ZIŅOJUMS par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Ārlietu komitejas ATZINUMS (*) (19.10.2009)

Attīstības komitejaS ATZINUMS (19.10.2009)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

20.10.2009 - (2009/2133(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Elmar Brok
Atzinumu sagatavoja (*):
Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ārlietu komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 50. pants

Procedūra : 2009/2133(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0041/2009

Iesniegtie teksti :

A7-0041/2009

Debates :

PV 21/10/2009 - 8
CRE 21/10/2009 - 8

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 8.8
CRE 22/10/2009 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0057

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Ārlietu komitejas ATZINUMS (*)
Attīstības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem

(2009/2133(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 3. panta 5. punktu un 18., 21., 24., 26., 27. un 47. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā,

– ņemot vērā Deklarāciju Nr. 15 attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 27. pantu, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam,

– ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par Lisabonas līgumu[1], jo īpaši tās 5. punkta e) apakšpunktu,

– ņemot vērā 2000. gada 5. septembra rezolūciju par kopējo Kopienas diplomātiju[2],

– ņemot vērā 2001. gada 14. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Ārējās darbības dienesta attīstību[3],

– ņemot vērā 2005. gada 26. maija rezolūciju par Eiropas Savienības ārlietu dienesta institucionālajiem aspektiem[4],

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas 2008. gada 10. septembra semināru,

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0041/2009),

A. tā kā topošā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) struktūra ir ļoti nozīmīga, lai Eiropas Savienības ārējās attiecības kļūtu saskaņotākas un efektīvākas un nodrošinātu tām papildu publiskumu;

B. tā kā EĀDD izriet no trim jauninājumiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu, proti, tiek ievēlēts pastāvīgs Eiropadomes priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par Savienības ārējo pārstāvību valstu un valdību vadītāju līmenī; Eiropadome ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas būs par ārējām attiecībām atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (PV/AP); turklāt Eiropas Savienībai tiek nepārprotami piešķirts juridiskās personas statuss, lai nodrošinātu tai pilnīgu rīcības brīvību starptautiskā līmenī;

C. tā kā EĀDD ir loģisks papildinājums acquis communautaire Savienības ārējo attiecību jomā, jo tas nodrošinās attiecīgo administratīvo vienību ciešāku sadarbību attiecībā uz kopīgu pieeju kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), un Kopienas ārējās attiecībās, kuras īsteno saskaņā ar Kopienas modeli; tā kā EĀDD papildina dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, nemazinot to nozīmi;

D. atgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienības nozīme pasaules līmenī ir palielinājusies un ir vajadzīga jauna pieeja, lai ES varētu īstenot kopīgu rīcību un saskaņoti, konsekventi un efektīvi risināt pasaules līmeņa problēmas;

E. uzsver, ka Eiropas Parlaments ir pastāvīgi aicinājis izveidot kopīgu Eiropas diplomātisko dienestu, kas atbilstu Savienības starptautiskajai lomai un kas palielinās Savienības pamanāmību un tās spēju efektīvi rīkoties starptautiskā mērogā; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izmantot EĀDD izveides sniegto iespēju palielināt ārpolitikas saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti;

F. tā kā EĀDD izveidei ir jāsekmē dublēšanās, neefektivitātes un līdzekļu izšķērdēšanas novēršana Savienības ārējās darbības jomā;

G. tā kā EĀDD vajadzētu uzsvērt ES kā jaunattīstības valstu galvenās partneres lomu un balstīties uz ES ciešajām attiecībām ar jaunattīstības valstīm;

H. tā kā Lisabonas līgumā sadarbība attīstības jomā ir izcelta kā patstāvīgs politikas virziens ar saviem konkrētiem mērķiem, kurš ir līdzvērtīgs pārējām ārpolitikas jomām;

I. tā kā Deklarācijā Nr. 15 attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 27. pantu dalībvalstu valdības ir noteikušas, ka, tiklīdz ir parakstīts Lisabonas līgums, PV/AP, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsāk sagatavošanās darbi saistībā ar EĀDD;

J. tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā PV/AP būs atbildīgs par Eiropas Savienības ārējās darbības saskaņotību; tā kā, veicot minēto uzdevumu, PV/AP pildīs pienākumus, kas saistīti ar Komisijas ārējām attiecībām, un vienlaicīgi īstenos KĀDP, ievērojot Padomes norādījumus („dubultkompetence”); tā kā PV/AP izmantos EĀDD; tā kā EĀDD strādās Padomes Sekretariāta un Komisijas ierēdņi, kā arī valstu diplomātisko dienestu norīkotais personāls;

