IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/73/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/121/EK atcelšanu

24.3.2011 - (13807/4/2010 – C7‑0017/2011 – 2009/0006(COD)) - ***II

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Toine Manders

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/73/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/121/EK atcelšanu

(13807/4/2010 – C7‑0017/2011 – 2009/0006(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (13807/4/2010 – C7‑0017/2011),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 16. decembra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[2] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0031),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0086/2011),

1.  apstiprina turpmāk norādīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Padomes nostāja 6.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(6a) Ir ieteicams pieņemt noteikumus attiecībā uz dažiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ietilpst dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli. Šajā regulā jo īpaši jānosaka prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā vai etiķetē, lai patērētāji varētu veikt izvēli, pamatojoties uz informāciju. Etiķetēšana un marķēšana nedrīkst būt maldinoša, un to veic tā, lai patērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas informācija.
Grozījums Nr.  2 Padomes nostāja 12.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(12a) Patērētāju aizsardzībai nepieciešami pārredzami un konsekventi tirdzniecības noteikumi, tostarp — par izcelsmes norādēm. Sniegt šādas norādes būtu nepieciešams tādēļ, lai patērētāji, iegādājoties izstrādājumus, būtu pilnībā informēti par to precīzo izcelsmi, tādējādi nodrošinot patērētājiem aizsardzību pret krāpnieciskiem, nepareiziem vai maldinošiem apgalvojumiem par šo izstrādājumu izcelsmi. Šajā nolūkā attiecībā uz tekstilizstrādājumiem būtu jāievieš saskaņoti noteikumi. Attiecībā uz importētajiem izstrādājumiem šiem noteikumiem būtu jāizpaužas kā obligātām marķēšanas prasībām. Attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem Savienības mērogā nepiemēro prasību par obligātu izcelsmes marķējumu, ir jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka iespējamie apgalvojumi par to izcelsmi nav nepareizi vai maldinoši.
Grozījums Nr.  3 Padomes nostāja 12.b apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(12b) Izcelsmes marķējuma prasībām, ko paredz šī regula attiecībā uz tekstilizstrādājumu nozari, jābūt prioritārām attiecībā pret jebkādu kopējo kārtību, kādā veic izcelsmes marķējumu no trešām valstīm ievestiem izstrādājumiem, kļūstot par daļu no Savienības kopējās tirdzniecības politikas.
Grozījums Nr.  4 Padomes nostāja 13. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(13) Jānosaka paraugu ņemšanas un tekstilizstrādājumu analīzes metodes, lai nebūtu iespējams izteikt iebildumus pret izmantotajām metodēm. Metodēm, kuras dalībvalstis izmanto oficiālajos testos, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu (divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumiem), vajadzētu būt vienotām gan attiecībā uz parauga iepriekšēju apstrādi, gan tā kvantitatīvo analīzi. Tādēļ šajā regulā šim nolūkam paredzētās metodes ir lietderīgi noteikt par piemērojamiem standartiem. Tādēļ Komisijai būtu jāpārvalda pāreja no pašreizējās sistēmas, kuras pamatā ir šajā regulā izklāstītās metodes, uz sistēmu, kuras pamatā ir piemērojamie standarti. Vienotu analīzes metožu izmantošana attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumiem, sekmēs šo izstrādājumu brīvu apriti un tādējādi uzlabos iekšējā tirgus darbību.	(13) Jānosaka paraugu ņemšanas un tekstilizstrādājumu analīzes metodes, lai nebūtu iespējams izteikt iebildumus pret izmantotajām metodēm. Metodēm, kuras dalībvalstis izmanto oficiālajos testos, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu (divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumiem), vajadzētu būt vienotām gan attiecībā uz parauga iepriekšēju apstrādi, gan tā kvantitatīvo analīzi. Šīs regulas vienkāršošanas labad un lai izklāstītās metodes pielāgotu tehnoloģiju attīstībai, ir lietderīgi noteikt šīs metodes par piemērojamiem standartiem. Tādēļ Komisijai būtu jāpārvalda pāreja no pašreizējās sistēmas, kuras pamatā ir šajā regulā izklāstītās metodes, uz Eiropas sistēmu, kuras pamatā ir piemērojamie standarti. Vienotu analīzes metožu izmantošana attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumiem, sekmēs šo izstrādājumu brīvu apriti un tādējādi uzlabos iekšējā tirgus darbību.
Pamatojums
Vēlams norādīt iemeslus (vienkāršošana, pielāgošanās tehnikas progresam), kas pamato pāreju no pašreizējās sistēmas, kas balstās uz šajā regulā izklāstītajām metodēm, uz sistēmu, kuras pamatā ir piemērojamie standarti.
Grozījums Nr.  5 Padomes nostāja 17.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(17a) Nepieciešams, lai ražotājs vai persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, kas vēlas iekļaut jaunas tekstilšķiedras nosaukumu šīs regulas pielikumos, iekļautu tehniskajā dokumentācijā, ko iesniedz kopā ar viņa pieteikumu, visu pieejamo zinātnisko informāciju par iespējamām alerģiskām reakcijām, ko varētu izraisīt jaunā šķiedra, vai citu nevēlamu ietekmi uz cilvēka veselību, tostarp rezultātus testiem, kuri ir veikti saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  6 Padomes nostāja 18. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(18) Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pieņemtu tehniskus kritērijus un procedūras noteikumus attiecībā uz lielāku pielaižu atļaušanu, lai grozītu II, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumu nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai un lai grozītu I pielikumu nolūkā iekļaut minētā pielikuma sarakstā jaunus tekstilšķiedru nosaukumus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp apspriedes ar ekspertiem.	(18) Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pieņemtu tehniskus kritērijus un procedūras noteikumus attiecībā uz lielāku pielaižu atļaušanu, dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, etiķetēšanu vai marķēšanu, nevalodisku simbolu vai kodu lietošanu tekstilšķiedru norādīšanai, tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšanu, lai grozītu II, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumu nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai un lai grozītu I pielikumu nolūkā iekļaut minētā pielikuma sarakstā jaunus tekstilšķiedru nosaukumus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp apspriedes ar ekspertiem.
