Procedūra : 2009/2155(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0051/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0051/2010

Debates :

PV 19/04/2010 - 25
CRE 19/04/2010 - 25

Balsojumi :

PV 18/05/2010 - 8.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0172

ZIŅOJUMS     
PDF 172kWORD 104k
2010. gada 22. marta
PE 428.319v02-00 A7-0051/2010

KLP vienkāršošana

(2009/2155(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Richard Ashworth

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par KLP vienkāršošanu

(2009/2155(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 19. oktobra paziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un labāku regulējumu (COM(2005)0509),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 18. marta paziņojumu „Vienkāršota KLP Eiropai – ieguvums visiem” (COM(2009)0128),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0051/2010),

A. tā kā visiem tiesību aktiem jābūt proporcionāliem mērķim un tie jāievieš tikai tad, kad veikts pilnīgs ietekmes novērtējums, kurā analizēts tiesību aktu finanšu slogs, kā arī veikta izmaksu un ieguvumu analīze;

B.  tā kā no vienkāršošanas ieguvējiem pirmkārt un galvenokārt jābūt lauksaimniekiem, nevis tikai valsts iestādēm un maksājumu iestādēm dalībvalstīs, kā lielākoties novērots;

C. tā kā jaunajai KLP jāļauj lauksaimniekiem koncentrēties uz galveno mērķi nodrošināt drošu, kvalitatīvu un izsekojamu pārtiku, kā arī jāatbalsta lauksaimnieki ārpustirgus sabiedrisko preču piegādē;

D. tā kā mērķim jābūt KLP īstenošanas izmaksu samazināšanai, ierobežojot Kopienas ražotajiem uzlikto administratīvo slogu, lai lauksaimnieki varētu vairāk laika veltīt savas zemes apsaimniekošanai;

E.  tā kā jaunajai KLP jābūt ilgtspējīgi konkurētspējīgai;

F.  tā kā nepieciešams nodrošināt skaidrus un saprotamus tiesību aktus, kuri garantē kompetentajām iestādēm un lauksaimniekiem juridisko noteiktību, kā arī atcelt nevajadzīgus tiesību aktus;

G. tā kā ar vienreizējo saimniecības maksājumu ieviešanu jānodrošina taisnīgums;

H. tā kā nepieciešams funkcionāls tiesiskais regulējums, lai risinātu ar KLP saistītus svarīgus juridiskos jautājumus;

I.   tā kā jaunajai KLP jābūt vairāk orientētai uz tirgu atbilstoši nesenajām kopējās lauksaimniecības politikas reformām, kā arī vērstai uz pārlieka protekcionisma samazināšanu, tai pat laikā nodrošinot līdzekļu pieejamību lauksaimnieku atbalstam smagas ekonomiskas nestabilitātes laikā;

J.   tā kā jaunajai KLP jābūt vienkāršākai un elastīgākai;

K. tā kā tiesību aktiem jābūt elastīgākiem, lai pielāgotu KLP īpašiem reģioniem un teritorijām, nenonākot pretrunās ar KLP kopējo raksturu;

L.  tā kā starp dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām jāveicina paraugprakses apmaiņa;

M. tā kā kopējai lauksaimniecības politikai ES-27 ir centrālā nozīme kā līdzeklim, ar kuru nodrošina ne tikai atbilstošu drošas pārtikas piegādi, bet turpina risināt, piemēram, lauku rajonu saglabāšanas problēmas, kalnu reģionu, mazāk attīstītu rajonu, īpaši atstumto rajonu problēmas un Eiropas lauksaimniecības multifunkcionalitātes problēmas;

Vispārīgi principi

1.  uzsver, ka ar KLP jācenšas saskaņot regulējumu, likvidējot dublēšanos; tāpat lūdz Komisiju, ieviešot jauno regulu, vienlaicīgi likvidēt nevajadzīgos apgrūtinājumus;