K. tā kā saskaņā ar Līgumiem un Tiesas judikatūrā atzītajām Kopienas iestāžu tiesībām uz pašorganizēšanos Komisija, Kopienu ārējai darbībai paplašinoties, ir izveidojusi vairākas delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās; tā kā Padomei ir sadarbības biroji Ņujorkā un Ženēvā attiecībām ar Apvienoto Nāciju Organizāciju; tā kā minētās Komisijas delegācijas un Padomes sadarbības biroji kopā vai to pārveidošana par Padomes un Komisijas kopīgām pārstāvniecībām radīs aptuveni 5000 darbinieku lielu tīklu, kas būs viens no EĀDD izveides pamatelementiem;

L. tā kā EĀDD organizatoriskos un darbības jautājumus noteiks Padomes lēmumā, ņemot vērā PV/AP priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Parlamentu un pēc Komisijas piekrišanas saņemšanas, tiklīdz stāsies spēkā Lisabonas līgums;

M. tā kā ir savlaicīgi jāatrisina vairāki būtiski jautājumi par EĀDD struktūru, lai pēc PV/AP iecelšanas amatā dienests pēc iespējas ātrāk var sākt darbu;

N. tā kā, ņemot vērā, ka EĀDD izveide tiks apspriesta ar Parlamentu un tā ietekmēs budžetu, savlaicīgs un nozīmīgs dialogs ar Parlamentu ir svarīgs, lai efektīvi sāktu EĀDD darbību un nodrošinātu tam vajadzīgo finanšu resursu saņemšanu;

1. norāda, ka pēc spraigām diskusijām par EĀDD izveidi Konvents ierosināja modeli, kurā Parlamentam un Komisijai paredzētas nozīmīgas funkcijas; norāda, ka īpašā procedūra, ko Starpvaldību konference tomēr vienojās iekļaut Lisabonas līgumā un kas paredz to, ka Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, pamatojoties uz PV/AP ierosinājumu, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisijas piekrišanas saņemšanas, saglabā Savienības institucionālo līdzsvaru un paredz konsensa risinājumus;

2. atkārtoti atgādina Komisijai, ka lēmumu par EĀDD izveidi nevar pieņemt bez Komisijas piekrišanas; aicina Komisiju izmantot visu savu institucionālo ietekmi ar EĀDD izveidi saistīto sagatavošanās darbu veikšanā, lai Savienības ārējo attiecību jomā saglabātu un pilnveidotu Kopienas modeli; turklāt atgādina, ka, veidojot EĀDD, ir jāvienojas arī par budžeta jautājumiem;

3. aicina Komisiju, Padomi, dalībvalstis un nākamo PV/AP paust nepārprotamu apņemšanos, iesaistot Parlamentu, vienoties par visaptverošu, mērķtiecīgu un vienprātīgi atbalstītu EĀDD izveides plānu;

4. iesaka izmantot empīrisku pieeju attiecībā uz EĀDD izveidi, ko īstenos saskaņā ar 18., 27. un 40. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā; uzskata, ka tādu struktūru kā EĀDD nevar jau sākotnēji pilnībā reglamentēt vai iepriekš izplānot; tās darbība ir jāuzsāk pakāpeniski, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, pieaugošas kompetences un kopīgas pieredzes procesā;

5. atgādina, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāgarantē Pamattiesību hartas pilnīga piemērošana visos Savienības ārējās darbības aspektos saskaņā ar Lisabonas līguma jēgu un mērķi; uzsver, ka EĀDD ir atbildīgs par to, lai garantētu savas ārējās darbības un citu savu politikas jomu saskanību atbilstīgi 21. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā;

6. apstiprina turpmāk norādītos principus un mudina Komisiju, sagatavojot turpmākos priekšlikumus, pieprasīt šo principu ievērošanu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumu jēgu un mērķi un Konventa apsvērumu būtību:

a) ieceļot darbiniekus amatā EĀDD, ir jāņem vērā viņu nopelni, pieredze un izcilība, kā arī atbilstošs un līdzsvarots proporcionālais īpatsvars, atklātā un pārredzamā procesā izvēloties Komisijas, Padomes un valstu diplomātisko dienestu pārstāvjus, tādējādi nodrošinot, ka PV/AP ir iespēja vienlīdz izmantot visu triju pārstāvēto institūciju zināšanas un pieredzi; turklāt EĀDD institucionālajā sistēmā ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības koncepcija, kas pienācīgi atspoguļo Savienības saistības attiecībā uz integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai;

