Ziņojums - A7-0011/2009Ziņojums
A7-0011/2009

ZIŅOJUMS par Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu par Padomes pamatlēmumu 2009/.../TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā

1.10.2009 - (8535/2009 – C7‑0205/2009 – 2009/0802(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Renate Weber


Procedūra : 2009/0802(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0011/2009

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu par Padomes pamatlēmumu 2009/.../TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā

(8535/2009 – C7‑0205/2009 – 2009/0802(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu (8535/2009),

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome apspriedās ar Parlamentu (C7-0205/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7‑0011/2009),

1.  apstiprina grozīto Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu;

2.  aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu;

5.  aicina Padomi nepieņemt iniciatīvu tikai formāli pirms Lisabonas līguma stāšanās spēka, lai ļautu pabeigt nobeiguma aktu, nodrošinot Eiropas Kopienu Tiesas, Komisijas un Parlamenta (Lisabonas līguma protokols par pārejas noteikumiem) lomas un kontroles pilnīgu īstenošanu. Ņemot vērā šos nosacījumus, iestājas par jebkura turpmāka priekšlikuma izskatīšanu steidzamības kārtībā;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes valdībām.

Grozījums Nr.  1

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

4. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(4) Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek tiešām apspriedēm nolūkā vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēla tiesvedība, un lai novērstu attiecīgo kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanu. Tāds efektīvs risinājums jo īpaši varētu būt krimināltiesvedības apvienošana vienā dalībvalstī, piemēram, nododot krimināltiesvedību. Tas varētu būt arī jebkurš cits risinājums, kas ļautu minētajai tiesvedībai notikt iedarbīgi un pieņemami, tostarp saistībā ar atvēlēto laiku, piemēram, lietas nodošana Eurojust, ja kompetentās iestādes nespēj vienoties. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par pierādījumu vākšanu, ko var ietekmēt paralēli notiekoša tiesvedība.

(4) Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek tiešām apspriedēm nolūkā vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēla tiesvedība, un lai novērstu attiecīgo kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanu. Tāds efektīvs risinājums jo īpaši varētu būt kriminālprocesa apvienošana vienā dalībvalstī, piemēram, nododot krimināllietu. Tas varētu būt arī jebkurš cits risinājums, kas ļautu minētajai tiesvedībai notikt iedarbīgi un pieņemami, tostarp saistībā ar atvēlēto laiku. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par pierādījumu vākšanu, ko var ietekmēt paralēli notiekoša tiesvedība.

Pamatojums

Lietas nodošana Eurojust nevajadzētu notikt izvēles veidā, un tai nevajadzētu būt pēdējai iespējai.

Grozījums Nr.  2

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

7. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(7) Kompetentajai iestādei, pie kuras ir vērsusies citas dalībvalsts kompetentā iestāde, vajadzētu būt vispārējam pienākumam atbildēt uz iesniegto lūgumu. Saziņas iestāde tiek mudināta noteikt termiņu, līdz kuram lūguma saņēmējai iestādei būtu jāsniedz atbilde, ja tas iespējams. Visā saziņas procedūras laikā kompetentām iestādēm būtu pilnīgi jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas personas, kurām piemērota brīvības atņemšana.

(7) Kompetentai iestādei, pie kuras ir vērsusies citas dalībvalsts kompetentā iestāde, vajadzētu atbildēt uz iesniegto lūgumu līdz noteiktajam termiņam. Visā saziņas procedūras laikā kompetentām iestādēm būtu pilnīgi jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas personas, kurām piemērota brīvības atņemšana.

Pamatojums

Tās kompetentās iestādes atbildi, pie kuras vērsusies citas dalībvalsts kompetentā iestāde, nevajadzētu uzskatīt par „vispārēju pienākumu”, bet vairāk par obligātu saistību. Termiņu šajā sakarā jānosaka ar pamatlēmumu.

Grozījums Nr.  3

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

8. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(8) Tiešai saziņai starp kompetentām iestādēm vajadzētu būt galvenajam principam, veicot saskaņā ar šo pamatlēmumu izveidoto sadarbību. Atbilstīgi dalībvalstu procesuālās autonomijas principam būtu jādod dalībvalstīm rīcības brīvība lemt par to, kuras iestādes ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu, ar nosacījumu, ka tādas iestādes ir kompetentas iesaistīties un pieņemt lēmumu saskaņā ar tā noteikumiem.

(8) Tiešai saziņai starp kompetentām iestādēm un Eurojust iesaistīšanai vajadzētu būt galvenajam principam, veicot saskaņā ar šo pamatlēmumu izveidoto sadarbību.

