Ziņojums - A7-0066/2009Ziņojums
A7-0066/2009

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu

13.11.2009 - (COM(2009)0195 – C7‑0042/2009 – 2009/0058(COD)) - ***I

Ārlietu komiteja
Referente: Franziska Katharina Brantner


Procedūra : 2009/0058(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0066/2009

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu

(COM(2009)0195 – C7‑0042/2009 – 2009/0058(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0195),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 179. panta 1. punktu un 181.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C7-0042/2009),

–   ņemot vērā Tiesas 2008. gada 20. maija spriedumu Lietā C-91/05 Komisija/Padome par Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmuma 2004/833/KĀDP, ar ko Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP īsteno saistībā ar Eiropas Savienības ieguldījumu ECOWAS atbilstīgi moratorijam attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, atcelšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7‑0066/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts

Regula (EK) Nr. 1717/2006

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) tiesībaizsardzības un tiesu, kā arī to civilo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, kā arī organizēto noziedzību, tostarp cilvēku, narkotiku, šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču, un sprāgstvielu tirdzniecību un efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli.”

“a) tiesībaizsardzības un tiesu, kā arī to civilo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, kā arī organizēto noziedzību, tostarp cilvēku, narkotiku, šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču, un sprāgstvielu tirdzniecību un efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli.”

Pamatojums

Šis ir tehnisks grozījums, lai ievietotu priekšlikumā izlaistu teksta daļu. Komisija gribēja grozīt tikai pirmās daļas tekstu (kopā ir četras daļas).

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1717/2006

4. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a 4. panta 3. punktā ievieto šādu apakšpunktu:

 

„ba) veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmētu tās dalību politikas veidošanas procesā, tostarp lai atbalstītu pasākumus sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos un pasākumus neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;”

Pamatojums

Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta ne tikai krīzes situācijās, kā tas noteikts sākotnējā Stabilitātes instrumentā, bet arī ilgtermiņā, saistībā ar stabilu nosacījumu radīšanu sadarbībai pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanas jomā.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2.b punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1717/2006

4. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2b) Regulas 4. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

 

„Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo punktu vajadzības gadījumā var īstenot ar ES Miera veidošanas partnerības palīdzību.”

Pamatojums

Stabilitātes instrumentā ir jābūt atsaucei uz ES Miera veidošanas partnerību, kuru, pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanas jomā, jau ir izveidojusi Komisija.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1717/2006

24. pants – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ne vairāk kā 5 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam.”

c) ne vairāk kā 10 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam, ar nosacījumu, ka šis palielinājums ir saskaņā ar ES Miera veidošanas partnerības pašreiz notiekošo pārskatīšanu un iekšējo resursu iespējām.”

Pamatojums

Neraugoties uz to, ka ES ir specializētas zināšanas miera nostiprināšanas un konfliktu atrisināšanas jomā, tās joprojām netiek pietiekami izmantotas, jo netiek piešķirts pietiekams finansējums. Tāpēc Attīstības komiteja ierosina no 5 līdz 10 % palielināt līdzekļus, ko piešķir pasākumiem pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanai.

PASKAIDROJUMS

1.  Viedokļi par grozījumu regulu

Ārlietu komiteja (AFET) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu COM (2009) 0195, kā daļu no ES ārējās finansiālās palīdzības plašāka pārskatīšanas procesa.

Pirmkārt, AFET piekrīt, ka ir jāpārskata sākotnējās regulas 3. panta 2. punkta i) apakšpunkts un 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lai panāktu to atbilstību Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 20. maija spriedumam, kurā lemts, ka pasākumus cīņā pret kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu Kopiena var īstenot attīstības politikas ietvaros. Turklāt referente aicina prezidentūru Padomes vārdā un sadarbībā ar Komisiju un Parlamentu izstrādāt „Deklarāciju par Eiropas konsensu ES rīcības atbalstam kājnieku un vieglo ieroču jomā”.