b) EĀDD struktūrai ir jābūt tādai, kas uzlabo Savienības ārējās darbības saskaņotību un tās pārstāvību ārējās attiecībās, tādēļ jo īpaši tās struktūrvienības, kas galvenokārt nodarbojas ar ārējo attiecību jautājumiem, un ierēdņi, kuri ieņem vadošus amatus delegācijās trešās valstīs, jāiekļauj EĀDD; turpmākās attīstības gaitā varēs apsvērt, kādas papildu funkcijas vēl piešķirt EĀDD;

c) tomēr nav nepieciešams atbrīvot Komisijas ģenerāldirektorātus no visiem to pienākumiem, kas saistīti ar ārējām attiecībām; jo īpaši jomās, kurās Komisijai ir ieviešanas pilnvaras, ir jāsaglabā Kopienas pašreizējās politikas un ārējās dimensijas integritāte; Komisijai, cenšoties izvairīties no pienākumu dublēšanās, ir jānodrošina īpašs modelis attiecīgajām struktūrvienībām, piemēram, ģenerāldirektorātiem, kas atbildīgi par tirdzniecību, paplašināšanos, attīstību un attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, EuropeAid, Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojam, Cilvēktiesību un demokrātijas struktūrvienībai, struktūrvienībai, kas sniedz palīdzību vēlēšanās, un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta struktūrvienībām, kuru darbība saistīta ar ārlietām;

d) augstā pārstāvja pakļautībā ir jāiekļauj militārās un civilās krīžu vadības vienības, pat ja militārajam un civilajam personālam, iespējams, ir vajadzīga atšķirīga vadības un organizatoriskā struktūra; EĀDD locekļu izlūkdatu analīzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga, lai palīdzētu augstajam pārstāvim pildīt viņa pilnvaras attiecībā uz Savienības saskaņotas, konsekventas un efektīvas ārpolitikas īstenošanu;

e) Komisijas delegācijas trešās valstīs un Padomes sadarbības biroji, kā arī, ja iespējams, ES īpašo pārstāvju biroji ir jāapvieno, izveidojot Savienības vēstniecības, ko vada EĀDD darbinieki, kuri par savu darbību atskaitītos PV/AP; nav jāvairās norīkot Komisijas ģenerāldirektorātu speciālistus padomdevējus darbā minētajās iestādēs;

f) EĀDD jānodrošina, ka Eiropas Parlamentam ir kontaktpersonas ES delegācijās; tas garantē sadarbību ar Eiropas Parlamentu, piemēram, lai sekmētu attiecības ar parlamentiem trešās valstīs;

7. uzskata, ka EĀDD kā sui generis dienests no organizatoriskā un budžetārā viedokļa ir jāiekļauj Komisijas administratīvajā struktūrā, jo tādējādi tiktu nodrošināta pilnīga pārredzamība; uzskata, ka lēmumam par EĀDD izveidi, izmantojot PV/AP vadības pilnvaras, juridiski saistošā veidā ir jānodrošina, ka šim dienestam — kā paredzēts Lisabonas līgumā — ārpolitikas (KĀDP un KDĀP) tradicionālajās jomās saistoši ir Padomes lēmumi, bet kopējo ārējo attiecību jautājumos — Komisāru kolēģijas lēmumi; uzskata, ka EĀDD ir jāveido šādi:

a) visiem EĀDD darbiniekiem ir jābūt ar vienādu pastāvīgā vai pagaidu darbinieka statusu un vienādām tiesībām un pienākumiem neatkarīgi no tā, kas viņus ir norīkojis, piemēram, nevajadzētu būt atšķirībām starp pagaidu darbiniekiem un ierēdņiem attiecībā uz viņu pienākumiem vai viņu vietu struktūrshēmā; tā kā darbiniekus norīko dažādas iestādes, pagaidu darbinieku statusam ir jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi ar nosacījumu, ka iestādes, kas ir viņu pamata darbavieta, viņus darbā Eiropas Ārējās darbības dienestā norīko dienesta interesēs;

b) iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz EĀDD ir jāpiešķir PV/AP, nodrošinot, ka dienesta instrukcijas tiek noteiktas saskaņā ar pienākumiem, kas izriet no Līguma, un ka PV/AP pieņem lēmumus par darbinieku iecelšanu amatā, paaugstināšanu un dienesta attiecību pārtraukšanu;

c) saistībā ar instrukcijām, kas izriet no Līgumos noteiktajiem pienākumiem, EĀDD darbiniekiem ir jābūt noteiktā mērā objektīvi neatkarīgiem, lai dienests varētu optimāli veikt savus pienākumus; šādu neatkarību varētu nodrošināt, darbiniekus ieceļot amatā uz noteiktu laiku, piemēram, pieciem gadiem, ar iespēju pagarināt šo laikposmu, ko varētu saīsināt tikai tad, ja attiecīgais darbinieks izdarījis darba pienākumu pārkāpumus;

