ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
26.3.2010 - (SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Bogusław Liberadzki
- 1. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- 2. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- 3. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- 4. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- 5. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- 6. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- 7. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
- SECINĀJUMI PAR REVĪZIJAS PALĀTAS ĪPAŠAJIEM ZIŅOJUMIEM
- Ārlietu komitejas atzinums
- Attīstības komitejas atzinums
- Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
- Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
- Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
- Transporta un tūrisma komitejas atzinums
- Reģionālās attīstības komitejas atzinums
- Kultūras un izglītības komitejas atzinums
- Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums
- SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
- KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
1. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu – I sējums (SEC(2009)1089 – C7-0172/2009)[2],
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim ziņojumam (SEC(2009)1427),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim ziņojumam (SEC(2009)1102),
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2008. gada pārskatu (SEC(2010)0178 un SEC(2010)0196)),
- ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),
- ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par „vienotas revīzijas” modeli (un priekšlikumu Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmai)[3],
- ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),
- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009), ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2008)0110) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)0259), kas pievienots šim ziņojumam;
- ņemot vērā Ietekmes ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2009)0043),
- ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[4],
- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097) un starpposma ziņojumu par pasākumiem saistībā ar šā rīcības plāna īstenošanu (SEC(2009)1463),
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(2009)0402) un šim ziņojumam pievienoto apliecinošo dokumentu (SEC(2009)1074),
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(2009)0401) un šim ziņojumam pievienoto apliecinošo dokumentu (SEC(2009)1073),
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2008. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm[5], kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu[6],
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5826/2010 – C7-0054/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, jo īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[7], un jo īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus,
1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir neatņemama tā daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
2. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu – I sējums (SEC(2009)1089 – C7-0172/2009)[2],
– ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1427), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1102), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[3],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību[4], kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5828/2010 – C7-0055/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[5], un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[6], un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[7], un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 14. janvāra Lēmumu 2005/56/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003[8],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus,
1. sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
3. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu – I sējums (SEC(2009)1089 – C7-0172/2009)[2],
– ņemot vērā Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1427), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1102), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[3],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību[4], kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5828/2010 – C7-0055/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[5], un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[6], un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[7], un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK, ar ko izveido izpildaģentūru „Saprātīgas enerģētikas aģentūra”, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 attiecībā uz Kopienas pasākumu enerģētikas jomā pārvaldību[8],
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. maija Lēmumu 2007/372/EK par Lēmuma 2004/20/EK grozīšanu, lai Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūru pārveidotu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru[9],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus,
1. sniedz Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
4. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
(SEC(2009)1089 – C7‑0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1427), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1102), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[2],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[3], kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5828/2010 – C7-0055/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[4], un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā — atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003[5],
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 20. jūnija Lēmumu 2008/544/EK, ar ko groza Lēmumu 2004/858/EK, lai Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru pārveidotu par Veselības un patērētāju izpildaģentūru[6],
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus,
1. sniedz Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Veselības un patērētāju aizsardzības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
5. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
(SEC(2009)1089 – C7‑0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2008. finanšu gadu,
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1427), kas pievienots šīm ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1102), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm[2],
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu[3],
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5828/2010 – C7-0055/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[4], un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[5], un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[6], un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 317. pantu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus,
1. sniedz Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
6. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, III iedaļa – Komisija
(SEC(2009)1089 – C7‑0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1427), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim ziņojumam (SEC(2009)1102),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2008. gada pārskatu (SEC(2010)0178 un SEC(2010)0196),
– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),
– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par „vienotas revīzijas” modeli (un priekšlikumu Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmai)[2],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),
– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009), ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2008)0110) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)0259), kas pievienots šim ziņojumam;
– ņemot vērā Ietekmes ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2009)0043),
– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[3],
– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097) un starpposma ziņojumu par pasākumiem saistībā ar šā rīcības plāna īstenošanu (SEC(2009)1463),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(2009)0402) un šim ziņojumam pievienoto apliecinošo dokumentu (SEC(2009)1074),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(2009)0401) un šim ziņojumam pievienoto apliecinošo dokumentu (SEC(2009)1073),
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2008. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm[4], kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu[5],
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
- ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5826/2010 – C7-0054/2010),
- ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5828/2010 – C7-0055/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, jo īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6], un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[7], un jo īpaši tās 14. panta 2 un 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 318. pantu Komisija ir atbildīga par pārskatu sagatavošanu,
1. apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;
2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārēja budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).
7. PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7‑0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējo budžetu[1],
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2009)0526) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1427), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā” (COM(2009)0256),
– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2008. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2009)0419) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1102), kas pievienots šim ziņojumam,
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2008. gada pārskatu (SEC(2010)0178 un SEC(2010)0196),
– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),
– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par „vienotas revīzijas” modeli (un priekšlikumu Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmai)[2],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),
– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009), ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2008)0110) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)0259), kas pievienots šim ziņojumam;
– ņemot vērā Ietekmes ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2009)0043),
– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[3],
– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097) un starpposma ziņojumu par pasākumiem saistībā ar šī rīcības plāna īstenošanu (SEC(2009)1463),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(2009)0402) un šim ziņojumam pievienoto apliecinošo dokumentu (SEC(2009)1074),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Rumānijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (COM(2009)0401) un šim ziņojumam pievienoto apliecinošo dokumentu (SEC(2009)1073),
– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm[4], kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,
– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu[5],
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kas pievienots šim paziņojumam,
- ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5826/2010 – C7-0054/2010),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2008. finanšu gada budžeta izpildi (5828/2010 – C7-0055/2010),
– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, Līguma par ES darbību 317., 318. un 319. pantu un Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,
– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, jo īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6], un jo īpaši tās 55., 145., 146. un 147. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[7], un jo īpaši tās 14. panta 2 un 3. punktus,
– ņemot vērā Reglamenta 76. pantu un VI pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A7-0099/2010),
A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pants paredz, ka Komisija uzņemas atbildību par Kopienas budžeta izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm, kurām ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem;
B. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 287. panta 1. punkta otrā daļa uzliek Revīzijas palātai par pienākumu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, piebilstot, ka šo deklarāciju var papildināt ar specifiskiem vērtējumiem Eiropas Savienības darbības svarīgākajās jomās;
C. tā kā ES politikas īstenošanai svarīgākajās jomās raksturīga Kopienas budžeta „dalīta pārvaldība”, kuru īsteno Komisija un dalībvalstis un saskaņā ar kuru 80 % Kopienas izdevumu pārvalda dalībvalstis;
D. tā kā finanšu pārvaldības uzlabošana ES jāveicina, rūpīgi uzraugot progresu Komisijā un dalībvalstīs, un tā kā dalībvalstīm jāuzņemas atbildība par ES līdzekļu pārvaldību, nodrošinot ES integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas izveides pabeigšanu ar mērķi saņemt pozitīvu ticamības deklarāciju;
E. tā kā pēdējos piecos gados rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments ir vērsis uzmanību uz to, ka — lai katra dalībvalsts uzņemtos atbildību par saņemto ES līdzekļu pārvaldību — atbilstīgā politiskajā līmenī steidzami jāievieš dalībvalstu deklarācijas, kas aptvertu visus ES līdzekļus, kuriem piemēro dalītu pārvaldību;
F. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[8] 44. punkta un Finanšu regulas 53.b panta 3. punkta, kas attiecas uz gada kopsavilkumiem par pieejamām revīzijām un deklarācijām, īstenošana ievērojami uzlabotu ES budžeta pārvaldību;
G. tā kā Revīzijas palāta iepriekš minētajā atzinumā Nr. 6/2007 uzsver arī to, ka dalībvalstu deklarācijas var uzskatīt par ES līdzekļu jaunu iekšējās kontroles elementu un ka tās varētu veicināt ES līdzekļu kontroles uzlabošanos dalītās pārvaldības jomās;
H. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komitejas darbs kopumā un it īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir daļa no procesa, kura mērķis ir saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību panākt no visas Komisijas kopumā un no katra komisāra atsevišķi, kā arī no visiem citiem iesaistītajiem subjektiem, no kuriem vissvarīgākās ir dalībvalstis, pilnīgu pārskatatbildību par finanšu pārvaldību ES un tādējādi veidot stabilāku pamatu lēmumu pieņemšanai;
I. tā kā Parlamenta Budžeta komitejai nākamajā budžeta procedūrā pienācīgi jāņem vērā 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezultāti un attiecīgie ieteikumi;
J. tā kā Padomes ieteikumam par budžeta izpildes apstiprināšanu — lai tas kalpotu konstruktīviem mērķiem — jābūt vērstam uz to, lai pastiprinātu centienus reformu jomā un dalībvalstu atbildību par Revīzijas palātas identificēto problēmu novēršanu un labākas finanšu pārvaldības nodrošināšanu Eiropas Savienībā;
K. tā kā pašreizējais budžeta izpildes apstiprināšanas grafiks ir pārāk ilgs, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ātrāk ieviest korekcijas un reformas, kuras Eiropas Parlaments pieprasījis savu kontroles pilnvaru ietvaros; tā kā gada pārskatiem jābūt sagatavotiem pirms tā gada pirmā trimestra noslēguma, kas seko kontroles gadam, lai Revīzijas palāta varētu sagatavot savu ziņojumu pirms tā gada otrā trimestra beigām, kas seko kontroles gadam;
L. tā kā Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[9], 83. pantā ir noteikts, ka pensiju maksājumus veic no budžeta un ka dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu atbilstīgi šādu izdevumu finansējuma apjomam; tā kā darbinieki iemaksā vispārējā budžetā savu daļu, lai piedalītos pensiju sistēmas finansēšanā;
M. tā kā Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 83. pantā ir noteikta dalībvalstu kopīgā garantija, kas nozīmē, ka minēto garantiju var piemērot vienas vai vairāku dalībvalstu nemaksāšanas gadījumā, un kas ļauj uzskatīt, ka šīs dalībvalstis ir parādā Eiropas Savienībai, jo ir uzņēmušās konkrētās saistības,
HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI
Svarīgi apsvērumi un mērķi, kas jāsasniedz
1. pauž bažas, ka jaunās Komisijas pilnvaru termiņa sākumā ir uzkrājušās problēmas, kas izriet no iepriekšējās Komisijas darbības, it īpaši:
– pastāvīgi liels kļūdu īpatsvars maksājumos,
– gausums nepamatoti veikto maksājumu atgūšanā un
– pārnešana nepieredzēti lielā apjomā;
2. atzinīgi vērtē sākotnējās pazīmes, kas liecina par jaunās Komisijas koleģiālo pieeju, ko parāda komisāru László Andor, Johannes Hahn un Algirdas Šemeta iesaistīšanās diskusijās ar Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, un gaida komisāru Janusz Lewandowski un Algirdas Šemeta stingru paziņojumu par rīcību šādās jomās — dalībvalstu ticamības deklarācijas, priekšlikumi par pieļaujamo kļūdas risku, vienkāršošanu un pārredzamību un ieguldījumu fondi ārējām darbībām, turklāt uzskata, ka šajā saistībā ir nepieciešama papildu darbība korekcijas un atgūšanas jomā, kā arī iekšējas kontroles sistēmas;
3. uzskata, ka kļūdas izdevumos kavē efektīvu ES politisko mērķu īstenošanu, un atkārto, ka politiskās grupas, kuru kļūdu līmenis ir mazāks par 2 %, joprojām veido tikai 47 % no ES budžeta, nodrošinot tikai 9 % pieaugumu no 2005. gada līdz 2008. gadam; uzskata, ka tas joprojām ir neatbilstīgs uzlabojuma līmenis gadā, un norāda, ka, par spīti dažām uzlabojumu jomām, politikas grupās, kuras veido 31 % budžeta, kļūdu līmenis joprojām pārsniedz 5 % un pārējos 22 % kļūdu līmenis svārstās robežās no 2 % līdz 5 %;
4. aicina Komisiju sagatavot un iesniegt Parlamentam jaunu darba kārtību laikposmam pēc 2010. gada, paredzot paātrināt kļūdu īpatsvara samazināšanu, lai nodrošinātu, ka līdz 2014. gadam Revīzijas palāta vēl 20 % budžeta varētu piešķirt „zaļo” klasifikāciju, veicot Revīzijas palātas pieprasītās pagaidu izmaiņas attiecībā uz jaunu metodiku, lai parādītu specifiskus kļūdu īpatsvarus Kohēzijas budžeta nodaļā, un nodalot maksājumus, kas veikti saskaņā ar 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada tiesību aktiem; uzskata, ka šā mērķa sasniegšana ir būtisks elements, lai nākotnē nodrošinātu ES izdevumu pilnvērtīgu izmantojumu un gūtu panākumus virzībā uz pozitīvu ticamības deklarāciju;
5. aicina Komisijas priekšsēdētāju informēt Parlamentu par to, kā Komisija rīkosies saskaņotāk, lai risinātu pārējās nepilnības finanšu sistēmās un ievērojami samazinātu kļūdu līmeni, kā iepriekš norādīts;
Pārskatu ticamība un pakārtoto darījumu likumība
6. ar gandarījumu norāda Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par galīgo gada pārskatu ticamību un tās apgalvojumu, ka pārskati visos būtiskajos aspektos pareizi atspoguļo Kopienu finanšu stāvokli, to darbības rezultātus un naudas plūsmas 2008. gada 31. decembrī;
7. uzskata, ka nav normāli, ka gada pārskatos ir norādīts negatīvs pašu kapitāls EUR 51 400 000 000 apmērā, un uzdod jautājumu, vai aktīvos nebūtu norādāmas no dalībvalstīm piesaistāmās summas, jo runa ir par noteiktām saistībām attiecībā uz darbinieku pensijām, kuru aprēķinātā summa ir EUR 37 000 000 000; ņem vērā Komisijas grāmatveža skaidrojumus, saskaņā ar kuriem ir piemērotas starptautiskās grāmatvedības normas, kas piemērojamas valsts sektoram; ierosina izpētīt Kopienas pensiju fondu izveides iespēju, lai izmantotu ārējos resursus šo finanšu saistību izpildei attiecībā uz darbiniekiem;
8. tomēr pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta atsevišķu Komisijas struktūru un ģenerāldirektorātu faktūrrēķinu/ izmaksu paziņojumu un priekšfinansējuma uzskaites sistēmā konstatējusi trūkumus, kas apdraud finanšu informācijas kvalitāti;
9. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sniegto atzinumu bez piezīmēm par ieņēmumiem, visu politikas grupu saistībām un politikas jomu „Izglītība un pilsoniskums” un „Administratīvie un citi izdevumi” pārskatiem pakārtotajiem maksājumiem, kuri visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;
10. aicina Revīzijas palātu līdz nākamajai budžeta izpildes apstiprināšanai sagatavot Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto atzinumu par notikušo darījumu likumību un pareizību tādā pašā veidā, kā tā sagatavo atzinumu par pārskatu ticamību;
11. atzinīgi vērtē Komisijas centienus veicināt un piemērot uzlabotas kontroles un pārvaldības procedūras, kā rezultātā ir panākti zināmi uzlabojumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem — samazinājies Revīzijas palātas konstatēto kļūdu līmenis pakārtotajos darījumos atsevišķās izdevumu jomās (politikas jomā „Lauksaimniecība un dabas resursi”, „Pētniecība, enerģētika un transports” un „Izglītība un pilsoniskums”);
12. pauž nožēlu, ka ticamības deklarācija vēl aizvien ir ierobežota (negatīva) ļoti svarīgās Kopienas 2008. finanšu gada budžeta izdevumu jomās (lauku attīstība, strukturālie pasākumi, pētniecība, enerģētika un transports, ārējās darbības īstenotājorganizāciju līmenī un paplašināšanās), kur maksājumos joprojām tiek atklātas būtiskas liela apjoma kļūdas;
13. atzīst, ka paziņojumā par ietekmi, ko radīja „Rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību”, Komisija norāda, ka šajā plānā paredzētie pasākumi ir īstenoti; norāda, ka saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem kļūdu īpatsvars 2007.–2013. gada izdevumos ir aptuveni 5 %; tomēr sagaida plašāku labvēlīgu ietekmi uz kohēzijas politiku, kurā, neraugoties uz Komisijas sasniegto progresu ES līdzekļu izmantošanas efektivitātes un vispārējās kontroles vides uzlabošanā, vēl aizvien ir ļoti lielas problēmas;
14. tāpat arī uzskata, ka Komisijas rīcības plānam integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai jau būtu jāsniedz rezultāti pētniecības, enerģētikas un transporta, kā arī ārējā atbalsta, attīstības un paplašināšanās jomā un ka Komisijai jāspēj nodrošināt virkni rādītāju un deskriptoru, lai varētu izmērīt šā rīcības plāna ietekmi;
15. tomēr norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka vēl nav iespējams noteikt, vai minētajam rīcības plānam ir bijusi izmērāma ietekme uz pārraudzības un kontroles sistēmām un tātad arī uz darījumu pareizību (sk. 2008. gada pārskata 2.28. punktu), un mudina Komisiju veikt atbilstīgas darbības, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir izstrādāti rādītāji, kas ļauj novērtēt rīcības plāna ietekmi;
16. aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus par to, kā samazināt ar budžeta izpildes apstiprināšanas procesu saistītos termiņus, lai balsojums plenārsēdē varētu notikt tajā gadā, kas seko izskatāmajam gadam;
Informācija par ticamības deklarācijām un to pamatsistēma
17. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas paveikto, lai vēl vairāk uzlabotu ticamības deklarāciju skaidrību attiecībā uz faktoriem, kuri gadu no gada veicina kontroles sistēmu efektivitāti un lietderību visās nozarēs, un atsevišķu Revīzijas palātas pārskata daļu, piemēram, strukturālajiem pasākumiem veltīto daļu, kvalitāti, un aicina Revīzijas palātu turpināt regulāri par to informēt Parlamentu;
18. uzskata, ka Komisijas īstenotās ES līdzekļu pārvaldības novērtējums, ko Revīzijas palāta sagatavo katru gadu kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā, ir izrādījies lietderīgs instruments šo līdzekļu pārvaldības uzlabošanā, un atzīst, ka Komisija ir īstenojusi nozīmīgus centienus pārvaldības uzlabošanā; tomēr aicina dalībvalstis izrādīt lielāku apņēmību, lai uzlabotu līdzekļu izlietojumu;
19. norāda uz uzlabojumiem, kas panākti kopš Nicas līguma stāšanās spēkā, tiktāl, cik Revīzijas palātas ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību var papildināt ar specifiskiem novērtējumiem attiecībā uz katru svarīgāko ES darbības jomu (sk. Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punktu);
20. tomēr uzskata arī, ka tikai viena vispārēja ikgadēja novērtējuma izmantošana neatspoguļo Eiropas Kopienu finanšu sarežģīto struktūru un ka negatīvs ikgadējais novērtējums 15 gadus pēc kārtas var rast negatīvu atbalsi iedzīvotāju vidū, kuri var nesaprast, kāpēc Revīzijas palāta vienmēr sniedz negatīvu atzinumu;
Līgumu pārskatīšana — ticamības deklarāciju reforma
21. norāda, ka saskaņā ar 48. panta 2. punktu ES līgumā, kas grozīts ar Lisabonas līgumu, Parlamentam ir pastiprināta loma līgumu pārskatīšanas procedūrā, jo tam ir iniciatīvas tiesības iesniegt Padomei priekšlikumus par grozījumiem līgumos, tostarp attiecībā uz ticamības deklarāciju;
22. prasa apsvērt atsevišķu ticamības deklarāciju īstenojamību nākotnē pēc nozares/ politikas jomas un pēc daudzgadu programmas, lai nodrošinātu labāku atbilstību starp Revīzijas palātas metodiku un Eiropas Kopienu finansēm raksturīgo daudzgadu un nozares pieeju;
23. norāda, ka Komisija pastāvīgi ir apgalvojusi, ka attiecīgajiem izdevumiem raksturīgā „daudzgadu pieeja” nozīmē iespējamību noteikt un izlabot lielāko daļu kļūdu pirms atbilstīgo programmu slēgšanas; tomēr norāda, ka pēc Revīzijas palātas domām pašlaik nav pieejama pietiekama informācija, kas apstiprinātu šo apgalvojumu;
Budžeta pārvaldība
24. pauž bažas, ka nesamaksāto budžeta saistību (neizlietotās saistības, kas pārnestas uz nākamajiem gadiem) apjoms, galvenokārt daudzgadu programmām, 2008. gadā palielinājies par EUR 16,4 miljardiem (par 11,8 %), sasniedzot EUR 155,0 miljardus (sk. 2008. gada pārskata 3.9. punktu), vienlaikus atzīstot, ka dažos gadījumos to izraisīja jauno programmu novēlotā uzsākšana, savukārt citos gadījumos tas atspoguļo sliktas budžeta plānošanas procesu; pauž bažas, ka neizlietotie līdzekļi katru gadu nozīmē zaudētas iespējas ES politikas jomu un programmu īstenošanā;
25. taču norāda, ka, lai gan nesamaksāto budžeta saistību apjoms diferencēto izdevumu jomā joprojām ir ļoti liels, pārsniedzot 2008. gada budžeta saistību apropriāciju kopsummu, tomēr Revīzijas palāta arī norāda, ka lielākā daļa nesamaksāto budžeta saistību pašlaik ir no 2007. un 2008. gada un tādēļ attiecas uz pašreizējo finanšu shēmu (sk. 2008. gada pārskata 3.15. punktu);
26. atzinīgi vērtē to, ka automātiskai saistību atcelšanai vajadzētu novērst problēmas pašreizējā finansēšanas laikposmā, tomēr pauž bažas par to, ka vislielākais nesamaksāto budžeta saistību īpatsvars attiecas uz kohēzijas jomu, kurā laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam nebija nekādu saistību atcelšanas procedūru;
27. prasa dalībvalstīm pēc iespējas drīz un pietiekamā kvalitātē iesniegt atlikušos pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstības novērtēšanas dokumentus, lai novērstu turpmāku kavēšanos attiecībā uz starpposma maksājumiem un nesamaksāto budžeta saistību turpmāku palielināšanos;
28. aicina Komisiju sniegt Parlamentam pārskatu par piešķirto budžeta atbalstu 2005.–2009. gadā, kurā atspoguļots sadalījums pa valstīm un pa līdzekļiem;
Līdzekļu atgūšana
29. norāda uz atsevišķiem uzlabojumiem līdzekļu atgūšanas jomā, tomēr vēl aizvien pauž bažas par problēmu, kas saistīta ar nepareizi izmaksātajiem Kopienas līdzekļiem un informācijas, kura tiek sniegta par dalībvalstu līmenī piemērotajiem korekcijas mehānismiem, slikto kvalitāti; pievērš uzmanību steidzamajai vajadzībai par mērķi izvirzīt 100 % atgūšanu attiecībā uz nepareizi izmaksātiem līdzekļiem;
30. atzinīgi vērtē Komisijas informāciju par finanšu korekcijām, kas sniegta pa dalībvalstīm līdz 2009. gada septembrim, tomēr pauž bažas, ka Revīzijas palātas pārskata sagatavošana reizi gadā rada neatbilstību Komisijas sniegtajiem uzkrātajiem datiem, tādējādi padarot neiespējamu izpildes pilnīgu novērtēšanu attiecībā uz 2008. gadu;
31. prasa Komisijai uzlabot līdzekļu atgūšanas daudzgadu sistēmu lietderību un efektivitāti, tostarp dalībvalstu līmenī, un apkopot datus par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, lai varētu sniegt ticamus un pa dažādajām politikas jomām un līdzekļu pārvaldības procedūrām salīdzināmus datus; aicina Komisiju par to informēt Parlamentu gada pārskatiem pievienotajās piezīmēs, lai tas var gūt vispārēju priekšstatu;
32. ņemot vērā to, ka jebkāds cits informācijas izklāsts neļauj veikt nopietnu kontroli, prasa Komisijai iesniegt pilnīgus un ticamus skaitļus par finanšu korekcijām un jo īpaši par atgūtajām summām, norādot konkrēto dalībvalsti, precīzu budžeta pozīciju un gadu, uz kuru atgūtā summa attiecas (kā jau norādīts ziņojumā par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu[10]);