2.  mudina Komisiju plaši un regulāri konsultēties ar lauksaimniecības nozares ieinteresētajām personām, lai labāk novērtētu noteikumu par zemi ietekmi un noteiktu lauksaimniekiem praktiskus, vienkāršus un pārredzamus noteikumus;

3.  uzsver, ka, lai samazinātu KLP īstenošanas izmaksas ES iestādēm, dalībvalstīm un pašiem saņēmējiem, nepieciešama turpmāka KLP vienkāršošana; šādi rīkojoties, politika būs saprotamāka lauksaimniekiem un nodokļu maksātājiem;

4.  aicina Komisiju saskaņot KLP noteikumus, novēršot uzdevumu dubultošanos un samazinot birokrātiju, lai visās dalībvalstīs palielinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju;

5.  uzsver, ka KLP pasākumiem jābūt proporcionāliem mērķim un ka tiesību aktu ceļš jāizvēlas tikai tad, ja tam ir reāls pamatojums, tādējādi izvairoties no lauksaimniekiem grūti saprotamas juridiskas konstrukcijas;

6.  prasa, lai KLP būtu vairāk vērsta nevis uz regulējumu, bet gan uz rezultātu, un lai visas dalībvalstis un to reģionālās iestādes piedāvātu vairāk palīdzības un konsultāciju lauksaimniekiem, izmantojot konsultāciju līdzekļus un attiecīgas saziņas metodes;

7.  sagaida, ka atbilstoši labāku tiesību aktu izstrādes principam visiem turpmākajiem tiesību aktiem nāks līdzi pilns ietekmes novērtējums, ņemot vērā normatīvo un administratīvo slogu un nodrošinot, ka jaunie tiesību akti ir proporcionāli sasniedzamajiem mērķiem;

8.  uzskata, ka dalībvalstīm pēc iespējas jāatļauj pašsertifikācija;

9.  uzskata, ka dalībvalstīm jābūt iespējai lauku attīstības plānos ieviest vienotas likmes zemes gabalu shēmu, jo īpaši mazajās saimniecībās, ar nosacījumu, ka tiek garantēta atbilstība ieviestajām saistībām;

10. atzīst, ka savstarpējās atbilstības principam ir nozīme kā vienai no galvenajām KLP tiešo maksājumu koncepcijām, bet šos maksājumus ir ieteicams ievērojami vienkāršot, nemazinot to efektivitāti;

11. uzsver, ka KLP jābūt vienkāršākai, pārredzamākai un līdzsvarotākai;

12. norāda, ka KLP vienkāršošana nenozīmē atbalsta samazināšanu lauksaimniekiem un tradicionālo tirgus pārvaldības instrumentu likvidēšanu; pauž nožēlu, ka gandrīz pilnībā ir atcelti Kopienas tirdzniecības noteikumi augļu un dārzeņu nozarē; prasa Eiropas Savienībai ieviest efektīvus mehānismus cenu nestabilitātes ierobežošanai nākotnē;

13. uzsver, ka KLP vienkāršošanai jānotiek vienlaikus ar informācijas pasākumiem saņēmējiem, un aicina Komisiju izvērst un attīstīt informācijas pasākumus par kopējo lauksaimniecības politiku;

14. prasa nodrošināt autonomas kļūdu labošanas iespēju, kas ļautu maksājumu saņēmējiem, kuri bez nolūka pārkāpuši noteikumus, informēt iestādes, nebaidoties no soda naudām;

15. norāda, ka soda naudu sistēmai lauksaimniekiem par kļūdainiem maksājumu pieprasījumiem jābūt samērīgai un sods nav jāuzliek nenozīmīgu kļūdu gadījumā, kā arī jo īpaši tādu kļūdu gadījumā, par kurām lauksaimnieks nav vainojams;

16. norāda, ka administratīvos sodus, tostarp pienākumu atmaksāt jebkuru lauksaimnieka saņemto maksājumu, nevajadzētu pamatot ar apstākļiem, pār kuriem lauksaimniekam objektīvi nav kontroles, un jo īpaši neprognozējamiem apstākļiem;

