citus faktorus, kam ir arvien lielāka nozīme, piemēram, apkures, dzesēšanas un ventilācijas sistēmas, siltuma atgūšana, zonu kontrole, atjaunojamu enerģijas avotu izmantojums, pasīvās apkures un dzesēšanas elementi, aizēnojums, gaisa kvalitāte telpās, piemēroti dabiskā apgaismojuma mērījumi, izolācijas un apgaismojuma sistēmas, uzraudzības un kontroles sistēmas un ēkas konstrukcija. Energoefektivitātes aprēķināšanas metodes pamatā nav jābūt tikai apkures sezonai, bet tajā jāiekļauj ēkas gada kopējā energoefektivitāte. Metodē būtu jāņem vērā pastāvošie Eiropas standarti.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Komisijai jāizstrādā salīdzinoša metode izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai. Dalībvalstīm jāizmanto šāda salīdzinošā metode, lai salīdzinātu iegūtos rezultātus ar pieņemtajām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Šāda salīdzinājuma rezultāti un dati, kas izmantoti minēto rezultātu ieguvei, regulāri jāiesniedz Komisijai. Izmantojot šādus ziņojumus, Komisijai jānovērtē, cik lielā mērā dalībvalstis sasniegušas izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni, un jāsagatavo par to ziņojums. Pēc pārejas perioda dalībvalstīm jāizmanto šāda salīdzinošā metode, kad tās pārskata minimālās energoefektivitātes prasības.	(12) Komisijai jāizstrādā vienota metode izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai. Šai metodei jābūt saderīgai ar metodi, kas izmantota Kopienas tiesību aktos, kurus piemēro, nosakot efektivitātes prasības ēkā izmantotajiem ražojumiem, būvelementiem un inženiertehniskajām sistēmām. Dalībvalstīm jāizmanto šāda vienotā metode, lai pieņemtu minimālās energoefektivitātes prasības. Šāda aprēķina rezultāti un dati, kas izmantoti minēto rezultātu ieguvei, regulāri jāiesniedz Komisijai. Izmantojot šādus ziņojumus, Komisijai jānovērtē, cik lielā mērā dalībvalstis sasniegušas izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni, un jāsagatavo par to ziņojums. Dalībvalstīm jāizmanto šāda metode, kad tās pārskata un nosaka minimālās energoefektivitātes prasības.
Pamatojums
Direktīvai jānodrošina atbilstība spēkā esošajiem tiesību aktiem. Nepieciešama nevis salīdzinoša metode, bet gan vienota aprēķina metode, kurā izmanto objektīvus rādītājus, ņemot vērā reģionālās klimata atšķirības, un kura atbilst vienota tirgus pieejai.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ēkas ietekmē ilgtermiņa enerģijas patēriņu, un tādēļ jaunām būvēm jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas pielāgotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā to, ka pilnīgi netiek izmantotas visas tās iespējas, ko sniedz alternatīvu energoapgādes sistēmu izmantojums, būtu jāpēta alternatīvo energoapgādes sistēmu tehniskais, vides un ekonomiskais pamatojums, neatkarīgi no ēkas platības.	(13) Ēkas būtiski ietekmē ilgtermiņa enerģijas patēriņu. Ņemot vērā esošo ēku ilgo atjaunošanas ciklu, jaunbūvēm un esošajām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas pielāgotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā to, ka pilnīgi netiek izmantotas visas tās iespējas, ko sniedz alternatīvu energoapgādes sistēmu izmantojums, būtu jāizskata alternatīvu energoapgādes sistēmu izmantošanas iespējas jaunbūvēs un esošās ēkās neatkarīgi no to platības, ievērojot principu, ka vispirms jānodrošina apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas daudzuma samazinājums uz izmaksu ziņā optimālu minimālo līmeni.
Pamatojums
Tā kā esošo ēku atjaunošanas cikls ir aptuveni 25 gadi, prasībai izmantot atjaunojamo enerģijas avotu sistēmas vai koģenerāciju būtu tikai ierobežota ietekme, ja esošās ēkas būtu izslēgtas no darbības jomas. Tā kā esošās ēkas veido 95 % no kopējām ēkām, šī būtu neizmantota iespēja.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Nozīmīga atjaunošana, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību,  nodrošina  iespēju veikt rentablus pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti. Rentabilitātes nolūkā jārada iespēja ierobežot minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz tām atjaunotajām ēkas daļām, kuras ir vissvarīgākās ēkas energoefektivitātei.	(14) Nozīmīga atjaunošana, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību, nodrošina iespēju veikt rentablus pasākumus, lai palielinātu visas ēkas energoefektivitāti. Prasību noteikšana rentabliem pasākumiem nodrošinās, ka netiek radīti šķēršļi, kas varētu negatīvi ietekmēt lēmumu veikt nozīmīgu ēkas atjaunošanu.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Pētījumi liecina, ka būvniecības nozare ir neefektīva un tādēļ galalietotāju izmaksas ievērojami pārsniedz optimālo izmaksu līmeni. Aprēķini rāda, ka būvdarbu izmaksas varētu samazināt pat par 30–35 %, ja lielākajā daļā būvniecības darbību un attiecībā uz lielāko daļu ražojumu samazinātu atkritumu apjomu. Būvniecības nozares neefektivitāte visvairāk apdraud šīs direktīvas mērķi un nolūku, jo nepamatoti augstās būvdarbu un atjaunošanas darbu izmaksas mazina rentabilitāti un tādējādi arī nozares energoefektivitāti. Lai garantētu šīs direktīvas pienācīgu darbību, Komisijai jāizvērtē būvniecības tirgus darbība un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei secinājumi un ieteikumi. Dalībvalstīm jācenšas nodrošināt cenu noteikšanas pārredzamību ēku būvniecības un atjaunošanas nozarē, kā arī jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas jaunajiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši MVU, traucē iekļūt tirgū un izmantot attiecīgās iespējas un infrastruktūru.
Pamatojums
Pētījumi rāda, ka 30–35 % no būvdarbu izmaksām ir tieši saistītas ar būvdarbu un ražošanas atkritumiem. („Būvniecības projektu atkritumi — aicinājums veidot jaunu pieeju”, Josephson/Saukkoriipi, Vides arhitektūras pārvaldības, ēku ekonomikas un pārvaldības centrs, Čalmersa Tehniskā universitāte, Gēteborga 2007). Ja būvniecības sektorā tiktu samazinātas nevajadzīgās izmaksas, notiktu ievērojami vairāk ar ēku energoefektivitātes uzlabošanu saistītu atjaunošanas darbu, jo šāda atjaunošana galalietotājiem izmaksātu daudz lētāk.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Lai uzlabotu mājsaimniecības ierīču un apkures un dzesēšanas iekārtu energoefektivitāti, jāizstrādā un jāievieš informācijas tehnoloģijas, kā mērķi izvirzot „viedas ēkas”.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Vajadzīgi pasākumi, lai palielinātu tādu ēku skaitu, kas ne tikai atbilst pašreizējām minimālajām energoefektivitātes prasībām, bet ir arī energoefektīvākas. Šādā nolūkā dalībvalstīm jāizstrādā un regulāri jāiesniedz Komisijai valsts plāni par tādu ēku skaita palielināšanu, kurās gan oglekļa dioksīda emisija, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli.	(15) Vajadzīgi pasākumi, lai palielinātu tādu ēku skaitu, kuras ne tikai atbilst pašreizējām minimālajām energoefektivitātes prasībām, bet nodrošina vismaz izmaksu ziņā optimālu energoefektivitātes līmeni. Šādā nolūkā dalībvalstīm jāizstrādā un regulāri jāiesniedz Komisijai valsts plāni par nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, jāmudina dalībvalstis līdzās šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem veikt papildu pasākumus. Šādos pasākumos var ietilpt finanšu un nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, ēku īpašniekiem un īrniekiem, tostarp pazeminātas PVN likmes ēku atjaunošanas pakalpojumiem.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka parasti ieguldījumiem energoefektivitātē ir augstas sākotnējās izmaksas, uzņēmumiem, ēku īpašniekiem un īrniekiem nepieciešams finansiāls atbalsts, lai veiktu sākotnējo ieguldījumu. To var nodrošināt, piešķirot ēku īpašniekiem bezprocentu aizdevumus vai nosakot samazinātu PVN likmi ēku atjaunošanas darbiem, kuri saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu. Samazināta PVN piemērošana tikai ražojumiem vien varētu veicināt neprofesionāla darbaspēka izmantošanu, tādējādi mazinot veikto darbu efektivitāti un nenodrošinot enerģijas ietaupīšanu.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Dalībvalstīm, nosakot enerģijas cenas patērētājiem, jāizvairās no konkurenci kropļojoša cenu regulējuma, kas nerada stimulus enerģijas taupīšanai.
Pamatojums
Enerģijas cenu regulējumam piemīt tendence palielināt galalietotāju enerģijas patēriņu un izkropļot energoresursu tirgu. Jāizvairās no šādu regulējošu apsākumu pieņemšanas un jāaizstāj tie ar pasākumiem, kas mudinātu galalietotājus taupīt enerģiju.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Izmantojot energoefektivitātes sertifikātu, jāsniedz precīza informācija par ēkas energoefektivitāti un praktiski padomi par tās uzlabošanu potenciālajam ēkas vai tās daļu pircējam vai īrniekam. Sertifikātā jānorāda arī informācija par apkures un dzesēšanas faktisko ietekmi uz ēkas enerģijas pieprasījumu, uz tās primārās enerģijas patēriņu un uz oglekļa dioksīda emisijām.	(17) Izmantojot energoefektivitātes sertifikātu, jāsniedz precīza informācija par ēkas energoefektivitāti un praktiski padomi par tās uzlabošanu potenciālajam ēkas vai tās daļu pircējam vai īrniekam. Turklāt jānosaka prasība komerciālo ēku īpašniekiem un īrniekiem apmainīties ar informāciju par reālo energopatēriņu, lai nodrošinātu, ka ir pieejami visi dati pamatotu lēmumu pieņemšanai par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Sertifikātā jānorāda arī informācija par apkures un dzesēšanas faktisko ietekmi uz ēkas enerģijas pieprasījumu, uz tās primārās enerģijas patēriņu un uz oglekļa dioksīda emisijām. Ēku īpašniekiem jābūt iespējai pieprasīt sertificēšanu vai sertifikāta atjaunināšanu jebkurā laikā, nevis tikai tad, kad ēku izīrē, pārdod vai atjauno.
Pamatojums
Jābūt iespējai saņemt energoefektivitātes sertifikātu ne vien tad, kad ēku vai tās daļu izīrē, pārdod vai atjauno, bet gan pēc pieprasījuma.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Valsts iestādēm jārāda piemērs un jāievieš energoefektivitātes sertifikātā minētie ieteikumi tā darbības periodā. Dalībvalstu izstrādātajos valsts plānos jāparedz pasākumi valsts iestāžu atbalstam, lai tās būtu pirmās, kas veic energoefektivitātes uzlabojumus un ievieš energoefektivitātes sertifikātā minētos ieteikumus tā darbības periodā. Izstrādājot valsts plānus, dalībvalstīm jāapspriežas ar vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjiem.
Pamatojums
Valsts iestādēm jārāda piemērs un jāievieš energoefektivitātes sertifikātā minētie ieteikumi. Dalībvalstu izstrādātajos plānos jāievieš pasākumi valsts iestāžu atbalstam, lai tās attiecīgi rīkotos un būtu pirmās, kas veic energoefektivitātes uzlabojumus. Izstrādājot valsts plānus, dalībvalstīm jāapspriežas ar vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjiem.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Saskaņā ar Direktīvā 2006/32/EK noteiktajām prasībām par viedo skaitītāju uzstādīšanu īpašniekiem un īrniekiem reālajā laikā jāsaņem precīza informācija par enerģijas patēriņu attiecīgajās ēkās.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ēkas, ko aizņem publiskā sektora iestādes  un sabiedrības bieži apmeklētas ēkas nodrošina iespēju veidot  paraugu, demonstrējot, ka tiek ņemti vērā vides aizsardzības un enerģētikas apsvērumi, un līdz ar to jāveic šādu ēku  regulāra energosertificēšana. Energosertifikāti būtu izvietojami redzamā vietā, lai sabiedrība būtu labāk informēta.	(18) Ēkām, kurās izvietotas valsts iestādes, un sabiedrības bieži apmeklētām ēkām jārāda piemērs, demonstrējot, ka tiek ņemti vērā vides aizsardzības un enerģētikas apsvērumi, un līdz ar to jāveic šādu ēku regulāra energosertificēšana. Energosertifikāti jāizvieto redzamā vietā, lai sabiedrība būtu labāk informēta par energoefektivitāti. Ja dalībvalstis nolemj energosertificēšanas prasībās iekļaut enerģijas izlietojumu, iespējams izmantot atrašanās vietas principu, ar kuru saskaņā vairākas tuvu izvietotas ēkas, kurās atrodas viena un tā pati organizācija, izmanto kopējus skaitītājus.
Pamatojums
Šajā grozījumā izcelts dažu dalībvalstu labais piemērs, jo tās ir paplašinājušas prasības par informācijas norādīšanu, lai atspoguļotu gan ēku energoefektivitāti, gan to, kā enerģiju patērē mājas iemītnieki. Atrašanās vietas princips šādos gadījumos ļautu ņemt vērā universitāšu, slimnīcu un citu līdzīgu valsts iestāžu ēku struktūru un labāk atspoguļotu ēku kopējo enerģijas patēriņu un oglekļa emisijas ietekmi.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Pārrobežu finanšu un citu energoefektivitātes atbalsta pasākumu tirgus attīstībai būs svarīgi nodrošināt dalībvalstīs izsniegto energoefektivitātes sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Lai to veicinātu, Komisijai jāizstrādā vienoti sertifikātu satura un noformēšanas, kā arī ekspertu akreditācijas minimālie standarti. Lai ieteikumi būtu labi saprotami, energoefektivitātes sertifikātam jābūt pieejamam gan ēkas īpašnieka, gan īrnieka valodā.
Pamatojums
Ir nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Sertifikāta saturam jābūt saprotamam gan ēkas īpašniekam, gan īrniekam, lai viņi varētu rīkoties atbilstoši tajā norādītajiem ieteikumiem.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Pēdējos gados ir novērots gaisa kondicionēšanas sistēmu skaita pieaugums Eiropas valstīs. Tas rada nopietnas problēmas slodzes maksimuma laikā, palielinot elektroenerģijas izmaksas un izjaucot enerģijas bilanci šajās valstīs.	(19) Pēdējos gados ir novērots gaisa kondicionēšanas sistēmu skaita pieaugums Eiropas valstīs. Tas visās dalībvalstīs rada nopietnas problēmas slodzes maksimuma laikā, palielinot elektroenerģijas izmaksas un izjaucot enerģijas bilanci. Priekšroka jādod stratēģijām, kas uzlabo ēku termoefektivitāti vasarā. Šajā nolūkā jāturpina izstrādāt pasīvās dzesēšanas metodes, galvenokārt metodes, kā uzlabot iekštelpu mikroklimatu un klimatiskos apstākļus ap ēkām.
Pamatojums
Jo īpaši ņemot vērā prognozes par vispārējo klimata sasilšanu Eiropas Savienībā, vairs nav jēgas par prioritāti noteikt stratēģijas iekštelpu mikroklimata uzlabošanai visvairāk skartajās valstīs. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka karstās vasaras ES dienvidu valstīs ietekmē arī enerģijas piegādes Centrāleiropā. Tas liek rīkoties bez kavēšanās.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Regulāra apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšana, ko veic kvalificēts personāls, sekmē to pareizu noregulēšanu saskaņā ar produkta specifikāciju; tas garantē optimālu sniegumu no vides, drošības un enerģētikas viedokļa. Visas apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas neatkarīgs novērtējums jāveic regulāri aprites cikla laikā, jo īpaši pirms nomaiņas vai modernizēšanas.	(20) Regulāra apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšana, ko veic kvalificēts personāls, sekmē to pareizu noregulēšanu saskaņā ar produkta specifikāciju; tas garantē optimālu sniegumu no vides, drošības un enerģētikas viedokļa. Visas apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas neatkarīgs novērtējums jāveic regulāri aprites cikla laikā, jo īpaši pirms nomaiņas vai modernizēšanas. Lai samazinātu administratīvo slogu ēku īpašniekiem un īrniekiem, dalībvalstīm jānodrošina, ka energoefektivitātes sertificēšanā vienmēr ietilpst arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude; turklāt iespēju robežās apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude jāveic vienlaikus.
Pamatojums
Ir svarīgi samazināt ēku īpašnieku un īrnieku administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Vietējām un reģionālajām iestādēm ir izšķiroša nozīme šīs direktīvas sekmīgā ieviešanā. Ar šo iestāžu pārstāvjiem jāapspriežas par visiem aspektiem, kas saistīti ar direktīvas ieviešanu vietējā vai reģionālā līmenī. Vietējiem plānotājiem un būvuzraugiem jāsaņem atbilstoša palīdzība un resursi, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus.
Pamatojums
Vietējām un reģionālajām iestādēm ir izšķiroša nozīme šīs direktīvas sekmīgā ieviešanā. Ar šo iestāžu pārstāvjiem jāapspriežas par visiem aspektiem saistībā ar direktīvas ieviešanu vietējā vai reģionālā līmenī. Vietējiem plānotājiem un būvuzraugiem jāsaņem atbilstoša palīdzība un resursi, lai veiktu nepieciešamos uzdevumus.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Ja iekārtu uzstādītāja profesionālās darbības uzsākšana un veikšana ir reglamentēta profesija, profesionālās kvalifikācijas atzīšanas nosacījumi ir izklāstīti Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Tādēļ šo direktīvu piemēro, neierobežojot Direktīvu 2005/36/EK. Lai arī Direktīvā 2005/36/EK ir noteiktas prasības par profesionālo kvalifikāciju, tostarp arhitekta kvalifikācijas, savstarpēju atzīšanu, vēl ir jānodrošina, ka arhitekti un plānotāji savos plānos un projektos atbilstoši ņem vērā augsti efektīvas tehnoloģijas. Tādēļ dalībvalstu pienākums ir sniegt precīzus norādījumus. Tas jāveic, neskarot Direktīvas 2005/36/EK noteikumus, jo īpaši tās 46. un 49. pantu.
Pamatojums
Sertifikātu savstarpēja atzīšana dalībvalstīs atvieglotu speciālistu brīvu pārvietošanos pāri robežām, neradot tirdzniecības ierobežojumus. Ar šo apsvērumu direktīvu pieskaņo Atjaunojamo enerģijas avotu direktīvai.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Jo īpaši jāpiešķir pilnvaras Komisijai I pielikumā izklāstītās vispārējā regulējuma konkrētas daļas pielāgot tehnikas attīstībai, noteikt metodi izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai, kā arī izveidot kopīgus principus tādu ēku definēšanai, kurās gan oglekļa dioksīda emisiju, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.	(23) Jo īpaši jāpiešķir pilnvaras Komisijai I pielikumā izklāstītās vispārējā regulējuma konkrētas daļas pielāgot tehnikas attīstībai, noteikt vienotu metodi izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai, kā arī izstrādāt nulles enerģijas ēku definīciju, ņemot vērā reģionam raksturīgos laika apstākļus un nākotnē prognozētās laika apstākļu izmaiņas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Komisijai jāizveido metode izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai, kā arī jāizstrādā vienota nulles enerģijas ēku definīcija, ņemot vērā reģionam raksturīgos laika apstākļus un laika gaitā prognozētās izmaiņas.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Tā kā pašlaik aptuveni 14 % energoresursu ES tiek tērēti apgaismojumam un tā kā, izmantojot mūsdienīgas, progresīvas apgaismojuma sistēmas, var ietaupīt vairāk nekā 80 % enerģijas, vienlaikus nodrošinot Eiropas standartiem atbilstošu apgaismojuma līmeni (nepilnīgi izmantota iespēja, lai ES varētu sasniegt 2020. gada mērķus), Komisijai jāveic atbilstoši pasākumi, lai pieņemtu Apgaismojuma projektu direktīvu, tā papildinot šajā direktīvā noteiktos pasākumus un mērķus. Paaugstināta energoefektivitāte, kas panākta, pateicoties uzlabotiem apgaismojuma projektiem un energoefektīvu gaismas avotu izmantošanai saskaņā ar Ražojumu energopatēriņa direktīvas noteikumiem, uzskatāma par ievērojamu ieguldījumu ēku energoefektivitātes uzlabošanā.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Tā kā dalībvalstis pašas nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, būvniecības nozares sarežģītības dēļ, un valstu nekustamā īpašuma tirgus nespēj pienācīgi risināt energoefektivitātes problēmas, attiecībā uz apjomu un rīcības efektivitāti tos var labāk sasniegt Kopienas mērogā, tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principiem, kā noteikts attiecīgajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.	(24) Ņemot vērā to, ka mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo būvniecības nozare ir sarežģīta un valstu nekustamā īpašuma tirgus nespēj pienācīgi risināt energoefektivitātes problēmas, un to, ka paredzētās darbības apjoma un rezultātu dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