33. atgādina savu prasību Komisijai ik gadu izveidot dalībvalstu klasifikāciju par katru līdzekļu veidu, norādot aprēķināto kļūdu līmeni — ar korekcijas mehānismu ietekmi un bez tās — un iesniegt to Parlamentam efektīvā, pārredzamā un viegli pieejamā veidā;
34. aicina Revīzijas palātu komentēt šādu sarakstu, pamatojoties uz saviem konstatējumiem;
Maksājumu apturēšana
35. norāda uz galīgo lēmumu un korektīvo pasākumu nozīmi, lai no ES finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar ES tiesību aktiem, un atkārto prasību norādīt precīzu budžeta pozīciju un gadu, uz kuru attiecas atsevišķās atgūtās summas;
36. apliecina Komisijai pilnīgu atbalstu attiecībā uz tiesību aktu par maksājumu apturēšanu stingru piemērošanu un atzinīgi vērtē jau uzsāktos pasākumus attiecībā uz līdzekļu nepārskaitīšanu gadījumos, kad Komisijai nav pilnīgas pārliecības par pārvaldības un kontroles sistēmu uzticamību dalībvalstī, kas šos līdzekļus ir saņēmusi;
37. vērš uzmanību uz Grieķijas gadījumu, kad ar Komisijas lēmumu izdarīto būtisko finanšu korekciju rezultātā ir uzlabojusies izpilde dažās jomās; aicina Komisiju norādīt šīs jomas un atgādina, ka attiecībā uz integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) nav sniegts nekāds apstiprinājums tam, ka Grieķijas iestāžu izvirzītais un īstenotais rīcības plāns ir bijis efektīvs (sk. 2008. gada pārskata 2.5. punktu);
38. uzskata, ka atkārtotu atrunu gadījumā attiecībā uz izdevumu programmām kādā no dalībvalstīm maksājumu apturēšana kā piespiedu līdzeklis veicinās dalībvalstu ieinteresētību pareizi izlietot saņemtos ES līdzekļus;
39. aicina Komisiju vienkāršot noteikumus un nepieciešamības gadījumā piemērot spēkā esošos tiesību aktus par maksājumu apturēšanu, kā arī savlaicīgi informēt Parlamentu, Padomi un Revīzijas palātu par maksājumu apturēšanu un tās rezultātiem;
Gada kopsavilkumi
40. uzskata, ka gada kopsavilkumiem, kas dalībvalstīm saskaņā ar Iestāžu nolīgumu un Finanšu regulas 53.b panta 3. punktu katru gadu jāsniedz par pieejamām revīzijām un deklarācijām, būtu jābūt pirmajam solim virzībā uz valsts pārvaldības deklarāciju ieviešanu visās dalībvalstīs;
41. atzinīgi vērtē 2010. gada 28. un 29. janvārī Hāgā notikušās parlamentu konferences paziņojumu „Valstu atbildības par ES līdzekļiem uzlabošana”, kurā ieteikts ieviest vai stiprināt valstu politikas instrumentus, lai uzlabotu kontroli un pārvaldību attiecībā uz ES līdzekļu izlietojumu dalībvalstīs, kā arī iekļaut kopējas ES sistēmas elementus instrumentos, ko izmanto ES līdzekļu pārvaldībai un atbildības nodrošināšanai, piemēram, gada pārskatos, lai varētu veikt salīdzināšanu un noteikt labāko praksi, kā arī spertu soli ceļā uz dalībvalstu pārvaldības deklarācijām;
42. uzsver nepieciešamību pastiprināt gada kopsavilkumu lomu gaidāmajā Finanšu regulas pārskatīšanā un uzlabot dalībvalstu sniegto datu kvalitāti, viendabīgumu un salīdzināmību, lai nodrošinātu to pievienoto vērtību ES līdzekļu kontroles jomā;
43. atzinīgi vērtē informāciju, ko Komisija sniegusi Parlamentam par 2009. gadā saņemtajiem gada kopsavilkumiem, un aicina Komisiju publiskot visu dalībvalstu visus gada kopsavilkumus, lai palielinātu pārredzamību un valstu atbildību; aicina Komisiju, pamatojoties uz saņemtajiem gada kopsavilkumiem, analizēt ES līdzekļu administrēšanas un kontroles sistēmas stiprās un vājās vietas katrā no dalībvalstīm;
44. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija sniegtu ziņojumu par šo gada kopsavilkumu kvalitāti un, izmantojot šo informāciju uzraudzības mērķiem, nodrošinātu procesam pievienoto vērtību, identificējot kopīgās problēmas, iespējamos risinājumus un labāko praksi;
45. uzskata, ka vēlākais līdz 2010. gada beigām Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai būtu jāsaņem salīdzinoša analīze un drīz pēc tam tā jāpublisko;
46. aicina Komisiju nodrošināt, lai vispārējos norādījumos par gada kopsavilkumiem tiktu paredzēta prasība visām dalībvalstīm izmantot vienotu metodoloģiju un vienotu analītisko kopumu; norāda uz Komisijas nodomu pārskatīt minētos norādījumus, lai vienkāršotu ziņojumu sniegšanas prasības un nodrošinātu vairāk norādījumu par labāko praksi; prasa Komisijai izmantot šo izdevību, lai norādījumos iekļautu dalībvalstu pārvaldības deklarāciju sistēmu tām dalībvalstīm, kas nolemj tās ieviest, un izstrādāt uz stimulēšanu balstītu pieeju;
Dalībvalstu pārvaldības deklarācijas
47. atzinīgi vērtē Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes brīvprātīgās iniciatīvas sagatavot dalībvalsts pārvaldības deklarācijas; tomēr norāda uz ievērojamām atšķirībām starp šo četru valstu iniciatīvām; ļoti atzinīgi vērtē Nīderlandes un Zviedrijas valdību vēstuli, kurā Komisija tika aicināta sniegt norādījumus par dalībvalstu deklarāciju galveno aspektu noteikšanu, kas varētu būt vērtīgs informācijas avots arī citām dalībvalstīm; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz šīm iniciatīvām, vairākums pārējo dalībvalstu to vēl nav ieviesušas;
48. atgādina savu prasību ieviest dalībvalstu pārvaldības deklarācijas (sk. lēmumam par 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotās 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijas[11] 32. punktu);
49. vērš uzmanību uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu (bijušo EK līguma 274. pantu), kurā tagad noteikts, ka Komisija „īsteno budžetu sadarbībā ar dalībvalstīm”, un turpina paust pārliecību, ka, saņemot Parlamenta pēdējo piecu gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, kas aptvertu visus ES līdzekļus, kuriem piemēro dalītu pārvaldību, tiktu panākts zināms progress;
50. norāda uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. panta otro daļu, kurā paredzēti vēl nedefinēti dalībvalstu pienākumi budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī attiecīga atbildība; aicina Komisiju izmantot jauno 317. panta formulējumu, lai iespējami drīzāk ieviestu obligātas dalībvalstu pārvaldības deklarācijas; atsaucas arī uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu, kurā paredzēti jauni instrumenti, lai panāktu juridiski saistošu Savienības aktu vienotu un netraucētu īstenošanu;
51. aicina Komisiju saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu ierosināt pienākumu dalībvalstīm sniegt attiecīgā politiskajā līmenī parakstītu un valsts augstākās revīzijas iestādes apstiprinātu dalībvalsts pārvaldības deklarāciju, lai atvieglotu administratīvo slogu un uzlabotu to līdzekļu administrēšanu, kuriem piemēro dalītu pārvaldību;
52. aicina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punktu pastiprināt dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas sadarbību dalītas pārvaldības kontroles jomā;
53. ierosina, lai dalībvalstu revīzijas iestādes kā neatkarīgi ārējie revidenti un ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, sagatavotu valsts revīzijas apliecinājumus par ES līdzekļu pārvaldību, uz kuriem pamatotos dalībvalstu pārvaldības deklarācijas; aicina Komisiju izpētīt budžeta izpildes apstiprināšanas grafika mainīšanas un pielāgošanas iespēju, lai nodrošinātu, ka (valstu) ārējie revidenti veic savlaicīgu šo dalībvalstu pārvaldības deklarāciju revīziju;
54. pauž dziļas bažas par pierādītajām manipulācijām ar finanšu statistiku un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Grieķijā; norāda uz vispārīgo publiskā sektora korupciju administrācijā, tostarp valsts iepirkumos, ko atzinis Grieķijas premjerministrs; vērš uzmanību uz ievērojamajām izmaksām, ko šie apstākļi izraisa Grieķijas budžetam; aicina Komisiju kā prioritāru jautājumu izmeklēt apstākļus, kādos Komisijai tik ilgstoši tika sniegti nepareizi makroekonomiskie dati;
Komisijas iekšējās kontroles sistēma
Rīcības plāns integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai
55. pauž bažas par Revīzijas palātas atkārtoti izteikto kritiku par kontroļu nepietiekamo kvalitāti dalībvalstīs un uzskata — tas, ka atsevišķas dalībvalstis var piemērot atšķirīgus kontroles standartus, kaitē ES tēlam;
56. neraugoties uz ticamības deklarāciju pakāpenisko uzlabošanos kopš 2003. gada (Revīzijas palāta 2008. gadā sniedza pozitīvus revīzijas atzinumus 56 % izdevumu salīdzinājumā ar 6 % 2003. gadā), turpina paust bažas par Revīzijas palātas novērtējumu, ka vēl nav iespējams noteikt, vai minētajam rīcības plānam ir bijusi izmērāma ietekme uz pārraudzības un kontroles sistēmām, un par to, ka Komisija nespēj pierādīt, ka pārraudzības un kontroles sistēmu uzlabošanas nolūkā veiktie pasākumi ir efektīvi mazinājuši kļūdas risku dažās budžeta jomās (sk. 2008. gada pārskata 2.28. un 2.33. punktu);
57. aicina Komisiju arī turpmāk regulāri sniegt integrētās iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu un prasa nodrošināt vēl plašāku un skaidrāku Komisijas dienestu un dalībvalstu dalītās pārvaldības sistēmu darbības atspoguļojumu gada darbības pārskatos un kopsavilkuma ziņojumā, ko savā gada darbības pārskatā jau nodrošina Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts;
Darbības izdevumu un ES līdzekļu kontroles sistēmu izmaksu pašreizējā līdzsvara analīze
58. šajā sakarībā vērš uzmanību uz minētā rīcības plāna 10. pasākuma nozīmi, kurā — ņemot vērā to, ka „jāsasniedz atbilstošs līdzsvars starp pārbaužu ieguvumiem un izmaksām”, — ierosināts veikt „pārbaužu izmaksu analīzi”;
59. aicina Komisiju 2010. gadā veikt pilnīgāku un visaptverošāku kontroles sistēmām piešķirto līdzekļu novērtējumu pētniecības, enerģētikas, transporta, lauku attīstības, ārējā atbalsta un administratīvo izdevumu jomās, kā Parlaments to prasījis savās iepriekšējās rezolūcijās, kas pievienotas lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu;
60. uzskata to par ļoti nozīmīgu instrumentu, lai novērtētu, kādus turpmākos uzlabojumus iespējams sasniegt un ar kādiem izdevumiem, kā Revīzijas palāta to ir ieteikusi savā 2008. gada pārskatā (2.35. punkta a) apakšpunktā), un lai panāktu progresu pieļaujamā kļūdas riska jautājumā;
Pieļaujamais kļūdas risks
61. pieņem zināšanai iepriekšminēto Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu kā nopietnu metodisko pamatu pieļaujamā riska līmeņa ekonomiskai analīzei; atgādina savas šaubas saistībā ar dalībvalstu sniegtajiem skaitļiem par kontroles izmaksām un aicina Komisiju atjaunināt un papildināt saziņā izmantotos skaitļus; aicina Komisiju risināt visas Revīzijas palātas identificētās nepilnības un trūkumus un uzsver:
- iespējamā pieļaujamā kļūdas riska noteikšana ir tikai viens no vairākiem elementiem, kas jāizpēta, lai uzlabotu finanšu pārvaldību Eiropas Savienībā; citi elementi ir 1) esošo kontroles sistēmu labāka izmantošana, 2) vispārēji ļoti zemo kontroles izmaksu palielināšana, 3) vienkāršošana un 4) koncentrācija;
- pašlaik pieejamās dalībvalstu informācijas kvalitāte ir nepietiekama kā pamats pieļaujamā kļūdas riska noteikšanai un apstiprināšanai;
- Padomes nostāja šajā jautājumā nav zināma;
62. aicina Komisiju sniegt Revīzijas palātas identificēto trūkumu un nepilnību[12] detalizētu analīzi, īpaši attiecībā uz dalībvalstu sniegto datu kvalitāti;
63. atgādina iepriekšminētā rīcības plāna 4. pasākumu, kurā saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem ierosināts uzsākt „starpiestāžu dialogu par [..] riskiem, kas būtu pieņemami uzskaites pamatā esošajos darījumos”; tomēr norāda, ka šā pasākuma īstenošana ir tikko aizsākusies;
64. tādēļ uzskata, ka Komisijai saskaņā ar kontroles sistēmu proporcionalitātes un rentabilitātes (izmaksu lietderības) principu ir jāizvērtē attiecība starp katrai politikas jomai pieejamajiem līdzekļiem, no vienas puses, un šo līdzekļu daļu, kas paredzēta kontroles sistēmām, pēc izdevumu jomas, no otras puses;
65. prasa Komisijai identificēt politiski ļoti jutīgās jomas (ar augstu „reputācijas risku”), kurās attiecībā uz kļūdu līmeni būtu jāpieņem uz kvalitāti balstīta (nevis ekonomiska) pieeja;
66. uzskata, ka, nosakot pieļaujamo kļūdas līmeni, jāņem vērā arī kļūdu dēļ riskam pakļauto Kopienas līdzekļu apjoms;
67. uzskata arī, ka izmaksu un ieguvumu attiecībai starp kontroles darbībām paredzētajiem līdzekļiem un kontroļu rezultātiem jābūt galvenajam faktoram, ko Revīzijas palāta ņem vērā, sniedzot ticamības deklarāciju;
68. pauž nožēlu, ka Komisija lielākus centienus velta Parlamenta pārliecināšanai par nepieciešamību ieviest „pieļaujamo kļūdas risku”, nevis dalībvalstu pārliecināšanai par obligātu dalībvalstu pārvaldības deklarāciju nepieciešamību;
Vienkāršošana
69. uzsver, ka kontroles sistēmas atspoguļo noteikumu sarežģītību dažādos līmeņos, kas dažkārt pārklājas; tādēļ mudina Komisiju paātrināt vienkāršošanu, vienlaikus pilnībā tajā iesaistot Parlamentu, un prasa dalībvalstīm un reģioniem šajā nolūkā īstenot atbilstīgus centienus;
Iestāžu debates par pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sistēmu
70. aicina Komisiju rīkot starptautisku diskusiju, kurā pirmajā posmā tiktu iesaistīti Padomes, Komisijas, Revīzijas palātas un Parlamenta augstākā līmeņa pārstāvji un otrajā posmā dalībvalstu, valstu parlamentu un augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji, lai sāktu visaptverošas debates par pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sistēmu;
71. ierosina nākamās budžeta procedūras laikā piešķirt Komisijai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šādu debašu rīkošanai;
Politiskā un administratīvā atbildība Komisijā
Gada darbības pārskati
72. pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta savā 2008. gada pārskatā vēlreiz uzsver, ka dažos gada darbības pārskatos vēl aizvien nav iekļauti pietiekami pierādījumi ticamības deklarācijas sagatavošanai; aicina Revīzijas palātu dažādajās gada ziņojuma nodaļās iekļaut attiecīgo gada darbības pārskatu detalizētu analīzi;
73. pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta vēl aizvien atrod nepilnības pārraudzības un kontroles sistēmu darbībā un atrunās par ticamības pakāpi Komisijas ģenerāldirektoru deklarācijās, it īpaši attiecībā uz šo atrunu ietekmi uz ticamību, kas saistīta ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā arī atgādina dalībvalstīm un Komisijai par to pienākumiem šajā jomā;
Pārredzamība un ētika
74. uzstāj, ka informācijai par visu ekspertu grupu un darba grupu locekļiem, kas sadarbojas ar Komisiju, jābūt publiski pieejamai, kā arī jādara zināma informācija par ES līdzekļu saņēmējiem;
75. uzstāj, ka Komisijai ir jābūt atbildīgai par to datu pilnīguma, sameklējamības un salīdzināmības nodrošināšanu, kurus sniedz par ES līdzekļu saņēmējiem, un ka šiem datiem jāietver sīka informācija par līdzekļu saņēmējiem un to projektiem;
76. atzinīgi vērtē to, ka informācija par ES līdzekļu saņēmējiem jāpublicē plašāk un viegli pieejamā un lietotājam ērtā tīmekļa vietnē, kā arī aicina standartizēt to valsts, reģionālo un starptautisko tīmekļa vietņu struktūru un izklāstu, kuras ir pieejamas no centralizēta portāla;
77. vēlreiz uzsver nepieciešamību pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu, lai novērstu tādas nepilnības kā: a) jēdziena „interešu konflikts” jebkādas definīcijas neesamība, b) norādījumu trūkums par to, kā jārīkojas interešu konflikta gadījumā, c) skaidrības trūkums attiecībā uz dāvanu un viesmīlības izrādīšanas pieņemšanu un d) tādas struktūras neesamība, kura izskatītu sūdzības, kā arī atbrīvotu priekšsēdētāju no (iespējamā) pašnovērtēšanas pienākuma;
78. gaida, kad Komisija sāks apspriešanos ar Parlamentu par pašreiz spēkā esošā Komisāru rīcības kodeksa pārskatīšanu saskaņā ar 2010. gada 27. janvārī starp Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Barroso un Parlamenta darba grupu, kas izveidota Parlamenta un Komisijas pamatnolīguma pārskatīšanai, panākto kopējo vienošanos, un cer, ka tā vēlākais līdz 2010. gada augustam pieņems Komisāru rīcības kodeksa pārstrādāto redakciju, vienlaikus norādot, lai šī pārskatīšana bija jāveic pirms jaunās Komisijas iecelšanas;
79. atgādina, cik liela nozīme ir pilnīgai pārredzamībai un atklātībai attiecībā uz komisāru biroju darbiniekiem, kas nav pieņemti darbā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem;
80. atgādina arī, ka saistošajā Komisāru rīcības kodeksā jāparedz vajadzīgie ētikas noteikumi un svarīgākās vadlīnijas, kas komisāriem jāievēro, pildot amata pienākumus, it īpaši attiecībā uz kolēģu iecelšanu un it īpaši savos birojos;
Pārvaldība un administratīvā reforma
81. norāda uz administratīvā atbalsta un koordinācijas uzdevumu veikšanā nodarbinātā personāla, kas veido tikai daļu no vispārējām netiešajām izmaksām, nelielo samazinājumu (no 31,8 % 2007. gadā līdz 30,9 % 2009. gadā); atgādina savu prasību īstenot pasākumus ar mērķi sasniegt 20 % īpatsvaru šajā jomā (iepriekšminētās 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijas 217. punkts);
82. mudina Komisiju kopā ar sagatavošanas dokumentiem attiecībā uz 2011. gada budžetu (iepriekš — darba dokumenti attiecībā uz provizorisko budžeta projektu) iesniegt amatu sarakstu, ar kuru šajā jomā tiek īstenots 3 % samazinājums kā pirmais solis virzībā uz 20 % rādītāja sasniegšanu līdz Barroso II Komisijas pilnvaru laika beigām;
83. aicina Komisiju pirms Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pārstrādāšanas izstrādāt un iesniegt alternatīvas metodes ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma koriģēšanai, izmantojot pienācīgu juridisko un aktuāro pamatu; uzskata, ka tā tiks panākta plašāka ikgadējo korekciju apjoma aprēķināšanas bāze, kā arī savlaicīga piemaksu aprēķināšanas kārtības korekcija, un tādējādi pienācīgāk tiks atspoguļotas dalībvalstu vispārējās ekonomiskās attīstības tendences;
84. aicina Komisiju izvērtēt, vai ir pamatoti pieņemt kandidātus darbā zemākajās amatu pakāpēs, pamatojoties tikai uz viņu piemērotību, un iesniegt priekšlikumus par kvalificētu darbinieku pieņemšanu darbā augstākās amatu pakāpēs; šajā novērtējumā sagaida arī ziņojumu par iespējām piesaistīt bijušos kabineta locekļus pēc amata pilnvaru beigām, ņemot vērā nosacījumus, kādi viņiem bija jāizpilda pirms pienākumu izpildes uzsākšanas;
85. aicina Komisiju paust savu nostāju attiecībā uz to, cik lielā mērā faktiski ir īstenoti 2004. gada Civildienesta noteikumu reformā paredzētie taupības mērķi, jo īpaši saistībā ar ierēdņu un pārējo darbinieku līdzdalības maksājumu palielināšanu attiecībā uz veselības aprūpi un pensijām;
86. ierosina Komisijai hierarhiski nošķirt to personu pilnvaras, kuras nodarbojas ar grāmatvedību, no to personu pilnvarām, kuras atbild par līdzekļu pārskaitīšanu, piemērojot tradicionālos noteikumus attiecībā uz Valsts kases pārvaldības iekšējo kontroli;
Aģentūru pārvaldība
87. atgādina savu prasību (iepriekšminētās 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijas 254. un 255. punkts) izstrādāt un īstenot vispārēju pārvaldības sistēmu attiecībā uz „regulatīvajām aģentūrām”, kā arī ieviest efektīvu Savienības aģentūru uzraudzības sistēmu;
88. šajā sakarībā uzsver, ka, neraugoties uz atsevišķu aģentūru juridiski neatkarīgo statusu, Komisija bija un paliek atbildīga par budžeta izpildi (saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. panta 1. punktu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54., 55. un 185. pantu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 41. panta 2. punktu);
Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)
89. pauž bažas par to izmeklēšanu lielo skaitu, kuras pārsniedz deviņus mēnešus, un to pasākumu nelielo skaitu, kurus dalībvalstu tiesas veikušas saistībā ar OLAF izmeklētajiem gadījumiem, un uzskata, ka jāveic OLAF personāla resursu novērtējums, lai redzētu, vai personāla palielināšana varētu radīt uzlabojumus šajās divās jomās;
90. atzinīgi vērtē jaunās Komisijas 2010. gada 15. janvāra apņemšanos atsākt Padomē diskusijas par OLAF reformu un vēlākais līdz 2010. gada jūlijam nākt klajā ar apsolīto un sen aizkavēto Komisijas „pārdomu dokumentu” kā pamatu Padomes sarunām;
91. atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā Parlamenta 2008. gada 20. novembra nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF),[13] un vēlas atkārtoti uzsvērt, ka — lai OLAF saglabātu savu ietekmi arī turpmāk — tam jāsaglabā pakļautība Komisijai, vienlaikus saglabājot savu neatkarību; atgādina, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pants paredz dalībvalstu plašāku atbildību un tātad atbalsta Parlamenta nepārtraukto aicinājumu uzlabot dalībvalstu sadarbību ar OLAF;
92. vēlas jau iepriekš iepazīties ar priekšlikumu par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pants; vēlas būt iesaistīts diskusijās par EPPO izveidi;
93. prasa Komisijai steidzami nākt klajā ar apsolīto un ilgi gaidīto „pārdomu dokumentu” un atkārto iepriekšminētās Parlamenta 2008. gada 20. novembra pirmā lasījuma nostājas šajā jautājumā svarīgumu; vēlas vēlreiz uzsvērt, ka, lai OLAF saglabātu savu ietekmi arī turpmāk, tam jāsaglabā pakļautība Komisijai, vienlaikus saglabājot tā neatkarību; uzsver Parlamenta nostājā iekļautos priekšlikumus attiecībā uz OLAF ģenerāldirektora amatu un aicina ļoti drīz apstiprināt piemērotu kandidātu; uzskata, ka visa atlases procedūra kopumā jāveic saskaņā ar iestāžu pamatsistēmu, kurā pilnībā ņemtas vērā Parlamenta prerogatīvas;
94. atkārtoti pauž savu viedokli, ka OLAF pagaidu ģenerāldirektora iecelšanas procedūrā mutatis mutandis ir jāievēro noteikumi, ko paredz akts, kas nodrošina OLAF juridisko pamatu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulas (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[14] 12. pants; pauž nožēlu par to, kā Komisija kopumā piemēro Civildienesta noteikumus un pauž bažas par to, ka Komisijas nostāja var ietekmēt OLAF efektivitāti;
NOZARU JAUTĀJUMI
Ieņēmumi
95. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir atzinusi, ka kopumā Komisijai nosūtītie dalībvalstu paziņojumi par tradicionālajiem pašu resursiem ir ticami, tajos nav būtisku kļūdu un arī PVN un NKI pašu resursi ir pareizi aprēķināti, savukārt Komisija tos ir pareizi iekasējusi un iegrāmatojusi Kopienas pārskatos;
96. ar dziļām bažām ņem vērā Komisijas ziņojumu par Grieķijas valdības deficītu un parāda statistiku (COM(2010)0001), kas rada nopietnas šaubas par Grieķijas iestāžu sniegto datu ticamību; aicina Komisiju savu izmeklēšanu rezultātā noteikt 2008. gadā iesniegto datu pamatotību un apstiprināt iesniegto pašu resursu aprēķinu un iemaksu pareizību un likumīgumu;
97. prasa Komisijai iesniegt savus plānus par turpmāko darbību veikšanu attiecībā uz Grieķijas valdību; uzsver, ka Eiropas līdzekļu pārvaldībā iesaistītajam personālam nedrīkst piemērot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu pārvaldības struktūru uzturēšanu un integritāti;
98. tomēr norāda, ka saistībā ar PVN pašu resursiem kopš 1989. gada aizvien vēl pastāv atrunas, un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm censties panākt, lai atrunas tiktu atceltas pieņemamos termiņos;
99. aicina Komisiju saistībā ar NKI pašu resursiem ievērot Revīzijas palātas ieteikumu, kas sniegts 2008. gada pārskata 4.36. punktā, un paziņot Parlamentam detalizētu informāciju par panākto progresu, piemērojot tiešas pārbaužu un novērtēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas dalībvalstu valsts statistikas institūtos;
Kopējā lauksaimniecības politika
100. atzinīgi vērtē pozitīvo novērtējumu, kuru Revīzijas palāta sniegusi, pamatojoties uz veikto revīzijas darbu, un kurā attiecībā uz lauku attīstību ir norādīts, ka politikas grupā „Lauksaimniecība un dabas resursi” norādītajos maksājumos par 2008. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu nav būtisku kļūdu; ar gandarījumu konstatē, ka ES 27 dalībvalstu vidējais kļūdu īpatsvars ir mazāks nekā Revīzijas palātas noteiktais pieļaujamais 2 % slieksnis;
101. ar bažām norāda uz dalībvalstīs pieļauto vietējo kļūdu īpatsvara milzīgajām atšķirībām, īstenojot platībatkarīgo atbalstu (Francijā 0,20 %, Apvienotajā Karalistē 0,24 %, Vācijā 0,3 %, Grieķijā 3,70 %, Rumānijā 12,57 %, Bulgārijā aptuveni 6 %), un uzstāj, ka nedrīkst pakļaut riskam sistēmas vispārējo ticamību; pauž prasību pēc labi virzītiem, tūlītējiem pasākumiem, kuri administratīvajā ziņā atvieglos sekmīgākās dalībvalstis un kļūs par iedarbīgiem pretpasākumiem;
102. pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu par lauku attīstības izdevumiem, kurus joprojām ietekmē augsts kļūdu līmenis, lai gan aplēstais kļūdu līmenis bija zemāks nekā iepriekšējos gados;
103. pauž atzinību par Komisijas veikto novērtējumu attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem pārskatiem un kopsavilkumiem par lauksaimniecības izdevumiem, norādot, ka šajā novērtējumā ir secināts, ka 2008. gadā vairākums dalībvalstu ir izpildījušas juridiskos pienākumus un kopumā ir ievērojušas Komisijas noteiktās pamatnostādnes;
104. atkārto, tāpat kā iepriekšējos gados, ka integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS) visumā ir iedarbīga kontroles sistēma, kas mazina kļūdu vai nelikumīgu izdevumu risku, tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir atklājusi būtiskus trūkumus atlasītajās maksātājaģentūrās trijās dalībvalstīs — Bulgārijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) (sk. 2008. gada pārskata 5.32. punktu); tomēr atzīst, ka tika veikti pasākumi, lai novērstu šos trūkumus;
105. prasa vienkāršot sarežģītos noteikumus un precīzāk definēt atbilstības kritēriju jēdzienus, jo īpaši attiecībā uz agrovides shēmām, vispirms Komisijas līmenī, bet pēc tam arī valsts līmenī, ņemot vērā lauku attīstības plānus, un lūdz sniegt visām ieinteresētajām personām vispusīgākus un precīzākus norādījumus un pamatnostādnes, kā arī prasa rīkot apmācības;
106. pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs (Bulgārijā, Spānijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē) joprojām nav pareiza valsts iestāžu izmantotā zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS), par kurā atklātajiem būtiskajiem trūkumiem Revīzijas palāta ir saņēmusi ziņojumus; norāda, ka valstu līmenī ir veikti dažādi pasākumi, lai risinātu šos trūkumus;
107. pauž bažas arī par kļūdām, kuras saistītas ar izdevumiem saskaņā ar SAPARD programmu Bulgārijā un Rumānijā un kuru dēļ Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam savā gada darbības pārskatā vajadzēja iekļaut atrunu; norāda, ka jau ir pieņemti rīcības plāni, reaģējot uz Komisijas ieteikumiem;
108. uzsver tūlītēju un rūpīgu ex post revīziju nozīmi, lai atklātu neattaisnotus izdevumus un/vai apliecinošo dokumentu neatbilstību, tādējādi ļaujot izdarīt nepieciešamās korekcijas;
109. pauž bažas par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem dalībvalstu formulētajās prasībās par to, kas ir nepieciešams, lai uzturētu zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (LLVS), proti, ir saņēmēji, kuriem saskaņā ar VMS vai VPMS ir izmaksāts atbalsts un kuri neko ar attiecīgo zemi nedara (sk. 2008. gada pārskata 5.49. punktu);
110. uzskata, ka Komisijai būtu jānovērš Revīzijas palātas 2008. gada pārskatā norādītie trūkumi, tostarp problēma ar saņēmējiem, kas neatbilst jēdziena „lauksaimnieks” definīcijai, tādējādi nodrošinot lielāku paļāvību uz apliecinātājiestāžu darbu;
111. norāda uz Revīzijas palātas secinājumiem un tādēļ mudina Komisiju uzlabot pārbaudes dalībvalstīs, kuras, piešķirot tiesības un neņemot vērā regulu noteikumus, nav ievērojušas Kopienas tiesību aktus;
112. norāda, ka Komisija ir atklājusi nepilnības debitoru kontos ceturtajā daļā maksātājaģentūru un ir ierosinājusi finanšu korekcijas par apmēram 25,3 miljoniem EUR; norāda arī, ka šīs korekcijas veido apmēram 1,95 % no 1295 miljoniem EUR, kas bija jāatgūst 2008. finanšu gada beigās; uzsver — lai gan 2 % būtiskuma robeža nav pārsniegta, tomēr kopumā debitoru kontu līmenī ir būtisku kļūdu risks;
113. lūdz Komisijai veikt detalizētu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka atmaksājamās summas norādītas pareizi un ka tās ir pareizi iekasētas no Kopienas budžeta;
Kohēzija
114. norāda, ka 2008. gadā veiktie starpposma maksājumi 2007.–2013. gada laikposmam veido tikai 32 % izdevumu un ka Revīzijas palātas piezīmes īpaši attiecas uz 2000.–2006. gada plānošanas perioda izdevumiem, kuri veidoja 68 % no kohēzijas maksājumiem 2008. gadā; tādēļ norāda, ka vēl nav jūtama ietekme, kas gaidāma no tiesiskā regulējuma pastiprināšanas 2007.–2013. gada laikposmam un 2008. un 2009. gadā pieņemtajiem vienkāršošanas pasākumiem;