17. norāda uz problēmu saistībā ar lauksaimnieku dzīvesbiedrēm, kurām ir savas atsevišķas lauku saimniecības un kurām tādēļ ir jābūt atsevišķām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz KLP maksājumu pieprasījumiem;

Savstarpējā atbilstība (SA)

18. uzskata, ka pārbaužu galvenais mērķis ir sniegt lauksaimniekiem konsultācijas un norādījumus, kā labāk un pēc iespējas nelieliem apgrūtinājumiem ievērot tiesību aktu prasības; tādēļ pārbaudes joprojām jāveic valsts iestādēm, lai nodrošinātu šo pārbaužu neatkarību un objektivitāti;

19. uzsver, ka atbilstoši ANO datiem kopējai pārtikas ražošanai līdz 2050. gadam jāpieaug par 70 %, lai apmierinātu deviņu miljardu iedzīvotāju vajadzības;

20. uzskata, ka savstarpējās atbilstības prasības jānosaka, ņemot vērā saimniecības izmēru, lai samazinātu slogu mazajām saimniecībām, kur risks ir mazāks;

21. uzskata, ka, dalībvalstīm piemērojot sankcijas pret lauksaimniekiem par noteikumu neievērošanu, šīs sankcijas jāpiemēro pārredzamā, vienkāršā un proporcionālā veidā, ņemot vērā reālos nosacījumus uz vietas;

22. uzskata, ka normatīvo aktu prasībām SA kontrolei jābūt viegli saprotamām lauksaimniekiem un kontroles iestādēm;

23. uzskata, ka pārbaužu pamatmērķis ir veicināt, lai lauksaimnieki pilnīgāk ievērotu tiesību aktus, un ar izlases veida pārbaudēm varētu samazināt vai aizstāt ikgadējās SA kontroles attiecībā uz normatīvajām pārvaldības prasībām, ja pēdējo gadu laikā pārkāpumu skaits bijis neliels;

24. uzsver, ka prasība rīkot turpmākās pārbaudes saistībā ar nelieliem pārkāpumiem (minimālā robeža) jāsamazina līdz izlases veida paraugiem;

25. uzskata, ka jāatceļ to normatīvo pārvaldības prasību izmantošana, kuras nevar vienkārši kontrolēt un izmērīt;

26. uzskata, ka dalībvalstīm vai attiecīgi reģionālajām un vietējām iestādēm jāatļauj samazināt līdz īpašam zemākam līmenim pārbaužu kvotu, ja šajās valstīs pastāv riska analīzes regulējums, kas atbilst Kopienas tiesību aktu prasībām, un ir arī pierādījumi par augsta līmeņa atbilstību;

27. prasa ieviest riska analīzes regulējumu, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem katrā dalībvalstī, lai līdz īpašam zemākam līmenim samazinātu pārbaužu kvotu;

28.  uzskata, ka vairāk palīdzības un konsultāciju, izmantojot efektīvus informācijas un konsultāciju rīkus, piemēram, telefona palīdzības līniju vai internetu, ļautu novērst pārkāpumus un dotu dalībvalstīm līdzekli stabilai pārbaužu kvotu samazināšanai;

29. uzskata, ka, lai samazinātu pārbaudes vizīšu skaitu saimniecībās, jākoordinē kontroles, ko saimniecībās veikušas vai kuras jāveic dažādām pusēm, kurām tas ir darbs vai statūtos noteikts pienākums;

30. uzskata, ka, lai sniegtu pēc iespējas vairāk informācijas lauksaimniekiem un patērētājiem par savstarpējās atbilstības prasībām un ieguvumiem, ko sniedz to lauksaimnieku sabiedriskās preces un pakalpojumi, kuru darbība atbilst šīm prasībām, jāizstrādā saziņas plāns par savstarpējo atbilstību;

31. uzskata, ka jāsamazina SA prasību skaits un jāatjaunina to darbības joma;