d) ņemot vērā precedentus[5],atbildība par pienākumiem, ko veic iecēlējinstitūcija attiecībā uz EĀDD personāla vadību un to PV/AP lēmumu īstenošanu, kuri attiecas uz iecelšanu amatā, paaugstināšanu un dienesta attiecību pagarināšanu vai pārtraukšanu, ir jāpiešķir attiecīgajam Komisijas ģenerāldirektorātam;

e) valstu diplomātisko dienestu darbinieku norīkošana darbā EĀDD ir jāuzskata par karjeras attīstības sastāvdaļu minētajos dienestos;

f) lēmumā par EĀDD izveidi ir jāparedz dienesta organizatoriskā struktūra, nosakot, ka amatu saraksts ir jāpieņem kā daļa no Komisijas budžeta (administratīvie izdevumi) ikgadējā budžeta procedūrā, lai dienestu varētu veidot strukturēti, ievērojot konkrētas vajadzības;

g) izveidojot EĀDD, ir nepieciešams pielāgot Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[6], kā paredzēts tā 4. punktā un G daļā; ir stingri jāievēro Finanšu regulas 40. panta 2. punktā[7] minētais darbības un administratīvo izdevumu sadalījuma princips; atgādina par nepieciešamību vienoties ar Parlamentu par turpmākajiem Komisijas priekšlikumiem, ar kuriem groza finanšu regulu un civildienesta noteikumus;

h) atkārtoti pauž apņemšanos pilnībā īstenot savas budžeta pilnvaras saistībā ar minētajiem institucionālajiem jauninājumiem; uzsver, ka EĀDD finansējumam saskaņā ar Līgumiem ir jābūt pilnībā pakļautam budžeta lēmējinstitūcijas kontrolei;

i) PV/AP katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no konkrētā situācijā veicamiem pienākumiem ir jāpieņem lēmums par aizstājēju savas prombūtnes laikā;

8. uzskata, ka EĀDD vajadzētu:

a) vadīt ģenerāldirektoram, kurš atskaitītos PV/AP, un atsevišķos gadījumos šis ģenerāldirektors varētu pārstāvēt PV/AP;

b) sadalīt vairākos direktorātos, no kuriem katrs būtu atbildīgs par ģeostratēģiski svarīgām Savienības ārējo attiecību jomām, un vēl direktorātos, kas atbildīgi par drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, civilo krīžu vadību, daudzpusējiem un horizontāliem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un administratīviem jautājumiem;

c) organizēt sadarbību Briselē esošajām valstu nodaļām ar Savienības delegācijām (vēstniecībām) trešās valstīs saistībā ar katru direktorātu;

d) norāda, ka, tā kā ES delegācijas trešās valstīs papildinās dalībvalstu esošo diplomātisko pārstāvniecību darbu, būs iespējami ilgtermiņa ieguvumi efektivitātes ziņā, jo paredzētā ES delegācija daudzos gadījumos varētu pārņemt konsulāro dienestu funkcijas un risināt jautājumus saistībā ar Šengenas vīzām;

9. uzskata, ka lēmumā, ar ko nosaka EĀDD organizāciju un darbību, jāparedz arī, ka Savienības vēstniecībām trešās valstīs, ja vajadzīgs, atkarībā no viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem ir jāsniedz materiāli tehniskais un administratīvais atbalsts visu Savienības iestāžu pārstāvjiem; lai arī Eiropas Savienības delegācijas būs neatņemama EĀDD daļa un tām ir jāpilda PV/AP norādījumi un jābūt viņa uzraudzībā, savukārt administratīvā ziņā šīm delegācijām ir jābūt Komisijas struktūrā, pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas informēt Parlamenta Ārlietu komiteju par personām, kuras viņš ieceļ atbildīgos amatos EĀDD, un piekrist, ka komiteja, ja uzskata par vajadzīgu, rīko kandidātu uzklausīšanu; turklāt pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas atkārtoti pārrunāt ar Eiropas Parlamentu pašreizējo Iestāžu nolīgumu, jo īpaši saistībā ar piekļuvi konfidenciālai informācijai un citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestāžu sekmīgu sadarbību;

10. lai arī Eiropas Savienības delegācijas būs neatņemama EĀDD daļa un tām ir jāpilda PV/AP norādījumi un jābūt viņa uzraudzībā, savukārt administratīvā ziņā šīm delegācijām ir jābūt Komisijas struktūrā, pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas informēt Parlamenta Ārlietu komiteju un Attīstības komiteju par personām, kuras viņš ieceļ atbildīgos amatos EĀDD, un piekrist, ka komiteja, ja uzskata par vajadzīgu, rīko kandidātu uzklausīšanu; turklāt pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas atkārtoti pārrunāt ar Eiropas Parlamentu pašreizējo Iestāžu nolīgumu, jo īpaši saistībā ar piekļuvi konfidenciālai informācijai un citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestāžu sekmīgu sadarbību;