Pamatojums
(Grozījums, tādējādi arī pamatojums, neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva sekmē ēku energoefektivitātes uzlabošanu Kopienā, ņemot vērā āra klimatiskos apstākļus un vietējās īpatnības, kā arī prasības attiecībā uz iekštelpas klimatu un rentabilitāti.	Šī direktīva sekmē ēku energoefektivitātes uzlabošanu Kopienā, ņemot vērā āra klimatiskos apstākļus un vietējās īpatnības, kā arī prasības attiecībā uz iekštelpu klimatu un izmaksu ziņā optimālu energoefektivitātes līmeni.
Pamatojums
Šīs direktīvas priekšmetā jāpiemin izmaksu ziņā optimāla aprēķina metode, kā arī efektivitātes prasību minimums ēkas norobežojošajām konstrukcijām un inženiertehniskajām sistēmām, un to lietojumam jaunbūvēs un esošajās ēkās. Būtiski pārskatīšanas elementi ir ar nulles enerģijas ēkām saistītie mērķi. Jāiekļauj prasības attiecībā uz ēku energoefektivitātes sertificētāju un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspektoru izglītību, apmācību un savstarpējo atzīšanu dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 1. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) integrētās ēku un tās daļu energoefektivitātes aprēķina metodes kopējo pamatojumu;	a) ēku un tās daļu, kā arī norobežojošo konstrukciju būvelementu un inženiertehnisko sistēmu integrētās energoefektivitātes aprēķina metodēm;
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 1. pants – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) to, kā minimālās prasības energoefektivitātes jomā piemēro esošajām ēkām un to daļām, kad tajās veic nozīmīgu atjaunošanu;	c) to, kā minimālās prasības energoefektivitātes jomā piemēro esošajām ēkām, kad tajās veic nozīmīgu atjaunošanu, un norobežojošo konstrukciju būvelementiem un inženiertehniskajām sistēmām, kad tās aizstāj vai atjauno;
Pamatojums
Šīs direktīvas priekšmetā jāpiemin izmaksu ziņā optimāla aprēķina metode, kā arī efektivitātes prasību minimums ēkas norobežojošajām konstrukcijām un inženiertehniskajām sistēmām un to izmantojumam jaunbūvēs un esošajās ēkās. Būtiski pārskatīšanas elementi ir ar nulles enerģijas ēkām saistītie mērķi. Jāiekļauj prasības attiecībā uz ēku energoefektivitātes sertificētāju un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspektoru izglītību, apmācību un savstarpējo atzīšanu dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 1. pants - d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) valsts plāniem, kuros paredz palielināt tādu ēku skaitu, kurās gan oglekļa dioksīda emisijas, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli;	d) valstu plāniem un mērķiem palielināt nulles enerģijas ēku skaitu;
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 1. pants – g a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) ēku energoefektivitātes sertificētāju un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspektoru izglītības, apmācības un savstarpējās atzīšanas prasībām dalībvalstīs.
Pamatojums
Šīs direktīvas priekšmetā jāpiemin izmaksu ziņā optimāla aprēķina metode, kā arī efektivitātes prasību minimums ēkas norobežojošajām konstrukcijām un inženiertehniskajām sistēmām un to izmantojumam jaunbūvēs un esošajās ēkās. Būtiski pārskatīšanas elementi ir ar nulles enerģijas ēkām saistītie mērķi. Jāiekļauj prasības attiecībā uz ēku energoefektivitātes sertificētāju un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspektoru izglītību, apmācību un savstarpējo atzīšanu dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 1. pants – g b apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	gb) valstu plāniem attiecībā uz šķēršļu novēršanu būvniecības, īres un mantojuma tiesību aizsardzības tiesību aktos un finansiālu stimulu izveidošanu.
Pamatojums
Jāmudina dalībvalstis veidot papildu finansiālos stimulus, piemēram, tiesību aktos par nodokļiem, un novērst pastāvošos šķēršļus būvniecības, īres un mantojuma tiesību aizsardzības tiesību aktos, tostarp noteikumos par modernizēšanas darbiem, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu, un spēkā esošajās modernizēšanas prasībās ēkām, kas klasificētas kā pieminekļi.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) „jaunbūve” ir ēka, par kuru attiecīgā būvatļauja saņemta pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Jaunbūves definīcija vajadzīga tāpēc, ka jaunas ēkas būvniecība parasti ilgst vairākus mēnešus vai gadus. Ir svarīgi ieviest jaunas prasības attiecībā uz tām ēkām, par kurām attiecīgā būvatļauja saņemta pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) „ēkas daļas” ir dzīvokļi vai ēkas vienības, kas paredzētas atsevišķai izmantošanai;
Pamatojums
Jēdziens „tās daļas” ir izmantots daudzos direktīvas pantos. Tāpēc šis jēdziens jādefinē. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka to varētu interpretēt, attiecinot arī uz būvelementiem un inženiertehniskajām sistēmām. Jēdziens ir izmantots pantos par sertificēšanu un nozīmē daudzdzīvokļu un komerciālo ēku daļas, kuras paredzētas atsevišķai izmantošanai, piemēram, dzīvokļi un biroja telpas.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) „nulles enerģijas ēka” ir ēka, kuras energoefektivitātes līmenis ir tik augsts, ka ēkas kopējais primārās enerģijas patēriņš gada laikā ir vienāds ar turpat saražotās atjaunojamās enerģijas daudzumu vai ir mazāks par to.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 2. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) „ēkas inženiertehniskā sistēma” ir apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma un elektroenerģijas ražošanas tehnisks aprīkojums vai tāds tehnisks aprīkojums, kurā apvienoti vairāki minētie elementi;	(2) „ēkas inženiertehniskā sistēma” ir apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma un elektroenerģijas ražošanas tehnisks aprīkojums, mērījumu, uzraudzības un kontroles sistēmas vai tāds tehnisks aprīkojums, kurā apvienoti vairāki minētie elementi;
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) „ēkas energoefektivitāte” ir aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums, kas ir vajadzīgs, lai apmierinātu energopieprasījumu saistībā ar ēkas tipisku izmantojumu, kurā cita starpā ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, karstajam ūdenim, dzesēšanai, ventilācijai un apgaismojumam	(3) „ēkas energoefektivitāte” ir aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums (kWh/m2 gadā), kurš ir vajadzīgs, lai apmierinātu primārās enerģijas pieprasījumu saistībā ar ēkas tipisku izmantojumu un kurā cita starpā ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, karstajam ūdenim, dzesēšanai, ventilācijai un iebūvētam apgaismojumam, ņemot vērā no pasīvām solārām sistēmām iegūto enerģiju, saules gaismas aizēnošanu un dabisko apgaismojumu.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) „primārā enerģija” ir atjaunojama un neatjaunojama enerģija, kas nav pārstrādāta vai pārveidota;	(4) „primārā enerģija” ir enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem un neatjaunojamiem enerģijas avotiem un kas nav pārstrādāta vai pārveidota;
Pamatojums
ES politikas jomās nepieciešama definīciju saskaņotība. Grozītais formulējums piedāvāts, lai atsauktos uz „enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem” definīciju, kura ierosināta Direktīvas par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu 2. panta a) apakšpunktā un kuru Eiropas Parlaments pieņēma 2008. gada 17. decembrī.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) „enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem” ir no atjaunojamiem nefosiliem enerģijas avotiem iegūta enerģija — vēja, saules, ģeotermālā, aerotermālā, hidrotermālā enerģija, jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;
Pamatojums
Enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, ir būtiska nozīme pārstrādāšanas priekšlikumā, un tādēļ tā atbilstoši jādefinē. ES politikas jomās nepieciešama definīciju saskaņotība. Piedāvātā definīcija ir minēta Direktīvas par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu 2. panta a) apakšpunktā, kuru Eiropas Parlaments pieņēma 2008. gada 17. decembra plenārsēdē.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) „norobežojošās konstrukcijas" ir ēkas elementi, kas atdala tās iekšējās telpas no ārējās vides, tostarp logi, sienas, ēkas pamati, pagraba sienu bloki, griesti, jumts un izolācija;	(5) „norobežojošās konstrukcijas” ir ēkā integrētie elementi, kas atdala tās iekšējās telpas no ārējās vides;
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) „norobežojošo konstrukciju būvelementi” ir atsevišķi ēkas elementi, kas ietekmē ēkas energoefektivitāti un neietilpst ēkas inženiertehniskajās sistēmās, proti, logi, aizēnojums, ārsienu durvis, sienas, pamati, pagraba grīda, griesti, jumts un izolācijas sistēmas;
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) „nozīmīga atjaunošana” ir ēkas atjaunošana, ja	(6) „nozīmīga atjaunošana” ir ēkas atjaunošana, ja
a) atjaunošanas kopējās izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, pārsniedz 25 % no ēkas vērtības, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas, vai	a) atjaunošanas kopējās izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, pārsniedz 20 % no ēkas vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar pašreizējām būvniecības izmaksām attiecīgajā dalībvalstī, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas, vai
b) atjaunošana jāveic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas;	b) atjaunošanu veic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas, kam ir tieša ietekme uz ēkas energoefektivitāti;
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) „izmaksu ziņā optimāls līmenis” ir viszemākais izmaksu līmenis ēkas aprites ciklā, ko nosaka, ņemot vērā ieguldījuma izmaksas, apkopes un ekspluatācijas izmaksas (tostarp enerģijas izmaksas), attiecīgā gadījumā — ieguvumus no saražotās enerģijas un likvidēšanas izmaksas;	(10) „izmaksu ziņā optimāls līmenis” ir tāds izmaksu līmenis, kam raksturīga pozitīva izmaksu un ieguvumu attiecība, kuru aprēķina ēkas aprites ciklā, ņemot vērā vismaz ieguldījumu pašreizējo neto vērtību, ekspluatācijas izmaksas (tostarp enerģijas izmaksas), uzturēšanas izmaksas un attiecīgā gadījumā — ieņēmumus no saražotās enerģijas un likvidēšanas izmaksas;
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 14. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) „siltumsūknis” ir ierīce vai iekārta, kas pie zemas temperatūras uzņem siltumu no gaisa, ūdens vai zemes un pievada to ēkai.	(14) „siltumsūknis” ir mašīna, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no dabiskās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes, uz ēkām vai rūpnieciskām iekārtām, mainot siltuma dabisko plūsmu, t.i. no zemākas uz augstāku temperatūru. Siltumsūkņos uzņemtās vides enerģijas daudzums, kuru šīs direktīvas nolūkā uzskata par atjaunojamo enerģiju, atbilst tam, kas noteikts Direktīvā 2009/.../EK [par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu].
Pamatojums
Siltumsūkņu definīcijai un primārās enerģijas daudzuma aprēķināšanas metodei, kā arī šādu ierīču efektivitātei jābūt saderīgai ar nesen pieņemto direktīvu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 14.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) „enerģētiskā nabadzība” ir stāvoklis, kad mājsaimniecībai par apkurei patērēto enerģiju jātērē vairāk nekā 10 % ienākumu, lai apsildītu mājokli atbilstoši pieņemamam standartam, kura pamatā ir Pasaules Veselības organizācijas ieteiktais līmenis;
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, lai varētu definēt terminu „enerģētiskā nabadzība”, kas minēts arī 31. grozījumā.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 14.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) „apgaismojuma sistēma” ir elementu kopums, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu konkrētu apgaismojuma līmeni.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 14.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14c) „centralizētā siltumapgāde vai dzesēšana” ir termiskās enerģijas padeve tīklā tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā no centrāla enerģijas ražošanas avota vairākām ēkām izmantošanai telpu vai rūpnieciskajai apkurei vai dzesēšanai, vai ūdens uzkarsēšanai.
Pamatojums
Direktīvā jāiekļauj centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas definīcija. Tās ir svarīgas infrastruktūras, kas rada sinerģiju starp energoefektivitāti un atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 14.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14d) „apgaismojuma projekts” ir shēma vai zīmējums, kurā detalizēti attēlota gaismekļu konfigurācija un izkārtojums, tostarp attiecīgais kontroles aprīkojums.
Pamatojums
Apgaismojuma projektu mērķis ir izvēlēties pareizos kritērijus atbilstoši saskaņotajos Eiropas standartos noteiktajam apgaismojuma ierīču uzdevumam — izmantot visenergoefektīvākās apgaismojuma sistēmas.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis piemēro ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, kas atbilst I pielikumā noteiktajai vispārējai sistēmai.	1. Komisija, apspriedusies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, it īpaši vietējo, reģionālo un valstu iestāžu pārstāvjiem, līdz 2010. gada 31. martam izstrādā vienotu ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, kas atbilst I pielikumā noteiktajai vispārējai sistēmai.
	Minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Šī metode tiek pieņemta  valsts vai reģionu līmenī.	2. Dalībvalstis ievieš minēto vienoto metodi.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ēku energoefektivitāti izsaka pārredzamā veidā, un tajā ietilpst C02 emisijas un primārās enerģijas patēriņa rādītāji.
Pamatojums
Šīs direktīvas vispārējais politiskais mērķis ir samazināt C02 ietekmi ēku sektorā. Tādēļ šis mērķis precīzi jāpiemin 3. pantā.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkām tiek noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības, lai sasniegtu izmaksu ziņā optimālu līmeni, un aprēķinātas saskaņā ar 3. pantā minēto metodi.	1. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkām, norobežojošo konstrukciju būvelementiem un inženiertehniskajām sistēmām un to daļām tiek noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības, lai sasniegtu vismaz izmaksu ziņā optimālu līmeni, un tās tiek aprēķinātas saskaņā ar 3. pantā minēto vienoto metodi.
Kad dalībvalstis nosaka šīs prasības, tās var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas.	Kad dalībvalstis nosaka šīs prasības, tās apspriežas ar valsts iestādēm un citām ieinteresētajām personām un var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas.
Šajās prasībās jāņem vērā vispārējie klimatiskie apstākļi, kas raksturo iekštelpu, lai novērstu tādus varbūtējus negatīvus iznākumus kā, piemēram, nepietiekama ventilācija, kā arī vietējās īpatnības, izmantojums, kam ēka ir paredzēta, un tās vecums.	Šīm prasībām jābūt saderīgām ar citiem piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem un tajās jāņem vērā vispārējie klimatiskie apstākļi, kas raksturo iekštelpu, kā arī telpas un ārējais apgaismojums, lai novērstu tādus varbūtējus negatīvus iznākumus kā, piemēram, nepietiekama ventilācija un nepietiekams dabiskais apgaismojums, kā arī vietējās īpatnības, izmantojums, kam ēka ir paredzēta, un tās vecums.
Šīs prasības regulāri ne retāk kā reizi piecos gados pārskata un, vajadzības gadījumā, tās atjaunina, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību būvniecības nozarē.	Šīs prasības regulāri ne retāk kā reizi četros gados pārskata un atjaunina, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību būvniecības nozarē.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:	2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt vai nepiemērot 1. punktā minētās prasības šādām ēku kategorijām:
a) ēkas , ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, ja minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to raksturu vai izskatu;	a) ēkas, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai to īpašās arhitektūras vai vēsturiskās vērtības dēļ, tajos gadījumos, ja konkrētu minimālo energoefektivitātes prasību izpilde nepieņemami izmainītu to būtību vai izskatu;
b) ēkas, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām;	b) ēkas, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām;
c) pagaidu celtnes, ko plānots izmantot ne ilgāk kā divus gadus, ražošanas vietas, darbnīcas un lauksaimniecības ēkas, kas nav dzīvojamās ēkas, ar zemu enerģijas pieprasījumu un nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas, ko izmanto kādā nozarē, ko aptver valsts nozaru nolīgums energoefektivitātes jomā;	c) pagaidu celtnes, ko plānots izmantot mazāk nekā 18 mēnešus, ražošanas vietas, darbnīcas un lauksaimniecības ēkas, kas nav dzīvojamās ēkas, ar zemu enerģijas pieprasījumu un nedzīvojamas lauksaimniecības ēkas, ko izmanto kādā nozarē, ko aptver valsts nozaru nolīgums energoefektivitātes jomā;
d) dzīvojamās ēkas, ko paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā;