115. uzsver, ka absolūta prioritāte ir vēl vairāk samazināt kļūdu vispārējo īpatsvaru, kas šajā izdevumu jomā 2008. gadā joprojām bija augsts, un uzlabot Komisijas uzraudzību un līdzekļu atgūšanas sistēmas;
116. pauž bažas par to, ka kļūdas kohēzijas finansēšanas jomā liecina, ka vismaz 11 % no atmaksāto līdzekļu kopsummas nevajadzēja izmaksāt, un 2007. gadā uzlabojuma nebija; pauž nožēlu, ka finanšu korekcijas un atgūšana darbojas tikai daļēji; norāda, ka 2000.–2006. gada plānošanas periodam ir veiktas šādas finanšu korekcijas: Spānijai EUR 1535,07 miljoni; Grieķijai EUR 881,24 miljoni; Itālijai EUR 693,90 miljoni; Francijai EUR 248,48 miljoni; Apvienotajai Karalistei EUR 155,94 miljoni; Portugālei EUR 128,24 miljoni; Polijai EUR 88,99 miljoni; Ungārijai EUR 40,62 miljoni; Slovākijai EUR 39,16 miljoni; Īrijai EUR 25,55 miljoni; Vācijai EUR 19,33 miljoni; Zviedrijai EUR 11,30 miljoni;
117. ar bažām atzīmē grūtības, ar ko sastopas dalībvalstu iestādes attiecībā uz 2007.–2013. gada normatīvo prasību transponēšanu (piemēram, neatbilstība starp ES un valstu līmeņiem, kavēšanās noteikumu izstrādē, neskaidri noteikumi) un jauno pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi (uzdevumu piešķiršana jaunajām iestādēm, t. i., pārvaldības, sertificēšanas un revīzijas iestādēm);
118. pauž nožēlu par to, ka dalībvalsts, kuras kļūdu īpatsvars ir bijis vislielākais un kura ir saņēmusi vislielāko struktūrfondu daļu, no 2000. gada līdz 2006. gadam ir saņēmusi EUR 59 miljardus un atmaksājusi ES tikai EUR 1,5 miljardus; atzīmē, kas tas ir mazāk nekā 3 %; pauž bažas, ka pienācīgu kontroles sistēmu uzturēšanas izmaksas nepārprotami pārsniedz šo summu, tādējādi tas ir negatīvs stimuls;
119. atkārto aicinājumu vēl vairāk vienkāršot Komisijas ierosinātos noteikumus un vienlaikus ieviest efektīvākas pārbaudes valstu un ES līmenī, lai efektīvi īstenotu struktūrfondu un Kohēzijas fonda īstenošanu; uzskata, ka ir svarīgi objektīvi novērtēt 2008.–2009. gadā ieviesto vienkāršošanas pasākumu sekas, un aicina Komisiju sagatavot šādu novērtējumu līdz 2010. gada beigām;
120. norāda, ka 2008. gadā netika pilnībā īstenots rīcības plāns Komisijas uzraudzības pienākuma stiprināšanai saskaņā ar 2008. gadā ierosināto strukturālo darbību dalītu pārvaldību un ka tas nebūtu atrisinājis galveno problēmu, proti, to, ka ir pārlieku sarežģīti noteikumi apvienojumā ar īstenošanas prasībām, kas katrā dalībvalstī un pat dažādos reģionos ir atšķirīgas; prasa Komisijai savlaicīgi nodrošināt valsts iestādēm dalībvalstīs pamatnostādņu tulkojumu; turklāt uzsver, ka tā ietekmi nevar novērtēt, jo iepriekšējos gados pieļautās kļūdas joprojām ietekmē izdevumus, kurus atlīdzina Komisija, kā to pareizi savā gada pārskatā (sk. 6.34. punktu) ir norādījusi Revīzijas palāta;
121. uzskata par nepieņemamu to, ka, neraugoties uz ievērojamiem uzlabojumiem pārvaldes un kontroles sistēmās, ko ieviesa ar 2008. gada rīcības plānu, kurš stiprināja Komisijas kā uzraudzītājas lomu struktūrpasākumos, Komisija konstatēja, ka tikai 31 % sistēmu darbojas labi un vairāk nekā 60 % ir nepieciešami uzlabojumi; tādēļ aicina atbildīgās dalībvalstis, reģionālās iestādes un vadošās iestādes cieši sadarboties ar Komisiju, lai mainītu šo statistiku pozitīvā virzienā;
122. konstatē, ka saskaņā ar revīzijas rezultātiem provizoriskais kļūdu īpatsvars ir 5 % un tas liecina par 2007.–2013. gada plānošanas periodā ieviestās vienkāršošanas pozitīvo ietekmi;
123. norāda, ka Komisijas rīcības plāns ir ļāvis veikt pasākumus saskaņā ar visiem Revīzijas palātas ieteikumiem; atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus, nodrošinot apmācību un konsultācijas plānošanas iestādēm, lai uzlabotu kohēzijas politikas izdevumiem piemērotās dalītās pārvaldības sistēmas darbību; aicina Komisiju ieguldīt vēl lielāku darbu, sniedzot konsultācijas dalībvalstīm un mudinot tās uzlabot līdzekļu atgūšanas procedūras un ziņojumu sniegšanu;
124. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka reprezentatīvajā statistiskajā paraugā to projektu proporcija, kuru maksājumos ir kļūdas, bija 43 % un ka daudziem no šiem projektiem izmaksāja pārāk lielus atlīdzības maksājumus; tomēr uzskata, ka šo konstatējumu mīkstina Komisijas apgalvojums, ka tā bija informēta par trūkumiem piecās no sešām minētajām programmām un bija veikusi atbilstošus koriģējošus pasākumus; pieņem zināšanai Komisijas otru apgalvojumu, kuru pamato arī gada pārskata 6.20. punktā Revīzijas palātas konstatētais, proti, ka 58 % kļūdu ir noteikumu piemērošanas kļūdas un ka tām nebūtu bijis jāietekmē izdevumu atlīdzība;
125. norāda, ka publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpšana ir viens no biežākajiem trūkumu iemesliem; aicina Komisiju pārbaudīt, kas izraisa neatbilstību šiem noteikumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un Komisijas veiktās iniciatīvas struktūrfondu pārvaldības vienkāršošanai un uzskata, ka šīs iniciatīvas ļaus samazināt kļūdu īpatsvaru;
126. mudina Komisiju ne vēlāk kā līdz 2011. gadam iesniegt priekšlikumu par kļūdu riska pieļaujamo līmeni kohēzijas politikas jomā, kurā kļūdas bija vērojamas visbiežāk;
127. aicina Komisiju steidzamības kārtā sākotnēji analizēt izmaksu un ieguvumu samēru starp resursiem, kas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam un Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorātam piešķirti kontroles darbībām, un šīs kontroles rezultātā gūtajiem rezultātiem;
128. norāda, ka pirmos pastiprinātās kontroles un tiesiskā regulējuma, kā arī Komisijas rīcības plāna pozitīvos rezultātus saistībā ar kļūdu īpatsvaru 2007.–2013. gada plānošanas periodā, visticamāk, varēs sagaidīt tikai 2010. gada beigās;
129. pauž bažas par to, ka, noslēdzoties 2000.–2006. gada plānošanas periodam, valsts iestādes, pakļaujoties spiedienam apgūt visus vēl neizlietotos līdzekļus, varētu būt iesniegušas lielu skaitu neplānotu projektu; uzsver nepieciešamību nodrošināt šīs situācijas neatkārtošanos pašreizējā plānošanas periodā un aicina Komisiju attiecīgos gadījumos stingri piemērot korektīvus un preventīvus pasākumus (maksājumu apturēšanu un finanšu korekcijas) pret dalībvalstīm;
130. šajā sakarībā pauž nožēlu par to programmu lēno sākumu, kas saistītas ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu, jo dalībvalstis pārāk vēlu iesniedza atbilstības novērtējuma ziņojumus un revīzijas stratēģijas; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim un pauž bažas par šo kavēšanos, kas varētu palielināt iespēju, ka kontroles sistēmas nespēs novērst un atklāt sākumposmā radušās kļūdas; atkārtoti aicina Komisiju ar vislielāko rūpību veikt uzraudzības funkcijas;
131. aicina Komisiju noteikt un izplatīt dalībvalstīs labāko praksi, lai nodrošinātu līdzekļu lielāku izmantošanu un uzlabotu līdzekļu saņēmēju naudas plūsmu, grozot un vienkāršojot struktūrfondus, kas īsteno noteikumus valstu līmenī;
132. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu ir formulēti stingrāki kontroles nosacījumi, kā arī ir skaidrāk aprakstīti attiecīgie Komisijas un dalībvalstu pienākumi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pievienoto vērtību, ko nodrošina katrai programmai izveidotā revīzijas iestāde, un pievienojas Komisijas cerībām par to, ka šīs revīzijas iestādes gada kontroles ziņojums un atzinums būtiski palielinās pārliecību par ticamības apliecinājumu, ko sniedz valstu kontroles sistēmas;
133. prasa, lai Komisija gaidāmajā kopsavilkuma ziņojumā un tās ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos sniegtu Parlamentam precīzu informāciju par to, kuru dalībvalstu kontroles sistēmas ir visneefektīvākās, un izveidotu dalībvalstu klasifikāciju par katru no fondiem; turklāt aicina Revīzijas palātu sagatavot tieši tādu pašu informāciju, pamatojoties uz veikto revīziju;
134. vērš uzmanību uz Revīzijas palātas konstatējumu (kas līdzīgs konstatējumam par 2007. gadu), ka gada darbības pārskatos ietverto atrunu jomas un apjoms nepietiekami atspoguļo problēmas, kas saistītas ar pārkāpumiem un neefektīvām kontroles sistēmām; tādēļ uzskata, ka ģenerāldirektorātu pieejai vajadzētu būt apdomīgākai un atrunu jomām attiecīgi plašākām;
135. vērš uzmanību uz kohēzijas politikas izdevumu īpašo raksturu, ko nosaka daudzgadu pārvaldības sistēma, un uzsver, ka finanšu korekcijas tiek veiktas turpmākajos gados, kā arī plānošanas perioda beigās, kas kopumā ļauj Komisijai konstatēt un novērst lielu skaitu nepilnību;
136. atzinīgi vērtē ceturkšņa ziņojumus, kurus Komisija ir sniegusi par finanšu korekcijām, un finanšu korekciju intensifikāciju, ko Komisija ir panākusi 2008. un 2009. gadā; tomēr pauž nožēlu par to, ka finanšu korekciju sistēmai nav pārāk liela preventīva ietekme uz dalībvalstīm, jo jebkādus neattaisnotus izdevumus, kurus ir atklājusi Komisija vai Revīzijas palāta, varētu aizstāt ar dalībvalsts attaisnotiem izdevumiem; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai turpmāk tikai pašu dalībvalstu konstatētos trūkumus varētu aizstāt ar citiem izdevumiem, attiecīgajai dalībvalstij nezaudējot līdzekļus;
137. pauž nožēlu par Komisijai iesniegtajiem dažu dalībvalstu nekvalitatīvajiem ziņojumiem par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, tādējādi mazinot Parlamentam iesniegto Komisijas ceturkšņa ziņojumu lietderību un pilnību; aicina Komisiju īstenot turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu saistību izpildi, rūpīgi pārbaudot un novērtējot ziņojumos ietverto datu ticamību un pilnību, un ar nepacietību gaida, kad tiks iesniegti jaunie sertifikācijas iestādēm paredzētie norādījumi, tostarp Komisijas ieteikumi par ziņošanas procedūru uzlabošanu; lūdz Komisijai nākamajā kopsavilkuma ziņojumā uzskaitīt tās dalībvalstis, kuras nepilnīgi ievēro ziņošanas prasības;
138. atzīmē, ka ļoti atšķiras to 2008. gadā konstatēto pārkāpumu skaits, par kuriem dalībvalstis ir ziņojušas OLAF: Itālijā 802, Spānijā 488, Apvienotajā Karalistē 483, Portugālē 403, Vācijā 372, Polijā 329, Nīderlandē 262, Zviedrijā 146, Francijā 98, Grieķijā 96, Čehijā 80, Slovākijā 62, Ungārijā 39, Austrijā 37, Beļģijā 35, Igaunijā 28, Somijā 28, Lietuvā 26, Latvijā 22, Slovēnijā 13, Kiprā 4, Bulgārijā 4, Īrijā 2, Maltā 1, Rumānijā 0; pauž bažas, ka tas liecina par nepieciešamību pēc saskaņotas ziņošanas sistēmas;
139. norāda, ka Komisijai nav ziņots par krāpšanas gadījumiem saistībā ar revīzijā izskatītajiem projektiem un ka Revīzijas palātas pārskatā uzrādītais kļūdu līmenis ne vienmēr liecina par krāpšanu;
140. lūdz, lai Komisija, pamatojoties pati uz saviem pētījumiem, pastāvīgi uzrauga ziņoto skaitļu ticamību un pārbauda ziņošanas sistēmu efektivitāti gadījumos, kad paziņoto pārkāpumu skaits šķiet pārāk mazs;
141. aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par to maksājumu izpildes rādītājiem un sadales shēmām, kurus Grieķijas iestādes veikušas no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pēc postošajiem mežu ugunsgrēkiem; aicina Komisiju sniegt informāciju par veiktajām ex-post pārbaudēm un to rezultātiem;
142. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas lēmumu iekļaut 2010. gada darba programmā Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda revīzijas tūrisma, sieviešu profesionālās apmācības un sabiedrības apgādes ar dzeramo ūdeni jomā, jo tās ir īpaši svarīgas vietējo kopienu attīstībai;
143. aicina Revīzijas palātu novērtēt, kā vadošās iestādes veic struktūrfondu un Kohēzijas fonda ārējo novērtēšanu, un pievērst īpašu uzmanību novērtējumu objektivitātei, ja par novērtējumu maksā tas, kurš gūst labumu no novērtējuma;
144. aicina Revīzijas palātu novērtēt dalībvalstu revīzijas iestāžu spēju veikt revīziju, ņemot vērā to cilvēkresursus, un šo iestāžu neatkarību, vērtējot pārvaldības kontroles sistēmas atbilstību;
Nodarbinātība un sociālās lietas
145. atzinīgi vērtē to, ka ESF piešķirtie līdzekļi — EUR 10,6 miljardi saistību apropriācijās un EUR 8,8 miljardi maksājumu apropriācijās — ir izlietoti attiecīgi par 100 % (EUR 10,6 miljardi) un 97,1 % (EUR 8,8 miljardi); atzīst Komisijas centienus uzlabot finanšu pārvaldību;
146. norāda uz ESF kļūdu īpatsvaru, kas ir zemāks nekā kopumā par struktūrfondiem ziņotais kļūdu līmenis, proti, zemāks nekā 11 %; mudina Komisiju paziņot par pašas pieļauto kļūdu īpatsvaru un pārbaudīt, kā iespējams stiprināt ESF patstāvību nākamajā finansēšanas laikposmā;
147. atgādina, ka, tā kā Nodarbinātības ģenerāldirektorāts pārvalda līdzekļu izlietojumu, tā pienākums ir veikt attiecīgus krāpšanas un korupcijas novēršanas pasākumus; atzinīgi vērtē ciešo sadarbību ar OLAF; prasa nodrošināt, lai arī dalībvalstu tiesu iestādes turpinātu izmeklēt krāpšanas gadījumus saistībā ar ESF un sodītu vainīgos;
148. atzīmē, ka kļūdu īpatsvars ne vienmēr liecina tikai par krāpšanu, un tāpēc prasa turpmāk skaidri nošķirt krāpšanas gadījumus un kļūdu īpatsvaru;
149. atzinīgi vērtē Komisijas centienus panākt, lai visas dalībvalstis būtu pilnībā atbildīgas, liekot tām iesniegt ikgadējās revīzijas pārbaužu ziņojumus un gada kopsavilkuma ziņojumus; prasa izvērtēt prasības par ziņošanu, lai nodrošinātu, ka viena un tā pati informācija netiktu pieprasīta divreiz; uzskata par nepieņemamiem un sodāmiem gadījumus, kad dalībvalstu pārvaldes un uzraudzības iestādes neiesniedz ziņojumus par pārskatatbildību vai tās iesniedz nepilnīgus ziņojumus, vai arī ir pārkāptas finanšu regulās noteiktās obligātās prasības; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, kā uzlabot pašreizējās ziņošanas prasības, ietverot tajās sankciju mehānismu;
150. atzīmē, ka, piešķirot līdzekļus, ir iespējams interešu konflikts starp līdzekļu pārvaldītājiem un līdzekļu saņēmējiem; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai īstenotu noteikumus par interešu konflikta novēršanu līdzekļu piešķiršanas gaitā, nodrošinot valsts pārvaldes iestādes ar atbilstīgiem resursiem;
151. uzsver ESF mērķgrupu un projektu vadītāju īpašās vajadzības; ierosina par projektu līdzfinansējumu uzskatīt arī brīvprātīgu darbu bezpeļņas organizācijās un mantiskos ieguldījumus; aicina projektu vadītājus veikt precizējošu izpēti par ESF administratīvajām izmaksām katrā dalībvalstī un katram projektam;
152. atgādina jaunākos grozījumus Struktūrfondu regulās (Regula (EK) Nr. 1341/2008[15], Regula (EK) Nr. 284/2009[16], Regula (EK) Nr. 396/2009[17], Regula (EK) Nr. 397/2009[18] un Regula (EK) Nr. 846/2009[19]), kuru mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras; prasa ziņojumu par minēto grozījumu ietekmi;
153. norāda, ka šīm vienkāršošanas procedūrām ir svarīga nozīme administratīvo slogu mazināšanā valsts, reģionu un vietējā līmenī; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šādas procedūras nākotnē nepalielina kļūdu īpatsvaru;
Iekšpolitika
Pētniecība, enerģētika un transports
154. atzinīgi vērtē kļūdu skaita nelielo samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šajā politikas grupā, kā arī uzlabojumu, kas saistīts ar kavētiem maksājumiem, un to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka Komisija 2008. gadā ir ievērojami uzlabojusi izpildes rādītājus, savlaicīgi veicot maksājumus saņēmējiem;
155. prasa, lai Komisija šajā jomā, kas ir Komisijas tiešā finanšu pārvaldībā, veic visu iespējamo, lai tiktu saglabāta pozitīvā virzība, kāda bija vērojama 2008. gadā;
156. tomēr ar bažām atzīmē, ka kopumā attiecībā uz pētniecību, enerģētiku un transportu Revīzijas palātas veiktās revīzijas laikā atkal ir konstatētas būtiskas kļūdas saistībā ar saņēmēju labā veiktajiem maksājumiem un Komisijas uzraudzības un kontroles sistēmām, kuras nepietiekami mazina objektīvo risku, ka varētu tikt atlīdzinātas nepamatoti lielas izmaksas;
157. jo īpaši pauž bažas par neatrisinātajām četru Pētniecības grupas dienestu atrunām, kas radušās to atlikušo kļūdu īpatsvara dēļ, kas saistītas ar Sestās pamatprogrammas (FP6) izdevumu atlīdzinājuma pieprasījumiem;
158. atzīmē arī dažādu nozaru, programmu un pārvaldības veidu sistēmiskās atšķirības attieksmē pret ES līdzekļu saņēmējiem;
159. pauž bažas par ES publisko tēlu, ko, iespējams, var negatīvi ietekmēt ieinteresēto personu atklāsme, ka atšķirībā no pētniecības lauksaimniecības jomā piemēro stingrākas kontroles sistēmas;
160. norāda, ka dažas tiesību normas par pētniecības finansēšanu (piem., attiecībā uz sankcijām) iepriekš netika piemērotas, un aicina Komisiju izbeigt šādu praksi un nodrošināt spēkā esošo tiesību normu pilnīgu un konsekventu piemērošanu;
161. vienlaikus atgādina augstāk minētajā 2009. gada 23. aprīļa rezolūcijā (117. punktā u. c.) paustās prasības, jo īpaši prasību atturēties izdarīt jebkādas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku un prasību par saņēmēju likumīgo interešu ievērošanu, kā arī atgādina, ka jāpaātrina sertifikātu pieņemšana saistībā ar metodiku, ko piemēro vidējām personāla izmaksām, un šajā sakarībā nav panākts būtisks progress; aicina Komisiju laba likumdošanas procesa labad turpmāk iesniegt mērķu un procedūru ziņā praktiski īstenojamus priekšlikumus;
162. šajā sakarībā ar dziļām bažām atzīmē, ka ir apstiprināts tikai viens sertifikāts saistībā ar metodoloģiju, ko piemēro vidējām personāla izmaksām;
163. nožēlo, ka nav precīzas informācijas par programmas „Galileo” aktīviem; lūdz Komisijai iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu inventarizācijas sarakstu, pārbaudītu atzīšanas kritērijus un novērtētu Eiropas Kosmosa aģentūras rīcībā esošo „Galileo” aktīvu vērtējumu; lūdz, lai Komisija šo informāciju nosūtītu Parlamentam līdz 2010. gada beigām;
164. pauž bažas par to, ka pašreizējās pamatprogrammas spēkā esošais regulējums neatbilst modernas pētniecības vides vajadzībām, un uzskata, ka, veidojot jaunu pamatprogrammu, ir svarīgi turpināt modernizāciju un vienkāršošanu;
165. uzskata, ka ir jāvienkāršo izmaksu deklarācijās uzrādīto izmaksu aprēķināšanas noteikumi, lai uzlabotu situāciju, un aicina Komisiju turpināt strādāt, lai ieviestu visvieglāk piemērojamus noteikumus programmu līdzekļu saņēmējiem; prasa skaidri definēt nepieciešamos kritērijus, kā novērtēt, vai saņēmēju piemērotās izmaksu aprēķināšanas metodoloģijas atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām;
166. uzsver, ka Komisijai jānodrošina kontroles mehānismu stingra piemērošana, jo īpaši uzlabojot revīzijas apliecinājumu ticamību un efektīvi īstenojot ex post revīzijas stratēģiju, vajadzības gadījumā, kā to iesaka Revīzijas palāta, piemērojot soda sankcijas un savlaicīgi veicot līdzekļu piedziņu vai korekcijas, ja ir nepamatoti atlīdzinātas deklarētās izmaksas;
167. prasa arī, lai Komisija sniedz informāciju par pētniecības jomā iesaistīto ģenerāldirektorātu pasākumu sadali, kuri apvienojumā ar integrētas vadības informācijas sistēmas neesamību, kā to norāda Revīzijas palāta, padara koordināciju vēl grūtāku, jo īpaši attiecībā uz revīzijas rezultātu pēcpārbaudi;
Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums
168. uzskata, ka vispārējie izpildes rādītāji budžeta pozīcijām, kas attiecas uz vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu, ir apmierinoši;
169. uzsver vispārējo budžeta izpildes līmeni 95,15 % apmērā vides jomā, saistību apropriāciju izpildi 99,75 % apmērā sabiedrības veselības jomā un izpildes līmeni 98 % apmērā sadaļā par pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku veselību, uzskatot to par iepriecinošu rezultātu;
170. norāda, ka 2008. gada budžets ietvēra sešu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu;
171. atzinīgi vērtē LIFE+ darbības budžeta izpildi 99,26 % apmērā; norāda, ka tika atlasīti 196 projekti; norāda, ka 52 % piešķirtā finansējuma tika novirzīti projektiem dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā; tomēr uzskata, ka joprojām ir iespējams uzlabot Komisijas veikto pārvaldību, lai nodrošinātu līdzfinansēto projektu ilgtspējību;
172. šajā sakarībā norāda, ka uzlabojumus varētu panākt, nodrošinot, ka uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanas brīdī atbalsta pasākumi jau ir veikti, vēl vairāk uzlabojot to zināšanu izplatīšanu, kas gūtas LIFE+ projektos, un pastiprināti veicot sistemātiskas pārbaudes pēc projektu pabeigšanas;
173. aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt pieteikumu iesniedzējiem un izstrādāt īpašu apmācības programmu, kā arī viegli saprotamas pamatnostādnes; uzsver, ka steidzami jāpievērš uzmanība tām programmas daļām, kurās izpildes līmenis ir pazeminājies, un attiecīgi jārīkojas;
174. uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk sniegt konkrētu palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, kuri īsteno projektus saskaņā ar sabiedrības veselības programmu, lai izvairītos no nepamatotiem izmaksu kompensācijas pieprasījumiem un nepilnīgiem finanšu pārskatiem, kas paildzina procedūras; turklāt uzskata, ka uzaicinājumiem uz konkursu jābūt skaidriem un viegli saprotamiem, lai novērstu tādu projektu pieteikumu iesniegšanu, kuri nepārprotami nav tiesīgi saņemt finansējumu to apmēra un augstu saistīto izmaksu dēļ vai kuri nav kvalitatīvi;
175. ar gandarījumu norāda uz Kopienas Tabakas fonda veiksmīgo izmantošanu un pauž pārliecību par šā instrumenta nozīmību;
176. atgādina Komisijai tās atbildību par Veselības un patērētāju izpildaģentūru (EAHC); norāda, ka EAHC pārvaldīja 256 dalīto izmaksu projektus par kopumā EUR 119 miljoniem no ES budžeta, kā arī rīkoja ekspertu sanāksmes un informācijas dienas; uzskata EAHC darbību 2008. gadā par apmierinošu;
Iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība
177. pauž nožēlu, ka Komisijas ģenerāldirektorātu un dienestu gada darbības pārskati tiešsaistē ir pieejami tikai vienā valodā; mudina Komisiju uzlabot situāciju attiecībā uz nākamā gada pārskatiem;
178. norāda, ka daudzos gadījumos budžeta izpildē pieļautās kļūdas ir pārāk sarežģītu izdevumus reglamentējošu noteikumu un procedūru sekas; tādēļ mudina Komisiju turpināt darbu pie tiesiskā regulējuma vienkāršošanas, it īpaši lai atrisinātu pārējās problēmas dažās kontroles sistēmās;
179. pauž nožēlu, ka dalībvalstis joprojām pārāk reti veic importēto preču fiziskas pārbaudes, neraugoties uz vairākiem Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem un to, ka muitas nodokļi veido ievērojamu daļu no 2008. gada budžeta kopējiem ieņēmumiem; tādēļ aicina Komisiju prasīt, lai dalībvalstis rastu pietiekamu līdzsvaru starp importēto preču fiziskajām pārbaudēm un tirgus dalībnieku pēcmuitošanas revīziju;
180. atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas panākti, lai sasniegtu maksājumu apropriāciju izpildes līmeni 92 % apmērā iekšējā tirgus īstenošanā un attīstībā (12 02 01. pozīcija); norāda, ka programmas SOLVIT (12 02 02. pozīcija) izpildes līmenis ir 48 %, ko nosaka maksājumu apropriāciju izmantošana tikai šīs budžeta pozīcijas izveides pirmajā gadā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis ir sasniegts 97 % apmērā;
181. atzīst, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 97 % apmērā muitas politikas jomā (14 04 01. un 14 04 02. pozīcija) uzskatāms par ievērojamu sasniegumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ka par to jāpateicas aprēķina metodes uzlabojumiem, un mudina Komisiju turpināt darbu tādā pašā garā;
182. novērtē centienus, kas ieguldīti, lai sasniegtu maksājumu apropriāciju izpildes līmeni 97 % apmērā patērētāju aizsardzības programmā (17 02 01. un 17 02 02. pozīcija);
Transports un tūrisms
183. konstatē, ka galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā 2008. gada budžetā Transporta un tūrisma komitejas kompetencē esošajiem politikas virzieniem kopumā bija paredzēti EUR 2 516 000 000 saistību apropriācijās un EUR 1 703 000 000 — maksājumu apropriācijās; konstatē arī, ka no šīm summām:
– EUR 969 425 000 saistību apropriācijās un EUR 892 308 000 maksājumu apropriācijās bija paredzēti Eiropas transporta tīkliem (TEN-T),
– EUR 13 600 000 saistību apropriācijās un EUR 10 000 000 maksājumu apropriācijās — transporta drošībai,
– EUR 39 080 000 saistību apropriācijās un EUR 37 958 000 maksājumu apropriācijās — programmai „Marco Polo”,
– EUR 96 160 000 saistību apropriācijās un EUR 98 000 000 maksājumu apropriācijās — transporta aģentūrām un „Galileo” uzraudzības iestādei,
– EUR 468 472 000 saistību apropriācijās un EUR 345 402 000 maksājumu apropriācijās — transportam saistībā ar septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu, tostarp ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, kas noteikta par vienu no prioritātēm,
– EUR 5 350 000 saistību un maksājumu apropriācijās — satiksmes drošībai, tostarp sagatavošanās darbībai, kuras mērķis ir atvieglot pārrobežu satiksmi Eiropas Savienības ziemeļaustrumu robežpārejas punktos,
– EUR 2 500 000 saistību apropriācijās un EUR 1 500 000 maksājumu apropriācijās — tūrismam;
184. atzīmē to, ka 2008. finanšu gada budžeta izpildes pārbaudē Revīzijas palāta nolēma pievērsties pētniecības un enerģētikas politikas jomām, nevis transporta politikai;
185. atzinīgi vērtē joprojām augsto gan saistību, gan maksājumu apropriāciju izlietojuma līmeni TEN-T projektos, abos gadījumos sasniedzot gandrīz 100 %, un aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīga finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta, lai varētu pildīt šīs Kopienas saistības; atgādina, ka Parlaments atbalstīja Savienības finansējuma palielināšanu; atzīmē, ka prioritāro TEN-T projektu pārskatīšana 2010. gadā radīs izdevību, lai novērtētu šo izdevumu pietiekamību un efektivitāti;
186. pauž bažas, ka jau otro gadu pēc kārtas ir bijis ļoti zems (79 %) transporta drošībai piešķirto maksājuma apropriāciju izlietojuma līmenis; atzīmē, ka īpaši zems bija programmai „Marco Polo II” piešķirto maksājuma apropriāciju izlietojuma līmenis (40 %) un ka transporta sistēmu optimizēšanai piešķirto maksājuma apropriāciju izlietojuma līmenis bija tikai 67 %; atgādina, ka minētajos gadījumos 2008. gada budžetā paredzētā summa ir tā pati, kas tika ierosināta Komisijas provizoriskajā budžeta projektā (PBP);
187. pauž nožēlu par pasažieru tiesībām paredzēto maksājumu apropriāciju īpaši zemo izlietojuma līmeni (27 %); atzīmē, ka veiktie maksājumi ir tikai 55 % no summas, ko Komisija ierosināja PBP; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, inter alia, ieguldīt līdzekļus pasažieriem paredzētā informācijā par viņu tiesībām, lai noteikumu piemērošana būtu efektīva;
188. uzsver programmai „Galileo” paredzēto maksājumu apropriāciju nepietiekamo izlietojuma līmeni (50 %), ņemot vērā šīs programmas nozīmi loģistikas un transporta nozaru ilgtspējīgā attīstībā;
189. aicina Komisiju sniegt sīku skaidrojumu par šo apropriāciju nepietiekamo izlietojuma līmeni, kā arī par plānotajiem pasākumiem, lai panāktu, ka šī problēmas turpmāk vairs neatkārtojas;
190. atzīmē to, ka izlases veidā veiktās darījumu pārbaudes ļauj secināt, ka kļūdu līmenis, visticamāk, ir robežās no 2 līdz 5 %; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai šis rādītājs būtu zemāks par 2 %;
191. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; pauž bažas par kavēšanos darbā pieņemšanas jomā un atzinīgi vērtē aģentūras mērķi aizpildīt pašreiz vakantās amata vietas;
192. pauž nožēlu, ka trūkst datu par pasākumiem tūrisma jomā, un atzinīgi vērtē Lisabonas līgumā noteikto jauno tiesisko un ekonomisko regulējumu, kas dod iespēju šīs nozares Eiropas Savienības līmeņa pasākumu (sociālais un kultūras tūrisms, izcilākie galamērķi u. c.) izstrādi atbalstīt daudzgadu finanšu shēmā;
193. atkārto savu prasību, lai Komisija katru gadu Parlamentam un Padomei nosūtītu izdevumu sīkāku aprakstu par katru budžeta pozīciju, salīdzinot ar komentāriem/piezīmēm par attiecīgo pozīciju;
Kultūra un izglītība
194. atzinīgi vērtē Komisijas centienus panākt lielāku pārredzamību un draudzīgāku attieksmi pret klientiem un atbalsta turpmākus pasākumus šajā virzienā; saistībā ar gaidāmo daudzgadu programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu prasa veikt īstenošanas un pārvaldības struktūru padziļinātu novērtēšanu; iesaka tajā iekļaut elementus, ar kuru palīdzību varētu noteikt klientu apmierinātību ar dalībvalstu aģentūrām; šajā sakarībā atgādina, ka ar dalībvalstu aģentūru palīdzību tiek izlietoti gandrīz 70 % daudzgadu programmu līdzekļu;