11. ierosina noskaidrot, cik lielā mērā Savienības vēstniecību darbinieki, kurus norīkojuši valstu konsulārie dienesti, papildus savu politisko un ekonomikas uzdevumu pildīšanai varētu pakāpeniski, ja vajadzīgs, uzņemties atbildību par konsulāriem uzdevumiem saistībā ar ārpuskopienas valstu valstspiederīgajiem un par uzdevumiem, kas saistīti ar Savienības pilsoņu diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kā jau paredzēts EK līguma 20. pantā; turklāt ierosina, ka ir jāapsver Parlamenta ierēdņu un EĀDD sadarbības iespējas;

12. uzskata, ka ir jāveic papildu pasākumi attiecībā uz Savienības ierēdņu apmācību ārējo attiecību jomā; ierosina izveidot Eiropas diplomātu mācību iestādi, kas, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstu struktūrām, nodrošinātu Savienības ierēdņiem un dalībvalstu ierēdņiem, kuriem jāstrādā ārējo attiecību jomā, mācības, kas balstītas uz vienveidīgi saskaņotām izglītības programmām, tostarp atbilstošas mācības par konsulārām un diplomātiskām procedūrām, diplomātiju un starptautiskajām attiecībām, kā arī zināšanas par Eiropas Savienības vēsturi un darbību;

13. aicina PV/AP sagatavot priekšlikumu lēmumam par EĀDD organizāciju un darbības veidu, ņemot vērā šajā rezolūcijā izklāstītās pamatnostādnes; saglabā tiesības pieņemt sīki izstrādātu nostāju par minēto priekšlikumu saskaņā ar 27. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā un pārbaudīt finanšu aspektus budžeta procedūrā; tomēr iesaka jau sākotnēji panākt politisku vienošanos ar Parlamentu par visiem jautājumiem, lai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā novērstu vērtīgā laika izšķiešanu politiskās nesaskaņās par EĀDD struktūru;

14. aicina Komisiju piekrist PV/AP priekšlikumam vienīgi tad, ja tas kopumā atbilst šajā rezolūcijā noteiktajām pamatnostādnēm vai ja, īstenojot starpiestāžu saziņu, kurā piedalās Parlaments, vienprātīgi ir panākts atšķirīgs kompromisa risinājums;

15. apņemas prasīt nākamās Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kandidātam, tiekoties ar kompetento komiteju nākamās Komisijas iecelšanas procedūrā paredzētās uzklausīšanas laikā, paust savu nostāju par šajā rezolūcijā aizskartajiem jautājumiem;

16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

[1] OV C 184 E, 6.8.2009., 25. lpp.
[2] OV C 135, 7.5.2001., 69. lpp.
[3] OV C 53 E, 28.2.2002., 390. lpp.
[4] OV C 117 E, 18.5.2006., 232. lpp.
[5] Piemēram, 6. pants lēmumā par OLAF izveidi (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).
[6] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
[7] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem
(2009/2133(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Annemie Neyts-Uyttebroeck

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienības nozīme pasaules līmenī ir palielinājusies un ir vajadzīga jauna pieeja, lai ES varētu īstenot kopīgu rīcību un saskaņoti, konsekventi un efektīvi risināt pasaules līmeņa problēmas;

2. atzinīgi vērtē Īrijas referenduma rezultātus, kas nodrošina iespēju pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procedūru un izveidot jaunu institucionālo struktūru, kurā ir pastāvīgs Eiropadomes priekšsēdētājs, kas nodrošinās ES ārējo pārstāvību jautājumos, kuri attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), kā arī ir jauns amats — Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš ieņems arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu; norāda, ka Padome pilnvaros augsto pārstāvi īstenot Savienības KĀDP un ierosināt priekšlikumus minētās politikas attīstīšanai un ka Padome un augstais pārstāvis nodrošinās Savienības ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti; atgādina, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) palīdzēs augstajam pārstāvim īstenot viņa pilnvaras;

3. uzsver, ka Eiropas Parlaments ir pastāvīgi aicinājis izveidot kopīgu Eiropas diplomātisko dienestu, kas atbilstu Savienības starptautiskajai lomai un kas palielinās Savienības pamanāmību un tās spēju efektīvi rīkoties starptautiskā mērogā; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izmantot EĀDD izveides sniegto iespēju palielināt ārpolitikas saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti;