e) neatkarīgas ēkas ar kopējo izmantojamo platību mazāk par 50 m2.	e) neatkarīgas ēkas ar kopējo izmantojamo platību mazāk par 50 m2.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. No 2014. gada 30. jūnija dalībvalstis nerada stimulus tādu ēku vai to daļu būvniecībai vai atjaunošanai, kas neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas atbilstīgi 5. panta 2. punktā minētajiem aprēķina rezultātiem.	3. No 2012. gada 30. jūnija dalībvalstis paredz stimulus ēku vai to daļu, tostarp norobežojošo konstrukciju būvelementu, būvniecībai vai nozīmīgai atjaunošanai tikai tad, ja būvniecības vai atjaunošanas iznākums atbilst vismaz minimālajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas atbilstīgi 5. panta 2. punktā minētajiem aprēķina rezultātiem.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. No 2017. gada 30. jūnija gadījumā, kad dalībvalstis pārskata minimālās energoefektivitātes prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā panta 1. punktu, tās nodrošina, ka minētās prasības ir noteiktas atbilstīgi 5. panta 2. punktā izklāstītajiem aprēķina rezultātiem.	4. Dalībvalstis pārskata minimālās energoefektivitātes prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā panta 1. punktu, un nodrošina, ka ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā minētās prasības atbilst vismaz 5. panta 2. punktā izklāstītajiem aprēķina rezultātiem.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis paredz subsīdijas un tehniskas konsultācijas, lai īstenotu īpašas programmas vēsturisku ēku vai vēsturisko centru pielāgošanai energoefektivitātes prasībām.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Vēsturiskajos centros izvietoto ēku enerģijas ražošanas sistēmām un izolācijas pasākumiem veicams vizuālās ietekmes novērtējums.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim izstrādā salīdzinošu metodi izmaksu ziņā optimāla līmeņa aprēķināšanai attiecībā uz ēkām vai to daļām piemērojamām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Salīdzinošajā metodē noteikta atšķirība starp jaunām un esošajām ēkām, kā arī starp dažādām ēku kategorijām.	1. Komisija, apspriedusies ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, it īpaši vietējo, reģionālo un valstu iestāžu pārstāvjiem, un pamatojoties uz IIIa pielikumā izklāstītajiem principiem, līdz 2010. gada 31. martam izstrādā vienotu metodi izmaksu ziņā optimāla līmeņa aprēķināšanai attiecībā uz ēkām vai to daļām piemērojamām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Vienotajā metodē var izmantot atsauces uz attiecīgiem Eiropas standartiem, un
	– tajā tiek ievērota atšķirība starp jaunbūvēm un esošajām ēkām, kā arī starp dažādām ēku kategorijām;
	– tajā tiek ievērotas klimatisko apstākļu atšķirības dažādās dalībvalstīs un iespējamās klimatisko apstākļu izmaiņas attiecīgās ēkas ekspluatācijas laikā, un
	– ar to nosaka vienotas enerģijas izmaksu prognozes vai aprēķina metodes.
	Komisija reizi piecos gados pārskata vienoto metodi un vajadzības gadījumā to atjaunina.
Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.	Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. Dalībvalstis aprēķina izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni, izmantojot salīdzinošo metodi, kas izstrādāta saskaņā ar 1. punktu, un attiecīgos parametrus, piemēram, klimatiskie apstākļi, un salīdzina šāda veiktā aprēķina rezultātus ar savām noteiktajām minimālajām energoefektivitātes prasībām.	2. Dalībvalstis aprēķina izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni, izmantojot vienoto metodi, kas izstrādāta saskaņā ar 1. punktu, un attiecīgos parametrus, piemēram, klimatiskos apstākļus.
Tās iesniedz Komisijai ziņojumu par visiem ievades datiem un pieņēmumiem, kas tika izmantoti minētajiem aprēķiniem, kā arī par pašiem aprēķinu rezultātiem. Šādu ziņojumu var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā. Dalībvalstis iesniedz Komisijai šādus ziņojumus reizi trijos gados. Pirmo ziņojumu iesniedz vēlākais 2011. gada 30. jūnijā.	Tās iesniedz Komisijai ziņojumu par visiem ievades datiem un pieņēmumiem, kas tika izmantoti minētajiem aprēķiniem, kā arī par pašiem aprēķinu rezultātiem. Šo ziņojumu iekļauj energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā. Dalībvalstis iesniedz Komisijai šādus ziņojumus reizi trijos gados. Pirmo ziņojumu iesniedz vēlākais 2011. gada 30. jūnijā.
3. Komisija publicē ziņojumu par dalībvalstu progresu attiecībā uz to, cik lielā mērā tās sasniegušas izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeni.	3. Komisija publicē ziņojumu par dalībvalstu progresu šā panta īstenošanā.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunās ēkas atbilst minimālajām prasībām energoefektivitātes jomā, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu.	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunbūves atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu un 9. panta noteikumiem.
Attiecībā uz jaunām ēkām dalībvalstis gādā par to, ka pirms celtniecības uzsākšanas apsver un ņem vērā šādu alternatīvo sistēmu tehnisko, vides un ekonomisko pamatojumu:	Attiecībā uz jaunbūvēm dalībvalstis nodrošina, ka tiek apsvērtas un ņemtas vērā augsti efektīvu alternatīvo sistēmu izmantošanas iespējas. Iespējamas gan turpmāk minētās, gan citas alternatīvās sistēmas:
a) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kuru pamatā ir atjaunojami enerģijas avoti;	a) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kuru pamatā ir enerģija no atjaunojamiem avotiem;
b) koģenerācija;	b) koģenerācija;
c) centralizētas vai kopīgas siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas, ja tādas ir pieejamas;	c) centralizētas vai kopīgas siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas, ja tādas ir pieejamas, it īpaši sistēmas, kuru pamatā pilnībā vai daļēji ir no atjaunojamiem avotiem iegūta enerģija;
d) siltumsūkņu sistēmas;	d) siltumsūkņu sistēmas;
	da) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojums uzraudzības un kontroles veikšanai.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieprasot būvatļauju vai ēkas būvniecības darbu galīgo apstiprinājumu, 1. punktā minēto alternatīvo sistēmu analīze tiek dokumentēta caurskatāmā veidā.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ēkās veic nozīmīgu atjaunošanu, to energoefektivitāte tiktu uzlabota tā, lai varētu izpildīt minimālās energoefektivitātes prasības, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams. Dalībvalstis nosaka šīs minimālās energoefektivitātes prasības, saskaņā ar 4. pantu. Šīs prasības var noteikt vai nu atjaunotajai ēkai kopumā, vai arī vienīgi atjaunotajām sistēmām vai daļām, ja tās aptver atjaunošanas projekts, kas īstenojams kādā termiņā, ar mērķi uzlabot ēkas vai tās daļu vispārējo energoefektivitāti.	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ēkās veic nozīmīgu atjaunošanu vai modernizē vai nomaina ēku norobežojošo konstrukciju būvelementus un inženiertehniskās sistēmas vai to daļas, to energoefektivitāte tiek uzlabota tā, lai būtu izpildītas vismaz minimālās energoefektivitātes  prasības, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams. Dalībvalstis nosaka šīs minimālās energoefektivitātes prasības saskaņā ar 4. pantu un 9. panta noteikumiem. Šīs prasības nosaka gan atjaunotajām sistēmām un būvelementiem to modernizēšanas vai nomainīšanas gadījumā, gan atjaunotajai ēkai kopumā nozīmīgas atjaunošanas gadījumā.
	Ēku nozīmīgas atjaunošanas gadījumā dalībvalstis mudina apsvērt un ņemt vērā šādas augsti efektīvas alternatīvās sistēmas:
	a) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kuru pamatā ir enerģija no atjaunojamiem avotiem;
	b) koģenerācija;
	c) centralizētas vai kopīgas siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas, ja tādas ir pieejamas, it īpaši sistēmas, kuru pamatā pilnībā vai daļēji ir no atjaunojamiem avotiem iegūta enerģija;
	d) siltumsūkņu sistēmas;
	da) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojums uzraudzībai un kontrolei.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ēkas inženiertehniskās sistēmas	Ēkas inženiertehniskās sistēmas un norobežojošo konstrukciju būvelementi
1. Dalībvalstis nosaka minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz ēkās ierīkotajām inženiertehniskajām sistēmām. Prasības nosaka jaunām, nomainītām un atjaunotām ēku inženiertehniskajām sistēmām un to daļām.	1. Dalībvalstis nosaka minimālās energoefektivitātes prasības norobežojošo konstrukciju būvelementiem un ēkās ierīkotajām un ekspluatētajām inženiertehniskajām sistēmām, kas neietilpst Direktīvas 2009/.../EK [ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem] un tās īstenošanas pasākumu darbības jomā. Prasības nosaka jaunām, nomainītām un atjaunotām ekspluatējamām iekārtām, ēku inženiertehniskajām sistēmām un norobežojošo konstrukciju būvelementiem un to daļām un piemēro tiktāl, ciktāl tas ir tehniski un funkcionāli iespējams.
Prasības jo īpaši attiecas uz šādiem elementiem:	Prasības jo īpaši attiecina uz šādiem elementiem:
a) katli vai citi apkures sistēmu siltuma ģeneratori;	a) apkures sistēmu, tostarp centralizētas vai kopīgas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu, katli, citi siltuma ģeneratori vai siltummaiņi;
b) ūdens sildītāji karstā ūdens apgādes sistēmās;	b) ūdens sildītāji karstā ūdens apgādes sistēmās;
c) centrālā gaisa kondicionēšanas iekārta vai aukstuma ģenerators gaisa kondicionēšanas sistēmās.	c) centrālā gaisa kondicionēšanas iekārta vai aukstuma ģenerators gaisa kondicionēšanas sistēmās.
	ca) apgaismes instalācijas;
	cb) norobežojošo konstrukciju būvelementi atbilstoši definīcijai 2. panta 5.a punktā.
2. Minimālās energoefektivitātes prasības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, ir saderīgas ar tiesību aktiem, kurus piemēro tam (tiem) produktam(-iem), kas veido sistēmu, un minētās prasības izstrādā, pamatojoties uz produkta(-u) pareizu uzstādīšanu un ēkas inženiertehniskās sistēmas attiecīgo regulējumu un kontroli. Jo īpaši prasības nodrošina, ka iegūts pareizs ūdens siltumapgādes sistēmu hidrauliskais līdzsvars un ka uzstādīšanai ir izmantots(-i) atbilstoša izmēra un veida produkts(-i), ņemot vērā ēkas inženiertehniskās sistēmas paredzēto lietojumu.	2. Minimālās energoefektivitātes prasības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, ir saderīgas ar visiem tiesību aktiem, kurus piemēro tam (tiem) produktam(-iem), kas veido sistēmu un būvelementus, un minētās prasības izstrādā, pamatojoties uz produkta(-u) pareizu uzstādīšanu un ēkas inženiertehniskās sistēmas pienācīgu regulējumu un kontroli. Inženiertehnisko sistēmu gadījumā ar šīm prasībām nodrošina, ka sistēmas pirms ekspluatācijas tiek pienācīgi pielāgotas, ka tiek iegūts pareizs ūdens siltumapgādes sistēmu hidrauliskais līdzsvars un ka uzstādīšanai ir izmantots(-i) atbilstoša izmēra un veida produkts(-i), ņemot vērā ēkas inženiertehniskās sistēmas paredzēto lietojumu.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka visās jaunbūvēs un esošajās ēkās, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, kā arī visos gadījumos, kad tiek veikta skaitītāju nomaiņa, tiek uzstādīti viedie skaitītāji, un atbilstošos gadījumos mudina uzstādīt aktīvās kontroles sistēmas, piemēram, automātiku, kontroles un uzraudzības sistēmas;
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ēkas, kuru oglekļa dioksīda emisiju un primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli	Nulles enerģijas ēkas
1. Dalībvalstis izstrādā valsts plānus, ar kuriem paredz palielināt tādu ēku skaitu, kurās gan oglekļa dioksīda emisijas, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli. Tās nosaka mērķus attiecībā uz minimālo procentuālo daļu, ko minētajām ēkām jāveido 2020. gadā no kopējā ēku skaita un no kopējās izmantotās platības.	1. Dalībvalstis izstrādā valsts plānus, ar kuriem paredz palielināt 2. panta 1.c punktā definēto nulles enerģijas ēku skaitu. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim visas jaunbūves ir vismaz nulles enerģijas ēkas.
	Dalībvalstis nosaka mērķus attiecībā uz nulles enerģijas ēku minimālo īpatsvaru attiecīgi 2015. un 2020. gadā, izsakot to kā procentuālu daļu no kopējā ēku skaita un kā procentuālu daļu no kopējās izmantojamās platības.
Atsevišķus mērķus izvirza attiecībā uz:	Atsevišķus mērķus izvirza attiecībā uz:
a) jaunām un atjaunotām dzīvojamām ēkām;	a) jaunām un atjaunotām dzīvojamām ēkām;
b) jaunām un atjaunotām nedzīvojamām ēkām;	b) jaunām un atjaunotām nedzīvojamām ēkām;
c) ēkām, ko izmanto publiskā sektora iestādes.	c) ēkām, ko izmanto publiskā sektora iestādes.
Dalībvalstis nosaka c) apakšpunktā minētos mērķus, ņemot vērā vadošo lomu, kas jāuzņemas publiskā sektora iestādēm ēku energoefektivitātes jomā.	Attiecībā uz c) apakšpunktā minētajām ēkām dalībvalstis nosaka mērķus, kas jāsasniedz ievērojamu laiku pirms šā punkta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem termiņiem, ņemot vērā vadošo lomu, kas jāuzņemas publiskā sektora iestādēm ēku energoefektivitātes jomā.
2. Valsts plānā, kas minēts 1. punktā, cita starpā ietver šādus elementus:	2. Valsts plānu, kas minēts 1. punktā, izstrādā pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm, un tajā cita starpā ietver šādus elementus:
a) dalībvalstu definīciju tādām ēkām, kurās gan oglekļa dioksīda emisiju, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli;
b) starpposma mērķus, kas izteikti kā procentuālā daļa, ko minētajām ēkām jāveido 2015. gadā no kopējā ēku skaita un no kopējās izmantotās platības;	b) starpposma mērķus, kas izteikti kā procentuālā daļa, kura minētajām ēkām jāveido 2015.  un 2020. gadā no kopējā ēku skaita un no kopējās izmantojamās platības;
	ba) detalizētu valstī spēkā esošo prasību aprakstu, kuras attiecas uz minimālo no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtās enerģijas līmeni jaunbūvēs un esošajās ēkās, kuras tiek nozīmīgi atjaunotas, kā noteikts Direktīvā 2009/xx/EK par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, kā arī šīs direktīvas 6. un 7. pantā;
c) informāciju par pasākumiem, kuri uzsākti, lai veicinātu šādu ēku skaita palielināšanu.	c) kopsavilkumu par visiem politikas virzieniem un informāciju par pasākumiem, kuri uzsākti, lai veicinātu šādu ēku skaita palielināšanu.
	ca) valsts, reģionālās un vietējās programmas, kas paredzētas energoefektivitātes pasākumu atbalstam, piemēram, nodokļu atlaides, finanšu instrumentus vai samazinātu PVN.
3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai 1. punktā minētos valsts plānus un ik pēc trim gadiem ziņo Komisijai par paveikto valsts plānu īstenošanā. Valsts plānus un progresa ziņojumus var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.	3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai 1. punktā minētos valsts plānus un ik pēc trim gadiem ziņo Komisijai par paveikto valsts plānu īstenošanā. Valsts plānus un progresa ziņojumus ietver energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.
	3.a Divu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts ir iesniegusi 3. pantā minēto valsts plānu, Komisija, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, var noraidīt šo plānu vai kādu tā aspektu, kā pamatojumu minot to, ka nav ievērotas visas šajā pantā minētās prasības. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts ierosina grozījumus. Viena mēneša laikā pēc priekšlikumu saņemšanas Komisija pieņem grozīto plānu vai pieprasa citus grozījumus. Komisija un attiecīgā dalībvalsts veic visus pamatoti pieņemamos pasākumus, lai vienošanos par valsts plānu panāktu piecu mēnešu laikā pēc sākotnējā plāna iesniegšanas.
4. Komisija nosaka kopējos principus tādu ēku definēšanai, kurās gan oglekļa dioksīda emisiju, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli.	4. Komisija ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim atbilstīgi 2. pantā sniegtajai definīcijai izstrādā detalizētu un vienotu nulles enerģijas ēku definīciju.
Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.	Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.
5. Komisija publicē ziņojumu par dalībvalstu progresu attiecībā uz to ēku skaita palielināšanu, kurās gan oglekļa dioksīda emisiju, gan primārās enerģijas patēriņš ir zems vai vienāds ar nulli. Pamatojoties uz šādu ziņojumu, Komisija izstrādā stratēģiju un vajadzības gadījumā ierosina veikt pasākumus, lai palielinātu šādu ēku skaitu.	5. Komisija līdz 2012. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados publicē ziņojumu par dalībvalstu progresu attiecībā uz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu. Pamatojoties uz šādu ziņojumu, Komisija izstrādā rīcības plānu un vajadzības gadījumā ierosina veikt pasākumus, lai palielinātu šādu ēku skaitu.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 9.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Finansiālie stimuli un tirgus šķēršļi
	1. Dalībvalstis līdz 2011. gada 30. jūnijam sagatavo valstu rīcības plānus, kuros iekļauti arī ierosinātie pasākumi, attiecībā uz šajā direktīvā noteikto prasību izpildi, mazinot pastāvošos juridiskos un tirgus šķēršļus un attīstot gan pastāvošos, gan jaunus finanšu un nodokļu instrumentus, lai tādējādi palielinātu jaunbūvju un esošo ēku energoefektivitāti.
	Ierosinātajiem pasākumiem jābūt pietiekamiem, efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem, jāatbalsta energoefektivitātes sertifikātos sniegto ieteikumu izpilde, jātiecas rosināt būtiskus energoefektivitātes uzlabojumus tajās ēkās, kur citādi šādu uzlabojumu veikšana no ekonomiskā viedokļa nebūtu iespējama, un jāparedz pasākumi to mājsaimniecību atbalstam, kam draud enerģētiskā nabadzība.
	Dalībvalstis salīdzina savus finanšu un nodokļu instrumentus ar IIIb pielikumā uzskaitītajiem instrumentiem un, neskarot attiecīgās valsts tiesību aktus, īsteno vismaz divus no šajā pielikumā minētajiem instrumentiem.
	2. Valstu rīcības plānus dalībvalstis dara zināmus Komisijai, iekļaujot tos Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā minētajos energoefektivitātes rīcības plānos, un reizi trijos gados tos atjaunina.
	3. Lai atbalstītu šīs direktīvas īstenošanu, Komisija pēc ietekmes novērtējuma izdarīšanas vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam nāk klajā ar piemērotiem likumdošanas priekšlikumiem par pastāvošo Kopienas finanšu instrumentu nostiprināšanu un jaunu instrumentu ierosināšanu.
	Minētajos priekšlikumos apsver šādus pasākumus:
	a) vismaz par 15 % no kopējās piešķīruma summas palielināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālo piešķīrumu, kas izmantojams ieguldījumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, tostarp ieguldījumiem centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās un atjaunojamos energoresursos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1080/2006 7. pantu;