195. atbalsta to, ka Komisija dalībvalstu iestādēm sniedz norādījumus attiecībā uz dalībvalstu aģentūru darba uzraudzību, lai vēl vairāk atvieglotu programmu pārvaldību dalībvalstīs; mudina Komisiju arī turpmāk aktīvi uzraudzīt dalībvalstu aģentūru īstenoto programmu pārvaldību, lai novērstu pārtraukumus daudzgadu programmu daļu īstenošanā; atbalsta Komisijas stingro nostāju attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu dalībvalstu aģentūrām gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi pārvaldībā; aicina visas iesaistītās puses novērst šādu trūkumu izraisīto negatīvo ietekmi uz saņēmējiem; aicina Komisiju pārredzamības un izmaksu kontroles labad nošķirt dalībvalstu aģentūru organizatoriskās un personāla izmaksas no līdzekļiem, ko izmaksā kā subsīdijas;
196. vērš uzmanību uz tādu kontroles pasākumu kaitīgumu, kuri nav samērīgi ar pārvaldāmajiem budžeta līdzekļiem; uzskata, ka attiecīgās kontroles prasības nekādā gadījumā nedrīkst radīt spiedienu, lai palielinātu apjomu un tādējādi paaugstinātu dalības slieksni;
197. aicina Komisiju saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu izstrādāt jaunu kārtību, saskaņā ar kuru līdzekļu saņēmēji drīkstētu iegūt vairāk aktīvu, nebaidoties, ka tā rezultātā samazināsies atbalsts, ko tiem piešķir kā ES līdzfinansējumu;
198. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstu aģentūrām rast pieņemamu un elastīgu risinājumu procentu problēmai saistībā ar neizlietotajiem decentralizētajiem līdzekļiem, par kuriem dalībvalstīs tiek maksāts nodoklis no uzkrājumu ienākumiem, bet kurš dalībvalstu aģentūrām ir pilnībā jāatmaksā;
199. atzīmē ar maksājumiem saistīto kļūdu ievērojamo samazinājumu; tomēr uzskata, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi starpposma un galīgo maksājumu jomā; aicina Komisiju, izmantojot uzraudzības apmeklējumus un tiešo pārbaudi, ciešāk uzraudzīt ikgadējo ex post deklarēšanas procesu attiecībā uz mūžizglītības programmu;
200. aicina Komisiju pārskatīt birokrātiskos šķēršļus, kas kavē programmas „Jaunatne darbībā” īstenošanu; it īpaši aicina šīs programmas 1.1. un 1.2. darbībā paredzētos pasākumus noteikt kā vieglāk pieejamus pakalpojumus; uzsver, ka atlases kritērijiem jābūt pārredzamiem un pretendentiem saprotamiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest jaunu veidu līdzekļu piešķiršanai saistībā ar programmu „Jaunatne darbībā”, lai šādu finansējumu darītu pieejamu maza mēroga un jauniešu projektiem, kas pašreizējā situācijā nevar rast paši savu finansējumu;
Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas
201. konstatē, ka 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu ir vērojama brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētā budžeta saistību izpildes relatīva samazināšanās (87,51 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 90,29 % 2007. gadā); konstatē, ka uz 2009. gadu ir pārnesti EUR 75 000 000, bet secina, ka saskaņā ar Komisijas dienestu sniegto informāciju šī summa bija piešķirta pirms 2009. gada 31. marta; norāda, ka salīdzinājumā ar 2007. gadu maksājumu izpildes līmenis ir palielinājies (80,88 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 60,41 % 2007. gadā); aicina Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātu censties arī turpmāk nodrošināt saistību un maksājumu izpildes iespējami augstāku līmeni 2009. gadā;
202. pauž nožēlu, ka Komisija pirmos iepriekšējā finansējuma maksājumus dalībvalstīm no Ārējo robežu fonda varēja veikt tikai 2008. gada pēdējos mēnešos, jo īstenošanas noteikumus pieņēma tikai 2008. gada 5. martā un dažas dalībvalstis savu pārvaldes un kontroles sistēmu aprakstu sākotnējās versijas iesniedza ar ievērojamu kavēšanos vai arī nepietiekami labā kvalitātē;
203. norāda, ka turpmākajos gados aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanai būtu vēl vairāk jāpamatojas uz attiecīgās komitejas sniegto novērtējumu attiecībā uz aģentūras darbības rezultātiem visa gada garumā;
Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma
204. ir ļoti nobažījies par kavēšanos otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izveidē un šīs kavēšanās ietekmi uz ES budžetu un dalībvalstu budžetiem; atzīmē, ka tā dēvētais 1. starpposma tests attiecībā uz SIS II projekta stabilitāti, uzticamību un izpildi, ko veica 2010. gada janvārī, nebija veiksmīgs;
205. atgādina Komisijas saistības saskaņā ar Padomes 2008. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS I+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)[20] un Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmumu 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS I) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)[21] ik pēc sešiem mēnešiem un pirmo reizi pēc pirmajiem 2009. gada sešiem mēnešiem iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu par SIS II izstrādi un migrāciju no SIS I + uz SIS II; atzīmē, ka pirmais progresa ziņojums, kas ietver periodu no 2009. gada janvāra līdz 2009. gada jūnijam (COM(2009)0555) un kas publicēts 2009. gada 22. oktobrī, ir novecojis, un otrais progresa ziņojums vēl nav pieejams;
206. atgādina par Padomes un Parlamenta prasību Komisijai — šo prasību Padome izteikusi savos 2009. gada 4. un 5. jūnija secinājumos par turpmāko SIS II virzienu, savukārt Parlaments to izteicis savā 2009. gada 22. oktobra rezolūcijā par Šengenas Informācijas sistēmas II un Vīzu informācijas sistēmas[22] progresu —, lai tā nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz otrās paaudzes SIS izstrādes finanšu aspektiem;
207. uzsver, ka Komisijai savlaicīgākā un pārredzamākā veidā ir jāievēro pienākums sniegt ziņojumus;
208. aicina Revīzijas palātu, sākot no projekta uzsākšanas ar sākotnēju uzaicinājumu piedalīties konkursā, veikt padziļinātu revīziju un iesniegt īpašu ziņojumu, novērtējot Komisijas veikto SIS II projekta pārvaldību;
209. patur tiesības atstāt rezervē līdzekļus, kas 2011. gada budžetā jāpiešķir SIS II izstrādei, lai nodrošinātu šā procesa pilnīgu parlamentāru uzraudzību un kontroli;
Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība
210. atgādina Komisijai, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jāievēro visos Eiropas Savienības pasākumos, un tādēļ tam būtu jāatspoguļojas arī Eiropas Savienības budžeta izpildes apstiprināšanā;
211. pauž nožēlu, ka budžeta plānošanā joprojām netiek ievērots dzimumu līdztiesības princips; tādēļ atkārtoti prasa Komisijai veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeta veidošanā tiešām tiek ievērota integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai;
212. atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu[23] par iespējām ievērot dzimumu līdztiesības principu ES budžeta plānošanā un aicina visas Eiropas Savienības budžeta procedūrā iesaistītās puses ņemt vērā šo pētījumu, gatavojot un izpildot budžetu, kā arī veicot tā revīziju;
213. aicina Komisiju turpināt darbu, lai izstrādātu ar dzimumu saistītus rādītājus, kurus varētu iekļaut ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo līdz šim pieejamais ļoti nelielais datu apjoms nesniedz pienācīgu situācijas raksturojumu;
214. aicina Revīzijas palātu ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu veltīt atsevišķu nodaļu dzimumu līdztiesības aspektiem;
215. atzinīgi vērtē to, ka finansēšanas mehānismi 2007.–2013. gadam ir vienkāršoti, taču pauž nožēlu, ka 2008. gadā, neraugoties uz šo uzlabojumu, joprojām tika konstatētas kļūdas daudzos atmaksājumos, kas saistīti ar kohēzijas projektiem (tie ietver arī Eiropas Sociālā fonda un dzimumu līdztiesības projektus); tādēļ aicina Komisiju nodrošināt finansēšanas mehānismu lielāku efektivitāti;
Ārējās darbības
216. ņemot vērā 2007. un 2008. gada pieredzi, norāda, ka ir būtiski nodrošināt, lai attiecībā uz izdevumiem šajā politikas jomā tiktu turpināta pārredzamības uzlabošana, it īpaši tāpēc, ka tiek veidots Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD);
217. aicina Komisiju līdz 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras beigām iesniegt konkrētus, detalizētus un visaptverošus plānus par EĀDD personāla, organizatorisko un kontroles struktūru, jo īpaši norādot darbinieku skaita palielināšanos un sadalījumu, paredzamo ietekmi uz budžetu un izmaiņas statūtos un Finanšu regulā, un nekavējoties sākt sarunas ar budžeta lēmējinstitūciju, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem; noraida sarunu sākšanu, pamatojoties uz neskaidriem pamatlīgumiem;
218. pauž stingru pārliecību, ka Parlamenta kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pārbaudes tiesības nedrīkst mazināties līdz ar EĀDD izveidi; vēlas, lai Komisija ņem to vērā[24], kad tā ierosinās pārskatīt pašreizējo Finanšu regulu; uzsver, ka šai pēdējai pārskatīšanai vajadzētu būt daļai no parastās trīsgadu pārskatīšanas; noraida ideju par Komisijas ierosināto paātrināto procedūru;
219. ar lielām bažām atzīmē Revīzijas palātas kopējo novērtējumu, ka visu attiecīgo ģenerāldirektorātu (EuropeAid, Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta, Paplašināšanās ģenerāldirektorāta un Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta) uzraudzības un kontroles sistēmas joprojām ir tikai daļēji efektīvas, kā arī Revīzijas palātas secinājumu par to, ka saistībā ar maksājumiem šajā politikas grupā ir ieviesusies būtiska kļūda; norāda, ka, tāpat kā iepriekš, kļūdas ir atrodamas galvenokārt pārstāvniecību un saņēmēju līmenī;
220. atzinīgi vērtē to, ka EuropeAid ir panācis uzraudzības un kontroles sistēmu uzlabojumus; tomēr mudina EuropeAid veikt nepieciešamos uzlabojumus saistībā ar ex-ante pārbaudēm, veikt ārējās revīzijas un novērst pretrunas un nepilnības gada revīzijas plānā, CRIS revīzijas modulī un veikto revīziju rezultātu vispārējā uzraudzībā;
221. prasa, lai Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts pastiprinātu ex-post pārbaudes un novērstu Revīzijas palātas atklātos trūkumus attiecībā uz projektu finanšu pārvaldību un uzraudzību; atzinīgi vērtē, ka Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts atzīst nepieciešamību pievērst šai problēmai vairāk uzmanības;
222. vērš uzmanību uz daudzajiem šajā politikas grupā veiktajiem iespējamas krāpšanas gadījumiem (102 gadījumi), kurus izmeklē OLAF, un tas ir otrais lielākais šādu gadījumu skaits uzreiz pēc iekšējās izmeklēšanas gadījumu skaita; atzinīgi vērtē to, ka OLAF ir pievērsies ārējam atbalstam, veicot izmeklēšanas un preventīvu darbu, un ir pastiprinājis sadarbības pasākumus;
223. pauž nožēlu par kavēšanos pārredzamības panākšanā par ES līdzekļiem, kurus pārvalda starptautiskas organizācijas un jo īpaši ANO (īstenojot kopīgu pārvaldību); pauž nožēlu par grūtībām, ar kurām bija jāsaskaras Revīzijas palātai, lai no ANO saņemtu revīzijas ziņojumus un apliecinošus dokumentus, lai gan Komisija vairākkārt pieprasīja ievērot Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA); atzīst un atzinīgi vērtē panākto progresu, jo īpaši attiecībā uz 2009. gada aprīlī noslēgto līgumu par pārbaudes misiju darba uzdevumiem un parakstītajām kopīgajām pamatnostādnēm par ziņošanu;
224. atzinīgi vērtē to, ka ANO struktūrām bieži vien ir īpaša pieredze un zināšanas, ko nevar gūt citur; tomēr pauž bažas, ka Komisija nav pietiekami pārliecinājusies, vai ANO patiešām ir pati iedarbīgākā un rezultatīvākā struktūra atbalsta sniegšanas jomā[25]; aicina Komisiju padarīt atbalsta īstenošanas kanālu izraudzīšanās procesu pārredzamāku un objektīvāku;
225. norāda uz pastāvīgo tendenci palielināt iemaksas fondos, kuros iesaistīti vairāki līdzekļu devēji, un jo īpaši ANO fondos, saskaņā ar līdzekļu devēju labas sadarbības principiem; tomēr pauž neapmierinātību ar to, ka Revīzijas palātai joprojām jāsaskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt ANO aģentūru izstrādātiem finanšu dokumentiem; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komisija veikusi, lai atvieglotu Revīzijas palātas revīziju veikšanas procesu, un aicina īstenot vēl citus pasākumus, lai pilnībā aizsargātu Eiropas Savienības finansiālās intereses un palielinātu procesa pārredzamību, vajadzības gadījumā izdarot grozījumus, piemēram, FAFA;
226. šajā sakarībā uzsvērti pauž dziļu neizpratni un neapmierinātību par to, ka Komisija līdz šim nav spējusi rīkoties, lai izveidotu patiesu Eiropas instrumentu krīzes pārvaldības īstenošanai, kā tas tika pieprasīts iepriekšējās budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās; atkārtoti uzsver, ka tas jādara nekavējoties, un aicina jauno Komisiju gaidāmajā Finanšu regulas pārskatīšanā paredzēt iespēju pašai pārvaldīt vairāku līdzekļu devēju trasta fondus;
227. atzinīgi vērtē pozitīvās pārmaiņas pārredzamības, mērķu un starptautisko līdzekļu devēju koordinēšanas jomā, kas panāktas, izveidojot PEGASE mehānismu[26], kura pamatā ir TIM[27], bet kura darbības joma ir plašāka, jo tas ietver gan TIM izdevumus, gan izmaksas, kas saistītas ar saimnieciskās darbības atjaunošanu (budžeta atbalsts, finansējums infrastruktūrai un sociālie jautājumi) saskaņā ar Palestīnas reformu un attīstības plānu;
228. norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta stratēģiskās plānošanas dokumentos noteikt skaidrus stratēģiskos mērķus un izmērāmus izpildes rādītājus; uzskata, ka līdzīgi pasākumi būtu jāveic arī saistībā ar citiem ārējiem instrumentiem, kuru darbības joma joprojām ir ļoti vispārīga;
229. ierosina, lai Komisija sagatavotu pētījumu, kurā tiktu izvērtēta to budžeta līdzekļu elastīgākas pārvietošanas iespēja, kas paredzēti ārlietu politikas īstenošanai; uzskata, ka jau iepriekš būtu jāparedz budžeta līdzekļu elastīgāka lietojuma iespēja, ņemot vērā līdz šim radušos budžeta pārpalikumus un šajā politikas jomā aizvien pieaugošās vajadzības, tomēr šī iespēja nedrīkst negatīvi ietekmēt pareizu budžeta izstrādi un kontroli;
Attīstība un humānā palīdzība
230. pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta, veicot revīziju, budžeta atbalsta saistībās ir konstatējusi daudzas skaitļos neizsakāmas kļūdas; uzstāj, ka Komisijai būtu jānovērtē šie maksājumi vēl jo rūpīgāk; šajā sakarībā ar gandarījumu atzīmē 2009. gada februāra pārskatu par šāda veida maksājumu finanšu plūsmām;
231. ar gandarījumu atzīmē uzlabojumu, kas vērojams skaidrības un struktūras ziņā attiecībā uz Komisijas novērtējumiem par atbilstību DCI nolīguma (attīstības sadarbības finansēšanas instrumenta) prasībām; tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka Komisija bieži vien nebija sniegusi strukturētu un dokumentētu izklāstu par to, vai publisko finanšu pārvaldība bijusi pietiekami pārredzama, atbildīga un efektīva, vai vismaz par to, ka ir īstenota ticama un atbilstoša reformu programma;
232. piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai pamatotu savus lēmumus par budžeta atbalsta atbilstību un nodrošinātu, ka visos turpmākajos finansēšanas nolīgumos tiktu noteikts izsmeļošs un skaidrs pamats maksājumu nosacījumu atbilstības izvērtēšanai;
233. aicina Komisiju attiecībā uz budžeta atbalstu uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu maksājumu regularitāti, ciešāk uzraudzītu organizācijas, kuras īsteno no ES līdzekļiem finansētus projektus, veiktu efektīvākas revīzijas, kam sekotu stingrāka paveiktā darba kontrole, un izstrādātu budžeta atbalsta pamatnostādnes, kas būtu lielākā mērā orientētas uz rezultātu sasniegšanu;
234. mudina Komisiju palīdzēt partnervalstīm attīstīt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, jo īpaši gadījumos, kad palīdzību sniedz kā budžeta atbalstu, un aicina Komisiju regulāri ziņot par panākto progresu;
235. norāda, ka Parlamenta pienākums attiecībā uz budžeta atbalstu ir prasīt atbildību no Komisijas par izdevumu rezultātiem un ka budžeta atbalsts ir palīdzības instruments, kuram vajadzīga parlamentārās uzraudzības paradigmas maiņa, ieguldījumu kontroli aizstājot ar rezultātu un faktiski padarītā pārbaudi;
236. atkārto savu prasību, ka attīstības palīdzība kopumā un jo īpaši budžeta atbalsts būtu progresīvi jāpiesaista valsts ex-ante paziņojumam par informācijas sniegšanu, kuru sagatavotu saņēmējvalsts valdība un parakstītu tās finanšu ministrs un kurš attiektos uz konkrēti izvēlētiem jautājumiem, kas skar saņēmējvalsts pārvaldības un atbildības struktūru;
237. aicina jauno Komisiju uzņemties iniciatīvu un iesniegt šo priekšlikumu citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem, sevišķi Pasaules Bankai, lai, vienojoties ar pārējiem līdzekļu devējiem, izstrādātu un īstenotu šādu instrumentu; gaida, kad Komisija sniegs informāciju par šo sarunu iespējamo grafiku;
238. prasa Komisijai noteikt stratēģiskos mērķus un atbilstošus darbības rādītājus, lai varētu produktīvi novērtēt ES darbību ietekmi;
239. aicina Komisiju lielāku uzmanību pievērst sieviešu veselības aprūpei jaunattīstības valstīs kopumā un jo īpaši mātes veselības aprūpes uzlabošanai, jo šī ir tā joma, kurā visvairāk atpaliek TAM sasniegšana;
240. atzinīgi vērtē progresu attiecībā uz darba dalīšanu starp līdzekļu devējiem, kā arī citu efektīva atbalsta principu izmantošanu; tomēr norāda, ka Komisijai ir jāpastiprina centieni, lai koordinētu dalībvalstu pasākumus šajā jomā;
241. uzsver nepieciešamību palielināt palīdzības efektivitāti un mazināt tās fragmentāciju; uzskata, ka būtu jāsamazina Komisijas un dalībvalstu vadīto projektu (aptuveni 40 000 projektu) lielais skaits, dodot priekšroku efektīvākām programmām un labāk īstenojot koordināciju ar ES līdzekļu devējiem, ko var panākt, uzmanību nepārprotami pievēršot ierobežotākam katras saņēmējvalsts prioritāro intervences jomu skaitam un neizslēdzot efektīvu, lai arī nelielu, nevalstisko organizāciju darbību attiecīgajā jomā;
242. norāda, ka 63 % līdzekļu, kas līdz šim piešķirti no Pārtikas atbalsta instrumenta, ir izlietoti ar starptautisko organizāciju starpniecību un atgādina, ka Regulā (EK) Nr. 1337/2008[28] paredzēts, ka attiecībā uz īstenošanu Komisijai ir jāsaglabā „pienācīgs līdzsvars”[29] starp starptautiskajām organizācijām un „citām atbilstīgajām struktūrām”;
243. atkārtoti aicina, izstrādājot un pārskatot valstu stratēģijas dokumentus attīstības sadarbības instrumenta jomā, ciešāk iesaistīt partnervalstu parlamentus un pilsonisko sabiedrību[30];
244. mudina Komisiju nodrošināt to ES finansēto darbību labāku pārredzamību, ko veic aizjūras teritorijās;
Nevalstiskās organizācijas (NVO)
245. atzīmē komisāru M. Šefčovič un A. Šemeta 2010. gada 8. martā iesniegtās rakstiskās piezīmes, kurās ietverta sīka informācija par NVO finansēšanu, ko veic Komisija un izpildaģentūras;
246. aicina Komisiju izveidot Komisijas dienestu finansēto NVO un līdzīgu struktūru publisku reģistru, saskaņot dažādās datubāzes par ES budžeta vai Eiropas Attīstības fonda līdzekļu saņēmējiem, norādīt uzskaites sistēmā, vai saņēmējiem ir bezpeļņas organizāciju statuss, un izvērtēt iespēju paplašināt interešu pārstāvju reģistru, iekļaujot informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no ES;
Rumānija un Bulgārija
247. pauž bažas par trūkumiem pirmspievienošanās fondu pārvaldībā, ko veikušas valsts iestādes Bulgārijā un Rumānijā, un atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos pasākumus, tostarp maksājumu pārtraukšanu, ciešu pārraudzību un sadarbību ar abām dalībvalstīm, jo visu šo pasākumu rezultātā situācija ir ievērojami uzlabojusies; tomēr, lai gan līgumu slēgšana ar Phare līdzekļu piesaisti ir pārtraukta, joprojām ir nobažījies par būtiskajiem trūkumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Phare līdzekļu pārvaldībā, ko veic divas īstenošanas aģentūras Bulgārijā; atzīmē pašreizējo iestāžu apņemšanos izmeklēt pārkāpumus un reformēt ES finansējuma pārvaldību;
248. norāda, ka līdz 2035. gada 19. oktobrim jāpabeidz darbi, kas saistīti ar Kozlodujas atomelektrostacijas darbības izbeigšanu; konstatē, ka attiecībā uz vairāku Komisijas ģenerāldirektorātu līdzekļu izcelsmi nav ievērots pārredzamības princips; lūdz Revīzijas palātu pārbaudīt šo līdzekļu izlietojumu;
249. pauž nožēlu par to, ka nav panākts būtisks progress, risinot atklātos trūkumus (jo īpaši saistībā ar Valsts ceļu infrastruktūras fondu); tādēļ atbalsta Komisijas apdomīgo pieeju un apņemšanos cieši pārraudzīt situāciju, sekot līdzi gūtajiem rezultātiem un sniegt Bulgārijas iestādēm padomu un palīdzību atklāto trūkumu novēršanā; prasa, lai Komisija, pirms sākt starpposma maksājumu izmaksu par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, ievērotu vislielāko rūpību un modrību, apstiprinot atbilstības novērtējuma ziņojumus, kas iesniegti par Bulgārijas iestāžu ierosinātajām darbības programmām; atzīmē Bulgārijas veiktos pozitīvos pasākumus; atzinīgi vērtē Komisijas atbilstības novērtējuma procedūru par visām darbības programmām pozitīvo iznākumu, vienlaikus uzsverot, ka turpmāk Komisijai jāpiemēro efektīva kontrole un vadība;
250. norāda, ka Komisijas dienestu atklāto trūkumu un pārkāpumu dēļ Komisija 2008. gada jūlijā pārtrauca maksājumus Rumānijai, kuri tai pienācās saskaņā ar SAPARD programmu, un atzinīgi vērtē Rumānijas iesniegto rīcības plānu, kurā risināti šie trūkumi, un tādējādi Komisijai kļuva iespējams 2009. gada jūlijā atcelt maksājumu pārtraukšanu;
251. atbalsta to, ka Komisija 2008. gadā ir pārtraukusi maksājumus Bulgārijai, kuri tai pienācās saskaņā ar trim pirmspievienošanās programmām — Phare / pārejas programma, ISPA un SAPARD —, lai aizsargātu ES finanšu intereses, ņemot vērā Komisijas dienestu atklātos trūkumus un pārkāpumus šo līdzekļu pārvaldībā; atzinīgi vērtē Bulgārijas atsaucību, ņemot vērā visus ieteikumus, un tādēļ Komisija 2009. gadā atsāka veikt maksājumus;
252. tomēr pauž nožēlu par trūkumiem, jo īpaši par nespēju identificēt nelikumīgus atbalsta pieteikumus un pienācīgi novērst pārkāpumus, un prasa Bulgārijai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neatkarīga revidenta stingrā uzraudzībā, pieņemt detalizētu rīcības plānu;
253. uzsver, ka šim rīcības plānam ir jāsasniedz konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un laikā noteikti mērķi, tādi kā pārredzamu iepirkuma noteikumu izstrāde, kuri atbilst starptautiskiem standartiem un neierobežo starptautisku pretendentu piedalīšanos konkursā, uzkraujot viņiem milzīgu iekšēju administratīvu slogu; turklāt uzskata, ka šiem mērķiem jābūt vērstiem uz pilnībā darboties spējīgu tiesu un administratīvo struktūru izveidi un uzturēšanu;
254. atzinīgi vērtē Komisijas atjaunināto informāciju par ES līdzekļu izmantošanu Bulgārijā un Rumānijā; tomēr atzīmē neatbilstības un kļūdas, kas vēl aizvien pastāv iesniegtajos progresa ziņojumos; uzskata, ka tā centienus novērtēt tiesu un administratīvās sistēmas progresu kavē pašreizējais progresa ziņojumu formāts; lūdz Komisijai turpināt cieši pārraudzīt šo dalībvalstu sistēmas un saskaņoto rīcības plānu īstenošanu un ierosina, lai arī OLAF turpinātu sniegt atbalstu šīm dalībvalstīm, tām pildot saistības par Savienības finanšu interešu aizsardzību;
255. prasa, lai ziņojumos tiktu sniegtas skaidras norādes par progresu galvenajās krāpšanas un korupcijas apkarošanas jomās; atgādina savu prasību pēc luksofora sistēmas (sarkana, dzeltena un zaļa krāsa), pamatojoties uz konkrētiem rādītājiem (tādu juridisko un administratīvo pasākumu kvantitāte un kvalitāte, kuri īstenoti, lai novērstu krāpšanu un korupciju, atturētu no tās un sodītu par to), lai sniegtu skaidru priekšstatu par pašreizējo sistēmu attīstību šajās valstīs; pauž izbrīnu, ka ziņojumu sagatavošanā ne vienmēr ir notikusi konsultēšanās ar OLAF; lūdz Komisijai turpmākajos progresa ziņojumos iekļaut OLAF komentārus;
Paplašināšanās
256. atzīmē Komisijas veiktos pasākumus, lai ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm uzlabotu pirmspievienošanās palīdzības vispārējo darbību Horvātijā un cieši pārraudzītu pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) līdzekļu pilnīgas decentralizācijas nosacījumu izpildi; uzsver, ka papildus Komisijas palīdzībai Horvātijas iestādēm būtu noderīga pieredze, kas gūta, risinot ar pirmspievienošanās fondu līdzekļu izmantošanu saistītās problēmas Bulgārijā un Rumānijā, lai nepieļautu līdzīgus sarežģījumus, izmantojot pirmspievienošanās līdzekļus savas valsts labā; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav īstenojusi Parlamenta prasību iekļaut progresa ziņojumos luksofora sistēmu (zaļu, dzeltenu un sarkanu krāsu), atspoguļojot panākumus ļoti svarīgās krāpšanas apkarošanas jomās, tādās kā stabilu un efektīvu tiesu un administrācijas struktūru izveide un uzturēšana;
257. pauž vilšanos par to, joprojām turpina dominēt galvenie trūkumi (gatavības trūkums attiecībā uz programmu izveidi un nozaru darbības rādītāju atšķirība), kuru dēļ kopējie sasniegumi attiecībā uz pirmspievienošanās palīdzību Turcijai ir novērtēti kā vidēji slikti;
258. atzīmē Komisijas veiktos pasākumus kandidātvalstīs un citās Rietumbalkānu valstīs, lai cīnītos pret korupciju, un mudina īstenot projektus, lai stiprinātu tiesu sistēmas neatkarību, tiesībaizsardzības iestāžu profesionalitātes pilnveidi un atbalstu cīņai pret korupciju, pamatojoties uz reģionālo un valsts palīdzību; atgādina, ka saskaņā ar Saloniku darba kārtību Rietumbalkāniem ES apņēmās cieši sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, lai tālāk nostiprinātu mieru un veicinātu stabilitāti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu; uzsver, ka tas attiecas arī uz cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī uz reģionālās sadarbības paplašināšanu;
259. atgādina, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi skaidru Komisijas metodiku, kā Komisija vērtē progresu šajās jomās; turklāt lūdz Komisijas ģenerālsekretariātam sniegt Parlamentam ziņojumu par Saloniku darba kārtības īstenošanu, kas varētu būt pamats šā progresa ārējam novērtējumam; aicina Komisiju noteikt skaidru saistību starp pirmspievienošanās fondu maksājumiem un pierādītiem un redzamiem sasniegumiem Saloniku darba kārtības īstenošanā;
260. atgādina, ka 2009. gada progresa ziņojumā par Horvātiju atklāti trūkumi tiesu iestāžu jomā, ko rada nepilnības pārredzamībā un vienotu, objektīvu kritēriju piemērošanā tiesnešu un prokuroru atlasei; tādēļ šaubās, vai 23. nodaļai izmantotie līdzekļi ir izlietoti efektīvi un pilnvērtīgi;
261. atzīmē, ka Reģionālās sadarbības padome darbojas vairāk nekā gadu; lūdz Komisijai sniegt informāciju, lai stiprinātu reģionālo sadarbību saskaņā ar decentralizētu īstenošanas sistēmu, un iesniegt budžeta iestādei savus stratēģiskos apsvērumus šajā jomā;
262. atgādina par vajadzību kandidātvalstīm nodrošināt jaunu un reformētu juridisko nosacījumu efektīvu ieviešanu, izmantojot mērķtiecīgu, pārredzamu, atbildīgu un efektīvu civildienestu; ar bažām atzīmē, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem notikumiem abās valstīs, gan Horvātijā, gan Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM) korupcija joprojām ir plaši izplatīta un ļoti nopietna problēma; pauž nožēlu par to, ka augsta līmeņa korupcijas gadījumos ir veikta tikai ierobežota izmeklēšana un ka kopumā tikai neliels skaits izmeklēšanu ir noslēdzies ar kriminālapsūdzību; uzsver, ka tas norāda uz nopietniem trūkumiem tiesu sistēmā;
263. prasa, lai Komisija turpinātu uzraudzību un ziņotu budžeta lēmējinstitūcijai par neizskatītajām krimināllietām un jaunu krimināllietu skaitu un spriedumiem tajās, kā arī par neizskatītajām lietām un jaunu tiesai iesniegtu lietu skaitu saistībā ar publiskā iepirkuma likumu pārkāpumiem Horvātijā un FYROM;
264. secina, ka vēl aizvien ir nepieciešama pastāvīga, objektīva un pārredzama progresa uzraudzība; šajā sakarībā lūdz Komisijai pievienošanās gadījumā noteikt sākumpunktu galvenajās jomās, kuras ir būtiskas attiecībā uz pievienošanos, un visā pievienošanās procesā izmantot šo sākumpunktu par atsauci un novērtēšanas rādītāju; uzskata, ka pievienošanās procesā panāktā progresa ilgtspēja un šādā procesā īstenoto mērķu apstiprināšana ir ārkārtīgi svarīga veiksmīgai Savienības paplašināšanās turpināšanai; tādēļ prasa regulāru pēcpievienošanās izpildes kontroli;
Administratīvie izdevumi
265. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nevienu būtisku kļūdu attiecībā uz administratīvo izdevumu likumību un pareizību;
- [1] OV L 71, 14.3.2008.