Pamatojums

Eurojust vajadzētu noteikt vadošo lomu, atspoguļojot stāvokli, kas izriet no Padomes Lēmuma 2009/426/TI. Tā kā jurisdikcijas jautājumi, par kuriem šajā sakarā ir runa, ir ļoti svarīgi, tikai tiesu varas iestādes vajadzētu uzskatīt par kompetentām iestādēm.

Grozījums Nr.  4

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

9. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(9) Cenšoties panākt vienošanos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, kuras rada paralēla tiesvedība, kas notiek divās vai vairāk dalībvalstīs, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka katra lieta ir īpaša, un jāapsver visi tās fakti un apstākļi. Lai panāktu vienošanos, kompetentām iestādēm būtu jāņem vērā atbilstīgi kritēriji, kuri var ietvert kritērijus, kas noteikti Eurojust 2003. gada ziņojumā publicētajās pamatnostādnēs, kuras bija izstrādātas speciālistu vajadzībām, un jāņem vērā, piemēram, vieta, kur ir izdarīta noziedzīgā nodarījuma lielākā daļa; vieta, kur ir radīts vislielākais zaudējums; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas atrašanās vieta un iespējas panākt viņas nodošanu vai izdošanu citām jurisdikcijām; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas valstspiederība vai pastāvīgā uzturēšanās vieta; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas būtiskas intereses; cietušo un liecinieku būtiskas intereses; pierādījumu pieņemamība un iespējami aizkavējumi.

(9) Cenšoties panākt vienošanos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, kuras rada paralēla tiesvedība, kas notiek divās vai vairāk dalībvalstīs, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka katra lieta ir īpaša, un jāapsver visi tās fakti un apstākļi.

Pamatojums

Kritērijiem piekritības noteikšanai vajadzētu būt skaidri paredzētiem, un labāk tos iekļaut pamatlēmuma struktūrā, nevis apsvērumu daļā.

Grozījums Nr.  5

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

16. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(16) Šim pamatlēmumam nevajadzētu būt par pamatu pārmērīgam administratīvajam slogam, ja tajā risinātās problēmas var atrisināt ar jau pieejamiem citiem piemērotākiem līdzekļiem. Tādējādi, ja dalībvalstis jau savstarpēji izmanto elastīgākus instrumentus vai mehānismus, tiem būtu jāprevalē pār šo pamatlēmumu.

(16) Šim pamatlēmumam nevajadzētu būt par pamatu pārmērīgam administratīvajam slogam, ja tajā risinātās problēmas var atrisināt ar jau pieejamiem citiem piemērotākiem līdzekļiem. Tādējādi, ja dalībvalstis jau savstarpēji izmanto elastīgākus instrumentus vai mehānismus, tad tie prevalē pār šo pamatlēmumu ar nosacījumu, ka netiek samazināta aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piešķirtā aizsardzība.

Pamatojums

Referente uzskata, ka aizdomās turēto vai apsūdzēto aizsardzībai jāpiešķir vislielākā uzmanība.

Grozījums Nr.  6

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

18. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(18) Tādu personas datu apstrādei, ar ko apmainās saskaņā ar šo pamatlēmumu, būtu jāpiemēro Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.

(18) Tādu personas datu apstrādei, ar ko apmainās saskaņā ar šo pamatlēmumu, būtu jāpiemēro Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.

tādas informācijas pārsūtīšana, kas saistīta ar tā dēvēto „rases” vai etnisko izcelsmi, reliģisko pārliecību vai ticību un dzimumorientāciju, ir kategoriski aizliegta;

Grozījums Nr.  7

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

20. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(20)     Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

(20)     Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 50. pantā,

Pamatojums

Jurisdikcijas konfliktu novēršanas un atrisināšanas galīgais mērķis ir izvairīties no situācijām, kad personas tiek divas reizes tiesātas saistībā ar vieniem un tiem pašiem faktiem, un tādējādi izvairīties no dubultās sodīšanas gadījumiem.

Grozījums Nr.  8

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Padomes projekts

Grozījums

(b) "kompetentā iestāde" ir tiesu iestāde vai cita iestāde, kura saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šā pamatlēmuma 2. panta 1. punktā minētās darbības;

(b) „kompetentā iestāde” ir tiesnesis, izmeklēšanas tiesnesis vai valsts prokurors, vai cita tiesu varas iestāde, kura saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šā pamatlēmuma 2. panta 1. punktā minētās darbības;

Pamatojums

Jebkuri ar jurisdikciju saistīti jautājumi būtu jārisina tiesu varas iestādēm, ar to domājot, tiesnešus, izmeklēšanas tiesnešus vai prokurorus.