	b) paplašināt atbilstības kritērijus ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, tostarp ar centralizētu siltumapgādi un dzesēšanu saistītiem projektiem un atjaunojamo energoresursu projektiem, kuri pretendē uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu;
	c) izmantot citus Kopienas fondus, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi, informācijas kampaņas un apmācību energoefektivitātes jomā;
	d) izveidot Energoefektivitātes fondu, kura pamatā būtu Kopienas budžeta, Eiropas Investīciju bankas un dalībvalstu finansējums un kura mērķis būtu sekmēt to, lai līdz 2020. gadam palielinātos privātā un valsts sektora ieguldījumi ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, tostarp saistībā ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu ēkās un norobežojošo konstrukciju būvelementos, tādējādi palielinot energoefektivitāti. Minēto Energoefektivitātes fondu iekļauj citu Kopienas struktūrpalīdzības pasākumu plānošanā. Fonda līdzekļu piešķiršanas kritērijus nosaka saskaņā ar Regulu (EK) 1083/2006, un to izveido vēlākais līdz 2014. gadam.
	e) samazināt PVN likmes pakalpojumiem un produktiem, kuri saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, tostarp atjaunojamās enerģijas izmantošanai ēkās vai būvelementos.
Pamatojums
Šis grozījums neattiecas uz tām pārstrādātā tiesību akta priekšlikuma daļām, kurās izdarītas izmaiņas. Taču tas ir noteikti vajadzīgs, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, un ir nesaraujami saistīts ar citām teksta daļām, kurās ieviestas izmaiņas, jo īpaši ar 9. pantu.
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu ēku energoefektivitātes sertificēšanas sistēmu. Energoefektivitātes sertifikātā ir norādes uz ēkas energoefektivitāti un tādām atsauces vērtībām kā minimālās energoefektivitātes prasības, lai ēkas vai tās daļu īpašniekiem vai īrniekiem būtu iespēja salīdzināt un novērtēt tās energoefektivitāti.	1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu ēku energoefektivitātes sertificēšanas sistēmu. Energoefektivitātes sertifikātā ir norādes uz ēkas energoefektivitāti vai — vēl neuzbūvētas ēkas gadījumā — prognozēto energoefektivitāti un tādām atsauces vērtībām kā minimālās energoefektivitātes prasības, lai ēkas vai tās daļu īpašniekiem vai īrniekiem būtu iespēja novērtēt tās energoefektivitāti un bez grūtībām veikt salīdzinājumu ar citām dzīvojamām vai nedzīvojamām ēkām. Nedzīvojamo ēku energoefektivitātes sertifikātā attiecīgā gadījumā var norādīt arī reālo enerģijas patēriņu gadā, kā norādīts I pielikumā.
2. Sertifikātā iekļauj darbības ieteikumus, lai rentablā veidā uzlabotu ēkas vai tās daļu energoefektivitāti .	2. Sertifikātā iekļauj ieteikumus, kā ar optimālām izmaksām uzlabot ēkas vai tās daļu energoefektivitāti.
Energoefektivitātes sertifikātā ietvertie ieteikumi attiecas uz:	Energoefektivitātes sertifikātā ietvertie ieteikumi attiecas uz:
a) pasākumiem saistībā ar norobežojošo konstrukciju vai ēku inženiertehniskās (-o) sistēmas (-u) būtisku atjaunošanu; kā arī	a) pasākumiem saistībā ar norobežojošo konstrukciju, tostarp izolācijas sistēmu, vai ēku inženiertehniskās (-o) sistēmas (-u) nozīmīgu atjaunošanu;
b) pasākumiem ēkas atsevišķām daļām vai elementiem, neatkarīgi no tā, vai ir veikta norobežojošo konstrukciju vai ēku inženiertehniskās sistēmas(-u) būtiska atjaunošana.	b) pasākumiem ēkas atsevišķām daļām vai elementiem, neatkarīgi no tā, vai ir veikta norobežojošo konstrukciju, tostarp izolācijas sistēmu, vai ēku inženiertehniskās sistēmas(-u) nozīmīga atjaunošana.
3. Energoefektivitātes sertifikātā ietvertie ieteikumi ir tehniski iespējami konkrētai ēkai un sniedz pārredzamu informāciju par ieteikumu rentabilitāti. Rentabilitātes novērtējuma pamatā ir standarta apstākļu kopums, piemēram, enerģijas ietaupījumi un enerģijas cenas, kā arī procentu likmes ieguldījumiem, kuri vajadzīgi minēto ieteikumu īstenošanai.	3. Energoefektivitātes sertifikātā ietvertie ieteikumi ir tehniski un funkcionāli iespējami konkrētai ēkai un sniedz pārredzamu informāciju par ieteikumu rentabilitāti. Rentabilitātes novērtējuma pamatā ir standarta apstākļu kopums, tostarp vismaz enerģijas ietaupījuma un enerģijas cenu izvērtējums, finanšu un nodokļu stimuli, kā arī procentu likmes ieguldījumiem, kuri vajadzīgi minēto ieteikumu īstenošanai.
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka valsts iestādes un citas struktūras, kuras sniedz finansējumu ēku iegādei vai atjaunošanai, nosakot finansiālo stimulu, nodokļu pasākumu un aizdevumu līmeni un nosacījumus, ņem vērā energoefektivitātes sertifikātos sniegtos energoefektivitātes rādītājus un paustos ieteikumus.
4. Energoefektivitātes sertifikātā sniedz norādi par to, vai ēkas īpašnieks vai īrnieks var saņemt precīzāku informāciju par sertifikātā sniegtajiem ieteikumiem. Turklāt tajā ietver informāciju par atsevišķiem pasākumiem, kuri jāveic, lai īstenotu ieteikumus.	4. Energoefektivitātes sertifikātā sniedz norādi par to, kur ēkas īpašnieks vai īrnieks var saņemt precīzāku informāciju par sertifikātā sniegtajiem ieteikumiem. Turklāt tajā ietver informāciju par atsevišķiem pasākumiem, kuri jāveic, lai īstenotu ieteikumus, tostarp informāciju par pieejamajiem nodokļu un finanšu stimuliem un par finansēšanas iespējām.
	4.a Valsts iestādes, ievērojot, ka ēku energoefektivitātes jomā tām jāuzņemas vadošā loma, īsteno ieteikumus, kas minēti ēku, kurās šīs iestādes izvietotas, energoefektivitātes sertifikātos, līdz sertifikātu derīguma termiņa beigām.
5. Dzīvokļu vai vienas un tās pašas ēkas atsevišķo daļu, kas paredzētas dažādiem izmantojumiem, sertificēšanā var izmantot:	5. Dzīvokļu vai vienas un tās pašas ēkas atsevišķo daļu, kas paredzētas dažādiem izmantojumiem, sertificēšanā var izmantot:
a) kopīgu sertificējumu ēkai kopumā, ja tā ir aprīkota ar kopīgu apkures sistēmu,	a) kopīgu sertificējumu ēkai kopumā, ja tā ir aprīkota ar kopīgu apkures sistēmu,
b) novērtējumu kādam citam līdzvērtīgam dzīvoklim tajā pašā ēkā.	b) šā dzīvokļa vai ēkas atsevišķās daļas energoefektivitātes novērtējumu.
6. Vienģimenes māju sertificēšanas pamatā var būt tādu citu līdzvērtīgu ēku novērtējums, kurām ir līdzīgs projekts un platība un līdzīgi faktiskie energoefektivitātes rādītāji, ja šādu atbilstību var garantēt eksperts, kas izdod energoefektivitātes sertifikātu.	6. Vienģimenes māju sertificēšanas pamatā var būt tādu citu līdzvērtīgu ēku novērtējums, kurām ir līdzīgs projekts un platība un līdzīgi faktiskie energoefektivitātes rādītāji, ja šādu atbilstību var garantēt eksperts, kas izdod energoefektivitātes sertifikātu.
7. Energoefektivitātes sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 10 gadus.	7. Energoefektivitātes sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 10 gadus.
	7.a Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam pieņem pamatnostādnes, kurās nosaka minimālos standartus attiecībā uz energoefektivitātes sertifikātu saturu, valodu un noformējumu.
	Minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
	7.b Dalībvalstis atzīst sertifikātus, kas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm izsniegti citā dalībvalstī, un tām nav atļauts ierobežot finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, pamatojoties uz apstākli, ka sertifikāts izsniegts citā dalībvalstī.
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka energoefektivitātes sertifikātu izsniedz par ēkām vai to daļām, kuras ir uzbūvētas, pārdotas vai izīrētas, un par ēkām, kurās kopējo izmantojamo platību, kas pārsniedz 250 m2, izmanto publiskā sektora iestāde.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka energoefektivitātes sertifikātu izsniedz par ēkām vai to daļām, kuras ir uzbūvētas, pārdotas vai izīrētas, par sabiedrības bieži apmeklētām ēkām, kuru kopējā izmantojamā platība pārsniedz 250 m2, un par ēkām, kuras izmanto publiskā sektora iestāde.
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ēkas īpašnieks jebkurā laikā neatkarīgi no tā, vai ēka tiek būvēta, modernizēta, izīrēta vai pārdota, var prasīt akreditētam ekspertam sagatavot, pārrēķināt vai atjaunināt energoefektivitātes sertifikātu.
Pamatojums
Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, ieinteresētajai personai jābūt iespējai saņemt sertifikātu neatkarīgi no tā, vai ēku atjauno, modernizē, izīrē vai pārdod.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis paredz pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkā ar kopējo izmantojamo platību, kura pārsniedz 250  m2, ko aizņem publiskā sektora iestādes, redzamā vietā tiktu novietots energoefektivitātes sertifikāts.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkās, kurās izvietotas publiskā sektora iestādes, vai sabiedrības bieži apmeklētās ēkās, kuru kopējā izmantojamā platība pārsniedz 250 m2, redzamā vietā ir novietots energoefektivitātes sertifikāts.
2. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tādu ēku, kuras kopējā izmantojamā platība pārsniedz 250 m2 un par kuru izsniegts energoefektivitātes sertifikāts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, bieži apmeklē sabiedrība, energoefektivitātes sertifikātu novieto redzamā vietā.
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu regulāru to katlu inspicēšanu, kuru lietderīgā nominālā jauda ir vairāk nekā 20 kW. Šāda inspicēšana ietver katla efektivitātes novērtējumu un tā lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā.	1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu regulāru to katlu inspicēšanu, kuros izmanto neatjaunojamu šķidro kurināmo vai cieto kurināmo un kuru lietderīgā nominālā jauda ir vairāk nekā 20 kW. Šāda inspicēšana ietver katla efektivitātes novērtējumu un tā lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā. Dalībvalstis var atcelt inspicēšanu, ja pastāv elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma.
Pamatojums
Elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma uzlabo energoefektivitātes novērtēšanas iespējas iekārtām un ierīcēm, kas patērē elektrību, tādējādi novēršot nepieciešamību veikt papildu inspicēšanu.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos, atkarībā no apkures sistēmas katla tipa un lietderīgās nominālās jaudas. Nosakot minētos intervālus, dalībvalstis ņem vērā apkures sistēmas inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.	2. Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos atkarībā no apkures sistēmas tipa un lietderīgās nominālās jaudas. Nosakot minētos intervālus, dalībvalstis ņem vērā apkures sistēmas inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.
Pamatojums
Visas apkures sistēmas, tostarp katla, inspicēšana ļautu izvairīties no nevajadzīgiem administratīviem šķēršļiem un būtu efektīvāka.
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 4. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja Komisija uzskata, ka šā punkta otrajā daļā minētajā dalībvalsts ziņojumā nav pierādīts šā punkta pirmajā daļā minētā pasākuma līdzvērtīgums, tā sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas var prasīt dalībvalstij vai nu sniegt vēl citus pierādījumus, vai ieviest īpašus papildu pasākumus. Ja gada laikā pēc šā pieprasījuma izdarīšanas iesniegtie pierādījumi vai veiktie papildu pasākumi Komisijai nešķiet apmierinoši, tā var atcelt minēto atkāpi.
Pamatojums
Svarīgi ir skaidri noteikt procedūru, kas piemērojama gadījumos, kad tiek izmantota atkāpe no 1., 2. un 3. punkta. Dalībvalstīm ir vajadzīga noteiktība, lai piemērotu šīs atkāpes.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai tiktu ieviesta regulāra to gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšana, kuru faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kW. Šāda inspicēšana aptver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un tās lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar dzesēšanas pieprasījumu ēkā.	1. Dalībvalstis nosaka vajadzīgos pasākumus, lai tiktu ieviesta regulāra to gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu un reversīvo siltumsūkņu inspicēšana, kuru faktiskā nominālā jauda pārsniedz 5 kW. Šāda inspicēšana aptver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un tās lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar  dzesēšanas pieprasījumu ēkā. Ventilācijas sistēmu inspekcijā ietilpst arī gaisa plūsmas novērtējums.
	Dalībvalstis var atcelt inspicēšanu, ja pastāv elektroniska uzraudzības un kontroles sistēma.
2. Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos, atkarībā no gaisa kondicionēšanas sistēmas tipa un lietderīgās nominālās jaudas. Nosakot minētos intervālus, dalībvalstis ņem vērā gaisa kondicionēšanas sistēmas inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.	2. Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos atkarībā no gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilācijas sistēmas vai reversīvā siltumsūkņa tipa un lietderīgās nominālās jaudas. Nosakot minētos intervālus, dalībvalstis ņem vērā inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas.
	2.a Nosakot 1. un 2. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis, ja vien tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, nodrošina, ka inspicēšana notiek atbilstīgi šīs direktīvas 13. pantā paredzētajai apkures sistēmu un citu tehnisko sistēmu inspicēšanai un Regulā (EK) Nr. 842/2006 noteiktajām noplūdes pārbaudēm.
	2.b Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis var nolemt veikt pasākumus, lai nodrošinātu padomu sniegšanu lietotājiem par gaisa kondicionēšanas sistēmu nomaiņu vai citām izmaiņām gaisa kondicionēšanas sistēmā, tostarp, iespējams, paredzot inspicēšanu, lai noteiktu gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un piemēroto lielumu. Šī pieeja kopumā ir līdzvērtīga tam, kas izriet no 1. un 2. punkta noteikumiem.
	Ja dalībvalstis piemēro šā punkta pirmajā daļā minētos pasākumus, tās vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumus par šo pasākumu līdzvērtīgumu 1. un 2. punktā noteiktajiem pasākumiem. Minētos ziņojumus dalībvalstis Komisijai iesniedz reizi trijos gados. Šos ziņojumus var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.
	Ja Komisija uzskata, ka šā punkta otrajā daļā minētajā dalībvalsts ziņojumā nav pierādīts šā punkta pirmajā daļā minētā pasākuma līdzvērtīgums, tā sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas var prasīt dalībvalstij vai nu sniegt vēl citus pierādījumus, vai ieviest īpašus papildu pasākumus. Ja gada laikā pēc šā pieprasījuma izdarīšanas iesniegtie pierādījumi vai veiktie papildu pasākumi Komisijai nešķiet apmierinoši, tā var atcelt minēto atkāpi.
Grozījums Nr.  70 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis gādā par to, ka ēku energoefektivitātes sertificēšanu, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu veiktu neatkarīgi, kvalificēti un akreditēti eksperti neatkarīgi no tā, vai viņi darbojas kā pašnodarbinātie vai viņus nodarbina publiskā sektora iestādes vai privātuzņēmumu struktūras.	1. Dalībvalstis gādā par to, ka ēku energoefektivitātes sertificēšanu, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu veic neatkarīgi, kvalificēti un akreditēti eksperti neatkarīgi no tā, vai viņi darbojas kā pašnodarbinātie vai viņus nodarbina publiskā sektora iestādes vai privātuzņēmumu struktūras.
Ekspertus akreditē, ņemot vērā to kompetenci un neatkarību.	Ekspertus akreditē, ņemot vērā to kompetenci un neatkarību.
	2. Dalībvalstis nodrošina kvalifikāciju un akreditācijas savstarpēju atzīšanu.
	3. Komisija līdz 2011. gadam izstrādā pamatnostādnes regulārai ekspertu apmācībai, tostarp arī ieteikumus attiecībā uz minimālajiem standartiem.
	Minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
	4. Dalībvalstis nodrošina publisku piekļuvi informācijai par apmācību un akreditāciju. Tās izveido un dara pieejamu kvalificēto un akreditēto ekspertu sarakstu.
Grozījums Nr.  71 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar II pielikumu ievieš neatkarīgu kontroles sistēmu, ko izmanto, lai pārbaudītu energoefektivitātes sertifikātus un ziņojumus par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar II pielikumu ievieš neatkarīgu kontroles sistēmu, ko izmanto, lai pārbaudītu energoefektivitātes sertifikātus un ziņojumus par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Dalībvalstis izveido atsevišķus īstenošanas mehānismus organizācijām, kuras atbild par energoefektivitātes sertifikātiem un apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanas ziņojumiem.
Pamatojums
Atsevišķi īstenošanas mehānismi (organizācijām, piemēram, vietējām pašvaldībām, kuras atbild par energoefektivitātes sertifikātiem un ziņojumiem par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekcijām) ir būtiski nepieciešami, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un izvairītos no neizbēgamiem interešu konfliktiem, kas rastos tad, ja kādai iestādei pašai sev būtu jānosaka soda sankcijas.
Grozījums Nr.  72 Direktīvas priekšlikums 18. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija, kam palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 21. pantu, novērtē šo direktīvu, ņemot vērā tās piemērošanas laikā gūto pieredzi, un vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus, kuri cita starpā attiecas uz:	Komisija, kam palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 21. pantu, novērtē šo direktīvu un apsver iespēju to pārskatīt līdz 2015. gadam, ņemot vērā tās piemērošanas laikā gūto pieredzi un progresu, un vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus, kuri cita starpā attiecas uz:
Grozījums Nr.  73 Direktīvas priekšlikums 18. pants – b a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) Kopienas līmeņa prasību noteikšanu attiecībā uz esošo ēku pārveidi par nulles enerģijas ēkām.
Pamatojums
Komisijas sagatavotajā progresa ziņojumā jāanalizē aktuālais direktīvas ieviešanas stāvoklis un jāierosina pasākumi par nulles enerģijas ēku procentuālā daudzuma palielināšanu esošo ēku kopskaitā.
Grozījums Nr.  74 Direktīvas priekšlikums 19. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu ēku vai to daļu īpašniekus vai īrniekus par dažādām metodēm un praksi, kas kalpo energoefektivitātes palielināšanai.	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu ēku vai to daļu īpašniekus un īrniekus par dažādām metodēm un praksi, kas kalpo energoefektivitātes palielināšanai.