- [2] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
- [3] OV C 216, 14.9.2007., 3. lpp.
- [4] OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp.
- [5] OV C 273, 13.11.2009., 122. lpp.
- [6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
- [7] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
- [8] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
- [9] OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
- [10] OV L 88, 31.3.2009., 25. lpp.
- [11] OV L 255, 26.9.2009., 36. lpp.
- [12] http://eca.europa.eu/portal/pls/portal/docs/1/2410290.PDF.
- [13] OV C 16 E, 22.1.2010., 201. lpp.
- [14] OV L 135, 31.5.1999., 1. lpp.
- [15] Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1341/2008, ar kuru attiecībā uz atsevišķiem projektiem, no kuriem gūst ienākumus, groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (OV L 348, 24.12.2008., 12. lpp.).
- [16] Padomes 2009. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 284/2009, ar kuru Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, groza attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību (OV L 94, 8.4.2009., 10. lpp.).
- [17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 396/2009, ar ko Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu groza, lai paplašinātu to izmaksu veidus, kuras ir atbilstīgas atbalstam no ESF (OV L 126, 21.5.2009., 1. lpp.).
- [18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 397/2009, ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību (OV L 126, 21.5.2009., 3. lpp.).
- [19] Komisijas 2009. gada 1. septembra Regula (EK) Nr. 846/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (OV L 250, 23.9.2009., 1. lpp.).
- [20] OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.
- [21] OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.
- [22] Pieņemtie teksti, P7-TA(2009)0055.
- [23] Eiropas Komisijas pētījums, lai izvērtētu pamatotību un iespējas ieviest dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā (Budžeta ģenerāldirektorāts, īpašais līgums ABAC 132007 saskaņā ar pamatlīgumu BUDG 06/PO/01/Lot 002/ABAC-101922, galīgais ziņojums, 2008. gada maijs, A daļa).
- [24] Sk. Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem (pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0057).
- [25] Sk. Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009 „Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūru starpniecību sniegtais ES atbalsts. Lēmumu pieņemšana un uzraudzība”.
- [26] Palestīnas un ES sociālekonomiskās palīdzības pārvaldības mehānisms.
- [27] Starptautisks pagaidu mehānisms.
- [28] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1337/2006, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs (OV L 354, 31.12.2008., 62. lpp.).
- [29] No EUR 837 miljoniem EUR 530 miljoni ir paredzēti kopīgi ar starptautiskajām organizācijām pārvaldītiem projektiem.
- [30] Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 4/2009 par to, kā Komisija pārvalda nevalstisko dalībnieku iesaistīšanos EK attīstības sadarbībā. Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (DCI — par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai attīstības jomā) 19. panta 8. punktā un 20. panta 2. punktā paredzēts, ka Komisijai plānošanas procesa sākumposmā ir jākonsultējas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
SECINĀJUMI PAR REVĪZIJAS PALĀTAS ĪPAŠAJIEM ZIŅOJUMIEM
I daļa
Īpašais ziņojums Nr. 10/2008 par Eiropas Kopienas sniegto atbalstu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai Subsahāras Āfrikā
266. aicina Komisiju 10. EAF vidusposma pārskatīšanas laikā apsvērt palīdzības palielināšanu veselības aprūpes nozarē, lai Komisija varētu izpildīt ar veselības aprūpi saistītos TAM, kā arī nodrošināt, lai palīdzība veselības aprūpes nozarē tiktu sniegta, ievērojot politikas prioritāti par atbalstu veselības sistēmām;
267. attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumenta kontekstā atgādina Komisijai par apņemšanos līdz 2009. gadam veselības aprūpei un pamatizglītībai paredzēt 20 % līdzekļu no visiem Eiropas attīstības politikas izdevumiem un prasa tai regulāri informēt Parlamentu par to, cik lielu daļu no Subsahāras Āfrikas valstīm piešķirtās kopējās attīstības palīdzības novirza pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības pamataprūpei sadalījumā pa valstīm;
268. mudina Komisiju nodrošināt pietiekamas specializētas zināšanas veselības nozarē, lai aktīvi varētu piedalīties dialogā veselības aprūpes nozarē, nodrošinot, ka veselības nozares speciālisti ir visās pārstāvniecībās, kurās veselības aprūpe ir svarīga joma, pēckonflikta valstīs ciešāk sadarbojoties ar ECHO padomniekiem veselības aprūpes jautājumos, veidojot ciešākas partnerattiecības ar Pasaules Veselības organizācijas valstu birojiem, lai izmantotu gūto pieredzi, un noslēdzot oficiālus nolīgumus ar ES dalībvalstīm, lai liktu lietā arī to pieredzi; lūdz, lai Komisija paziņotu Parlamentam par šajā reģionā pārstāvniecības līmenī un galvenajās mītnēs pieejamo veselības aprūpes un izglītības nozares speciālistu attiecīgo skaitu un pārskatā norādītu, vai šo skaitu ir izdevies palielināt;
269. aicina Komisiju turpināt palielināt nozares budžeta atbalsta izmantošanu veselības aprūpes nozarē, vērst vispārējo budžeta atbalstu (VBA) uz veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un turpināt īstenot projektus, lai atbalstītu politikas izstrādi un veiktspējas palielināšanu;
270. prasa Komisijai izstrādāt mehānismus un pārraudzības rīkus, ar kuriem varētu nodrošināt, lai pienācīga VBA palīdzības daļa tiktu veltīta pamatvajadzībām, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, un lai tā izmantotu mērķus, ar kuriem tiešā veidā salīdzina politikas rezultātus, sniegtu atbalstu veiktspējas palielināšanai un informētu Parlamentu par šajā sakarībā īstenotajiem pasākumiem;
271. aicina Komisiju izstrādāt precīzākus norādījumus par katra instrumenta un to kombināciju izmantošanu, kā arī ciešāk un efektīvāk sadarboties ar Globālo fondu saņēmējvalstīs;
272. aicina Komisiju sadarbībā ar Revīzijas palātu noteikt Revīzijas palātas ziņojumā minēto trūkumu risinājumus un ziņot Parlamentam par šo sarunu rezultātiem;
II daļa
Īpašais ziņojums Nr. 12/2008 par Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (ISPA) 2000.–2006. gadā
273. prasa, lai Komisija rūpīgi pārbaudītu iepriekšējo ISPA projektu izpildi, noteiktu, kā nākotnē, kad vajadzēs īstenot līdzīgus instrumentus (piemēram, IPA), varētu izvairīties no kavējumiem projektu izpildē vai mazināt tos, un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu kavēšanos, sagatavojot turpmākos norādījumus;
274. prasa projektu pieteikumu iesniedzējiem veikt rūpīgāku un reālāku plānošanu un Komisijas līmenī un saņēmējvalstu pārvaldes iestāžu līmenī rast procedūru paātrināšanas veidus, nākotnē īstenojot līdzīgus instrumentus;
275. aicina Komisiju turpināt sistēmu revīzijas, lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda ticamu pārvaldības sistēmu izveidi, un novērst paaugstināta riska situāciju iespējamību nākotnē;
III daļa
Īpašais ziņojums Nr. 1/2009 par banku pasākumiem Vidusjūras reģionā saistībā ar MEDA programmu un iepriekšējiem protokoliem
276. vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību uzlabot Kopienas, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citu starptautisku un vietēju partneru koordināciju palīdzības jomā un regulāri apmainīties ar informāciju, jo īpaši vietējā līmenī, lai sekmētu pasākumu konsekvenci un papildināmību;
277. norāda, ka neatkarīgi no tā, ka pārraudzības līmenis tomēr ir paaugstinājies, MEDA programmas pirmajos īstenošanas gados tas nebija pienācīgs, jo īpaši gadījumos, kad Komisija paļāvās tikai uz pārraudzību, ko EIB īstenoja pirms 2005. gada;
278. uzsver, ka pārvaldības nolīgumam par minētajiem pasākumiem, kurus EIB ir pilnvarota Komisijas vārdā veikt banku nozarē, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbilstīgu pārraudzību, ņemtu vērā vides aspektus, aizsargātu Kopienas finanšu intereses un nodrošinātu starpnieku un iniciatoru finansiālo saistību un ziņošanas pienākuma izpildi;
279. uzsver, ka saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ir svarīgi īstenot īpaši izveidotu banku pasākumu novērtēšanas un pārraudzības programmu;
IV daļa
Īpašais ziņojums Nr. 2/2009 par Eiropas Savienības Sabiedrības veselības programmu (2003.–2007. gadam): vai efektīvs veids veselības uzlabošanai?
280. uzskata, ka Sabiedrības veselības programma (SVP) (2003.–2007. gadam) ir plānota kā vērienīga, taču tās mērķi nebija nedz pietiekami skaidri, nedz arī pielāgoti ierobežotajiem budžeta līdzekļiem; norāda, ka tā rezultātā programma tika izvērsta pārāk daudzās darbības jomās, kuras atsevišķos gadījumos pat nebija iekļautas projektos; atzīmē, ka šāda darbības izkliedētība pazemināja programmas kvalitāti, turklāt projektu apjoms ir tik milzīgs, ka Komisija nespēj pilnībā apzināt visus realizējamos projektus; tādēļ aicina Komisiju ziņot Parlamentam par pašreizējās SVP pārskatīšanas rezultātiem un uzsver, ka vidēja termiņa un ex-post programmas novērtējumos būtu jāpievēršas ar darbības izkliedētību saistītajam riskam;
281. norāda, ka Revīzijas palāta ir apšaubījusi vairāku SVP daļu lietderību, un pauž nožēlu, ka atsevišķos gadījumos no programmas budžeta ir finansēti projekti (jo īpaši saistībā ar veselības faktoru daļu), kuri nenodrošina pietiekami lielu Eiropas pievienoto vērtību;
282. tādēļ uzskata, ka visās turpmākajās SVP galvenā uzmanība jāpievērš tīklu veidošanai un apmaiņai ar labāko praksi un ka vairāk jāizmanto atvērtās koordinācijas metode, lai sekmētu apmaiņu ar labu praksi;
283. aicina Komisiju izstrādāt skaidru intervences loģiku visām turpmākajām programmām, kas var izrietēt no pašreizējās SVP; uzsver, ka tas jāveic programmas ex-ante ietekmes novērtējumā, kurš jāpievieno Komisijas priekšlikumam par šāda veida programmas izveidi;
284. prasa Revīzijas palātai laikus iesniegt oficiālu atzinumu par Komisijas ex-ante ietekmes novērtējumu, lai Parlaments un Padome varētu apspriest Komisijas priekšlikumu lēmumam par programmu; uzskata, ka, sagatavojot šādu atzinumu, Revīzijas palātai jāņem vērā šajā dokumentā izklāstītais Parlamenta viedoklis;
V daļa
Īpašais ziņojums Nr. 3/2009 par struktūrpasākumu izdevumu efektivitāti notekūdeņu attīrīšanā 1994.–1999. un 2000.–2006. gada programmu posmā
285. atzīmē, ka dažas attīrīšanas iekārtas tiek izmantotas nepilnīgi, un prasa ES finansētajām attīrīšanas iekārtām saglabāt izmaksu ziņā lietderīgu darbības sistēmu; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis rast iespējas nodrošināt, lai ES finansētās attīrīšanas iekārtas tiktu pienācīgi savienotas ar notekūdeņu tīkliem; uzsver dalībvalstu atbildību par attīrīšanas iekārtu darbību un mudina dalībvalstis censties nodrošināt izplūstošo notekūdeņu pienācīgu kvalitāti un pilnībā izmantot attīrīšanas iekārtu jaudu;
286. atzinīgi vērtē Komisijas centienus pārskatīt attiecīgo direktīvu (Padomes Direktīvu 86/278/EEK[1] — Notekūdeņu dūņu direktīvu), mudina paātrināt pašreizējo pārskatīšanas procedūru, lai ņemtu vērā nesenos sasniegumus un pielāgotu dalībvalstu atšķirīgo praksi šajā jomā, un mudina dalībvalstis nodrošināt, lai notekūdeņu dūņu kvalitāte atbilstu ES noteiktajiem limitiem;
287. uzsver nepieciešamību pēc rūpīgākas projektu pārbaudes pieteikumu iesniegšanas posmā, lai novērstu sagaidāmo rezultātu trūkumus; tādēļ aicina Komisiju turpināt darbu pie iekšēju pamatnostādņu un pārbaudes punktu saraksta izstrādes, lai uzlabotu dotāciju pieteikumu konsekvenci, kā arī nodrošināt rūpīgu izpildes pārbaudi gadījumos, kad prasītā informācija vai darbība nav pietiekama;
VI daļa
Īpašais ziņojums Nr. 4/2009 par to, kā Komisija pārvalda nevalstisko dalībnieku iesaistīšanos EK attīstības sadarbībā
288. pauž nožēlu par pašreizējo pretrunu starp ES politikas saistībām attiecībā uz nevalstisko dalībnieku iesaistīšanu attīstības sadarbībā un faktisko īstenošanas praksi un nevar to pieņemt, tādēļ cer, ka atbildīgais Komisijas loceklis gan pašas Komisijas, gan tās delegāciju vārdā sniegs pierādījumus par pilnīgu politikas atbalstu un vadības uzņemšanos, lai efektīvi īstenotu politikas saistības attiecībā pret nevalstiskajiem dalībniekiem; pauž nožēlu arī par to, ka sekmīgas attīstības kritērijs ir ierobežots līdz ekonomikas attīstībai, jo šajā pieejā netiek ņemts vērā tas, ka ir ārkārtīgi padziļinājušās pretrunas starp sadarbībā iesaistītajiem un neiesaistītajiem dalībniekiem; šajā sakarībā lūdz Komisiju pārliecināties, lai līdz 2010. gada beigām ikvienā delegācijā būtu vismaz viens pilnas slodzes speciālists, kas risina jautājumus par nevalstisko dalībnieku politikas aspektiem, sazinās ar tiem un slēdz līgumus;
289. norāda, ka tās jaunattīstības valstis, kuras attīstības procesu ir pārņēmušas savās rokās, ir sasniegušas labus rezultātus nabadzības samazināšanā; uzsver, ka valstij ir būtiska nozīme attīstības sekmēšanā, un aicina Komisiju un tās delegācijas turpināt uzlabot attiecības ar partnervalstu valdībām, lai varētu efektīvāk iesaistīt nevalstiskos dalībniekus un apspriesties ar tiem;
290. pauž dziļu nožēlu, ka nav pilnīgu un ticamu datu, un vēlas, lai Komisija nekavējoties veiktu koriģējošu darbību, jo prasība pēc ticamiem datiem ir priekšnoteikums tam, lai sāktu salīdzināt rezultātus; tādēļ aicina Komisiju līdz 2011. gada budžeta procedūras sākumam iesniegt Parlamentam pilnīgu finanšu pārskatu par ES līdzekļiem, kas piešķirti nevalstiskajiem dalībniekiem no dažādām budžeta pozīcijām, norādot sadalījumu pa valstīm;
291. uzskata, ka palīdzības kvalitāte ir svarīgāka nekā kvantitāte, un aicina Komisiju uzņemties vadošu lomu, novēršot nepārprotamo haosu attīstības palīdzībā, sekmējot līdzekļu devēju koordinācijas pamatīgumu un efektivitāti un uzlabojot pašreizējo palīdzības sistēmu; lūdz Komisijai apsvērt, vai, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes, pašreiz nebūtu piemērots brīdis, lai rūpīgi pārbaudītu nevalstisko dalībnieku finansēšanas vai līdzfinansēšanas sistēmu kopumā, tādējādi pārliecinoties, ka nevalstiskie dalībnieki var paļauties uz pārredzamiem un iedarbīgiem noteikumiem, lai piedalītos programmās un projektos;
292. aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā to, ka līdzekļu devēji ir politikas jomas pārstāvji un ka atsevišķos gadījumos varētu rasties interešu konflikts starp līdzekļu devējiem un saņēmējvalstīm; uzsver, ka ilgtspējas priekšnoteikumi ir spēcīgu, demokrātisku valsts iestāžu esamība un skaidri noteikta līdzekļu sadales politika; uzskata, ka, lai panāktu lielāku politikas saskaņotību plānošanā, turpmāko programmu un projektu veidošanā un pienācīgā novērtēšanā, vajadzētu veikt pāreju no projektiem, kurus līdzfinansē nevalstiskie dalībnieki, uz tādiem projektiem, kurus pilnībā finansē no ES līdzekļiem;
293. uzskata, ka pēc Komisijas pasūtījuma veiktais novērtējums par ES palīdzības sniegšanu, izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizācijas[2], un Revīzijas palātas īpašais ziņojums savā ziņā pārklājas, un aicina Revīzijas palātu un par novērtēšanu atbildīgās Komisijas nodaļas apmainīties ar informāciju par plānotajiem pasākumiem un ziņot Parlamentam par šā uzdevuma rezultātiem;
294. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai izdarītu grozījumus Finanšu regulā, tādējādi panākot, ka ES kļūs par vērā ņemamu dalībnieku citu starptautisko līdzekļu devēju aprindās;
VII daļa
Īpašais ziņojums Nr. 5/2009 par Komisijas īstenoto finanšu līdzekļu pārvaldi
295. uzskata, ka Komisijai būtu jāuzlabo uzraudzība attiecībā uz dažādajiem finanšu līdzekļu pārvaldes pasākumiem, kas tiek īstenoti, un, kā iesaka Revīzijas palāta, attiecīgo ģenerāldirektorātu (Budžeta ģenerāldirektorāta un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta) sanāksmēm būtu jānotiek biežāk, lai apmainītos ar informāciju par risku, dalītos pieredzē un paraugpraksē par Komisijas līmenī īstenotiem finanšu līdzekļu un aktīvu pārvaldības pasākumiem;
296. uzskata, ka Komisijai ir jāturpina veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visu gadu nodrošinātu būtiska finanšu riska efektīvu un ciešu uzraudzību; atzinīgi vērtē to, ka turpmākai stāvokļa uzlabošanai Komisija jau ir ierosinājusi Revīzijas palātai un vienojusies ar to, ka pēc 2008. gada noslēguma attiecīgajām finanšu organizācijām tiks sūtīts oficiāls apkārtraksts, lai saņemtu no tām precīzu, pilnīgu un standartizētu informāciju par fiduciārajiem kontiem;
297. aicina Komisiju, pamatojoties uz riska analīzi, Budžeta ģenerāldirektorātā sagatavot kontroles plānu katram 12 mēnešu laikposmam un visu gadu, kā arī pēc tam veikt kontroli, un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc attiecīgā gada beigām ziņot Parlamentam par konstatētajām problēmām;
298. aicina Komisiju turpināt pārskatu par risku, kas saistīts ar tās finanšu līdzekļu operācijām (Budžeta ģenerāldirektorāts) un veido daļu no gada pārskata, kā arī sniedz skaidru un visaptverošu kopsavilkumu par risku, kādam tā pakļauta, un par to, kā šādus riskus pārvalda un kādi pasākumi veikti, lai šo risku kontrolētu, mazinātu vai novērstu;
299. uzskata, ka pārredzamības labad Komisijai precīzāk būtu jādokumentē procedūras, kuras piemēro līdzekļu pārskaitījumiem starp dalībvalstu pašu resursu kontiem, un labāk būtu jādokumentē īpašā atlases procedūra, ko piemēro katrā attiecīgā gadījumā;
300. aicina Komisiju labāk uzturēt savas datubāzes, optimizēt savstarpējās atbilstības pārbaudes un ievērot Revīzijas palātas apsvērumu par koordinācijas uzlabošanu, kas vajadzīga, lai ņemtu vērā Komisijas kopējo riska apjomu darījumos ar katru konkrēto komercbanku, kad attiecīgie ģenerāldirektorāti nosaka komercbankās glabāto līdzekļu kontu atlikumu ierobežojumus;
301. atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas centienus ierosināt pašreizējo sistēmu provizoriski iekasēto soda naudu pārvaldībai, kuru pārskatīja 2008. gadā, un paredz, ka Komisijas priekšlikums, ko saistībā ar šo jautājumu 2009. gada sākumā iesniedza Budžeta ģenerāldirektorāts, uzlabos šīs sistēmas drošību;
VIII daļa
Īpašais ziņojums Nr. 6/2009 par Eiropas Savienības pārtikas palīdzību trūcīgām personām: mērķu, izmantoto līdzekļu un metožu novērtējums
302. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veikto šīs programmas revīziju, kā arī Komisijas iesniegto priekšlikumu par reformu (COM(2008)0563); atsaucas uz 2009. gada 26. martā pieņemto normatīvo rezolūciju, kurā pausts atbalsts priekšlikumam par reformu[3]; uzsver, ka ES pārtikas atbalsts papildina pasākumus, kurus jau īsteno dalībvalstīs;
303. atgādina, ka dalībvalstu iestāžu sniegtais sociālais atbalsts reti pievēršas pārtikas pieejamības jautājumam un ka ar pārtiku saistītās iniciatīvas, kuru mērķauditorija ir sociāli atstumtie sabiedrības dalībnieki, parasti uzņemas vadīt labdarības organizācijas, izmantojot brīvprātīgo palīdzību;
304. uzskata, ka ir vajadzīgi labāki kritēriji, lai sniegtu palīdzību valstīm un saņēmējiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama;
305. uzskata, ka dalībvalstīm, kuras piedalās programmā, būtu jāsagatavo iedarbīgi pasākumi, lai novērstu pārtikas izmešanu atkritumos;
306. atgādina Komisijai, ka subsidiaritātes princips nekādā ziņā nemazina Komisijas saistības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantā, ar kuru saskaņā Komisija „uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus”;
307. vēlas, lai Komisija īstenotu Revīzijas palātas ieteikumus, tādējādi ļaujot budžeta lēmējinstitūcijām iegūt pilnīgu un objektīvu informāciju par programmas rezultātiem;
IX daļa
Īpašais ziņojums Nr. 7/2009 par „Galileo” programmas izstrādes un apstiprināšanas posma pārvaldību
308. pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatēto „Galileo” programmas izstrādes un apstiprināšanas posma neatbilstošo pārvaldību; norāda, ka tehnoloģiskā attīstība ir atpalikusi par pieciem gadiem salīdzinājumā ar sākotnējo plānošanu un aplēstās izmaksas izstrādes un apstiprināšanas posmam ir gandrīz divkāršojušās no EUR 1 100 000 000 līdz EUR 2 100 000 000;
309. aicina Komisiju gaidāmajā ziņojumā par „Galileo” programmas nākotni ievērot Revīzijas palātas ieteikumu attiecībā uz „Galileo” programmas politisko mērķu precizēšanu un to pārveidošanu par stratēģiskiem un darbības mērķiem, lai izveidotu „Galileo” programmai stabilu ceļa karti līdz tās pilnīgai īstenošanai;
310. pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz kopuzņēmuma „Galileo” daudzajiem nesasniegtajiem mērķiem un darbību, ko nopietni kavējuši pārvaldības jautājumi; aicina Komisiju atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam nodrošināt, lai turpmāku kopuzņēmumu gadījumā pārvaldības struktūra nekavētu kopuzņēmuma darbību;
311. uzskata, ka Eiropas nodokļu maksātājiem jābūt informētiem par trešo valstu piedalīšanos „Galileo” un EGNOS programmās; tādēļ lūdz Komisiju sniegt Parlamentam detalizētu informāciju par jebkura veida sadarbību starp ES un trešām valstīm saistībā ar „Galileo” un EGNOS programmām;
312. aicina Komisiju un Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas uzraudzības iestādi savos pārskatos un Revīzijas palātu savos ziņojumos sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei skaidru un izsmeļošu informāciju par materiāliem un nemateriāliem aktīviem, kuri izveidoti saistībā ar „Galileo” un EGNOS programmām un kuru īpašnieks ir Eiropas Savienība;
313. aicina Komisiju sagatavot „Galileo” projekta atjauninātus skaitliskos datus un izmaksu un ieguvumu analīzes, kā arī attiecīgi informēt par tiem Parlamentu;
X daļa
Īpašais ziņojums Nr. 8/2009 „Vai tika sasniegti Kopienas pētniecības politikas izcilības tīklu un integrēto projektu mērķi?”