Grozījums Nr.  9

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

 

3a. Saskaņā ar lēmumu par Eurojust saziņas iestāde vienlaicīgi informē arī Eurojust.

Pamatojums

Ņemot vērā Eurojust koordinējošo lomu, to vajadzētu iesaistīt agrīnākajā procesa fāzē.

Grozījums Nr.  10

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

6. pants – 1. punkts

Padomes projekts

Grozījums

1. Atbildi uz lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz pieņemamā termiņā, ko norādījusi saziņas iestāde, vai, ja termiņš nav norādīts, bez liekas kavēšanās un informē saziņas iestādi par to, vai šajā dalībvalstī notiek paralēla tiesvedība. Ja saziņas iestāde ir informējusi lūguma saņēmēju iestādi, ka aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, lūguma saņēmēja iestāde jautājumu izskata nekavējoties.

1. Atbildi uz lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz pieņemamā termiņā, ko norādījusi saziņas iestāde, vai, ja termiņš nav norādīts, 15 dienu laikā un informē saziņas iestādi par to, vai šajā dalībvalstī notiek paralēla tiesvedība. Ja saziņas iestāde ir informējusi lūguma saņēmēju iestādi, ka aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, lūguma saņēmēja iestāde jautājumu izskata nekavējoties.

Grozījums Nr.  11

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Padomes projekts

Grozījums

(c) visi attiecīgie dati par aizdomās turamās vai apsūdzētās personas identitāti un par cietušajiem, ja tādi ir;

 

 

(c) aizdomās turamās vai apsūdzētās personas, un cietušo, ja tādi ir, vārds, valstspiederība, dzimšanas datums un adrese, kā arī citi svarīgi dati, ja ir šaubas, ka aizdomās turamās vai apsūdzētās personas identitāte norādīta nepatiesi;

Grozījums Nr.  12

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

10. pants – 1. punkts

Padomes projekts

Grozījums

1. Ja ir konstatēts, ka notiek paralēla tiesvedība, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sāk tiešas apspriedes, lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāda paralēla tiesvedība. Apspriežu rezultātā vajadzības gadījumā krimināltiesvedību var apvienot vienā dalībvalstī.

1. Ja ir konstatēts, ka notiek paralēls kriminālprocess, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sāk tiešas apspriedes, lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāda paralēla tiesvedība. Apspriežu rezultātā vajadzības gadījumā kriminālprocesu var apvienot vienā dalībvalstī. Ja aizdomās turamā vai apsūdzētā persona tiek turēta iepriekšējā apcietinājumā vai ieslodzījumā, tiešu apspriežu mērķis ir steidzamā kārtā panākt konsensu.

Pamatojums

Nav noteikts termiņš saistībā ar pienākumu apspriesties, kas paredzēts 10. pantā. Šāda kavēšanās procesā iesaistītajām pusēm, īpaši aizdomās turētajam un īpaši, ja tas atrodas ieslodzījumā, varētu izraisīt nelabvēlīgas sekas.

Grozījums Nr.  13

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

11. pants

Padomes projekts

Grozījums

Iesaistoties tiešās apspriedēs par kādu lietu, lai panāktu vienošanos saskaņā ar 10. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šīs lietas faktus un apstākļus, un visus faktorus, ko tās uzskata par svarīgiem.

Iesaistoties tiešās apspriedēs par kādu lietu, lai panāktu vienošanos saskaņā ar 10. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šīs lietas faktus un apstākļus, un, piemēram, šādus faktorus:

 

– vieta, kur ir izdarīta noziedzīgā nodarījuma lielākā daļa,

 

– vieta, kur ir radīts vislielākais zaudējums,

 

– aizdomās turamās vai apsūdzētās personas atrašanās vieta un iespējas panākt tās nodošanu vai izdošanu citām jurisdikcijām,

 

– aizdomās turamās vai apsūdzētās personas valstspiederība vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;

 

– aizdomās turamās vai apsūdzētās personas jebkādas būtiskas intereses,

 

– cietušo un liecinieku jebkādas būtiskas intereses,

 

– pierādījumu pieņemamība vai

 

– iespējama kavēšanās.

Pamatojums

Kritērijiem piekritības noteikšanai vajadzētu būt skaidri paredzētiem, un labāk tos iekļaut pamatlēmuma struktūrā, nevis apsvērumu daļā.