Dalībvalstis jo īpaši sniedz informāciju ēku īpašniekiem vai īrniekiem par energoefektivitātes sertifikātiem un inspekcijas ziņojumiem, to nolūkiem un mērķiem, par rentabliem veidiem, kā uzlabot attiecīgo ēku energoefektivitāti un par finansiālajām sekām vidusposmā un ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, lai uzlabotu attiecīgās ēkas energoefektivitāti.	2. Dalībvalstis jo īpaši sniedz informāciju ēku īpašniekiem un īrniekiem par energoefektivitātes sertifikātiem un inspekcijas ziņojumiem, to nolūkiem un mērķiem, par rentabliem veidiem, kā uzlabot attiecīgo ēku energoefektivitāti un par finansiālajām sekām vidusposmā un ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, kā arī par finanšu instrumentiem, kas pieejami, lai uzlabotu attiecīgās ēkas energoefektivitāti. Izmantojot informācijas kampaņas, īpašniekus un īrniekus mudina pildīt vismaz minimālās prasības, kas noteiktas 4. un 9. pantā.
	3. Dalībvalstis nodrošina vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanos informēšanas, apmācības un izpratnes veicināšanas programmu izstrādē.
Grozījums Nr.  75 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis, iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, nodrošina, ka par šīs direktīvas ieviešanu atbildīgajām personām ir pieejami atbilstoši norādījumi un apmācība, piedāvājot būvniecības standartu plānošanu un izpildi. Jo īpaši šādi norādījumi un apmācība pastiprina energoefektivitātes uzlabošanas nozīmi un, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus, ļauj apsvērt optimālo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas kombināciju.
Pamatojums
Ir svarīgi, ka ir pieejami atbilstoši norādījumi un apmācība, piedāvājot būvniecības standartu plānošanu un izpildi. Šādiem norādījumiem un apmācībai jo īpaši jāpastiprina energoefektivitātes uzlabošanas nozīme un jāļauj apsvērt optimālo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas kombināciju, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus.
Grozījums Nr.  76 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Komercēku īpašniekiem un īrniekiem ir pienākums apmainīties ar informāciju par reālo enerģijas patēriņu.
Pamatojums
Tā kā energoefektivitāti būtiski ietekmē ēkas izmantošanas veids un īrnieku energopatēriņa paradumi, GAN īpašniekiem, GAN īrniekiem ir nepieciešama iespēja gūt informāciju par to, kā uzlabot energoefektivitāti. Komerciālo ēku īpašniekiem un īrniekiem jānosaka arī prasība apmainīties ar informāciju par reālo ēkas vai tās daļu izmantojumu, lai nodrošinātu, ka ir pieejami visi dati, kas nepieciešami pamatotu lēmumu pieņemšanai par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Grozījums Nr.  77 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Dalībvalstis sniedz Komisijai ziņas par:
	a) valsts, reģionālā un vietējā līmeņa atbalsta shēmām, kas paredzētas, lai veicinātu energoefektivitāti un no atjaunojamiem avotiem iegūtas enerģijas izmantošanu ēkās;
	b) ēku sektorā izmantotās no atjaunojamiem avotiem iegūtās enerģijas daļu valsts un reģionālā līmenī, tostarp precizējot, vai atjaunojamā enerģija nāk no vietējām iekārtām, centralizētās apkures un dzesēšanas sistēmas vai koģenerācijas;
	Minētā informācija iekļaujama Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā minētajos energoefektivitātes rīcības plānos.
Grozījums Nr.  78 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.d Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai apmācītu lielāku skaitu iekārtu uzstādītāju un nodrošinātu apmācību kompetences līmeņa paaugstināšanai, sniedzot prasmes nepieciešamo energoefektīvo un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanas un integrācijas jomā, lai šie speciālisti varētu pildīt savu svarīgo uzdevumu, atbalstot ēku energoefektivitātes uzlabošanu.
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt iekārtu uzstādītājiem piemērotus apmācības pasākumus. Šāda apmācība sekmēs energoefektivitātes uzlabošanas nozīmi.
Grozījums Nr.  79 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3.e punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.e Komisija līdz 2010. gadam izveido tīmekļa vietni, kurā sniegta šāda informācija:
	a) visu Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā minēto energoefektivitātes rīcības plānu jaunākās versijas;
	b) detalizētas ziņas par attiecīgajā brīdī Kopienā spēkā esošajiem pasākumiem, kuri paredzēti ēku energoefektivitātes uzlabošanai, tostarp piemērojamie finanšu un nodokļu instrumenti, to piemērošana un kontaktinformācija;
	c) detalizētas ziņas par valstu rīcības plāniem un attiecīgajā brīdī katrā dalībvalstī spēkā esošajiem valsts mēroga, reģionālajiem un vietējiem pasākumiem, kuri paredzēti ēku energoefektivitātes uzlabošanai, tostarp piemērojamie finanšu vai nodokļu instrumenti, to piemērošana un kontaktinformācija;
	d) valsts, reģionālā un vietējā līmeņa paraugprakses piemēri par ēku energoefektivitātes uzlabošanu.
	Šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai katram īrniekam, īpašniekam un uzņēmējam ikvienā dalībvalstī, kā arī visām vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm. Informācija sniedzama tādā formā, kas ļautu minētajām personām un organizācijām bez grūtībām izvērtēt savas iespējas saņemt atbalstu ēku energoefektivitātes uzlabošanai un salīdzināt dalībvalstu piedāvātos atbalsta pasākumus.
Pamatojums
Direktīvas ieviešanu paātrina, izveidojot tīmekļa vietni, kuru izstrādā un atjaunina Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un kuras mērķis ir sniegt dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm informāciju par paraugpraksi, valstu programmām un pieejamajiem finanšu un nodokļu instrumentiem un apmainīties ar šo informāciju.
Grozījums Nr.  80 Direktīvas priekšlikums 22. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim par šādiem noteikumiem ziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.	Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim par šādiem noteikumiem ziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar. Dalībvalstis sniedz pierādījumus par soda sankciju noteikumu efektivitāti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā minētajos energoefektivitātes rīcības plānos.
Pamatojums
Svarīgi analizēt dalībvalstu uzlikto soda sankciju efektivitāti.
Grozījums Nr.  81 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ēkas energoefektivitāti nosaka, pamatojoties uz aprēķināto vai faktisko enerģiju, ko gadā patērē, lai izpildītu dažādas vajadzības, kas saistītas ar tās tipisku lietošanu, un tā atspoguļo apkures siltumenerģijas pieprasījumu un dzesēšanas siltumenerģijas pieprasījumu (enerģija, kas vajadzīga, lai novērstu pārkaršanu), lai uzturētu ēkai paredzētos temperatūras apstākļus.	1. Ēkas energoefektivitāti nosaka, pamatojoties uz aprēķināto vai faktisko primārās enerģijas daudzumu, ko gadā patērē, lai izpildītu dažādas vajadzības, kas saistītas ar tās ierasto lietošanu, un tā atspoguļo apkures siltumenerģijas pieprasījumu un dzesēšanas siltumenerģijas pieprasījumu (enerģija, kas vajadzīga, lai novērstu pārkaršanu), lai uzturētu ēkai paredzētos temperatūras apstākļus. Attiecīgā gadījumā enerģijas patēriņu izlīdzina ar ēkā saražoto enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Pamatojums
Ēku energoefektivitātes aprēķināšanas metodoloģijā ir jāņem vērā nākamā ēku paaudze un jo īpaši pašpietiekamu ēku potenciāls, kuras pašas ražos un patērēs enerģiju. Tāpēc vispārējās aprēķinu pamatnostādnēs ir jāņem vērā gan patēriņš, gan iekšējā ražošana.
Grozījums Nr.  82 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ēkas energoefektivitāti izsaka pārredzamā veidā un tajā ietver arī skaitlisku norādi uz oglekļa dioksīda emisiju un primārās enerģijas izmantošanu.	2. Ēkas energoefektivitāti izsaka pārredzamā veidā un tajā ietver arī skaitlisku norādi uz primārās enerģijas izmantošanu, izsakot to kWh/m2 gadā.
Ēku energoefektivitātes aprēķina metodē jāņem vērā Eiropas standarti.	Ēku energoefektivitātes aprēķina metodē jāizmanto Eiropas standarti un attiecīgie Kopienas tiesību akti, tostarp Direktīva 2009/.../EK [par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu].
Pamatojums
Lai nodrošinātu pārredzamību un salīdzināmību, ir jānosaka kopēja ēku energoefektivitātes vienība, ko izsaka ar primārās enerģijas pieprasījumu. kWh/m2 gadā ir vienīgā mērvienība, kas sniedz šādu ticamu informāciju. Turklāt ir jāņem vērā attiecīgos ES tiesību aktos iekļautās aprēķinu metodes. Nesen pieņemtā direktīva par atjaunojamo enerģiju ir skaidrs aprēķinu piemērs, lai aprēķinātu siltumsūkņu pārnesto atjaunojamās enerģijas neto daudzumu.
Grozījums Nr.  83 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Novērtējot ēkā patērētās elektroenerģijas energoefektivitāti, koeficientā, ko piemēro pārrēķinam no galīgās uz primāro enerģiju, ņem vērā visu attiecīgo elektroenerģijas avotu gada vidējo svērto vērtību.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek novērsts risks, ka ēkas energoefektivitāti varētu mainīt, vienkārši izvēloties citu elektroenerģijas piegādātāju. Patiesībā elektroenerģijas ražošanas efektivitāte ir atkarīga no izmantotā kurināmā un tehnoloģijām.
Grozījums Nr.  84 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) izolācija;	ii) izolācija; kas panākta, izmantojot pieejamos materiālus ar viszemāko siltuma vadītspēju.
Pamatojums
Izolācijas metodes ir ļoti būtisks elements ēkas energoefektivitātes noteikšanā. Dalībvalstis, nosakot ēku energoefektivitātes mērķus, ņem vērā visefektīvāko tirgū pieejamo izolācijas putuplasta izolējošo vērtību.
Grozījums Nr.  85 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) gaisa kondicionēšanas ierīces;	c) gaisa kondicionēšanas ierīces, tostarp dzesēšanas sistēmas;
Pamatojums
Lai aprēķinātu ēku energoefektivitāti, ir svarīgi ņemt vērā apkures, dzesēšanas un ventilāciju sistēmu mijiedarbību. Piemēram, sistēmas, kurās iekļauti siltuma atgūšanas mehānismi, var sekmēt efektīvāku enerģijas izmantošanu. Piemēram, siltums, kas izplūst no vienas telpas dzesēšanas laikā, var tikt izmantots citas telpas apsildīšanai. Siltuma apmaiņu var veikt arī starp ieplūstošo un izplūstošo gaisu, izmantojot siltuma atgūšanas ventilāciju, kas samazinās enerģijas izmantošanu dzesēšanas vai apsildīšanas sistēmā. Arī atbilstoša zonu kontrole var sekmēt enerģijas taupīšanu, ja runa ir par konkrētas telpas apsildīšanu vai dzesēšanu.
Grozījums Nr.  86 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) iebūvēta apgaismes iekārta (galvenokārt sektorā, kur ietilpst ēkas, kas nav dzīvojamās ēkas);	e) apgaismojuma projektā definētās iebūvētās apgaismes sistēmas, ņemot vērā attiecīgajā telpā veicamajai funkcijai piemēroto apgaismojuma līmeni, cilvēku klātbūtni, dabiska apgaismojuma pieejamības līmeni, apgaismojuma līmeņa elastīgu pielāgošanu atšķirīgajām funkcijām, un to, vai apgaismes instalācija paredzēta dzīvojamo ēku vai nedzīvojamo ēku sektoram.
Grozījums Nr.  87 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 5. punkts – h a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) vairumtirdzniecības un loģistikas ēkas;
Pamatojums
„Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas” ir pārāk plaša kategorija, jo tajā tiktu iekļauti arī loģistikas centri, atsevišķi veikali, iepirkšanās centri un dažādiem komerciāliem mērķiem izmantojamas ēkas, taču katra minētā kategorija ir unikāla attiecībā uz tās vajadzībām enerģijas jomā.
Grozījums Nr.  88 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes vai iestādes, kurām kompetentās iestādes ir deleģējušas pienākumus īstenot neatkarīgās kontroles sistēmas, nejaušas izlases veidā atlasa vismaz 0,5 % no visiem gadā izdotajiem energoefektivitātes sertifikātiem un tos verificē. Verifikāciju veic vienā no trīs alternatīviem turpmāk norādītajiem līmeņiem, un katrā līmenī verificē vismaz statistiski būtisku daļu izvēlēto sertifikātu:	1. Kompetentās iestādes vai iestādes, kurām kompetentās iestādes ir deleģējušas pienākumus īstenot neatkarīgās kontroles sistēmas, nejaušas izlases veidā atlasa vismaz 0,5 % no visiem katra eksperta energoefektivitātes sertifikātiem, kas izsniegti gada laikā, un tos verificē. Ja neatkarīgs eksperts izsniedzis tikai dažus sertifikātus, kompetentās iestādes vai struktūras pēc nejaušības principa atlasa vismaz vienu sertifikātu un to verificē. Verifikāciju veic vienā no trīs alternatīviem turpmāk norādītajiem līmeņiem, un katrā līmenī verificē vismaz statistiski būtisku daļu izvēlēto sertifikātu:
Pamatojums
Būtu jāstiprina neatkarīgā kontroles sistēma, lai pārbaudītu sertifikātu un inspekcijas ziņojumu derīgumu un kvalitāti, nodrošinot, ka katra eksperta darbs tiek regulāri pārbaudīts. Ja kostatēti pārkāpumi, otrā līmeņa pārbaudes un sankciju noteikšana ekspertiem, kas pieļāvuši kļūdas, novērsīs sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes noteikumu neievērošanu.
Grozījums Nr.  89 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja pārbaudēs konstatē neatbilstību, kompetentās iestādes vai struktūras pēc nejaušības principa atlasa vēl piecus tā paša eksperta izsniegtus sertifikātus un tos verificē. Ja šajās papildu pārbaudēs konstatē neatbilstību, kompetentās iestādes vai struktūras nosaka ekspertam sodu; par sevišķi nopietniem pārkāpumiem var sodīt, anulējot eksperta akreditāciju.
Pamatojums
Būtu jāstiprina neatkarīgā kontroles sistēma, lai pārbaudītu sertifikātu un inspekcijas ziņojumu derīgumu un kvalitāti, nodrošinot, ka katra eksperta darbs tiek regulāri pārbaudīts. Ja kostatēti pārkāpumi, otrā līmeņa pārbaudes un sankciju noteikšana ekspertiem, kas pieļāvuši kļūdas, novērsīs sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes noteikumu neievērošanu.
Grozījums Nr.  90 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentās iestādes vai iestādes, kurām kompetentās iestādes ir deleģējušas pienākumus īstenot neatkarīgās kontroles sistēmas, nejaušas izlases veidā atlasa vismaz 0,1 % no visiem gadā sagatavotajiem inspekcijas ziņojumiem un tos verificē. Verifikāciju veic vienā no trīs alternatīviem turpmāk norādītajiem līmeņiem, un katrā līmenī verificē vismaz statistiski būtisku daļu izvēlēto inspekcijas ziņojumu:	2. Kompetentās iestādes vai iestādes, kurām kompetentās iestādes ir deleģējušas pienākumus īstenot neatkarīgās kontroles sistēmas, nejaušas izlases veidā atlasa vismaz 0,1 % no visiem gadā sagatavotajiem katra eksperta inspekcijas ziņojumiem un tos verificē. Ja neatkarīgais eksperts sagatavojis tikai dažus inspekcijas ziņojumus, kompetentās iestādes vai struktūras pēc nejaušības principa atlasa vismaz vienu inspekcijas ziņojumu un to verificē. Verifikāciju veic vienā no trīs alternatīviem turpmāk norādītajiem līmeņiem, un katrā līmenī verificē vismaz statistiski būtisku daļu izvēlēto inspekcijas ziņojumu:
Pamatojums
Būtu jāstiprina neatkarīgā kontroles sistēma, lai pārbaudītu sertifikātu un inspekcijas ziņojumu derīgumu un kvalitāti, nodrošinot, ka katra eksperta darbs tiek regulāri pārbaudīts. Ja kostatēti pārkāpumi, otrā līmeņa pārbaudes un sankciju noteikšana ekspertiem, kas pieļāvuši kļūdas, novērsīs sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes noteikumu neievērošanu.
Grozījums Nr.  91 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja pārbaudēs konstatēta neatbilstība, kompetentās iestādes vai struktūras pēc nejaušības principa atlasa vēl piecus tā paša eksperta sagatavotus inspekcijas ziņojumus un tos verificē. Ja šajās papildu pārbaudēs konstatē neatbilstību, kompetentās iestādes vai struktūras nosaka ekspertam sodu; par sevišķi nopietniem pārkāpumiem var sodīt, anulējot eksperta akreditāciju.
Pamatojums
Būtu jāstiprina neatkarīgā kontroles sistēma, lai pārbaudītu sertifikātu un inspekcijas ziņojumu derīgumu un kvalitāti, nodrošinot, ka katra eksperta darbs tiek regulāri pārbaudīts. Ja kostatēti pārkāpumi, otrā līmeņa pārbaudes un sankciju noteikšana ekspertiem, kas pieļāvuši kļūdas, novērsīs sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes noteikumu neievērošanu.
Grozījums Nr.  92 Direktīvas priekšlikums III a pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IIIa pielikums
	Izmaksu ziņā optimāla līmeņa aprēķināšanai paredzētās vienotās metodes principi
	Komisija, nosakot vienotu metodi izmaksu ziņā optimāla līmeņa aprēķināšanai, ņem vērā vismaz šādus principus:
	– noteikt references ēkas, kurām ir raksturīgas funkcijas un ģeogrāfiskais novietojums, tostarp iekštelpu mikroklimats un ārējie klimatiskie apstākļi, un kuras ir tipiskas ēkas attiecībā uz minētajiem faktoriem. References ēkas nosaka gan jaunbūvju, gan esošu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku kategorijām;
	– definēt novērtējamos tehniskos pasākumus energoefektivitātes jomā (piemēram, norobežojošo konstrukciju vai to daļu izolācija, energoefektīvākas inženiertehniskās sistēmas) un novērtējamos energoapgādes pasākumus; – definēt plašu tehnisko pasākumu kopumu nulles enerģijas ēku izveidei;
	– novērtēt apkurei un dzesēšanai nepieciešamo enerģijas daudzumu, piegādātās enerģijas daudzumu, primārās enerģijas patēriņu un CO2 emisiju references ēkās (tostarp novērtēt ēkās īstenoto tehnisko pasākumu kopumu);
	– novērtēt references ēkās īstenoto tehnisko pasākumu attiecīgās izmaksas, proti, ar enerģiju saistīto ieguldījumu izmaksas, enerģijas izmaksas un citas ekspluatācijas izmaksas.
	Izmaksu rentabilitātes novērtējumu dažādiem minimālo energoefektivitātes prasību līmeņiem veic, aprēķinot ēkas aprites cikla izmaksas, kas balstītas uz references ēkās īstenoto tehnisko pasākumu kopumu, un salīdzinot šīs izmaksas ar ēkas energoefektivitāti un/vai CO2 emisiju.
Grozījums Nr.  93 Direktīvas priekšlikums III b pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IIIb pielikums
	Finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes uzlabošanai
	Neskarot valstu tiesību aktus, dalībvalstis ievieš vismaz divus turpmāk minētos finanšu instrumentus:
	a) samazinātas PVN likmes energotaupīgām un sevišķi energoefektīvām precēm un pakalpojumiem un ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu saistītām precēm un pakalpojumiem;
	b) citus nodokļu atvieglojumus energotaupīgām precēm un pakalpojumiem vai energoefektīvām ēkām, tostarp ienākumu nodokļa un īpašuma nodokļa atlaides;
	c) tiešās subsīdijas;
	d) subsidētas aizdevumu shēmas vai aizdevumus ar zemu procentu likmi;
	e) mērķfinansējuma shēmas;
	f) aizdevumu garantiju shēmas;
	g) prasības vai vienošanās ar energoresursu piegādātājiem par finansiāla atbalsta piedāvāšanu visām patērētāju kategorijām.
Pamatojums
Šis grozījums neattiecas uz tām pārstrādātā tiesību akta priekšlikuma daļām, kurās izdarītas izmaiņas. Taču tas ir noteikti vajadzīgs, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, un ir nesaraujami saistīts ar citām teksta daļām, kurās ieviestas izmaiņas, jo īpaši ar 9. pantu.