Grozījums Nr.  7 Padomes nostāja 19. apsvērums
Padomes nostāja	Grozījums
(19) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi - proti, pieņemt vienotus noteikumus par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.	(19) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr.  8 Padomes nostāja 19.a apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(19a) Lai novērstu iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai, kurus varētu radīt atšķirīgi noteikumi vai atšķirīga prakse dalībvalstīs, un lai ietu kopsolī ar elektroniskās komercijas attīstību un reaģētu uz turpmākajām norisēm tekstilizstrādājumu tirgū, ir jāizpēta, vai būtu vajadzīgs saskaņot un standartizēt citus tekstilmateriālu marķēšanas aspektus.
	Šajā nolūkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par iespējamām jaunām marķējuma prasībām, kas būtu jāievieš Eiropas Savienības līmenī, lai veicinātu tekstilizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū un visā Eiropas Savienībā panāktu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
	Šajā ziņojumā jo īpaši jāaplūko patērētāju viedokļi attiecībā uz to, cik daudz informācijas būtu jāsniedz tekstilizstrādājumu etiķetēs, un jāizpēta, kādus ar marķēšanu nesaistītus līdzekļus būtu iespējams izmantot, lai patērētājiem sniegtu papildu informāciju.
	Šis ziņojums būtu jāizstrādā, pamatojoties uz plašām apspriedēm ar visām iesaistītajām pusēm, patērētāju aptaujām un rūpīgi veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, un tajā būtu jāņem vērā attiecīgie Eiropas un starptautiskie standarti.
	Ziņojumā jo īpaši jāaplūko, kādus papildu ieguvumus patērētājam nodrošinātu iespējamās marķējuma prasības attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanu, izmēru, bīstamām vielām, uzliesmošanas spēju un ekoloģiskajām īpašībām, nevalodisku simbolu vai kodu lietošanu tekstilšķiedru norādīšanai, sociālo un elektronisko marķējumu, kā arī etiķetes papildināšanu ar identifikācijas numuru, kas būtu izmantojams, lai pēc pieprasījuma iegūtu papildu informāciju, jo īpaši internetā, par izstrādājumu un ražotāju. Ziņojumam vajadzības gadījumā jāpievieno likumdošanas priekšlikumi.
Grozījums Nr.  9 Padomes nostāja 19.b apsvērums (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(19b) Komisijai jāveic pētījums, lai novērtētu, vai tekstilizstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā izmantotās vielas nevar apdraudēt cilvēku veselību. Pētījumā jo īpaši jāizvērtē, vai pastāv cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un sintētisko šķiedru, krāsvielu, biocīdu, konservantu vai nanodaļiņu izmantojumu tekstilizstrādājumos. Pētījumu balsta uz zinātniski pamatotiem datiem, un ņem vērā tirgus uzraudzības pasākumu rezultātus. Pamatotā gadījumā Komisija, balstoties uz šo pētījumu, nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, lai atbilstīgi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem aizliegtu vai ierobežotu potenciāli bīstamu vielu izmantojumu tekstilizstrādājumos.
Grozījums Nr.  10 Padomes nostāja 1. pants
Padomes nostāja	Grozījums
Regulā paredzēti noteikumi par tekstilšķiedru nosaukumu lietošanu un ar tiem saistītu tekstilizstrādājumu šķiedras sastāva etiķetēšanu un marķēšanu, kā arī noteikumi par tekstilizstrādājumu šķiedru satura noteikšanu, veicot divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumu kvantitatīvu analīzi, ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību un sniegt patērētājiem precīzu informāciju.	Regulā paredzēti noteikumi par tekstilšķiedru nosaukumu lietošanu un ar tiem saistītu tekstilizstrādājumu šķiedras sastāva etiķetēšanu un marķēšanu, noteikumi par tekstilizstrādājumu šķiedru satura noteikšanu, veicot divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumu kvantitatīvu analīzi, kā arī noteikumus par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, etiķetēšanu vai marķēšanu un tekstilizstrādājumu izcelsmes valsts norādīšanu ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību un sniegt patērētājiem precīzu informāciju.
Grozījums Nr.  11 Padomes nostāja 2. pants – 3. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
3. Šī regula neattiecas uz tekstilizstrādājumiem, ko saskaņā ar līgumu nodod mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem tālākai piegādāto materiālu apstrādei, nemainot materiāla īpašnieku.	3. Šī regula neattiecas uz tekstilizstrādājumiem, ko izgatavo pašnodarbināti drēbnieki.
Grozījums Nr.  12 Padomes nostāja 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, tekstilizstrādājumiem turpina piemērot valstu un Savienības noteikumus par rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, izcelsmes vietas norādēm, izcelsmes apzīmējumiem un negodīgas konkurences novēršanu.
Grozījums Nr.  13 Padomes nostāja 9. pants – 1. - 3. punkti
Padomes nostāja	Grozījums
1. Tekstilizstrādājumam, kas sastāv no divām vai vairāk šķiedrām, no kurām viena ir vismaz 85 % no kopējā svara, etiķetē vai marķējumā norāda vienu no šādiem apzīmējumiem:	1. Tekstilizstrādājumu marķē, norādot visu tā sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus un to svara procentuālo daudzumu dilstošā secībā.
(a) tās šķiedras nosaukums, kas ir vismaz 85 % no kopējā svara, un tieši pirms tā vai aiz tā ir norāde par svara procentuālo daudzumu;
(b) tās šķiedras nosaukums, kas ir vismaz 85 % no kopējā svara, un tieši pirms tā vai aiz tā ir norāde „vismaz 85 %”;
(c) pilns izstrādājuma procentuālais sastāvs.
2. Tekstilizstrādājumam, kas sastāv no divām vai vairāk šķiedrām, no kurām neviena nesasniedz 85 % no kopējā svara, etiķetē vai marķējumā norāda izstrādājuma vismaz divu šķiedru nosaukumu un svara procentuālo daudzumu, kurām ir lielākais svara procentuālais daudzums, uzreiz pēc kura norāda pārējo sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus dilstošā secībā svara procentos, norādot vai nenorādot to svara procentuālo daudzumu.	2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot 7. panta 2. punktu, šķiedras, kuras veido līdz 3 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, vai šķiedras, kuru kopējais daudzums veido līdz 10 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, turklāt pastāvot nosacījumam, ka tās nav viegli noteikt ražošanas laikā, ir atļauts norādīt, izmantojot apzīmējumu „citas šķiedras” un tieši aiz šā apzīmējuma norādot to svara procentuālo daudzumu.