Otrkārt, AFET uzskata, ka ierosinātais maksimālā finansējuma apjoma palielinājums no 7 % līdz 10 % sākotnējās regulas 4. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas pasākumiem ir pieņemams tikai ar nosacījumu, ka Komisijai ir skaidrāka stratēģija (tostarp nepārprotami sadalīti pienākumi starp Komisiju un Padomi saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumu ECOWAS lietā), un tā ziņo Eiropas Parlamentam par piešķiramo līdzekļu izmantošanu un plānoto projektu saturu.

Treškārt, AFET piekrīt līgumslēdzēju tiesību piešķiršanai starptautiskajiem dalībniekiem attiecībā uz iepirkuma vai subsīdiju līgumiem atbilstīgi 4. panta 1. un 2. punktam.

Ziņojuma projektā ir risināti papildu aspekti, kuri nav atspoguļoti Komisijas priekšlikumā. Ir ierosināts, ka saskaņā ar sākotnējās regulas 4. pantu pilsoniskā sabiedrība tiek skaidri iekļauta kā atbalsta saņēmēja ilgtermiņā, saistībā ar stabilu nosacījumu radīšanu sadarbībai pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanas jomā.

Turklāt regulā jābūt atsaucei uz Komisijas jau izveidoto ES Miera veidošanas partnerību.

Visbeidzot AFET ierosina no 5 līdz 10 procentu punktiem palielināt finansējumu pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanai.

2. Nostāja attiecībā uz ziņošanu Eiropas Parlamentam un pieeju informācijai

Līdztekus priekšlikumam izdarīt grozījumus sākotnējā regulā, Komisijas 2008. gada ziņojums par Stabilitātes instrumenta īstenošanu, kā arī Komisijas vidusposma pārskats par ārējo darbību finanšu instrumentiem sniedz lielisku iespēju novērtēt, cik lielā mērā Eiropas Parlamentam ir pieejama informācija.

Šajā sakarā referente uzslavē Komisiju par uzlabojumiem gada ziņojumā saskaņā ar sākotnējās regulas 23. pantu, jo īpaši par to, ka pārskatā iekļautas projektu specifikācijas.

Tomēr ziņošana par atbalsta pasākumu būtību saistībā ar stabilas sadarbības apstākļiem saskaņā ar 4. pantu, par 2006.–2009. gada periodu nebija atbilstīga. Referente mudina Komisiju uzlabot ziņošanu Eiropas Parlamentam, jo īpaši attiecībā uz projektu plānošanu, izstrādi, īstenošanu un pārskatīšanu.

Lai gan Eiropas Parlaments saņem no Komisijas informāciju par pieņemtajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem (6. pants), ko sniedz krīzes situācijās (3. pants), tomēr tam netiek ziņots par plašākiem stratēģiskiem un analītiskiem jautājumiem, kas minēti sākotnējās regulas 6. panta 6. punktā.

Tāpēc referente vēlas lai Komisija atkārtoti apstiprina Eiropas Parlamentam, ka tā ievēros Komisijas 2006. gada deklarāciju par Stabilitātes instrumentu, jautājumos par savlaicīgu pieeju informācijai par atbilstīgi 3. pantam pieņemtajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem un saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņemto pasākumu terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā atbilstību starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām.

Referente vēlētos atgādināt Komisijai par Eiropas Parlamenta tiesībām saņemt informāciju saskaņā ar komiteju procedūru („komitoloģiju”), kas minēta sākotnējās regulas 22. pantā.

Turklāt Komisija un Padome tiek mudināta katru mēnesi arī Eiropas Parlamentam sniegt Politikas un drošības komitejai iesniedzamos informatīvos dokumentus. Šī uzlabotā sadarbība būtu atbilstīga pašreizējās ES Padomes prezidentvalsts Zviedrijas deklarācijai par pārredzamības palielināšanu.