32. prasa apstiprināt praktisku un pārredzamu rādītāju sistēmu, lai vienkāršotu novērtēšanas instrumentus SA pārbaudēm, un prasa atcelt pašreizējo sistēmu, kā arī divu vai vairāku sankciju piemērošanas iespēju par vienu kļūdu; aicina Komisiju analizēt nesamērību starp dzīvnieku identifikācijas noteikumu pārkāpumiem, kuru skaits ir apmēram 70 % no visiem pārkāpumiem, un citām prasībām, kā arī veikt attiecīgas izmaiņas;

33. uzskata, ka par savstarpējo atbilstību jāizstrādā vienots tiesību aktu teksts; uzskata, ka taisnīgi jāatalgo saimniecību radītie pozitīvie ārējie efekti, kas izpaužas sabiedriskajās precēs un pakalpojumos;

34. prasa saglabāt konkrētus stingrus un precīzus SA noteikumus, kuriem dalībvalstis var piekrist un tos ievērot;

Tiešie maksājumi

35. uzskata, ka lauksaimniekiem vajadzīga piekļuve funkcionējošām sistēmām, kas ļautu viņiem ērti un bez nevajadzīgas birokrātijas iesniegt tiešo maksājumu pieteikumus, parasti vietā, kur viņi dzīvo;

36. uzskata, ka, lai vienkāršotu vienotā maksājuma shēmas noteikumus, vajadzētu atcelt prasību sniegt katru gadu to pašu informāciju detalizēti;

37. uzskata, ka jāsamazina pieteikumos sniedzamās informācijas apjoms, jo vajadzīgo informāciju var atrast dalībvalstu maksātājaģentūrās;

38. prasa atļaut elastīgāku maksāšanas kārtību, kas ļautu veikt maksājumus arī pirms visu pārbaužu pilnīgas pabeigšanas;

39. mudina Komisiju pārskatīt definīciju zemei, par kuru ir tiesības pretendēt uz vienoto maksājumu, un tās interpretāciju dalībvalstīs;

40. uzskata, ka jāpārskata pašreizējā definīcija lauksaimnieciskajai darbībai vienotā maksājuma nolūkā, lai nodrošinātu, ka šo maksājumu nepiešķir prasītajiem, kuri nav aktīvi lauksaimnieki;

41. uzskata, ka turpmākajā sistēmā jāņem vērā vienkāršošanas principi un ka vienkāršošanai, pārredzamībai un taisnīgumam jākļūst par KLP reformas galvenajām prioritātēm;

42. aicina Komisiju pārskatīt kontroles sistēmu un norēķinus;

43. uzskata, ka Komisijai jāpieņem proporcionālāka un, visbeidzot, uz risku pamatota pieeja reglamentējošās kontroles piemērošanai, atbilstības revīziju veikšanai un finansiālu korekciju piemērošanai;

44. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, ar kuriem varētu uzlabot KLP revīziju un pārbaužu struktūru;

45. uzskata, ka jānovērš lielākās pastāvošās atbalsta atšķirības starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret lauksaimniekiem visā Eiropas Savienībā un izvairītos no tirgus un konkurences kropļojumiem;

46. atzīst, ka lauksaimniekiem jāveic svarīgs darbs vides problēmu risināšanā, nosakot praktiskus pasākumus šo mērķu sasniegšanai, ieskaitot pielāgošanos klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu samazināšanu, un uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai labāks mehānisms ir uz rezultātu orientēti nolīgumi, nevis tiesību normas;

47. uzsver, ka administratīvā sloga samazināšana saistībā ar augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijām piemērotajām uzraudzības un ziņošanas prasībām padarītu šīs organizācijas pievilcīgākas lauksaimniekiem un mudinātu tos apvienoties un darboties kopīgi;

Lauku attīstība

48. uzsver, ka, veicot maksājumus saskaņā ar pašreizējo sertifikācijas sistēmu (piemēram, bioloģiskās ražošanas un vides atbalsta shēmu), pietiek tikai ar vienu revīziju;