• [1]  OV C 77, 28.3.2002, 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Energoefektivitātes nozīmīgums

Eiropa saskaras ar nozīmīgiem īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa uzdevumiem saistībā ar energoapgādi un enerģijas pieprasījumu.

Eiropai ir nepieciešama ilgtspējīga nākotne ar zemu oglekļa emisiju. ES sev ir uzstādījusi vērienīgus mērķus, kas sasniedzami līdz 2020. gadam: siltumnīcefekta gāzu samazināšana par 20 % (par 30 %, ja tiks panākta starptautiska vienošanās), enerģijas patēriņa samazināšana par 20 %, paaugstinot energoefektivitāti, un 20 % enerģijas pieprasījuma apmierināšana, izmantojot atjaunojamus resursus.

ES saskaras arī ar ievērojamu ekonomikas lejupslīdi. Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs IKP 2008. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir samazinājies par 0,2 %. Eiro zonā (15 dalībvalstīs) 2008. gada novembrī sezonāli koriģētais bezdarba līmenis bija paaugstinājies līdz 7,8 %.

Enerģijas cena un energoapgādes drošība būs izšķiroši faktori gan ES konkurētspējai, gan iedzīvotāju labklājībai. Eiropas Savienībā enerģijas cenas mājsaimniecībām pēdējo divu gadu laikā ir būtiski pieaugušas: par 15 % elektrībai, par 21 % kurināmajai gāzei un par 28 %dabasgāzei. Tas būs ievērojami ietekmējis vismazāk aizsargātos sabiedrības locekļus.