4. EĀDD institucionālajā sistēmā ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības koncepcija, kas pienācīgi atspoguļo Savienības saistības attiecībā uz integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai; 5. ņemot vērā, ka EĀDD izveide tiks apspriesta ar Eiropas Parlamentu un tā ietekmēs budžetu, uzskata, ka savlaicīgs un nozīmīgs dialogs ar Parlamentu ir svarīgs, lai efektīvi sāktu EĀDD darbību un nodrošinātu tam vajadzīgo finanšu resursu saņemšanu;

6. aicina augsto pārstāvi iespējami drīz sniegt savus priekšlikumus; pieprasa ievērot šādus principus:

a) EĀDD nav jābūt patstāvīgam dienestam, bet tas ir jāizveido, ievērojot Komisijas administratīvo un budžeta kompetenci; vienlaicīgi šim dienestam ir nevainojami jāpilda savas Līgumā noteiktās pilnvaras palīdzēt Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / augstajam pārstāvim Padomes vārdā īstenot Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī jāturpina Komisijas ārējā darbība;

b) EĀDD ir jābūt atbildīgam par KĀDP un Kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kā arī par uzdevumiem un politikas jomām, kas pašlaik ir Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta kompetencē; turklāt augstajam pārstāvim ir jāsniedz visaptverošs priekšlikums par to, kā jaunajā institucionālajā struktūrā organizēs citas nozīmīgākās politikas jomas, kas saistītas ar ārējo darbību; paplašināšanās, tirdzniecība, attīstība un humānā palīdzība kopā veido ievērojamu ES vispārējās ārpolitikas daļu; attīstības politikas iekļaušana jaunā dienesta kompetencē ir pamatota;

c) Eiropas Ārējās darbības dienestā ir jāiekļauj militārās un civilās krīžu vadības vienības, kas ir Padomes Sekretariātā, pat ja militārajam un civilajam personālam, iespējams, ir vajadzīga atšķirīga vadības un organizatoriskā struktūra; EĀDD locekļu izlūkdatu analīzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga, lai palīdzētu augstajam pārstāvim pildīt savas pilnvaras attiecībā uz Savienības saskaņotas, konsekventas un efektīvas ārpolitikas īstenošanu;

d) augstajam pārstāvim ir jāpievērš īpaša uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar pieņemšanu darbā un personālu, jo EĀDD strādās Komisijas, Padomes un dalībvalstu darbinieki; lai EĀDD kļūtu par profesionālu diplomātisko dienestu, tam būs vajadzīgi atbilstoši līdzekļi un tā personāls būs jāpieņem darbā, pamatojoties uz nopelniem un ievērojot pienācīgas atlases procedūras un atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru;

e) dalībvalstu diplomātiem un Komisijas un Padomes norīkotajiem darbiniekiem ir jābūt ar vienādu statusu un funkcijām, kā arī attiecībā uz viņiem ir jāievēro vienādi nodarbinātības nosacījumi neatkarīgi no tā, vai viņi ir norīkotie, pagaidu darbinieki vai ES ierēdņi;

f) biedriskuma veidošana, izmantojot kopīgas mācības un profesionālo pilnveidi, ir nozīmīga, lai sasniegtu EĀDD galveno mērķi — izveidot integrētas diplomātijas tīklu, kas ietver gan valsts, gan Eiropas diplomātijas līmeņus; lai radītu kopīgu Eiropas diplomātisko kultūru ES starptautiskajās attiecībās, vajadzēs kopīgas mācību programmas un kopīgu diplomātisko mācību programmu; pašreizējos mācību pasākumus un diplomātisko mācību centru tīklus būtu lietderīgi uzlabot. Tos varētu arī apvienot Eiropas Diplomātijas akadēmijā, kuras pamatā būtu arī attiecīgas dalībvalstu iestādes;

g) Eiropas Ārējās darbības dienestam jānodrošina, ka Eiropas Parlamentam ir kontaktpersonas ES delegācijās; tas garantē sadarbību ar Eiropas Parlamentu, piemēram, lai uzturētu attiecības ar parlamentiem trešās valstīs;

7. lai arī Eiropas Savienības delegācijas būs neatņemama EĀDD daļa un tām ir jāpilda augstā pārstāvja norādījumi un jābūt viņa uzraudzībā, savukārt administratīvā ziņā šīm delegācijām ir jābūt Komisijas struktūrā, pieprasa, lai nākamais augstais pārstāvis apņemas informēt Parlamenta attiecīgās komitejas par personām, kuras viņš ieceļ atbildīgos amatos EĀDD, un piekrist, ka komitejas, ja uzskata par vajadzīgu, rīko kandidātu uzklausīšanu; turklāt pieprasa, lai nākamais augstais pārstāvis apņemas atkārtoti pārrunāt ar Eiropas Parlamentu pašreizējo Iestāžu nolīgumu, jo īpaši saistībā ar piekļuvi konfidenciālai informācijai un citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestāžu sekmīgu sadarbību;