49. ar bažām atzīmē augsto kļūdu līmeni dažās dalībvalstīs reģistrētajos tiešo maksājumu pieteikumos; uzsver, ka par šīm kļūdām vainojamas galvenokārt izmantotās ortofotogrāfijas ierīces, bet ne lauksaimnieki; prasa piemērot šādām kļūdām sankcijas tikai apzinātas krāpšanas gadījumos;

50. uzskata, ka pirms piemērošanas lauksaimniekam jānoregulē tie tiesību akti, kas ir pretrunā ar citiem tiesību aktiem (piemēram, vides tiesību akti un vienotā maksājuma shēma);

51. uzskata, ka ir jāpārskata definīcijas lauku attīstības tiesību aktos un vajadzības gadījumā tās jāpaplašina, lai nodrošinātu konsekvenci ar tiesību aktiem tiešo maksājumu jomā;

52. uzskata, ka jāpalielina pārredzamība attiecībā uz lauksaimniekiem piemērotajiem sodiem un saistībām;

53. prasa ieviest precīzi noteiktas saistības lauksaimniekiem, lai novērstu sankciju pārredzamības trūkumu;

54. vēlas skatīt šo shēmu kontroli plašākā, ilgtermiņa skatījumā, liekot lielāku uzsvaru uz galīgo ietekmi un rezultātu, nevis orientējoties uz īpašām kļūdainām likmēm saistībā ar lauku attīstības/vides pasākumiem;

55. uzsver, ka jāpārskata un jāvienkāršo pašreizējā kompleksā rādītāju sistēma un ka uzraudzības sistēma, ikgadējie ziņojumi un ex ante, vidusposma un ex post novērtējumi ir radījuši pārāk sarežģītu rādītāju un ziņojumu sistēmu;

56. aicina Komisiju izskatīt uz rezultātu orientētu nolīgumu izmantošanu kā vienkāršu un efektīvāku metodi sabiedrisko preču piegādei nākotnē;

57. prasa ieviest vienkāršotu un konsekventu tādu rādītāju sistēmu, kuri būtu labāk saprotami un piemērojami, kā arī ļautu veikt lietderīgus novērtējumus un mazinātu birokrātiju;

58. uzskata, ka noteikumi attiecībā uz PVN finansēšanu no KLP II pīlāra, jo īpaši par darbībām, ko veic iestādes, kuru darbība izriet no publiskajām tiesībām, jāsaskaņo ar noteikumiem, ko izmanto struktūrfondiem;

59. uzsver, ka KLP jāvienkāršo līdz ar tās īstenošanu, un aicina dalībvalstis samazināt birokrātiskās formalitātes potenciālajiem saņēmējiem no KLP, jo īpaši lauku attīstības jomā;

60. aicina dalībvalstis savās lauku attīstības programmās nodot potenciālo saņēmēju rīcībā sistēmas, kas garantē pārredzamību, kā arī piešķirt viņiem vajadzīgo laiku finansēšanas pieteikumu sagatavošanai un dažādu atbalsta shēmu atbilstības kritēriju ievērošanai; aicina Komisiju nodrošināt šā jautājumu pastāvīgu iekļaušanu divpusējās sarunās ar dalībvalstīm;

Dzīvnieku identifikācija

61. mudina Komisiju izvērtēt katrā dalībvalstī izmantoto dzīvnieku identifikācijas sistēmu un strādāt pie vienotas dzīvnieku identifikācijas sistēmas izveides, nodrošinot nevajadzīgu noteikumu atcelšanu, jo īpaši par ražotāja numuru un saimniecības numuru pārbaudēm, par vajadzīgo reģistru skaitu un atšķirību starp ražotāju un saimniecību;

62. prasa veikt šobrīd tik atšķirīgo dzīvnieku identifikācijas noteikumu tālejošu saskaņošanu;