Procesu sākotnējais posms
314. atzīmē, ka nav panākts vēlamais rezultāts, t. i., mazāk nekā 55 % no visiem ex-post pārskatītajiem projektiem saglabāja sākotnējo izcilo novērtējumu; lūdz Komisijai pārskatīt novērtēšanas procedūras;
315. atgādina, ka liela daļa pieteikumu nepārvar vērtējuma „izcils” slieksni (tikai 15 % – 20 % gadījumu), taču izmaksas par pieteikuma iesniegšanu (kas dažkārt sasniedz pat EUR 300 000) sedz pieteikuma iesniedzēji; šajā sakarībā prasa Komisijai saskaņoti un efektīvi piemērot piesardzības principu (piem., daudzpakāpju procedūras), lai pēc iespējas lietderīgāk izmantotu naudas resursus, kas piešķirti pētniecībai, nevis pētniecības administrēšanai;
316. pauž nožēlu, ka atkarībā no galīgajiem sasniegumiem pieteikumu iesniegšanas procedūrā tikai 53 % līdz 86 % visu attiecīgo dalībnieku pilnībā izprot saskaņā ar Sesto pamatprogrammu (FP6) piemēroto instrumentu būtību; pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos instrumentu izvēle acīmredzami notika, pamatojoties uz fiskāliem, nevis materiāliem apsvērumiem; atzīmē, ka lielais skaits partneru izcilības tīklos un Komisijas stingrā pievēršanās juridiskai integrācijai ir īpašs pārbaudījums, kā arī to, ka ekspertu grupa saistībā ar izcilības tīklu nākotni ir ieteikusi plašākas partnerības veidot tikai ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos[4];
Izcilības tīklu veidošana
317. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Parlamenta prasībām īstenot pētniecības programmas tā, lai vairāk uzmanības pievērstu pakalpojumu sniegšanai un klientiem, ir panākts ļoti ierobežots progress, veidojot „vienas pieturas aģentūras”, kas aptvertu visus ar pētniecību saistītos ģenerāldirektorātus, kā arī standartizējot pieteikumu iesniegšanas procedūras, nepieciešamo dokumentāciju un atbilstošu saziņu; uzsver to, ka sabiedrība uzskata Komisiju par vienotu struktūru;
318. šajā sakarībā pieprasa, lai Komisija beidzot īstenotu piemērotus pasākumus un veicinātu proaktīvu pieeju attiecībā uz klientu atbalstu, iekšējo kvalitātes kontroli, tostarp otrā līmeņa standartizāciju, kā arī saskaņotu vadību; lūdz Komisijai tiešsaistē publiskot visus juridiskos dokumentus, uz kuriem pamatojoties slēdz līgumus par līdzekļu piešķiršanu, tostarp attiecīgos gadījumos arī atsauces uz Beļģijas tiesību aktiem;
319. atgādina par Parlamenta nepārtrauktajām prasībām mazināt administratīvo slogu, jo īpaši saistībā ar līdzekļu piešķiršanas procedūrām[5]; pauž nožēlu par to, ka līgumu noslēdz vidēji 13 mēnešu laikā un šis termiņš ir par 4 mēnešiem garāks salīdzinājumā ar FP5; attiecībā uz FP7 pieprasa, lai Komisija izmantotu pašreizējos administratīvos instrumentus (piem., personas identifikācijas kodus un juridisko personu ieceltas pilnvarotās personas);
320. pauž neapmierinātību par to, ka FP6 nav sasniegts mērķis par privāto dalībnieku, jo īpaši MVU, lielāku iesaistīšanas pakāpi; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka daži noteikumi attur dalībniekus iesaistīties aktīvāk; kopumā uzskata, ka tiesību normas un noteikumi (tostarp standartlīgumi un norādījumi) ir pārlieku sarežģīti un paši traucē efektīvi un iedarbīgi īstenot pētniecības politikas pasākumus;
321. konstatē, ka novērtējumos lielāks uzsvars likts uz ieguldījumu pārbaudēm, nevis vērtēti rezultāti; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka projekta sākumposmā vissvarīgākais ir formulēt konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstošus un laikā ierobežotus (SMART) mērķus, lai tiktu panākts progress un sekmīgs rezultāts; uzsver, ka ziņošanas prasībām ir jābūt mērķtiecīgam līdzeklim, ar kuru uzlabot integrācijas procesa un būtisku sasniegumu pārraudzību un novērtēšanu[6], turklāt tās nedrīkst izmantot par veidu, kā sodīt koordinatoru vai iejaukties koordinatora citās diskrēti īstenotajās darbībās, ja vien tās atbilst tiesību normām;
Ilgtspēja un turpmākā attīstība
322. pauž nožēlu, ka vairākumā gadījumu nebija iespējams sasniegt ilgtspējīgu integrāciju, kas pastāvētu ilgāk par sākotnējo finansēšanas posmu, un, kā norādīts Revīzijas palātas novērtējumā, sākotnējais piecu gadu finansēšanas periods ir izrādījies nereāls; atbalsta priekšlikumu piemērot konkurētspējīgus un selektīvus kritērijus to izcilības tīklu pagarinātajam finansēšanas termiņam, kuri uzskata, ka spēs sevi pašuzturēt (ER, 28. lpp.);
323. pauž ieinteresētību par ekspertu grupas priekšlikumu izpētīt iespēju par ERA-NET tīklu un FP7 uzaicinājumu koordinācijas iespēju, apvienojot valstu un Kopienas līdzekļus[7], kā arī visus pasākumus, lai uzlabotu CORDIS pārredzamību un datubāzes pieejamību, tādējādi nodrošinot pētniecības rezultātu apmaiņu (paraugprakses apmaiņu) Eiropas pētniecības telpā;
324. pauž dziļas bažas par to, ka Komisijas FP6 revīzijas stratēģijas piemērošana ir bijusi par iemeslu jau diviem gadījumiem, kad bijušie dalībnieki vēršas ar sūdzību tiesā; uzsver, ka uzticamība ir jebkuras ilgtermiņa sadarbības pamats un, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, atkārtoti aicina Komisiju nepārrēķināt saskaņā ar FP6 īstenoto projektu finanšu pārskatus, kurus Komisija jau ir apstiprinājusi un veikusi attiecīgos norēķinus, piemērojot uz izmaksām attiecināmo atbilstības kritēriju jauno interpretāciju, kas noteikta FP6 standartlīgumu vispārējos nosacījumos (II pielikums)[8]; prasa Komisijai pastiprināt centienus un rast risinājumu, šajā nolūkā jo īpaši vienkāršojot līdzekļu atgūšanas procedūras ar atbilstošu vienotas likmes procedūru palīdzību un ņemot vērā līdzekļu saņēmēju labticību un tiesisko paļāvību, un pauž vēlmi pēc dialoga, kura laikā tiktu rasts risinājums;
325. lūdz Komisijai rast risinājumus, lai nodrošinātu uzticamību un vidēji ilgā laikposmā turpinātu pamatprogrammu īstenošanu un plānošanu, ņemot vērā gaidāmo FP8, un jo īpaši — lai vienādi piemērotu noteiktos termiņus un stingros procedūras noteikumus;
XI daļa
Īpašais ziņojums Nr. 9/2009 par Eiropas Personāla atlases biroja veikto personālatlases pasākumu produktivitāti un efektivitāti
326. mudina Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus, izstrādājot tā attīstības programmu;
327. uzskata, ka EPSO un visām ES iestādēm būtu jāpilnveido komunikācija ar iedzīvotājiem par objektīva Eiropas civildienesta koncepciju un jāuzlabo ES kā darba devēja tēls;
328. šajā sakarībā norāda, ka EPSO būtu jāpievēršas arī saziņas uzlabošanai ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lai apmainītos ar paraugpraksi par informācijas sniegšanu sabiedrībai / reklāmu, kā arī par darba iespēju mērķtiecīgu popularizēšanu tā, lai šīs iespējas pamanītu profesionāļi; uzskata, ka līdzīgi jāveic saziņa ar svarīgām starptautiskām organizācijām;
329. pauž pārliecību, ka sadarbības uzlabošana ar augstskolām ilgtermiņā varētu atmaksāties, jo, no vienas puses, ES iestādes tiktu nodrošinātas ar vajadzīgiem darbiniekiem, bet, no otras puses, augstskolu beidzējiem palielinātos karjeras izvēles iespējas;
330. mudina EPSO nepārtraukt centienus noteikt un novērst kandidātu un vēlāko konkursu uzvarētāju neproporcionālo sadalījumu ģeogrāfiskajā ziņā;
331. nožēlo, ka Revīzijas palāta savā ziņojumā un EPSO nav pietiekami analizējuši vidējā un augstākā līmeņa vadītāju darbā pieņemšanas procesu, kā arī jo īpaši — neproporcionālo ģeogrāfisko sadalījumu šajā jomā; iesaka Revīzijas palātai nākamajā īpašajā ziņojumā (vai paveiktā darba pārbaudes ziņojumā) analizēt šo jautājumu;
332. uzskata, ka EPSO būtu jāuzlabo konkursu uzvarētāju sarakstu administrēšana, sniedzot viņiem informāciju par pašreizējām brīvajām darba vietām un tādējādi sekmējot konkursu uzvarētāju galīgo pieņemšanu darbā; vienlaikus uzskata, ka vairāk pūļu būtu jāiegulda, lai samazinātu laiku, kas veiksmīgajiem kandidātiem jāpavada, gaidot darba piedāvājumu;
333. nav pārliecināts, ka ES iestāžu amatpersonu nosūtīšana darbā EPSO, lai pildītu pilnas slodzes atlases komisijas locekļu pienākumus, ir praktiska un izmaksu ziņā izdevīga iespēja;
334. aicina EPSO nepieļaut neskaidrības konkursa uzaicinājumos un mudina to pārskatīt procedūras, kas saistītas ar pārbaudi par atbilstību noteiktajām prasībām;
335. aicina EPSO uzlabot arī pārsūdzēšanas kārtību, piem., veidojot dažādas grupas pirmajā un otrajā instancē;
336. norāda, ka Civildienesta tiesā vēl nav izskatītas vairākas lietas pret EPSO saistībā ar pārkāpumiem atlases procedūrā (jo īpaši saistībā ar valodām); uzskata, ka, tiklīdz šīs lietas tiks izskatītas, šī pieredze būtu jāņem vērā un attiecīgi jāiestrādā EPSO attīstības plānā;
XII daļa
Īpašais ziņojums Nr. 10/2009 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem
337. pauž nožēlu par to, ka pašreizējā sistēma neļauj izvērtēt pasākumu efektivitāti, un pat tad, ja politikas ietekme izrādītos pozitīva, ir ļoti grūti to vērtēt, jo nav konkrētu mērķu, skaidras stratēģijas un piemērotu rādītāju;
338. prasa Komisijai konkrētāk noteikt politikas mērķus, ņemot vērā nepieciešamību pēc konsekvences starp vēlamo rezultātu un piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, un definēt šos mērķus, ievērojot SMART principu, kā arī noteikt un pārraudzīt piemērotus izpildes rādītājus;
339. aicina Komisiju turpināt uzlabot atlases procedūru, jo īpaši saglabājot prasību ietvert piedāvājumos informāciju par attiecīgo pasākumu sagaidāmo ietekmi un par to, kā tā tiks novērtēta;
340. aicina dalībvalstis sekmēt atlases procedūras uzlabošanos, pārbaudot piedāvājumu atbilstību un padarot atlasi stingrāku; turklāt mudina dalībvalstis informēt Komisiju par valstīs pieejamiem popularizēšanas līdzekļiem un pasākumiem;
341. aicina dalībvalstis uzlabot publiskā iepirkuma procedūras, ko tās izmanto, izvēloties īstenošanas iestādes, un jo īpaši — nenoteikt pārāk īsus termiņus, sistemātiski piemērot oficiālas procedūras un nodrošināt, lai organizācijas, kas iesniedz piedāvājumus, ievēro atlases nosacījumus;
XIII daļa
Īpašais ziņojums Nr. 11/2009 par LIFE–Daba projektu ilgtspējību un Komisijas īstenoto pārvaldību
342. atzīmē, ka LIFE–Daba uzraudzība un pārvaldība ir sarežģīts process un tajā iesaistītas dažādas dalībvalstu ieinteresētās personas; tomēr norāda, ka piešķirto finanšu resursu apjoma dēļ ir jābūt pārliecībai par ieguldījumu lietderību un ilgtspēju;
343. aicina Komisiju pārskatīt atlases kārtību, lai par prioritāriem noteiktu tādus LIFE–Daba projektu priekšlikumus, kuri var nodrošināt pārliecību par rezultātu ilgtspēju; turklāt iesaka Komisijai apsvērt domu par „Dabas” un „Vides” daļu pārvaldības nošķiršanu;
344. prasa, lai Komisija cieši sadarbotos ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Bioloģiskās daudzveidības tematisko centru un noteiktu piemērotus piedāvājumu atlases kritērijus un rādītājus saistībā ar to ilgtspēju, kā arī īstenotu nepieciešamās iniciatīvas, lai uzlabotu projektu pārraudzību sasniegto rezultātu ziņā, un izstrādāt atbilstīgus projekta rezultātu pārraudzības rādītājus un kritērijus;
345. aicina Komisiju pārskatīt komunikācijas stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot būtiskās informācijas un gūtās pieredzes izplatīšanai, un nodrošināt, lai saņēmējiem būtu pienākums sniegt sīkāku tehnisko informāciju par izmantotajām metodēm, gūto pieredzi un paraugpraksi;
346. aicina dalībvalstis, tām uzņemoties atbildību par ilgtspējīgu dabas aizsardzību, cieši sadarboties ar Komisiju un citām dalībvalstīm, lai dalītos pieredzē par LIFE–Daba projektu vadīšanu;
347. aicina Komisiju ieviest shēmu finansējuma turpināšanai pēc LIFE beigām, lai novērtētu finansēto projektu lietderību un nodrošinātu ES finansējuma ilgtspējību pēc projektu pabeigšanas;
348. aicina Komisiju sagatavot piemērotus pasākumus, lai atrisinātu pašreizējās juridiskās problēmas un īstenošanas sarežģījumus attiecībā uz projektu ilgtermiņa pārbaudi;
XIV daļa
Īpašais ziņojums Nr. 12/2009 par Komisijas projektu efektivitāti tieslietu un iekšlietu jomā Rietumbalkānu valstīs
349. ar gandarījumu atzīmē, ka atšķirībā no iepriekšējām pievienošanās programmām Komisija jau paplašināšanās procesa sākumā ir centusies risināt svarīgus strukturālo reformu jautājumus tieslietu un iekšlietu jomā, un atzīst, ka šāda prioritāšu noteikšana ir ļoti apsveicama; šajā sakarībā uzstāj, ka Komisijai jāturpina pievērsties palīdzības sniegšanai Rietumbalkānu valstīm tieslietu un iekšlietu nozarē, lai šie centieni netiktu pārtraukti;
350. atgādina, ka Komisija nodrošina projektu vadību tieslietu un iekšlietu jomā politiski un institucionāli sarežģītos apstākļos; ņemot vērā Revīzijas palātas secinājumus par to, ka ieguldījumu projekti ir bijuši sekmīgāki nekā iestāžu veidošanas projekti, cer, ka Komisija būtiski pastiprinās saikni starp projektiem, kuri paredzēti iestāžu rīcībspējas nostiprināšanai un ieguldījumu projektiem attiecīgajā reģionā;
351. piekrīt Revīzijas palātai, ka līdzekļu piešķiršana vietējām darbībām un projektiem ir noteicošs faktors, lai tiesiskuma stiprināšana izdotos, kā arī uzskata, ka neiesaistīšanās un līdzdalības trūkums vietējā līmenī mazina projektu ilgtspēju; aicina Komisiju nodrošināt, lai sniegto palīdzību papildina spēcīga saņēmēju griba aktīvi veikt iestāžu reformas, un palielināt saņēmēju līdzdalību projektos;
352. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka ES palīdzība Rietumbalkānu valstīm kopumā ir lietderīga, tomēr pastāv reāls projektu ilgtspējas apdraudējums; ar gandarījumu atzīmē, ka projektu ilgtspējai un līdzdalībai tajos vajadzētu uzlaboties saskaņā ar IPA programmu, ņemot vērā projektu nosacījumus un saņēmēju līdzfinansējumu; uzskata, ka uzturēšanas plāni ļautu vēl vairāk palielināt projektu ilglaicību, un lūdz Komisijai apsvērt šo plānu ieviešanu kā priekšnoteikumu ES finanšu atbalsta saņemšanai;
353. sagaida, ka Komisija rūpīgi nodrošinās, lai ar infrastruktūru saistītie intervences pasākumi robežu integrētas pārvaldības jomā tagad tiktu izstrādāti un īstenoti tā, lai veicinātu reģionu sadarbību;
354. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai panāktu labāku sadarbību starp dažādiem līdzekļu devējiem uz vietas un viņu darbību efektīvāku koordināciju;
355. uzskata, ka būtiski jāuzlabo ES kā lielākā līdzekļu devēja saskatāmība reģionā, lai tā atbilstu ieguldīto līdzekļu daļai; šajā sakarībā gaida, kad Komisija iesniegs priekšlikumu;
XV daļa
Īpašais ziņojums Nr. 13/2009 „Vai īstenošanas uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrām ir veiksmīga izvēle?”
356. uzsver, ka saskaņā ar deleģēšanas principiem atbildība par politiku un darbību uzraudzību jāuzņemas Komisijai;
357. tomēr pauž nožēlu, ka revīzijā ir atklāts, ka Komisijas darbība, kontrolējot aģentūras, nav pilnīgi efektīva, un uzsver nepieciešamību pēc jaunu rādītāju izstrādes, kuri ļautu ģenerāldirektorātam, kurš īsteno uzraudzību, uzlabot aģentūru darbības vērtēšanu;
358. uzskata, ka izpildaģentūras būtu jāveido, ņemot vērā ne tikai cilvēkresursu problēmas, bet galvenokārt arī mērķi uzlabot programmu sniegtos pakalpojumus gadījumos, kad politikas un īstenošanas uzdevumu atdalīšana ļautu Komisijai pievērsties stratēģiskiem jautājumiem;
359. atbalsta Komisijas nodomu neveidot jaunas izpildaģentūras (ja vien līdz 2013. gadam Komisijai neradīsies jaunas atbildības jomas), bet gan izmantot iespēju pagarināt jau esošo aģentūru pilnvaru termiņu;
360. pauž bažas par Revīzijas palātas ziņojumā norādīto darbā pieņemšanas praksi izpildaģentūrās, proti, darbā zemākās kategorijās tiek pieņemti pagaidu darbinieki, savukārt līgumdarbiniekiem prasa lielāku pieredzi nekā līgumdarbiniekiem, kas strādā Komisijā un pilda līdzīgus darba pienākumus; norāda, ka šāda prakse varētu mazina darba vietu pievilcību, neraugoties uz iespēju pagarināt līgumus atšķirībā no Komisijas līgumdarbiniekiem piemērojamā noteikuma par maksimāli trīs gadus ilgu līguma termiņu, kā arī norāda, ka tādā veidā varētu tikt ietekmēta attiecīgo aģentūru darba kvalitāte;
361. prasa, lai Komisija sniegtu informāciju par atšķirīgiem līgumtermiņiem, kas piemērojami dažādiem līgumdarbiem, un par dažādiem darba tiesisko attiecību veidiem izpildaģentūrās;
362. uzskata, ka viena no lielākajām varbūtējām izpildaģentūru priekšrocībām ir specializēta personāla pieņemšana darbā, un tādēļ aicina Komisiju īstenot pasākumus, lai uzlabotu un vienkāršotu darbinieku darbā pieņemšanu aģentūrās; turklāt prasa, lai Komisija ņemtu vērā izpildaģentūru īpašās vajadzības darbinieku darbā pieņemšanas ziņā;
363. prasa, lai Komisija sniedz detalizētu informāciju par izpildaģentūrās nodarbināto līgumdarbinieku skaitu, viņiem uzticētajiem pienākumiem un tiem atbilstošā atalgojuma apmēru, kā arī sniedz pārskatu par to, cik liela pieredze ir nepieciešama katrā amata pakāpē; turklāt prasa, lai Komisija sniedz informāciju par dažādiem gadījumiem, kad nevarēja ātri atrast piemērotus darbiniekus, un cik ilga bija aizkavēšanās darbinieku darbā pieņemšanā, kā arī analizē šīs kavēšanās iemeslus;
364. aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus un:
a) apkopot ticamus datus par darba slodzi un ražību saistībā ar pienākumu deleģēšanu gan pirms, gan pēc ārpakalpojumu izmantošanas, un izmantot šos datus, lai veiktu ietekmes novērtējumu;
b) noteikt pozitīvās iedarbības faktorus un secināt, kas ir ļāvis izpildaģentūrām ar vislabākajiem darbības rādītājiem sasniegt labākos rezultātus, un izmantot gūto pieredzi visās Komisijas dienestu vadītajās programmās;
c) uzlabot aģentūru uzraudzību, nosakot uz rezultātu orientētus un konkrētus mērķus, izmantojot ierobežota skaita attiecīgus veiktspējas rādītājus, kuriem būtu jāveido nākamajos gados sasniedzamo mērķu pamats;
XVI daļa
Īpašais ziņojums Nr. 14/2009 „Vai piena un tā produktu tirgus pārvaldības instrumenti ir sasnieguši galvenos mērķus?”
365. cer, ka Komisija, ņemot vērā svārstību plašo amplitūdu un būtiskās atšķirības pasaules tirgū, īstenos iedarbīgus piesardzības un kompensējošus pasākumus, lai stiprinātu mazos un vidējos uzņēmumus un ar dažādu uzņēmumu palīdzību sekmētu pārtikas piegādes drošību Eiropas Savienībā;
366. atzīmē, ka Revīzijas palāta ir jo īpaši nobažījusies par radīto ietekmi kalnu rajonos un mazāk labvēlīgajos apgabalos; uzsver, ka par to bažījas arī Parlaments, jo produktīvas lauku saimniecības ir neatņemama attīstības sastāvdaļa daudzos lauku reģionos; uzskata, ka daudzās dalībvalstīs lauku saimniecībām ir ievērojama ietekme uz attīstību, stabilitāti un lauku ainavas saglabāšanu lauku apvidos;
367. nepiekrīt tam, ka ES piena tirgum būtu jāpievēršas galvenokārt iekšējam tirgum; tomēr piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka pasaules eksporta jomā Eiropas piensaimniecībai būtu jāpievēršas tādu piena izstrādājumu ražošanai, kuriem ir augsta pievienotā vērtība; norāda arī, ka Komisijai būtu jādod priekšroka godīgai konkurencei pasaules tirgū, kurā nav dempinga, tādējādi vēršoties pret uzņēmumu nostādīšanu neizdevīgā stāvoklī un to iznīcināšanu finansiālajā ziņā, ja pasaules tirdzniecībā notiek pēkšņas svārstības; prasa finansēt atbilstīgus tirdzniecības pasākumus un tirgus pētījumus valstīs ārpus Eiropas un norāda, ka, eksportējot lauksaimniecības preces un īstenojot papildinošus tirdzniecības pasākumus, nedrīkst iznīcināt lauksaimnieciskas struktūras vai to izveidi jaunattīstības valstīs;
368. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka ir jāturpina uzraudzīt notikumi piena tirgū, un prasa ievērot Revīzijas palātas ieteikumus tā, lai varētu noteikt nelabvēlīgus pavērsienus, tiklīdz tādi rodas, un vērstos pret tiem jau sākumposmā, izmantojot piemērotus pasākumus;
369. turklāt norāda, ka ir nepieciešamas detalizētas un plašas debates par KLP mērķiem;
XVII daļa
Īpašais ziņojums Nr. 16/2009 par Eiropas Komisijas pārvaldīto pirmspievienošanās palīdzību Turcijai
370. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pamatoto novērtējumu attiecībā uz Turcijai sniegtās Komisijas pirmspievienošanās palīdzības administrāciju;
371. pauž nepatīkamu pārsteigumu par īpašajā ziņojumā Nr. 16/2009 ietvertajiem secinājumiem, kuros Revīzijas palāta kritizē to, ka Komisija nebija nodrošinājusi efektīvu sistēmu atsevišķu projektu novērtēšanai laika posmā no 2002. līdz 2008. gadam, un tādēļ ir grūti novērtēt, kā tikuši pārvaldīti līdzekļi, tostarp arī to, vai ir panākta lietderība;
372. uzskata par satraucošu faktu to, ka stratēģiskajā plānošanā 2002.–2004. gadam, kā arī 236. punkta pievienošanās partnerības „prioritātēs” 2006. gadā netika iekļauta nekāda secība svarīguma vai jebkāda vajadzīgā līmeņa/pasākumu apsvērumu ziņā attiecībā uz progresu pievienošanās virzienā; kritizē Eiropas finanšu palīdzības efektīvas izmantošanas acīmredzamo trūkumu; pauž vilšanos, ka 2006.–2008. gadā nekāds būtisks progress nav panākts saistībā ar tām prioritātēm, kas bija atzīmētas kā „īstermiņa” prioritātes;
373. uzsver Revīzijas palātas prasību pēc noturīgas metodikas, ar ko noteikt stratēģiskos mērķus, kuriem visvairāk vajadzīga ES finanšu palīdzība; uzskata, ka noteiktajiem pasākumiem katra stratēģiskā mērķa sasniegšanai jābūt skaidri definētiem; prasa Komisijai nodrošināt, lai dažādie projektu priekšlikumi ietvertu konkrētus, skaitļos aprēķināmus, reālistiskus un atbilstīgus mērķus, kuru ieguldījums uzskatāmi sasniedz stratēģiskos mērķus;
374. kritizē to, ka Turcijai tika piešķirti pirmspievienošanās palīdzības līdzekļi, lai gan trūka rādītāju un nebija iespējams novērtēt progresu virzienā uz pievienošanās kritēriju izpildi; tādēļ aicina līdzekļus koncentrēt tiem projektiem, kuri ir būtiski attiecībā uz pievienošanos, faktiski izmērāmi un kurus ir iespējams īstenot;
375. norāda, ka, lai gan Komisija ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir risināt daudzus trūkumus decentralizētajā īstenošanas sistēmā, jo īpaši kopš ieviests jaunais pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA 2007.–2013. gadam), Komisijai joprojām ir jārisina pārējās nepilnības kopējā programmu veidošanā un izpildes pārvaldībā, kā to iesaka Revīzijas palāta; tāpat sagaida, ka Komisija liks Turcijas iestādēm to apzināties, lai sagatavotu projektu priekšlikumus, kas ļautu reālistiskā termiņā īstenot stratēģiskos mērķus saistībā ar Eiropas Savienības finansējumu; uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas jaunas iniciatīvas, lai uzlabotu decentralizētās īstenošanas sistēmas projektu izstrādi un īstenošanu (tādus pasākumus kā obligāti vajadzību novērtējumi un līgumslēgšanas pasākumu labāka plānošana);
376. ņemot vērā nespēju novērtēt progresu virzienā uz pievienošanās mērķu īstenošanu, uzskata līdzekļu palielināšanu Turcijai 2007.–2013. gadā par neatbilstīgu un uzskata par atbilstīgu pievienošanās palīdzības finanšu līmeņa no 2006. gada ikgadēju turpināšanu līdz laikam, kad attiecīgajos noteikumos tiks viennozīmīgi definētas un īstenotas izmērāmas prioritātes;
377. atgādina to, cik svarīgs ir Komisijas pirmspievienošanās palīdzības Turcijai programmas novērtējums kopumā;
378. aicina Komisiju grozīt pirmspievienošanās palīdzības instrumenta mērķus, kam jābūt sasniedzamiem, pamatojoties ne tikai uz ES dalību, bet arī uz pastiprinātām attiecībām ar ES, piemēram, izmantojot īpašus kaimiņattiecību instrumentus vai īpašus dalības veidus gadījumā, ja pievienošanās kandidātvalsts neatbilstīgas politiskās reformas un nepietiekama pirmspievienošanās palīdzības instrumenta īstenošana prasa šādu darbību.