Grozījums Nr.  14

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

11.a pants (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

 

11.a pants

Procesuālās garantijas

 

Oficiāli apsūdzētam personām tiesas stadijā:

 

– paziņo par dalībvalstu iestāžu, kā arī dalībvalstu iestāžu un Eurojust veikto informācijas apmaiņu un apspriešanos, un izvēlētajiem risinājumiem vai nespēju panākt vienošanos saskaņā ar šo pamatlēmumu, tostarp par iesaistītajiem dalībniekiem, informācijas saturu un iemesliem;

 

– ir tiesības iesniegt iebildumus attiecībā uz piemērotāku piekritību pirms risinājuma izvēles;

 

– ir tiesības pārsūdzēt jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai nespēju panākt vienošanos, lai panāktu jautājuma atkārtotu izskatīšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka šai personai tiek garantēti rakstiskas un mutiskas tulkošanas pakalpojumi un juridiskā palīdzība.

Grozījums Nr.  15

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

11.b pants (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

 

11.b pants

Pamattiesības

 

Konsensam, kas panākts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, ir jābūt taisnīgam, neatkarīgam un objektīvam, un, tas jāpanāk, piemērojot principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, lai nodrošinātu aizdomās turēto un apsūdzēto cilvēktiesību aizsardzību.

Pamatojums

Pamattiesību ievērošanu nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot.

Grozījums Nr.  16

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

 

1a. Jebkurai valsts iestādei jebkurā procesa stadijā valsts līmenī ir tiesības lūgt Eurojust padomu un nodot tam izskatīšanai īpaši sarežģītas lietas, kad rodas jautājums par labāko piemērojamo jurisdikciju.

Pamatojums

Savas koordinējošās lomas dēļ Eurojust ir ārkārtīgi labas iespējas palīdzēt valsts iestādēm risināt šāda veida jautājumus, un šķiet, ka nepieciešams uzsvērt to.

Grozījums Nr.  17

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

 

2a. Ja dalībvalstis pieņem lēmumu nepildīt Eurojust atzinumā noteikto, tās rakstiski informē Eurojust par savu lēmumu saskaņā ar Lēmuma par Eurojust 7. pantu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek papildināts iepriekšējais grozījums.

Grozījums Nr.  18

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Padomes projekts

Grozījums

1. Ciktāl citi juridiskie instrumenti vai mehānismi ļauj paplašināt šā pamatlēmuma mērķus vai palīdzēt vienkāršot vai atvieglināt procedūru, lai valstu iestādes apmainītos ar informāciju par savu krimināltiesvedību, sāktu tiešas apspriedes un censtos vienoties par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēla tiesvedība, dalībvalstis var:

1. Ciktāl citi juridiskie instrumenti vai mehānismi ļauj šā pamatlēmuma mērķus paplašināt vai palīdzēt vienkāršot vai atvieglināt procedūru, lai valstu iestādes apmainītos ar informāciju par savu kriminālprocesu, sāktu tiešas apspriedes un censtos vienoties par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls kriminālprocess, un ja netiek mazināta aizdomās turamai vai apsūdzētai personai sniegtā aizsardzība, dalībvalstis var:

Pamatojums

Referente uzskata, ka aizdomās turēto vai apsūdzēto aizsardzībai jāpiešķir vislielākā uzmanība.

Grozījums Nr.  19

Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīva

15.a pants (jauns)

Padomes projekts

Grozījums

 

15.a pants

Iekļaušana gada ziņojumā

 

Eurojust gada ziņojumā tiek iekļauta atsauce par Eurojust nodotajām lietām, attiecībā uz kurām dalībvalstis nav panākušas vienošanos.

PASKAIDROJUMS

Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā pievēršas jurisdikcijas konfliktiem, uzsverot, ka pārrobežu gadījumos, ja ir iesaistītas vairākas puses, īpaša uzmanība ir jāvelta iespējām koncentrēt apsūdzību vienā dalībvalstī un ka, lai pabeigtu visaptverošo pasākumu programmu tiesu nolēmumu savstarpējas atzīšanas principa īstenošanai krimināllietās, jāturpina veltīt uzmanību priekšlikumiem, kas attiecas uz jurisdikcijas konfliktiem un principam par dubultas sodīšanas novēršanu.

Šis jautājums ir cieši saistīts ar dubultās sodīšanas novēršanas principu, kas izklāstīts Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (KĪŠN), 54.–58. pantā.

Priekšlikumu par Padomes pamatlēmumu attiecībā uz jurisdikcijas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā iesniedza pēc Čehijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas iniciatīvas, un tās mērķis ir novērst un risināt jurisdikcijas konfliktus kriminālprocesos.