63. uzskata, ka pēc iespējas jāvienkāršo ziņošana par aitu un kazu pārvietošanu, kā arī informācijas nosūtīšana uz datubāzēm un iestādēm, atļaujot izmantot visus saziņas līdzekļus, tostarp jaunās tehnoloģijas;

64. uzskata, ka aitām un kazām, līdzīgi kā cūkām, pietiek ar ganāmpulka identifikāciju;

65. prasa uz laiku atlikt saistības attiecībā uz aitu un kazu elektronisko identifikāciju sākot ar 2009. gada 31. decembri, ņemot vērā šādas identifikācijas pārāk lielās izmaksas ekonomiskās krīzes laikā;

66. prasa triju gadu atbrīvojumu no savstarpējās atbilstības sankcijām saistībā ar aitu un kazu elektronisko identifikāciju, jo tā ir jauna un komplicēta tehnoloģija un lauksaimniekiem vajadzīgs zināms laiks, lai pie tās pierastu un to izmēģinātu; tādēļ aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt noteikumus;

67. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


PASKAIDROJUMS

Kopējā lauksaimniecības politika bieži ir pārāk sarežģīta. Tādēļ visai lauksaimniecības nozarei ir ļoti svarīgi šo politiku vienkāršot un padarīt vieglāku lauksaimnieku dzīvi vietā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība. Vienkāršošanas process ir būtisks, lai padarītu mūsu lauksaimniecības ekonomiku konkurētspējīgāku, saglabātu un radītu darba vietas, kā arī veicinātu mūsu lauku rajonu drošu attīstību.

Pozitīvi jāvērtē, ka pirms 2012. gada, domājams, tiks sasniegts mērķis attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu par 25 %, kā to ierosināja 2003. gada KLP „veselības pārbaudē”. Tas tomēr ir absolūtais minimums, un Eiropas Savienībai turpmākajos gados jācenšas daudz lielākā mērā samazināt slogu uz apgrūtinātajām lauksaimniecības kopienām.

Lauksaimniekiem, administratoriem vai maksātājaģentūrām nebija praktiska labuma no „Vienotās TKO regulas”, kuras mērķis bija tehniska vienkāršošana, apvienojot vienā regulā vairākas nozarei specifiskas regulas.

Tādēļ, gatavojot 2013. gadā KLP reformu, KLP reformas priekšlikumos pirms un pēc 2013. gada galvenais uzsvars jāliek uz KLP vienkāršošanu.

Savstarpējās atbilstības noteikumi ir viena no galvenajām KLP tiešo maksājumu koncepcijām, un ar tiem tiek pamatota subsīdiju izmaksāšana lauksaimniekiem. Šiem noteikumiem ir būtiska nozīme, nodrošinot Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcijai pēc iespējas augstāku standartu. Tomēr tiek ieteikts būtiski vienkāršot pastāvošos noteikumus. Mēs stingri atbalstām savstarpējās atbilstības noteikumu vienotas piemērošanas principu visā Eiropas Savienībā. Saprotams, ka, piemērojot šos noteikumus 27 dalībvalstīs, kurās klimatiskie apstākļi ir ļoti atšķirīgi, zināmas atkāpes ir neizbēgamas. Tomēr iespēju robežās jāveicina savstarpējās atbilstības noteikumu vienota piemērošana.

Jo īpaši savstarpējās atbilstības kontroli vajadzētu padarīt „lietotājam draudzīgāku” attiecībā uz iesaistītajiem lauksaimniekiem. Piemēram, vajadzētu būtiski samazināt prasības attiecībā uz normatīvajām pārvaldības prasībām, ja iepriekšējā gadā bijuši tikai daži pārkāpumi. Prasībām vajadzētu būt „iesaldētām", un tās vajadzētu iedarbināt savstarpējās atbilstības (SA) kontrolei tikai tad, kad tiek pārkāpta kāda līdzīga prasība specifiskā nozares regulā, kā tas ir gadījumā ar dzīvnieku slimībām, kas nav sastopamas noteiktās dalībvalstīs.