3. Neskarot 2. punktu, šķiedras, kas atsevišķi ir mazāk nekā 10 % no izstrādājuma kopējā svara, var kopā apzīmēt ar jēdzienu „citas šķiedras”, un tieši pirms tā vai pēc tā ir norāde par kopējo svara procentuālo daudzumu.
Ja ir norādīts tādas šķiedras nosaukums, kura ir mazāk nekā 10 % no izstrādājuma kopējā svara, tad norāda pilnu šāda izstrādājuma procentuālo sastāvu.
Pamatojums
Patērētājam ir tiesības būt informētam par visu tekstilizstrādājuma sastāvdaļu kopējo procentuālo daudzumu. Tekstilizstrādājumu sastāvā ir ierobežots šķiedru skaits, un tehniski ir iespējams noteikt to precīzu procentuālo daudzumu pēc svara. Visu sastāvā ietilpstošo šķiedru norāde, kas jau ir kļuvis par vispāratzītu praksi, nepalielina etiķetes izmēru un nerada slogu ražotājiem, kuri vajadzības gadījumā varēs izmantot atkāpes, kas paredzētas 9. panta 2. un 5. punktā. Ir piemērojamas arī pielaides, kas noteiktas 19. pantā.
Grozījums Nr.  14 Padomes nostāja 9. pants – 5.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	5.a Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šķiedru, kuras nosaukums nav iekļauts I pielikumā, taču ir iesniegts 6. panta noteikumiem atbilstošs pieteikums par tās iekļaušanu I pielikumā sniegtajā sarakstā, var norādīt, izmantojot apzīmējumu „citas šķiedras” un aiz šā apzīmējuma norādot šīs šķiedras svara kopējo procentuālo daudzumu.
Pamatojums
Šķiedras, kas nav iekļautas tekstilšķiedru sarakstā I pielikumā, var tikt laistas tirgū, lai izvērtētu patērētāju pieprasījumu, ja ir iesniegts pieteikums saskaņā ar 6. pantā noteikto procedūru.
Grozījums Nr.  15 Padomes nostāja 11.a pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	11.a pants
	Dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli
	1. Dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, klātbūtni norāda tekstilizstrādājumu marķējumā vai etiķetējumā, kad tos dara pieejamus tirgū.
	2. Etiķetēšana un marķēšana nedrīkst būt maldinoša, un to veic tā, lai patērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas informācija.
	3. Uz 1. punktā minētajām dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, kas nav tekstilmateriāli, mutatis mutandis attiecas 19.a, 19.c un 19. d pants.
	4. Dalībvalstis līdz ..* un pēc tam ikreiz, kad tas nepieciešams, ņemot vērā situācijas attīstību, informē Komisiju par analītiskajām metodēm, ko tās izmanto dzīvnieku izcelsmes materiālu noteikšanai.
	5. Komisija ar deleģēto aktu palīdzību saskaņā ar 21. pantu un atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti 22. un 23. pantā, pieņem noteikumus, lai precizētu 1. punktā minēto tekstilizstrādājumu marķēšanas vai etiķetēšanas sīki izstrādātu modeli un kārtību un izstrādātu analītiskās metodes dzīvnieku izcelsmes materiālu noteikšanai.
	___________ * OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu.
Grozījums Nr.  16 Padomes nostāja 13. pants – 1. punkts – otrā daļa
Padomes nostāja	Grozījums
Tekstilizstrādājumu etiķetes un marķējums ir izturīgs, viegli salasāms, saskatāms un atrodas pieejamā vietā, un - etiķetes gadījumā − tā ir droši piestiprināta.	Tekstilizstrādājumu etiķetes un marķējums ir izturīgs un viegli salasāms izstrādājuma parastajā vai saprātīgi paredzamā lietošanas laikā, saskatāms un atrodas pieejamā vietā, un – etiķetes gadījumā − tā ir droši piestiprināta.
Grozījums Nr.  17 Padomes nostāja 13. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Padomes nostāja	Grozījums
	Neērtības, ko izstrādājuma valkāšanas laikā patērētājam sagādā etiķete un tās piestiprināšanas veids, tiek samazinātas līdz minimumam.
Grozījums Nr.  18 Padomes nostāja 13. pants – 3. punkts – otrā daļa
Padomes nostāja	Grozījums
Nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes kodu, ja tajā pašā dokumentā ir sniegts šā koda skaidrojums.	Nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes kodu vai ja tie ir definēti starptautiski atzītos standartos, ja tajā pašā dokumentā ir sniegts šo saīsinājumu skaidrojums.
Grozījums Nr.  19 Padomes nostāja 15. pants – 1. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
1. Darot tekstilizstrādājumus pieejamus tirgū, 5., 7., 8. un 9. pantā minētos tekstilšķiedru sastāva aprakstus katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iepakojumiem, etiķetēs un marķējumos norāda viegli salasāmā veidā, saskatāmi, skaidri un izmantojot vienotu drukas stilu un šriftu. Šī informācija patērētājam ir skaidri saskatāma pirms pirkuma izdarīšanas, ieskaitot arī tos gadījumus, kad pirkums tiek veikts elektroniskā veidā.	1. Darot tekstilizstrādājumus pieejamus tirgū, 5., 7., 8. un 9. pantā minētos tekstilšķiedru sastāva aprakstus katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iepakojumiem, etiķetēs un marķējumos norāda viegli salasāmā veidā, saskatāmi un skaidri. Šķiedru nosaukumus un to svara procentuālo sastāvu norāda, izmantojot vienotu rakstu zīmju lielumu, stilu un šriftu. Šī informācija patērētājam ir skaidri saskatāma pirms pirkuma izdarīšanas, ieskaitot arī tos gadījumus, kad pirkums tiek veikts elektroniskā veidā.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai visas šķiedras tiktu tekstilizstrādājuma etiķetē norādītas vienotā veidā neatkarīgi no to procentuālā svara daudzuma un to prestiža patērētāju acīs.
Grozījums Nr.  20 Padomes nostāja 15. pants – 3. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
3. Etiķeti vai marķējumu norāda tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kuras teritorijā tekstilizstrādājumi tiek darīti pieejami patērētājiem, ja vien attiecīgajā dalībvalstī nav noteikts citādi.	4. Etiķeti vai marķējumu norāda jebkurā Savienības valsts valodā, ko viegli saprot gala patērētājs tajā dalībvalstī, kuras teritorijā tekstilizstrādājumi tiek darīti pieejami.
Grozījums Nr.  21 Padomes nostāja 15. pants – 3. punkts – 2.a un 2.b daļa (jaunas)
Padomes nostāja	Grozījums
	Attiecīgā gadījumā tekstilšķiedru nosaukumus, kas norādīti marķējumā vai uz etiķetes, var aizstāt vai norādīt kopā ar skaidri saprotamiem nevalodiskiem simboliem vai kodiem.