- [1] Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 191, 15.7.1986., 23. lpp.).
- [2] http://ec.europa.eu/europeaid/how/evaluation/evaluation_reports/2008/1259_docs_en.htm
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0188.
- [4] Galīgais ekspertu grupas par izcilības tīklu nākotni ziņojums (publicēts 2008. gada septembrī — „ER”), 21. lpp.
- [5] SEC(2006)0866 – C6-0231/2006 – 2006/0900(CNS)
- [6] ER, 26. lpp.
- [7] ER, 27. lpp.
- [8] Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (OV L 255, 26.9.2009., 36. lpp.).
Ārlietu komitejas atzinums (23.2.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Michael Gahler
IEROSINĀJUMI
Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē pozitīvās pārmaiņas pārredzamības, mērķu un starptautisko līdzekļu devēju koordinēšanas jomā, kas panāktas, izveidojot PEGASE mehānismu[1], kura pamatā ir TIM[2], bet kura darbības joma ir plašāka, jo tas ietver gan TIM izdevumus, gan izmaksas, kas saistītas ar saimnieciskās darbības atjaunošanu (budžeta atbalsts, finansējums infrastruktūrai un sociālie jautājumi) saskaņā ar Palestīnas reformu un attīstības plānu;
2. norāda uz pastāvīgo tendenci palielināt iemaksas fondos, kuros iesaistīti vairāki līdzekļu devēji, un jo īpaši ANO fondos, saskaņā ar līdzekļu devēju labas sadarbības principiem; tomēr pauž neapmierinātību ar to, ka Revīzijas palātai joprojām jāsaskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt ANO aģentūru izstrādātiem finanšu dokumentiem; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Komisija veikusi, lai atvieglotu Revīzijas palātas revīziju veikšanas procesu, un aicina īstenot vēl citus pasākumus, lai pilnībā aizsargātu Eiropas Savienības finansiālās intereses un palielinātu procesa pārredzamību, vajadzības gadījumā izdarot grozījumus, piemēram, Finanšu un administratīvajā pamatnolīgumā (FAFA);
3. norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta stratēģiskās plānošanas dokumentos noteikt skaidrus stratēģiskos mērķus un izmērāmus izpildes rādītājus; uzskata, ka līdzīgi pasākumi būtu jāveic arī saistībā ar citiem ārējiem instrumentiem, kuru darbības joma joprojām ir ļoti vispārīga;
4. ierosina, lai Komisija sagatavotu pētījumu, kurā tiktu izvērtēta to budžeta līdzekļu elastīgāka lietojuma iespēja, kas paredzēti ārlietu politikas īstenošanai; uzskata, ka jau iepriekš būtu jāparedz budžeta līdzekļu elastīgāka lietojuma iespēja, ņemot vērā līdz šim radušos budžeta pārpalikumus un šajā politikas jomā aizvien pieaugošās vajadzības, tomēr šī iespēja nedrīkst negatīvi ietekmēt pareizu budžeta izstrādi un kontroli;
5. pieņem zināšanai Revīzijas palātas 2010. gada 13. janvārī publicēto Īpašo ziņojumu Nr. 16/2009, kurā konstatēti vairāki trūkumi saistībā ar Turcijai sniegtās pirmspievienošanās palīdzības pārvaldību; norāda, ka ziņojums aptver laika periodu pirms pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) īstenošanas, un atzīst, ka šī instrumenta īstenošana ir ļāvusi Komisijai labāk plānot, īstenot un uzraudzīt ES palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; tomēr uzsver, ka efektīva un savlaicīga IPA pārvaldība ir svarīga reformu procesam attiecīgajās valstīs, un aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus, sniedzot palīdzību saskaņā ar šo instrumentu;
6. pieņem zināšanai to, kā Komisija ir izmantojusi budžeta atbalsta maksājumus, kas pilnībā atbilst stratēģijai, saskaņā ar kuru saņēmējvalsts pārņem piešķirtos līdzekļus; tomēr uzsver — lai šāda palīdzība būtu veiksmīga, papildus tai jānodrošina skaidras īstenošanas stratēģijas un atbilstīgi kontroles mehānismi, nodrošinot, ka tiek ievēroti maksājumu saņemšanai izvirzītie nosacījumi un sasniegti ES stratēģiskie mērķi attiecībā uz saņēmējiem.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.2.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
50 0 3 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gabriele Albertini, Bastiaan Belder, Frieda Brepoels, Arnaud Danjean, Mário David, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Andrzej Grzyb, Heidi Hautala, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Maria Eleni Koppa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Adrian Severin, Marek Siwiec, Ernst Strasser, Charles Tannock, Zoran Thaler, Inese Vaidere, Johannes Cornelis van Baalen, Graham Watson |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Elena Băsescu, Malika Benarab-Attou, Carlo Casini, Marije Cornelissen, Andrew Duff, Lorenzo Fontana, Roberto Gualtieri, Georgios Koumoutsakos, Luis Yáñez-Barnuevo García |
|||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Bas Eickhout |
|||||
Attīstības komitejas atzinums (5.3.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089‑ C7-0172/2009 - 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Gay Mitchell
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē progresu attiecībā uz darba dalīšanu starp līdzekļu devējiem, kā arī citu efektīva atbalsta principu izmantošanu; tomēr norāda, ka Komisijai ir jāpastiprina centieni, lai koordinētu dalībvalstu pasākumus šajā jomā;
2. pauž bažas, ka attiecībā uz budžeta atbalstu Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības procedūrās, ar kurām pārbauda maksājuma nosacījumu izpildi;
3. aicina Komisiju attiecībā uz budžeta atbalstu uzlabot pārraudzības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu maksājumu regularitāti, ciešāk uzraudzītu organizācijas, kuras īsteno no ES līdzekļiem finansētus projektus, veiktu efektīvākas revīzijas, kam sekotu stingrāka paveiktā darba kontrole, un izstrādātu budžeta atbalsta pamatnostādnes, kas būtu lielākā mērā orientētas uz rezultātu sasniegšanu;
4. mudina Komisiju palīdzēt partnervalstīm attīstīt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, jo īpaši gadījumos, kad palīdzību sniedz kā budžeta atbalstu, un aicina Komisiju regulāri ziņot par panākto attīstību;
5. atkārtoti aicina Komisiju vismaz 20 % no attīstības palīdzības piešķirt pamata un vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem;
6. aicina Komisiju lielāku uzmanību pievērst sieviešu veselības aprūpei jaunattīstības valstīs kopumā un jo īpaši — mātes veselības aprūpes uzlabošanai, jo šī ir tā joma, kurā visvairāk atpaliek TAM sasniegšana;
7. novērtē to, ka ANO struktūrām bieži vien ir īpaša pieredze un zināšanas, ko nevar gūt citur; tomēr pauž bažas, ka Komisija nav pietiekami pārliecinājusies, vai ANO patiešām ir pati iedarbīgākā un rezultatīvākā struktūra atbalsta sniegšanas jomā[1]; aicina Komisiju ieviest pārredzamāku un objektīvāku procedūru, ar ko izraugās atbalsta īstenošanas veidus;
8. norāda, ka 63 % līdzekļu, kas līdz šim piešķirti no Pārtikas atbalsta instrumenta, ir izlietoti ar starptautisko organizāciju starpniecību un atgādina, ka Regulā (EK) Nr. 1337/2008[2] paredzēts, ka attiecībā uz īstenošanu Komisijai ir jāsaglabā „pienācīgs līdzsvars”[3] starp starptautiskajām organizācijām un „citām atbilstīgajām struktūrām”;
9. atkārtoti aicina, izstrādājot un pārskatot valstu stratēģijas dokumentus attīstības sadarbības instrumenta jomā, ciešāk iesaistīt partnervalstu parlamentus un pilsonisko sabiedrību[4];
10. mudina Komisiju nodrošināt to ES finansēto darbību labāku pārredzamību, ko veic aizjūras teritorijās.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
1.3.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 0 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thijs Berman, Michael Cashman, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Greze, Enrique Guerrero Salom, Eva Joly, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Miguel Angel Martínez Martínez, Cristian Dan Preda, Judith Sargentini |
|||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rosario Crocetta, Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein |
|||||
- [1] Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2009 „ES palīdzības īstenošanu ar ANO struktūru starpniecību: lēmumu pieņemšana un uzraudzība.”
- [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1337/2008, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs (OV L 354, 31.12.2008., 62. lpp).
- [3] No 837 miljoniem eiro 530 miljoni ir paredzēti kopīgi ar starptautiskajām organizācijām pārvaldītiem projektiem.
- [4] Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 4/2009 „Komisijas pārvaldīto nevalstisko dalībnieku iesaistīšanu EK attīstības sadarbībā.” Regulas (EK) Nr. 1905/2006 (par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai attīstības jomā) 19. panta 8. punktā un 20. panta 2. punktā paredzēts, ka Komisijai plānošanas procesa sākuma fāzē ir jākonsultējas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (12.3.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 - C7-0172/2009 - 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Ingeborg Gräßle
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Sociālajam fondam (ESF) piešķirtie līdzekļi — 10,6 miljardi EUR saistību apropriācijās un 8,8 miljardi EUR maksājumu apropriācijās — ir izlietoti attiecīgi par 100 % un 97,1 %; atzīst Komisijas centienus uzlabot finanšu pārvaldību;
2. norāda uz struktūrfondu kļūdu vidējo biežumu, kas ir vismaz 11 %; norāda uz zemāku ESF kļūdu biežumu; mudina Komisiju paziņot par pašas pieļauto kļūdu biežumu un pārbaudīt, kā iespējams stiprināt ESF patstāvību nākamajā finanšu laikposmā;
3. pauž nožēlu, ka joprojām nav iespējams novērtēt Komisijas rīcības plānu struktūrfondu pārvaldības uzlabošanai[1]; uzsver, ka 82 % ESF 2000. līdz 2006. gadā veikto finanšu korekciju ir attiecināmi uz Itāliju un Spāniju; uzskata, ka ir mērķtiecīgi jāstrādā ar attiecīgajām dalībvalstīm un jāizveido diferencēta informācijas un sankciju sistēma, lai ātrāk novērstu kļūdas un veicinātu līdzekļu pareizu izlietošanu, izmantojot „vislabākās un vissliktākās prakses” piemērus;
4. atgādina, ka Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pienākums ir veikt attiecīgus pasākumus krāpšanas un korupcijas novēršanai, jo tas pārvalda līdzekļu izlietojumu; atzinīgi vērtē ciešo sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF); aicina panākt, ka ar ESF pieļautiem krāpšanas gadījumiem nodarbojas un tos izskata arī dalībvalstu tiesu iestādes;
5. atzīmē, ka kļūdu biežums ne vienmēr liecina par krāpšanu, un tāpēc aicina turpmāk skaidri nošķirt šos divus jēdzienus;
6. atzinīgi vērtē Komisijas centienus saņemt plašas atskaites no visām dalībvalstīm, to kontroles iestādēm iesniedzot pārbaudes ziņojumus un gada kopsavilkuma ziņojumus; aicina pārbaudīt pārskatatbildību, lai viena un tā pati informācija netiktu pieprasīta divreiz; uzskata par nepieņemamiem un sodāmiem gadījumus, kad dalībvalstu pārvaldes un uzraudzības iestādes neiesniedz atskaites vai iesniegtās atskaites ir nepilnīgas, tas pats attiecas uz finanšu noteikumu obligāto prasību neievērošanu; tādēļ prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumus, kā uzlabot pašreizējo prasību sniegt ziņojumus un paplašināt to ar sankciju mehānismu;
7. atzīmē, ka interešu konflikts starp līdzekļu pārvaldītājiem un līdzekļu saņēmējiem ir iespējams līdzekļu piešķiršanas brīdī; prasa Komisijai panākt tiesiskā regulējuma izstrādi dalībvalstu pārvaldes līmenī, lai pienācīgā veidā novērstu interešu konfliktus līdzekļu piešķiršanas brīdī;
8. uzsver ESF mērķgrupu un projektu veicinātāju īpašās vajadzības; ierosina par projektu līdzfinansējumu uzskatīt arī brīvprātīgu darbu bezpeļņas organizācijās un mantiskos ieguldījumus; aicina veikt izpēti par ESF projektu veicinātāju pašreizējām administratīvajām izmaksām pēc dalībvalstīm un projektiem;
9. atgādina jaunākos grozījumus Struktūrfondu regulās (Regula (EK) Nr. 1341/2008, Regula (EK) Nr. 284/2009, Regula (EK) Nr. 396/2009, Regula (EK) Nr. 397/2009, Regula (EK) Nr. 846/2009), kuru mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras; pieprasa ziņojumu par minēto grozījumu ietekmi;
10. norāda, ka šīm vienkāršošanas procedūrām ir svarīga nozīme administratīvā sloga samazināšanā valsts, reģionu un vietējā līmenī, un uzsver, ka ir svarīgi pārliecināties, ka šādas procedūras nākotnē nepalielinās kļūdu biežumu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
22.2.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 0 1 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Tadeusz Cymański, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Jean Lambert, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Vilija Blinkevičiūtė, Marielle Gallo, Joe Higgins, Ria Oomen-Ruijten, Evelyn Regner, Birgit Sippel |
|||||
- [1] Komisijas 2008. gada 19. februāra Rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097).
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (23.2.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka vispārējie izpildes rādītāji budžeta pozīcijām, kas attiecas uz vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu, ir apmierinoši;
2. uzsver vispārējo budžeta izpildes līmeni 95,15 % apmērā vides jomā, saistību apropriāciju izpildi 99,75 % apmērā sabiedrības veselības jomā un izpildes līmeni 98 % apmērā pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības nodaļā, uzskatot to par iepriecinošu rezultātu;
3. norāda, ka 2008. gada budžets ietvēra sešu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu;
4. atzinīgi vērtē LIFE+ darbības budžeta izpildi 99,26 % apmērā; norāda, ka tika atlasīti 196 projekti; norāda, ka 52 % piešķirtā finansējuma tika piešķirti projektiem dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā; tomēr uzskata, ka joprojām ir iespējams uzlabot Komisijas veikto pārvaldību, lai nodrošinātu līdzfinansēto projektu ilgtspējību;
5. šajā sakarībā norāda, ka uzlabojumus varētu panākt, nodrošinot, ka uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanas brīdī atbalsta pasākumi jau ir veikti, vēl vairāk uzlabojot to zināšanu izplatīšanu, kas gūtas LIFE+ projektos, un pastiprināti veicot sistemātiskas pēcpārbaudes pēc projektu darbības beigām;
6. aicina Komisiju turpināt palīdzēt un pilnveidot īpašu apmācību pieteikumu iesniedzējiem, kā arī izstrādāt lietotājiem draudzīgas vadlīnijas; uzsver, ka steidzami jāpievērš uzmanība tām programmas daļām, kurās izpilde kļuvusi zema, un attiecīgi jārīkojas;
7. uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk sniegt konkrētu palīdzību pieteikumu iesniedzējiem, kuri īsteno projektus saskaņā ar sabiedrības veselības programmu, lai izvairītos no nepamatotiem izmaksu kompensācijas pieprasījumiem un nepilnīgiem finanšu pārskatiem, kas paildzina procedūras; turklāt uzskata, ka uzaicinājumiem uz konkursu jābūt skaidriem un lietotājiem saprotamiem, lai novērstu tādu projektu pieteikumu iesniegšanu, kuri nepārprotami nav tiesīgi saņemt finansējumu to apmēra un augstu saistīto izmaksu dēļ vai ir sliktas kvalitātes;
8. ar gandarījumu norāda uz Tabakas fonda veiksmīgo izmantošanu un pauž pārliecību par šā instrumenta nozīmību;
9. atgādina Komisijai tās pienākumu attiecībā pret Veselības un patērētāju izpildaģentūru (EAHC); norāda, ka EAHC pārvaldīja 256 līdzfinansētus projektus par kopumā EUR 119 miljoniem no Eiropas Savienības budžeta, kā arī rīkoja ekspertu tikšanās un informācijas dienas; uzskata EAHC darbību 2008. gadā par apmierinošu;
10. pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzskata, ka Komisijai var sniegt izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2008. finanšu gada izdevumiem vides politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā.
ĪSS PAMATOJUMS
Šajā atzinumā aplūkota budžeta izpilde vides sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma politikas jomā 2008. gadā.
Vide
Vide ir daļa no jomas „Lauksaimniecība un dabas resursi”, kas pirmo reizi saņēma Revīzijas palātas atzinumu bez piezīmēm. Tomēr izdevumi vides jomā ir tikai neliela daļa no šīs jomas budžeta, kura ietver tādus ģenerāldirektorātus kā AGRI, MARE un SANCO.
LIFE+
LIFE+ programmas īstenošanu var uzskatīt par ļoti veiksmīgu saistību apropriāciju izlietojuma ziņā. Komisija panāca saistību uzņemšanos 99,26 % apmērā no LIFE+ darbības budžeta (07 03 07. pozīcija):
– EUR 207 500 000 — uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus projektiem, ko atbalsta ar darbības dotācijām, kurš publicēts 2009. gada jūlijā un uz kuru attiecas vispārēja saistību uzņemšanās par atbilstošu summu, kas notikusi saskaņā ar Finanšu regulas 76. pantu un tās īstenošanas noteikumu 92. pantu, tādējādi dodot iespēju atlases un piešķiršanas procedūras veikt 2008.–2009. gadā un dotāciju nolīgumus ar saņēmējiem parakstīt līdz 2009. gada beigām. No aptuveni 700 pieteikumiem tika atlasīti 196 — 80 pieteikumi dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, 100 pieteikumi vides politikas un pārvaldības jomā un16 pieteikumi informācijas un komunikācijas jomā;
– EUR 8 495 809 — lai atbalstītu tādu NVO pasākumus, kuras galvenokārt darbojas vides aizsardzības un vides kvalitātes uzlabošanas jomā Eiropas mērogā un kuras ir iesaistītas Kopienas politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā (uzaicinājums iesniegt priekšlikumus publicēts 2007. gada oktobrī, dotāciju nolīgumi parakstīti 2008. gada pirmajā semestrī);
– EUR 30 261 232 — pasākumiem, kas paredzēti Komisijas lomas atbalstam, uzsākot un uzraugot pamatnostādņu un tiesību aktu izstrādi/izmaiņas, kā arī komunikācijai un informētības veicināšanai.
Attiecībā uz administratīvā atbalsta izdevumiem izlietojuma līmenis bija 74,6 %. Salīdzinoši nepilnīgo izlietojumu izskaidro vairāki faktori:
– apropriāciju pieprasījums šai budžeta pozīcijai 2008. gada PBP tika galīgi izstrādāts vienlaikus ar programmas LIFE+ pieņemšanu 2007. gada maijā. Ņemot vērā būtiskās izmaiņas, kas iekļautas regulas galīgajā redakcijā (pāreja no netiešas centralizētas pārvaldības uz tiešu centralizētu pārvaldību, ko veic Komisija), Komisija iespējami labi aplēsa tās tehniskās palīdzības izmaksas, kas būs nepieciešama pārvaldībai, uzraudzībai, izvērtējumam un rezultātu izplatīšanai saskaņā ar programmu.
Civilās aizsardzības finanšu instruments
Civilās aizsardzības jaunais juridiskais pamats, kuru pieņēma 2007. gada 5. martā, paplašina šī instrumenta darbības jomu, kas tagad ietver arī aizsardzību, galvenokārt cilvēku, bet arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos, terora aktos un tehnoloģiskos, radioloģiskos vai ekoloģiskos nelaimes gadījumos.
Civilās aizsardzības finanšu instrumenta darbības jomā ietilpst:
· reaģēšana uz katastrofām, tostarp palīdzības transportēšana ES teritorijā tajos atbildes pasākumos, kuri paredzēti civilās aizsardzības mehānismā — ja palīdzību sūta, reaģējot uz katastrofu, kas notikusi dalībvalstī vai kādā no valstīm, kuras piedalās šajā programmā, pasākumus finansē no 07 04 01. pozīcijas, bet, ja palīdzību sūta, reaģējot uz katastrofu, kas notikusi trešā valstī, pasākumus finansē no 19 06 05. pozīcijas.
· gatavības veicināšanas pasākumi (noteikšana, apmācība, sadarbības tīklu veidošana, treniņi, ekspertu apmaiņa, IKT sistēmas un instrumenti) — tos visus finansē no 07 04 01. pozīcijas.
· pasākumi katastrofu seku novēršanai vai mazināšanai (katastrofu cēloņu pētījumi, prognozēšana un sabiedrības informēšana) — tos visus finansē no 07 04 01. pozīcijas.
Reaģēšana katastrofu gadījumos
Šī ir joma, kurā jaunais juridiskais pamats paredz jaunas darbības, it īpaši attiecībā uz atbalstu un līdzfinansējumu, kas paredzēts civilās aizsardzības palīdzības transportēšanai uz krīzes skarto valsti, ievērojot attiecīgus noteikumus. Komisija 2007. gada 8. augustā pieņēma šo jauno darbību īstenošanas noteikumus[1].
Summa EUR 10 096 400 apmērā finansējuma lēmumā sākotnēji bija paredzēta šīm jaunajām darbībām (19 06 05. pozīcijā EUR 6 143 400 intervences pasākumiem trešās valstīs un 07 04 01. pozīcijā EUR 3 953 000 intervences pasākumiem ES).
Līdzekļu faktiskais izlietojums ir tieši saistīts ar katastrofu biežumu un dalībvalstu pieprasījumiem pēc papildu transporta, t. i., to ir grūti paredzēt. Apropriāciju korekcijas var veikt gada laikā, un 2008. gadā apropriāciju pārvietojumam Gruzijas Republikai (DEC 34/2008) tika izlietoti EUR 2 866 920.
Galīgais izpildes līmenis saistībā ar reaģēšanas pasākumiem bija EUR 1 488 420 (t. i., 15 % no apropriācijām). Izmantojot civilās aizsardzības mehānismu, Kopiena 2008. gadā sniedza civilās aizsardzības palīdzību dalībvalstīm (Rumānijai, Bulgārijai un Grieķijai) un trešām valstīm (Kirgizstānai, Bolīvijai, Ekvadorai, Mjanmai, Ķīnai, Filipīnām, Moldovai, Ukrainai, Gruzijai, Haiti un Indijai). Jaunais pasākums — civilās aizsardzības palīdzības transports — tika izmantots divreiz, lai sniegtu atbalstu ugunsdzēsības iekārtu jomā Gruzijā 2008. gada augustā un lai veiktu ES pilsoņu medicīnisko evakuāciju pēc terora aktiem Mumbajā 2008. gada decembrī. Attiecībā uz gatavības un novēršanas mērķiem izpildes līmenis ir uzskatāms par apmierinošu — 87,8 % no EUR 16 525 000, kas aptver 2008. gada pirmajā semestrī publicētos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus uz konkursu.
Ieguldījums starptautiskās darbībās vides jomā
Šī apropriācija paredzēta, lai segtu obligātas un brīvprātīgas iemaksas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, protokoliem un nolīgumiem, kuros Kopiena ir viena no pusēm, un sagatavošanās darbiem nākotnes starptautiskajiem nolīgumiem, kas saistīti ar Kopienu. Lielāko daļu iemaksu veic ASV dolāros. Tā kā EUR/USD maiņas kurss 2008. gadā mainījās par labu eiro, veikto iemaksu faktiskās izmaksas eiro bija zemākas nekā sākotnēji plānots un līdz ar to pieejamo apropriāciju kopējais izlietojuma līmenis bija 80,1 %.
Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības
No 2008. gada budžeta līdzekļiem saistībā ar vides aizsardzību tika īstenoti seši izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības.
|
Budžeta pozīcija |
Nosaukums |
Saistību apropriācijas |
Izpilde % |
|
|
07 02 03 |
Izmēģinājuma projekts — Melnās jūras baseina vides monitorings un Eiropas Vienotā pamatprogramma Melnās jūras reģiona attīstībai (1. gads) |
1 .000 000 |
100 % |
|
|
07 03 10 |
Natura 2000 sagatavošana (3. gads) |
1 000 000 |
96,07 % |
|
|
07 03 13 |
Sagatavošanas darbība — Integrēta piekrastes sakaru un riska pārvaldības sistēma (1. gads) |
1 000 000 |
99,51 % |
|
|
17 03 13 * |
Izmēģinājuma projekts – Sēra dioksīda emisiju tirdzniecība Baltijas jūras rajonā (1. gads) |
1 000 000 |
99,99 % |
|
|
07 04 04 |
Izmēģinājuma projekts — Dalībvalstu sadarbības pastiprināšana cīņā pret meža ugunsgrēkiem (1. gads) |
3 500 000 |
100 % |
|
|
07 04 05 |
Sagatavošanas darbība ES ātrās reaģēšanas iespēju nodrošināšanai (1. gads) |
4 000 000 |
76,91 % |
|
Maksājumu apropriācijas
Kopējais izpildes līmenis bija 79,71 %, kas līdzinās 2007. gada līmenim. Ja skatāmies maksājumus, kas veikti no nodalītajām apropriācijām (t. i., visām budžeta pozīcijām, izņemot tehniskās palīdzības pozīcijas), izpildes līmenis sasniedz 85,14 %.
Sabiedrības veselība
Saistību apropriāciju izpildes līmenis ir ļoti iepriecinošs, jo tas sasniedz 99,5 %.
Maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 2008. gadā bija 89 %, atstājot neizlietotus aptuveni EUR 6 miljonus pēc tam, kad ar budžeta grozījumu gada beigās dalībvalstīm tika atmaksāti EUR 14 miljoni.
Šis nepilnīgais izlietojums daļēji ir saistīts ar PECO[2] apropriācijām EUR 7 miljonu apmērā. Kad 2007. gada sākumā tika gatavots 2008. gada budžets, nebija zināms, vai būs pieejamas maksājumu apropriācijas, kas atbilst PECO apropriācijām. Līdz ar to maksājumu apropriāciju pieprasījumā 2008. gada PBP šīs maksājumu apropriācijas netika ņemtas vērā.
Pārējais neizlietoto līdzekļu pārpalikums (EUR 13 miljoni) galvenokārt saistīts ar nepabeigtu senāku lietu pārvaldības grūtībām:
– līdzekļu saņēmēji bieži lūdz pagarināt līgumu termiņus un šos pagarinājumus lielākoties arī piešķir, ja saņēmēji var pienācīgi pamatot kavēšanos;
– galīgie izmaksu kompensācijas pieprasījumi, kurus iesniedz Komisijai, bieži ir zemāki nekā iepirkuma līguma parakstīšanas laikā budžetā iekļautie līdzekļi;
– turklāt finanšu pārskati bieži ir nepilnīgi, un tas paildzina procedūras, jo ir jāiesniedz atkārtoti pieprasījumi un jāiegūst trūkstošie nepieciešamie dokumenti. Visa iepriekšminētā dēļ maksājumu apropriāciju izlietojums ir zemāks nekā plānots.