Reaģējot uz pārkāpumiem, turpmākajiem pasākumiem jābūt proporcionāliem nodarījumam. Šobrīd pasākumi, reaģējot uz mazāk nozīmīgiem savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem, ir stingrāki par pasākumiem parastu pārkāpumu gadījumā.

Dalībvalstīm vajadzētu atļaut izmantot specifiskas nozares kontroles, kādas izmanto atšķirīgā nozarē, kur noteikumi saistībā ar SA pieņemti, lai atceltu specifiskas SA noteikumus, kad kādā konkrētā nozarē jau ir atbilstība visām attiecīgajām prasībām.

Daudzām SA prasībām ir bijusi tendence nepārtraukti pieaugt. Tas ir mazinājis visas koncepcijas pieņemšanu no lauksaimnieku puses un ir radījis ievērojamu apgrūtinājumu valstu administrācijām.

Dzīvnieku identifikāciju principā varētu īstenot, saimniecības numura vietā izmantojot ražotāja numuru. Reģistrācija un identifikācija ir ļoti apgrūtinoša lauksaimniekiem, tādēļ svarīgi izmantot visas iespējas, lai to vienkāršotu, jo īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas. Tas ir jo īpaši svarīgi, identificējot cūkas ganāmpulkos ar integrētu vai ārēji integrētu ražošanu, t. i., sivēnu un nobarojamu cūku ražotājiem, kas darbojas tajā paša fermā, vai arī ražotājiem, kuri sadarbojas. Ražotāja numura izmantošana saimniecības numura vietā ir droša un daudz vienkāršāka izsekojamības metode.

Vajadzētu pārskatīt tiesību aktus par dzīvnieku identifikāciju, lai tie būtu elastīgāki un ne tik birokrātiski. Pašreizējie tiesību akti šajā jomā ir pārāk stingri, lai kalpotu attiecīgajam mērķim, un tādēļ tie rada ne tikai nepamatotus izdevumus lauksaimniecības nozarei, bet var pat ierobežot ražīgumu kādas slimības uzliesmojuma gadījumā. Vajadzētu pārskatīt tiesību aktus, kā arī padarīt noteikumus elastīgākus un ne tik birokrātiskus, bet nenonākot pretrunā ar tiesību aktu mērķi. Tā kā dzīvnieku identifikācijas shēmās pēc iespējas drīz vajadzētu iekļaut jaunu tehnoloģiju, to vajadzētu darīt tikai pēc rūpīga ietekmes novērtējuma, kurā būtu iekļauta izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums, cik lielā mērā var paļauties uz jauno tehnoloģiju.

Tāpat vairs nebūtu vajadzīgi atsevišķi reģistri liellopiem. Dokumentācijai vajadzētu pietikt ar izrakstu no centrālās datu bāzes. Audzētājam tomēr vajadzētu spēt atskaitīties par pasākumiem savā saimniecībā, līdz tos dokumentē reģistrā. Tādējādi audzētājam nav jāveic reģistrācija iestāžu norādītajā veidā.

Tāpat vajadzētu atcelt ikgadējo aitu skaitīšanu decembrī. Visiem dzīvnieku audzētajiem katru gadu decembrī ir jāuzskaita aitas un jānosūta šī informācija īpašā dokumentā Lauksaimniecības padomei. Šo prasību vajadzētu atcelt, jo šī informācija neparāda, cik lopu izaudzēts visa gada laikā. Šī prasība tāpat neļauj izsekot dzīvnieku slimības.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

0

10

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Richard Ashworth, Liam Aylward, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Lorenzo Fontana, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Giovanni La Via, Stéphane Le Foll, George Lyon, Miguel Angel Martínez Martínez, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Krisztina Morvai, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scotta’, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Csaba Sándor Tabajdi

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luís Paulo Alves, Spyros Danellis, Jean-Paul Gauzès, Astrid Lulling, Daciana Octavia Sârbu, Jacek Włosowicz

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 8. aprīļaJuridisks paziņojums