	Komisija pēc rūpīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu un ievērojot 22. un 23. pantā paredzētos nosacījumus, pieņem noteikumus par šo simbolu un kodu veidolu un lietošanu.
Grozījums Nr.  22 Padomes nostāja 18. pants – 4. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
4. Jebkura laboratorija, kura ir atbildīga par tādu tekstilšķiedru maisījumu testēšanu, kuriem nav vienotas analīzes metodes Savienības mērogā, šādu maisījumu šķiedru sastāvu nosaka, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu, izmantoto metodi un tās precizitātes pakāpi.	4. Jebkura laboratorija, kuru dalībvalsts ir atzinusi tādu tekstilšķiedru maisījumu testēšanai, kuriem nav vienotas analīzes metodes Savienības mērogā, šādu maisījumu šķiedru sastāvu nosaka, analīzes protokolā norādot iegūto rezultātu, izmantoto metodi un tās precizitātes pakāpi.
Grozījums Nr.  23 Padomes nostāja 3.a nodaļa – virsraksts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	3.a nodaļa
	Tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšana
Grozījums Nr.  24 Padomes nostāja 19.a pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	19.a pants
	No trešām valstīm importētu tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšana
	1. Šajā pantā termini „izcelsme” vai „izcelšanās” attiecas uz nepreferenciālo izcelsmi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss)1, 35. līdz 36. pantu.
	2. Uz tādu tekstilizstrādājumu importēšanu vai laišanu tirgū, kas ir importēti no trešām valstīm, izņemot tekstilizstrādājumus no Turcijas un no EEZ līguma līgumslēdzējām valstīm, attiecas noteikumi par izcelsmes marķējumu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
	3. Tekstilizstrādājumu izcelsmes valsti norāda uz šo tekstilizstrādājumu etiķetes. Ja izstrādājums ir iesaiņots, šo norādi atsevišķi sniedz uz iesaiņojuma. Izcelsmes valsts norādi nedrīkst aizstāt ar atbilstīgu norādi pievienotajos tirdzniecības dokumentos.
	4. Tekstilizstrādājumu izcelsmi norāda ar vārdu „ražots”, pievienojot izcelsmes valsts nosaukumu. Marķējumu var veikt jebkurā Savienības oficiālajā valodā, kas ir viegli saprotama galapatērētājiem tajā dalībvalstī, kurā izstrādājumus ir paredzēts darīt pieejamus tirgū.
	5. Izcelsmes marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un rakstzīmēm — neizdzēšamām, marķējumam jābūt saskatāmam, veicot parastās darbības ar izstrādājumu, izteikti nošķirtam no pārējās informācijas un noformētam tā, lai nerastos pārpratumi vai kļūdains priekšstats par izstrādājuma izcelsmi.
	6. Tekstilizstrādājumiem ir jābūt marķētiem importēšanas brīdī. Šo marķējumu nedrīkst noņemt vai citādi aizskart, līdz kamēr izstrādājumi ir pārdoti gala patērētājam vai lietotājam.
	_______ 1 OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.
Grozījums Nr.  25 Padomes nostāja 19.b pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	19.b pants
	Citu tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšana
	1. Ja uz etiķetes sniedz izcelsmes norādi tādiem tekstilizstrādājumiem, kuri nav minēti 19.a pantā, uz šo norādi attiecas šajā pantā izklāstītie nosacījumi.
	2. Par izstrādājuma izcelsmes valsti uzskatāma valsts, kurā ir notikuši vismaz divi no turpmāk minētajiem ražošanas posmiem:
	– vērpšana;
	– aušana;
	– apdare;
	– sagatavošana.
	3. Kā vienīgo izcelsmes valsti tekstilizstrādājuma etiķetē drīkst norādīt tikai tādu valsti, kurā notikuši visi 2. punktā minētie izstrādājuma ražošanas posmi.
	4. Tekstilizstrādājuma izcelsmi norāda ar vārdu „ražots”, pievienojot izcelsmes valsts nosaukumu. Marķējumu var veikt jebkurā Savienības oficiālajā valodā, kas ir viegli saprotama galapatērētājiem tajā dalībvalstī, kurā izstrādājumu ir paredzēts darīt pieejamu tirgū.
	5. Izcelsmes marķējumam ir jābūt skaidri salasāmam un rakstzīmēm — neizdzēšamām, marķējumam jābūt saskatāmam, veicot parastās darbības ar izstrādājumu, izteikti nošķirtam no pārējās informācijas un noformētam tā, lai nerastos pārpratumi vai kļūdains priekšstats par izstrādājuma izcelsmi.
Grozījums Nr.  26 Padomes nostāja 19.c pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	19.c pants
	Deleģētie akti par tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšanu
	Komisija var, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu un ievērojot 22. un 23. pantā paredzētos nosacījumus, pieņemt noteikumus, lai:
	– sīki precizētu izcelsmes marķējuma modeli un marķēšanas kārtību;
	– noteiktu, kādos gadījumos atzīst izcelsmes norādīšanu uz iesaiņojuma tai vietā, lai marķētu pašus izstrādājumus. Tas jo īpaši var attiekties uz izstrādājumiem, kuri pie galapatērētāja vai lietotāja parasti nonāk sev raksturīgā iesaiņojumā;
	– izveidotu sarakstu ar terminiem visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kuri skaidri izsaka, ka izstrādājumu izcelsmes vieta ir marķējumā norādītā valsts;
	– noteiktu gadījumus, kad izcelsmes valsti nepārprotami apzīmē vispārpieņemti saīsinājumi un tos var izmantot šīs regulas vajadzībām;
	– noteiktu gadījumus, kad izstrādājumus nevar vai nevajag marķēt tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ;
	– noteiktu noteikumus par deklarācijām un apliecinošiem dokumentiem, kurus var izmantot, lai pierādītu atbilstību esošajai regulai;
	– noteiktu citus noteikumus, kuri var būt vajadzīgi, ja tiek konstatēts, ka izstrādājumi neatbilst šīs regulas prasībām.
Grozījums Nr.  27 Padomes nostāja 19.d pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	19.d pants
	Vispārīgi noteikumi
	1. Tekstilizstrādājumus, kas minēti 19.a pantā, uzskata par neatbilstīgiem šai regulai, ja:
	– tiem nav izcelsmes marķējuma;
	– izcelsmes marķējums neatbilst izstrādājumu izcelsmei;
	– izcelsmes marķējums ir nomainīts vai noņemts, vai kā citādi aiztikts, izņemot gadījumus, kad bijusi nepieciešamība veikt labojumus saskaņā ar šā panta 5. punktu.
	2. Tekstilizstrādājumus, kuri nepieder pie 19.a pantā minētajiem tekstilizstrādājumiem, uzskata par neatbilstīgiem šīs regulas prasībām, ja:
	– izcelsmes marķējums neatbilst izstrādājumu izcelsmei;
	– izcelsmes marķējums ir nomainīts vai noņemts, vai kā citādi aiztikts, izņemot gadījumus, kad bijusi nepieciešamība veikt labojumus saskaņā ar šā panta 5. punktu.