Tabakas fonds
Tabakas fonda saistību apropriāciju izpildes rādītāji ir ļoti iepriecinoši (100 %). Attiecībā uz maksājumu apropriācijām jāņem vērā, ka šīs apropriācijas ir nenodalītās apropriācijas un ka pēc saistību uzņemšanās maksājumus var veikt līdz nākamā gada 31. decembrim. Šajā gadījumā līgumu parakstīja tikai 2008. gada 28. decembrī un to īstenos tikai 2009. gadā, līdz ar to ir normāli, ka attiecīgos maksājumus veiks tikai 2009. gadā. Tādēļ ir loģiski, ka līdz 2008. gada beigām ir veikti aptuveni 50 % maksājumu.
Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība
Kopumā 2008. gadā ir vērojams augsts izpildes līmenis (98 %), kas galvenokārt saistīts ar ārkārtas līdzekļu augsto izlietojuma līmeni, it īpaši to līdzekļu, kas paredzēti ārkārtas vakcinācijām pret infekciozo katarālo drudzi.
Vienīgā joma ar zemāku izpildes līmeni bija augu veselības pasākumi (17 04 04 01. pozīcija), kurā Portugāle priedes koksnes nematodes gadījumiem pieprasīja EUR 1 miljonu mazāk nekā paredzēts.
Maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 88 % apmērā ir ievērojams uzlabojums, salīdzinot ar 2007. gadu, kad izpildes līmenis bija 76 %.
Tomēr, ņemot vērā pieejamo apropriāciju lielo apmēru, neizlietotās summas joprojām ir lielas, it īpaši tās, kas paredzētas apkarošanas pasākumiem un ārkārtas situācijām. Tas ir tādēļ, ka dalībvalstu iesniegtie galīgie izmaksu kompensācijas pieprasījumi bieži vien ir daudz mazāki nekā sākotnējie pieprasījumi, uz kuru pamata noteiktas summas, par kurām uzņemas saistības. Tā kā 2008.gads ir otrais gads, kurā izmanto nodalītās apropriācijas, līdz šim gūtā pieredze tiks izmantota, lai precīzāk noteiktu visās budžeta pozīcijās vajadzīgo maksājumu apmēru.
Sagatavošanas darbība
EUR 4 miljoni, ko Eiropas Parlaments prasīja sagatavošanas darbībai par kontroles punktiem saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu, 2008. gadā netika izlietoti, jo tas bija šīs sagatavošanas darbības pirmais darbības gads, un pirmais gads parasti tiek izmantots, lai uzsāktu projektu, izsludinātu uzaicinājumu uz konkursu, atrastu līgumslēdzēju un uzņemtos saistības. Visbiežāk vēl ir par agru veikt maksājumus. Šis neizlietotās maksājumu apropriācijas ietekmē maksājumu izpildes vispārējo līmeni 2008. gadā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.2.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 0 1 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
János Áder, Elena Oana Antonescu, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Milan Cabrnoch, Nessa Childers, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Oreste Rossi, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Catherine Soullie, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jutta Haug, Anna Záborská |
|||||
- [1] Komisijas 2007. gada 8. augusta Lēmums, ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot noteikumus par transportu Padomes Lēmumā 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (OV L 241, 14.9.2007., 17. lpp.).
- [2] PECO apropriācijas: apropriācijas, kas saņemtas no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm par to līdzdalību Komisijas programmās.
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (29.1.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Wim van de Camp
IEROSINĀJUMI
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. pauž nožēlu, ka Komisijas ģenerāldirektorātu un dienestu gada darbības pārskati tiešsaistē ir pieejami tikai vienā valodā; mudina Komisiju uzlabot situāciju attiecībā uz nākamā gada pārskatiem;
2. norāda, ka daudzos gadījumos budžeta izpildē pieļautās kļūdas ir pārāk sarežģītu izdevumus reglamentējošu noteikumu un procedūru sekas; tādēļ mudina Komisiju turpināt darbu pie tiesiskā regulējuma vienkāršošanas, it īpaši lai atrisinātu atlikušās problēmas vairākās kontroles sistēmās;
3. pauž nožēlu, ka dalībvalstis joprojām pārāk reti veic importēto preču fiziskas pārbaudes, neraugoties uz vairākiem Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem un to, ka muitas nodokļi veido ievērojamu daļu no 2008. gada budžeta kopējiem ieņēmumiem; tādēļ prasa Komisijai aicināt dalībvalstis rast pietiekamu līdzsvaru starp importēto preču fiziskajām pārbaudēm un dalībnieku pēcmuitošanas revīziju;
4. atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas panākti, lai sasniegtu maksājumu apropriāciju izpildes līmeni 92 % apmērā iekšējā tirgus īstenošanā un attīstībā (12 02 01. pozīcija); norāda uz programmā SOLVIT (12 02 02. pozīcija) konstatēto izpildes līmeni (48 %), kuru noteikusi maksājumu apropriāciju izmantošana tikai šīs budžeta pozīcijas izveides pirmajā gadā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis ir 97 %;
5. atzīst, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 97 % apmērā muitas politikas jomā (14 04 01. un 14 04 02. pozīcija) uzskatāms par ievērojamu sasniegumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ka par to jāpateicas aprēķina metodes uzlabojumiem, un aicina Komisiju turpināt tādā pašā garā;
6. novērtē darbu, kas ieguldīts, lai sasniegtu maksājumu apropriāciju izpildes līmeni 97 % apmērā patērētāju aizsardzības programmā (17 02 01. un 17 02 02. pozīcija).
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.1.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 0 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Alan Kelly, Kurt Lechner, Hans-Peter Mayer, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Damien Abad, Cornelis de Jong, Frank Engel, Liem Hoang Ngoc, Jacek Olgierd Kurski, Antonyia Parvanova, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Marc Tarabella, Rafał Trzaskowski, Wim van de Camp |
|||||
Transporta un tūrisma komitejas atzinums (23.2.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Inés Ayala Sender
IEROSINĀJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. konstatē, ka galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā 2008. gada budžetā Transporta un tūrisma komitejas kompetencē esošajiem politikas virzieniem kopumā bija paredzēti EUR 2 516 000 000 saistību apropriācijās un EUR 1 703 000 000 — maksājumu apropriācijās; konstatē arī, ka no šīm summām:
– EUR 969 425 000 saistību apropriācijās un EUR 892 308 000 maksājumu apropriācijās bija paredzēti Eiropas transporta tīkliem (TEN-T),
– EUR 13 600 000 saistību apropriācijās un EUR 10 000 000 maksājumu apropriācijās — transporta drošībai,
– EUR 39 080 000 saistību apropriācijās un EUR 37 958 000 maksājumu apropriācijās — programmai Marco Polo,
– EUR 96 160 000 saistību apropriācijās un EUR 98 000 000 maksājumu apropriācijās — transporta aģentūrām un Galileo uzraudzības iestādei,
– EUR 468 472 000 saistību apropriācijās un EUR 345 402 000 maksājumu apropriācijās — transportam saistībā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu, tostarp ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, kas noteikta par vienu no prioritātēm,
– EUR 5 350 000 saistību un maksājumu apropriācijās — satiksmes drošībai, tostarp sagatavošanās darbībai, kuras mērķis ir atvieglot pārrobežu satiksmi Eiropas Savienības ziemeļaustrumu robežpārejas punktos,
– EUR 2 500 000 saistību apropriācijās un EUR 1 500 000 maksājumu apropriācijās — tūrismam;
2. atzīmē to, ka 2008. finanšu gada budžeta izpildes pārbaudē Revīzijas palāta nolēma koncentrēties uz pētniecības un enerģētikas politikas jomām, nevis uz transporta politiku;
3. atzinīgi vērtē joprojām augsto saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmeni TEN-T projektos, tam sasniedzot gandrīz 100 %, un aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīga finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta, lai varētu pildīt šīs Kopienas saistības; atgādina, ka Parlaments atbalstīja Savienības finansējuma palielināšanu; atzīmē, ka prioritāro TEN-T projektu pārskatīšana 2010. gadā radīs izdevību, lai novērtētu šo izdevumu pietiekamību un efektivitāti;
4. pauž bažas, ka jau otro gadu pēc kārtas ļoti zems (79 %) bija transporta drošībai piešķirto maksājuma apropriāciju izlietojuma līmenis; atzīmē, ka īpaši zems bija programmai Marco Polo II piešķirto maksājuma apropriāciju izlietojuma līmenis (40 %) un ka transporta sistēmu optimizēšanai piešķirto maksājuma apropriāciju izlietojuma līmenis bija tikai 67 %; atgādina, ka jebkurā gadījumā summa, kas ierakstīta 2008. gada budžetā, ir tā pati, kas tika ierosināta Komisijas provizoriskajā budžeta projektā (PBP);
5. pauž nožēlu par pasažieru tiesībām paredzēto maksājumu apropriāciju īpaši zemo izlietojuma līmeni (27 %); atzīmē to, ka veiktie maksājumi ir tikai 55 % no summas, ko Komisija ierosināja PBP; uzsver, ka, efektīvi piemērojot noteikumus, ļoti svarīgi ir ieguldīt līdzekļus arī pasažieriem paredzētā informācijā par viņu tiesībām;
6. uzsver programmai Galileo paredzēto maksājumu apropriāciju nepietiekamo izlietojuma līmeni (50 %), ņemot vērā šīs programmas nozīmi loģistikas un transporta nozaru ilgtspējīgā attīstībā;
7. aicina Komisiju sniegt sīku paskaidrojumu par šo apropriāciju nepietiekamo izlietojuma līmeni, kā arī par plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka šī problēma turpmāk vairs neatkārtojas;
8. atzīmē to, ka izlases veidā veiktās darbību pārbaudes atklāj kļūdas līmeni 2–5 % robežās; aicina Komisiju divkāršot centienus, lai šis rādītājs būtu zemāks par 2 %;
9. pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; pauž bažas par kavēšanos darbā pieņemšanas jomā un pieņem zināšanai aģentūras mērķi aizpildīt pašreiz vakantās amata vietas;
10. pauž nožēlu, ka trūkst datu par pasākumiem tūrisma jomā, un atzinīgi vērtē Lisabonas līgumā noteikto jauno tiesisko un ekonomisko regulējumu, kas dod iespēju šīs nozares Eiropas Savienības līmeņa pasākumu (sociālais un kultūras tūrisms, izcilākie galamērķi u. c.) izstrādi atbalstīt daudzgadu finanšu shēmā;
11. atkārto savu prasību, lai Komisija katru gadu Parlamentam un Padomei nosūta izdevumu sīkāku aprakstu katrai budžeta pozīcijai, salīdzinot ar komentāriem/piezīmēm par attiecīgo pozīciju;
12. attiecībā uz Transporta un tūrisma komitejas kompetences jomām pēc Komisijas paskaidrojumu uzklausīšanas par apropriāciju nepietiekamo izlietojumu ierosina Parlamentam piešķirt Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.2.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 3 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdalena Alvarez, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Vilja Savisaar, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jean-Paul Besset, Philip Bradbourn, Tanja Fajon, Michael Gahler, Anne E. Jensen, Petra Kammerevert, Dominique Riquet, Janusz Władysław Zemke |
|||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Charalampos Angourakis |
|||||
Reģionālās attīstības komitejas atzinums (18.3.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Jan Olbrycht
IEROSINĀJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. norāda, ka 2008. gadā veiktie starpposma maksājumi 2007.–2013. gada laikposmam veido tikai 32 % izdevumu un ka Revīzijas palātas piezīmes īpaši attiecas uz 2000.–2006. gada plānošanas perioda izdevumiem, kuri veidoja 68 % no kohēzijas maksājumiem 2008. gadā; tādēļ norāda, ka tiesiskā regulējuma pastiprināšanas attiecībā uz 2007.–2013. gadu un 2008. un 2009. gadā ieviesto vienkāršošanas pasākumu ietekme vēl nav jūtama;
2. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai „Rīcības plāna ietekme Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanā, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2010)0052), un norāda, ka šajā ziņojumā ir minēts 2008. un 2009. gadā veikto finanšu korekciju nozīmīgs pieaugums un ka tajā ir ietverti arī Komisijas veiktās pirmās revīzijas rezultāti attiecībā uz to projektu statistisko paraugu, kas īstenoti 2007.–2013. gada plānošanas periodā; ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar revīzijas rezultātiem provizoriskais kļūdu īpatsvars ir 5 % liels un tas liecina par 2007.–2013. gada plānošanas periodā ieviestās vienkāršošanas pozitīvo ietekmi;
3. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka reprezentatīvajā statistiskajā paraugā to projektu proporcija, kuru maksājumos ir kļūdas, bija 43 % un ka daudziem no šiem projektiem izmaksāja pārāk lielus atlīdzības maksājumus; tomēr uzskata, ka šo konstatējumu mīkstina Komisijas apgalvojums, ka tā bija informēta par trūkumiem piecās no sešām minētajām programmām un bija veikusi atbilstošus koriģējošus pasākumus; pieņem zināšanai Komisijas otru apgalvojumu, kuru pamato arī gada pārskata 6.20. punktā Revīzijas palātas konstatētais, proti, ka 58 % kļūdu ir noteikumu piemērošanas kļūdas un neietekmētu izdevumu atlīdzību;
4. norāda, ka publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpšana ir viens no biežākajiem trūkumu iemesliem; aicina Komisiju pārbaudīt, kā rodas šī neatbilstība Kopienas publiskā iepirkuma noteikumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un Komisijas veiktās iniciatīvas struktūrfondu pārvaldības vienkāršošanai un uzskata, ka šīs iniciatīvas ievērojami palīdzēs samazināt kļūdu īpatsvaru;
5. vērš uzmanību uz kohēzijas politikas izdevumu īpašo raksturu, ko nosaka daudzgadu pārvaldības sistēma, un uzsver, ka finanšu korekcijas tiek veiktas turpmākajos gados, kā arī plānošanas perioda beigās, kas kopumā ļauj Komisijai konstatēt un novērst lielu skaitu nepilnību;
6. atzinīgi vērtē to, ka ievērojami pieaudzis veikto finanšu korekciju un uzsākto maksājumu oficiālas pārtraukšanas apjoms; prasa, lai dalībvalstis, kas regulāri pārvalda savus resursus, ievērojot vienkāršotas kontroles un ziņojumu sniegšanas procedūras, saņemtu atlīdzību; tomēr kritizē līdzekļu saņēmēju nepietiekamu dokumentāciju un prasa, lai dalībvalstis publisko plašāku informāciju;
7. norāda, ka Komisijai nav ziņots par krāpšanas gadījumiem saistībā ar revīzijā izskatītajiem projektiem un ka Revīzijas palātas pārskatā uzrādītais kļūdu līmenis ne vienmēr liecina par krāpšanu;
8. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu ir formulēti stingrāki kontroles nosacījumi, kā arī ir skaidrāk aprakstīta Komisijas un dalībvalstu atbildība; tādēļ atzinīgi vērtē pievienoto vērtību, ko nodrošina katrai programmai izveidotā revīzijas iestāde, un līdz ar Komisiju cer, ka šīs revīzijas iestādes gada kontroles ziņojums un atzinums būtiski palielinās pārliecību par ticamību, kuru sniedz valsts kontroles sistēmas;
9. uzskata par nepieņemamu to, ka, neraugoties uz pārvaldes un kontroles sistēmu ievērojamo uzlabošanos, ko nodrošināja 2008. gada rīcības plāns, kurš stiprināja Komisijas kā uzraudzītāja lomu struktūrpasākumos, Revīzijas palāta konstatēja, ka tikai 31 % sistēmu darbojas labi un vairāk nekā 60 % ir nepieciešami uzlabojumi; tādēļ aicina atbildīgās dalībvalstis, reģionālās iestādes un pārvaldības iestādes cieši sadarboties ar Komisiju, lai mainītu šo statistiku pozitīvā virzienā;
10. norāda, ka Komisijas rīcības plāns ir ļāvis veikt pasākumus saskaņā ar visiem Revīzijas palātas ieteikumiem; atzinīgi vērtē Komisijas veikto, nodrošinot apmācību un konsultācijas programmu pārvaldošām iestādēm, lai uzlabotu kohēzijas politikas izdevumiem piemērotās dalītās pārvaldības sistēmas darbību; aicina Komisiju ieguldīt vēl lielāku darbu, sniedzot konsultācijas dalībvalstīm un mudinot tās uzlabot līdzekļu atgūšanas procedūras un ziņojumu sniegšanu;
11. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas lēmumu iekļaut 2010. gada darba programmā Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda revīzijas tūrisma, sieviešu profesionālās apmācības un sabiedrības apgādes ar dzeramo ūdeni jomā, kas ir īpaši svarīgas vietējo kopienu attīstībai;
12. aicina Revīzijas palātu izvērtēt, kā vadošās iestādes veic struktūrfondu un Kohēzijas fonda ārējo novērtēšanu, un pievērst īpašu uzmanību novērtējumu objektivitātei, kad par novērtējumu maksā vērtētā struktūra;
13. aicina Revīzijas palātu novērtēt dalībvalstu revīzijas iestāžu spēju veikt revīziju, ņemot vērā to cilvēkresursus, un šo iestāžu objektivitāti, veicot pārvaldības kontroles sistēmu atbilstības novērtējumu;
14. uzskata par satraucošu to, ka pirmspievienošanās palīdzības Turcijai stratēģiskajā plānošanā 2002.–2006. gadā, kā arī Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA 2007.–2013. gadam) nav iekļauti stratēģiski un izmērāmi mērķi; tādēļ aicina līdzekļus koncentrēt tiem projektiem, kuri ir svarīgi pievienošanās procesam un kuru rezultāti ir faktiski izmērāmi.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
18.3.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 1 3 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Sophie Auconie, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Philip Bradbourn, Zuzana Brzobohatá, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Ricardo Cortés Lastra, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Ian Hudghton, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Franz Obermayr, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Michael Theurer, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Joachim Zeller |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Karima Delli, Ivars Godmanis, Karin Kadenbach, Maurice Ponga, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, László Surján, Sabine Verheyen, Iuliu Winkler |
|||||
Kultūras un izglītības komitejas atzinums (23.2.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē Komisijas centienus panākt lielāku pārredzamību un draudzīgāku attieksmi pret klientiem un atbalsta turpmākus pasākumus šajā virzienā; saistībā ar gaidāmo daudzgadu programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu prasa veikt īstenošanas un pārvaldības struktūru padziļinātu novērtēšanu; iesaka tajā iekļaut elementus, ar kuru palīdzību varētu noteikt klientu apmierinātību ar dalībvalstu aģentūrām; šajā sakarībā atgādina, ka ar dalībvalstu aģentūru palīdzību tiek izlietoti gandrīz 70 % daudzgadu programmu līdzekļu;
2. atbalsta to, ka Komisija dalībvalstu iestādēm sniedz norādījumus attiecībā uz dalībvalstu aģentūru darba uzraudzību, lai vēl vairāk atvieglotu programmu pārvaldību dalībvalstīs; mudina Komisiju arī turpmāk aktīvi uzraudzīt dalībvalstu aģentūru īstenoto programmu pārvaldību, lai novērstu pārtraukumus daudzgadu programmu daļu īstenošanā; atbalsta Komisijas stingro nostāju attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu dalībvalstu aģentūrām gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi pārvaldībā; aicina visas iesaistītās puses novērst šādu trūkumu izraisīto negatīvo ietekmi uz saņēmējiem; aicina Komisiju pārredzamības un izmaksu kontroles labad nošķirt dalībvalstu aģentūru organizatoriskās un personāla izmaksas no līdzekļiem, ko izmaksā kā subsīdijas;
3. vērš uzmanību uz tādu kontroles pasākumu kaitīgumu, kuri nav samērīgi ar pārvaldāmajiem līdzekļiem; uzskata, ka attiecīgās kontroles prasības nekādā gadījumā nedrīkst radīt spiedienu, lai palielinātu apjomu un tādējādi paaugstinātu dalības slieksni;
4. aicina Komisiju saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu izstrādāt jaunu kārtību, saskaņā ar kuru līdzekļu saņēmēji drīkstētu iegūt vairāk aktīvu, nebaidoties, ka tā rezultātā samazināsies atbalsts, ko tiem piešķir kā ES līdzfinansējumu;
5. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstu aģentūrām rast pieņemamu un elastīgu risinājumu procentu problēmai saistībā ar neizlietotajiem decentralizētajiem līdzekļiem, par kuriem dalībvalstīs tiek maksāts nodoklis no uzkrājumu ienākumiem, bet kurš dalībvalstu aģentūrām ir pilnībā jāatmaksā;
6. atzīmē ar maksājumiem saistīto kļūdu ievērojamo samazinājumu; tomēr uzskata, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi starpposma un galīgo maksājumu jomā; aicina Komisiju, izmantojot uzraudzības apmeklējumus un tiešo pārbaudi, ciešāk uzraudzīt ikgadējo ex post deklarēšanas procesu attiecībā uz mūžizglītības programmu;
7. aicina no jauna pielāgot studentu mobilitātes programmām paredzētā finansējuma sadalījumu; uzsver, ka finanšu atbalsta palielināšana (tā vietā, lai tikai palielinātu stipendiju skaitu) paaugstinātu piedalīšanos, it īpaši attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas studentu mobilitātei var sniegt tikai nelielu atbalstu subsīdiju veidā; iesaka, ka šīs izmaiņas vajadzētu veikt vēlākais saistībā ar nesen izziņoto iniciatīvu „Jaunatne kustībā”;
8. aicina Komisiju pārskatīt birokrātiskos šķēršļus, kas kavē programmas „Jaunatne darbībā” īstenošanu; it īpaši aicina šīs programmas 1.1. un 1.2. darbībā paredzētos pasākumus noteikt kā vieglāk pieejamus pakalpojumus; uzsver, ka atlases kritērijiem jābūt pārredzamiem un pretendentiem saprotamiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest jaunu veidu līdzekļu piešķiršanai saistībā ar programmu „Jaunatne darbībā”, lai šādu finansējumu darītu pieejamu maza mēroga un jauniešu projektiem, kas pašreizējā situācijā nevar rast paši savu finansējumu;
9. prasa Komisijas un dalībvalstu pārvaldības partnerībā attiecībā uz informēšanu par Eiropu dalībvalstīs ņemt vērā kopīgi ar Iestāžu informācijas jautājumu grupu noteiktās komunikācijas prioritātes un iekļaut skaidru atsauci uz pilsoniskās sabiedrības lomu; iesaka administratīvo sadarbību papildināt ar regulāriem kontaktiem politiskā līmenī;
10. prasa pirms komunikācijas pārvaldības partnerību atjaunošanas vispusīgi novērtēt to efektivitāti saistībā ar informēšanu par Eiropu un to finansēšanas kārtību, kā arī aicina dalībvalstis nodrošināt papildu finansējumu kopīgām darbībām.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
22.2.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 0 2 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Badia i Cutchet, Malika Benarab-Attou, Piotr Borys, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Pál Schmitt, Marco Scurria, Timo Soini, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Sabine Verheyen, Milan Zver |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ivo Belet, Nessa Childers, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula, Catherine Soullie, Rui Tavares |
|||||
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums (13.1.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Juan Fernando López Aguilar
IEROSINĀJUMI
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. konstatē, ka 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu ir vērojama brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzētā budžeta saistību izpildes relatīva samazināšanās (87,51 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 90,29 % 2007. gadā); konstatē, ka uz 2009. gadu ir pārnesti EUR 75 000 000, bet secina, ka saskaņā ar Komisijas dienestu sniegto informāciju šī summa bija piešķirta pirms 2009. gada 31. marta; norāda, ka salīdzinājumā ar 2007. gadu maksājumu izpildes apmērs ir palielinājies (80,88 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 60,41 % 2007. gadā); aicina Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātu censties joprojām nodrošināt saistību un maksājumu izpildes iespējami augstāku līmeni 2009. gadā;
2. pauž nožēlu, ka Komisija pirmos iepriekšējā finansējuma maksājumus dalībvalstīm no Ārējo robežu fonda varēja veikt tikai 2008. gada pēdējos mēnešos, jo īstenošanas noteikumus pieņēma tikai 2008. gada 5. martā un dažas dalībvalstis savu pārvaldes un kontroles sistēmu aprakstu sākotnējās versijas iesniedza ar ievērojamu kavēšanos vai arī nepietiekami labā kvalitātē;
3. norāda, ka turpmākajos gados aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanai būtu vēl vairāk jāpamatojas uz attiecīgās komitejas sniegto novērtējumu attiecībā uz aģentūras darbības rezultātiem gada garumā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
11.1.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
36 0 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Sonia Alfano, Roberta Angelilli, Vilija Blinkevičiūtė, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Göncz, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Jeanine Hennis-Plasschaert, Salvatore Iacolino, Timothy Kirkhope, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Claude Moraes, Carmen Romero López, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Wim van de Camp, Renate Weber |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alexander Alvaro, Anna Maria Corazza Bildt, Ioan Enciu, Nadja Hirsch, Monika Hohlmeier, Stanimir Ilchev, Iliana Malinova Iotova, Petru Constantin Luhan, Mariya Nedelcheva, Raül Romeva i Rueda, Cecilia Wikström |
|||||
SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (28.1.2010)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras
(SEC(2009)1089 – C7-0172/2009 – 2009/2068(DEC))
Atzinumu sagatavoja: Edit Bauer
IEROSINĀJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
– ņemot vērā pētījumu ar mērķi novērtēt iespējas ievērot dzimumu līdztiesības principa elementus ES budžeta plānošanā[1],
A. tā kā joprojām pastāv nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem un, neveidojot īpašas ar konkrētu dzimumu saistītas budžeta pozīcijas, nav iespējams novērst nepamatotu nevienlīdzību abu dzimumu starpā;
B. tā kā iespēja skaidri nošķirt ar konkrētu dzimumu saistītus izdevumus palīdzētu vēl vairāk veicināt dzimumu līdztiesību,
1. atgādina Komisijai, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jāievēro visos Eiropas Savienības pasākumos, un tādēļ tam būtu jāatspoguļojas arī Eiropas Savienības budžeta izpildes apstiprināšanā;
2. pauž nožēlu, ka budžeta plānošanā joprojām netiek ievērots dzimumu līdztiesības princips; tādēļ atkārtoti prasa Komisijai veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeta veidošanā tiešām tiek ievērota integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai;
3. atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu par iespējām ievērot dzimumu līdztiesības principu ES budžeta plānošanā un aicina visas Eiropas Savienības budžeta procedūrā iesaistītās puses ņemt vērā šo pētījumu, gatavojot un izpildot budžetu, kā arī veicot tā revīziju;
4. aicina Komisiju turpināt darbu, lai izstrādātu ar dzimumu saistītus rādītājus, ko varētu iekļaut ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo līdz šim pieejamais ļoti nelielais datu apjoms nesniedz pienācīgu situācijas raksturojumu;
5. aicina Revīzijas palātu ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu atsevišķu nodaļu veltīt dzimumu līdztiesības aspektiem;
6. atzinīgi vērtē to, ka finansēšanas mehānismi 2007.–2013. gadam ir vienkāršoti, taču pauž nožēlu, ka 2008. gadā, neraugoties uz šo uzlabojumu, joprojām tika konstatētas kļūdas daudzos atmaksājumos, kas saistīti ar kohēzijas projektiem (tie ietver arī Eiropas Sociālā fonda un dzimumu līdztiesības projektus); tādēļ aicina Komisiju nodrošināt finansēšanas mehānismu lielāku efektivitāti.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
25.1.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 0 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Edit Bauer, Emine Bozkurt, Marije Cornelissen, Tadeusz Cymański, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Jolanta Emilia Hibner, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Astrid Lulling, Barbara Matera, Siiri Oviir, Raül Romeva i Rueda, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Eva-Britt Svensson, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Izaskun Bilbao Barandica, Nicole Kiil-Nielsen, Christa Klaß, Katarína Neveďalová, Chrysoula Paliadeli, Antigoni Papadopoulou |
|||||
- [1] Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts, īpašais līgums ABAC 132007 saskaņā ar pamatlīgumu BUDG 06/PO/01/Lot 002/ABAC-101922. Galīgais ziņojums, 2008. gada maijs, A.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
23.3.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 4 1 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Andrea Češková, Jorgo Chatzimarkakis, Andrea Cozzolino, Ryszard Czarnecki, Luigi de Magistris, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Martin Häusling, Ville Itälä, Cătălin Sorin Ivan, Iliana Ivanova, Elisabeth Köstinger, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Christel Schaldemose, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Georgios Stavrakakis, Søren Bo Søndergaard |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Christofer Fjellner, Monika Hohlmeier, Marian-Jean Marinescu, Véronique Mathieu, Markus Pieper, Derek Vaughan |
|||||