Šīs likumdošanas iniciatīvas mērķis bija noteikt:

· procesuālo sistēmu, saistībā ar kuru valstu varas iestādēm jāapmainās ar informāciju par notiekošu kriminālprocesu, lai uzzinātu, vai par tiem pašiem faktiem nenotiek paralēla izmeklēšana kādā citā dalībvalstī vai dalībvalstīs;

· procesu, saskaņā ar kuru attiecīgo valstu varas iestādes vienotos par kriminālizmeklēšanas jurisdikciju attiecībā uz konkrētiem faktiem, kas ir divu vai vairāku dalībvalstu jurisdikcijā;

· noteikumus un vienotus kritērijus, ko vajadzētu ņemt vērā attiecīgu divu vai vairāku dalībvalstu iestādēm, kad tās cenšas panākt vienošanos par jurisdikciju, kuras ietvaros veikt kriminālizmeklēšanu par konkrētiem faktiem.

Saskaņā ar ES līguma 39. pantu Eiropas Parlamentam tika lūgts sniegt atzinumu par iepriekš minēto likumdošanas iniciatīvu.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2009. gada 19. marta sanāksmē atzinuma sagatavotāja Renate Weber iesniedza ziņojuma projektu.

Vienlaicīgi viņa uzsvēra, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju Padome būtiski pārveidojusi likumdošanas priekšlikumu. Viņa uzskatīja, ka nav lietderīgi strādāt ar novecojušu tekstu un aicināja apspriesties ar Eiropas Parlamentu par aktualizētu tekstu.

Komiteja un Padomes Čehijas prezidentūras pārstāvji, kas bija vienādās domās ar Eiropas Parlamentu, atbalstīja atzinuma sagatavotāju un paziņoja par atkārtotu apspriešanos attiecībā uz pamatlēmuma teksta galīgo versiju. Gaidot jaunu apspriešanos ar Padomi, Pilsoņi brīvību, iekšlietu un tieslietu komitejas priekšsēdētājs atlika procedūru.

2009. gada 6. aprīlī dalībvalstis panāca vispārēju konsensu par tekstu, kas būtiski atšķiras no sākotnējās iniciatīvas.

Šis atzinums attiecas uz tekstu, par kuru panākta vienošanās ar Padomi. Padomes noteiktais termiņš atzinuma sniegšanai saskaņā ar ES līguma 39. pantu ir 2009. gada 23. oktobris.

Pamatlēmuma projekts attiecas uz situācijām, kad pret vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli uzsākts kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka saistībā ar minēto procesu spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, un tādējādi radot principa pārkāpumu par izvairīšanos no dubultās sodīšanas.

Pamatlēmuma projektā ir iekļauti šādi pasākumi:

· procedūra, ar ko izveido saziņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai apstiprinātu to, ka paralēli notiek kriminālprocess par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

· noteikumi par informācijas apmaiņu, izmantojot tiešas apspriedes starp divu vai vairāku dalībvalstu kompetentām iestādēm, kurās paralēli notiek kriminālprocess, lai panāktu konsensu par jebkādu efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada šāds paralēls process.

Nav noteikts termiņš, kādā iestādei, no kuras pieprasīta informācija, jāsniedz atbilde.

Nav norādīti kritēriji, lai konstatētu, kura no jurisdikcijas iestādēm būtu vispiemērotākā.

Pamatlēmuma projektam nav pievienots neviens paraugs, lai dotu norādījumus kompetentajam iestādēm (tāds bija sākotnējā tekstā).

Neskatoties uz pienākumu sazināties ar citu dalībvalstu kompetento iestādi, nav paredzēts līdzīgs pienākums informēt Eurojust.

Eurojust loma risināt iespējamos strīdus ir nenozīmīga un nebūt nav apmierinoša.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kompetences konfliktu novēršana un noregulēšana kriminālprocesu ietvaros

Atsauces

05208/2009 – C6-0036/2009 – 2009/0802(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

23.1.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

3.2.2009

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Renate Weber

22.7.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

3.9.2009

30.9.2009

 

 

Pieņemšanas datums

30.9.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

4

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Vilija Blinkevičiūtė, Louis Bontes, Simon Busuttil, Philip Claeys, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Jeanine Hennis-Plasschaert, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Jacek Protasiewicz, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Wim van de Camp, Axel Voss, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdi Cristiano Allam, Anna Maria Corazza Bildt, Nadja Hirsch, Stanimir Ilchev, Ramon Jauregui Atondo, Mariya Nedelcheva, Joanna Senyszyn, Ernst Strasser, Michèle Striffler, Kyriacos Triantaphyllides, Cecilia Wikström

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaras Ferragut, Ashley Fox, Judith A. Merkies

Iesniegšanas datums

1.10.2009