3. Nostāja attiecībā uz veiktspējas palielināšanu pirmskrīzes un pēckrīzes situācijās

Referente uzskata, ka Komisijai vajadzētu uzlabot stratēģisko plānošanu un palielināt saskaņā ar Regulas 4. panta 3. punktu izveidotajai ES Miera veidošanas partnerībai pieejamo naudas līdzekļu izmaksu. Finansiālu atbalstu līdzsvaroti vajadzētu paredzēt gan mazākiem, gan vidēja mēroga, gan arī lielajiem projektiem. Komisijai vēlams reorganizēt savu administratīvo personālu, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi izmantoti budžeta līdzekļi, kas pieejami saskaņā ar minēto Regulas pantu noteiktajiem pasākumiem.

4.  Nostāja attiecībā uz stabilitātes instrumenta īstenošanai piešķirto finansējuma summu

Stabilitātes instrumenta īstenošanai paredzētais finansējums (Regulas 24. pants) ir EUR 2062 miljardi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Tomēr pieejamā summa ir par EUR 240 miljoniem mazāka, jo attiecīgie finanšu līdzekļi no stabilitātes instrumentam paredzētās pozīcijas ir piešķirti pārtikas mehānisma īstenošanai laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam.

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības rīcībā ir visi gada budžeta 4. izdevumu kategorijā pieejamie finanšu līdzekļi savu pienākumu izpildei starptautiskā mērogā, kā to sagaida ES iedzīvotāji, referente mudina Komisiju iesniegt plānu regulā paredzētās sākotnējās summas atjaunošanai.

Referente atgādina Komisijai par saistībām, kuras Kopiena uzņēmusies saskaņā ar stabilitātes instrumentu, proti, veicināt stabilus apstākļus cilvēku un ekonomikas attīstībai un sekmēt cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un pamattiesību ievērošanu, kas ir galvenie Eiropas Savienības mērķi ārējās darbības jomā. Šajā sakarībā viņa aicina Komisiju iesniegt plānu, kā nodrošināt finanšu resursus ārējās ārkārtas palīdzības instrumentiem vai mehānismiem, kas tiek veidoti ārpus stabilitātes instrumenta darbības jomas, tā, lai izvairītos no stabilitātes instrumentam paredzētā finansējuma izmantošanas.

Visbeidzot, Komisiju mudina vistuvākajā nākotnē, pamatojoties uz stratēģisku redzējumu par attiecīgo līdzekļu izmantošanu, palielināt izmaksāto budžeta līdzekļu apjomu, kas pašlaik ir zems.

5. Nostāja attiecībā uz ES starpniecības veiktspēju

Lai ES varētu efektīvi nodrošināt civilo konfliktu novēršanu, tai steidzami ir nepieciešams profesionāls starpniecības mehānisms, kas darbotos līdzīgi kā ANO Politisko lietu departamenta Starpniecības atbalsta dienests. Starpniecības atbalsta dienests sniedz tehnisku, finansiālu un loģistikas atbalstu miera uzturēšanas misijām. Tas stiprina reģionālo un vietējo organizāciju starpniecības veiktspēju un piešķir oficiālu statusu zināšanām konfliktu pārvaldības jomā. Starpniecības atbalsta dienestam palīdz pastāvīga starpniecības ekspertu komanda, kuri specializējas tādās jomās kā pārejas posma tiesiskums, konstitucionālie jautājumi, varas un īpašumu sadale.

Sākotnējās regulas 3. un 4. pantā ir noteikts stabils juridiskais pamats pastāvīga starpniecības atbalsta mehānisma izveidei ES pārraudzībā.

Pašlaik ne Komisijai, ne Padomei nav ekspertu grupas starpniecības nodrošināšanai krīzes situācijās. ES starpnieki un ES atbalstītie starpnieki nesaņem nedz materiāli tehnisku, nedz ekspertu atbalstu. Tāpēc, apmācot personālu ES misiju un ES atbalstītu misiju vajadzībām, trūkst starpniecības pieredzes sistemātiskas analīzes. Turklāt ir jānosaka vispārīgas pamatnostādnes ES nodrošinātai starpniecībai politisku krīžu un vardarbīgu konfliktu gadījumā.