8. norāda, ka, tā kā ES delegācijas trešās valstīs papildinās dalībvalstu esošo diplomātisko pārstāvniecību darbu, būs iespējami ilgtermiņa ieguvumi efektivitātes ziņā, jo paredzētā ES delegācija varētu pakāpeniski, ja vajadzīgs, pārņemt konsulāro dienestu funkcijas;

9. aicina Komisiju, Padomi, dalībvalstis un nākamo augsto pārstāvi paust nepārprotamu apņemšanos, iesaistot Parlamentu, vienoties par visaptverošu, mērķtiecīgu un vienprātīgi atbalstītu EĀDD izveides plānu, jo pakāpeniska un pa posmiem īstenota pieeja varētu radīt nekonsekvenci un līdzekļu izšķērdēšanu; tā kā ar izveidi saistītās problēmas ir sarežģītas un lai nodrošinātu visu dalībvalstu taisnīgu pārstāvību Eiropas Ārējās darbības dienestā, ir jāīsteno pakāpeniska pieeja. Ir jāparedz klauzula par pārskatīšanu pieņemamā laikposmā;

10. iesaka sākt pilnveidot pašreizējās ES pārstāvniecības daudzpusējos forumos, piemēram, Padomes un Komisijas birojus Apvienoto Nāciju Organizācijā; iesaka izvērtēt iespēju izveidot ES delegācijas daudzpusējos forumos, kur šādu delegāciju nav un kur ES klātbūtne patiešām ir vajadzīga, piemēram, tādās organizācijās kā NATO un EDSO;

11. atkārtoti pauž apņemšanos pilnībā īstenot savas budžeta pilnvaras saistībā ar minētajiem institucionālajiem jauninājumiem un aicina pārskatīt finanses pirms budžeta jaunā laikposma; uzsver, ka EĀDD finansējumam saskaņā ar Līgumiem ir jābūt pilnībā pakļautam budžeta lēmējinstitūcijas kontrolei.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem
(2009/2133(INI))

Atzinumu sagatavoja: Eva Joly

ĪSS PAMATOJUMS

ES attīstības politika nenoliedzami nāk Savienībai par labu, jo tā veicina ģeopolitisko stabilitāti, mazina migrācijas ietekmi un paver jaunus noieta tirgus. Turklāt tās galvenais mērķis ir mazināt nabadzību un sekmēt jaunattīstības valstu un to iedzīvotāju noturīgu sociālo un ekonomisko attīstību.

Tādēļ, lai arī tas ir pats par sevi saprotams, ka Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārējās darbības dienests darīs visu, lai atbalstītu Savienības politiku ārlietu, tirdzniecības un drošības jomā, tas tomēr neļauj secināt, ka šis jaunais dienests vienlīdz uzstājīgi centīsies sasniegt ES attīstības politikas un Tūkstošgades attīstības mērķus.

Tāpēc mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi Parlamenta atzinumā iekļaut skaidru atsauci uz attīstību, proti, uz ES līgumsaistībām, kas izriet no Lisabonas līguma un paredz nabadzības apkarošanu un saskanīgas politikas izstrādi jaunattīstības valstu interesēs, kā arī uzsvērt, cik svarīgi starptautisko attiecību jomā saglabāt attīstības sadarbību kā patstāvīgu politikas virzienu, kas līdzvērtīgs citām politikas jomām, nodrošinot attiecīgās politiskās un administratīvās struktūras.

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

D a apsvērums (jauns)

Da. tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu ES un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā „viena otru papildina un stiprina”; tā kā tam vajadzētu radīt lielāku skaidrību attiecībā uz Komisijas un dalībvalstu lomu, mazināt pārklāšanos, veicināt koordināciju naudas devēju starpā un uzlabot darba dalīšanu, lai panāktu lielāku atbalsta efektivitāti un izmaksu lietderību;

D b apsvērums (jauns)

Db. tā kā Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) vajadzētu uzsvērt ES kā jaunattīstības valstu galvenās partneres lomu un balstīties uz ES ciešajām attiecībām ar jaunattīstības valstīm, ņemot vērā to, ka ES ir vislielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja un jaunattīstības valstu galvenā tirdzniecības partnere;

D a apsvērums (jauns)