	3. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz ..* paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.
	4. Ja izstrādājumi neatbilst šīs regulas prasībām, dalībvalstis pieņem nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu izstrādājumu īpašniekam vai jebkurai citai par izstrādājumiem atbildīgajai personai marķēt izstrādājumus atbilstīgi šai regulai un par minēto personu līdzekļiem.
	5. Ja tas ir nepieciešams šīs regulas efektīvai piemērošanai, kompetentās iestādes var savstarpēji apmainīties ar datiem, kas saņemti, pārbaudot atbilstību šai regulai, tostarp ar varas iestādēm un citām personām vai organizācijām, kurām dalībvalstis ir piešķīrušas pilnvaras atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem,1 11. pantam.
	___________ * 9 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
	______ 1 OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
Grozījums Nr.  28 Padomes nostāja 24. pants
Padomes nostāja	Grozījums
Līdz ... Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā īpašu vērību pievērš jaunu tekstilšķiedru nosaukumu pieprasījumiem un to pieņemšanu.	Līdz ... Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā īpašu vērību pievērš jaunu tekstilšķiedru nosaukumu pieprasījumiem un to pieņemšanu, un vajadzības gadījumā iesniedz likumdošanas priekšlikumu.
___________ Pieci gadi gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.	___________ Trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr.  29 Padomes nostāja 24.a pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	24.a pants
	Pārskatīšana
	1. Komisija līdz ...* iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām jaunām marķējuma prasībām, kas būtu jāievieš visā Eiropas Savienībā, lai sniegtu patērētājiem precīzu, būtisku, saprotamu un salīdzināmu informāciju par tekstilizstrādājumu īpašībām.
	2. Šo ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz plašām apspriedēm ar visām iesaistītajām pusēm, patērētāju aptaujām un rūpīgi veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, un tajā ņem vērā attiecīgos Eiropas un starptautiskos standartus.
	3. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno arī likumdošanas priekšlikumus, cita starpā skatot šādus jautājumus:
	– saskaņota marķēšanas sistēma attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanu;
	– visā ES piemērojama vienota marķēšanas sistēma attiecībā uz apģērbu izmēriem, kas balstās uz ķermeņa mērījumiem;
	– visā ES piemērojama vienota marķēšanas sistēma attiecībā uz apavu izmēriem;
	– norādes par potenciāli alergēnām vai bīstamām vielām, kas izmantotas tekstilizstrādājuma ražošanas vai apstrādes procesā;
	– ekoloģiskais marķējums, kurā raksturotas tekstilizstrādājuma ekoloģiskās īpašības un ražošanas ilgtspēja;
	– sociālais marķējums patērētāju informēšanai par tekstilizstrādājuma ražošanas sociālajiem apstākļiem;
	– brīdinājuma norādes par tekstilizstrādājuma uzliesmošanas spēju, it īpaši viegli uzliesmojošu apģērbu gadījumā;
	– elektroniskais marķējums, tostarp radiofrekvenču identifikācija (RFID);
	– etiķetes papildināšana ar identifikācijas numuru, kas izmantojams, lai pēc pieprasījuma iegūtu papildu informāciju par izstrādājumu un ražotāju, piemēram, internetā;
	– tekstilizstrādājumā ietilpstošo šķiedru norādīšana, lietojot nevalodiskus simbolus vai kodus, lai patērētājs varētu bez grūtībām saprast, kāds ir izstrādājuma sastāvs, jo īpaši attiecībā uz dabisko vai sintētisko šķiedru izmantojumu.
	___________ * 18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr.  30 Padomes nostāja 24.b pants (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	24.b pants
	Pētījums par bīstamām vielām
	1. Komisija līdz ...* veic pētījumu, kurā novērtē, vai tekstilizstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā izmantotās vielas var apdraudēt cilvēku veselību. Pētījumā jo īpaši jāizvērtē, vai pastāv cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un sintētisko šķiedru, krāsvielu, biocīdu, konservantu vai nanodaļiņu izmantojumu tekstilizstrādājumos. Pētījumu balsta uz zinātniski pamatotiem datiem, un ņem vērā tirgus uzraudzības pasākumu rezultātus.
	2. Pamatotā gadījumā Komisija, balstoties uz šo pētījumu, nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai aizliegtu vai ierobežotu potenciāli bīstamu vielu izmantojumu tekstilizstrādājumos atbilstīgi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.
	___________ * 18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr.  31 Padomes nostāja 25. pants
Padomes nostāja	Grozījums
Tekstilizstrādājumus, kuri atbilst Direktīvai 2008/121/EK un kurus laiž tirgū pirms ..., var turpināt darīt pieejamus tirgū līdz …*.	Tekstilizstrādājumus, kuri atbilst Direktīvai 2008/121/EK un kurus laiž tirgū pirms ..., var turpināt darīt pieejamus tirgū līdz …*.
___________ 6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.	___________ * 6 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
___________ * divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.	___________ ** divi gadi un seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Ar šo pagaidu noteikumu tiks nodrošināts, ka tekstilizstrādājumus, ko laiž tirgū saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, var turpināt darīt pieejamus tirgū vēl divus ar pusi gadus pēc regulas spēkā stāšanās dienas. Šis noteikums novērš to, lai šajā regulā paredzēto jauno etiķetēšanas noteikumu rezultātā nerastos apgrūtinošs pienākums no jauna etiķetēt tādus tekstilizstrādājumus, kuri atbilst pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr.  32 Padomes nostāja1 II pielikums – 5.a punkts (jauns)
Padomes nostāja	Grozījums
	(5a) Pieejamie zinātniskie dati par iespējamām alerģiskajām reakcijām, ko varētu izraisīt jaunā šķiedra, vai citu nevēlamu ietekmi uz cilvēka veselību, tostarp rezultāti testiem, kuri ir veikti saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem;
Pamatojums
Tehniskajā dokumentācijā, kas pievienojama pieteikumam par jauna tekstilšķiedras nosaukuma iekļaušanu I pielikuma sarakstā, attiecīgi jābūt informācijai par jaunās šķiedras iespējamo ietekmi uz veselību.
Grozījums Nr.  33 Padomes nostāja V pielikums – 13. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
13. Filca izstrādājumi	svītrots
Grozījums Nr.  34 Padomes nostāja V pielikums – 17. punkts
Padomes nostāja	Grozījums
17. Filca cepures	svītrots