Referente uzskata, ka vajadzētu palielināt to darbinieku skaitu, kuri veic plānošanu, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Referentei ar stabilitātes instrumentu saistītajos jautājumos ir ļoti svarīgi pamatīgāk izzināt Komisijas viedokli par pārvaldības pienākumu iekļaušanu attiecībā uz stabilitātes instrumentu.

6. Nostāja attiecībā uz Komisijas veikto stratēģisko plānošanu

Referente uzskata, ka Komisijai vajadzētu uzlabot stratēģisko plānošanu attiecībā uz stabilitātes instrumenta īstenošanu. Konkrēti, Komisijai vajadzētu iesniegt izsmeļošu pārskatu par struktūrvienībām, kuras tā izvēlējusies šī instrumenta īstenošanai, un arī sniegt pamatojumu tieši šo attiecīgo struktūrvienību izvēlei.

Komisijai arī jāizklāsta sava stratēģija attiecībām ar ANO un tās aģentūrām. Referente vēlas zināt, kādus pasākumus Komisija plāno veikt šīs sadarbības stiprināšanai.

Turklāt joprojām nav skaidrs, kā Komisija ir iecerējusi organizēt gūtās pieredzes novērtēšanas sistēmu. Vai stratēģiskā plānošana tiek veikta arī partnerattiecību jomā?

Referente arī prasa nodrošināt vairāk saskaņotības ar tiem finansēšanas mehānismiem, kas nav stabilitātes instrumenta mehānismi, jo īpaši ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, tematiskajām programmām un attīstības fondiem.

Visbeidzot, referente lūdz Komisiju labāk izskaidrot prioritāšu noteikšanas procesu, izvēloties situācijas un projektus stabilitātes instrumenta īstenošanai. Kādi ir Komisijas atlases kritēriji? Piemēram, vai lēmumi ir pieņemti, pamatojoties uz politiskiem, atpazīstamības vai līdzekļu devēju koordinēšanas apsvērumiem?

Attīstības komitejaS ATZINUMS (11.11.2009)

Ārlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu
(COM(2009)0195 – C7‑0042/2009 – 2009/0058(COD))

Atzinumu sagatavoja: Eva Joly

ĪSS PAMATOJUMS

Īstenojot Stabilitātes instrumentu, tiek stiprinātas ES spējas reaģēt krīzes vai krīzes draudu situācijās. Stabilitātes instrumenta mērķis ir risināt šīs situācijas, ņemot vērā ES horizontālos un ģeogrāfiskos mērķus, un prioritātes, vienlaicīgi ar šīm darbībām papildinot Kopienas ģeogrāfiskās politikas virzienus un to mērķus un instrumentus. Attīstības sadarbības jomā šiem mērķiem jābūt tādiem, kas palīdz sasniegt vissvarīgāko mērķi — izskaust nabadzību un tās cēloņus.

Pastāv liela vienprātība par to, ka nedrošos apstākļos attīstība nav iespējama. Tomēr ir panākta delikāta starptautiska vienošanās par to, ka dažus pasākumus drošības jomā var uzskatīt par daļu no attīstības politikas — viens no ESAO Attīstības palīdzības komitejas noteiktajiem principiem paredz, ka militāras darbības nav iekļautas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) definīcijā.

Pasākumi cīņā pret kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un pieejamību sākotnēji nebija iekļauti Stabilitātes instrumenta darbības jomā, jo attiecīgajā laikā šis jautājums tika izskatīts Eiropas Kopienu Tiesā[1].Tiesa lēma — „lai kāds pasākums izrietētu no šīs [Kopienas attīstības] politikas, tam ir jāpalīdz sasniegt šīs politikas ekonomiskās un sociālās attīstības mērķi [2]”, tādējādi Tiesa nodrošināja to, ka attīstības politika Eiropas līmenī ir savietojama ar ESAO Attīstības palīdzības komitejas OAP definīciju.