„Zaļo darba vietu” sekmēšanai ir potenciāls ieņemt izšķirošu vietu ES atveseļošanas plānā. Ieguldījumiem energoefektivitātē, kuri bieži vien ir darbietilpīgi, ir jāieņem sevišķi nozīmīga loma darbavietu radīšanā. Komisijas pasūtītais pētījums liecina, ka ieguldījumi energoefektivitātē rada tikpat vai vēl vairāk darbavietu kā ieguldījumi tradicionālajās infrastruktūrās (ceļos, tiltos vai enerģijas pārvadē).

Gāzes krīze 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā acīmredzami demonstrēja ES energoapgādes drošības problēmas un ES atkarību no ārpuskopienas gāzes piegādēm. 51 % enerģijas pieprasījuma ES–27 sedz ar importētiem resursiem.

Energoefektivitātes paaugstināšana Eiropas Savienībai ir visrentablākais veids, kā sasniegt CO₂ emisijas mērķus, radīt darba vietas, samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, risināt ar enerģijas cenu pieaugumu saistītās sociālās problēmas un mazināt ES pieaugošo atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem.

Ēku energoefektivitātes, kas sastāda aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa, uzlabošana ir īpaši nozīmīgs solis. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto situāciju, šobrīd ES ir īstais brīdis no jauna izskatīt un uzlabot Ēku energoefektivitātes direktīvu.

Progresa kavēkļi

Piedāvātajā pārstrādātajā redakcijā Komisija norāda, ka tai ir divējādi nolūki:

· izmantot pieredzi, kas gūta kopš sākotnējās direktīvas stāšanās spēkā 2002. gadā;

·  nodrošināt vienmērīgāku un stingrāku šo tiesību aktu noteikumu piemērošanu.

Pārstrādātās redakcijas principi visumā ir atzinīgi uzņemti celtniecības un enerģētikas nozarē. Tomēr tas nenozīmē, ka nav nepieciešama pamatīga tā pārbaude un grozīšana.

Īpašs izaicinājums pārstrādātajai redakcijai ir cerības neattaisnojošā pašreizējās direktīvas piemērošana. 22 dalībvalstis apgalvo, ka direktīva ir pilnībā transponēta, taču Komisija ir paudusi vilšanos attiecībā uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanas līmeni daudzās dalībvalstīs, un (lai arī trūkst konkrētu datu) pastāv viedoklis, ka daudzās dalībvalstīs jauno un atjaunoto ēku skaits, kurām ir energoefektivitātes uzlabojumi, ir neliels.

Daži no progresa škēršļiem ir šādi:

1. Neapzināšanās, ka ir iespējams ietaupīt. Šis šķērslis ir jālikvidē ar informācijas kampaņu palīdzību.

2. Nedrošība un šaubas par iespējamo ietaupījumu līmeni. Sertifikācija un kvalitātes pārvaldība var palīdzēt paaugstināt ticību energotaupības pasākumu rezultātiem.

3. Finanšu līdzekļu trūkums lielu ieguldījumu veikšanai energgotaupības pasākumos. Valdībām vajadzētu izstrādāt finansiālā atbalsta programmas un palīdzēt nodrošināt, ka bankas var piedāvāt finanšu līdzekļus.

4. Ieguldītās „pūles” — īpaši atjaunošanā un renovācijā. Informācijas kampaņām un atbalsta programmām vajadzētu vērst uzmanību uz likumsakarīgām ieguldījumu iespējām, piemēram, uz nodarbošanās maiņu, kas apvienota ar rajona uzlabošanas programmām.

Direktīvai nepieciešamie uzlabojumi

Finansējums:

Direktīvā ir jāatspoguļo adekvāta finansējuma nepieciešamība minimālajiem standartiem un prasībām, kas tiks ieviesti. Direktīvas mērķis tiks sasniegts vienīgi tad, ja būs pieejami vairāki finanšu instrumenti, ideālā gadījumā paredzot tos vismazāk aizsargātām mājsaimniecībām.

Ir vairāki iespējamie instrumenti, ko dalībvalstis un/vai Komisija var un ko tām vajadzētu izmantot:

· tieši valsts izmaksu projekti;

· aizdevumu garantijas un subsīdijas (noderīgas, ja ir grūti iegūt kredītu);

· sociālās subsīdijas;

· PVN likmju samazināšana tiem pakalpojumiem un precēm, kas ir saistītas ar ēku energoefektivitātes uzlabošanu;

· īpašuma nodokļa samazināšana;

· novatoriski finanšu modeļi, piemēram, finansēšana ar atmaksām no ietaupījumiem par enerģijas rēķiniem.

· Eiropas Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda izveide, lai atbalstītu šīs direktīvas īstenošanu.

Līdz šim izmantot struktūrfondus ierobežotā apmērā ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir bijis iespējams tikai tām dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās no 2004. gada 1. maija. Komisija ir ierosinājusi paplašināt šo iespēju, attiecinot to uz visām dalībvalstīm. Referente ierosina palielināt ERAF maksimālo finansējuma summu, kas var tikt piešķirta šādiem projektiem, no 3 % uz 15 %.

Informētība un apzināšanās

Ir būtiski, ka visas iesaistītās puses tiek informētas par energoefektivitātes uzlabošanas priekšrocībām un ka tām ir pieejama attiecīga informācija par to, kā rīkoties. Dalībvalstīm jābūt iespējai apmainīties ar informāciju par labāko praksi.

Ir jāizveido kopēji Eiropas resursi, proti, tīmekļa vietne un datubāze, kuros būtu atrodami visi piemērojamie tiesību akti un informācija par visām valsts programmām CO₂ emisijas samazināšanai un ēku energoefektivitātes veicināšanai un par piemērojamiem finanšu un nodokļu instrumentiem.

Informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņs jākoncentrē uz aspektiem, kuri neietilpst minimālajos standartos.

Vietējās un reģionālās varas iestādes

Dalībvalstīm ir liela nozīme ēku energoefektivitātes uzlabojumu īstenošanā.

Ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir jāapspriežas par standartizētas metodoloģijas izstrādi attiecībā uz minimālo standartu aprēķināšanas metodēm.

Turklāt dalībvalstīm ir jānodrošina norāžu un apmācības pieejamība projektētājiem un būvinspektoriem, lai tie varētu pienācīgi apsvērt atjaunojamo enerģijas avotu, sevišķi efektīvu tehnoloģiju un centralizētas apkures un dzesēšanas optimālo kombināciju, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot rūpniecības un dzīvojamos rajonus.

Energoefektivitātes sertifikāti

„Energoefektivitāte”, kā tas ir formulēts direktīvā, var neatspoguļot pašreizējo enerģijas izmantošanu. Ēkām, kuru kopējo izmantojamo platību vairāk nekā 250 m² apmērā aizņem valsts iestādes un sabiedrības bieži apmeklētām ēkām, kuru kopējā izmantojamā platība pārsniedz par 250 m², ir svarīgi nodrošināt un atspoguļot informāciju par pašreizējo enerģijas izmantošanu energoefektivitātes sertifikātos.

Energoefektivitātes sertifikātos atspoguļotajai informācijai ēkā, kurā atrodas valsts iestādes, un citās bieži apmeklētās ēkās, ir jābūt pieejamai un viegli salīdzināmai. Komisijai ir jāizstrādā vienoti standarti šīs informācijas atspoguļojumam, tostarp arī šādu ēku vienots energomarķējums.

Ēkām, kurās atrodas valsts iestādes, ir jārāda piemērs, uzskatāmi parādot un veicinot energoefektivitāti, un tādēļ ir pamats pieprasīt, lai tās saprātīgā termiņā īsteno energoefektivitātes sertifikātā (EES) izklāstītos ieteikumus. Tomēr visiem ēku īpašniekiem ir jābūt tiesībām ierosināt vai pārskatīt EES jebkurā laikā, pieaicinot dažādus ekspertus, ja tie nav vienisprātis ar sniegtajiem ieteikumiem.

Visbeidzot, ir būtiska gan EES, gan šos sertifikātus izstrādājošo ekspertu apmācības un akreditēšanas lielāka standartizācija un savstarpēja atzīšana dalībvalstīs. Komisijai vajadzētu izstrādāt kopējas pamatnostādnes, kas veicinātu šo mērķu īstenošanu.

Minimālie standarti

Referente atbalsta Komisijas pieeju dalībvalstu vidū nodrošināt konverģenci, pamatojoties uz to minimālajiem standartiem un piedāvātiem vispārējiem grafikiem. Šī pieeja ļaus elastīgi ņemt vērā ģeogrāfiskās un klimata atšķirības, vienlaikus nodrošinot standartu stingrību un labu pamatojumu. Tomēr ir nepieciešami daži nelieli uzlabojumi.

Ņemot vērā nemitīgus uzlabojumus tehnoloģiskajās un celtniecības prasmēs un dalībvalstu pieredzi praksē, ir loģiski, ka Komisijai regulāri vajadzētu pārskatīt un atjaunināt vienoto metodoloģiju izmaksu ziņā optimālas energoefektivitātes aprēķināšanai.

Pēc 2014. gada dalībvalstīm vairs nevajadzētu stimulēt tādu jaunu ēku celtniecību, kuru energoefektivitāte neatbilst izmaksu ziņā optimālam līmenim, kas aprēķināts, izmantojot vienoto metodoloģiju. Tomēr referente ir norūpējusies, ka šā termiņa attiecināšana uz atjaunošanas projektiem varētu radīt problēmas, jo liela mēroga atjaunošanas projektu plānošana un izpilde ir ilga, tāpēc termiņa noteikšana 2014. gadā varētu nozīmēt, ka daudzās valstīs svarīgi liela mēroga projekti tiks atlikti un pārtraukti.

Saistībā ar izņēmumiem, referente neredz iemeslu, kāpēc otrie mājokļi būtu jāatbrīvo no minimālo standartu piemērošanas. Tomēr referente uzskata, ka divi gadi ir pārāk īss laika posms, definējot pagaidu izmantošanai paredzētu ēku, jo, piemēram, lieliem uzņēmumiem, kuru galvenās mītnes tiek atjaunotas, pagaidu ēkās vajadzēs atrasties ilgāku laika posmu.

Referente piekrīt Komisijas priekšlikumam attiecināt minimālos standartus uz visiem lieliem atjaunošanas darbiem. Tomēr tiek piemērots izņēmums, pamatojoties uz tehniskām un ekonomiskām iespējām. Iespējams, ka dažādas dalībvalstis un pat dažādas vietējās tiesībsargājošās iestādes iespējamību formulēs atšķirīgi, tāpēc šajā jomā ir nepieciešamas skaidras norādes.

Zema vai nulles oglekļa emisijas līmeņa ēkas

Komisijas priekšlikumus šajā jomā var pastiprināt. Nav iemesla, kāpēc visām jaunajām ēkām nebūtu jāsasniedz šis standarts līdz 2020. gadam. Sabiedriskajām ēkām to vajadzētu sasniegt ātrāk.

Komisijai līdz 2013. gadam vajadzētu izstrādāt priekšlikumu zema vai nulles emisijas līmeņa ēku vienotai definīcijai un salīdzinošai metodoloģijai, ko dalībvalstis izmantotu, lai uzlabotu savus plānus un definīcijas. Lai nodrošinātu, ka tie ir stingri, efektīvi un atbilstoši pārbaudīti, ir jāpiemēro koplēmuma, nevis komitoloģijas procedūra.

Apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekcijas

Tā kā apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekcija var radīt ievērojamu birokrātisku slogu ēku īpašniekiem, ir būtiski, ka šīs inspekcijas ir saskaņotas. Vislabāk būtu, ja abas inspekcijas notiktu vienlaikus.

Komisija paredz atkāpi no regulārajām apkures sistēmu inspekcijām, ja dalībvalstis veic citus „līdzvērtīgus”pasākumus. Tāds pats noteikums ir jāpiemēro arī gaisa kondicionēšanas sistēmām. Tomēr šķiet, ka Komisija nav paredzējusi līdzekļus atkāpes atcelšanai, ja, pēc tās domām, pasākumi patiesībā nav līdzvērtīgi. Šī nepilnība ir jālabo.

PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

Atsauce: D(2009)14334

Angelika NIEBLER kundzei

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājai

LOW T06021

STRASBŪRĀ

Temats:    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par ēku energoefektivitāti pārstrādātai redakcijai

                 (COM(2008)0780 – C6‑0413/2008 – 2008/0223(COD))

Cienītā kundze!

Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi minēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 80.a pantu par pārstrādāšanu, kurš Reglamentā iekļauts ar Parlamenta 2007. gada 10. maija lēmumu.

Šā panta 3. punktā ir teikts:

„Ja komiteja, kuras pārziņā ir juridiskie jautājumi, uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šajā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Reglamenta 150. un 151. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Taču izņēmuma gadījumā un atsevišķos gadījumos par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt grozījumus tām priekšlikuma daļām, kuras atstāj iepriekšējā redakcijā, ja atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci un saistību ar citiem grozījumiem, kuri ir pieņemami. Šādu grozījumu iemesli jāsniedz rakstiski pamatojumā”.

Ņemot vērā atzinumu, ko sniedza Juridiskais dienests, kura pārstāvji piedalījās konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, izskatot pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka aplūkotajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas norādīti priekšlikumā vai darba grupas atzinumā, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikumā ir iekļauta tieša esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.

Turklāt, ņemot vērā 80.a panta 2. punktu un 80. panta 3. punktu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka, lai panāktu priekšlikuma atbilstību pārstrādāšanas noteikumiem, ir nepieciešami augstāk minētās darba grupas atzinumā ierosinātie tehniskie pielāgojumi.

Noslēgumā pēc jautājuma izskatīšanas 2009. gada 9. marta sanāksmē Juridiskā komiteja ar 16 balsīm ,,par”[1] un nevienam neatturoties pieņēma ieteikumu, lai Jūsu vadītā komiteja, kas ir atbildīga par šo jautājumu, turpina izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu, ievērojot sniegtos ierosinājumus un saskaņā ar 80.a pantu.

Ar cieņu,

Giuseppe GARGANI

Pielikumā: Konsultatīvās darba grupas atzinums

• [1]  Piedalījās šādi komitejas locekļi: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Klaus-Heiner Lehne, Eva-Riitta Siitonen, Tadeusz Zwiefka, Neena Gill, Manuel Medina Ortega, Diana Wallis, Francesco Enrico Speroni, Monica Frassoni, Jean-Paul Gauzès, Kurt Lechner, Georgios Papastamkos, Gabriele Stauner, Ieke van den Burg, Vicente Miguel Garcés Ramón un Bill Newton Dunn.

PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

                     Briselē, 2009. gada 27. janvārī

ATZINUMS

ADRESĒTS                                   EIROPAS PARLAMENTAM

                                                       PADOMEI

                                                       KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija)

COM(2008)780 galīgā redakcija (13.11.2008.) – 2008/0223(COD)

Ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, jo īpaši tā 9. punktu, Konsultatīvā darba grupa, ko veido Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, tikās 2008. gada 26. novembrī un 4. decembrī, lai cita starpā izskatītu minēto Komisijas priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti, Konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, lēma šādi.

1) Pārstrādāšanas priekšlikuma tekstā turpmāk minētajām daļām bija jābūt iezīmētām pelēkā krāsā, ko parasti izmanto, lai norādītu uz būtiskām izmaiņām:

- 6. apsvērumā vārdiem „vairāk nekā” (tie ir iezīmēti ar dubultu svītrojumu) un vārdam „aptuveni” (norādīts starp pielāgojumu bultām);

- 9. apsvēruma pēdējam teikumam „Energoefektivitātes aprēķināšanas metodes pamatā nav jābūt tikai apkures sezonai, bet tajā jāiekļauj ēkas gada kopējā energoefektivitāte” (norādīts starp pielāgojumu bultām);

- 10. apsvēruma pirmajam teikumam „Dalībvalstīm jānosaka minimālās ēku energoefektivitātes prasības. Prasības jānosaka tādēļ, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp iesaistītajiem ieguldījumiem un ēkas aprites cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām” (norādīts starp pielāgojumu bultām);

- 13. apsvērumā teksta daļai starp pirmo un otro teikumu, kura ir iezīmēta ar dubultu svītrojumu, proti, „Laba prakse šajā sakarā būtu saistāma ar to elementu optimālu izmantojumu, kuri attiecas uz energoefektivitātes palielināšanu”, kā arī teksta daļai aiz otrā teikuma, kura arī ir iezīmēta ar dubultu svītrojumu („tā varētu būt vienreizēja pārbaude, ko veic dalībvalsts, veicot pētījumu, kurā tiek izveidots saraksts, kur uzskaitīti enerģijas taupības pasākumi caurmēra vietējiem tirgus apstākļiem, kas atbilst rentabilitātes kritērijiem. Pirms celtniecības sākšanas var tikt pieprasīti īpaši pētījumi, ja šo pasākumu vai pasākumus uzskata par īstenojamiem”);

- 18. apsvērumā teksta daļai pirms pirmā teikuma, kura ir izcelta ar dubultu svītrojumu, proti, „Sertificēšanas procesu var atbalstīt ar programmām, kas paredzētas tam, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi energoefektivitātes uzlabošanai; to var pamatot ar nolīgumiem, ko savā starpā noslēgušas organizācijas, kas pārstāv ieinteresētās personas, un dalībvalstu izraudzīta struktūra; to var īstenot energopakalpojumu uzņēmumi, kas uzņēmušies saistības īstenot norādītos ieguldījumus. Dalībvalstīm jāpārrauga un jāvada pieņemtās shēmas, kā arī jāsekmē stimulējošu sistēmu izmantošana. Ciktāl tas ir iespējams, sertifikātā jābūt ēkas faktiskās energoefektivitātes situācijas aprakstam, un ir jābūt iespējai tajā izdarīt attiecīgus labojumus”;

- teksta daļai aiz 11. panta 5. punkta, kura ir iezīmēta ar dubultu svītrojumu, proti, „Šo sertifikātu vienīgais mērķis ir informēt, un to, kāda nozīme tiem varētu būt tiesu vai citos procesos, nosaka saskaņā ar valsts tiesību normām”;

- teksta daļai aiz 12. panta 2. punkta, kura ir iezīmēta ar dubultu svītrojumu, proti, „Tāpat redzamā veidā var novietot arī norādi uz ieteikto un ierasto iekštelpas temperatūru diapazonu un, vajadzības gadījumā, citiem būtiskiem klimatiskiem faktoriem”;

- 13. panta 1. punktā vārdiem „katlu apkures sistēmas”, ar ko aizstāts vārds „boilerus”;

- I pielikumā frāzei „Šiem rādītājiem var pieskaitīt arī hermētiskumu”, kas atrodas starp 3. punkta a) un b) apakšpunktu un ir iezīmēta ar dubultu svītrojumu.

2) Turpmāk minētās pārstrādātā teksta daļas atbilst patlaban piemērojamā Direktīvas 2002/91/EK teksta daļām, attiecībā uz kurām acīmredzot netiek ierosināti grozījumi, tādēļ tās nevajadzēja iezīmēt pelēkā krāsā:

- 4. panta 1. punkta otrā daļa;

- 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts;

- 10. panta 5. punkts;

- 10. panta 7. punkts;

- 25. pants.

3) 20. panta otrajā daļā pievienotais ievadvārds „Pasākumus” ir pielāgojums Direktīvas 2002/91/EK 13. panta otrās daļas tekstam, un to būtu vajadzējis izcelt, izmantojot atbilstošas pielāgojuma norādes.

Izskatījusi priekšlikumu, Konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu, kā vien tie, kas norādīti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta nemainīto noteikumu kodifikāciju ar šiem būtiskajiem grozījumiem darba grupa arī secināja, ka priekšlikums paredz tikai tiešu esošā teksta kodifikāciju, būtiski to nemainot.

C. PENNERA                                  J.-C. Piris                             C.-F. Durand

Juriskonsults                                     Juriskonsults                          Ģenerāldirektors

• [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma angļu valodas versija, kas ir izskatāmā teksta oriģinālvalodas versija.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ēku energoefektivitāte (pārstrādāta versija)
Atsauces	COM(2008)0780 – C6-0413/2008 – 2008/0223(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	13.11.2008
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 15.1.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.1.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	JURI 9.3.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Silvia-Adriana Ţicău 2.12.2008
Juridiskā pamata apstrīdēšana        Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu	JURI 31.3.2009
Izskatīšana komitejā	20.1.2009		16.2.2009		19.3.2009
Pieņemšanas datums	31.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 10 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Adam Gierek, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Bernhard Rapkay, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jill Evans, Ona Juknevičienė, Marusya Ivanova Lyubcheva, Willem Schuth