Dba. tā kā EĀDD savā darbībā vajadzētu īpaši uzsvērt attīstības aspektu; un tā kā attīstības politikas principi, kas vērsti uz ilgtermiņa mērķiem, daudzpusību, solidaritāti, dialogu un interešu saskaņošanu, derētu par labu pamatu ES ārpolitikai nākotnē;

D c apsvērums (jauns)

Dc. tā kā Lisabonas līgumā sadarbība attīstības jomā ir izcelta kā patstāvīgs politikas virziens ar saviem konkrētiem mērķiem, kurš ir līdzvērtīgs pārējām ārpolitikas jomām un nekādā gadījumā nav pakārtots ārējai, drošības vai aizsardzības politikai, uzsverot, ka liela nozīme ir gan attīstības politikas, gan atsevišķu ES ārējo pasākumu saskaņotībai, kas arī paredz prasību oficiāli atjaunot attīstības un sadarbības ministru Padomi;

D d apsvērums (jauns)

Dd. tā kā nabadzības apkarošana ir viens no Līguma par Eiropas Savienību vispārējiem mērķiem starptautisko attiecību jomā, ņemot vērā Lisabonas līgumu (21. panta 2. punkta d) apakšpunkts), un ir Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā turklāt norādīts, ka „Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”; tā kā jebkādai EĀDD darbībai, kas skar jaunattīstības valstis, tādēļ jāveicina nabadzības izskaušana;

4. punkts – b apakšpunkts

4. punkts – c apakšpunkts

c) tomēr nav nepieciešams atbrīvot Komisijas ģenerāldirektorātus no visiem to pienākumiem, kas saistīti ar ārējām attiecībām; jo īpaši jomās, kurās Komisijai ir ieviešanas pilnvaras, ir jāsaglabā Kopienas pašreizējās politikas un ārējās dimensijas integritāte; Komisijai ir jānodrošina īpašs modelis attiecīgajām struktūrvienībām, piemēram, ģenerāldirektorātiem, kas atbildīgi par tirdzniecību, paplašināšanos, attīstību un attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, EuropeAid, Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojam, Cilvēktiesību un demokrātijas struktūrvienībai, struktūrvienībai, kas sniedz palīdzību vēlēšanās, un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta struktūrvienībām, kuru darbība saistīta ar ārlietām;

4. punkts – da apakšpunkts (jauns)

da) Komisāru kolēģijā jāiekļauj neatkarīgs attīstības un humānās palīdzības komisārs, kas būtu līdzvērtīgs pārējiem komisāriem, kuri atbildīgi par citām starptautisko attiecību politikas jomām; šim komisāram vienlaikus jābūt atbildīgam par sadarbības politikas veidošanu un īstenošanu attīstības jomā gan ĀKK, gan citās jaunattīstības valstīs, strādājot ciešā saskarē ar augsto pārstāvi;

4. punkts – db apakšpunkts (jauns)

db) tālab Komisijā jābūt atsevišķi īpašam Attīstības ģenerāldirektorātam, kas atbildīgs par Savienības attīstības sadarbības politikas noteikšanu, apspriešanu un īstenošanu; minētajam ģenerāldirektorātam, kā arī visam personālam, kas īsteno Savienības politiku attīstības jomā gan Briselē, gan ārzemju delegācijās, jāatskaitās attīstības komisāram;

5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

ca) EĀDD pietiekamā skaitā jāpiesaista attīstības speciālisti no dalībvalstu ministrijām un Komisijas Attīstības ģenerāldirektorāta; minētā ģenerāldirektorāta amatpersonām jāsaņem attīstības komisāra norādījumi;

6. punkts – b apakšpunkts

b) sadalīt vairākos direktorātos, no kuriem katrs būtu atbildīgs par ģeostratēģiski svarīgām Savienības ārējo attiecību jomām, un vēl direktorātos, kas atbildīgi par attīstības, drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, civilo krīžu vadību, daudzpusējiem un horizontāliem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un administratīviem jautājumiem;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Dominique Baudis, Bastiaan Belder, Franziska Katharina Brantner, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Mário David, Michael Gahler, Ana Gomes, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Nicole Kiil-Nielsen, Andrey Kovatchev, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Barry Madlener, Mario Mauro, Jean-Luc Mélenchon, Willy Meyer, Alexander Mirsky, María Paloma Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Ernst Strasser, Charles Tannock, Zoran Thaler, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden, Kristian Vigenin, Graham Watson, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marije Cornelissen, Marielle De Sarnez, Andrew Duff, Diogo Feio, Lorenzo Fontana, Roberto Gualtieri, Liisa Jaakonsaari, Barbara Lochbihler, Vittorio Prodi, György Schöpflin, Traian Ungureanu

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franz Obermayr

Juridisks paziņojums - Privātuma politika