• [1]  OV C 255, 22.9.2010., 37. lpp.
• [2]  Pieņemtie teksti, 18.5.2010., P7_TA(2010)0168.

PASKAIDROJUMS

I.         Komisijas priekšlikums un Parlamenta pirmais lasījums

Komisija 2009. gada 30. janvārī pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un tekstilizstrādājumu marķēšanu. Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu par tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, lai veicinātu attīstību un jaunu šķiedru pieaugumu. Priekšlikums atvieglo procesu, kurā tiesību aktus pielāgo tehnikas progresam, pārveidojot trīs jau esošās direktīvas[1] par vienotu regulu, šādi izvairoties no nepieciešamības pārņemt vienkārši tehniskus precizējumus un saīsinot laiku no pieteikuma iesniegšanas līdz jaunas šķiedras nosaukuma pieņemšanai.

Parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu, jo tādējādi tiek vienkāršots spēkā esošais tiesiskais regulējums un priekšlikums varētu sekmēt inovāciju tekstilrūpniecības un apģērbu nozarē un veicināt to, ka šķiedru lietotājiem un patērētājiem ātrāk pieejami inovatīvi izstrādājumi.

Eiropas Parlaments savā nostājā pirmajā lasījumā, ko pieņēma 2010. gada 18. maijā, ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma 63 grozījumus. Lielākā daļa bija tehniski grozījumu, kuru mērķis ir pielāgot tekstu Līgumam par Eiropas Savienības darbību un jaunajam preču tirdzniecības tiesiskajam regulējumam. Parlaments pieņēma arī virkni satura grozījumu, ieskaitot noteikumus par izcelsmes marķēšanu, dzīvnieku izcelsmes materiālu norādīšanu, nevalodisku simbolu izmantošanu un pārskatīšanas klauzulu.

II.       Padomes nostāja pirmajā lasījumā

Padome savā nostājā pieņēma, vai daļēji pieņēma pēc būtības, daudzus tehniskus grozījumus (kopskaitā 40), ko arī bija ierosinājis Parlaments, bet noraidīja visus satura grozījumus, ko Parlaments bija ierosinājis. Padome uzskatīja, ka jaunu prasību ieviešana nebūtu savienojama ar sākotnējā priekšlikuma mērķi attiecībā uz vienkāršošanu.