Komisijas priekšlikumā, kurš ir daļa no ārējās darbības instrumentu vidusposma pārskata, ņemts vērā minētā tiesas procesa rezultāts, iekļaujot Stabilitātes instrumenta darbības jomā pasākumus cīņā pret kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un pieejamību. Šī instrumenta tiesiskais pamats ir gan EK līguma 179. pants par attīstības sadarbību, gan EK līguma 181. panta pirmā daļa par ekonomisko, finansiālo un tehnisko sadarbību ar trešām valstīm. Tāpēc visi pasākumi attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, kas nav saistīti ar attīstības sadarbību, var tikt īstenoti saskaņā ar EK līguma 181. panta pirmo daļu.

Paturot prātā iepriekšminētos iemeslus, Attīstības komiteja neiebilst pret to grozījumu iekļaušanu priekšlikumā, kas saistīti ar jautājumu par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.

Pēdējo gadu laikā aizvien uzskatāmāk ir vērojams tas, ka civilās jomas pasākumi miera nostiprināšanai un konfliktu atrisināšanai ir aizvien svarīgāki, lai nodrošinātu veiksmīgu stabilizācijas procesu. Neraugoties uz to, ka ES ir specializētas zināšanas šajā jomā, tās joprojām netiek pietiekami izmantotas, jo netiek piešķirts pietiekams finansējums. Tāpēc Attīstības komiteja ierosina grozīt 24. panta c) punktu priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, lai no 5 līdz 10 % palielinātu līdzekļus, ko piešķir pasākumiem pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanai.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1717/2006

24. pants – c) punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ne vairāk kā 5 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam.”

c) ne vairāk kā 10 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam.”

Pamatojums

Neraugoties uz to, ka ES ir specializētas zināšanas miera nostiprināšanas un konfliktu atrisināšanas jomā, tās joprojām netiek pietiekami izmantotas, jo netiek piešķirts pietiekams finansējums. Tāpēc Attīstības komiteja ierosina no 5 līdz 10 % palielināt līdzekļus, ko piešķir pasākumiem pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Stabilitātes instrumenta grozīšana

Atsauces

COM(2009)0195 – C7-0042/2009 – 2009/0058(COD)

Atbildīgā komiteja

AFET

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

14.7.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Eva Joly

1.9.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

6.10.2009

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.11.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Michael Cashman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Nirj Deva, Catherine Greze, Enrique Guerrero Salom, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, David-Maria Sassoli, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Gabriele Zimmer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Harlem Désir, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Isabella Lövin, Miguel Angel Martínez Martínez, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Åsa Westlund

  • [1]  Lieta C-91/05 par Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmuma 2004/833/KĀDP, ar ko Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP īsteno saistībā ar Eiropas Savienības ieguldījumu ECOWAS atbilstīgi moratorijam attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, atcelšanu.
  • [2]  67. punkts Spriedumā Lietā C-91/05, kurā citēti arī Sprieduma Lietā C-268/94 44., 60., 63. un 73. punkts, kas attiecas uz līdzīgu gadījumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Stabilitātes instrumenta grozīšana

Atsauces

COM(2009)0195 – C7-0042/2009 – 2009/0058(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

21.4.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

14.7.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

14.7.2009

INTA

14.7.2009

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

INTA

1.9.2009

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Franziska Katharina Brantner

16.9.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

29.9.2009

4.11.2009

10.11.2009

 

Pieņemšanas datums

10.11.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

3

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bastiaan Belder, Franziska Katharina Brantner, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Andrzej Grzyb, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Maria Eleni Koppa, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Kristiina Ojuland, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Adrian Severin, Marek Siwiec, Ernst Strasser, Hannes Swoboda, Zoran Thaler, Inese Vaidere, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolaos Chountis, Göran Färm, Evgeni Kirilov, Georgios Koumoutsakos, Barbara Lochbihler, Emilio Menéndez del Valle, Vittorio Prodi, Tokia Saïfi, György Schöpflin, Luis Yáñez-Barnuevo García

Iesniegšanas datums

13.11.2009