III.      Grozījumi, ko referents ierosina otrajam lasījumam

Izskatot Padomes nostāju, referents nolēma atjaunot lielu daudzumu Parlamenta grozījumu pirmajā lasījumā, savukārt ierobežotā skaitā gadījumu viņš skaidrības labad dažiem grozījumiem sniedza izklāstu jaunā redakcijā. Turklāt tika pievienoti arī daži apsvērumi, kas atbilst noteikumiem, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā.

Galvenie grozījumi, ko referents vēlreiz iekļāva, aptver šādus jautājumus:

(a) Izcelsmes marķēšana

Grozījumu kopums ievieš prasību norādīt tādu tekstilizstrādājumu izcelsmes valsti, kurus ieved no trešām valstīm, atbilstoši vadlīnijām Komisijas 2005. gadā iesniegtajā priekšlikumā[2], kurš aptver vairākas preču kategorijas, tostarp tekstilizstrādājumus. Neraugoties uz Parlamenta plašo atbalstu šim priekšlikumam, Padomē nenoritēja ievērojams progress. Referents pauž cerību, ka nozares tiesību akti, kas aptver vienīgi tekstilizstrādājumus, kā to ierosina Parlaments šajā regulā par tekstilizstrādājumu marķēšanu, varētu izrādīties veiksmīgāks, lai panāktu vienošanos abu likumdevēju iestāžu starpā.

Referents vēlētos uzsvērt, ka tas apstāklis, ka pašlaik trūkst saskaņotu noteikumu par izcelsmes marķējumu, nostāda ES neizdevīgā situācijā attiecībā pret tās galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Kanādu, Ķīnu, Japānu un ASV, kas pieprasa, lai importētas preces tiktu marķētas. Tas arī Eiropas izcelsmes jutīgu produktu ražotājiem liedz izmantot priekšrocības, kas saistītas ar ražošanu Savienībā, un patērētājiem nav iespējas piekļūt informācijai par izstrādājumu izcelsmi. Izcelsmes marķējums atvieglotu patērētājiem izdarīt izvēli un palīdzētu samazināt krāpnieciskus, nepareizus un maldinošus apgalvojumus par šo izstrādājumu izcelsmi.

Turklāt referents vēlreiz iekļauj Parlamenta piedāvāto grozījumu attiecībā uz brīvprātīgu izcelsmes marķējuma sistēmu, kas piemērojama ES ražotiem tekstilizstrādājumiem. Par izstrādājuma izcelsmes valsti uzskata valsti, kurā ir notikuši vismaz divi šādi ražošanas posmi: vērpšana, aušana, apdare, sagatavošana.

(b) Dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli

Ar šo grozījumu ievieš prasību norādīt dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, klātbūtni tekstilizstrādājumos. Sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi būtu jādefinē Komisijai deleģēto aktu veidā.

Jānorāda, ka kažokādas bieži izmanto par rotājumu salīdzinoši lētiem apģērbiem, ko bieži ieved no Āzijas. Bieži patērētājiem ir ļoti grūti atšķirt īstās kažokādas no kvalitatīvām mākslīgām kažokādām. Ražotāji arī biežu krāso un aplīdzina dabīgās kažokādas, kas nav tik pamanāmi ar neievingrinātu aci.

Patērētāji arī vadās no pieņēmuma, ka dabīgās kažokādas automātiski tiks uzskaitītas apģērba etiķetē kā viena no tā sastāvdaļām. Šis pieņēmums nepavisam nav nepamatots, ja ņem vērā, ka tekstilšķiedru nosaukumu un procentuālo sastāvu norāda obligāti. Līdz ar to patērētāji riskē nejauši iegādāties dabīgās kažokādas izstrādājumus tad, kad faktiski to nav vēlējušies.

Jau pastāv ES tiesību akti (Direktīva 94/11/EK), kas attiecas uz materiālu (ādas) marķēšanu, ko izmanto par sastāvdaļu apavos. Šis tiesību akts tika ieviests, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt uz informāciju balstītu izvēli, aizsargāt rūpniecību un uzlabot iekšējā tirgus darbību. Pašreizējie grozījumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes materiāliem ievēro šā ES tiesību akta loģiku.

Pastāvošie brīvprātīgie un paregulējošie pasākumi izstrādājumu marķēšanai ir izrādījušies nepietiekami. Starptautiskā kažokādu tirdzniecības federācija, piemēram, pašlaik izmanto marķēšanas sistēmu „Origin Assured” (apliecināta izcelsme), kuras nolūks ir sniegt patērētājiem informāciju par to, no kurienes nāk kažokādas, ko viņi iegādājas. Tomēr šāda brīvprātīga marķēšana aptver tikai mazu daļu no lielākā kažokādu modes tirgus, kur var pieņemt, ka patērētājs jau ir veicis apzinātu izvēli iegādāties izstrādājumus, nevis izvairīties no to iegādes.

Visbeidzot, kažokādas var arī apdraudēt to cilvēku veselību, kas cieš no alerģijas pret dzīvnieku apmatojumu. Tādējādi obligāts marķējums sniegs patērētājiem iespēju noteikt, kuri produkti varētu apdraudēt viņu veselību.

(c) Pārskatīšanas klauzula

Lai novērstu iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai, kurus varētu radīt atšķirīgi noteikumi vai atšķirīga prakse dalībvalstīs, un lai ietu kopsolī ar elektroniskās komercijas attīstību un reaģētu uz turpmākajām norisēm tekstilizstrādājumu tirgū, ir nepieciešams izpētīt, vai būtu vajadzīgs saskaņot un standartizēt citus tekstilmateriālu marķēšanas aspektus, lai tādējādi veicinātu tekstilizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū un visā ES panāktu vienādu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību.

Šajā nolūkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par iespējamām jaunām marķējuma prasībām, kas būtu jāievieš visā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā jo īpaši jāaplūko patērētāju viedokļi attiecībā uz to, cik daudz informācijas būtu jāsniedz tekstilizstrādājumu etiķetēs, un jāizpēta, kādus ar marķēšanu nesaistītus līdzekļus būtu iespējams izmantot, lai patērētājiem sniegtu papildu informāciju. Šis ziņojums būtu jāizstrādā, pamatojoties uz plašām apspriedēm ar visām iesaistītajām pusēm, patērētāju aptaujām un rūpīgi veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, un vajadzības gadījumā tam jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi.

Referents uzskata, ka būtu jātiecas pēc pareiza līdzsvara starp augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un tekstilizstrādājumu tiesiskā regulējuma vienkāršošanu. Šajā sakarībā būtu jāraugās, lai, paplašinot obligātās marķēšanas prasības, uzņēmumiem netiktu uzlikts nesamērīgi liels slogs, kas patērētājiem tomēr nesniegtu patiesi noderīgu ieguvumu, jo informācijas pārpilnība uz tekstilizstrādājuma etiķetes patērētājiem pat varētu radīt apjukumu. Tādēļ iespējas izdarīt apzinātu izvēli patērētājiem varētu nodrošināt, izpētot arī citu līdzekļu izmantošanu, kas neizpaustos kā obligātās marķēšanas prasības.

(d) Pētījums par bīstamām vielām

Referents uzskata, ka nav pietiekami daudz datu par tekstilizstrādājumu ražošanas un apstrādes procesā izmantoto bīstamo vielu iespējamo ietekmi. Tādēļ Komisijai jāveic pētījums, lai novērtētu, vai šādas vielas var apdraudēt cilvēku veselību. Pētījumā jo īpaši jāizvērtē, vai pastāv cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un sintētisko šķiedru, krāsvielu, biocīdu, konservantu vai nanodaļiņu izmantojumu tekstilizstrādājumos.

(e) Nevalodiski simboli vai kodi šķiedru apzīmēšanai

Attiecīgā gadījumā tekstilšķiedru nosaukumi jāaizstāj vai jānorāda kopā ar skaidri saprotamiem nevalodiskiem simboliem vai kodiem, lai šķiedru nosaukumus nevajadzētu tulkot daudzās ES valodās. Ierosinātā simbolu vai kodu sistēma ir jāizstrādā Komisijai ar deleģēto aktu palīdzību.

(f) Prasības par tehnisko dokumentāciju, kas pievienojama pieteikumam atļaut jaunu tekstilšķiedras nosaukumu (II pielikums)

Tehniskajā dokumentācijā, ko pievieno pieteikumam par jauna tekstilšķiedras nosaukuma iekļaušanu I pielikumā, jāiekļauj zinātniskā informācija par iespējamām alerģiskajām reakcijām, ko varētu izraisīt jaunā šķiedra, vai citu nevēlamu ietekmi uz cilvēka veselību, tostarp rezultāti testiem, kuri ir veikti saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem.

(g) Dažādšķiedru tekstilizstrādājumi

Patērētājam būtu jāsaņem informācija par visu tekstilizstrādājuma sastāvdaļu kopējo procentuālo daudzumu. Tekstilizstrādājumu sastāvā ir ierobežots šķiedru skaits, un ražotājs var viegli noteikt to precīzu procentuālo daudzumu pēc svara. Visu sastāvā ietilpstošo šķiedru norādīšana, kas jau ir kļuvusi par vispāratzītu praksi tekstilrūpniecībā, nepalielinās etiķetes izmēru un neradīs slogu ražotājiem, kuri vajadzības gadījumā varēs izmantot šim nolūkam paredzētās atkāpes. Jāatzīmē, ka būs spēkā arī pielaides, kas minētas 19. pantā.

(h) Pašnodarbināti drēbnieki

Pašnodarbinātiem drēbniekiem tiek paredzēts atbrīvojums no obligātās marķēšanas prasībām.

(i) Laboratorijas, kas testē tekstilšķiedru maisījumus

Laboratorijas, kuras testē tekstilšķiedru maisījumus, lai noteiktu to šķiedru sastāvu, būtu jāapstiprina dalībvalstu iestādēm.

(j) Obligāta šķiedru sastāva norādīšana filca izstrādājumiem un filca cepurēm

Šo preču marķējumam jāsniedz informācija par šķiedru sastāvu tajās.

IV.      Slēdziens

Referents ierosina komitejai turpināt darbu pie šā svarīgā dokumenta, balstoties uz grozījumiem, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, un izsaka cerību, ka Padomes pieeja būs konstruktīva.

• [1]  Direktīvā 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem (pārstrādāta versija) ir prasīts tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva marķējumā lietot vienīgi saskaņotos nosaukumus, kas ir uzskaitīti šīs direktīvas I pielikumā. Direktīvā 96/73/EK un 73/44/EEK ir precizētas analīzes metodes, kas izmantojamas, lai pārbaudītu, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst marķējumā sniegtajai informācijai.
• [2]  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm (COM(2005)0661).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana
Atsauces	13807/4/2010 – C7-0017/2011 – 2009/0006(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	18.5.2010                     T7-0168/2010
Komisijas priekšlikums	COM(2009)0031 - C6-0048/2009
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā	20.1.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 20.1.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Toine Manders 14.9.2009
Izskatīšana komitejā	25.1.2011
Pieņemšanas datums	22.3.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 2 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Gianni Pittella, Mitro Repo, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Cornelis de Jong, Ashley Fox, Constance Le Grip, Pier Antonio Panzeri, Antonyia Parvanova, Sylvana Rapti, Amalia Sartori
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Gahler
Iesniegšanas datums	24.3.2011